Anotācija

Sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem (MVU) un lielajiem komersantiem ir jāsniedz deklarācija par atbilstību MVU statusam, saņemot de minimis atbalstu Komisijas regulas Nr. 2023/2831 un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 kārtībā. Gala labuma guvējiem ir jāiesniedz otrreizējo digitālo brieduma testu un, ja attiecināms, atzinumu 30 dienu laikā pēc investīciju projekta īstenošanas. Investīcijas īstenošanā secināts, ka šāds termiņš nav samērīgs gala labuma guvējam, jo neparedz iespēju to pagarināt objektīvu iemeslu dēļ (piemēram, gala labuma guvējam nav iespējams iesniegt nepieciešamos dokumentus neparedzētu apstākļu dēļ).

Ar Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu” tika apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns, kurā bija noteikts, ka atbalstam var pieteikties tikai uzņēmumi, kas neaptver biedrības un nodibinājumus. Ar Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojumu Nr. 635 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu”[1] (turpmāk – MK rīkojums Nr. 635) tika grozīta atbalstāmā mērķgrupa, paredzot, ka mērķgrupa ir vienības, kas aptver plašāku loku nekā uzņēmumi. Pašlaik MK noteikumi Nr. 10 paredz, ka atbalstam var pieteikties biedrības un nodibinājumi, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses. Tādējādi atbalstam nevar pieteikties visas biedrības un nodibinājumi.

2025. gada 1. janvārī stājas spēkā Eiropas Komisijas 2022. gada 10. oktobra Deleģētā regula Nr. 2023/137, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2023/137), līdz ar ko 2025. gada 1. janvārī mainās NACE klasifikācijas no 2. redakcijas uz 2. redakcijas 1. atjauninājumu (NACE 2.1. redakcija). Vienlaikus, lai nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz neatbalstāmajām darbībām finanšu un apdrošināšanas jomā, precizēts, ka atbalstu var saņemt finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jeb tādi uzņēmumi, kas attīsta jaunus biznesa modeļus, iedzīvina inovācijas, veido jaunus finanšu produktus un pakalpojumus, pilnveido pakalpojumu sniegšanas veidus un biznesa modeļus.

2024. gada 10. decembrī tika pieņemta Komisijas regula 2024/3118, ar ko tiek grozīti Komisijas regulas 1408/2013 atbalsta piešķiršanas nosacījumi, tai skaitā de minimis atbalsta piešķiramā kopsumma un laika periods, kurā jāvērtē piešķirtā atbalsta kopsumma vienam vienotam uzņēmumam.

Tāpat, lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu un novērstu iespējamu nepareizu tiesību normu piemērošanu attiecībā uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) veikto nodokļu (nodevu) parādu pārbaudi, MK noteikumos Nr. 10 ir jāpapildina nodokļu pārbaudes kārtība, nosakot, ka LIAA pārbauda informāciju par gala labuma guvēju nodokļu parādsaistībām uz atbalsta pieteikuma vai tā precizējumu, ja attiecināms, iesniegšanas dienu, kā arī savstarpēji jāsalāgo tiesību normu redakcijas.

[1] Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra rīkojums Nr. 635 “Par Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna papildinājumu”. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/345848-par-latvijas-atveselosanas-un-noturibas-mehanisma-plana-papildinajumu

MK noteikumu projekts paredz:

1. Paplašināt gala labuma guvēju loku

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 10 2.4. apakšpunktu gala labuma guvējs ir biedrība un nodibinājums, kas apvieno vismaz trīs komersantus vai pārstāv to intereses.

MK rīkojuma Nr. 635 2. tabulā “2.2.1.2.i. Atbalsts procesu digitalizācijai komercdarbībā (CID atsauce Nr. 46)”  noteikts, ka atbalstam investīcijas ietvaros rādītāji ir vienības. Izpildot MK rīkojumā Nr. 635 noteikto, MK noteikumu Nr. 10 2.4. apakšpunktā biedrībām un nodibinājumiem tiek izslēgta prasība “(..) kas apvieno trīs komersantus vai pārstāv to intereses (..)”, tādējādi paplašinot gala labuma guvēju loku. Atbalstam varēs pieteikties visas biedrības un nodibinājumu, kas veic saimniecisko darbību, un ar atbalsta saņemšanu tiks veicināta procesu digitalizācija un paaugstināta produktivitāte biedrību un nodibinājumu saimnieciskā darbībā.

2. Atbrīvot uzņēmumu no papildu administratīvajām prasībām

MK noteikumu Nr. 10 36. punkts noteic prasības, kādus dokumentus gala labuma guvējam jāiesniedz LIAA, lai varētu sniegt atbalstu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2023/2831 vai Komisijas regulu Nr. 1408/2013 jeb de minimis atbalstu. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktu viens vienots uzņēmums ir visi uzņēmumi, kuru starpā pastāv kādas no pantā minētajām attiecībām. Turklāt atbilstoši Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. pantam vienam vienotam uzņēmumam piešķiramā atbalsta kopsumma ir 300 000 EUR, bet atbilstoši Komisijas regulas 1408/2013 3. panta 2. punktam atbalsta kopsumma ir 50 000 euro, ievērojot Komisijas regulas 2024/3118 1. panta 3. punktā norādīto. Tādējādi de minimis atbalstu piešķir nevis konkrētajam uzņēmumam, bet gan visai saistītajai uzņēmuma grupai, kas veido vienu vienotu uzņēmumu.

Atbilstoši MK noteikumu Nr. 10 76. punktam, šo noteikumu 27. punktā minētajam gala labuma guvējam maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte no investīciju projekta attiecināmajām izmaksām ir 100 %. Līdz ar to, neatkarīgi no komersanta statusa, de minimis atbalsta piešķiršanai komersants tiek vērtēts saistītās grupas ietvaros kā viens vienots uzņēmums. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 10 36.3. apakšpunktu informācija par saistītajiem uzņēmumiem ir jānorāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotā izdrukas veidlapā. Lai gala labuma guvējiem mazinātu administratīvo slogu, gatavojot atbalsta pieteikuma dokumentāciju, MK noteikumu projekta 3. punkts paredz, ka MK noteikumu Nr. 10 36.4. apakšpunktā tiek izslēgta prasība iesniegt deklarāciju par atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam. Tāpēc, sniedzot de minimis atbalstu, gala labuma guvējam nav jāiesniedz deklarācija par atbilstību sīkā (mikro), mazā vai vidējā komersanta statusam.

Savukārt attiecībā par de minimis atbalstu MK noteikumu Nr. 10 77. punktā minētajā gadījumā, šo noteikumu 30. punktā minētajam gala labuma guvējam maksimāli pieļaujamā attiecināmo izmaksu intensitāte ir atkarīga no komersanta statusa investīciju projekta reģionā. Lai noteiktu komersanta statusu un attiecināmo izmaksu intensitāti, LIAA, balstoties uz de minimis atbalsta uzskaites sistēmā sagatavotās izdrukas veidlapā esošo informāciju, pārbauda katra saistītā uzņēmuma informāciju un konstatē komersanta statusu. Nepieciešamības gadījumā LIAA var pieprasīt komersantam iesniegt informāciju, kas palīdz noteikt komersanta statusu.

3. Precizēt nodokļu pārbaudes nosacījumus

MK noteikumu projekta 2. punkts paredz MK noteikumu Nr. 10 34.3. apakšpunktu papildināt, nosakot, ka LIAA nodokļu (nodevu) parādus pārbauda uz atbalsta pieteikuma saņemšanas dienu. Ja gala labuma guvējs iesniedz atbalsta pieteikuma precizējumus, tad LIAA nodokļu (nodevu) parādu pārbaudi veic uz precizējumu saņemšanas dienu. LIAA nepiešķir atbalstu gala labuma guvējam, ja konstatē, ka nodokļu parādsaistības pārsniedz noteikto limitu. Atbalstu piešķir gadījumā, ja nodokļu maksājumiem, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Papildus pie nodokļu parādu pārbaudes MK noteikumu projekts paredz, ka gala labuma guvējam var būt noslēgta vienošanās līgums likuma “Par nodokļiem un nodevām” 41. panta kārtībā.

Pašlaik spēkā esošo MK noteikumu Nr. 10 81.2. apakšpunkts izteikts ar citiem vārdiem nekā 34.3. apakšpunkts, kaut arī prasības ir identiskas. Tādēļ ir jāpapildina nodokļu pārbaudes kārtība, nosakot, ka LIAA pārbauda informāciju par gala labuma guvēju nodokļu parādsaistībām uz atbalsta pieteikuma vai tā precizējumu, ja attiecināms, iesniegšanas dienu. Lai nodrošinātu vienveidīgu tiesību normu piemērošanu un novērstu iespējamu nepareizu tiesību normas piemērošanu, MK noteikumu projekta 15. punkts paredz izteikt jaunā redakcijā MK noteikumu 81.2. apakšpunktu, t.i., “gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku publiskajā datubāzē pieejamo informāciju uz pieteikuma un tā precizējumu, ja attiecināms, iesniegšanas dienu nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos vai attiecībā uz kuriem ir spēkā vienošanās līgums saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 41. pantu”.


4. Izslēgt gala labuma guvējam 30 dienu termiņu otrreizējā digitālā brieduma testa un, ja attiecināms, atzinuma iesniegšanai

Pašlaik MK noteikumu Nr. 10 43. punkts paredz, ka otrreizējais digitālā brieduma tests un, ja attiecināms, atzinums gala labuma guvējam jāiesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā 30 dienu laikā pēc investīciju projekta īstenošanas. Lai mazinātu gala labuma guvēja administratīvo slogu, MK noteikumu projekta 4. punktā paredzēts, ka MK noteikumu Nr. 10 43. punkts paredz, ka gala labuma guvējam jāiesniedz otrreizējais digitālā brieduma tests un, ja attiecināms, atzinums pēc projekta īstenošanas dienas.

LIAA nepieciešams nodrošināt investīcijas īstenošanu un rādītāju sasniegšanu noteiktos termiņos. Attiecīgi LIAA atbalsta piešķiršanas līgumā starp LIAA un gala labuma guvēju var norādīt termiņu, kādā gala labuma guvējs apņemas iesniegt maksājuma pieprasījumu ar otrreizējo digitālā brieduma testu, kā arī situācijas risinājumus, ja objektīvu iemeslu dēļ gala labuma guvējs to nevar izdarīt noteiktajā termiņā. LIAA atbalsta piešķiršanas līgumā nosaka, kādā termiņā LIAA izskata otrreizējo digitālā brieduma testu un, ja attiecināms, atzinumu un izmaksas pamatojošos dokumentus no to saņemšanas dienas. Vienlaikus šis nosacījums ir piemērojams arī tiem gala labuma guvēju projekta pieteikumiem un to maksājuma pieprasījumiem, kas atrodas LIAA izskatīšanā.

5. Precizēt NACE klasifikācijas un papildināt atbalstāmo darbību loku

Pamatojoties uz Komisijas regulu Nr. 2023/137, no 2025. gada 1. janvāra oficiālajā statistikā tiks izmantota NACE 2.1. redakcija. Līdz ar to MK noteikumu projektā paredzēts MK noteikumu Nr. 10 60. punktu izteikt jaunā redakcijā, iekļaujot atsauces uz NACE 2. redakcijas 1. atjauninājumā (NACE 2.1. redakcijā) noteiktajām nozarēm un darbībām. Tāpat MK noteikumu projekta 9. un 10. punkts paredz svītrot MK noteikumu 60.6. un 60.7. apakšpunktu, paplašinot atbalstāmo nozaru un darbību loku, ka atbalstu var saņemt gala labuma guvēji, kas darbojas alkohola tirdzniecības nozarē vai veic operācijas ar nekustamo īpašumu.

Lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku atbalsta saņēmēju loku, turpmāk atbalstu var saņemt komersanti, kas darbojas finanšu starpniecības nozarē – finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jeb tādi uzņēmumi, kas attīsta jaunus biznesa modeļus, iedzīvina inovācijas, veido jaunus finanšu produktus un pakalpojumus, pilnveido pakalpojumu sniegšanas veidus un biznesa modeļus. MK noteikumu projekta 5. punkts paredz izteikt jaunā redakcijā 60.1. apakšpunktu, nosakot, ka atbalstu var saņemt finanšu tehnoloģiju uzņēmumi jeb tādi uzņēmumi, kas attīsta jaunus biznesa modeļus, iedzīvina inovācijas, veido jaunus finanšu produktus un pakalpojumus, pilnveido pakalpojumu sniegšanas veidus un biznesa modeļus.

6. Precizēt de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumus lauksaimniecības nozarē

Spēkā esošo MK noteikumu Nr. 10 81.1. apakšpunkts paredz, ka plānotais atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu viena vienota uzņēmuma līmenī nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Ar Komisijas regulas Nr. 2024/3118 1. panta 3. punktu tiek grozīts Komisijas regulu Nr. 1408/2013 3. panta 2. punkts, nosakot, ka atbalsta kopsumma, ko viena dalībvalsts piešķīrusi vienam vienotam uzņēmumam, jebkurā trīs gadu periodā nepārsniedz 50 000 EUR. Ņemot vērā grozījumus Komisijas regulā Nr. 1408/2013, MK noteikumu projekta 14. punkts paredz izteikt MK noteikumu 81.1. apakšpunktu jaunā redakcijā, grozot vārdus "plānotais atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados" ar vārdiem "plānotais de minimis atbalsts kopā ar iepriekšējos trijos gados no atbalsta piešķiršanas dienas". Tādējādi precizējot MK noteikumu Nr. 10 atbilstību Komisijas regulas 1408/2013 un Komisijas regulas 2024/3118 prasībām.