26-TA-580: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" vispārējo stratēģisko mērķi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 1.panta pirmās daļas 14.punkta “a” apakšpunkts nosaka, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets. Saskaņā ar Likuma 1.panta pirmās daļas 18.punktā sniegto definīciju vispārējie stratēģiskie mērķi ir publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas noteikti kapitālsabiedrības mērķi, kurus publiska persona vēlas sasniegt ar līdzdalību kapitālsabiedrībā un kuri izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem.
Saskaņā ar Likuma 7. panta trešo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – LGS) pašreiz spēkā esošais vispārējais stratēģiskais mērķis "Nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus un to drošumu atbilstoši starptautisko un nacionālo standartu prasībām, uzturēt optimālu kontrolējamās gaisa telpas kapacitāti, attīstīt aeronavigācijas pakalpojumus un to infrastruktūru, kā arī sniegt iespēju visiem gaisa telpas lietotājiem lidojumus veikt efektīvi, ievērojot gan militāro, gan civilo operatoru prasības" ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Nr.396 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” vispārējo stratēģisko mērķi”” (turpmāk - MK rīkojums Nr.396), līdz ar to, ņemot vērā Likuma 7.panta trešās daļas prasības, 2026. gadā LGS stratēģiskais mērķis būtu pārvērtējams un apstiprināms Ministru kabinetā.
Saskaņā ar Likuma 7. panta trešo daļu publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt vispārējo stratēģisko mērķi publiskas personas kapitālsabiedrībai, kuras kapitāla daļas vai akcijas nav atsavināmas.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas gaisa satiksme" (turpmāk – LGS) pašreiz spēkā esošais vispārējais stratēģiskais mērķis "Nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus un to drošumu atbilstoši starptautisko un nacionālo standartu prasībām, uzturēt optimālu kontrolējamās gaisa telpas kapacitāti, attīstīt aeronavigācijas pakalpojumus un to infrastruktūru, kā arī sniegt iespēju visiem gaisa telpas lietotājiem lidojumus veikt efektīvi, ievērojot gan militāro, gan civilo operatoru prasības" ir apstiprināts ar Ministru kabineta 2021. gada 8. jūnija rīkojumu Nr.396 “Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas gaisa satiksme” vispārējo stratēģisko mērķi”” (turpmāk - MK rīkojums Nr.396), līdz ar to, ņemot vērā Likuma 7.panta trešās daļas prasības, 2026. gadā LGS stratēģiskais mērķis būtu pārvērtējams un apstiprināms Ministru kabinetā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pārvērtēt un apstiprināt LGS vispārējo stratēģisko mērķi, nodrošinot Likuma 7.panta trešās daļas prasības.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
LGS ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100 % kapitāla daļas pieder valstij. Kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turētāja ir Satiksmes ministrija.
LGS ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003038621, juridiskā adrese: Muzeju iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes novads, LV-1053, Latvija.
LGS reģistrētais pamatkapitāls ir 28 765 948 euro.
LGS nav iekļauta vispārējā valdības sektorā un ir komerciāla valsts kapitālsabiedrība, kur valsts atbalsts nepārsniedz 10% no pēdējo trīs gadu vidējā apgrozījuma. Eiropas mērogā gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji darbojas sistēmā, kurā ir gan komerciāli, gan nekomerciāli attīstības virzieni. Tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta gaisa satiksmes drošībai un efektivitātei.
LGS savu darbību īsteno valstij stratēģiski svarīgā nozarē, darbojoties transporta nozares aviācijas apakšnozarē un sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski nozares politikas īstenošanai.
Valsts deleģētās funkcijas:
Likuma “Par aviāciju” 42. panta pirmā daļa nosaka, ka darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā.
Likuma „Par aviāciju” 55.1 pants nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumi Nr. 657 “Gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju.
Likuma „Par aviāciju” 117.6 panta trešā daļa nosaka, ka informācijas pieejamību, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, saskaņā ar Komisijas 2019.gada 24.maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām 15. panta 3. punktu un 18. panta "f" punktu, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ņemot vērā arī Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” noteikto par informācijas pieejamību par bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskajām zonām, tās apriti, kā arī par informācijas nodrošināšanas finansējumu.
LGS ir jāīsteno tai deleģētās funkcijas. Tai skaitā ir jānodrošina darbības atbilstība starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu, kā arī jāveicina moderno tehnoloģiju ieviešana, nodrošinot konkurētspējīgus pakalpojumus un uzturot optimālu kapacitātes spēju.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, LGS darbības noteicošais mērķis ir efektīvas, nepārtrauktas un drošas darbības nodrošināšana atbilstoši starptautisko institūciju prasībām un noteiktajam regulējumam.
LGS vidēja termiņa darbības stratēģijas 2025.-2029.gadam izstrādes gaitā tika konstatēts, ka vispārējais stratēģiskais mērķis ir atbilstošs jau noteiktajam Latvijas valdības noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim un atstājams nemainīgs. Stratēģija ir izstrādāta, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, un atbilst Komisijas 2017.gada 1.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011, prasībām un ietver 2024.gada 18.decembra LGS akcionāra gaidu vēstulē noteiktos finanšu un nefinanšu mērķus. Stratēģija nosaka uzņēmuma attīstības virzienus, mērķus, kā arī paredzamos galvenos darbības rādītājus, galvenos investīciju virzienus un plāna īstenošanai nepieciešamos resursus. Stratēģijā ietvertie mērķi un rādītāji ir noteikti, pamatojoties arī uz Komisijas 2019. gada 11.februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr.2019/317, ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā, kā arī Komisijas 2024. gada 12. jūnija īstenošanas lēmumu (ES) 2024/1688, ar ko nosaka gaisa satiksmes pārvaldības tīkla Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus ceturtajam pārskata periodam (2025.–2029. gads). Pirms LGS vidēja termiņa stratēģijas apstiprināšanas saņemti atzinumi no Satiksmes ministrijas un Valsts kancelejas. Atzinumos norādītie priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā.
Kopš LGS vispārējā stratēģiskā mērķa apstiprināšanas 2021. gada 8. jūnijā normatīvais regulējums attiecībā uz LGS pamatdarbību nav mainījies.
Saskaņā ar Likumu vispārējais stratēģiskais mērķis izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Iepriekš minētie tiesiskie aspekti tika analizēti, definējot un apstiprinot LGS vispārējo stratēģisko mērķi 2021. gada 8. jūnijā, un aktualitāte ir saglabājusies arī uz LGS vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanas brīdi 2026. gadā, kas tādējādi pamato LGS vispārējā stratēģiskā mērķa saglabāšanu līdzšinējā redakcijā.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajā regulējumā attiecībā uz nozari, kurā darbojas LGS, ir apstiprināts jauna Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2803 par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu, kas cita starpā nosaka, ka gaisa satiksmes pakalpojumi būtu jāsniedz kā ekskluzīvi pakalpojumi.
Virzība uz Stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un tādējādi arī vispārējā stratēģiskā mērķa īstenošanu tiek nodrošināta, atbilstoši definējot uzdevumus un pasākumus kapitālsabiedrības katra pārskata gada saimnieciskās darbības plānā. Stratēģijā nostiprināto stratēģisko mērķu īstenošana 2026. gadā tiek sekmīgi turpināta.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek piedāvāts apstiprināt VAS “Latvijas gaisa satiksme” vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā: “Nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus un to drošumu atbilstoši starptautisko un nacionālo standartu prasībām, uzturēt optimālu kontrolējamās gaisa telpas kapacitāti, attīstīt aeronavigācijas pakalpojumus un to infrastruktūru, kā arī sniegt iespēju visiem gaisa telpas lietotājiem lidojumus veikt efektīvi, ievērojot gan militāro, gan civilo operatoru prasības”.
LGS ir reģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003038621, juridiskā adrese: Muzeju iela 3, Lidosta “Rīga”, Mārupes novads, LV-1053, Latvija.
LGS reģistrētais pamatkapitāls ir 28 765 948 euro.
LGS nav iekļauta vispārējā valdības sektorā un ir komerciāla valsts kapitālsabiedrība, kur valsts atbalsts nepārsniedz 10% no pēdējo trīs gadu vidējā apgrozījuma. Eiropas mērogā gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji darbojas sistēmā, kurā ir gan komerciāli, gan nekomerciāli attīstības virzieni. Tomēr galvenā uzmanība tiek pievērsta gaisa satiksmes drošībai un efektivitātei.
LGS savu darbību īsteno valstij stratēģiski svarīgā nozarē, darbojoties transporta nozares aviācijas apakšnozarē un sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski nozares politikas īstenošanai.
Valsts deleģētās funkcijas:
Likuma “Par aviāciju” 42. panta pirmā daļa nosaka, ka darbību, kas saistīta ar Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanu civilajām un militārajām vajadzībām, koordinē un gaisa kuģu lidojumus vada valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", kas ir gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzējs Latvijas Republikā.
Likuma „Par aviāciju” 55.1 pants nosaka, ka valsts akciju sabiedrība “Latvijas gaisa satiksme” un valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" ir meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji Latvijas Republikā. Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta 2006. gada 15. augusta noteikumi Nr. 657 “Gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamās meteoroloģiskās informācijas sniegšanas kārtība” nosaka kārtību, kādā meteoroloģisko pakalpojumu sniedzējs nodrošina ieinteresētās personas ar gaisa kuģu lidojumiem nepieciešamo meteoroloģisko informāciju.
Likuma „Par aviāciju” 117.6 panta trešā daļa nosaka, ka informācijas pieejamību, kas nepieciešama bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, saskaņā ar Komisijas 2019.gada 24.maija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2019/947 par bezpilota gaisa kuģu ekspluatācijas noteikumiem un procedūrām 15. panta 3. punktu un 18. panta "f" punktu, nodrošina valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", ņemot vērā arī Ministru kabineta 2024. gada 23. aprīļa noteikumos Nr. 248 “Bezpilota gaisa kuģu lidojumu noteikumi” noteikto par informācijas pieejamību par bezpilota gaisa kuģu ģeogrāfiskajām zonām, tās apriti, kā arī par informācijas nodrošināšanas finansējumu.
