Anotācija (ex-ante)

23-TA-2580: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumu Nr .421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 41. - 43. punktu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Sniegt palīdzību Moldovai, atbalstot Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un Moldovas enerģētiskās noturības veicināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Moldovas ekonomika 2023.g. pirmajā pusē turpināja samazināties par 2%, kamēr inflācija turas aptuveni 10% līmenī. Ukrainas bēgļu skaits šobrīd ir nostabilizējies, un tiek uzskatīts, ka aptuveni 100 tūkstoši cilvēku no Ukrainas ir izvēlējušies Moldovu par savām pagaidu mājām. Vienlaikus jāatzīmē, ka situācijas attīstība Ukrainā var atstāt tālākas negatīvas sekas arī uz Moldovu gan humānajā, gan drošības, gan ekonomiskās noturības ziņā. Neskatoties uz daļēju ilgtspējīgu alternatīvu atrašanu Ukrainas elektrībai un Krievijas gāzei, energoresursu izmaksas Moldovai un tās iedzīvotājiem joprojām ir ļoti augstas. Nepietiekama ir enerģētiskās infrastruktūras savienojamība ar Rumāniju, kas ir izbūves procesā, taču tam nepieciešams lielāks laiks un resursi. Enerģētisko krīzi kā aktuālu tēmu joprojām izmanto pro-krieviskā opozīcija, lai veidotu propagandas naratīvus publiskajā telpā, tādējādi graujot atbalstu gan Moldovas valdībai, gan tās veiksmīgi uzņemtajam ES integrācijas kursam. Minēto iemeslu dēļ arī 2023.gadā Moldovā saglabājas nepieciešamība pēc starptautiska atbalsta. Enerģētikas sektors ir viena no akūtākajām jomām ne tikai ekonomisku un humanitāru, bet arī politisku apsvērumu dēļ.
Šī gada 17.oktobrī Kišiņevā notiks Moldovas atbalsta platformas sanāksme Francijas, Vācijas, Rumānijas un Moldovas ārlietu ministru vadībā, kurā starptautiskie partneri, tajā skaitā ES dalībvalstis, G7 valstis, un starptautiskās organizācijas, ir aicināti piedalīties un paust praktisku atbalstu. Ņemot vērā resursu kritisko trūkumu, Moldova enerģētikas problēmu risināšanai ir izveidojusi Energy Transition and Independence Fund, kurā partneri tiek aicināti ieguldīt līdzekļus Moldovas energoneatkarības veicināšanā, nepieciešamās enerģētiskās infrastruktūras izbūvē un atjaunojamās enerģijas kapacitāšu palielināšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2022.gada 24.februārī Krievijas sāktās agresijas pret Ukrainu rezultātā Moldovā ieplūda liels Ukrainas bēgļu skaits, kā arī tā sastapās ar negatīvu ietekmi uz valsts drošību un ekonomiku. Moldova, kam ir viens no zemākajiem IKP rādītājiem Eiropā, 2022.gadā piedzīvoja 34% inflāciju un ekonomikas sarukšanu par 6,5%. Tā kā Moldova importē 78% no patērētajiem energoresursiem no ārvalstīm, Krievijas agresija un tās piekoptā enerģētiskā šantāža Moldovā izraisīja arī lielāko un nopietnāko enerģētikas krīzi Moldovas vēsturē. To izraisīja galvenokārt trīs faktori. Pirmkārt, Ukraina, kas bija viena no galvenajiem elektrības piegādātājiem Moldovai, bija spiesta pārtraukt elektroenerģijas eksportu uz Moldovu Krievijas radīto infrastruktūras bojājumu un savu kritisko vajadzību apmierināšanas dēļ. Otrkārt, vēloties mazināt Moldovas iedzīvotāju uzticību esošajai politiskajai varai, “Gazprom”, no kuras gāzes piegādēm Moldova bija atkarīga pilnībā, uz pusi samazināja gāzes piegādes Moldovai, tādējādi izprovocējot energoresursu trūkumu un energoresursu cenu pieaugumu. Treškārt, situāciju būtiski pasliktināja kara izraisītais energoresursu cenu kāpums pasaulē kopumā.
Šie iemesli izraisīja komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu līdz pat 700%. Krieviju atbalstošie politiskie spēki ar Krievijas drošības dienestu atbalstu izmantoja šo enerģētisko un ekonomisko krīzi, lai kampaņveidīgi destabilizētu situāciju Moldovā, cenšoties panākt pro-eiropeiskās valdības gāšanu un pro-krievisko spēku nākšanu pie varas.
Lai sniegtu palīdzību Moldovai, gan atbalstot Ukrainas bēgļus, gan cīnoties pret Krievijas īstenotajām ļaunprātīgajām hibrīdaktivitātēm, starptautiskie partneri sniedza būtisku finansiālu un materiālu ieguldījumu. Sākot ar 2022.gadu, ES ir sniegusi vispusīgu atbalstu Moldovai aptuveni 1 miljarda EUR apmērā. Daļa no šī atbalsta tika novirzīta, lai Moldova kopā ar Ukrainu tiktu pievienotas Eiropas kontinentālajam elektrotīklam, kā arī notiktu gāzes un elektrības piegādātāju diversifikācija. Arī Latvija 2022.gadā sniedza palīdzību Moldovai 80 000 EUR apmērā, atbalstot Eiropas Komisijas īstenotos centienus, kas bija vērsti uz atbalstu Ukrainas bēgļiem ziemas grūtību laikā.
Risinājuma apraksts
Solidarizējoties ar starptautisko sabiedrību, plānots veikt iemaksu Moldovas izveidotā  Energy Transition and Independence Fund 50 000 euro apmērā kā Latvijas atbalstu Moldovas enerģētiskā sektora noturības veicināšanai, īpaši ņemot vērā ziemas tuvošanos un Moldovas ierobežoto finanšu resursu apjomu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
50 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
50 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-50 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-50 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
50 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Palīdzības sniegšana Moldovai 50 000 euro apmērā, atbalstot Krievijas agresijas pret Ukrainu izraisītās enerģētiskās krīzes pārvarēšanu un Moldovas enerģētiskās noturības veicināšanu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
nav
Cita informācija
Izdevumi 50 000 euro apmērā tiks segti no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Sabiedriskā apspriešana projekta izstrādē nav veikta, jo projekts neskar sabiedrības tiesības un tiesiskās intereses, būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi