25-TA-1300: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Enerģētikas un vides aģentūras pievienošanu Valsts vides dienestam" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institucionālās sistēmas pilnveidošanu, darbības efektivitāti, optimizāciju un birokrātijas mazināšanu, Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) veica Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) un Enerģētikas un vides aģentūras (turpmāk – EVA) funkciju un darba organizācijas un izvērtējumu.
Pēdējos gados ir būtiski palielinājies ietekmes uz vidi (turpmāk – IVN) procesu skaits, kā arī, mainoties ES regulējumam un prasībām vides kvalitātes uzlabošanai un nodrošināšanai, ir pieaudzis VVD funkciju apjoms. Atbilstoši ES regulējuma attīstības tendencēm, iestāžu funkciju un atbildības apjoms palielināsies arī turpmāk. Vienlaikus, iestādēm nav piešķirti papildu resursi funkciju nodrošināšanai. Abu iestāžu funkciju ietvari lielā mērā izriet no vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kā arī ES politika un izrietošais regulējums vides, klimata un enerģētikas jomā arvien vairāk veido sinerģiju. Piemēram, jau šobrīd abas iestādes dala kompetenci siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju jautājumos, degvielas uzpildes staciju kontroles jomā, darbību ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūrās un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā un novēršanā. IVN procesu ietvaros EVA arī pilda VVD uzraugošas iestādes funkciju, izskatot VVD lēmumu pārsūdzības, kas atbilstoši lietderības, efektivitātes, labās prakses un civilprocesa principiem, būtu piekritīgs pašai iestādei – šajā gadījumā VVD. Attiecīgi ir acīmredzama iespēja koncentrēt iestāžu kompetences un funkcijas, kā arī konsolidējot darba organizāciju, rast resursus trūkstošās ekspertīzes un kapacitātes pilnveidošanai un palielināšanai.
Pēdējos gados ir būtiski palielinājies ietekmes uz vidi (turpmāk – IVN) procesu skaits, kā arī, mainoties ES regulējumam un prasībām vides kvalitātes uzlabošanai un nodrošināšanai, ir pieaudzis VVD funkciju apjoms. Atbilstoši ES regulējuma attīstības tendencēm, iestāžu funkciju un atbildības apjoms palielināsies arī turpmāk. Vienlaikus, iestādēm nav piešķirti papildu resursi funkciju nodrošināšanai. Abu iestāžu funkciju ietvari lielā mērā izriet no vieniem un tiem pašiem normatīvajiem aktiem, kā arī ES politika un izrietošais regulējums vides, klimata un enerģētikas jomā arvien vairāk veido sinerģiju. Piemēram, jau šobrīd abas iestādes dala kompetenci siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju jautājumos, degvielas uzpildes staciju kontroles jomā, darbību ietekmes uz vidi novērtēšanas procedūrās un rūpniecisko avāriju riska novērtēšanā un novēršanā. IVN procesu ietvaros EVA arī pilda VVD uzraugošas iestādes funkciju, izskatot VVD lēmumu pārsūdzības, kas atbilstoši lietderības, efektivitātes, labās prakses un civilprocesa principiem, būtu piekritīgs pašai iestādei – šajā gadījumā VVD. Attiecīgi ir acīmredzama iespēja koncentrēt iestāžu kompetences un funkcijas, kā arī konsolidējot darba organizāciju, rast resursus trūkstošās ekspertīzes un kapacitātes pilnveidošanai un palielināšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mazināt administratīvo slogu, efektivizējot iestāžu pārvaldību un funkcijas.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2025.
Pamatojums
-
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un atbilstību valdības noteiktajām prioritātēm, nepieciešams izvērtēt un pārstrukturēt iestāžu organizatorisko modeli. Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumā Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai” uzsvērta nepieciešamība pilnveidot publisko pārvaldi, mazināt birokrātiju un nodrošināt efektīvu valsts resursu izmantošanu.
Abas iestādes – VVD un EVA (kas izveidota 2025. gada 1. februārī, apvienojot Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja enerģētikas funkcijas) atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā un atbild par vides un enerģētikas politikas īstenošanu.
Abas iestādes – VVD un EVA (kas izveidota 2025. gada 1. februārī, apvienojot Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja enerģētikas funkcijas) atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pārraudzībā un atbild par vides un enerģētikas politikas īstenošanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ir vairākas darbības jomas, piemēram, IVN, degvielas staciju un degvielas kvalitātes uzraudzība, ogļūdeņražu ieguves uzraudzība, SEG emisiju jautājumi, kuras ir sadalītas starp VVD un EVA. Rezultātā iestādes dublē informācijas pieprasījumus no komersantiem un pašvaldībām; komersantiem un projektu, tai skaitā atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem, jākomunicē ar vairākām institūcijām dažādās projekta attīstības fāzēs par saistītiem jautājumiem. Rezultātā valsts resursi tiek tērēti paralēlām funkcijām un administratīvai uzturēšanai apstākļos, kad nepieciešams stiprināt funkciju īstenošanas kapacitāti un efektivitāti.
Risinājuma apraksts
Nododot EVA funkcijas VVD:
1) Tiek samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, kam šobrīd jāveic paralēla komunikācija ar abām iestādēm.
2) Valsts pārvaldē tiek panākta strukturāla efektivitāte, racionalizējot funkciju izpildi, samazinot dublējošos darbus un optimizējot cilvēkresursus.
3) Uzlabojas iestāžu savstarpējā koordinācija, izveidojot vienotu datu pārvaldību, procedūru standartizāciju un klientorientētu pieeju uzņēmējiem. Vienotā pieeja un procedūru harmonizācija dod iespēju paātrināt lēmumu pieņemšanu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un caurredzamību sabiedrībai.
4) Tiek novērsta funkciju fragmentācija, īpaši atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanas un piesārņojošo darbību uzraudzības jomā. Apvienojot EVA un VVD vienā iestādē, iespējams samazināt administratīvo slogu un uzlabot koordināciju starp vides un enerģētikas politikas īstenotājiem.
5) Ir iespēja stiprināt kapacitāti, nepalielinot štata vietu skaitu.
Tādējādi šāda institucionālā reforma nav tikai strukturāla reorganizācija, bet mērķtiecīgs solis uz modernu, efektīvu un uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu valsts pārvaldi.
Mazinātais kontaktpunktu skaits attīstītājiem ļaus nodrošināt plašāku servisu ar mazāku valsts pārvaldes cilvēkresursu skaitu, jo centralizācija ļauj ar to pašu resursu sasniegt vairāk. Vienas iestādes uzraudzība par vairākiem attīstības posmiem, ko līdz šim nodrošināja EVA, kā arī pēcuzraudzību, kuru nereti veic VVD, ļaus efektīvāk veidot regulējumu, kas vērsts uz nozares attīstību un sabiedrības, vides aizsardzības un tautsaimniecības konkurētspējas interešu līdzsvarošanu.
Lai nodrošinātu VVD pieņemto un apstrīdēto lēmumu objektīvu un neatkarīgu pārvērtēšanu, turpmāk šo funkciju veiks VVD Juridiskā daļa – struktūrvienība, kas nav saistīta ar lēmumu pieņemšanu. Juridiskā daļa jau šobrīd aktīvi strādā ar apstrīdēto administratīvo aktu vides kontroles jautājumos izvērtēšanu, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu pieeju.