LGS ir jāīsteno tai deleģētās funkcijas. Tai skaitā ir jānodrošina darbības atbilstība starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu, kā arī jāveicina moderno tehnoloģiju ieviešana, nodrošinot konkurētspējīgus pakalpojumus un uzturot optimālu kapacitātes spēju.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, LGS darbības noteicošais mērķis ir efektīvas, nepārtrauktas un drošas darbības nodrošināšana atbilstoši starptautisko institūciju prasībām un noteiktajam regulējumam.
LGS vidēja termiņa darbības stratēģijas 2025.-2029.gadam izstrādes gaitā tika konstatēts, ka vispārējais stratēģiskais mērķis ir atbilstošs jau noteiktajam Latvijas valdības noteiktajam vispārējam stratēģiskajam mērķim un atstājams nemainīgs. Stratēģija ir izstrādāta, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, un atbilst Komisijas 2017.gada 1.marta Īstenošanas regulas (ES) Nr. 2017/373, ar ko nosaka kopīgas prasības gaisa satiksmes pārvaldības/aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un citu gaisa satiksmes pārvaldības tīkla funkciju nodrošinātājiem un to uzraudzībai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 482/2008, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1034/2011, (ES) Nr. 1035/2011 un (ES) 2016/1377 un groza Regulu (ES) Nr. 677/2011, prasībām un ietver 2024.gada 18.decembra LGS akcionāra gaidu vēstulē noteiktos finanšu un nefinanšu mērķus. Stratēģija nosaka uzņēmuma attīstības virzienus, mērķus, kā arī paredzamos galvenos darbības rādītājus, galvenos investīciju virzienus un plāna īstenošanai nepieciešamos resursus. Stratēģijā ietvertie mērķi un rādītāji ir noteikti, pamatojoties arī uz Komisijas 2019. gada 11.februāra Īstenošanas regulu (ES) Nr.2019/317, ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā, kā arī Komisijas 2024. gada 12. jūnija īstenošanas lēmumu (ES) 2024/1688, ar ko nosaka gaisa satiksmes pārvaldības tīkla Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus ceturtajam pārskata periodam (2025.–2029. gads). Pirms LGS vidēja termiņa stratēģijas apstiprināšanas saņemti atzinumi no Satiksmes ministrijas un Valsts kancelejas. Atzinumos norādītie priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā.
Kopš LGS vispārējā stratēģiskā mērķa apstiprināšanas 2021. gada 8. jūnijā normatīvais regulējums attiecībā uz LGS pamatdarbību nav mainījies.
Saskaņā ar Likumu vispārējais stratēģiskais mērķis izriet no tiesību aktiem un politikas plānošanas dokumentiem. Iepriekš minētie tiesiskie aspekti tika analizēti, definējot un apstiprinot LGS vispārējo stratēģisko mērķi 2021. gada 8. jūnijā, un aktualitāte ir saglabājusies arī uz LGS vispārējā stratēģiskā mērķa pārvērtēšanas brīdi 2026. gadā, kas tādējādi pamato LGS vispārējā stratēģiskā mērķa saglabāšanu līdzšinējā redakcijā.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) normatīvajā regulējumā attiecībā uz nozari, kurā darbojas LGS, ir apstiprināts jauna Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2024/2803 par Eiropas vienotās gaisa telpas īstenošanu, kas cita starpā nosaka, ka gaisa satiksmes pakalpojumi būtu jāsniedz kā ekskluzīvi pakalpojumi.
Virzība uz Stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu un tādējādi arī vispārējā stratēģiskā mērķa īstenošanu tiek nodrošināta, atbilstoši definējot uzdevumus un pasākumus kapitālsabiedrības katra pārskata gada saimnieciskās darbības plānā. Stratēģijā nostiprināto stratēģisko mērķu īstenošana 2026. gadā tiek sekmīgi turpināta.
Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek piedāvāts apstiprināt VAS “Latvijas gaisa satiksme” vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā: “Nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus un to drošumu atbilstoši starptautisko un nacionālo standartu prasībām, uzturēt optimālu kontrolējamās gaisa telpas kapacitāti, attīstīt aeronavigācijas pakalpojumus un to infrastruktūru, kā arī sniegt iespēju visiem gaisa telpas lietotājiem lidojumus veikt efektīvi, ievērojot gan militāro, gan civilo operatoru prasības”.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā anotācijas 1.3.punktā norādīto, Satiksmes ministrija ierosina apstiprināt VAS “Latvijas gaisa satiksme” vispārējo stratēģisko mērķi līdzšinējā redakcijā: “nodrošināt aeronavigācijas pakalpojumus un to drošumu atbilstoši starptautisko un nacionālo standartu prasībām, uzturēt optimālu kontrolējamās gaisa telpas kapacitāti, attīstīt aeronavigācijas pakalpojumus un to infrastruktūru, kā arī sniegt iespēju visiem gaisa telpas lietotājiem lidojumus veikt efektīvi, ievērojot gan militāro, gan civilo operatoru prasības”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 “Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
