1.1. Pamatojums
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu, Ministru kabineta 2021. gada 28. aprīļa rīkojumu Nr. 292 (prot. Nr. 36, 27.§), ar kuru tika apstiprināts Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāns (turpmāk – Atveseļošanas fonds), un Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" (turpmāk – noteikumi Nr. 621).
1.2. Mērķis
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt Atveseļošanas fonda plāna 1.3. reformu un investīciju virziena "Pielāgošanās klimata pārmaiņām" 1.3.1.2.i. investīcijas "Plūdu risku mazināšanas infrastruktūrā, t.sk. polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana, potamālo upju regulēto posmu atjaunošana" (turpmāk – investīcija) īstenošanas nosacījumus, nodrošinot investīcijas valsts pretplūdu būvēs.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Latvijā klimata pārmaiņu ietekmē un ūdens līmeņa svārstību dēļ palielinās plūdu apdraudējums. Plūdi apdraud iedzīvotāju drošību, satiksmes, sakaru un elektroapgādes infrastruktūras funkcionēšanu, medicīnas pakalpojumu pieejamību, un to dēļ rodas zaudējumi lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un mežiem. Tāpat var tikt applūdināta saimnieciskās darbības teritorija, radot nozīmīgu vides piesārņojumu.
Lai pielāgotos klimata pārmaiņām, samazinot plūdu risku, un nodrošinātu iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī saimnieciskās darbības konkurētspēju un turpmāku pastāvēšanu, ir nepieciešama aizsargdambju (inženieraizsardzības būvju) atjaunošana, vairāku polderu sūkņu staciju atjaunošana un potamālo (jeb lēni plūstošo) upju regulēto posmu atjaunošana.
Valsts tautsaimniecībai un ekonomiskajai attīstībai īpaši nozīmīga ir stratēģiski svarīgu infrastruktūras objektu (ceļu, autoceļu, dzelzceļa līniju, meliorācijas sistēmu u.c.) saglabāšana, tādēļ klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai pieejamās investīcijas plānots vispirms novirzīt hidrotehnisko būvju atjaunošanai.
Investīcijām paredzēto valsts meliorācijas būvju īpašniece ir Zemkopības ministrija. Būvējamā un atjaunojamā infrastruktūra, kurā plānoti ieguldījumi, pieder valstij, vai meliorācijas objekta ekspluatāciju un uzturēšanu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem nodrošina valsts.
Īpašumtiesību statuss infrastruktūrai, kurā plānoti ieguldījumi, īstenojot investīcijas, ir valsts ūdens līmeni regulējošās sistēmas sastāvdaļas.
Saskaņā ar Meliorācijas likuma 19. pantā noteikto valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu būvniecību, uzturēšanu un ekspluatāciju nodrošina valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" (turpmāk – ZMNĪ).
Meliorācijas likuma 1. pantā noteikts, ka valsts meliorācijas sistēma ir valstij piederoša meliorācijas sistēma, kuras ekspluatāciju un uzturēšanu īsteno valsts, un valsts nozīmes meliorācijas sistēma ir meliorācijas sistēma, kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un parametriem un kuras ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina valsts.
Ņemot vērā AF plānā minēto, ka ieviešanā tiek piemēroti ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu principi, attiecīgi ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulā (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, (turpmāk – regula 2021/1060) noteikto par finanšu instrumentu ieviešanu, plānots veicināt pretplūdu būvju atjaunošanu.
Saskaņā ar Meliorācijas likumā noteikto ZMNĪ pilda valsts deleģēto funkciju, un, izmantojot Atveseļošanas fonda finansējumu, atjaunos pretplūdu būves. ZMNĪ ir projekta īstenotāja un pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas – finansējuma saņēmēja.
Atbalsta saņēmējs atbilst Eiropas Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minētajam valsts atbalsta jēdzienam (C/2016/2946) un 2.2. sadaļā norādītajam par valsts varas īstenošanu, un šo subjektu var uzskatīt par tādu, kurš rīkojas, īstenojot valsts varu, ja attiecīgā darbība pieder pie valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tai piemērojamajiem noteikumiem ir saistīta ar šīm funkcijām.
Finanšu atbalsts projekta īstenotājam tiks piešķirts ar saimniecisko darbību nesaistītām darbībām (valsts funkciju īstenošanai), un tas nebūtu jāvērtē komercdarbības atbalsta kontroles kontekstā, jo projekta īstenotājam nav paredzēta peļņa.
Lai piesaistītu Atveseļošanas fonda finansējumu meliorācijas būvju būvniecībai, nepieciešams sagatavot noteikumu projektu, kurā nosakāma investīcijas īstenošanas un uzraudzības kārtība.
Noteikumu projektā paredzēta investīcijas īstenošanas un uzraudzības kārtība, nosakot:
1) mērķi un mērķgrupu;
2) sasniedzamos rādītājus un atskaites punktus;
3) projekta īstenotāja un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus;
4) pieejamo finansējumu un atbalsta veidu;
5) atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas, kā arī izmaksu nosacījumus;
6) projekta īstenošanas nosacījumus.
1. Mērķis un mērķa grupa
Investīcijas mērķis ir samazināt plūdu risku Latvijas lauku teritorijai un stimulēt pasākumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, atbilstoši Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plānam 2022.–2027. gadam, applūstošajās teritorijās mazinot risku iedzīvotājiem un visiem uzņēmējdarbības veidiem.
Investīcijas mērķgrupa ir iedzīvotāji plūdu apdraudētajās Latvijas lauku teritorijās un polderu platībās. Investīcijas projektā plānotā būve atbilst attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam.
Projektu īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.
2. Sasniedzamie rādītāji un atskaites punkti
Investīcijas īstenošanas laikā ZMNĪ līdz 2024. gada 31. decembrim jānoslēdz ne mazāk kā 50 procentu būvniecības līgumu no kopējā atjaunojamo būvju skaita, bet līdz 2025. gada 31. decembrim – pilnīgi visi būvniecības līgumi par visām atjaunojamajām būvēm.
Par papildu mērķi ir noteikta zemes platība, kas aizsargāta pret applūšanas risku, – 59 000 ha – līdz 2026. gada 30. jūnijam.
Turklāt projektu īstenošanas laikā ir jāuzskaita to iedzīvotāju skaits, kuri gūst labumu no investīcijām aizsardzībai pret plūdiem un citām ar klimatu saistītām dabas katastrofām.
Saistībā ar Atveseļošanas fonda investīciju ir paredzēts īstenot 29 projektus.
Sasniegtos rezultātus un aktuālos datus projekta īstenotājs ievadīs Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – vadības informācijas sistēma).
Dati vadības informācijas sistēmā tiek apkopoti un uzkrāti katru mēnesi – tas tiks noteikts līgumā par projekta īstenošanu.
Lai veicinātu iepriekšminēto rādītāju izpildi un investīcijas īstenošanu, tajā plānotās atbalstāmās darbības atbilstoši VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – LVĢMC) izstrādātajam Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un Plūdu riska pārvaldības plānam 2021.–2027. gadam (turpmāk – Plūdu plāns) (https://videscentrs.lvgmc.lv/lapas/udens-apsaimniekosana-un-pludu-parvaldiba) ir polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju atjaunošana un potamālo upju posmu atjaunošana.
ZMNĪ ir iesaistīta Upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāna 2022.–2027. gadam īstenošanā, veicot būvniecību Plūdu plānā norādītajās ūdensnotekās.
3. Projekta īstenotāja un iesaistīto institūciju tiesības un pienākumi
Investīcijas īstenošanā iesaistīto institūciju tiesības, pienākumi un uzraudzības kārtība noteikta noteikumos Nr. 621.
Par investīcijas mērķa īstenošanu atbildīgā iestāde ir Zemkopības ministrija.
Zemkopības ministrija nodrošinās stratēģiski svarīgu projektu identificēšanu, lai nodrošinātu papildu komunikācijas pasākumu plānošanu, ņemot vērā gan to, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām ir norādīta kā stratēģiski svarīgu darbību joma Atveseļošanas fonda plānā, gan arī Zemkopības ministrijas iepriekš sniegto informāciju Finanšu ministrijai par Atveseļošanas fonda stratēģiski svarīgo projektu sarakstu un to īstenošanas vietu.
Finansējumu investīcijas īstenošanai piešķir un administrē Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD).
Būvniecības projektu iesniegumus plānots izraudzīties ierobežotas atlases veidā, jo investīcijas īstenošanai plānots viens projekta iesniedzējs – ZMNĪ, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir projekta īstenotāja un finansējuma saņēmēja un kas saskaņā ar Meliorācijas likuma 19. pantā noteikto pilda valsts deleģēto funkciju.
4. Finansējums un atbalsta veids
Investīcijai pieejamais kopējais finansējums ir 39 890 070 euro, tajā skaitā Atveseļošanas fonda finansējums 32 967 000 euro un valsts budžeta finansējums 6 923 070 euro pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksājumiem. Atbalsts tiks sniegts granta veidā.
PVN izmaksas, kas saistītas ar projektu, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda finanšu līdzekļiem. Tā kā saskaņā ar Meliorācijas likumā noteikto valsts deleģētu funkciju pilda valsts kapitālsabiedrība ZMNĪ, tad PVN izmaksu segšanai finansējums ir jānodrošina no valsts budžeta.
5. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Investīcijas īstenošanai ir atbalstāmas tādas darbības, kas nav uzsāktas pirms 2020. gada 1. februāra un nav pabeigtas līdz 2021. gada 13. jūlijam.
Plānotie ieguldījumi infrastruktūrā paredzēti valstij piederošu polderu sūkņu staciju atjaunošanai, kā arī aizsargdambju un valsts nozīmes potamālo upju posmu un tajos ietilpstošo funkcionālo būvju un konstrukciju atjaunošanai atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224–15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves"" (turpmāk – noteikumi Nr. 329).
Projektu īstenotājam pirms darbu uzsākšanas jārīkojas saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un uz tā pamata izdoto normatīvo aktu prasībām. Projekta īstenotājs nodrošina korupcijas, krāpšanas un interešu konflikta riska neiestāšanos, kā arī dubultfinansējuma riska neiestāšanos un demarkāciju, ja projektā plānotajām darbībām varētu būt sinerģija ar citu atbalsta instrumentu investīcijām.
Paredzēts, ka projekta īstenotājs nodrošina sasniegto rezultātu ilgtspēju un objektu uzturēšanu piecus gadus pēc projekta pabeigšanas un atbalstāmās darbības atbilst Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumiem Nr. 714 "Meliorācijas sistēmas ekspluatācijas un uzturēšanas noteikumi". Projektu uzturēšanas izmaksas pieprasāmas no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā noteikto.
Investīcijā ir attiecināmas šādas izmaksas:
1) investīcijas projekta projekta īstenošanas izmaksas, piemērojot vienoto likmi trīs procentu apmērā no projekta administrēšanas izmaksām;
2) investīcijas projekta tiešās personāla izmaksas, piemērojot vienoto likmi trīs procentu apmērā no tiešajām izmaksām saskaņā ar regulas 2021/1060 55. panta 1. punktu;
3) būvprojekta sagatavošanas izmaksas;
4) būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, tajā skaitā būvprojekta minimālā sastāvā izstrādes un būvekspertīzes, izmaksas;
5) būves tehniskās apsekošanas un vides ekspertu atzinumu sagatavošanas, tajā skaitā zaļās infrastruktūras izmantošanas izvērtējuma, izmaksas;
6) bebru veidoto aizsprostu nojaukšanas izmaksas;
7) esošas būves atjaunošanas izmaksas, tajā skaitā izmaksas, kas saistītas ar būvniecības uzsākšanu un būves pieņemšanu ekspluatācijā;
8) infrastruktūras un labiekārtojuma elementu atjaunošanas izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no būvdarbu attiecināmajām izmaksām;
9) citas izmaksas (piemēram, pašvaldību nodevas, būvvalžu maksas pakalpojumi, Valsts zemes dienesta maksas pakalpojumi, citu valsts institūciju maksas pakalpojumi u.c.), kas noteiktas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 12. panta pirmajā daļā, kurš paredz pašvaldībai tiesības noteikt nodevas, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 99. pantā, kurš paredz samaksu par datu reģistrāciju un aktualizāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, un citos normatīvajos aktos;
10) būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
11) iekārtu, tehnikas un aprīkojuma, tajā skaitā iekārtu piegādes, montāžas un noregulēšanas, izmaksas;
12) investīcijas informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, (turpmāk – regula 2021/241) 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma (turpmāk – Finansēšanas nolīgums) 10. pantu, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām;
13) izmaksas neparedzētu izdevumu segšanai ne vairāk kā 10 procentu apmērā no kopējo attiecināmo izmaksu summas, saskaņojot ar LAD.
Bebru veidoto aizsprostu nojaukšanas izmaksas ir attiecināmas, jo atsevišķās vietās bebru veidoto aizsprostu dēļ nav iespējams piekļūt objektam ne projektēšanas, ne būvniecības vajadzībām.
Neparedzēti izdevumi no Atveseļošanas fonda finansējuma ir izdevumi, kas var rasties tādu apstākļu ietekmē, kurus līgumslēdzējām pusēm nav iespējams saprātīgi paredzēt.
Atveseļošanas fonda plānā Zemkopības ministrija paredzēja arī tiešās izmaksas, plānojot, ka tās iekļaujas esošā Atveseļošanas fonda plāna finansējumā, tāpēc neietekmē Atveseļošanas fonda plānā noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanu, kā arī tām netiks prasīts papildu finansējums.
6. Demarkācija
Analoģiski pretplūdu pasākumi tika īstenoti 2014.–2022. gadā saistībā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.1.2. specifiskā atbalsta mērķi "Samazināt plūdu riskus lauku teritorijās".
2023. gadā šīs programmas īstenošana ir beigu fāzē un jauni investīciju projekti netiek uzsākti un pabeigti līdz 2023. gada 1. decembrim.
Lai turpinātu pretplūdu būvju būvniecību un iedzīvotāju aizsardzību pret plūdu risku, tiek plānota Atveseļošanas fonda plāna investīcija.
Lai novērstu dubultā finansējuma risku, vienu būvniecības projektu ir aizliegts finansēt no dažādiem Eiropas Savienības līdzfinansētiem finanšu līdzekļiem.
Lai novērstu demarkāciju un citu Eiropas Savienības fondu finansētus pasākumu pārklāšanos, Zemkopības ministrija ir iesaistījusies Demarkācijas matricas (turpmāk – matrica) digitālā risinājuma izveidē. Matricu ir izstrādājusi Finanšu ministrijas Informātikas nodaļa, kas ir pabeigusi darbu pie matricas digitālā risinājuma izveides. Matricas mērķis ir palīdzēt novērst iespējamo demarkācijas risku (pārklāšanos ar citām ārvalstu finanšu instrumentu atbalsta pasākumiem vai atbalsta programmām) dažādu pārvaldītāju administrētajos atbalsta pasākumos vai programmās, tostarp Zemkopības ministrijas pretplūdu investīciju pasākumos. Matrica ir paredzēta kā palīgmateriāls ārvalstu finanšu instrumentu atbalsta plānošanā, demarkācijas kontrolē, kā arī projektu vērtēšanā, kontrolē un uzraudzībā.
No Atveseļošanas fonda plāna līdzekļiem plānots finansēt tikai valsts polderu sūkņu staciju atjaunošanu, kā arī aizsargdambju un potamālo upju posmu atjaunošanu.
7. Vides prasības
Īstenojot investīcijas projektus, tiks ievērotas prasības, kas ietvertas
1) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (turpmāk – Dzīvotņu direktīva);
2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (turpmāk – Putnu direktīva);
3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīvā 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (turpmāk – Ūdens pamatdirektīva).
Lai panāktu noteikumu projekta saskaņojumu ar Eiropas Komisiju, projekts divas reizes tika nosūtīts šai institūcijai un notika viena tiešsaistes sanāksme ar Finanšu ministrijas līdzdalību. Ievērojot Eiropas Komisijas norādījumu, panākta vienošanās par to, ka noteikumu projekta anotācijā ietvertas tiešas atsauces uz iepriekšminētajām trīs vides jomu regulējošajām direktīvām, lai gan tās ir pārņemtas nacionālajos normatīvajos aktos.
Šīs direktīvas ir pārņemtas nacionālajos normatīvajos aktos, piemēram, Ūdens apsaimniekošanas likumā, likumā "Par ietekmi uz vidi novērtējumu", kā arī šo jomu regulējošos Ministru kabineta noteikumos.
Lai nodrošinātu privātpersonas intereses dzīvot labvēlīgā vidē, projekta īstenotājs pēc nepieciešamības veic atbilstošus novērtējumus, kā minēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, lai novērtētu ierosināto projektu ietekmi uz aizsargājamām sugām un dzīvotnēm (kā noteikts Putnu direktīvā). Atbilstošie novērtējumi vajadzīgi visiem projektiem, kas atrodas bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgos apgabalos vai to tuvumā, ja to nosaka normatīvie akti.
Konkrētajā gadījumā noteikumos tiek dotas nevis tiešas atsauces uz ES direktīvām, bet gan uz šo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ietekme uz vidi nosakāma saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību".
Investīcijas īstenošana ierobežos plūdu un palu postu, ko izraisa teritoriju applūšana, un veicinās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos un nesamazināšanos. Lai pasargātu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, īstenojot investīciju, netiek būvētas jaunas būves, kas, iespējams, varētu mainīt ekoloģisko situāciju ūdens objektā.
Investīcijas īstenošanai tiks piemērots horizontālais princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu" (Do no significant harm jeb DNSH princips).
Polderu sūkņu staciju atjaunošana, aizsargdambju, kā arī potamālo upju posmu atjaunošana samazinās piegulošo teritoriju applūšanas risku, tā samazinot arī atkritumu un piesārņojošo vielu nokļūšanu upēs, noteces baseinā un Baltijas jūrā un līdz ar to veicinot arī mērķī "Pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršana un vadība" noteikto problēmu risināšanu.
Ar investīcijām novēršot applūšanas risku, tiks aizsargātas un saglabātas dabas un kultūrvēsturiskās vērtības, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas, kā arī nodrošināta kvalitatīva dzīves vide iedzīvotājiem. Ieguldītās investīcijas papildus palielinās dabas teritorijas vērtību un pievilcīgumu, kā arī stimulēs to produktīvu izmantošanu. Īstenojot investīcijas, tiks atjaunotas pretplūdu būves – hidrobūves, kā arī potamālo upju regulētie posmi, ja vien šīs darbības nemazina Natura 2000 teritoriju dabas vērtību. Ja projektu iecerēts īstenot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tad tajā plānotajām darbībām ir jānotiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē šo teritoriju aizsardzību, un šo teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ja tādi ir izstrādāti.
Būvju būvniecībā ir jāievēro Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 329 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 224-15 "Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves" noteiktās vides aizsardzības prasības un citi normatīvie akti vides aizsardzības jomā.
Uz investīcijas projektiem attiecināmās vides prasības tiek noteiktas Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes izsniegtajos tehniskajos noteikumos, pamatojoties uz atzinumiem, ko snieguši projekta izstrādē iesaistītie eksperti, tostarp sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēti eksperti.
Applūšanas riska teritorijas visvairāk ir sastopamas potamālo plūstošo upju posmos. Plūdu laikā tiek applūdinātas lielas apdzīvotas vai citādi saimnieciski intensīvi izmantotas platības, nodarot zaudējumus saimnieciskajai un sociālajai videi. Investīciju projektu īstenošanas teritorijas tiks izvēlētas sadarbībā ar pašvaldībām vietās, kas rada būtiskāko plūdu apdraudējumu iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu sadarbību ar pašvaldību un atbilstību teritorijas plānojumam, noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniedzējs iesniedz attiecīgās pašvaldības apliecinājumu (izziņu) par to, ka plānotā būve atbilst teritorijas plānojumā noteiktajam funkcionālajam zonējumam.
Lai izpildītu Ūdens pamatdirektīvā noteikto, projekta īstenotājs ievēro normatīvo aktu prasības par ūdens kvalitātes saglabāšanu.
Atbilstoši šajā direktīvā noteiktajiem ES dalībvalstu pienākumiem, projekti īstenojami saskaņā ar LVĢMC izstrādātajiem Plūdu plāniem. Atbilstoši direktīvai, kas Latvijā ieviesta ar Ūdens apsaimniekošanas likumu, ir izstrādāti visu četru Latvijas upju baseinu apgabalu (Daugavas, Gaujas, Lielupes, Ventas) apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāni 2022.–2027. gadam. Plūdu plāna 7.3. nodaļā "Valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" īstenotie un plānotie pasākumi" ir precīzi noteikti ZMNĪ saistošie pienākumi plūdu plānu ieviešanā un norādītas īstenojamās darbības.
Plūdu draudi ir izvērtēti LVĢMC sagatavotajā "Sākotnējā plūdu risku novērtējumā 2019.–2024. gadam".
Ar Ministru kabineta 2020. gada 26. augusta rīkojumu Nr. 476 apstiprinātais Valsts civilās aizsardzības plāns (turpmāk – Aizsardzības plāns) ir plānošanas dokuments, kas sagatavots, ņemot vērā risku novērtējumu, kuru veic par attiecīgo nozari atbildīgās ministrijas, to padotībā esošās institūcijas un pašvaldības un kurā noteikti katastrofas pārvaldīšanas, tostarp preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas, pasākumi un to īstenotāji.
Zemkopības ministrija, lai nodrošinātu Aizsardzības plāna īstenošanu, piesaista investīcijas esošo pretplūdu būvju (hidrotehnisko būvju) atjaunošanā.
Aizsardzības plānā ir ietverta informācija, kas ir saistoša investīcijas īstenošanai un attiecināma uz to. Aizsardzības plānā ir informācija par plūdiem, to iemeslu, plūdu apdraudētajām vietām un iespējamo hidroelektrostaciju pārrāvumu ietekmi uz iedzīvotāju drošību. Aizsardzības plāna 4. pielikumā ietverta informācija par paliem, plūdiem un vējuzplūdiem, kā arī preventīvie, gatavības, reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi plūdu gadījumā.
Viens no pretplūdu pasākumiem ir esošo hidrotehnisko būvju, tehnoloģisko iekārtu un pārgāžņu būvniecība un atjaunošana, kā arī virszemes noteces un lietusūdeņu novadīšanas infrastruktūras būvju būvniecība. Daļa Aizsardzības plānā noteikto mērķu ir saistoši, arī īstenojot investīcijas, t.i., samazināt plūdu risku apdraudētās Latvijas lauku teritorijās.
Plūdi var nodarīt ievērojamu kaitējumu aizsargājamām dabas vērtībām. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Latvijā dažviet pilnībā vai daļēji atrodas plūdu draudiem pakļautos apvidos. Lielākā daļa no šīm teritorijām ir iekļautas Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju Natura 2000 tīklā.
Investīcijas plānotas arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, bet izvērtējot būvju ietekmi uz vidi.
Investīcijas nesamazina
1) Natura 2000 teritoriju dabas vērtību, un, ja projektu iecerēts īstenot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, tajā plānotās darbības notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē šo teritoriju aizsardzību un apsaimniekošanu, un šo teritoriju dabas aizsardzības plāniem, ja tādi ir izstrādāti;
2) dabas vērtību projektos, kas nav tieši saistīti ar aizsargājamo dabas teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet varētu ietekmēt minēto teritoriju, un tajā plānotās darbības notiek saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Projekta īstenotāja pienākums, īstenojot investīciju projektu, ir ievērot principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu":
1) pēc nepieciešamības sagatavot atbilstošus novērtējumus, kā minēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā, lai novērtētu ierosināto projektu ietekmi uz aizsargājamām sugām un dzīvotnēm, kā noteikts Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā. Atbilstošie novērtējumi nepieciešami visiem tiem projektiem, kas atrodas bioloģiskās daudzveidības ziņā jutīgos apgabalos vai to tuvumā, ja to nosaka normatīvie akti;
2) nodrošināt, ka teritorijās, par kurām tiek sagatavots atbilstošs vides prasību novērtējums, tiek īstenoti dabas aizsardzības pasākumi;
3) nodrošināt, lai investīcija neizraisa ūdensobjektu stāvokļa neto pasliktināšanos saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 4. panta 7. punktu;
4) plānotajā investīcijas pasākumā neredzēt jaunu aizsargdambju būvniecību;
5) ar plānoto investīciju būves atjaunot, dodot priekšroku zaļās infrastruktūras elementiem un izmantojot dabā balstītus risinājumus.
LAD pārbauda un kontrolē, kā projekta īstenotājs ievēro principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu" iekļaušanu investīcijas projektos. Projekta īstenotājs ievēro principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", lai īstenotie investīciju pasākumi neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi vai klimatu.
Projekta īstenotājs katrā projektā izvērtē un, ja nepieciešams:
1) izmanto nepieciešamos objekta krasta nostiprinājumus un sertificētus krasta nostiprinājuma materiālus;
2) veido krasta nostiprinājumus, lai novērstu krastu erozijas draudus;
3) nepieļauj ūdenstilpju ūdens kvalitātes rādītāju pasliktināšanos;
4) nodrošina, lai būvobjektā nenotiek piesārņojuma noplūde;
5) kur iespējams, saglabā vai veido vides elementus, piemēram, koku grupas, lielus akmeņus, straujteces u.c.;
6) nodrošina atkritumu apsaimniekošana atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas prasībām;
7) veido zaļos koridorus un atbilstošus nogāzes slīpumus, lai dabā varētu pārvietoties zīdītāji un abinieki;
8) ūdens objektos nodrošina minimālo ekoloģisko caurplūdumu;
9) izvērtē pasākuma ietekmi uz aizsargājamām sugām (putniem) un dzīvotnēm;
10) netraucē putnus ligzdošanas laikā;
11) izvērtē būvniecības ietekmi uz attiecīgo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus;
12) nodrošina, ka teritorijām, par kurām tiek sagatavots attiecīgs izvērtējums, ir specifiski saglabāšanas mērķi un ir ieviesti vajadzīgie saglabāšanas pasākumi;
13) ja iespējams, atkārtoti izmanto reciklētus būvmateriālus.
Būvju projekti norādīti atbilstoši Atveseļošanas fonda plāna principam "Nenodarīt būtisku kaitējumu" novērtējuma pielikumā https://www.esfondi.lv/normativie-akti-1
Sarunās ar Eiropas Komisiju panākta vienošanās, ka situācijās, kad investīciju projekts nav īstenojams vides vai dabas apstākļu dēļ, to ir iespējams aizstāt ar citu projektu, ievērojot vides jomas normatīvo aktu prasības.
Investīcijā ir pasākumi saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un ar klimatu saistīto risku novēršana un pārvaldība: plūdu novēršana (tostarp izpratnes veidošana, civilā aizsardzība un katastrofu pārvarēšanas sistēmas un infrastruktūras). Zaļās dimensijas intervences kods 035.
Plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras būvniecībā u.c. pasākumi veicina primārā enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa apjomu sūkņu stacijās, lietojot efektīvākus sūkņus.
8. Projekta īstenošanas un uzraudzības kārtība
Zemkopības ministrija sagatavo investīcijas projekta iesnieguma veidlapu, nosakot, kuri no vadības informācijas sistēmas pieejamajiem datu laukiem projekta iesniedzējam ir jāaizpilda.
Pēc šī noteikumu projekta spēkā stāšanās projekta īstenotājs iesniedz projekta iesniegumu un projekta pielikumus ar projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju, aizpildot datu laukus vadības informācijas sistēmā:
1) par 50 procentiem projektu no kopējā atjaunojamo un būvju skaita – līdz 2024. gada 1. decembrim;
2) par atlikušajiem 50 procentiem projektu no kopējā atjaunojamo un būvju skaita – līdz 2025. gada 1. decembrim.
Par katru projektu tiks pieņemts atsevišķs LAD lēmums, lai sasniegtu iepriekšminētos rādītājus no kopējā būvju skaita.
LAD 20 darbdienu laikā pēc projekta iesnieguma saņemšanas no projekta īstenotāja projektu pārbauda atbilstoši šajos noteikumos noteiktajam, kā arī pārliecinās, vai uz projekta īstenotāju nav attiecināms neviens no Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (turpmāk – regula 2018/1046) 136. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem (turpmāk – izslēgšanas kritēriji). Ja LAD konstatē kaut vienu no izslēgšanas kritērijiem, tad šādu projektu nevar īstenot.
LAD drīkst lūgt iesniegt projekta īstenotājam iesniegt papildu informāciju vai precizēt iepriekš iesniegto informāciju.
Ja projekta iesniegumu LAD noraida, tad ZMNĪ ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt LAD lēmumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
LAD noslēdz līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – līgums) ar ZMNĪ, tajā nosakot
1) plānoto priekšfinansējumu, starpposma un noslēguma maksājumu pieprasīšanas un izmaksas kārtību;
2) termiņu, kādā LAD informē Zemkopības ministriju par apstiprinātajiem projektiem;
3) kārtību, kādā izdarāmi līguma grozījumi;
4) korektīvās darbības un to īstenošanas kārtību.
Zemkopības ministrija nodrošina investīcijas uzraudzību sadarbībā ar LAD un noteikumos Nr. 621 minētajām institūcijām tajos noteiktajā kārtībā.
LAD pārbauda, vai projekta īstenošanā nav konstatējams risks, kas liecina par pieļautu interešu konflikta, korupcijas, krāpšanas vai dubultā finansējuma situāciju, kā arī veic fiziskās pārbaudes projekta īstenošanas vietās.
LAD sniedz informāciju Zemkopības ministrijai līdz kārtējā gada 20. janvārim un 20. jūlijam.
Projekta vadības izmaksas ir aprēķinātas septiņiem darbiniekiem, kas pilnu darbalaiku strādās tikai Atveseļošanas fonda projektu īstenošanā (detalizēts aprēķins dots anotācijas 3. sadaļā).
Konkrētie septiņi darbinieki strādās tikai ar Atveseļošanās fonda projektiem noteiktu laiku – 48 mēnešus, t.i., konkrēto Atveseļošanās fonda projektu īstenošanas laiku, un ar šīm izmaksām netiks aizstātas ZMNĪ esošās izmaksas ikdienas funkciju izpildei, tā ka neveidosies dubultais finansējums.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- visi uzņēmumi
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Tā kā atbilstoši Atveseļošanas fonda ieviešanas nosacījumiem PVN izmaksas nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda, tās tomēr ir iekļaujamas Atveseļošanas fonda finansētajā projektā un finansējamas no valsts budžeta līdzekļiem.
Tā kā investīcijas projektu atlases uzsākšana tiek plānota 2023. gadā, faktiskā projektu īstenošana tiks uzsākta ne agrāk kā 2023. gadā, lai tos pabeigtu līdz 2026. gadam.
2023. gads – 1 100 000 euro no Atveseļošanas plāna finansējuma, kā arī valsts budžeta finansējums 231 000 euro;
2024. gads – 14 000 000 euro no Atveseļošanas plāna finansējuma, kā arī valsts budžeta finansējums 2 940 000 euro;
2025. gads – 15 000 000 euro no Atveseļošanas plāna finansējuma, kā arī valsts budžeta finansējums 3 150 000 euro;
2026. gads – 2 867 000 euro no Atveseļošanas plāna finansējuma, kā arī valsts budžeta finansējums 602 070 euro.
Pasākums izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 31. augusts.
Konkrētie septiņi darbinieki strādās tikai ar Atveseļošanās fonda projektiem noteiktu laiku – 48 mēnešus, t.i., konkrēto Atveseļošanās fonda projektu īstenošanas laiku, un ar šīm izmaksām netiks aizstātas ZMNĪ esošās izmaksas ikdienas funkciju izpildei, tā ka neveidosies dubultais finansējums. ZMNĪ nodrošinās Atveseļošanas fonda investīcijas projektu vadības personāla izmaksu nodalīšanu no ekošā atalgojuma izmaksām.
Projekta īstenošanai nepieciešami septiņi speciālisti, kuriem noteiktas šādas funkcijas:
1) projekta vadītājs organizē un vada projekta ieviešanas komandu, plāno un kontrolē projekta posmus un darbības, pilda projekta darba uzdevumus, plāno termiņus, resursus un izmaksas, plāno un organizē darba apspriedes, piedalās projekta vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšanu;
2) projekta koordinators koordinē projekta ieviešanas komandu turpmāk – PIK), piedalās projekta īstenošanā, pilda projekta darba uzdevumus, kontrolē tā izpildi un sasniegtos rezultātus, informē projekta vadītāju par projekta īstenošanas gaitu un progresu, īpaši uzsverot problēmas, kas saistītas ar mērķa nodrošināšanu, ierosina to risināšanas iespējas, sniedz un sagatavo nepieciešamo informāciju projekta pārskatu sagatavošanai, piedalās projekta darba apspriedēs un vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšanu;
3) finanšu speciālists nodrošina projekta naudas plūsmas prognozēšanu un uzskaiti, projekta finanšu pārskata sagatavošanu, kā arī projektā iesaistīto speciālistu darba noslodzes uzskaiti un aktualizēšanu, informē
projekta vadītāju par projekta finanšu situāciju un progresu, īpaši uzsverot problēmas, kas saistītas ar mērķa nodrošināšanu, un ierosina to risināšanas iespējas, sniedz un sagatavo nepieciešamo informāciju projekta pārskatu sagatavošanai, piedalās projekta darba apspriedēs un vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšanu;
4) iepirkumu speciālists nodrošina projekta iepirkuma saraksta (grafika) sagatavošanu, iepirkumu nolikumu izstrādāšanu, koriģēšanu un saskaņošanu ar projekta vadītāju, iepirkumu piedāvājumu izvērtēšanu, pārbaudi un analīzi, projekta iepirkumu rezultātu apkopošanu, informē projekta vadītāju par projekta iepirkumu gaitu un progresu, īpaši uzsverot problēmas, kas saistītas ar mērķa nodrošināšanu, un ierosina to risināšanas iespējas, sniedz un sagatavo nepieciešamo informāciju projekta pārskatu sagatavošanai, piedalās projekta darba apspriedēs un vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšanu;
5) juriskonsults nodrošina juridisku palīdzību un konsultācijas projekta īstenošanas laikā, identificē un vada ar projekta īstenošanu saistītos juridisko risku, sagatavo līgumu projektus, nodrošina projekta juridisko piederību un tā aizsardzību, īstenojot projektu, noskaidro un analizē tiesisko regulējumu, informē projekta vadītāju par projekta tiesiskajiem riska faktoriem, īpaši uzsverot problēmas, kas saistītas ar mērķa nodrošināšanu, un ierosina to risināšanas iespējas, sniedz un sagatavo nepieciešamo informāciju projekta pārskatu sagatavošanai, piedalās projekta darba apspriedēs un vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšanu;
6) meliorācijas inženieris/elektrisko sistēmu inženieris piedalās projekta izpildes komandas darbā, uztur kontaktus ar tehniskiem speciālistiem un konsultējas ar attiecīgiem speciālistiem, uzrauga būvdarbu izpildes kalendāro grafiku objektā, izpildīto būvdarbu kvalitāti un apjomu, sūkņu stacijas būvniecības procesā uzrauga sūkņu, sūkņu vadības un aizsardzības iekārtu nomaiņu, elektroapgādes un apgaismojuma atjaunošanu, ugunsgrēka un trauksmes signalizācijas izbūvi, piedalās projekta darba apspriedēs un vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšanu;
7) grāmatvedis sagatavo projekta grāmatvedības pārskatus, aprēķina projektā iesaistīto speciālistu darba atlīdzību un atsevišķi uzskaita projekta izdevumus, sniedz un sagatavo nepieciešamo informāciju projekta pārskatu sagatavošanai, piedalās projekta darba apspriedēs un vadības grupas sanāksmēs, nodrošina projekta dokumentācijas kvalitatīvu sagatavošanu un uzglabāšan.
Projekta vadības personāla izmaksu aprēķins
| Nr. | Amats | Slodze | Mēneši | Amata saime un līmenis | Mēneš-algas grupa |
Mēnešalgu intervāla vidus-punkts | VSAOI (23,59 %) | Darba samaksa kopā |
| 1. | Projekta vadītājs | 1 | 48 | 39.1. saime V līmenis |
12. grupa | 3105 | 732,47 | 3837,47 |
| 2. | Projekta koordinators | 1 | 48 | 39.1. saime IV A līmenis |
11. grupa | 2496 | 588,81 | 3084,81 |
| 3. | Finanšu speciālists | 1 | 48 | 14. saime | 10. grupa | 1999 | 471,56 | 2470,56 |
| 4. | Iepirkumu speciālis | 1 | 48 | 34. saime V līmenis | 13. grupa | 3850 | 908,22 | 4758,22 |
| 5. | Juriskonsultants | 1 | 48 | 24. saime III līmenis | 11. grupa | 2496 | 588,81 | 3084,81 |
| 6. | Meliorācijas inženieris/ elektrisko sistēmu inženieris | 1 | 48 | 23. saime V līmenis | 11. grupa | 2496 | 588,81 | 3084,81 |
| 7. | Grāmatvedis/finansists | 1 | 48 | 17. saime III līmenis | 8. grupa | 1388 | 327,43 | 1715,43 |
| Kopā | 17 830 | 4206,11 | 22 036,11 |
Projekta vadības personāla izmaksas ir šādas:
Lai piesaistītu kvalificētus speciālistus, projekta vadības personāla izmaksu aprēķins pamatots ar Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumiem Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība", kas nosaka amata saimes, līmeņus un mēnešalgas grupas.
Atbilstoši mēnešalgu grupai piemērots mēnešalgu intervāla viduspunkts saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto.
Septiņiem darbiniekiem vienā mēnesī darba samaksa kopā ir 22 036,11 euro, t.sk. darba samaksa 17 830,00 un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 4206,11 euro.
Projektu īstenošana sākas 2023. gada 1. janvārī un beidzas 2026. gada 31. decembrī, kopā ilgstot 48 mēnešus.
Darba samaksa kopā visiem darbiniekiem 48 mēnešos ir 22 036,11 x 48 = 1 057 733,28 euro.
Projekta vadības personāla izmaksu vienotā likme noteikta atbilstoši regulas 2021/1060
55. panta 1. punktā noteiktajai vienkāršoto izmaksu pieejai.
Ja Atveseļošanās fonda finansējums ir 32 967 000 euro, tad projekta vadības personāla izmaksas ir 1 057 733 euro;
1) 32 967 000 – 1 057 733 = 31 909 267 euro;
2) 1 057 733 / 31 909 267 euro = 3,3 % (no pārējā attiecināmā Atveseļošanas fonda finansējuma apmēra).
Lai vienkāršotu projekta vadības izmaksu vienotās likmes piemērošanu un izmaksu uzskaiti, tā tiek noapaļota no 3,3 % līdz veseliem 3 %.
Investīciju projekta administrēšanas izmaksas noteiktas 6 % apmērā no 17.1. apakšpuntā norādītajām personāla atlīdzības izmaksām, un attiecināmās izmaksas aprēķinātas šādā apmērā:
darba telpu noma – 14 269 euro, komunālie pakalpojumi – 10 500 euro, darba vides nodrošināšana – 19 600 euro, sakaru pakalpojumi – 2940 euro, degvielas izmaksas – 16 800 euro, biroja preces – 1400 euro, t.i., kopā 65 509 euro jeb 6 % no atlīdzības izmaksām.
ZMNĪ saskaņā ar Meliorācijas likuma 19. pantu kā valsts kapitālsabiedrība īsteno valsts noteiktās funkcijas un savā darbībā izmanto tikai valsts budžeta finanšu līdzekļus. Tādējādi jebkura būvniecības projekta uzsākšanai tai ir nepieciešams priekšfinansējums. Pēc līguma noslēgšanas finansējuma saņēmējs atbilstoši noteikumos noteiktajai kārtībai var pieprasīt priekšfinansējumu, starpposma maksājumus un gala maksājumu.
Priekšfinansējuma un starpposma maksājumu un noslēguma maksājumu kopsumma nevar pārsniegt 100 %, ņemot vērā noteikumos noteikto.
Projekta īstenotājs var saņemt priekšfinansējumu – 50 % no projekta attiecināmajām izmaksām – un pēc būvniecības procesa īstenošanas saņemt starpposma maksājumus no projekta kopējā attiecināmā Atveseļošanas fonda plāna finansējuma.
MK noteikumu projekts ietekmē amata vietu skaitu, t.i., plānojot investīcijas projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, pēc nepieciešamības piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot investīcijas projekta pasākumu īstenošanu, izmantojot ārpakalpojumu. Investīcijas projekta īstenošanas personāls tiks finansēts no investīcijas projekta līdzekļiem.
Tā kā pasākumā paredzētas arī projekta vadības izmaksas un darbinieku algu izmaksām pievienotās vērtības nodokli nepiemēro, tad, iespējams, būs nepieciešams pārskatīt un precizēt pasākumam noteiktās pievienotās vērtības nodokļa izmaksas, bet pāslaik pievienotās vērtības nodokļa izmaksas nav pārskatāmas, jo tās būs precīzi aprēķināmas tikai pasākuma īstenošanas laikā.
Gala noslēguma maksājuma saņemšanai projekta īstenotājs iesniedz noslēguma maksājuma apmēra pamatojumu un mērķu sasniegšanu pamatojošo dokumentāciju.
Tā kā finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība, tad priekšfinansējums ir piešķirams, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku pieprasījumu un izvērtējot plānotā priekšfinansējuma apmēru.
Projekta īstenotājs nodrošina un LAD kontrolē, lai visā projekta īstenošanas laikā tiktu ievēroti normatīvajos aktos noteiktie interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanas un dubultā finansējuma novēršanas nosacījumi, kuriem iestājoties pret projekta īstenotāju atbilstoši noteikumiem Nr. 621 var tikt piemērotas attiecīgas korektīvās darbības.
Konkrētas korektīvās darbības un to īstenošanas kārtību dienests nosaka līgumā par projekta īstenošanu.
Dienests administratīvi procesuālā kārtībā var piemērot šādas korektīvās darbības:
1) vienpusēju atkāpšanos no līguma;
2) finanšu līdzekļu piešķiršanas ierobežojumus;
3) finanšu līdzekļu izmaksu pārtraukšanu;
4) prasījumu atmaksāt nepamatoti piešķirtos finanšu līdzekļus.
Projekta īstenotājs investīciju projektus īsteno un rādītājus sasniedz līdz 2026. gada 30. jūnijam, bet LAD veic nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību un projekta īstenotājam pārskaitītajiem maksājumiem līdz 2026. gada 31. augustam.
ZMNĪ un LAD nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanu visā projekta īstenošanas laikā, kā arī piecus gadus pēc noslēguma maksājuma dalībvalstij, bet vismaz līdz 2031. gada 31. decembrim.
PVN izmaksas, kas saistītas ar projektu, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas fonda, bet ir iekļaujamas investīcijas finansētajā projektā. Tā kā saskaņā ar Meliorācijas likumā noteikto valsts kapitālsabiedrība ZMNĪ pilda valsts deleģētās funkcijas, tad PVN izmaksu segšanai finansējums jānodrošina no valsts budžeta.
Tā kā finansējuma saņēmējs ir valsts kapitālsabiedrība ZMNĪ, kura projektu īsteno atbilstoši deleģētajam uzdevumam, tad priekšfinansējumu un starpposma maksājumu un noslēguma maksājumu kopsumma var būt 100 % no Atveseļošanas fonda plāna līdzfinansējuma kopsummas.
Projektu īstenošanai Zemkopības ministrija plāno valsts budžeta finansējuma pieprasīšanu no budžeta 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Zemkopības ministrijas novērtējumā pēc projektu īstenošanas sagaidāmais uzturēšanas izmaksu apmērs ir 500 000 euro gadā. Projektu uzturēšanas izmaksas pieprasāmas saskaņā ar Likumā par budžetu un finanšu vadību 9.1 panta otrajā daļā noteikto.
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
Finansējuma saņēmējs organizēs publiskos iepirkumus sociāli atbildīgā veidā — pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus un izmantojot publiskās iepirkumu procedūras, lai radītu darbvietas, pienācīgus darba apstākļus, sekmētu sociālo un profesionālo iekļautību, kā arī veicinātu labākus darba nosacījumus cilvēkiem ar invaliditāti un nelabvēlīgā situācijā esošiem cilvēkiem.
Aizsargdambjos tiek veidota vides pieejamība, lai nodrošinātu piekļūšanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Zemkopības ministrija
- VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi"
- Lauku atbalsta dienests