Lai saglabātu EVA uzkrāto pieredzi un kompetenci, tās eksperti un juristi, kas līdz šim nodrošināja VVD apstrīdēto lēmumu izskatīšanu, tiks integrēti VVD Juridiskajā daļā. Šāda pieeja ļaus apvienot juridisko un ekspertu kompetenci, veicinot savstarpēju sadarbību un stiprinot funkcijas izpildes kvalitāti.
Rezultātā VVD apstrīdēto lēmumu izskatīšana tiks nodrošināta neatkarīgi, objektīvi un profesionāli, vienlaikus saglabājot augstu kompetences līmeni un veicinot efektīvu lēmumu izvērtēšanas procesu.
Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība (Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmā un otrā daļa) paredz, ka tiesību subjekts, kuram saskaņā ar normatīvo regulējumu ir tiesības apstrīdēt administratīvo aktu, var to apstrīdēt augstākā iestādē, ja vien likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Tādējādi, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos ir noteikts izņēmums vispārējai administratīvā akta apstrīdēšanas kārtībai, normatīvais regulējums pieļauj veikt objektīvu, neatkarīgu un efektīvu pirmstiesas administratīvā akta pārbaudi arī vienas iestādes ietvaros, to apstrīdot pie hierarhiski augstākas amatpersonas, kurai ir tiesības atcelt iestādes pieņemto lēmumu, un šī persona kļūst par augstāko iestādi normatīvo aktu izpratnē. Tiesību literatūrā minēts, ka apstrīdēšanas procesa viens no mērķiem ir dot iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas gan konkrētajā gadījumā, gan novērst sistēmiskas kļūdas un problēmas (J.Briede. Administratīvā procesa likuma 75.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2013, 738.lapa).
Šādam apstrīdēšanas procesam attiecināmi noteikumi, kas Administratīvā procesa likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. To apstiprina arī tiesību literatūrā izteiktās atziņas, proti, apstrīdēšanas iestādes funkcija ir (arī) paškontroles ceļā novērst sākotnējās iestādes pieļautās kļūdas vai pieņemt labāku (lietderīgāku) lēmumu (sk. J.Briede 81.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr. iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 800.-801.lpp.). Šādā veidā administratīvais akts ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā (Administratīvā procesa likuma 81. panta piektā daļa).
Savukārt, ja tiesību subjekts vēršas tiesā, apstrīdot administratīvo aktu, tiesai ir pienākums, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu, atkārtoti izvērtēt administratīvā akta tiesiskumu. Ja tiesa konstatēs, ka administratīvais akts ir prettiesisks, tiesa būs pienākums to atcelt, ja nē – tas paliks spēkā.
1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk – Konvencija) 9. panta 1. punkta otrā daļa noteic, ka gadījumos, kad Puses paredz pārskatīšanu tiesu iestādē, tās nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama arī ātra, ar likumu noteikta procedūra, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām un saskaņā ar kuru lūgumu atkārtoti izskata kāda valsts iestāde vai izskata neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa.
Norādāms, ka Konvencijas 9. panta 1. punkta otrās daļās tekstā lietoti vārdi “atkārtoti izskata kāda valsts iestāde”, kas cita starpā tieši nenorāda uz to, ka tā nevarētu būt šīs pašas iestādes augstāka amatpersona, ja tas ir noteikts ar normatīvo aktu. Turklāt to apstiprina Konvencijas 9. panta 2. punkta trešā daļa, proti, šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīvas pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.
Tāpat norādāms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 10. pantā ir nostiprināti galvenie valsts pārvaldes darbības principi, kas jāievēro. Būtiska uzmanība tiek vērsta vērsta uz principiem, ka valsts pārvaldei darbojas sabiedrības interesēs; tā ir pakļauta likumam un tiesībām; tai nav savu interešu.
Līdz ar to jebkuram lēmumam administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumā – neatkarīgi no tā, vai to pieņemtu Enerģētikas un vides aģentūra vai Valsts vides dienests – jāatbilst normatīvajiem aktiem. Šādā situācijā sabiedrībai nevajadzētu būt pamatam šaubām par to, ka tiks nodrošināta šo principu ievērošana, iestādei pieņemot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu.
Lai novērstu maldinošu priekšstatu par iestāžu darbības jomu, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības procesu, KEM veiks grozījumus attiecīgajos vides un enerģētikas jomas likumos un ar tiem saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Grozījumus likumos plānots veikt 2025. gadā.
Septiņos vides aizsardzības jomas likumos (kas minēti rīkojuma 5.1.apakšpunktā, kā Vides aizsardzības likums, likums “Par zemes dzīlēm”, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, likums “Par piesārņojumu”, Atkritumu apsaimniekošanas likums, Ūdens resursu apsaimniekošanas likums) ir noteikta kārtība, ka vairākus VVD izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Aģentūrā; savukārt Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpēc ir izstrādāti un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas septiņi likumprojekti, kas paredz noteikt, ka turpmāk Dienesta lēmumus vides aizsardzības jomā varēs apstrīdēt vispārējā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem būs noteikta Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" (turpmāk - Dienesta nolikums) un tas būs Dienesta ģenerāldirektors. Tādējādi šiem administratīvajiem aktiem tiek iekļauta apstrīdēšanas stadija, kas atbilst administratīvā procesa vispārējiem principiem par to, ka valsts pārvaldes līmenī administratīvais akts vienu reizi tiek pārskatīts, lai novērstu iespējami pieļautās kļūdas un tādējādi samazinātu tiesas noslodzi.
Aģentūra pārskatīja arī atsevišķus Dabas aizsardzības pārvaldes izdotos administratīvos aktus. Attiecīgi ir izstrādāts un saskaņošanas procesā atrodas likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu likumā”, kas līdzīgā veidā paredz regulēt, ka turpmāk Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtos lēmumus sugu introdukcijas un reintrodukcijas jautājumos varēs apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram. Savukārt izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” paredz, ka VVD ģenerāldirektors izskatīs sūdzības par VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” deleģēto funkciju ietvaros izdotajiem administratīvajiem aktiem attiecībā uz darbībām ar ķīmiskām vielām.
Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" šobrīd ir sadalīta kompetence starp Dienestu un Aģentūru ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, proti, Dienests veic sākotnējo ietekmes izvērtējumu, bet Aģentūra - ietekmes uz vidi novērtējumu. Sakarā ar Aģentūras likvidāciju Dienests turpmāk veiks gan sākotnējo ietekmes izvērtējumu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu. Lai precizētu Dienesta funkcijas, tiek izdarīti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Funkcijas konsolidācija nodrošinās iestādes vienotu pieeju visās procesa stadijās.
EVA ir noslēgtas starpresoru vienošanās par enerģētikas jomas informāciju sistēmu (energoresursu informācijas sistēma (turpmāk - ERIS) un elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēmu (turpmāk - ENER)), kuru pārzinis un uzturētājs ir Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB), izmantošanu.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 60. panta 2. punktu starpresoru vienošanās izbeidzas, ja vismaz viena no iestādēm beidz pastāvēt vai to reorganizē.
Tādējādi VVD ar EVA funkciju un pārvaldes uzdevumu pārņemšanu, jāpārslēdz starpresoru vienošanās par enerģētikas politikas administrēšanas informācijas tehnoloģiju sistēmu ERIS un ENER izmantošanu, lai VVD pilnvērtīgi varētu pildīt enerģētikas, energoefektivitātes un ilgtspējas jautājumu administrēšanu un uzraudzību funkciju.
