Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu.

01.01.2024.

Dabas resursu nodoklis tiek aprēķināts un maksāts ceturkšņa griezumā. Pēdējais ceturksnis šajā gadā jau ir iesācies, tāpēc arī paredzēts, ka likumprojekts stājas spēkā 01.01.2024.

1. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021. -2028. gadam rīcības virzieni un pasākumi paredz:
- noteikt diferencētas DRN likmes un atbrīvojuma nosacījumus par plastmasas un kompozīta materiālu iepakojumu, kas ir vai nav vai grūti pārstrādājams Latvijā (jaunā “pašu resursi”, koncepta ietvaros, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstu iemaksu, kura balstās uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu pieejams: https://www.europarl.europa.eu/factsheets/lv/sheet/27/savienibas-ienemumi,);

- izvērtēt diferencēta DRN piemērošanu, lai veicinātu tādu produktu un materiālu izmantošanu, kas ir sagatavoti atkārtotai lietošanai vai pārstrādāti.

1.1. Līdz ar to nepieciešams precizēt nosacījumus DRN piemērošanai attiecībā uz iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, (Dabas resursu nodokļa likuma (turpmāk - likums)  3. panta jauna 1.³ daļa, 8. panta otrās daļas jauns 13. punkts, 24. panta septītā un jauna astotā daļa) un precizēt likuma 7. pielikumu.
Ministru kabinets noteiks kritērijus un kārtību, kādā klasificē iepakojumu atbilstoši to pārstrādājamībai, un dokumentus, ar kuriem apliecina, ka šis iepakojums ir pārstrādājams. Paredzēts, ka dokumenti, ar kuriem apliecina, ka minētais iepakojums ir pārstrādājams, būs:
- iepakojuma ražotāja apliecinājuma dokuments;
- laboratorijas, kura ir tiesīga veikt attiecīgās analīzes, apliecinājuma dokuments – piemēram,  laboratorijas atzinums (ziņojums) par veikto analīzi;
- ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersanta apliecinājuma dokuments, kurā teikts, piemēram, ka komersants dalīti vāc un nodod pārstrādei attiecīgo plastmasas vai kompozīta iepakojuma veidu.

Paredzēts, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersants (apsaimniekotājs) maksās DRN par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem, ieskaitot kompozīta iepakojumā esošo plastmasas daļu, un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts (skatīt anotācijas 1. pielikumu). Apsaimniekotājs maksā nodokli par minētā iepakojuma, kas nav ticis pārstrādāts vai reģenerēts, apjomu, ko attiecīgais apsaimniekotājs apsaimnieko, pamatojoties uz  līgumu, kurš noslēgts ar dabas resursu nodokļa maksātāju.

Neskatoties uz to, ka kompozīta kartona iepakojums (kompozīta iepakojums, kas ir paredzēts pārtikai un dzērieniem un kura viens no materiāla slāņiem ir kartons) ir kompozīta iepakojums un plastmasa (polimērs) ir tikai viens no materiālu slāņiem, DRN likme kompozīta kartona iepakojumam paredzēta kā plastmasas (polimēru) iepakojumam – 1,25 euro par 1 kg materiāla (noapaļojot iepriekš noteikto DRN likmi - 1,22 euro par 1 kg materiāla). Ražotāja paplašinātās atbildības sistēmās atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam izlietotā kompozīta kartona iepakojuma reģenerācijas vai pārstrādes procentuālo apjomu (īpatsvaru) nosaka pēc tā materiāla, kas svara ziņā ir pārākumā. Par katru iepakojumā ietverto materiālu (izņemot, ja konkrētā materiāla apjoms iepakojuma vienībā nepārsniedz 5 % no iepakojuma vienības kopējās masas).
Ja salīdzina ar pārējām Baltijas valstīm, tad, piemēram, Igaunijā nodoklis par plastmasas iepakojumu, kas nav reģenerēts apsaimniekošanas sistēmas ietvaros atbilstoši noteiktajiem mērķiem, ir divas reizes lielāks – 2,50 euro/kg.
Atbilstoši Direktīvai 2018/852 kompozīta iepakojuma un cita no vairākiem materiāliem sastāvoša iepakojuma apjomu (īpatsvaru) aprēķina par katru iepakojumā ietverto materiālu. No šīs prasības var atkāpties, ja konkrētā materiāla apjoms iepakojuma vienībā nepārsniedz 5 % no iepakojuma vienības kopējās masas. Šī Direktīvas 2018/852 prasība ir pārņemta ar Ministru kabineta 2010. gada 19. oktobra noteikumiem Nr. 983 “Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem”. Lai salāgotu prasības, nepieciešams arī DRN aprēķinam par šādu iepakojumu piemērot šo pieeju, izņemot kompozīta kartona iepakojumu, kam ir noteikta atsevišķa DRN likme (likuma 24. panta septītā daļa).

1.2. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk - VARAM) izstrādātā un 2021. gada 27. maijā pieņemtā Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma, kas stājas spēkā 2021. gada 3. jūlijā, prasības ir attiecināmas uz konkrētiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem, tai skaitā uz vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem. Likuma 3. panta pirmās daļas 3. punktā ir uzskaitīti vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi, kuru sarakstu ir nepieciešams aktualizēt. Tāpat nepieciešams precizēt likuma 8. panta 1.¹ daļu.

Likumprojekts paredz arī noteikt jaunu DRN objektu - vienreiz lietojami plastmasu saturošie izstrādājumi un  plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. pantā noteiktajām prasībām. Ievērojot minēto, nepieciešams noteikt:
- DRN maksātāju un objektu (likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta jauns “f” apakšpunkts un 4. panta pirmās daļas jauns 13. punkts);
- DRN likmi un aprēķināšanas kārtību (likuma jauns 26.² pants);
- DRN maksāšanas kārtību (likuma 27. panta pirmās daļas 1. punkts un 15. daļa, 28. panta ceturtās daļas 3. punkts);
- administrāciju un atbildību (likuma 30. panta pirmā daļa).
DRN būs jāmaksā tikai gadījumā, kad persona, kas realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto no citām valstīm ievestos vienreiz lietojamus plastmasu saturošus izstrādājumus (mitrās salvetes, balonus, tabakas izstrādājumu filtrus un filtrus, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošus zvejas rīkus, nepiemēros ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu atbilstoši Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma 10. pantā noteiktajām prasībām.
VARAM pasūtītā pētījuma ziņojumā “Izvērtējums par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu”, ko veica SIA “Gateway&Partners” (publicēts VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-vides-un-dabas-joma) ir ietverta  informācija un statistikas dati attiecībā uz plastmasas izstrādājumiem, tai skaitā par tabakas izstrādājumu un filtru svaru.

Putu polistirolam, kas iekļauj gan uzpūsto putu polistirolu (EPS), gan ekstrudēto putu polistirolu (XPS), šajā likumprojektā ir noteikta atsevišķa DRN likme. Ņemot vērā, ka putu polistirola blīvums salīdzinot ar polistirola masu ir 10 līdz 20 reizes mazāks, nepieciešams noteikt ievērojami augstāku likmi nekā no polistirola masas ražotam iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem (likuma 7. pielikuma 7. punkts). Nepieciešams arī noteikt ievērojami augstāku DRN likmi putuplastam (putu polimēriem) nekā no plastmasas (polimēru masas) ražotam iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem (likuma 7. pielikuma 3. punkts).

Lai arī pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija direktīvas Nr. 2019/904/ES par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu(Turpmāk - Direktīvas Nr. 2019/904) prasību pārņemšanas  Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likumā no EPS ražotam vienreizlietojamam pārtikas un dzērienu iepakojumam un dzērienu glāzēm no 2021. gada 3. jūlija stājas spēkā tirgū laišanas aizliegums, šīs Direktīvas Nr. 2019/904 prasības pašlaik nav attiecinātas uz tādu vienreizlietojamu pārtikas un dzērienu iepakojumu, un dzērienu glāzēm, kas ir ražots no XPS. Tādēļ, lai novērstu no EPS ražoto izstrādājumu aizvietošanu tirgū ar no XPS ražotiem izstrādājumiem, un veicinātu pāreju uz videi draudzīga un pārstrādājama iepakojuma lietošanu, ir nepieciešami grozījumi likumā, nosakot putu polistirola jeb polistirola putuplasta (angļu: Polystyrene foam) iepakojumam un izstrādājumiem augstāku DRN likmi. Paredzēts arī, ka atbrīvojumu no DRN samaksas šajā gadījumā nepiemēros, jo putu polistirols ir nepārstrādājams materiāls.
Šie grozījumi dos tiešu devumu Eiropas Plastmasas pakta (European Plastics Pact) mērķu sasniegšanā, kur Latvijas Republika ir viens no pakta dalībniekiem.

1.3. Likumprojekts paredz, ka par pārstrādājamo un nepārstrādājamo iepakojumu, kas pilnībā vai daļēji sastāv no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem un kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts, jāmaksā DRN (likuma 24. panta jauna astotā daļa).
DRN minētajam iepakojumam aprēķina par iepakojumā esošo plastmasas daļu, piemērojot šādu likmi:
1) 0,80 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā;
1) 1,25 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kas netika  reģenerēts pārskata periodā.

Jauna DRN objekta ieviešana saistāma ar jauno “pašu resursi” konceptu, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstu, tai skaitā Latvijas un pārējo Baltijas valstu, iemaksu, kas no 2021. gada jāveic Eiropas Savienības budžetā un kura balstās uz nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu. 2018. gada 18. janvārī Eiropas Komisija ir pieņēmusi Eiropas stratēģiju attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā. Stratēģijā tika ierosināts ieviest jaunu pašu resursu iemaksu, kas būtu stimuls dalībvalstīm samazināt nepārstrādāta plastmasas iepakojuma atkritumu plūsmas, palielinot pārstrādes apjomus un/vai samazinot kopējo plastmasas iepakojumu. Pašu resursu iemaksa būtu proporcionāla nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjomam, ko dalībvalstis katru gadu paziņo Eiropas Savienības Statistikas birojam. Dalībvalstīm iemaksas jāaprēķina, minētajam nepārstrādātajam apjomam piemērojot likmi 0,80 euro par kg. Saskaņā ar Statistiskajiem ziņojumiem par radītā izlietotā iepakojuma veidiem un resursu atgūšanas apjomiem pēdējos trīs gados nepārstrādātā izlietotā plastmasas iepakojuma apjoms Latvijā vidēji sastāda 26 000 tonnas, kas nozīmē maksājumu aptuveni 20 milj. euro apmērā gadā.
Šo likmi nepiemēros iepakojumam, kas nav pārstrādāts, bet par kuru maksā nodokli apsaimniekotājs, kas noslēdzis ar VARAM padotībā esošu iestādi līgumu par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas piemērošanu attiecībā uz izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, bet nav izpildījis šā likuma  8. panta prasības un apsaimniekošanas līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos izlietotajam iepakojumam noteiktajiem pārstrādes vai reģenerācijas apjomiem un depozīta sistēmas operators, kas noslēdzis ar VARAM padotībā esošu iestādi līgumu par depozīta sistēmas darbības nodrošināšanu, bet nav izpildījis līgumā ietvertās saistības attiecībā uz normatīvajos aktos noteiktajiem depozīta iepakojuma atpakaļ pieņemšanas, atkārtotas izmantošanas un reģenerācijas apjomiem.

2. Saskaņā ar Plānā ietverto informāciju Latvijas tirgū no jauna laistas 24 tūkst. t tekstilizstrādājumu, kas ir 12,52 kg uz iedzīvotāju gadā. Laikā no 2010. līdz 2019. gadam Latvijas tirgū ik gadu vidēji tika ievestas aptuveni 12 tūkst. t lietotu tekstilizstrādājumu. 2019. gadā ievesto lietotu tekstilizstrādājumu apjoms sasniedza gandrīz 15 532 t, kas sastādīja ap 57 % no visa ievestā apģērbu apjoma. Tekstilizstrādājumu pārstrādes sistēmas uzlabošanai un attīstībai ir nepieciešami gan ieguldījumi vecās infrastruktūras atjaunošanā, gan jaunas infrastruktūras celtniecībā, kā arī investīcijas jaunāko tehnoloģisko risinājumu ieviešanā, jo no ievestajiem nešķirotajiem lietotajiem tekstilizstrādājumiem tikai 0,3 % tiek pārstrādāti vietējā tirgū, bet 62 % – izvesti.
Plāna mērķis: līdz 2023. gada 1. janvārim izveidota dalītas savākšanas sistēma tekstilmateriāliem.
Plāna rīcības virziens: izvērtēt nepieciešamos instrumentus tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt atkritumu poligonos nodoto tekstilmateriālu atkritumu apjomu.
Ņemta vērā aktuālā informācija no Eiropas Komisijas puses:  https://environment.ec.europa.eu/system/files/2023 07/IMPACT%20ASSESSMENT%20REPORT_SWD_2023_421_part1_0.pdf 
Ievērojot minēto, attiecībā uz tekstilizstrādājumiem nepieciešams noteikt:
- definīciju (likuma 1. panta jauns 16. punkts un 4. panta trešās daļas jauns 3. punkts);
- DRN maksātāju un objektu (likuma 3. panta pirmās daļas 2. punkta jauns “e” apakšpunkts un 1.¹ daļa, 4. panta pirmās daļas jauns 12. punkts);
- regulējumu ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidei un piemērošanai tekstilizstrādājumiem (likuma 6.¹ panta pirmās daļas jauns 4. punkts un jauns 9.¹ pants);
- DRN likmi un aprēķināšanas kārtību (likuma jauns 26.¹ pants);
- DRN maksāšanas kārtību (likuma 27. panta pirmās daļas 1. punkts un 7.¹ daļa, 28. panta ceturtās daļas 3. punkts);
- administrāciju un atbildību (likuma 30. panta pirmā daļa un 31. panta pirmās daļas 2. punkts).
Tekstilizstrādājumiem DRN tiks piemērots ar mērķi palielināt komersantu motivāciju apsaimniekot tekstilizstrādājumu atkritumus un saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas, piemērojot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu.
Saskaņā ar likuma 7., 8., 9. pantu, II¹ nodaļu un uz šā likuma pamata izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem ir izveidotas ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas, kas atbilstoši šā likumā definētajam jēdzienam ir “apsaimniekošanas sistēmas”.
Paredzēts, ka ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu tekstilizstrādājumiem veidos uz identiskiem pamatprincipiem un prasībām ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantiem.

Likumprojekts paredz, ka lēmuma par vienpusēju atkāpšanos no līguma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību. Šāds regulējums ir saistāms ar to, ka praksē atbilstoši procesam atbrīvojums no DRN samaksas tiek statīts ceturkšņa griezumā un ir spēkā līdz Valts vides dienesta gala lēmumam.

3. Plāna rīcības virzieni un pasākumi paredz izvērtēt DRN likmes un to efektivitāti attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas mērķu sasniegšanu, kas ir attiecināms arī uz nolietotām riepām. Savukārt Informatīvais ziņojums “Par nolietotu riepu apsaimniekošanu” un protokollēmumā noteiktais paredz pasākumus nolietotu riepu apsaimniekošanas pilnveidošanai.
Ievērojot minēto, attiecībā uz riepām nepieciešams noteikt, ka DRN maksā arī par riepām, ar ko aprīkoti transportlīdzekļi, kurus pirmo reizi reģistrē pastāvīgi Latvijā VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, un uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa (likuma 3. panta pirmās daļas jauns 7. punkts un 4. panta pirmās daļas jauns 11. punkts).
Mērķis ir panākt, ka arī nolietotu riepu ražotāju paplašinātās atbildības sistēmā varēs attiecināt tās riepas, kas ir uz smagajiem kravu transportlīdzekļiem un autobusiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai. Turklāt šis DRN objekts skaidrāk iezīmē arī riepu diferenciāciju, jo tiek skaidrāk nodalīts un norādīts, ka riepas, kas jau ir uzmontētas uz tiem auto, kas atbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai ietilps visa šī auto komplektācijā, un atsevišķi par tām reģistrējot auto DRN nav jāmaksā. Tālākajā procesā mainot riepas un pērkot jaunas vai lietotas, uz tām tiek attiecināta vispārējā DRN likme par riepām neatkarīgi no to stāvokļa vai ir jaunas, atjaunotas vai lietotas. Savukārt par tām riepām, kas ir uzmontētās uz transportlīdzekļiem, kas neatbilst nolietotu transportlīdzekļu definīcijai (tas ir smagie kravas auto, autobusi, mopēdi, motocikli, piekabes un puspiekabes) pie pirmreizējās reģistrācijas VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” administrēs šo riepu DRN apmaksu. Nākotnē paredzēts šādu kārtību attiecināt arī uz lauksaimniecības tehnikai uzmontētajām riepām, bet šis jautājums vēl ir izstrādes procesā un risināms ārpus likumprojekta tvēruma.
Ievērojot, ka VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” nav tehnisku iespēju agregātu numuru salīdzināšanas procesā noteikt riepu skaitu un svaru, paredzēts noteikt fiksētu DRN likmi par riepām, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa. DRN likmes apmēra aprēķins balstīts uz SIA “GatewayBaltic” (Gateway&Partners) pētījumā (Pētījums pieejams tīmekļvietnē: https://drive.google.com/file/d/1uPtYH0QcQkEk6XtnalkfR-KnaIgKRLQB/view) sniegto informāciju par riepu, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, svaru un skaitu. DRN likme noteikta, ievērojot  transportlīdzekļa kategoriju, riepu skaitu, to svaru un spēkā esošo DRN likmi par riepām un par transportlīdzekļu pirmreizējo reģistrāciju, kuri atbilst Nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmajai daļai.
Vienlaikus nepieciešams noteikt, kā maksājams DRN par šādām riepām un sniedzamā informācija (likuma 9. panta divpadsmitā daļa, 23. panta jauna septītā daļa, 27. panta jauna 5.¹ un 5.² daļa).
Likumprojekts paredz arī deleģējumu Ministru kabinetam attiecībā uz kārtību, kādā maksā DRN par riepām, ar ko aprīkoti transportlīdzekļi. Riepām, ar ko aprīkoti transportlīdzekļi, uz kuriem neattiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3. panta pirmā daļa, tiks noteikts līdzvērtīgs regulējums, kāds šobrīd noteikts attiecībā uz DRN samaksu par transportlīdzekli.

4. Atbilstoši Ministru kabineta 2019. gada 5. februāra sēdes protokollēmuma (Nr. 5 30. § ) 8.8. un 8.9. apakšpunktā dotajam uzdevumam likumprojekts paredz jaunu regulējumu attiecībā uz personu, kura nevar pretendēt uz tiesībām kļūt par apsaimniekotāju, nosakot attiecīgos ierobežojumus (likuma 6.¹ panta jauna astotā daļa).
Nepieciešams precizēt likuma 6.¹ panta septīto daļu, precīzāk nosakot prasības ārvalstu personai dalībai ražotāja paplašinātās atbildības sistēmā. Prasības ir attiecināmas ne tikai uz trešās valsts personām, bet arī uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām.

5. Nepieciešams precizēt atbrīvojuma no DRN samaksas spēkā stāšanos laiku pēc līguma noslēgšanas ar depozīta sistēmas operatoru par dalību depozīta sistēmā (likuma 8.¹ panta septītā daļa). Paredzēts, ka atbrīvojums no DRN samaksas stājas spēkā ar nākamā mēneša pirmo datumu pēc līguma noslēgšanas, lai izvairītos no situācijas, kad depozīta iepakotājam jāmaksā vismaz vienu ceturksni DRN par depozīta iepakojumu.
Depozīta sistēmu kā obligātu nosaka Iepakojuma likums. Likuma 8.¹ panta ceturtā daļa paredz, ka DRN maksātājs, kas nepiedalās depozīta sistēmā, maksā DRN par depozīta iepakojumu divkāršā apmērā. Atbilstoši SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” informācijai, izvērtējot depozīta sistēmas dalības maksas 2022. gadā un prognozi turpmākajiem gadiem un salīdzinot tās ar izmaksām par vienu iepakojumu (skat. pievienoto tabulu), maksājot DRN divkāršā apmērā par katru iepakojumu, secināts, ka izmaksu atšķirība nav pietiekami būtiska, lai iepakotājus motivētu dalībai depozīta sistēmā. Situācija, kurā atsevišķi iepakojumi, kuri atbilst normatīvajos aktos noteiktajam depozīta sistēmas tvērumam, tomēr ir ārpus depozīta sistēmas, nav pieļaujama, jo maldinās gala lietotājus, tirgotājus un radīs sekas, kad depozīta sistēmas ietvaros pārstrādājams depozīta iepakojums ar augstu pievienoto vērtību netiek reģistrēts un apsaimniekots depozīta sistēmā, kas savukārt var apgrūtināt noteikto iepakojumu pārstrādes mērķu sasniegšanu. Lai veicinātu depozīta iepakotāju iesaisti depozīta sistēmā, nepieciešams noteikt, ka gadījumos, kad DRN maksātājs nepiedalās depozīta sistēmā (neslēdz līgumu ar operatoru un nereģistrē depozīta sistēmā iepakojumus), tas maksā DRN par depozīta iepakojumu četrkāršā apmērā.
 

Iepakojuma materiāla veids	DRN euro/1kg	DRN (euro/1kg) divkāršā apmērā	Iepakojuma svars vidējais (gramos)	Iepakojumu vienību skaits 1kg	Depozīta dalības maksa par 1 vienību 2022.gads	Depozīta dalības maksa par 1gb, 2023.gada prognoze	DRN par 1 iepakojuma vienību divkāršā apmērā	DRN par 1 iepakojuma vienību četrkāršā apmērā
Plastmasa (PET materiālu grupa)	1,22	2,44	33	30	0,0023	0,0326	0,0805	0,1610
Metāls	1,10	2,20	17	59	0	0,0002	0,0374	0,0748
Stikls	0,44	0,88	285	4	0,018	0,0399	0,2508	0,5016

6.  Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Latvijas Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam Latvijā nepieciešams palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru transportā, attīstot iespējas izmantot  bezemisiju degvielas veidus un veicinot elektromobilitāti. Ievērojot minēto, nepieciešams pārskatīt DRN piemērošanas kārtību elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoriem. Atbilstoši biedrības “Auto Asociācija” sniegtajai informācijai praksē elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatori, kuri tiek mainīti, sniedzot servisa vai garantijas pakalpojumus elektroautomobiļiem un hibrīdautomobiļiem, tiek nosūtīti atpakaļ ražotājam. Ievērojot minēto, nepieciešams papildināt likumu ar izņēmumu attiecībā uz DRN samaksu par elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoriem (likuma 9. panta jauna 1.¹ daļa). Ņemot vērā elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoru svaru, nepieciešams precizēt DRN aprēķināšanas kārtību un izdalīt elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatorus kā atsevišķu DRN objektu un noteikt DRN likmi (likuma 6. pielikuma tabulas jauns 2.5. apakšpunkts). Hibrīdautomobiļu un elektroautomobiļu bateriju gadījumā mainās tikai nodokļa piemērošanas kārtība, netiek paredzēta dubulta piemērošana. DRN apmērs par elektroautomobiļu un hibrīdautomobiļu akumulatoriem noteikts, ievērojot nepieciešamību veicināt elektroautotransporta attīstību Latvijā – 0,25 euro/kg.

7. Likumprojekts paredz precizēt likuma 12. pantu. Šie grozījumi saistīti ar vienlaikus virzītiem grozījumiem likumā “Par zemes dzīlēm” (22-TA-2212), paredzot atteikties no dabas resursu lietošanas atļaujām. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu zemes dzīļu izmantošanas jomā, lai derīgo izrakteņu (izņemot kūdru) ieguvējs varētu realizēt tādus dabas resursus, kas nav akceptēti izpētīto derīgo izrakteņu krājumos, papildus bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujai vai zemes dzīļu izmantošanas licencei ir jāsaņem dabas resursu lietošanas atļauja. Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” paredz, ka turpmāk dabas resursus varēs lietot uz izsniegtās zemes dzīļu izmantošanas licences un saskaņotā derīgo izrakteņu ieguves projekta pamata. Par gada laikā realizētajiem dabas resursiem būs jāatskaitās iesniedzot gada pārskatu Valsts vides dienestā, bet ceturkšņa ieguves pārskati jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam, kā tas notiek jau tagad. Šāda pieeja neradīs papildu slogu zemes dzīļu izmantotājam, vienlaikus mazinās dažādu saskaņošanu un administratīvo aktu skaitu, kurus izsniedz Valsts vides dienests zemes dzīļu pārvaldības jomā. Dabas resursu lietošana, realizēto apjomu uzskaite un atskaitīšanās tiks iekļauta pamatdarbības jomā (derīgo izrakteņu ieguve vai būvniecība).

Vienlaikus likuma 12. panta trešajā daļā tiek veikts precizējums, izslēdzot teikumu “Ja dabas resursi tiek izmantoti nevis saimnieciskajā darbībā, bet personiskām vajadzībām sava zemes īpašuma robežās, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā.” Minētais teikums tiek aizstāts ar: “Ja dabas resursi tiek izmantoti zemes īpašuma robežās, kurā veikta dabas resursu ieguve, nodoklis par dabas resursiem nav jāmaksā”. Precizējums nepieciešams, lai novērstu iespējamos pārpratumus un dažādu normas traktēšanu, ņemot vērā, ka mērķis minētajai normai ir, ka iegūstot dabas resursus, kurus plānots izmantot salīdzinoši netālu (zemes īpašuma robežās, kur notikusi ieguve), viena īpašnieka teritorijā savām vajadzībām, nodoklis nav jāmaksā. Tāpat tiek precizēta likuma 12. panta trešajā daļā ietvertā norma par dabas resursu nodokļa aprēķināšanu attiecībā uz būvniecībā (pazemes un virszemes būvju būvniecības, virszemes ūdensobjektu ierīkošanas, to gultnes tīrīšanas vai padziļināšanas) iegūtiem dabas resursiem, ja tiek iegūti dabas resursi tādā apmērā, par kuru, saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm” normām, nav nepieciešams saņemt licenci.

Vienlaikus likumprojekts paredz papildināt likuma Pārejas noteikumus ar punktu, kas noteic, ka grozījumi likuma 12. pantā stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm".

8. Gaisā suspendētās cietās daļiņas (PM) ir plaši izplatīts gaisa piesārņotājs, kuru veido cieto un šķidro daļiņu suspensija gaisā. Antropogēnas izcelsmes daļiņu PM emisijas ir saistītas ar motoru darbību (dīzeļa, benzīna), cietā kurināmā (ogles, smagās eļļas, biomasa, brūnogles) izmantošanu mājsaimniecībās un rūpniecībā, satiksmes ceļu seguma eroziju, riepu un bremžu abrāziju u.c. procesiem (Pieejams šeit: https://www.vi.gov.lv/lv/suspendeto-cieto-dalinu-ietekme). Bieži izmantots indikators ietekmei uz veselību ir daļiņu masas koncentrācija un daļiņu izmēri ar diametru <10µm (PM₁₀) un <2,5µm (PM_2,5). PM₁₀ un PM_2,5 satur ieelpojamās daļiņas, kas ir pietiekami mazas, lai nonāktu elpošanas sistēmas krūšu daļā. Šīs daļiņas var ietekmēt cilvēku:
saslimstību ar elpošanas orgānu un sirds-asinsvadu slimībām;
mirstību no sirds-asinsvadu slimībām, elpošanas sistēmas slimībām un plaušu vēža.
Ir pierādījumi, kas liecina par PM₁₀ īstermiņa ietekmi uz elpošanas ceļu veselību, taču attiecībā uz mirstību, it īpaši ilgstošas iedarbības rezultātā, PM_2,5 daļiņas ir augstāks riska faktors salīdzinājumā ar PM₁₀ daļiņām (Pasaules Veselības organizācija, http://www.euro.who.int/__data/assets/pdf_file/0006/189051/Health-effects-of-particulate-matter-final-Eng.pdf). Secināms, ka PM₁₀ ir tikai daļa no visām daļiņām, ko rada dažādas piesārņojošās darbības. Tāpēc PM₁₀ neatspoguļo kopējo radīto PM piesārņojumu no šiem objektiem. Jāatzīmē, ka arī mērījumos tiek mērītas kopējās daļiņas un Eiropas Savienības līmenī arī emisijas robežvērtības noteiktas kopējām PM emisijām. Papildus aprēķini un metodikas arī pamatā izstrādātas PM aprēķiniem. Tikmēr līdz šim saskaņā ar likuma 14.¹ panta un 4. pielikuma 3. punktu DRN tiek piemērots tikai par daļiņu PM₁₀ emisiju. Papildus jāatzīmē, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – ESAO) 2019. gada Vides raksturlielumu pārskatā minētajām rekomendācijām Latvijai ir jāintegrē gaisa kvalitātes mērķi nodokļu politikā, lai samazinātu PM emisijas. ESAO pārskatā norāda, ka, piemēram, ap 90 % iedzīvotāju vēl aizvien ir pakļauti tādam smalko cieto daļiņu (PM_2,5) līmenim, kas pārsniedz Pasaules Veselības organizācijas noteikto lielumu (ESAO Vides raksturlielumu pārskats par Latviju 2019 (pieejams ESAO tīmekļvietnē http://www.oecd.org/environment/country-reviews/oecd-environmental-performance-reviews-latvia-2019.htm). Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 17 “Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām” 9. punkts paredz veidus, kā var veikt faktisko PM daļiņu emisiju aprēķinus, par kurām piemērojams DRN. VARAM ir arī izstrādājusi vadlīnijas, kur detalizētāk sniegta informācija par veidiem, kā veikt emisiju aprēķinus sadedzināšanas iekārtām (Pieejamas tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/likumdosana-0).
Attiecīgi nepieciešams noteikt, ka DRN maksājams ne tikai par daļiņu PM₁₀, emisiju, bet arī cita izmēra gaisā suspendētajām cietajām daļiņām. Ievērojot minēto un Vides aizsardzības likuma 3. panta pirmās daļas 1. punktā noteikto principu “piesārņotājs maksā”, likuma 14.¹ pantā un 4. pielikuma 3. punktā noteikts, ka turpmāk DRN maksājams par daļiņu PM emisiju. Ievērojot Valsts vides dienesta sniegtos datus par daļiņu PM emisiju sadalījumu, paredzams, ka daļiņu PM emisiju apjoms, par kuru jāmaksā DRN, varētu palielināties līdz 30 %. Vienlaikus DRN kalpos kā ekonomisks instruments ar mērķi palielināt operatoru motivāciju ieviest jaunas tehnoloģijas un labāko praksi, lai samazinātu daļiņu PM emisiju.

9. Šobrīd saskaņā ar spēkā esošo regulējumu par Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā valsts īpašumā esošajās zemēs iegūtiem ogļūdeņražiem maksājama valsts nodeva Ministru kabineta 2009. gada 18. augusta noteikumu Nr. 942 “Noteikumi par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 942) noteiktajā kārtībā. Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-38/2016 “Par Latvijas Republikas 2016. gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” ziņojumā Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar VARAM tika uzdots ieviest trīs ieteikumus, tai skaitā, noteikt maksājumus valsts un/vai pašvaldības budžetā par iegūtajiem ogļūdeņražu apjomiem visā Latvijas teritorijā neatkarīgi no īpašuma piederības. Ievērojot minēto, nepieciešams veikt grozījumus likumā, kas paredzētu, ka ar DRN tiek aplikta arī ogļūdeņražu ieguve. Attiecīgi likuma 1. pielikums tiek papildināts ar jaunu 19. punktu, lai noteiktu, ka DRN tiek piemērots arī ogļūdeņražu ieguvei par kubikmetru. Saskaņā ar likuma “Par zemes dzīlēm“ 1. panta 15. un 15.⁶ punktu ogļūdeņraži ir neapstrādāta nafta (jēlnafta), dabas gāze un gāzes kondensāti, tikmēr ogļūdeņražu ieguve - ogļūdeņražu atdalīšana no to dabiskās vides, lai gūtu peļņu no šo ogļūdeņražu pārdošanas. Lai nodrošinātu zemes dzīļu racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu, ievērojot Eiropas Savienības ilgtspējīgas enerģētikas politikas mērķus un Latvijas virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā, tiek paredzēts, ka ar DRN tiek aplikts iegūtais ogļūdeņražu apjoms 0,70 euro/m³ apmērā, proti, tāpat kā citiem derīgajiem izrakteņiem tiek piemērota DRN likme par iegūto ogļūdeņražu apjomu. Likme noteikta, ievērojot kopējo ogļūdeņražu nozares nodokļu/valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi slogu, kā arī ņemot vērā vidējo DRN apmēru par derīgo izrakteņu ieguvi.
Papildus, nosakot DRN likmi, ņemts vērā citu valstu nodokļu slogs par ogļūdeņražu ieguvi un ievērots nosacījums, ka nodokļu slogs par ogļūdeņražu ieguvi ir samērīgs (ņemot vērā DRN, valsts nodevu un zemes nomas maksu). Pasaules prakse šajā jautājumā ir ļoti dažāda. Pastāv valstis, kur maksājama valsts nodeva, bet atsevišķās valstīs – maksājama valsts nodeva un DRN. Saskaņā ar likuma 2. pantu DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus, tikmēr likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 2. punkts noteic, ka valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos pašvaldības budžetā par valsts vai pašvaldības institūcijas veicamo darbību, kas izriet no šīs institūcijas funkcijām. Valsts nodevas mērķis ir personu darbību regulēšana (kontrolēšana, veicināšana, ierobežošana).Valsts nodevas apmērs nav tiešā veidā saistīts ar institūcijas veiktās darbības izmaksu segšanu.
Ņemot vērā, ka par vienu un to pašu darbību (vienu objektu) nevar noteikt divus dažāda veida maksājumus, proti, konkrētajā gadījumā par ogļūdeņražu ieguvi nevar vienlaikus noteikt gan DRN, gan valsts nodevu. Par zemes dzīļu iegūšanu atbilstoši spēkā esošam normatīvajam regulējumam ir pienākums maksāt DRN. DRN ir nosakāms arī uz ogļūdeņražu ieguvi, lai netiktu radītas selektīvas ekonomiskas priekšrocības ogļūdeņražu ieguves uzņēmumiem atšķirībā no citiem derīgo izrakteņu ieguves uzņēmumiem. Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums paredz pienākumu par ogļūdeņražu ieguvi  maksāt valsts nodevu. Konkrēto valsts nodevu aprēķina atsevišķi par katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā iegūto ogļūdeņražu daudzumu un likmi nosaka procentos no Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā valsts īpašumā esošajās zemēs iegūto ogļūdeņražu daudzuma vērtības. Izvērtējot maksājumu pēc būtības, secināms, ka tas īsti neatbilst valsts nodevas objektam, bet drīzāk būtu uzskatāms par atlīdzību, kuras lielums atkarīgs no iegūto resursu (ogļūdeņražu) apjoma. Tādējādi nepieciešams sakārtot normatīvo regulējumu par ogļūdeņražu ieguvi un izstrādāt normatīvo regulējumu, pārveidojot valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi par nomas maksu par zemes dzīļu izmantošanu ogļūdeņražu ieguvei. Tādējādi tiktu nodrošināts arī vienlīdzības princips nodokļa maksājumā, neizšķirot maksājumu atkarībā no zemes piederības. Valsts nodevas maksājumu paredzēts veikt līdz brīdim, kad tiks veikti grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”, lai izslēgtu valsts nodevu par ogļūdeņražu ieguvi. 
DRN ieviešana nodrošinās papildu ieņēmumus budžetā, kā arī nodokļa maksātāju loks ir plašāks (valsts nodeva tika maksāta tikai par valsts īpašumā esošajās zemēs iegūtiem ogļūdeņražiem).
Ņemto vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 805  “Noteikumi par ogļūdeņražu meklēšanu, izpēti un ieguvi” Būvniecības valsts kontroles birojs ir kompetentā iestāde par ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtība jūrā, birojs ir noteikts par atbildīgo par DRN no iegūtajiem ogļūdeņražiem administrēšanu.
Nosakot pienākumu maksāt DRN par Latvijas Republikas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai Latvijas teritorijā valsts īpašumā esošajās zemēs iegūtajam ogļūdeņražiem ir maksājams dabas resursu nodoklis, Likumprojektā ir ietverta Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 30.maija Direktīvas 94/22/EK par atļauju piešķiršanas un izmantošanas noteikumiem ogļūdeņražu meklēšanai, izpētei un ieguvei (turpmāk – Direktīva 94/22) norma, kas paredz dalībvalstīm tiesības noteikt samaksu par ogļūdeņražu ieguvi. Līdz ar to likumprojektā paredzēts informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām pirmo daļu papildināta ar atsauci uz Direktīvu 94/22.
Pašlaik minēta Direktīvas 94/22 norma ir ietverta MK noteikumos Nr. 942. Tā kā Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” paredz izslēgt likuma 10.panta 12.daļu, pamatojoties uz kuru ir izdoti MK noteikumi Nr.942, tad tie zaudēs spēku līdz ar likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm” stāšanos spēkā. Līdz ar to likumprojektā paredzēts informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām pirmo daļu papildināt ar atsauci uz Direktīvu 94/22, kā arī pārejas noteikumos ietverts punkts, ka papildinājums stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par zemes dzīlēm".


10. Atkritumu apsaimniekošanas likuma 41. pantu 1.⁶ daļā noteikts, ka nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifā iekļauj gan DRN Dabas resursu nodokļa likumā noteiktajā apmērā, gan uzkrājumu DRN segšanai par to atkritumu daudzumu, ko pēc novietošanas bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes iekārtā biogāzes ieguvei (bioreaktorā) atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai noteiktajā termiņā atšķiro no pārstrādātās vai reģenerētās atkritumu frakcijas un apglabā atkritumu poligonā.
Uzkrājuma DRN segšanai veidošana nepieciešama, lai nodrošinātu, ka atkritumu radītāji sedz pašu radīto atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, tādējādi netiktu radīts finansiāls slogs nākotnes atkritumu radītājiem. Lai aprēķinātu nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes tarifa aprēķinā iekļaujamā uzkrājuma DRN segšanai izmaksas, nepieciešams likumu papildināt ar tiesību normu, kas noteiktu DRN likmi, kas piemērojama par nākotnē apglabājamu vai sadedzināmu atkritumu daudzumu, kas radies pēc bioreaktora atvēršanas un tā satura pāršķirošanas.Likumprojekts paredz, ka šajā gadījumā piemēro tādu DRN likmi par atkritumu apglabāšanu, kas tika piemērota brīdī, kad bioreaktorā tika ievietots pēdējais atkritumu daudzums. Atkritumu apsaimniekotājs ziņo Valsts vides dienestam, ka noteiktajā datumā tiek ievietoti pēdējie atkritumi bioreaktorā(vēstule,atkritumu uzskaites žurnāls un Atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā pieejamā informācija). Grozījumi 20.¹ pantā attiecināmi arī uz to atkritumu daudzumu, kas tiks atšķirots no atkritumiem, kas atrodas līdz šo grozījumu spēkā stāšanās brīdim slēgtos biorekatoros.
(likuma 20.¹ panta 3. un 3.¹daļa).

11. Saskaņā ar likuma 26. panta pirmās daļas 1. punktu DRN likme par vienu transportlīdzekli, kuru pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā, ir 55 euro. Nolietoto transportlīdzekļu (turpmāk – NTL) jomā konstatēts, ka tieši pārstrādei un reģenerācijai pieaug NTL atkritumu daudzums, ko veido melnie un krāsainie metāli, kā arī pieaug plastmasas atkritumu un elektronisko atkritumu īpatsvars, kas atspoguļo vieglo materiālu un elektronikas pieaugošo izmantošanu jaunajās automašīnās. Ņemot vērā pieaugošo NTL atkritumu daudzumu un izmaksas, kas rodas saistībā ar reģenerāciju un pārstrādi, DRN ir jāpaaugstina, lai šīs izmaksas tiktu segtas. Attiecīgi paredzēts paaugstināt DRN likmi transportlīdzekļiem - no 55 uz 110 euro (likuma 26. panta pirmās daļas 1. punkts).

12. Likuma 27. panta otrajā daļā noteikts, ka nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim.
Saskaņā ar likuma 27. panta trešajā daļā noteikto nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 23. datumam iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni vienotajā nodokļu kontā, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
Likuma 27. panta ceturtajā daļā noteikts, ka  nodokļa maksātājs līdz nākamā gada 20. janvārim aprēķina un līdz 23. janvārim iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu vienotajā nodokļu kontā:
1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu neatkarīgi no aprēķinātās nodokļa summas;
2) aprēķināto nodokli, ja nodokļa summa atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 euro gadā par visiem nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem objektiem kopā.
Tātad viens no likumā noteiktajiem izņēmuma gadījumiem, kad pārskatu atļauts iesniegt vienu reizi gadā – ja nodokļa summa atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 142,29 euro gadā par visiem nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamajiem objektiem kopā. Likumā noteiktā pārskata iesniegšanas prasība netiek ievērota gadījumā, ja nodokļa maksātājs sākotnēji prognozējis, ka aprēķinātā nodokļa summa nepārsniegs 142,29 euro, bet minētā robežvērtība tomēr tiek pārsniegta Saskaņā ar šobrīd spēkā esošajām likuma prasībām, nodokļu maksātājam ir  pienākums iesniegt pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli par attiecīgo ceturksni, kad veidojušās nodokļa saistības. Lai VID būtu tiesisks pamats MAIS izveidot likuma prasībām atbilstošus dabas resursu nodokļa administrēšanas mehānismu un nodokļu maksātājiem neveidotos nokavējuma naudas par nodokļa samaksas termiņa kavējumu tikai neprecīzas nodokļa apmēra prognozēšanas rezultātā, likumprojekts paredz, ka nodokļa maksātājs pārskatu par iepriekšējo ceturksni iesniedz, sākot ar ceturksni, kad tiek pārsniegts šā panta ceturtās daļas 2. punktā minētais kritērijs (izņemot gadījumu, kad pārskats tiek iesniegts tikai par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu)( likuma 27. panta 2.¹ daļa);

13. Saskaņā ar likuma 2. pantu DRN mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Savukārt likuma 28. pantā ir noteikti DRN maksājumu sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem. Lielākā daļa no DRN maksājumiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas jomu, tiek novirzīti valsts pamatbudžetā, kas savukārt tiek sadalīts (novirzīts) dažādu valstij svarīgu tautsaimniecības nozaru vajadzībām. DRN ir uzskatāms par vides nodokli, un vides nodokļiem nav tādas izteiktas fiskālās funkcijas kā, piemēram, ienākuma nodokļiem. DRN ir ieviests ar nodomu īstenot principu “piesārņotājs maksā”, vienlaikus konkretizējot un specializējot DRN maksājumu izlietojumu – attiecīgos nodokļa maksājumus novirzot jomām, kas pilnveido un attīstīta vides aizsardzību.
Ņemot vērā Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, secināms, ka vairākumu ar atkritumu apsaimniekošanu saistītos pasākumus īsteno konkrētā pašvaldība kopā ar tās izraudzīto atkritumu apsaimniekotāju. Kā piemēram, Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8. panta pirmajā daļā citastarp ir noteikts, ka pašvaldība pieņem lēmumus par sadzīves un ražošanas atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru objektu izvietošanu, organizē atkritumu dalītu vākšanu savā administratīvajā teritorijā, var ieguldīt līdzekļus atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē un uzturēšanā, veicina iedzīvotāju aktīvu iesaisti atkritumu rašanās novēršanā un atkritumu šķirošanā.
Ievērojot minēto, likumprojekts paredz pārskatīt pašreiz spēkā esošo DRN sadalījumu starp valsts un pašvaldības pamatbudžetiem, kā arī paredz pašvaldības atbildību noteikto mērķu atkritumu apsaimniekošanas neizpildes gadījumā (likuma 28. panta otrā, 4.¹ un 4.³ daļa).

14. VARAM ir atkārtoti izvērtējusi DRN likmi par sadzīves atkritumu un ražošanas atkritumu, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, apglabāšanu poligonos, ievērojot Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Saskaņā ar ESAO 2019. gada Vides raksturlielumu pārskatā minētajām rekomendācijām, Latvijai īpaši ir nepieciešams paaugstināt nodokli par atkritumu apglabāšanu. Lai veicinātu Latvijas saistību izpildi attiecībā uz atkritumu pārstrādi un reģenerāciju, kā arī samazinātu poligonos apglabājamo atkritumu apjomu, DRN likmes par sadzīves atkritumu ražošanas atkritumu, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, apglabāšanu nepieciešams turpināt paaugstināt. Likumprojekts paredz pakāpeniski no 95 uz 130 euro par tonnu (no 2024. gada 110 euro, 2025. gadā 120 euro un 2026. gadā 130 euro) paaugstināt DRN likmi par sadzīves atkritumu un ražošanas atkritumu, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, apglabāšanu (likuma 3. pielikums).

15. VARAM ir atkārtoti izvērtējusi DRN likmi par bīstamo atkritumu un ražošanas atkritumu, kas ir uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, apglabāšanu poligonos. DRN likmes par bīstamo atkritumu apglabāšanu nepieciešams turpināt paaugstināt, harmonizējot ar likmēm sadzīves atkritumu un ražošanas atkritumu, kas nav uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, apglabāšanai un ievērojot to, ka bīstamie atkritumi rada lielāku kaitējumu videi nekā sadzīves atkritumi. Ievērojot minēto,  likumprojekts paredz pakāpeniski no 100 uz 135 euro (no 2024. gada 115 euro, 2025. gadā 125 euro un 2026. gadā 135 euro) par tonnu paaugstināt DRN likmi par bīstamo atkritumu un ražošanas atkritumu, kas ir uzskatāmi par bīstamiem atkritumiem atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus, apglabāšanu (likuma 3. pielikums).

16. Praksē konstatētā nepieciešamība papildināt un precizēt mērķus, kādiem pašvaldības var izmantot pamatbudžeta līdzekļus, kas iegūti no nodokļa maksājumiem, vienlaikus precizējot to izmantošanas kartību (likuma 29.pants 1.daļa).

17. ESAO 2019. gada Vides raksturlielumu pārskatā par Latviju ir secināts, ka esošie ekonomiskie līdzekļi vēl nav pietiekami stimulējoši, lai mudinātu ievērot atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju un aktīvāk virzīties uz aprites ekonomiku. DRN likmes par tādu būvmateriālu izejvielu kā smilts-grants, māls, kvarca smilts, dolomīts  un kaļķakmens nav pārskatītas kopš 2014. gada. Lai veicinātu resursu efektīvāku izmantošanu un pāreju uz aprites ekonomiku, paredzēts pakāpeniski (sākotnēji par 21 %) paaugstināt DRN likmes par derīgo izrakteņu ieguvi (likuma 1. pielikums).
DRN likmes paaugstināšana tiks veikta, ievērojot šādus aspektus:
1) inflāciju atbilstoši Latvijas Bankas (LB) datiem (inflācija pret 2020.gadu un prognozes):
2024. gadā - 1,428 - LB prognoze 2023.gadam
2025. gadā - 1,467 - LB prognoze 2024.gadam
2026. gadā - 1,505 - LB prognoze 2025.gadam
2) aprēķinātajam koeficentam likmju paaugstināšanai piemērots 50% apmērs, lai ietekme uz nozari būtu samērīga.
Tas veicinās primāro izejvielu aizvietošanu ar kompostēšanas/bioloģijas apstrādes vai būvgružu šķirošanas materiāliem. Par kvarca smilts ieguvi DRN likmes paaugstinājums ir mazāks, ievērojot tās izmantošanas specifiku (stikla ražošana). VARAM, nosakot jaunas DRN likmes par dabas resursu ieguvi, ņēmusi vērā arī vides nodokļa apmērus par dabas resursu ieguvi pārējās Baltijas valstīs. Esam izvērtējuši Igaunijas situāciju, salīdzinot, piemēram, ar vidējo DRN likmi par smilts, grants un māla ieguvi (1,21 –1,76 euro/m³) un kūdras ieguvi (1,91 euro/t) Latvijā DRN likmes par smilts, grants, māla un kūdras ieguvi ir vismaz trīs reizes mazākas arī pēc DRN likmes pārskatīšanas (0,30-0,54 euro/m³ un 0,79euro/t).Ar pētījumu par derīgo izrakteņu nodokli Igaunijā var iepazīties tīmekļvietnē: https://ieep.eu/wp-content/uploads/2022/12/EE-Mineral-Extraction-Charge-final.pdf. 
Nākotnē DRN likmju turpmāku palielinājumu nepieciešams izvērtēt.
Attiecībā uz būvmateriāliem un to otrreizējo izmantošanu informējam, ka VARAM no 2021.gada 1.novembra līdz 2028.gada 31.decembrim kā vadošais partneris īsteno  Eiropas Savienības Vides un klimata pasākumu programmas LIFE 2018. – 2020. gada integrēto projektu „Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (turpmāk - LIFE Waste To Resources IP). LIFE Waste To Resources IP ietvaros īstenota aktivitāte, kuras laikā Latvijas Būvuzņēmēju apvienība un SIA Clean R izstrādājuši vairākus ziņojums un novērtējumus: (1) ziņojumu par pārstrādāto būvmateriālu aprites sistēmas attīstīšanu publiskajā, privātajā un komerciālajā sektorā; (2) novērtējuma ziņojumu par būvgružu un būvmateriālu aprites risinājumiem Latvijā komerciālajā un sabiedriskajā sektorā un (3) labās prakses izpēti, ieviešot būvgružu un būvmateriālu aprites sistēmas Austrijā un Somijā. Ar ziņojumiem var iepazīties projekta  tīmekļvietnē: https://wastetoresources.varam.gov.lv/rezultati.

Nē

Nē

Atkritumu apsaimniekotāji, ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersanti, pārtikas un dzērienu ražotāji, zemes dzīļu izmantotāji, stacionāro iekārtu operatori, vietējās pašvaldības, Valsts vides dienests un Valsts ieņēmumu dienests. Sabiedrības grupām un institūcijām projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus.

Jā

Nē

Nē

Jā

Nē

-