Anotācija

Ņemot vērā Tiesu ekspertu likuma 6. pantā veiktos grozījumus, kas paredz Tiesu ekspertu padomei izveidot komisiju, kura vērtē, vai persona, uz kuru attiecas Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās daļas 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi un kura ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, kļūt par tiesu eksperta kandidātu, ja no brīža, kad persona sodīta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta, noteikumu projektā ir jāparedz kārtība un citi ar to saistītie jautājumi.

[1] Grozījumos tiek paredzēts, ka pirms apmācībām tiesu eksperta kandidātam papildus 11. punktā noteiktajam, ir jāiesniedz iestādei ziņas par savu reputāciju, proti, jāiesniedz apliecinājums, ka uz viņu neattiecas Tiesu ekspertā likuma 6. panta trešās daļas 2. un 3. punktā noteiktie ierobežojumi. Tiesu eksperta apmācības laiks parasti nav mazāks kā 12 mēneši. Apmācības laikā ievērojamu ieguldījumu sniedz apmācības vadītājs, kurš parasti ir sertificēts eksperts un veic savu pamatpienākumu - ekspertīzes. Apmācības vadītājam ne tikai ir jāsagatavo mācību materiāli, mācību ekspertīžu materiāli, bet arī jānodrošina atbilstošs kontaktstundu skaits. Tāpēc, lai pārliecinātos, ka kandidātam pēc mācību pabeigšanas nebūs likumā noteikto šķēršļu sertifikāta saņemšanai, pirms apmācības uzsākšanas kandidātam jāiesniedz apliecinājums. Šāda kartība līdz šiem grozījumiem nebija.
[2] Grozījumos ir izstrādāta jauna III¹ nodaļa, kas nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēta persona, kuras vēlas kļūt par tiesu eksperta kandidātu, t.sk. tiek atrunāts izvērtēšanas komisijas sastāvs un izveidošanas kārtība. Grozījumi paredz, ka gadījumos, kad persona, kura vēlas kļūt par tiesu eksperta kandidātu un uz to attiecas Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās daļas 2. vai 3. punktā noteiktie ierobežojumi, Tiesu ekspertu padome izveido izvērtēšanas komisiju vismaz trīs locekļu sastāvā, kura izvērtē, vai atļaut šādai personai kļūt par tiesu eksperta kandidātu. Grozījumi nosaka izvērtēšanas komisijas sastāvu, kurā iekļauj vismaz vienu tiesu ekspertīžu iestādes pilnvarotu pārstāvi, vismaz vienu prokuratūras pārstāvi un vismaz vienu attiecīgās nozares ministrijas pārstāvi. Proti, attiecīgās nozares ministrijas pārstāvis tiek aicināts no tās ministrijas, kuras kompetences joma tiek skarta. Šāds regulējums nodrošinās atbilstošu nozares pārstāvniecību un profesionālu iesaisti lēmumu pieņemšanas procesā. Lai personu, uz kuru attiecas Tiesu ekspertu likuma 6. panta trešās daļas 2. vai 3. punkts, un šādu personu varētu izvērtēt, tai ir jāvēršas Tiesu ekspertu padomē, kura tālāk personas iesniegumu nodod izvērtēšanas komisijai. Izvērtēšanas komisija izvērtē personas iesniegtos un pašas pieprasītos dokumentus no iestādēm, vērtē personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi, ietekmi uz amata pienākumu veikšanu un arī uz sabiedrības uzticēšanos profesijai.
[3] Izvērtēšanas komisija ir tiesīga pieprasīt  papildus informāciju, kas tai nepieciešama personas  izvērtēšana. Izvērtēšanas komisija var pieņemt lēmumu sniegt vai nesniegt atļauju personai kļūt par tiesu eksperta kandidātu. Būtiski, ka izvērtēšanas komisijai lēmums atļaut personai kļūt par tiesu eksperta kandidātu, ir jāpieņem vienbalsīgi. Ja kaut vienam no komisijas locekļiem ir šaubas, persona saņems negatīvu lēmumu. Par lēmuma pieņemšanu komisija informē personu Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

[1] Līdz šim tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju atbilstoši Tiesu eksperta likuma, kas bija spēkā līdz 2026.gada 17.februārim, 7. panta piektajai daļai apstiprināja tieslietu ministrs. Komisijas sastāvā iekļāva tiesu ekspertīžu iestādes vadītāja pilnvarotu personu, apgabaltiesas tiesnesi, prokuroru, izmeklētāju, Tieslietu ministrijas pārstāvi un augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi. Lai novērtētu tiesu eksperta kandidāta sniegtās atbildes tiesu eksperta specialitātē, kas ir saistītas ar padziļinātām zināšanām kādā zinātnes, tehnikas, mākslas vai amatniecības nozarē, komisijas sastāvā esošajiem pārstāvjiem ir nepieciešamas praktiskas un teorētiskas zināšanas konkrētajā tiesu ekspertīžu specialitātē. Tādēļ, lai veicinātu efektīvāku cilvēkresursu izmantošanu un nodrošinātu kvalitatīvāku eksaminācijas procesu, tika veikti grozījumi Tiesu ekspertu likuma 7. pantā, uzticot eksaminācijas komisijas izveidi Tiesu ekspertu padomei. Tiesu ekspertu padome izveidos komisiju tieši no tiem speciālistiem un tiesu ekspertiem, kuriem ir vajadzīgās praktiskās un teorētiskās zināšanas par tiesu specialitāti, kurā tiesu eksperta kandidāts kārto eksāmenu. Ņemot vērā komisijas sastāva strukturālo maiņu, mainās arī eksāmena kārtošanas kārtība.
[2] Organizējot tiesu ekspertu eksaminācijas procesu, ir secināts, ka ir nepieciešams Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumos Nr. 834 "Tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 834) veikt tehniskus precizējumus, balstoties uz praksē izdarītajiem secinājumiem, kā uzlabot eksaminācijas procesu un detalizētāk noteikt prasības, kas jāievēro tiesu eksperta kandidātam sagatavojot vērtēšanai iesniedzamos dokumentus. 

[1] Samazinot birokrātiju, no tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas izveides tiek izslēgta daļa līdz šim eksaminācijas komisijas sastāvā esošu institūciju pārstāvji. Grozījumi nosaka, ka  Tiesu ekspertu padome eksaminācijas komisiju veido vismaz trīs cilvēku sastāvā, komisijā iekļaujot vismaz vienu tiesu ekspertu attiecīgajā tiesu eksperta specialitātē vai atbilstošas specialitātes augstskolu akadēmiskā personāla pārstāvi, vai speciālistu atbilstošā jomā, vienu ekspertīžu iestāžu vadītāju pilnvarotu pārstāvi, kurš nav padomes loceklis, un recenzentu. Saskaņā ar Standartiem ISO/IEC 17024:2012 sertifikācijas iestāde un eksaminētāji ir divi atšķirīgi  institūti. Uzsverams, ka eksaminācijas komisijas locekļi vienlaicīgi nevar  būt arī Tiesu ekspertu padomes locekļi. Grozījumi paredz, ka eksaminācijas  komisija izveidojama vismaz mēnesi pirms eksāmena tieši konkrētai specializācijai. Turpmākā pieteikuma izskatīšanas un eksaminācijas kārtība notiek jau esošajā Noteikumos Nr. 834 noteiktajā kārtībā, precizējot tos punktus, kuros izmaiņas nepieciešamas sakarā ar eksaminācijas komisijas sastāva maiņu. Ar eksaminācijas komisijas skaita izmaiņām ir samazināts administratīvais slogs un arī efektivizēts eksaminācijas process.
[2] Grozījumu 59. punkts paredz, ka lēmums par atteikumu izsniegt tiesu eksperta sertifikātu kandidātam nosūtāms piecu darbdienu laikā pēc tā pieņemšanas. Ar šo precizēts, ka turpmāk tiesu ekspertu padome lēmumu kandidātam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā nevis kā līdz šim – vienkārši nosūta piecu darbdienu laikā. Līdz ar to tiek nodrošināta vienota un tiesiski skaidra lēmumu paziņošanas procedūra kā Noteikumu Nr. 834 76. punktā.
[3] Grozījumu 77. punkts paredz, ka Tiesu ekspertu padome elektroniski parakstītu sertifikātu nosūta uz tiesu eksperta oficiālo elektronisko adresi vai, ja tā nav aktivizēta, uz pieteikumā norādīto elektroniskā pasta adresi, tādējādi atsakoties no sertifikāta saņemšanas klātienē, ka tas bija pirms šiem grozījumiem. Vienlaikus grozījumi papildināti ar  91. punktu, kurš nosaka pārejas kārtību personām, kuras apmācību ir uzsākušas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un to pabeigs līdz 2027. gada 1. jūnijam, paredzot, ka eksāmens kārtojams atbilstoši attiecīgajai apmācību programmai.

Attīstoties tehnoloģijām un mākslīgajam intelektam, aktualitāti zaudējušas atsevišķas tiesu eksperta specialitātes. Sarūkot ekspertīžu skaitam, kā arī mazinoties šo objektu aktualitātei starptautiskā līmenī, piemēram, Eiropas tiesu ekspertīžu asociācijas Darba grupu stratēģijās un attīstības plānos, nav iespējams nodrošināt tiesu ekspertu kompetenci katrā atsevišķā specialitātē. Noteikumu grozījumos paredzēts svītrot pielikumus Nr. 2., 3., 5., 6. un 7., jo to saturs netiks turpmāk uzturēts kā Ministru kabineta noteikumu pielikumi. Norādāms, ka pielikums Nr. 2., 3. un 7. ietvertā informācija tiek iekļauta noteikumu pamata regulējumā. Pielikumi  Nr. 5. un 6. tiks apstiprināti Tiesu ekspertu padomē, nodrošinot to aktualizēšanu atbilstoši tehnoloģiju un izpētes metožu attīstībai. 

Grozījumi paredz apvienot tiesu ekspertu specialitātes radniecīgajās zinātnes, tehnikas un amatniecības jomās, vienlaikus saglabājot esošo pilnvarojuma kārtību attiecībā uz jau apgūtajām metodēm un paredzot iespēju ekspertiem apgūt papildu metodes attiecīgajā tiesu ekspertu specialitātē. Līdz ar to ir veikti precizējumi Noteikumu 834. pielikumos, aktualizējot tiesu ekspertu specialitātes.