Vienlaikus jāparedz iespējamā starpresoru vienošanos noslēgšana par citu enerģētikas informācijas sistēmu (Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēma, energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma), kuru uzturētājs un pārzinis šobrīd ir BVKB, izmantošanu. Tāpat paredzams, ka VVD jāiesaistās minēto sistēmu pilnveidošanā, uzturēšanā un attīstībā. Turklāt šāda koncepcija saskan ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumā Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" 6. punktā noteikto.
Kā arī, ņemot vērā, ka starp BVKB un EVA, kā arī starp Ekonomikas ministriju (EM) un EVA, ir noslēgtas starpresoru vienošanās attiecībā uz pieeju enerģētikas politikas administrēšanu saistītajai vēsturiskajai lietvedībai un arhīvam, kas atrodas BVKB un Ekonomikas ministrijā, jaunas starpresoru vienošanās par piekļuvēm jānoslēdz starp BVKB un VVD, un starp EM un VVD .
No EVA uz VVD tiek pārceltas 35 amata vietas un uz KEM piecas amata vietas. Atsaucoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā noteikto mērķi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu, KEM ir apzinājis resora budžeta iespējas un vajadzības, kā rezultātā ir izvērtēta atteikšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajām atbalsta funkcijām, kas noteiktas ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 9. punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, no 2026. gada 1. janvāra atbalsta funkcijas tiks nodrošinātas KEM resora un esošā finansējuma ietvaros, tai skaitā piecas amata vietas pārdalot no EVA uz KEM.
Reorganizācijas izdevumus, atbilstoši rīkojuma projektam segs VVD no 2025.gadā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
1) Tiek samazināts administratīvais slogs uzņēmējiem, kam šobrīd jāveic paralēla komunikācija ar abām iestādēm.
2) Valsts pārvaldē tiek panākta strukturāla efektivitāte, racionalizējot funkciju izpildi, samazinot dublējošos darbus un optimizējot cilvēkresursus.
3) Uzlabojas iestāžu savstarpējā koordinācija, izveidojot vienotu datu pārvaldību, procedūru standartizāciju un klientorientētu pieeju uzņēmējiem. Vienotā pieeja un procedūru harmonizācija dod iespēju paātrināt lēmumu pieņemšanu un uzlabot pakalpojumu kvalitāti un caurredzamību sabiedrībai.
4) Tiek novērsta funkciju fragmentācija, īpaši atjaunojamās enerģijas projektu īstenošanas un piesārņojošo darbību uzraudzības jomā. Apvienojot EVA un VVD vienā iestādē, iespējams samazināt administratīvo slogu un uzlabot koordināciju starp vides un enerģētikas politikas īstenotājiem.
5) Ir iespēja stiprināt kapacitāti, nepalielinot štata vietu skaitu.
Tādējādi šāda institucionālā reforma nav tikai strukturāla reorganizācija, bet mērķtiecīgs solis uz modernu, efektīvu un uz iedzīvotāju un uzņēmēju vajadzībām orientētu valsts pārvaldi.
Mazinātais kontaktpunktu skaits attīstītājiem ļaus nodrošināt plašāku servisu ar mazāku valsts pārvaldes cilvēkresursu skaitu, jo centralizācija ļauj ar to pašu resursu sasniegt vairāk. Vienas iestādes uzraudzība par vairākiem attīstības posmiem, ko līdz šim nodrošināja EVA, kā arī pēcuzraudzību, kuru nereti veic VVD, ļaus efektīvāk veidot regulējumu, kas vērsts uz nozares attīstību un sabiedrības, vides aizsardzības un tautsaimniecības konkurētspējas interešu līdzsvarošanu.
Lai nodrošinātu VVD pieņemto un apstrīdēto lēmumu objektīvu un neatkarīgu pārvērtēšanu, turpmāk šo funkciju veiks VVD Juridiskā daļa – struktūrvienība, kas nav saistīta ar lēmumu pieņemšanu. Juridiskā daļa jau šobrīd aktīvi strādā ar apstrīdēto administratīvo aktu vides kontroles jautājumos izvērtēšanu, nodrošinot profesionālu un kvalitatīvu pieeju.
Lai saglabātu EVA uzkrāto pieredzi un kompetenci, tās eksperti un juristi, kas līdz šim nodrošināja VVD apstrīdēto lēmumu izskatīšanu, tiks integrēti VVD Juridiskajā daļā. Šāda pieeja ļaus apvienot juridisko un ekspertu kompetenci, veicinot savstarpēju sadarbību un stiprinot funkcijas izpildes kvalitāti.
Rezultātā VVD apstrīdēto lēmumu izskatīšana tiks nodrošināta neatkarīgi, objektīvi un profesionāli, vienlaikus saglabājot augstu kompetences līmeni un veicinot efektīvu lēmumu izvērtēšanas procesu.
Administratīvā akta apstrīdēšanas kārtība (Administratīvā procesa likuma 76. panta pirmā un otrā daļa) paredz, ka tiesību subjekts, kuram saskaņā ar normatīvo regulējumu ir tiesības apstrīdēt administratīvo aktu, var to apstrīdēt augstākā iestādē, ja vien likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi. Tādējādi, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos ir noteikts izņēmums vispārējai administratīvā akta apstrīdēšanas kārtībai, normatīvais regulējums pieļauj veikt objektīvu, neatkarīgu un efektīvu pirmstiesas administratīvā akta pārbaudi arī vienas iestādes ietvaros, to apstrīdot pie hierarhiski augstākas amatpersonas, kurai ir tiesības atcelt iestādes pieņemto lēmumu, un šī persona kļūst par augstāko iestādi normatīvo aktu izpratnē. Tiesību literatūrā minēts, ka apstrīdēšanas procesa viens no mērķiem ir dot iespēju valsts pārvaldei pašai vēlreiz pārbaudīt sava lēmuma tiesiskumu un novērst kļūdas gan konkrētajā gadījumā, gan novērst sistēmiskas kļūdas un problēmas (J.Briede. Administratīvā procesa likuma 75.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr.iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā, Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2013, 738.lapa).
Šādam apstrīdēšanas procesam attiecināmi noteikumi, kas Administratīvā procesa likumā paredzēti attiecībā uz augstāku iestādi. Apstrīdētais administratīvais akts iegūst savu galīgo noformējumu tādā veidā, kādā tas noformēts lēmumā par apstrīdēto administratīvo aktu. To apstiprina arī tiesību literatūrā izteiktās atziņas, proti, apstrīdēšanas iestādes funkcija ir (arī) paškontroles ceļā novērst sākotnējās iestādes pieļautās kļūdas vai pieņemt labāku (lietderīgāku) lēmumu (sk. J.Briede 81.panta komentārs. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs Dr. iur. J.Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 800.-801.lpp.). Šādā veidā administratīvais akts ir izpildāms un to var pārsūdzēt tiesā (Administratīvā procesa likuma 81. panta piektā daļa).
Savukārt, ja tiesību subjekts vēršas tiesā, apstrīdot administratīvo aktu, tiesai ir pienākums, ievērojot objektīvās izmeklēšanas principu, atkārtoti izvērtēt administratīvā akta tiesiskumu. Ja tiesa konstatēs, ka administratīvais akts ir prettiesisks, tiesa būs pienākums to atcelt, ja nē – tas paliks spēkā.
1998. gada 25. jūnija Orhūsas konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk – Konvencija) 9. panta 1. punkta otrā daļa noteic, ka gadījumos, kad Puses paredz pārskatīšanu tiesu iestādē, tās nodrošina, lai attiecīgajai personai būtu pieejama arī ātra, ar likumu noteikta procedūra, kas ir bezmaksas vai nav saistīta ar pārāk lielām izmaksām un saskaņā ar kuru lūgumu atkārtoti izskata kāda valsts iestāde vai izskata neatkarīga un objektīva institūcija, kas nav tiesa.
Norādāms, ka Konvencijas 9. panta 1. punkta otrās daļās tekstā lietoti vārdi “atkārtoti izskata kāda valsts iestāde”, kas cita starpā tieši nenorāda uz to, ka tā nevarētu būt šīs pašas iestādes augstāka amatpersona, ja tas ir noteikts ar normatīvo aktu. Turklāt to apstiprina Konvencijas 9. panta 2. punkta trešā daļa, proti, šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīvas pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.
Tāpat norādāms, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 10. pantā ir nostiprināti galvenie valsts pārvaldes darbības principi, kas jāievēro. Būtiska uzmanība tiek vērsta vērsta uz principiem, ka valsts pārvaldei darbojas sabiedrības interesēs; tā ir pakļauta likumam un tiesībām; tai nav savu interešu.
Līdz ar to jebkuram lēmumam administratīvā akta apstrīdēšanas gadījumā – neatkarīgi no tā, vai to pieņemtu Enerģētikas un vides aģentūra vai Valsts vides dienests – jāatbilst normatīvajiem aktiem. Šādā situācijā sabiedrībai nevajadzētu būt pamatam šaubām par to, ka tiks nodrošināta šo principu ievērošana, iestādei pieņemot lēmumu par apstrīdēto administratīvo aktu.
Lai novērstu maldinošu priekšstatu par iestāžu darbības jomu, kā arī lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzības procesu, KEM veiks grozījumus attiecīgajos vides un enerģētikas jomas likumos un ar tiem saistītajos Ministru kabineta noteikumos. Grozījumus likumos plānots veikt 2025. gadā.
Septiņos vides aizsardzības jomas likumos (kas minēti rīkojuma 5.1.apakšpunktā, kā Vides aizsardzības likums, likums “Par zemes dzīlēm”, likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likums “Par radiācijas drošību un kodoldrošību”, likums “Par piesārņojumu”, Atkritumu apsaimniekošanas likums, Ūdens resursu apsaimniekošanas likums) ir noteikta kārtība, ka vairākus VVD izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Aģentūrā; savukārt Aģentūras lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tāpēc ir izstrādāti un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas septiņi likumprojekti, kas paredz noteikt, ka turpmāk Dienesta lēmumus vides aizsardzības jomā varēs apstrīdēt vispārējā, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Proti, lēmumu viena mēneša laikā varēs apstrīdēt normatīvajos aktos noteiktajai augstākajai iestādei. Augstākā iestāde par Dienesta pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar vides aizsardzības jautājumiem būs noteikta Ministru kabineta 2004. gada 23. novembra noteikumos Nr. 962 "Valsts vides dienesta nolikums" (turpmāk - Dienesta nolikums) un tas būs Dienesta ģenerāldirektors. Tādējādi šiem administratīvajiem aktiem tiek iekļauta apstrīdēšanas stadija, kas atbilst administratīvā procesa vispārējiem principiem par to, ka valsts pārvaldes līmenī administratīvais akts vienu reizi tiek pārskatīts, lai novērstu iespējami pieļautās kļūdas un tādējādi samazinātu tiesas noslodzi.
Aģentūra pārskatīja arī atsevišķus Dabas aizsardzības pārvaldes izdotos administratīvos aktus. Attiecīgi ir izstrādāts un saskaņošanas procesā atrodas likumprojekts “Grozījumi Sugu un biotopu likumā”, kas līdzīgā veidā paredz regulēt, ka turpmāk Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtos lēmumus sugu introdukcijas un reintrodukcijas jautājumos varēs apstrīdēt Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram. Savukārt izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Ķīmisko vielu likumā” paredz, ka VVD ģenerāldirektors izskatīs sūdzības par VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” deleģēto funkciju ietvaros izdotajiem administratīvajiem aktiem attiecībā uz darbībām ar ķīmiskām vielām.
Likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" šobrīd ir sadalīta kompetence starp Dienestu un Aģentūru ietekmes uz vidi novērtējuma jomā, proti, Dienests veic sākotnējo ietekmes izvērtējumu, bet Aģentūra - ietekmes uz vidi novērtējumu. Sakarā ar Aģentūras likvidāciju Dienests turpmāk veiks gan sākotnējo ietekmes izvērtējumu, gan ietekmes uz vidi novērtējumu. Lai precizētu Dienesta funkcijas, tiek izdarīti grozījumi likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu". Funkcijas konsolidācija nodrošinās iestādes vienotu pieeju visās procesa stadijās.
EVA ir noslēgtas starpresoru vienošanās par enerģētikas jomas informāciju sistēmu (energoresursu informācijas sistēma (turpmāk - ERIS) un elektroenerģijas obligātā iepirkuma uzraudzības informācijas sistēmu (turpmāk - ENER)), kuru pārzinis un uzturētājs ir Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - BVKB), izmantošanu.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 60. panta 2. punktu starpresoru vienošanās izbeidzas, ja vismaz viena no iestādēm beidz pastāvēt vai to reorganizē.
Tādējādi VVD ar EVA funkciju un pārvaldes uzdevumu pārņemšanu, jāpārslēdz starpresoru vienošanās par enerģētikas politikas administrēšanas informācijas tehnoloģiju sistēmu ERIS un ENER izmantošanu, lai VVD pilnvērtīgi varētu pildīt enerģētikas, energoefektivitātes un ilgtspējas jautājumu administrēšanu un uzraudzību funkciju.
Vienlaikus jāparedz iespējamā starpresoru vienošanos noslēgšana par citu enerģētikas informācijas sistēmu (Aizsargāto lietotāju datu informācijas sistēma, energoresursu izmaksu kompensēšanas informācijas sistēma), kuru uzturētājs un pārzinis šobrīd ir BVKB, izmantošanu. Tāpat paredzams, ka VVD jāiesaistās minēto sistēmu pilnveidošanā, uzturēšanā un attīstībā. Turklāt šāda koncepcija saskan ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumā Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" 6. punktā noteikto.
Kā arī, ņemot vērā, ka starp BVKB un EVA, kā arī starp Ekonomikas ministriju (EM) un EVA, ir noslēgtas starpresoru vienošanās attiecībā uz pieeju enerģētikas politikas administrēšanu saistītajai vēsturiskajai lietvedībai un arhīvam, kas atrodas BVKB un Ekonomikas ministrijā, jaunas starpresoru vienošanās par piekļuvēm jānoslēdz starp BVKB un VVD, un starp EM un VVD .
No EVA uz VVD tiek pārceltas 35 amata vietas un uz KEM piecas amata vietas. Atsaucoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā noteikto mērķi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu, KEM ir apzinājis resora budžeta iespējas un vajadzības, kā rezultātā ir izvērtēta atteikšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajām atbalsta funkcijām, kas noteiktas ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 9. punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, no 2026. gada 1. janvāra atbalsta funkcijas tiks nodrošinātas KEM resora un esošā finansējuma ietvaros, tai skaitā piecas amata vietas pārdalot no EVA uz KEM.
Reorganizācijas izdevumus, atbilstoši rīkojuma projektam segs VVD no 2025.gadā piešķirtajiem budžeta līdzekļiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Projekts skar EVA un VVD nodarbinātos un klientus.
Ietekmes apraksts
Administratīvā sloga palielināšanās minētajām sabiedrības grupām nav identificēta. EVA iekļaušanas VVD rezultātā tiek efektivizētas funkcijas un mazināta birokrātija.
Juridiskās personas
- Uzņēmumi, pašvaldības, NVO, elektroenerģijas ražotāji.
Ietekmes apraksts
VVD turpmāk veiks visas ar vides politikas un enerģētikas politikas īstenošanas administrēšanu saistītās funkcijas, kas izriet no spēkā esošajiem tiesību aktiem. Ņemot vērā, ka juridiskajām personām noteikto pienākumu apjoms, iesniedzamo dokumentu apjoms un veids, kā arī uzraudzības prasības pēc būtības nemainās, nav identificēta būtiska tiesību akta ietekme uz citām juridiskajām personām, tāpat nav identificēta administratīvā sloga vai pienākumu izpildei nepieciešamā finansējuma palielināšanās.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Paredzēts, ka valsts budžeta finansējums no apakšprogrammas 23.02.00 “Enerģētikas un vides aģentūra” tiks pārdalīts uz apakšprogrammu 23.01.00 “Valsts vides dienests” un 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Kopējais pārdalāmais finansējums no budžeta apakšprogrammas 23.02.00 “Enerģētikas un vides aģentūra” 2025. gadam tiks precizēts Ministru kabineta rīkojuma projekta 3. punktā minētas likvidācijas komisijas darbības laikā un KEM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas pārdalei 2025. gadā no budžeta apakšprogrammas 23.02.00 “Enerģētikas un vides aģentūras” uz budžeta apakšprogrammu 23.01.00 “Valsts vides dienests” un programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Savukārt 2026. un turpmākajiem gadiem precizējot bāzes izdevumus 2026.-2029. gadam no budžeta apakšprogrammas 23.02.00 "Enerģētikas un vides aģentūra" (saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra sēdes protokola Nr.4 20.§ 3.punktu mainīts apakšprogrammas nosaukums) paredzēts pārdalīt finansējuma 2026. un turpmākajiem gadiem 577 233 euro apmērā (463 213 euro uz budžeta apakšprogrammu 23.01.00 “Valsts vides dienests” un 114 020 euro uz programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana").
Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK 17.12.2024. rīkojuma Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" enerģētikas politikas funkcija tika nodota EVA, papildus uz 23.01.00 apakšprogrammu 2026. un turpmākajiem gadiem tiek pārdalīts finansējums 947 636 euro apmērā (1. pielikums) atbilstoši MK 28.01.2025. sēdes prot. Nr. 4 20.§ Rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali" 3.punktam, 25-TA-30).
Jāņem vērā, ka no pārdalāmā finansējuma atbilstoši MK 28.01.2025. sēdes prot. Nr. 4 434 910 euro ik gadu saistīti ar informatīvajā ziņojumā ”Pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai” (10.10.2024 MK prot.Nr.42 6 §) piešķirto finansējumu.
Ar Enerģētikas un vides aģentūras likvidāciju saistītos izdevumus plānots segt no Valsts vides dienestam 2025. gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem apakšprogrammā 23.01.00 “Valsts vides dienests”.
Kopējais pārdalāmais finansējums no budžeta apakšprogrammas 23.02.00 “Enerģētikas un vides aģentūra” 2025. gadam tiks precizēts Ministru kabineta rīkojuma projekta 3. punktā minētas likvidācijas komisijas darbības laikā un KEM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas pārdalei 2025. gadā no budžeta apakšprogrammas 23.02.00 “Enerģētikas un vides aģentūras” uz budžeta apakšprogrammu 23.01.00 “Valsts vides dienests” un programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
Savukārt 2026. un turpmākajiem gadiem precizējot bāzes izdevumus 2026.-2029. gadam no budžeta apakšprogrammas 23.02.00 "Enerģētikas un vides aģentūra" (saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 28. janvāra sēdes protokola Nr.4 20.§ 3.punktu mainīts apakšprogrammas nosaukums) paredzēts pārdalīt finansējuma 2026. un turpmākajiem gadiem 577 233 euro apmērā (463 213 euro uz budžeta apakšprogrammu 23.01.00 “Valsts vides dienests” un 114 020 euro uz programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana").
Ņemot vērā, ka saskaņā ar MK 17.12.2024. rīkojuma Nr. 1191 "Par Vides pārraudzības valsts biroja un Būvniecības valsts kontroles biroja reorganizāciju" enerģētikas politikas funkcija tika nodota EVA, papildus uz 23.01.00 apakšprogrammu 2026. un turpmākajiem gadiem tiek pārdalīts finansējums 947 636 euro apmērā (1. pielikums) atbilstoši MK 28.01.2025. sēdes prot. Nr. 4 20.§ Rīkojuma projekts "Par apropriācijas pārdali" 3.punktam, 25-TA-30).
Jāņem vērā, ka no pārdalāmā finansējuma atbilstoši MK 28.01.2025. sēdes prot. Nr. 4 434 910 euro ik gadu saistīti ar informatīvajā ziņojumā ”Pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai” (10.10.2024 MK prot.Nr.42 6 §) piešķirto finansējumu.
Ar Enerģētikas un vides aģentūras likvidāciju saistītos izdevumus plānots segt no Valsts vides dienestam 2025. gadā piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem apakšprogrammā 23.01.00 “Valsts vides dienests”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Rīkojuma projekta izpildes procesā EVA 35 amata vietas tiks nodotas VVD, piecas amata vietas KEM. Līdz ar to nemainīsies valsts pārvaldē nodarbināto skaits.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā noteikto mērķi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu, KEM ir apzinājis resora budžeta iespējas un vajadzības, kā rezultātā ir izvērtēta atteikšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajām atbalsta funkcijām, kas noteiktas ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 9. punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, no 2026. gada 1. janvāra atbalsta funkcijas tiks nodrošinātas KEM resora un esošā finansējuma ietvaros, tai skaitā piecas amata vietas pārdalot no EVA uz KEM.
Gadījumā, ja EVA nodarbinātais nevēlēsies turpināt dienesta (darba) pienākumu izpildi VVD, tam tiks izmaksāts atlaišanas pabalsts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmās daļas nosacījumiem (tas ir, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts un pašvaldību institūcijās).
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā noteikto mērķi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu, KEM ir apzinājis resora budžeta iespējas un vajadzības, kā rezultātā ir izvērtēta atteikšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajām atbalsta funkcijām, kas noteiktas ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 9. punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, no 2026. gada 1. janvāra atbalsta funkcijas tiks nodrošinātas KEM resora un esošā finansējuma ietvaros, tai skaitā piecas amata vietas pārdalot no EVA uz KEM.
Gadījumā, ja EVA nodarbinātais nevēlēsies turpināt dienesta (darba) pienākumu izpildi VVD, tam tiks izmaksāts atlaišanas pabalsts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 17. panta pirmās daļas nosacījumiem (tas ir, ņemot vērā nodarbinātības ilgumu valsts un pašvaldību institūcijās).
Cita informācija
KEM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas pārdalei 2025. gadā, kā arī priekšlikumus bāzes izdevumu precizēšanai 2026.‑ 2029. gadā no KEM budžeta apakšprogrammas 23.02.00 “Enerģētikas un vides aģentūra” uz budžeta apakšprogrammu 23.01.00 “Valsts vides dienests” un programmu 97.00.00 "Nozaru vadība un politikas plānošana".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumi Nr.4 "Vides pārraudzības valsts biroja nolikums"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams atcelt Vides pārraudzības valsts biroja nolikumu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2004.gada 23. novembra noteikumi Nr.962 "Valsts vides dienesta nolikums "
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams precizēt iestādes uzdevumus un funkcijas, papildinot ar uzdevumiem un funkcijām, kas ir saistītas ar spēkā esošajos tiesību aktos noteiktajām vides un enerģētikas politikas administrēšanas funkcijām, ko līdz šim veica EVA un BVKB.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi Nr. 877 “Vides pārraudzības valsts biroja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”.
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams atcelt. Tā kā minētos maksas pakalpojumus turpmāk sniegs VVD, tad tie iekļaujami Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumos Nr.810 "Valsts vides dienesta maksas pakalpojumu cenrādis".
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.4. Ministru kabineta 2013.gada 10.septembra noteikumi Nr.810 "Valsts vides dienesta maksas pakalpojumu cenrādis".
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams izdarīt grozījumus un papildināt ar maksas pakalpojumiem, kurus sniedza Enerģētikas un vides aģentūra saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumi Nr. 877 “Vides pārraudzības valsts biroja publisko maksas pakalpojumu cenrādis”.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.5. Vides aizsardzības likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu videi nodarītā kaitējuma procedūras ietvaros izdoto administratīvo aktu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī aktualizētu atbildīgo institūciju par ekomarķējuma ieviešanu un Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra regulas (EK) Nr. 1221/2009, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā, īstenošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.6. Likums "Par piesārņojumu"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu piesārņojošo darbību atļauju apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī aktualizētu atbildīgo institūciju par sadarbību ar ārvalstīm pārrobežu piesārņojuma gadījumā, labāko pieejamo tehnoloģisko paņēmienu un atļauju publiskošanu.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.7. Ministru kabineta 2022.gada 25.oktobra noteikumi Nr. 675 "Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozījums, lai aktualizētu atbildīgo institūciju par prognožu sagatavošanu par atradņu rekultivāciju, kurām veikt ietekmes uz vidi novērtējums.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.8. Ministru kabineta 2014.gada 7.janvāra noteikumi Nr.16 "Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozījums, lai aktualizētu atbildīgo institūciju par sadarbību ar ārvalstu institūcijām pārrobežu vides trokšņa gadījumā. Tehnisks grozījums.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.9. Ministru kabineta 2012.gada 13.novembra noteikumi Nr.769 "Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozījums, lai precizētu lēmumu par emisijas ziņojumu neakceptēšanu apstrīdēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.10. Ministru kabineta 2011.gada 22.februāra noteikumi Nr.135 "Noteikumi par nolietotu transportlīdzekļu pārstrādi un apstrādes uzņēmumiem noteiktajām vides prasībām"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozījums, lai precizētu lēmumu par nolietotu transportlīdzekļu pārstrādes plāna neakceptēšanu apstrīdēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.11. Ministru kabineta 2010.gada 30.novembrī noteikumi Nr.1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai"
Pamatojums un apraksts
Grozījumi nepieciešami, lai aktualizētu atbildīgo institūciju sadarbībai ar ārvalstu intitūcijām piesārņojošas darbības izvērtēšanā, kurai ir pārrobežu ietekme. Tāpat precizējama atļauju izsniegšanas procesā izdoto lēmumu apstrīdēšanas kārtība.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.12. Ministru kabineta 2007.gada 3.aprīļa noteikumi Nr.231"Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai precizētu lēmumu saistībā ar licencēm tādu produktu iegādei vai tirdzniecībai, kuru sastāvā ir paaugstināts organisko šķīdinātāju saturs, apstrīdēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.13. Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumi Nr.118 "Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu atbildīgo institūciju par sadarbību ar ārvalstu institūcijām, ja pārrobežas ūdeņos noteiktie kvalitātes normatīvi nav sasniegti vai plānotajos termiņos netiks sasniegti.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.14. Ministru kabineta noteikumi 2002.gada 22.janvāra noteikumi Nr.34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu atbildīgo institūciju par sadarbību ar ārvalstu institūcijām, ja emisijai pazemes vai virszemes ūdeņos varētu būt pārrobežu ietekme.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.15. Atkritumu apsaimniekošanas likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu atkritumu apsaimniekošanas atļauju un ar to saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.16. Ministru kabineta 2011.gada 13.septembra noteikumi Nr.703 "Noteikumi par atkritumu apsaimniekošanas atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību, atkritumu tirgotāju un atkritumu apsaimniekošanas starpnieku reģistrācijas un informācijas sniegšanas kārtību, kā arī par valsts nodevu un tās maksāšanas kārtību"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu atkritumu apsaimniekošanas atļauju un ar to saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.17. Ministru kabineta 2010.gada 19.oktobra noteikumi Nr.983 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem"
Pamatojums un apraksts
Grozījumi nepieciešami, lai aktualizētu iestādi, kurai iesniedz informāciju par paaugstinātu smago metālu klātbūtni iepakojumā.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.18. Ūdens apsaimniekošanas likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu ūdens resursu lietošanas atļauju un ar to saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.19. Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumi Nr.736 "Noteikumi par ūdens resursu lietošanas atļauju"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu ūdens resursu lietošanas atļauju un ar to saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.20. Likums "Par zemes dzīlēm"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu ar zemes dzīļu izmantošanas licencēm un zemes dzīļu izmantošanas ierobežošanu saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.21. Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumi Nr.570 "Derīgo izrakteņu ieguves kārtība"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu ar derīgo izrakteņu ieguves projektiem saistīto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.22. Ķīmisko vielu likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozījums, lai aktualizētu iestādi, kam var tikt apstrīdēti valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" valsts pārvaldes uzdevumā izdotie administratīvie akti, kas attiecas uz darbībām ar ķīmiskām vielām vai maisījumiem
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.23. Sugu un biotopu aizsardzības likums
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu ar sugu introdukciju un reintrodukciju pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.24. Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.267 “Sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtība”
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu ekspertu sertificēšanu saistīto lēmumu apstrīdēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.25. Likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai precizētu radiācijas drošības jomā pieņemto atļauju un izsniegto reģistrāciju apstrīdēšanas kārtību.
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.1.26. Ministru kabineta 2016. gada 1. marta noteikumi Nr. 131 "Rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtība un riska samazināšanas pasākumi"
Pamatojums un apraksts
Nepieciešami grozījumi, lai aktualizētu institūciju, kura atbild par rūpniecisko avāriju risku programmu un drošības pārskatu saskaņošanu
Atbildīgā institūcija
Klimata un enerģētikas ministrija
4.2. Cita informācija
Klimata un enerģētikas ministrija ir izvērtējusi spēkā esošos tiesību aktus un identificējusi, tos, kuros ir veicami tehniski grozījumi enerģētikas un energoefektivitātes jomās, tai skaitā attiecībā uz nodevu administrēšanas funkciju izpildi, EVA nosaukumu, un atsevišķu funkciju gadījumā Būvniecības valsts kontroles biroja nosaukumu aizstājot ar VVD nosaukumu. Klimata un enerģētikas ministrijai jāizstrādā un klimata un enerģētikas ministram noteiktā kārtībā līdz 2025.gada beigām jāvirza grozījumi šādos likumos:
- Elektroenerģijas tirgus likums;
- Enerģētikas likums;
- likums "Par akcīzes nodokli".
Savukārt, ņemot vērā racionālus un administratīvo resursu ietekmējošus faktorus, izmaiņas, kas būs noteiktas ar šo rīkojuma projektu tiks iestrādātas jaunā Energoefektivitātes likumā, pārņemot 2023. gada 13. septembra Eiropas parlamenta un Padomes direktīvu 2023/1791, nevis veicot formālus grozījumus spēkā esošajā Energoefektivitātes likumā.
Lai novērstu potenciāli maldinošu priekšstatu par iestāžu darbības jomu, Klimata un enerģētikas ministrija pēc likumu grozījumu pieņemšanas, veiks grozījumus iepriekš minēto likumu saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.199 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību", tiks izdarīti ar kārtējiem grozījumiem, ņemot vērā Ministru kabineta 2025.gada 20.maija sēdes protokolā Nr.20 doto uzdevumu 4. § Finanšu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un Zemkopības ministriju izvērtēt iespējas vienkāršot dabasgāzes nodokļa administrēšanas un nodokļu atlaides piemērošanas kārtību, un finanšu ministram attiecīgos priekšlikumus līdz 2025. gada 31. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punktu normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Minēto tehnisko grozījumu veikšana spēkā esošajos tiesību aktos veidotu tā saucamos tiesību aktu plūdus.
Ievērojot minēto, Klimata un enerģētikas ministrija veiks grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos secīgi, vienlaikus ar grozījumiem pēc būtības, izrietot no VVD nolikumā ietvertajiem uzdevumiem un funkcijām.
- Elektroenerģijas tirgus likums;
- Enerģētikas likums;
- likums "Par akcīzes nodokli".
Savukārt, ņemot vērā racionālus un administratīvo resursu ietekmējošus faktorus, izmaiņas, kas būs noteiktas ar šo rīkojuma projektu tiks iestrādātas jaunā Energoefektivitātes likumā, pārņemot 2023. gada 13. septembra Eiropas parlamenta un Padomes direktīvu 2023/1791, nevis veicot formālus grozījumus spēkā esošajā Energoefektivitātes likumā.
Lai novērstu potenciāli maldinošu priekšstatu par iestāžu darbības jomu, Klimata un enerģētikas ministrija pēc likumu grozījumu pieņemšanas, veiks grozījumus iepriekš minēto likumu saistītajos Ministru kabineta noteikumos.
Nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.199 "Noteikumi par dabasgāzes apriti un akcīzes nodokļa piemērošanas kārtību", tiks izdarīti ar kārtējiem grozījumiem, ņemot vērā Ministru kabineta 2025.gada 20.maija sēdes protokolā Nr.20 doto uzdevumu 4. § Finanšu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju un Zemkopības ministriju izvērtēt iespējas vienkāršot dabasgāzes nodokļa administrēšanas un nodokļu atlaides piemērošanas kārtību, un finanšu ministram attiecīgos priekšlikumus līdz 2025. gada 31. oktobrim noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.1 punktu normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Minēto tehnisko grozījumu veikšana spēkā esošajos tiesību aktos veidotu tā saucamos tiesību aktu plūdus.
Ievērojot minēto, Klimata un enerģētikas ministrija veiks grozījumus spēkā esošajos tiesību aktos secīgi, vienlaikus ar grozījumiem pēc būtības, izrietot no VVD nolikumā ietvertajiem uzdevumiem un funkcijām.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība iestāžu funkciju apvienošanā netika nodrošināta, jo projekts mazina administratīvo slogu uzņēmējiem un nodrošina efektīvu valsts pārvaldes procesu ieviešanu, īpaši kontekstā ar atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību Latvijā un vides prasību ievērošanas uzraudzību. Turklāt saskaņā ar Klimata un enerģētikas ministra 2024. gada 31. janvāra rīkojumu Nr. 1-2/2 “Par Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvās padomes nolikuma apstiprināšanu” ir izveidota Klimata, vides un enerģētikas konsultatīvā padome, kas nodrošina nozares sociālo un sadarbības partneru regulāru līdzdalību un iesaisti būtisku jautājumu risināšanā.
6.4. Cita informācija
Rīkojuma projekts, tā anotācija un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā. Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts ir saistīts ar tiešās pārvaldes iestāžu (VVD un EVA) līdzšinējo darbību, kas cita starpā neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas un būtiski nemaina spēkā esošo normatīvo regulējumu, nav piemērojama Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumos Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" ietvertā kārtība sabiedrības līdzdalībai projekta izstrādē.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Enerģētikas un vides aģentūra
- Valsts vides dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Jā
Tiks likvidēta EVA, tās funkcijas nododot VVD, kā rezultātā Enerģētikas un vides aģentūra beigs pastāvēt.
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Jā
VVD funkcijas paplašināsies, jo tai tiks nodotas EVA funkcijas.
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VVD funkcijas paplašināsies, jo EVA īstenotās funkcijas enerģētikas un vides jomā tiks nodotas VVD.
VVD tiek nodotas šādas funkcijas vides jomā – ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošana; rūpnieciskā avārija riska novērtēšana (rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un drošības pārskatu izvērtēšana un atzinuma, norādījumu sniegšana); sadarbības koordinēšana ar ārvalsts kompetento iestādi pārrobežu piesārņojuma gadījumos; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra regulā (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu noteikto kompetentās iestādes funkciju īstenošana; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra regulā (EK) Nr. 1221/2009, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā, noteikto kompetentās iestādes funkciju īstenošana. VVD tāpat pārņems VVD izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu un pārstāvību administratīvajā tiesā pārsūdzības gadījumā (attiecas uz administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību vides atļauju izdošanas jomā, paredzētās darbības izvērtēšanas jomā, videi nodarītā kaitējuma novērtēšanas procedūras ietvaros, piesārņojošo darbību iekārtu apturēšanas procedūras ietvaros).
VVD savukārt pārtrauks īstenot normatīvajos aktos noteiktos pārvaldes uzdevumus, kuri bija saistīti ar informācijas, VVD priekšlikumu un viedokļa paušanu EVA vides atļauju izdošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma un rūpniecisko avāriju risku novērtēšanas procedūrā.
VVD tiek nodotas šādas enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas, kas izriet no Enerģētikas likuma, Energoefektivitātes likuma, Elektroenerģijas tirgus likuma, likuma "Par zemes dzīlēm", likuma Par akcīzes nodokli", Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma, Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma, Transporta enerģijas likumprojekta un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajām funkcijas, tajā skaitā: ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde energoefektivitātes uzraudzības jomā; enerģētikas jomas datu apkopošana, analīze un progresa ziņojumu par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu sagatavošana; ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde elektroenerģijas tirgus uzraudzības, elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas un jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas vai ražošanas jaudu palielināšanas jomā; valsts atbalsta mehānisma elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem vai koģenerācijā nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole; energokopienu reģistrēšana un uzraudzība; ārējos normatīvajos aktos noteiktā transporta enerģijas tirgus uzraudzība, tajā skaitā degvielas kvalitātes atbilstības novērtēšana; atbilstības ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem uzraudzība; ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču administrēšana un licences laukumu noteikšana, tajā skaitā komersantu uzraudzība, kā arī kompetentās iestādes funkcijas ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā īstenošana; enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas (aizsargāto lietotāju tirdzniecības pakalpojums, valsts atbalsts elektroenerģijas pieslēgumu izbūvei aizsargātajiem lietotājiem, energoapgādes izmaksu valsts atbalsts, kompensācijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram par negūtajiem ieņēmumiem, piemērojot samazinātas sistēmas pakalpojuma izmaksas mājsaimniecības lietotāju pieslēgumiem, kuras īsteno BVKB, darbības pārraudzība; de minimis komercdarbības atbalsta piešķiršana un kontrole enerģētikas un vides jomā.
VVD tiek nodotas šādas funkcijas vides jomā – ietekmes uz vidi novērtējuma un stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras īstenošana; rūpnieciskā avārija riska novērtēšana (rūpniecisko avāriju novēršanas programmu un drošības pārskatu izvērtēšana un atzinuma, norādījumu sniegšana); sadarbības koordinēšana ar ārvalsts kompetento iestādi pārrobežu piesārņojuma gadījumos; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra regulā (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu noteikto kompetentās iestādes funkciju īstenošana; Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra regulā (EK) Nr. 1221/2009, ar ko organizācijām atļauj brīvprātīgi piedalīties Kopienas vides vadības un audita sistēmā, noteikto kompetentās iestādes funkciju īstenošana. VVD tāpat pārņems VVD izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas iesniegumu izskatīšanu un pārstāvību administratīvajā tiesā pārsūdzības gadījumā (attiecas uz administratīvajiem aktiem un faktisko rīcību vides atļauju izdošanas jomā, paredzētās darbības izvērtēšanas jomā, videi nodarītā kaitējuma novērtēšanas procedūras ietvaros, piesārņojošo darbību iekārtu apturēšanas procedūras ietvaros).
VVD savukārt pārtrauks īstenot normatīvajos aktos noteiktos pārvaldes uzdevumus, kuri bija saistīti ar informācijas, VVD priekšlikumu un viedokļa paušanu EVA vides atļauju izdošanas, ietekmes uz vidi novērtējuma, stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma un rūpniecisko avāriju risku novērtēšanas procedūrā.
VVD tiek nodotas šādas enerģētikas politikas administrēšanas funkcijas, kas izriet no Enerģētikas likuma, Energoefektivitātes likuma, Elektroenerģijas tirgus likuma, likuma "Par zemes dzīlēm", likuma Par akcīzes nodokli", Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta likuma, Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma, Transporta enerģijas likumprojekta un citos ārējos normatīvajos aktos noteiktajām funkcijas, tajā skaitā: ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde energoefektivitātes uzraudzības jomā; enerģētikas jomas datu apkopošana, analīze un progresa ziņojumu par Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķu sasniegšanu sagatavošana; ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju izpilde elektroenerģijas tirgus uzraudzības, elektroenerģijas ražošanas uzsākšanas un jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas vai ražošanas jaudu palielināšanas jomā; valsts atbalsta mehānisma elektroenerģijas ražošanai no atjaunīgajiem energoresursiem vai koģenerācijā nosacījumu izpildes uzraudzība un kontrole; energokopienu reģistrēšana un uzraudzība; ārējos normatīvajos aktos noteiktā transporta enerģijas tirgus uzraudzība, tajā skaitā degvielas kvalitātes atbilstības novērtēšana; atbilstības ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem uzraudzība; ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves licenču administrēšana un licences laukumu noteikšana, tajā skaitā komersantu uzraudzība, kā arī kompetentās iestādes funkcijas ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā īstenošana; enerģētikas nozares valsts atbalsta sistēmas (aizsargāto lietotāju tirdzniecības pakalpojums, valsts atbalsts elektroenerģijas pieslēgumu izbūvei aizsargātajiem lietotājiem, energoapgādes izmaksu valsts atbalsts, kompensācijas elektroenerģijas sadales sistēmas operatoram par negūtajiem ieņēmumiem, piemērojot samazinātas sistēmas pakalpojuma izmaksas mājsaimniecības lietotāju pieslēgumiem, kuras īsteno BVKB, darbības pārraudzība; de minimis komercdarbības atbalsta piešķiršana un kontrole enerģētikas un vides jomā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
EVA funkcijas tiks iekļautas VVD struktūrā, tādā veidā efektivizējot procesus, kas iepriekš notika divās iestādēs.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
EVA funkcijas tiks iekļautas VVD struktūrā, tādā veidā optimizējot atsevišķus procesus, kas iepriekš notika divās iestādēs.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Rīkojums paredz jau esošu vides un enerģētikas politikas administrēšanas funkciju nodošanu VVD. Līdz ar funkciju nodošanu VVD, tiek nodotas arī EVA piešķirtais finansējuma apjoms un 35 amata vietas.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā noteikto mērķi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu, KEM ir apzinājis resora budžeta iespējas un vajadzības, kā rezultātā ir izvērtēta atteikšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajām atbalsta funkcijām, kas noteiktas ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 9. punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, no 2026. gada 1. janvāra atbalsta funkcijas tiks nodrošinātas KEM resora un esošā finansējuma ietvaros, tai skaitā piecas amata vietas pārdalot no EVA uz KEM.
Tiesību akts nenosaka papildu funkciju, prasību, standartu ieviešanu, kam būtu nepieciešams nodrošināt papildu valsts budžeta finansējumu iesaistītajām institūcijām.
Pievienojot Enerģētikas un vides aģentūru Valsts vides dienestam, ietaupītie finanšu līdzekļi no augstākā līmeņa vadības amatu likvidēšanas tiks novirzīti ekspertu atalgojuma izlīdzināšanai, lai nodrošinātu vienotu un taisnīgu atalgojuma līmeni, atbilstoši VVD noteiktajai atalgojuma sistēmai.
Atsaucoties uz Ministru kabineta 2025. gada 13. maija protokola (prot. Nr. 19 50.§) 7. punktā noteikto mērķi veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu, KEM ir apzinājis resora budžeta iespējas un vajadzības, kā rezultātā ir izvērtēta atteikšanās no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sniegtajām atbalsta funkcijām, kas noteiktas ar 2022. gada 23. decembra Ministru kabineta (turpmāk – MK) rīkojuma Nr. 968 “Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu” 9. punktu.
Ņemot vērā iepriekšminēto, no 2026. gada 1. janvāra atbalsta funkcijas tiks nodrošinātas KEM resora un esošā finansējuma ietvaros, tai skaitā piecas amata vietas pārdalot no EVA uz KEM.
Tiesību akts nenosaka papildu funkciju, prasību, standartu ieviešanu, kam būtu nepieciešams nodrošināt papildu valsts budžeta finansējumu iesaistītajām institūcijām.
Pievienojot Enerģētikas un vides aģentūru Valsts vides dienestam, ietaupītie finanšu līdzekļi no augstākā līmeņa vadības amatu likvidēšanas tiks novirzīti ekspertu atalgojuma izlīdzināšanai, lai nodrošinātu vienotu un taisnīgu atalgojuma līmeni, atbilstoši VVD noteiktajai atalgojuma sistēmai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiesiskajam regulējumam prognozējama pozitīva ietekme uz tautsaimniecību. Līdz ar vides un enerģētikas politikas īstenošanas funkciju un uzdevumu nodošanu vienā iestādē - VVD, tiks centralizētas vides un enerģētikas politikas īstenošanas funkcijas, padarot efektīvāku šo funkciju īstenošanu un valsts pārvaldi kopumā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Prognozējama pozitīva ietekme uz vides kvalitātes saglabāšanu, jo būs iespēja efektīvāk īstenot ietekmes uz vides novērtējumu un vides kontroli.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi