26-TA-1121: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Klāvu veikals" Sesavas pagastā, Jelgavas novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4. panta pirmā daļa, 5. panta pirmā daļa, 9. panta pirmā daļa, 14. pants.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu izsolē.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt tā atsavināšanu izsolē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma "Klāvu veikals", Sesavas pagastā, Jelgavas novadā pārdošanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts ar mērķi, lai atļautu VNĪ pārdot izsolē valsts būvju nekustamo īpašumu "Klāvu veikals" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5474 511 0057) Sesavas pagastā, Jelgavas novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra 28.12.2018. lēmumu Nr. 12-8/172895/1 Jelgavas rajona Sesavas pagasta zemnieku saimniecība "SAKTAS" (turpmāk – zemnieku saimniecība) ir izslēgta no komercreģistra un ar 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas aktu Nr. 4035R/24 Valsts ieņēmumu dienests nodeva nekustamo īpašumu "Klāvu veikals" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5474 511 0057) – būvi (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) – Sesavas pagastā, Jelgavas novadā (turpmāk – Nekustamais īpašums), Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Sesavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000200291, lēmuma datums 28.12.2024.
Tomēr 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4035R/24 11.12.2025. ir atcelts un atzīts par spēkā neesošu, ņemot vērā, ka visa manta, kas palikusi pēc individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zvejnieka vai zemnieka saimniecības likvidācijas vai maksātnespējas procesa, ir uzskatāma par uzņēmuma īpašnieka mantu.
VNĪ ar 22.01.2026. vēstuli Nr. 2/9-3/432 ir aicinājusi likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieku pārņemt Nekustamo īpašumu. Vēstulē iekļauta atruna, ja līdz norādītajam datumam atbilde netiks saņemta, VNĪ to uzskatīs par atteikumu īpašuma pārņemšanai, un VNĪ rīkosies ar īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieks 10.05.2026. ir sniedzis rakstisku atbildi, norādot, ka nevēlas pārņemt Nekustamo īpašumu, kā arī apliecinot, ka necels pretenzijas, ja VNĪ veiks jebkādas darbības, tai skaitā atsavinās Nekustamo īpašumu.
Minētais apliecinājums nav uzskatāms par īpašuma tiesību atsavināšanu vai īpašuma atmešanu Civillikuma izpratnē, tomēr tas raksturo personas pausto attieksmi pret Nekustamā īpašuma pārņemšanu un turpmāku izmantošanu.
Civillikuma 993. panta otrā daļa noteic, ka zemesgrāmatā jāieraksta ne vien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa. Vienlaikus Civillikuma 1477. pants noteic, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. No minētajām tiesību normām izriet, ka likumdevējs noteicis nekustamā īpašuma ieguvējam nevis tiesību, bet pienākumu ierakstīt zemesgrāmatā katru īpašnieka maiņu un nostiprināt lietu tiesības. Šādu secinājumu likumdevējs paudis arī 30.10.2014. likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā). Atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajai daļai par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Zemesgrāmatu ierakstiem ir publiska ticamība.
Lai gan 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4035R/24 ir atcelts un atzīts par spēkā neesošu, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu joprojām ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā, jo minētā akta atcelšana pati par sevi neizraisa automātisku zemesgrāmatā nostiprināto īpašuma tiesību grozīšanu vai dzēšanu.
Konkrētajā situācijā izšķiroša nozīme ir zemesgrāmatu publiskās ticamības principam (Zemesgrāmatu likuma 1. pants), kā arī tam, ka likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieks nav pildījis un ir atteicies pildīt no Civillikuma 993. panta otrās daļas un 1477. panta izrietošo pienākumu nostiprināt īpašuma tiesības uz sava vārda. Līdz ar to īpašuma tiesību nostiprināšana uz likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieka vārda nav iespējama, jo ir nepieciešama pašas personas aktīva rīcība.
Šobrīd Nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā un uzskaitīts Finanšu ministrijas bilancē. Zemesgrāmatas ieraksts nav atcelts un īpašuma tiesības nav nostiprinātas citas personas vārdā. Tādējādi Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valstij piederošu nekustamo īpašumu un Finanšu ministrija ir tiesīga lemt par turpmāko rīcību ar Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tas ir virzāms atsavināšanai.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst: būve "Veikals-ēdnīca" (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) ar kopējo platību 344,4 m2, galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, būves tips - (12300101) Tirdzniecības ēkas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 9 557 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 10 608 euro.
Saskaņā ar 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akta Nr. 4035R/24 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, tā faktiskais stāvoklis būvei "Veikals-ēdnīca" (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) ir raksturojams kā avārijas. Būvei "Veikals-ēdnīca" (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) azbestcementa lokšņu jumta segums nolietots, koka daļas izpuvušas; logi izsisti, veikta to aizdare ar dēļiem, kas daļēji izlauzta, koka durvis izlauztas; apdare nolietota, griesti ieliekušies, drūpoši, notecējumi; telpās vandāļu bojājumi; komunikācijas pilnībā demontētas. Būve nav norobežota, tajā brīvi var iekļūt nepiederošas personas.
Pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas pārvaldīšanā, VNĪ ir apsekojusi Nekustamo īpašumu un 10.09.2025. ir sagatavojusi Avārijas aktu, kurā norādītas norobežošanas darbu izmaksas būvei – 896,57 euro (bez PVN). Aktā paredzētie darbi ir veikti. Tāpat ir arī uzstādītas brīdinājuma zīmes "Ēkā bīstami".
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057) "Klāvu veikals", Sesavas pagastā, Jelgavas novadā, (zemes vienības platība 0,215 ha), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5474 011 0057) sastāvā. Atbilstoši Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas datiem zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas. Savukārt atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienība ir pašvaldībai piekritīgā zeme un Jelgavas novada pašvaldība ir zemes vienības tiesiskais valdītājs. Jelgavas novada pašvaldība īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinājusi.
Atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta otrajai daļai, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. No minētā un Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkta un 11. panta trešās daļas izriet, ka tikai zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma īpašnieks varētu izmantot pirmpirkuma tiesības. Ievērojot, ka zemes vienībai, uz kuras atrodas Nekustamais īpašums, Jelgavas novada pašvaldība ir tiesiskais valdītājs, nevis īpašnieks, tad tai nav pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu.
Ja īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057) līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā, tās īpašniekam būs pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu.
Teorētiski, izvērtējot iespēju apvienot vienā nekustamajā īpašumā valstij piederošo būvi un pašvaldībai piekritīgo zemes vienību, uz kuras atrodas būve, secināts, ka šāda risinājuma īstenošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.
Šobrīd valstij nav tiesiska pamata zemes vienību saglabāt valsts īpašumā atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", jo zemes vienība nekad nav bijusi iekļauta rezerves zemes fondā, savukārt zemes reforma Jelgavas novadā ir pabeigta ar Ministru kabineta 2016. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 77 "Par zemes reformas pabeigšanu Jelgavas novada lauku apvidū". Zemes vienība, uz kuras atrodas Nekustamais īpašums, ir pašvaldībai piekritīga zemes vienība, kuras piekritība saskaņā ar NĪVKIS datiem noteikta ar Jelgavas novada domes 27.04.2011. lēmumu Nr. 4/10.63.
Lai izveidotu vienotu nekustamo īpašumu, būtu nepieciešama zemes vienības vai būves atsavināšana starp publiskām personām. Tomēr ne valstij, ne pašvaldībai attiecīgais nekustamais īpašums nav nepieciešams to funkciju īstenošanai, lai pamatotu tā iegādi vai nodošanu bez atlīdzības pašvaldības vai valsts īpašumā. Līdz ar to šādu darbību veikšana vienīgi nolūkā pirms atsavināšanas apvienot zemes un būves īpašumu neatbilstu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam pienākumam rīkoties ar publiskas personas mantu lietderīgi un efektīvi, proti, šādu darbību veikšana vienīgi, lai novērstu dalītā īpašuma pastāvēšanu, neradītu tādu ieguvumu, kas konkrētajā gadījumā pamatotu ar darījumu saistīto administratīvo un publiskas personas finanšu resursu izlietošanu mērķa sasniegšanai.
Ņemot vērā, ka būve nav nepieciešama valsts funkciju nodrošināšanai, tās turpmāka saglabāšana valsts īpašumā nav pamatota un tā ir atsavināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus pēc būves atsavināšanas tās īpašniekam būs tiesības Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktajā kārtībā ierosināt zemes vienības atsavināšanu, lai iegūtu īpašumā zemesgabalu, uz kura atrodas būve, tādējādi nodrošinot iespēju nākotnē izbeigt pastāvošo dalīto īpašumu. Līdz tam zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskās attiecības tiks risinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par zemes likumisko lietošanu.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Nekustamais īpašums atrodas uz Jelgavas novada pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057), kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi.
Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ja valsts nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes īpašnieks, Nekustamā īpašuma ieguvējam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu zemes vienības īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām.
Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu Sesavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000200291, lēmuma datums 28.12.2024.
Tomēr 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4035R/24 11.12.2025. ir atcelts un atzīts par spēkā neesošu, ņemot vērā, ka visa manta, kas palikusi pēc individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zvejnieka vai zemnieka saimniecības likvidācijas vai maksātnespējas procesa, ir uzskatāma par uzņēmuma īpašnieka mantu.
VNĪ ar 22.01.2026. vēstuli Nr. 2/9-3/432 ir aicinājusi likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieku pārņemt Nekustamo īpašumu. Vēstulē iekļauta atruna, ja līdz norādītajam datumam atbilde netiks saņemta, VNĪ to uzskatīs par atteikumu īpašuma pārņemšanai, un VNĪ rīkosies ar īpašumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieks 10.05.2026. ir sniedzis rakstisku atbildi, norādot, ka nevēlas pārņemt Nekustamo īpašumu, kā arī apliecinot, ka necels pretenzijas, ja VNĪ veiks jebkādas darbības, tai skaitā atsavinās Nekustamo īpašumu.
Minētais apliecinājums nav uzskatāms par īpašuma tiesību atsavināšanu vai īpašuma atmešanu Civillikuma izpratnē, tomēr tas raksturo personas pausto attieksmi pret Nekustamā īpašuma pārņemšanu un turpmāku izmantošanu.
Civillikuma 993. panta otrā daļa noteic, ka zemesgrāmatā jāieraksta ne vien katrs nekustama īpašuma atsavinājums, bet arī vispār katra tā īpašnieka maiņa. Vienlaikus Civillikuma 1477. pants noteic, ka korroborācija nepieciešama tajos gadījumos, kad ar darījumu iegūst lietu tiesības uz nekustamu īpašumu. No minētajām tiesību normām izriet, ka likumdevējs noteicis nekustamā īpašuma ieguvējam nevis tiesību, bet pienākumu ierakstīt zemesgrāmatā katru īpašnieka maiņu un nostiprināt lietu tiesības. Šādu secinājumu likumdevējs paudis arī 30.10.2014. likumprojekta "Grozījumi Zemesgrāmatu likumā" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā). Atbilstoši Civillikuma 994. panta pirmajai daļai par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatās. Zemesgrāmatu ierakstiem ir publiska ticamība.
Lai gan 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akts Nr. 4035R/24 ir atcelts un atzīts par spēkā neesošu, īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu joprojām ir nostiprinātas zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā, jo minētā akta atcelšana pati par sevi neizraisa automātisku zemesgrāmatā nostiprināto īpašuma tiesību grozīšanu vai dzēšanu.
Konkrētajā situācijā izšķiroša nozīme ir zemesgrāmatu publiskās ticamības principam (Zemesgrāmatu likuma 1. pants), kā arī tam, ka likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieks nav pildījis un ir atteicies pildīt no Civillikuma 993. panta otrās daļas un 1477. panta izrietošo pienākumu nostiprināt īpašuma tiesības uz sava vārda. Līdz ar to īpašuma tiesību nostiprināšana uz likvidētās zemnieku saimniecības īpašnieka vārda nav iespējama, jo ir nepieciešama pašas personas aktīva rīcība.
Šobrīd Nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā un uzskaitīts Finanšu ministrijas bilancē. Zemesgrāmatas ieraksts nav atcelts un īpašuma tiesības nav nostiprinātas citas personas vārdā. Tādējādi Nekustamais īpašums ir uzskatāms par valstij piederošu nekustamo īpašumu un Finanšu ministrija ir tiesīga lemt par turpmāko rīcību ar Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tas ir virzāms atsavināšanai.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst: būve "Veikals-ēdnīca" (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) ar kopējo platību 344,4 m2, galvenais lietošanas veids: 1230 - Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas, būves tips - (12300101) Tirdzniecības ēkas.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. ir noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 9 557 euro,
2) universālā kadastrālā vērtība 10 608 euro.
Saskaņā ar 28.11.2024. Valstij piekritīgās mantas pieņemšanas un nodošanas akta Nr. 4035R/24 pielikumu, veicot Nekustamā īpašuma apsekošanu dabā, tā faktiskais stāvoklis būvei "Veikals-ēdnīca" (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) ir raksturojams kā avārijas. Būvei "Veikals-ēdnīca" (būves kadastra apzīmējums 5474 011 0057 001) azbestcementa lokšņu jumta segums nolietots, koka daļas izpuvušas; logi izsisti, veikta to aizdare ar dēļiem, kas daļēji izlauzta, koka durvis izlauztas; apdare nolietota, griesti ieliekušies, drūpoši, notecējumi; telpās vandāļu bojājumi; komunikācijas pilnībā demontētas. Būve nav norobežota, tajā brīvi var iekļūt nepiederošas personas.
Pēc Nekustamā īpašuma pārņemšanas pārvaldīšanā, VNĪ ir apsekojusi Nekustamo īpašumu un 10.09.2025. ir sagatavojusi Avārijas aktu, kurā norādītas norobežošanas darbu izmaksas būvei – 896,57 euro (bez PVN). Aktā paredzētie darbi ir veikti. Tāpat ir arī uzstādītas brīdinājuma zīmes "Ēkā bīstami".
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošā būve atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057) "Klāvu veikals", Sesavas pagastā, Jelgavas novadā, (zemes vienības platība 0,215 ha), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 5474 011 0057) sastāvā. Atbilstoši Nekustamā īpašuma zemesgrāmatas datiem zemes īpašuma tiesības nav noskaidrotas. Savukārt atbilstoši NĪVKIS datiem zemes vienība ir pašvaldībai piekritīgā zeme un Jelgavas novada pašvaldība ir zemes vienības tiesiskais valdītājs. Jelgavas novada pašvaldība īpašuma tiesības zemesgrāmatā nav nostiprinājusi.
Atbilstoši likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta otrajai daļai, ja ēkas (būves) vai augļu dārzs (koki) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. No minētā un Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkta un 11. panta trešās daļas izriet, ka tikai zemesgrāmatā ierakstīta nekustamā īpašuma īpašnieks varētu izmantot pirmpirkuma tiesības. Ievērojot, ka zemes vienībai, uz kuras atrodas Nekustamais īpašums, Jelgavas novada pašvaldība ir tiesiskais valdītājs, nevis īpašnieks, tad tai nav pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu.
Ja īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057) līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai tiks nostiprinātas zemesgrāmatā, tās īpašniekam būs pirmpirkuma tiesības uz Nekustamo īpašumu.
Teorētiski, izvērtējot iespēju apvienot vienā nekustamajā īpašumā valstij piederošo būvi un pašvaldībai piekritīgo zemes vienību, uz kuras atrodas būve, secināts, ka šāda risinājuma īstenošana konkrētajā gadījumā nav lietderīga.
Šobrīd valstij nav tiesiska pamata zemes vienību saglabāt valsts īpašumā atbilstoši likumam "Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās", jo zemes vienība nekad nav bijusi iekļauta rezerves zemes fondā, savukārt zemes reforma Jelgavas novadā ir pabeigta ar Ministru kabineta 2016. gada 28. janvāra rīkojumu Nr. 77 "Par zemes reformas pabeigšanu Jelgavas novada lauku apvidū". Zemes vienība, uz kuras atrodas Nekustamais īpašums, ir pašvaldībai piekritīga zemes vienība, kuras piekritība saskaņā ar NĪVKIS datiem noteikta ar Jelgavas novada domes 27.04.2011. lēmumu Nr. 4/10.63.
Lai izveidotu vienotu nekustamo īpašumu, būtu nepieciešama zemes vienības vai būves atsavināšana starp publiskām personām. Tomēr ne valstij, ne pašvaldībai attiecīgais nekustamais īpašums nav nepieciešams to funkciju īstenošanai, lai pamatotu tā iegādi vai nodošanu bez atlīdzības pašvaldības vai valsts īpašumā. Līdz ar to šādu darbību veikšana vienīgi nolūkā pirms atsavināšanas apvienot zemes un būves īpašumu neatbilstu Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā noteiktajam pienākumam rīkoties ar publiskas personas mantu lietderīgi un efektīvi, proti, šādu darbību veikšana vienīgi, lai novērstu dalītā īpašuma pastāvēšanu, neradītu tādu ieguvumu, kas konkrētajā gadījumā pamatotu ar darījumu saistīto administratīvo un publiskas personas finanšu resursu izlietošanu mērķa sasniegšanai.
Ņemot vērā, ka būve nav nepieciešama valsts funkciju nodrošināšanai, tās turpmāka saglabāšana valsts īpašumā nav pamatota un tā ir atsavināma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Vienlaikus pēc būves atsavināšanas tās īpašniekam būs tiesības Atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 3. punktā noteiktajā kārtībā ierosināt zemes vienības atsavināšanu, lai iegūtu īpašumā zemesgabalu, uz kura atrodas būve, tādējādi nodrošinot iespēju nākotnē izbeigt pastāvošo dalīto īpašumu. Līdz tam zemes un būves īpašnieku savstarpējās tiesiskās attiecības tiks risinātas atbilstoši normatīvajam regulējumam par zemes likumisko lietošanu.
Lai nākamajam Nekustamā īpašuma ieguvējam nodrošinātu pilnīgu informāciju par Nekustamo īpašumu, atsavināšanas izsoles noteikumos tiks iekļauta informācija, ka Nekustamais īpašums atrodas uz Jelgavas novada pašvaldības tiesiskajā valdījumā esošas zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057), kas neietilpst pārdodamā objekta sastāvā un ka pircējs neiegūst īpašuma tiesības uz zemi.
Papildus izsoles noteikumos tiks norādīts, ja valsts nekustamo īpašumu neiegādāsies zemes īpašnieks, Nekustamā īpašuma ieguvējam būs pienākums maksāt zemes likumiskās lietošanas maksu zemes vienības īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Valstij piederošais Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4. panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu. Ja līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai īpašuma tiesības uz zemes vienību tiks nostiprinātas zemesgrāmatā, Nekustamais īpašums tiks atsavināts ievērojot Atsavināšanas likuma 14. panta nosacījumus.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Savukārt atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajai daļai valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu. Ja līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai īpašuma tiesības uz zemes vienību tiks nostiprinātas zemesgrāmatā, Nekustamais īpašums tiks atsavināts ievērojot Atsavināšanas likuma 14. panta nosacījumus.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta" 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Ja līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057) tiks nostiprinātas zemesgrāmatā - attiecīgās zemes vienības īpašnieks. Ja īpašuma tiesības uz minēto zemes vienību netiks nostiprinātas zemesgrāmatā, vai, ja zemes īpašnieks - pirmpirkuma tiesīgā persona savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts tai skaitā fiziskas personas, kurām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuras vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Ja līdz Nekustamā īpašuma atsavināšanai īpašuma tiesības uz zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 5474 011 0057) tiks nostiprinātas zemesgrāmatā - attiecīgās zemes vienības īpašnieks. Ja īpašuma tiesības uz minēto zemes vienību netiks nostiprinātas zemesgrāmatā, vai, ja zemes īpašnieks - pirmpirkuma tiesīgā persona savas tiesības neizmantos - jebkurš tiesību subjekts, tai skaitā juridiskas personas, kurām piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kuras vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47. pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta" paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā / Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi".
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Rīkojuma projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu, ievērojot pirmpirkuma tiesīgo personu tiesības.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic rīkojuma projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi