24-TA-1210: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
2023.gada 6.jūlijā spēkā stājās grozījumi Ceļu satiksmes likumā, tostarp 14.1 panta pirmā daļa tika izteikta jaunā redakcijā un astotā daļa papildināta ar uzdevumu Ministru kabinetam noteikt transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas iegūšanas maksu, līdz ar to ar Noteikumu projektu atkārtoti tiek izdoti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta mērķis ir noteikt personas, kurām transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra ierobežotas pieejamības informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai, vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā, kā arī noteikt transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošā informācija nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu un informācijas iegūšanas maksu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumi Nr. 185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi”. 2023.gada 22.jūnijā tika pieņemti grozījumi Ceļu satiksmes likumā, ar kuriem 14.1 panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, kā arī astotā daļa papildināta ar uzdevumu Ministru kabinetam noteikt Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra (turpmāk - Reģistrs) informācijas iegūšanas maksu.
Ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ir paplašināts ierobežotas pieejamības informācijas apjoms, kas tagad ietver arī informāciju par personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un informāciju par izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu transportlīdzekļiem.
Ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā ir paplašināts ierobežotas pieejamības informācijas apjoms, kas tagad ietver arī informāciju par personai reģistrētajiem pārkāpumu uzskaites punktiem un informāciju par izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu transportlīdzekļiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Izdarot grozījumus Ceļu satiksmes likumā, 14.1 panta pirmā daļa ir izteikta jaunā redakcijā, līdz ar to, ir nepieciešams atkārtoti izdot attiecīgos Ministru kabineta noteikumus. Saskaņā ar minētā panta astoto daļu maksa par informācijas sniegšanu ir jānosaka Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta pirmā daļa nosaka, ka informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, fiziskajai personai reģistrētiem pārkāpumu uzskaites punktiem, juridiskajai personai piederošu speciālo militāro transportlīdzekli un tā piekabi, kā arī speciālo militāro tehniku un tās piekabi un izmeklēšanas iestāžu un operatīvās darbības subjektu transportlīdzekļiem ir ierobežotas pieejamības informācija, un to var iegūt tiesībaizsardzības iestādes, valsts un pašvaldību iestādes, citas likumā noteiktas personas, kā arī Ministru kabineta noteiktas personas, kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā.
Ar Noteikumu projektu tiek izpildīts Ceļu satiksmes likumā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt personas, kurām Reģistra ierobežotas pieejamības informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai, vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā.
Noteikumu projekts nosaka Reģistrā iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Reģistrā esošā informācija nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu.
Saskaņā ar Jūras kodeksa 8.panta astotās daļas 2.punktu Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā reģistrē kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumu Nr.213 “Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība” 4.punktu, lai nodrošinātu šo noteikumu 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu (turpmāk - mazizmēra kuģošanas līdzeklis) un to motoru valsts uzskaiti un uzskaites aktualizāciju, mazizmēra kuģošanas līdzekļus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Informācijas par atpūtas kuģu vadītājiem iekļaušana Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistrā, izriet no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma un Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumiem Nr.619 “Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju”. Ņemot vērā iepriekš minēto, izpildot Ceļu satiksmes likumā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam izdot tiesību aktu par Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistrā ietveramo informāciju un tās izsniegšanas kārtību, ir tiesiskais pamats un arī nepieciešamība paredzēt informāciju par kuģošanas līdzekļiem un atpūtas kuģu vadītājiem.
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas datu iegūšanā no Valsts ieņēmumu dienesta vai citu iestāžu informācijas sistēmām.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 4.panta piektajā daļā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) noteiktajiem pienākumiem, Reģistrā iekļaujamo informāciju CSDD iegūst no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” (Noteikumu projekta 3.1.1. un 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5.apakšpunktā norādīto informāciju), Uzņēmumu reģistra (Noteikumu projekta 3.1.2.apakšpunktā norādīto informāciju), Sodu reģistra (informācija par transportlīdzekļa vadītājam un transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piemēroto sodu un sodu izpildes informācija), kā arī citām valsts informācijas sistēmām (Komercķīlu reģistrs, Laulāto mantisko attiecību reģistrs) un nodrošinot normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Citu informatīvo sistēmu informācija reģistrā netiek iekļauta (dublēta), bet nodrošina attiecīgo funkciju vai uzdevumu izpildi.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 162.panta piekto daļu persona, kurai ir piemērots administratīvais sods par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, netiek uzskatīta par administratīvi sodītu, līdz ar to šāda pārkāpuma informācija netiek apstrādāta Sodu reģistrā.
Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta “Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” otrajā daļā noteikts, ka policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem.
Noteikumu projekts paredz, ja Reģistra informācija nepieciešama valsts vai pašvaldības institūcijas ārējos tiesību aktos noteikto funkciju izpildei, informācijas iegūšana ir bez maksas.
Informācijas iegūšana attiecībā uz Reģistrā esošo informāciju par personu un tai reģistrētiem transportlīdzekļiem, šai personai lietojot CSDD e-pakalpojumus, ir bez maksas.
Noteikumu projekta pielikumā ir noteikta maksa par Reģistra informācijas izsniegšanu. Maksas apmērs ir atkarīgs no veida kādā informācija tiek izsniegta, piemēram, vai to persona iegūst pati, izmantojot pieslēgumu savam CSDD nodrošināto e-pakalpojumu kontam, vai informācija tiek iegūta īsziņas (SMS) vai kā kādā citā noteikumos minētajā veidā.
Tāpat maksas apmērs ir atkarīgs no informācijas pieprasījumā norādītā informācijas apjoma un informācijas atlasei piemērojamo parametru skaita.
Pēdējos gadus komersantu vidū arvien plašāku popularitāti iegūst automātiskās datu apmaiņas risinājumi ar Reģistru, vispārpieejamās informācijas iegūšanai. Būtībā vairumā gadījumu šo risinājumu ietvaros saņemamā informācija ir pieejama šiem komersantiem CSDD e-pakalpojumu ietvaros bez maksas, taču automātiskie datu apmaiņas risinājumi ļauj komersantiem izveidot risinājumus, kur komersantu sniegto pakalpojumu ietvaros datu pieprasījumus veic komersantu informācijas sistēmas, proti, tiek veidotas tā sauktās sistēmas - sistēma datu apmaiņas integrācijas. Tādējādi plašam privātā biznesa sektoram rodas iespējas izveidot saviem klientiem interesējošus pakalpojumus vai samazināt savas izmaksas un gūstot papildus peļņu.
Ņemot vērā, ka CSDD šo pakalpojumu izstrādei un uzturēšanai ir nepieciešams veikt papildus IS izstrādi, kā arī pakalpojumam izmantotās skaitļošanas jaudu un IS infrastruktūras izmaksas katra atsevišķā datu pieprasījuma izpildei, šie risinājumi komersantiem tiek piedāvāti par papildus samaksu.
Lai komersantiem atvieglotu uzskaiti un izdevumu plānošanu, CSDD šo pakalpojumu cenas tiek noteiktas kā mēneša abonentmaksa ar noteiktu apjoma ierobežojumu – 10 000 pieprasījumu/ierakstu. Klientiem ir iespējams izdarīt arī lielāku pieprasījumu skaitu un saņemt informāciju, piemēram, mēnesī veicot pieprasījumus intervālā no 10 001 līdz 20 000 ierakstiem ir maksājama abonentmaksa divu pakalpojuma vienību apmērā, veicot pieprasījumus intervālā no 20 001 līdz 30 000 ierakstiem ir maksājama abonentmaksa trīs pakalpojuma vienību apmērā.
Paredzot Reģistrā iekļaujamās informācijas glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, Noteikumu projekts paredz, ka, aktualizējot vai labojot Reģistra informāciju, iepriekšējā (vēsturiskā) informācija tiek saglabāta Reģistrā, un Noteikumu projekts papildus paredz, ka Reģistra informācija ir glabājama pastāvīgi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu arhivēšanu. Reģistra informācijas glabāšana pastāvīgi nepieciešama, jo CSDD atbildībā ir nodrošināt, lai Reģistrs darbojas precīzi un droši, ar iespējami mazākiem riskiem, nepārtraukti, kā arī CSDD ir atbildīgs par to, lai Reģistrs funkcionētu tam prasību līmenim, kāds šobrīd noteikts (kritiskā infrastruktūra, EUCARIS prasības un citas starptautiskās saistības).
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka informācija no reģistra jādzēš, ja tā ir kļūdaina, tā ir iekļauta reģistrā nepamatoti vai zudis informācijas glabāšanas tiesiskais pamats un šādas informācijas dzēšana neietekmē reģistra funkcionalitāti.
Ar Noteikumu projektu tiek izpildīts Ceļu satiksmes likumā noteiktais deleģējums Ministru kabinetam noteikt personas, kurām Reģistra ierobežotas pieejamības informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai, vai likumisko interešu aizstāvībai tiesā.
Noteikumu projekts nosaka Reģistrā iekļaujamo informāciju, tās glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā Reģistrā esošā informācija nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu.
Saskaņā ar Jūras kodeksa 8.panta astotās daļas 2.punktu Ceļu satiksmes drošības direkcijas reģistrā reģistrē kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem un kuri nav jāreģistrē Kuģu reģistrā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumu Nr.213 “Ceļu satiksmes drošības direkcijā reģistrējamo kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtība” 4.punktu, lai nodrošinātu šo noteikumu 2.punktā minēto kuģošanas līdzekļu (turpmāk - mazizmēra kuģošanas līdzeklis) un to motoru valsts uzskaiti un uzskaites aktualizāciju, mazizmēra kuģošanas līdzekļus reģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijas transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Informācijas par atpūtas kuģu vadītājiem iekļaušana Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistrā, izriet no Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma un Ministru kabineta 2012.gada 4.septembra noteikumiem Nr.619 “Noteikumi par atpūtas kuģu vadītāju apmācību, sertificēšanu un reģistrāciju”. Ņemot vērā iepriekš minēto, izpildot Ceļu satiksmes likumā ietverto uzdevumu Ministru kabinetam izdot tiesību aktu par Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts nozīmes reģistrā ietveramo informāciju un tās izsniegšanas kārtību, ir tiesiskais pamats un arī nepieciešamība paredzēt informāciju par kuģošanas līdzekļiem un atpūtas kuģu vadītājiem.
Noteikumu projekts neparedz izmaiņas datu iegūšanā no Valsts ieņēmumu dienesta vai citu iestāžu informācijas sistēmām.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 4.panta piektajā daļā valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk – CSDD) noteiktajiem pienākumiem, Reģistrā iekļaujamo informāciju CSDD iegūst no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes uzturētās valsts informācijas sistēmas “Fizisko personu reģistrs” (Noteikumu projekta 3.1.1. un 4.1., 4.2., 4.3., 4.4., 4.5.apakšpunktā norādīto informāciju), Uzņēmumu reģistra (Noteikumu projekta 3.1.2.apakšpunktā norādīto informāciju), Sodu reģistra (informācija par transportlīdzekļa vadītājam un transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam piemēroto sodu un sodu izpildes informācija), kā arī citām valsts informācijas sistēmām (Komercķīlu reģistrs, Laulāto mantisko attiecību reģistrs) un nodrošinot normatīvajos aktos noteikto funkciju izpildi. Citu informatīvo sistēmu informācija reģistrā netiek iekļauta (dublēta), bet nodrošina attiecīgo funkciju vai uzdevumu izpildi.
Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 162.panta piekto daļu persona, kurai ir piemērots administratīvais sods par šā panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem, netiek uzskatīta par administratīvi sodītu, līdz ar to šāda pārkāpuma informācija netiek apstrādāta Sodu reģistrā.
Ceļu satiksmes likuma 43.7 panta “Pārkāpumu fiksēšana ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli” otrajā daļā noteikts, ka policija, lai piemērotu administratīvos sodus par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā apstrādā informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskiem līdzekļiem.
Noteikumu projekts paredz, ja Reģistra informācija nepieciešama valsts vai pašvaldības institūcijas ārējos tiesību aktos noteikto funkciju izpildei, informācijas iegūšana ir bez maksas.
Informācijas iegūšana attiecībā uz Reģistrā esošo informāciju par personu un tai reģistrētiem transportlīdzekļiem, šai personai lietojot CSDD e-pakalpojumus, ir bez maksas.
Noteikumu projekta pielikumā ir noteikta maksa par Reģistra informācijas izsniegšanu. Maksas apmērs ir atkarīgs no veida kādā informācija tiek izsniegta, piemēram, vai to persona iegūst pati, izmantojot pieslēgumu savam CSDD nodrošināto e-pakalpojumu kontam, vai informācija tiek iegūta īsziņas (SMS) vai kā kādā citā noteikumos minētajā veidā.
Tāpat maksas apmērs ir atkarīgs no informācijas pieprasījumā norādītā informācijas apjoma un informācijas atlasei piemērojamo parametru skaita.
Pēdējos gadus komersantu vidū arvien plašāku popularitāti iegūst automātiskās datu apmaiņas risinājumi ar Reģistru, vispārpieejamās informācijas iegūšanai. Būtībā vairumā gadījumu šo risinājumu ietvaros saņemamā informācija ir pieejama šiem komersantiem CSDD e-pakalpojumu ietvaros bez maksas, taču automātiskie datu apmaiņas risinājumi ļauj komersantiem izveidot risinājumus, kur komersantu sniegto pakalpojumu ietvaros datu pieprasījumus veic komersantu informācijas sistēmas, proti, tiek veidotas tā sauktās sistēmas - sistēma datu apmaiņas integrācijas. Tādējādi plašam privātā biznesa sektoram rodas iespējas izveidot saviem klientiem interesējošus pakalpojumus vai samazināt savas izmaksas un gūstot papildus peļņu.
Ņemot vērā, ka CSDD šo pakalpojumu izstrādei un uzturēšanai ir nepieciešams veikt papildus IS izstrādi, kā arī pakalpojumam izmantotās skaitļošanas jaudu un IS infrastruktūras izmaksas katra atsevišķā datu pieprasījuma izpildei, šie risinājumi komersantiem tiek piedāvāti par papildus samaksu.
Lai komersantiem atvieglotu uzskaiti un izdevumu plānošanu, CSDD šo pakalpojumu cenas tiek noteiktas kā mēneša abonentmaksa ar noteiktu apjoma ierobežojumu – 10 000 pieprasījumu/ierakstu. Klientiem ir iespējams izdarīt arī lielāku pieprasījumu skaitu un saņemt informāciju, piemēram, mēnesī veicot pieprasījumus intervālā no 10 001 līdz 20 000 ierakstiem ir maksājama abonentmaksa divu pakalpojuma vienību apmērā, veicot pieprasījumus intervālā no 20 001 līdz 30 000 ierakstiem ir maksājama abonentmaksa trīs pakalpojuma vienību apmērā.
Paredzot Reģistrā iekļaujamās informācijas glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību, Noteikumu projekts paredz, ka, aktualizējot vai labojot Reģistra informāciju, iepriekšējā (vēsturiskā) informācija tiek saglabāta Reģistrā, un Noteikumu projekts papildus paredz, ka Reģistra informācija ir glabājama pastāvīgi saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu arhivēšanu. Reģistra informācijas glabāšana pastāvīgi nepieciešama, jo CSDD atbildībā ir nodrošināt, lai Reģistrs darbojas precīzi un droši, ar iespējami mazākiem riskiem, nepārtraukti, kā arī CSDD ir atbildīgs par to, lai Reģistrs funkcionētu tam prasību līmenim, kāds šobrīd noteikts (kritiskā infrastruktūra, EUCARIS prasības un citas starptautiskās saistības).
Vienlaikus Noteikumu projekts paredz, ka informācija no reģistra jādzēš, ja tā ir kļūdaina, tā ir iekļauta reģistrā nepamatoti vai zudis informācijas glabāšanas tiesiskais pamats un šādas informācijas dzēšana neietekmē reģistra funkcionalitāti.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu īpašnieki (turētāji), un personas, kas vēlas iegūt transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadītāja tiesības.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu īpašnieki (turētāji), transportlīdzekļu vadītāji un citas personas, kuras izmanto CSDD pakalpojumus un komersanti.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/919cbd4a-d568-4ade-8df5-1993d51c4428
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
CSDD nodrošinātā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācijas pieejamības tehnoloģiskie risinājumi, veicina iestāžu komunikācijas tehnoloģiju attīstību un atvieglo tām noteikto funkciju izpildi.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu fizisko personu datu apstrādi publiska persona var veikt, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai arī apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt atbilstoši minētās regulas 6. panta 3. punktam apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā. CSDD kā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļauto datu pārziņa funkcijas ir noteiktas Ceļu satiksmes likumā, Jūras kodeksā, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Administratīvās atbildības likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā u.c. tiesību aktos.
Reģistrā iekļaujamo datu apjoms izriet arī no Eiropas savienības tiesību aktiem par vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli u.c.
Pēdējos gadus komersantu vidū arvien plašāku popularitāti iegūst automātiskās datu apmaiņas risinājumi ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, vispārpieejamās informācijas iegūšanai. Būtībā vairumā gadījumu šo risinājumu ietvaros saņemamā informācija ir pieejama šiem komersantiem CSDD e-pakalpojumu ietvaros bez maksas, taču automātiskie datu apmaiņas risinājumi ļauj komersantiem izveidot risinājumus, kur komersantu sniegto pakalpojumu ietvaros datu pieprasījumus veic komersantu informācijas sistēmas – t.i. tiek veidotas tā sauktās sistēma-sistēma datu apmaiņas integrācijas. Tādējādi plašam privātā biznesa sektoram rodas iespējas izveidot saviem klientiem interesējošus pakalpojumus vai samazināt savas izmaksas un gūstot papildus peļņu.
Reģistrā iekļaujamo datu apjoms izriet arī no Eiropas savienības tiesību aktiem par vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli u.c.
Pēdējos gadus komersantu vidū arvien plašāku popularitāti iegūst automātiskās datu apmaiņas risinājumi ar transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru, vispārpieejamās informācijas iegūšanai. Būtībā vairumā gadījumu šo risinājumu ietvaros saņemamā informācija ir pieejama šiem komersantiem CSDD e-pakalpojumu ietvaros bez maksas, taču automātiskie datu apmaiņas risinājumi ļauj komersantiem izveidot risinājumus, kur komersantu sniegto pakalpojumu ietvaros datu pieprasījumus veic komersantu informācijas sistēmas – t.i. tiek veidotas tā sauktās sistēma-sistēma datu apmaiņas integrācijas. Tādējādi plašam privātā biznesa sektoram rodas iespējas izveidot saviem klientiem interesējošus pakalpojumus vai samazināt savas izmaksas un gūstot papildus peļņu.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Sagatavojot Noteikumu projektu, Satiksmes ministrija atkārtoti veica personas datu apstrādes izvērtējumu, kas noteikta ar šo Noteikumu projektu un nekonstatēja jaunu personas datu apstrādi salīdzinājumā ar spēkā esošajiem 2019. gada 30. aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr. 185 “Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi”.
Vērtējot personas datu apstrādes atbilstību Datu regulā ietvertajiem datu apstrādes pamatprincipiem.
1. Datu apstrādes nolūks.
Datu apstrādes nolūks ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts uzskaites nodrošināšana, kā arī ar transportlīdzekļu, to īpašnieku un vadītāju dalību ceļu satiksmē nepieciešamo kontroļu nodrošināšana un pienākumu izpilde. Transportlīdzekļi var piederēt fiziskām personām, kā arī tos vadīt var tikai fiziskas personas, līdz ar to, secināms, ka konkrēta nolūka sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, jo noteiktos mērķus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes.
2. Datu apstrādes tiesiskais pamats.
Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu fizisko personu datu apstrādi publiska persona var veikt, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai arī apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt atbilstoši minētās regulas 6. panta 3. punktam apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā. CSDD kā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļauto datu pārziņa funkcijas ir noteiktas Ceļu satiksmes likumā, Jūras kodeksā, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Administratīvās atbildības likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā u.c. tiesību aktos.
3. Datu apjoms.
Noteikumu projektā ir noteikta minimāli nepieciešamais personas datu apjoms, kāds nepieciešams transportlīdzekļu un to vadītāju valsts uzskaites nodrošināšanai, kā arī ar dalību ceļu satiksmē nepieciešamo kontroļu un pienākumu izpildei. Reģistrā iekļaujamo datu apjoms izriet arī no Eiropas savienības tiesību aktiem par vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli u.c..
4. Datu glabāšanas termiņš.
Noteikumu projekts paredz personas datu apstrādi un nosaka informāciju glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 8.pantā noteiktajām valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijām, tai skaitā valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību.
Vērtējot personas datu apstrādes atbilstību Datu regulā ietvertajiem datu apstrādes pamatprincipiem.
1. Datu apstrādes nolūks.
Datu apstrādes nolūks ir transportlīdzekļu un to vadītāju valsts uzskaites nodrošināšana, kā arī ar transportlīdzekļu, to īpašnieku un vadītāju dalību ceļu satiksmē nepieciešamo kontroļu nodrošināšana un pienākumu izpilde. Transportlīdzekļi var piederēt fiziskām personām, kā arī tos vadīt var tikai fiziskas personas, līdz ar to, secināms, ka konkrēta nolūka sasniegšanai ir nepieciešams apstrādāt personas datus, jo noteiktos mērķus nav iespējams sasniegt bez personas datu apstrādes.
2. Datu apstrādes tiesiskais pamats.
Saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) un e) apakšpunktu fizisko personu datu apstrādi publiska persona var veikt, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu vai arī apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Savukārt atbilstoši minētās regulas 6. panta 3. punktam apstrādes pamatu, nolūku un apstrādes noteikumus nosaka Savienības tiesību aktā vai dalībvalsts tiesību aktā. CSDD kā Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā iekļauto datu pārziņa funkcijas ir noteiktas Ceļu satiksmes likumā, Jūras kodeksā, Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā, Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Administratīvās atbildības likumā, Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā u.c. tiesību aktos.
3. Datu apjoms.
Noteikumu projektā ir noteikta minimāli nepieciešamais personas datu apjoms, kāds nepieciešams transportlīdzekļu un to vadītāju valsts uzskaites nodrošināšanai, kā arī ar dalību ceļu satiksmē nepieciešamo kontroļu un pienākumu izpildei. Reģistrā iekļaujamo datu apjoms izriet arī no Eiropas savienības tiesību aktiem par vadītāja apliecībām, transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām, transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroli u.c..
4. Datu glabāšanas termiņš.
Noteikumu projekts paredz personas datu apstrādi un nosaka informāciju glabāšanas termiņus un dzēšanas kārtību atbilstoši Valsts informācijas sistēmu likuma 8.pantā noteiktajām valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijām, tai skaitā valsts informācijas sistēmas arhīva formēšanu elektroniskā veidā, tā saglabāšanu, datu rezerves kopiju sagatavošanu, datu drošību un aizsardzību.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Informācijas no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra iegūšanas aprēķini
