Anotācija

Atbilstoši TPTP norādītajam, būtiskākie emisiju avoti Latvijā 2018. gadā ir enerģētikas nozare  (33,0%), transporta nozare (25,5%), lauksaimniecības nozare (19,8%), atkritumu apsaimniekošanas nozare (4,2%)  un ZIZIMM  nozare (10,8%). 
Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādējādi, lai nepasliktinātu iedzīvotāju dzīves līmeni, nepieciešama atbilstoša kvalifikācijas iegūšanas, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides piedāvājuma izveide.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darba spēka apsekojuma datiem 2023. gadā [1] visaugstākais nodarbinātības līmenis (80,6 %) bija personām ar augstāko izglītību, bet viszemākais – personām ar pamatizglītību vai zemāku izglītību (31,6 %). Kopumā Latvijā pēdējos gados ir pieaudzis iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars un 2023. gadā tas bija 3,1 %. Neskatoties uz šo kopējo tendenci, salīdzinot ar 2022. gadu, iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars samazinājās par 0,3 procentpunktiem. Nodarbināto personu vidū 41,5%  personām bija augstākā izglītība, 7,3 % personām bija pamatizglītība vai zemāka izglītība, 21,9 % vispārējā vidējā izglītība un arodizglītība vai profesionālā vidējā izglītība 29,2 % personu.
Jauniešu (15–29 gadu vecumā), kuri nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, īpatsvars (angļu val. NEET rate) 2023. gadā samazinājās par 1,3 procentpunktiem (2023. gadā – 10,0 %, 2022. gadā – 11,3 %). Jaunas sievietes nedaudz biežāk nekā vīrieši pieņem lēmumu nestrādāt un neturpināt mācības (attiecīgi 10,4 % un 9,6 %).  
2023. gadā Latvijā 4,3 % jauniešu (15–24 gadu vecumā) bija bezdarbnieki, savukārt jauniešu bezdarba līmenis bija 12,3 %, kas ir visaugstākais bezdarba līmenis starp visām vecuma grupām. Otrs augstākais bezdarba līmenis bija vecuma grupā 25–34 gadi – 7,5 %.
Paredzams, ka mainoties ekonomikas struktūrai jauniešiem bez iegūtas profesionālās kvalifikācijas atrast darbu varētu būt vēl grūtāk un pastāv risks, ka NEET grupas jauniešu īpatsvars atkal varētu palielināties. 
Piedāvājot integrētus risinājumus pārejas uz klimatneitralitāti radīto seku mazināšanai, būtiska ir tieši ietekmēto reģionu, t.i., Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveide. 
 
Attiecīgi, ietekmēto darbinieku prasmju celšana un pārkvalifikācija, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām ir nosakāma par pirmo prioritāti. Savukārt veicot vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivāciju, tiks radīta nepieciešamība pēc 1260 nodarbinātajiem lauksaimniecības (augļkopības) un mežsaimniecības jomās saistībā ar pārprofilēšanās īstenošanu. Kopumā ekonomikas pārkārtošanās radīs ietekmi uz 1875 darbavietām. Līdz ar to ir nepieciešami ieguldījumi attiecīgo reģionu darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšana īpaši enerģētikas nozares, transporta nozares, lauksaimniecības nozares, atkritumu apsaimniekošanas nozares  un ZIZIMM  nozares transformācijai, mērķtiecīgi izglītojot un pārkvalificējot reģionos pieejamos cilvēkresursu, t.sk. potenciālo darba spēku.   

6.1.1.5. pasākuma vispārīgie jautājumi
6.1.1.5. pasākuma īstenošana uzlabos reģiona darba spēka kvalitāti, efektivitāti un produktivitāti, tostarp palielinot arī līdzdalību pieaugušo izglītībā, paredzot elastīgas iespējas prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai, nodrošinot darba spēju celšanu un iedzīvotāju noturību darba tirgū. Publiskā finansējuma atbalsts tiks koncentrēts nozarēs un  jomās, kas sniedz ieguldījumu ekonomikas transformācijā. Vienlaikus tiks veicināta kvalitatīva pieaugušo izglītības piedāvājuma attīstība Vidzemes, Latgales, Zemgales un Kurzemes statistiskā reģiona iedzīvotājiem, sniedzot ieguldījumu šo reģionu tautsaimniecības transformācijai un sekmējot pāreju uz “zaļāku” ekonomiku. Statistiskie reģioni ir noteikti saskaņā ar 2024. gada 1. janvāra spēkā esošo Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 3. līmeņa (NUTS 3. līmenis) klasifikāciju.  
 
6.1.1.5. pasākums ir vērsts uz 2021.–2027.gada plānošanas perioda plānošanas dokumentos noteikto politikas mērķu sasniegšanu. 6.1.1.5. pasākuma mērķis atbilst: 
1) NAP2027 prioritātes "Zināšanas un prasmes personības un valsts izaugsmei" rīcības virzienam “Kvalitatīva, pieejama, iekļaujoša izglītība” un nodrošinās virzību uz mērķi “Izglītības kvalitāte uzņēmējdarbībā un dzīvē izmantojamu zināšanu un prasmju ieguvei ikvienam valsts iedzīvotājam”, un sekmēs uzdevuma “Pieaugušo izglītības īstenošana tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo prasmju apguvei, t.sk. augstskolās (elastīga mācību piedāvājuma attīstība, tostarp modulārā izglītība, e-vidē un darba vidē balstītas mācības, mūžizglītības kompetenču apguve; personu profilēšana; ārpus formālās izglītības iegūto kompetenču atzīšana)” izpildi; 
2) IAP2027 3.mērka "Atbalsts ikviena izaugsmei" 3.3. rīcības virziena "Pieaugušo izglītības attīstība" 3.3.1. uzdevumam "Nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu pieaugušo izglītības piedāvājumu"; 
3) Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālā plāna mērķim ”Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība pārejai uz klimatneitralitāti īpaši skartajās teritorijās”, kas paredz mazināt cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību no klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu, kā arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanos.    
6.1.1.5. pasākuma īstenošana sniegs būtisku ieguldījumu minēto plānošanas dokumentu kvantitatīvo mērķu pieaugušo izglītības jomā sasniegšanā – palielināt pieaugušo (25–64 gadi), kuri pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījušies formālajā vai neformālajā izglītībā/mācībās, līdzdalību līdz 54%  (NAP2027) un palielināt pieaugušo (25-64 gadi), kuri iesaistīti pieaugušo izglītībā pēdējo četru nedēļu laikā pirms aptaujas, iesaisti līdz 12% (IAP2027). 
 
6.1.1.5. pasākuma mērķis ir  Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona iedzīvotāju prasmju paaugstināšana un atbalsts profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, lai pielāgotos ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, kā arī pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku visvairāk skarto reģionu ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, tai skaitā darba vidē balstītu mācību veidā. Ekonomikas zaļā pārkārtošanās nozīmē, piemēram, būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesārņojuma samazināšanu preču un pakalpojumu ražošanā, aprites ekonomikas risinājumus, kuros produktus izmanto atkārtoti, remontē un pārstrādā, samazinot atkritumu daudzumu un saglabājot resursus, lauksaimniecību, kurā tiek ievēroti vides aizsardzības un ilgtspējas principi, ilgtspējīgāku un atjaunīgus resursus izmantojošu tehnoloģiju ieviešanu visās nozarēs. Šo principu ievērošana pieprasa atbilstošas prasmes un zināšanas par klimatneitrālas ekonomikas darbības principiem dažādu nozaru nodarbinātajiem, jo īpaši lauksaimniecības nozarē, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē, transporta nozarē, kūdras ieguves nozarē, ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanas nozarē.
Plānotie ieguldījumi atbalstāmo nozaru darba spēka prasmēs veicinās ekonomisko izaugsmi reģionos, un, ievērojot uzņēmumu "zaļo" pārkārtošanos (t.sk. videi draudzīgāka transportlīdzekļu un ražošanas iekārtu izmantošana, dārzkopības stādu audzēšana, koku audzēšana, ogu apstrāde un pārstrāde u.c.), radīs ilgtermiņa nodarbinātības iespējas. 
Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 19 937 020 euro (no tā elastības finansējums – 1 309 460 euro), tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 16 946 467 euro (no tā elastības finansējums – 1 113 041 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 990 553 euro (no tā elastības finansējums – 196 419 euro).
Projektu iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 18 627 560 euro apmērā, tai skaitā Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējums – 15 833 426 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums – 2 794 134 euro apmērā. Projekta iesniegumā iznākuma un rezultāta rādītājus plāno proporcionāli pasākumam pieejamam finansējumam.

6.1.1.5. pasākuma mērķa grupa  ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā nodarbinātas un pašnodarbinātas personas vecumā no 18 gadiem, kuru deklarētā dzīves vieta vai faktiskā darba vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā, kā arī personas  vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās un nav nodarbinātas uz iesaistes brīdi pasākumā, un kuru deklarētā dzīves vieta ir Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajā reģionā (turpmāk - mērķa grupas personas). Mērķa grupas personu vecuma ierobežojums noteikts to salāgojot ar citiem pieejamiem mācību atbalsta pasākumiem Latvijas iedzīvotājiem, kā piemēram, ar 4.2.4.2. pasākumu "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” un 4.2.3.4. pasākuma "Sekmēt NEET jauniešu integrēšanos izglītībā un nodarbinātībā", kā arī ņemot vērā
faktu, ka personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem būtu jāapgūst valsts vispārējās izglītības programmas.
Pasākuma ietvaros noteiktā mērķa grupa ir definēta atbilstoši TPTP, ievērojot to, ka TPTP 4. sadaļā noteikts, ka prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalifikācijas pasākumu tiešā mērķgrupa ir ekonomikas pārkārtošanās rezultātā skartie darbinieki. Tāpat TPTP noteikts, ka minētās nozares var izvirzīt jauno speciālistu prasmju vajadzības, kas atbilst to ekonomiskās transformācijas vajadzībām. TPTP 2.1.2. sadaļā norādīts, ka Reģionālās ekonomikas pārstrukturēšana un potenciāli radītās darbavietas sniegs iespēju potenciāli ietekmētajiem darbiniekiem uzlabot savu kvalifikācijas līmeni, lai pārkvalificētos un iekļautos mainīgajā darba tirgū. Pieprasījums pēc augsti kvalificētiem darbiniekiem palielināsies, uzņēmumiem pieņemot lēmumus par pārkārtošanos uz klimatam draudzīgu un oglekļa neitrālu ekonomiku. Reģioniem ar straujāku iedzīvotāju skaita samazinājumu un negatīvām demogrāfijas tendencēm ir lielāks izaicinājums pārkārtoties uz klimatneitrālu ekonomiku, attiecīgi reģioniem nepieciešamo jauno speciālistu nodrošināšanai/sagatavošanai jāizmanto ikviens reģiona iedzīvotājs, tostarp NEET jaunieši, tādēļ 6.1.1.5. pasākumā kā mērķa grupa ir arī attiecīgo reģionu NEET jaunieši, kuri iegūstot darba tirgum aktuālu profesionālo kvalifikāciju papildinās nozarēm pieejamā darbaspēka apjomu reģionos. 
Arī Darbības programmā noteikts, ka pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku rezultātā nākotnē prognozējamas strukturālās izmaiņas darba tirgū, tādējādi atbalstāmi ieguldījumi darba tirgus vajadzībām un aktuālajiem sociāli ekonomiskajiem izaicinājumiem atbilstoša prasmju pilnveides un jaunu kvalifikāciju piedāvājuma nodrošināšanai. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai, atbalsts darba spēka mācībām, atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās, kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai no bezdarba riskam pakļauto un darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām, nepasliktinot to sociālo stāvokli. Detalizēts prasmju saraksts, kas nepieciešamas visvairāk skartajos reģionos, tiks izstrādāts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem.
 
6.1.1.5. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Ieviešana plānota granta veidā, jo ieguldījumi plānoti publisko mācību un izglītības pakalpojumu attīstībai, lai radītu vienotu un koordinētu pieaugušo izglītības sistēmu un nodrošinātu atbilstošu darbaspēka sagatavošanu tautsaimniecības pārstrukturizācijai. 
 
Kā projekta iesniedzējs un finansējuma saņēmējs 6.1.1.5. pasākuma ietvaros plānota Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk - VIAA), kas ir tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk - IZM) atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Vienlaikus saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 30. jūlija rīkojumu Nr. 635 "Par Valsts izglītības attīstības aģentūras pārveidošanu un Valsts izglītības satura centra un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras likvidāciju" pieņemt lēmums ar 2025. gada 1. janvāri likvidēt Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestādi – Valsts izglītības satura centru nododot tā funkcijas un uzdevumus VIAA, kā arī pārveidot VIAA, tai skaitā mainot tās nosaukumu. Šobrīd saskaņošanā Tiesību aktu portālā ir jaunās iestādes nolikums (Tiesību akta lieta: 24-TA-2574 ), no kā  izriet, ka jaunās iestādes nosaukums varētu būt “Valsts izglītības attīstības centrs”.
Kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneri plānotas Latgales, Vidzemes, Zemgales un Kurzemes statistiskā  reģiona pašvaldības, izglītības iestādes, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra un Ekonomikas ministrija. Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā. 

6.1.1.5. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji: 
1) iznākuma rādītāji: 
- nodarbinātas personas, tostarp pašnodarbinātas personas (personu skaits) - 3950; (Rādītājs ietver visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas saņem Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, vai neformālās izglītības programmas apguvei 6.1.1.5. pasākumā); 
- profesionālajā izglītībā iesaistīto izglītojamo skaits (personu skaits) - 1 610; (Rādītājs ietver personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, un arī visas nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kas saņem Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu modulārās tālākizglītības programmas apguvei 6.1.1.5. pasākumā); 
2) rezultāta rādītāji: 
- dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā (procenti) - 40%; (Rādītājs ietver nodarbinātās personas, tostarp pašnodarbinātās personas, kuras sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā) 
- dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie (procenti) -  80%. (Rādītājs ietver profesionālajā izglītībā iesaistītos izglītojamos, kuri saņēmuši Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās kvalifikācijas ieguvei un sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbināti);
3) nacionālais rādītājs:  vismaz 50 % no modulārās profesionālās izglītības programmas moduļiem vai moduļu kopas īstenotas darba vidē balstītu mācību veidā uzņēmumā un pie amata meistara. Nacionālā rādītāja uzraudzību veic Izglītības un zinātnes ministrija kā ES fondu atbildīgā iestāde.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas skaidrojumu “Dalībnieki, kuri atrodas labākā darba tirgus situācijā” ir  nodarbinātas personas, kuras ir saņēmušas ESF+ atbalstu un kuriem uzlabojusies darba situācija, tostarp viņiem ir uzticēts veikt darbu, kur nepieciešama augstāka kompetence/prasmes/kvalifikācija, vai viņi ir pārcelti darbā, kas saistīts ar lielāku pienākumu apjomu, vai viņi ir saņēmuši paaugstinājumu amatā vai algas pieaugumu, kas pārsniedz gada algu inflācijas līmeni, vai pārgājuši no nestabilas uz stabilu nodarbinātību, piemēram, uz pilnas slodzes darbu u.c., aspektiem, kas ir minēti 6.1.1.5. pasākuma rādītāju pasē. Dati par šādām izmaiņām darba situācijā nav pieejami datu reģistros, ievērojot minēto, datu iegūšana par šī radītāja izpildi primāri balstīsies dalībnieku apsekojumos sešus mēnešus pēc jaunās kvalifikācijas iegūšanas.  

Pamatojums komercdarbības  atbalsta neesamībai 6.1.1.5. pasākuma ietvaros
Plānotais projekta iesniedzējs VIAA ir tiešās pārvaldes iestāde, kas pēc vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanu ar sadarbības iestādi, kļūst par finansējuma saņēmēju. Ministru kabineta 2023. gada 18. decembra noteikumu Nr. 934 "Valsts izglītības attīstības aģentūras nolikums” 1. un 2. punkts nosaka, ka VIAA ir izglītības un zinātnes ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot valsts politiku izglītības jomā un nodrošināt IZM atbildībā esošo valsts, Eiropas Savienības politiku un ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu un uzraudzību. Tāpat VIAA nolikuma 3.11. apakšpunkts nosaka, ka VIAA  funkcijas ir nodrošināt karjeras attīstības atbalsta sistēmā iesaistīto institūciju sadarbību un centralizēto informatīvo resursu un metodisko materiālu izstrādi karjeras attīstības atbalsta jautājumos.  VIAA īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, personālam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas, attiecīgi negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. 
Attiecīgi kā 6.1.1.5. pasākuma finansējuma saņēmējs VIAA veiks darbības, kas atbilst tā noteiktajām  funkcijām un kas nekvalificējas kā saimnieciskā darbība.  
Pasākuma projekta ietvaros kā finansējuma saņēmēja sadarbības partneri plānotas izglītības iestādes, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM), Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA), Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (turpmāk -LIAA), kā arī  Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona pašvaldības.  
EM kā sadarbības partneris izvēlēta, lai nodrošinātu mācību vajadzību apzināšanu un atbilstības izvērtēšanu darba tirgus prasībām mērķa orientēta un datos balstīta ikgadēja nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, kas ietilpst tās kompetencē un uzdevumos atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumiem Nr. 588 “Ekonomikas ministrijas nolikums”.  EM nolikuma 5.7.7.apakšpunkts nosaka, ka EM izstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes un uztur darba tirgus analīzes un prognozēšanas sistēmu. Ievērojot minēto secināms, ka EM  6.1.1.5. pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība. 
NVA kā sadarbības partneris izvēlēta, lai 6.1.1.5. pasākuma mērķa grupai nodrošinātu karjeras konsultāciju pakalpojumu pieejamību, kas ir tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumiem Nr.876 “Nodarbinātības valsts aģentūras nolikums”. Nodarbinātības valsts aģentūras nolikuma 1.punkts un 4.7. apakšpunkts nosaka, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras viens no uzdevumiem ir sniegt karjeras konsultācijas bezdarbniekiem, darba meklētājiem, bezdarba riskam pakļautām personām un citām personām, kā arī regulāri pilnveidot informatīvi metodisko bāzi karjeras konsultāciju pakalpojumu sniegšanai. Ievērojot minēto secināms, ka NVA 6.1.1.5. pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
LIAA kā sadarbības partneris 6.1.1.5. pasākumā tās izvēlētas, lai apzinātu un apkopotu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistisko reģionu darba devēju vajadzības par strādājošo prasmju pilnveides vajadzībām un uzņēmumu pieprasījumu pēc jauniem speciālistiem Ekonomikas ministrijas nozaru vajadzību pasūtījuma un atbilstošā mācību piedāvājuma veidošanai, kā arī lai informētu reģiona uzņēmumus par iespējām iesaistīties 6.1.1.5. pasākumā paredzēto profesionālās tālākizglītības programmu īstenošanā darba vidē balstītu mācību veidā, kā arī lai organizētu informatīvas kampaņas, forumus u.c. LIAA ir ekonomikas ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde un tās funkcija atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumu Nr.857 "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras nolikums" ir veicināt uzņēmumos inovatīvās aktivitātes, inovāciju ieviešanu un attīstību valsts un starptautiskā mērogā, sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem, kā arī tehnoloģiju pārneses un tehnoloģiju tiesību komercializācijas procesus, kā arī nodrošināt Latvijas vienotā produktu kontaktpunkta un vienotā pakalpojumu kontaktpunkta klientu atbalsta funkciju īstenošanu. Ievērojot minēto secināms, ka LIAA  6.1.1.5. pasākumā ietvaros veiks darbības, kas nekvalificējas kā saimnieciska darbība.
Kopš 2021. gada 1. jūlija Latvijā ir 43 pašvaldības, no tām Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģionā 34 pašvaldības. Attiecīgo reģionu pašvaldības kā sadarbības parteri izvēlētas, lai 6.1.1.5. pasākumā nodrošinātu mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, jo īpaši personu vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti un arī nodarbināto ar zemu izglītības līmeni uzrunāšanā, kā arī, lai sniegtu atbalstu karjeras konsultāciju pakalpojumiem, kas palīdzētu sekmēt personu iesaisti 6.1.1.5. pasākumā pieejamos izglītības pasākumos. Minētie pienākumi pašvaldībām paredzēti atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajam, kas nosaka, ka  pašvaldība ir atvasināta publiska persona — vietējā pārvalde —, kurai ir iedzīvotāju ievēlēta lēmējinstitūcija — dome — un kura patstāvīgi nodrošina tai tiesību aktos noteikto funkciju un uzdevumu izpildi savas administratīvās teritorijas iedzīvotāju interesēs un ir atbildīga par to. Kā vienu no  pašvaldības autonomajām funkcijām Pašvaldību likums nosaka gādāt par iedzīvotāju izglītību, tostarp nodrošināt iespēju iegūt obligāto izglītību un gādāt par pirmsskolas izglītības, vidējās izglītības, profesionālās ievirzes izglītības, interešu izglītības un pieaugušo izglītības pieejamību, kas tostarp ietver arī atbalstu karjeras pakalpojumiem.
Tā kā pašvaldības  6.1.1.5. pasākumā ietvaros veiks tikai tādus pienākumus, kas ir atbilstoši to noteiktajām funkcijām, secināms ka to veicamās darbības nekvalificējas kā saimnieciska darbība un nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. 
Savukārt izglītības iestādes par sadarbības partneri izvēlētas, lai mērķa grupas personām nodrošinātu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas darba vidē balstītu mācību veidā, profesionālās pilnveides izglītības programmu, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvi valsts izglītības sistēmas ietvaros.
Saskaņā ar Izglītības likuma 1. panta 17. punktu pieaugušo izglītība ir personu daudzveidīgs izglītošanas process, kas cilvēka mūža garumā nodrošina personības attīstību un konkurētspēju darba tirgū. Pieaugušie atbilstoši Izglītības likuma 7. pantā noteiktajam ir viena no izglītības mērķgrupām un var iesaistīties kādā no Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā noteiktajiem astoņiem izglītības līmeņiem (noteikti Izglītības likuma 8. prim panta pirmajā daļā), kas dod iespēju iegūt attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, pilnveidot profesionālo kompetenci, kā arī iegūt attiecīga līmeņa akadēmisko kvalifikāciju un profesionālo kvalifikāciju, ja tas, piemēram, nepieciešams, lai nodrošinātu konkurētspēju darba tirgū. Formālās izglītības programmu (tajā skaitā profesionālās tālākizglītības programmu, tostarp modulāro programmu un profesionālās pilnveides programmas) īstenošanas kārtību nosaka Izglītības likums, Profesionālās izglītības likums, Augstskolu likums un citi normatīvie akti. Atbilstoši profesionālās izglītības likuma 30. pantā noteiktajam pieaugušo formālās izglītības ietvaros izglītības iestādei jābūt akreditētai un tās piedāvātajai profesionālās tālākizglītības programmai vai profesionālās pilnveides programmai ir jābūt licencētai atbilstoši Izglītības likumā noteiktajam un kārtībai, kādu nosaka Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumi Nr. 618 ”Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”. 
Turklāt atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 23. maija noteikumiem Nr. 253 “Vispārējās un profesionālās izglītības programmu licencēšanas kārtība”, lai izglītības iestāde saņemtu licenci programmas īstenošanai, Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtē ne tikai izglītības iestādes iesniegto izglītības programmu, kas izstrādāta atbilstoši Izglītības likumā noteiktajām prasībām, bet arī izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo telpu un materiāltehnisko nodrošinājumu un nozaru ekspertu atzinumu par izglītības programmas (izņemot profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu) atbilstību darba tirgus prasībām, tādējādi valstij veicot uzraudzību, tiek nodrošināts, ka īstenotās programmas atbilst valsts noteiktajiem izglītības standartiem un pieaugušie pēc programmu apguves saņem valsts atzītu iegūto izglītību apliecinošu dokumentu. 
Atbilstoši augstāk minētajam visa formālā profesionālā izglītība, tostarp profesionālā tālākizglītība, tai skatā modulārās programmas, un profesionālā pilnveide, kas tostarp tiek īstenota pieaugušajiem, ietilpst valsts vispārējā vidējā izglītības sistēmā un ir 6.1.1.5. pasākuma sadarbības partneru - izglītības iestāžu, gan tehnikumu, gan profesionālo vidusskolu, gan profesionālās tālākizglītības centru (2.-4. profesionālās kvalifikācijas līmenis), gan koledžu (3.-5. profesionālās kvalifikācijas līmenis), valsts noteikta funkcija.
Projektā atbalstāmās mācību jomas un programmas noteiks Apvienotā pieaugušo izglītības koordinācijas komisija (turpmāk -APIKK), kas ir Ekonomikas ministrijas izveidota komisija, un tad jebkura izglītības programmu īstenošanu regulējošajos normatīvajos aktos un MK noteikumu 20. punktā noteiktajām prasībām atbilstoša iestāde vienotajā platformā stars.gov.lv varēs pieteikties kā mācību īstenotājs 6.1.1.5. pasākumā. VIAA kā finansējuma saņēmēja izveidota komisija veiks izglītības iestāžu novērtējumu, pārbaudot to atbilstību izvirzītajām prasībām un slēdzot sadarbības līgumu ar prasībām atbilstošām izglītības iestādēm un pēc tam tiks sagatavots un platformā stars.gov.lv ievietots izglītības iestāžu saraksts ar jau konkrētām mācību programmām gada griezumā, kur tad personas pēc savas izvēles varēs pieteikties. Savukārt neformālās izglītības programmu īstenotāji, kas tostarp var būt arī izglītības iestādes, 6.1.1.5. pasākumā tiks izvēlēti iepirkuma procedūras ietvaros saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.
Pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksas visām izglītības iestādēm (neatkarīgi no to statusa) tiks segtas pēc vienādiem nosacījumiem saskaņā ar vienības izmaksu standarta likmes piemērošanas metodiku un būs atkarīgas no piedāvātās izglītības programmas veida un ilguma. 
Turklāt valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes, kuras piedāvā izglītību valsts izglītības sistēmas ietvaros un pamatā ir finansētas no valsts un pašvaldību budžetiem. Izvērtējot IZM rīcībā esošos datus par 25 profesionālās izglītības iestāžu izdevumu profesionālās vidējās izglītības un arodizglītības nodrošināšanai proporciju pret šo izglītības iestāžu pašu ieņēmumiem, tie 2022. un 2023. gadā svārstās no 1% līdz 20%, attiecīgi šādas izglītības iestādes nav uzskatāmas par saimnieciskās darbības veicējiem un to īstenotā izglītība atbilst Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107.panta 1.punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu 28. punktam. Arī nākotnes ieņēmumi pēc esošiem datiem un tendencēm liecina ka šo izglītības iestāžu pašu ieņēmumi nepārsniegs 20 %.
Savukārt, attiecība uz citām izglītības iestādēm, kas nav valsts un pašvaldību profesionālas izglītības iestādes, tiks veikts izvērtējums vai atbalsts tiek sniegts saimnieciskai darbībai (tas ir, vai iestādes gada ieņēmumi nepārsniedz 50% no kopējiem gada izdevumiem), vērtējot katru izglītības iestādi atsevišķi un tikai pēc tam tiks vērtēts vai izpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta 4. pazīme, atbilstoši MK noteikumu projekta 20.5. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. K​​ritēriju pozitīvs vērtējums nozīmē, ka ar savu darbību attiecīgā izglītības iestāde nevar ietekmēt konkurenci kopējā Eiropas Savienības  tirgū. Divi no kritērijiem piemērojami jebkurai izglītības iestādei t.i., izglītības valoda un Latvijas iedzīvotāju īpatsvars kopējā izglītojamo skaitā un vēl viens, kas specifiski attiecas tikai uz augstskolām, proti, par vietu starptautiskajos reitingos.  
Analizējot statistikas datus par augstākās izglītības institūcijām, IZM ir secinājusi, ka tajās ārvalstu studējošo īpatsvars (neskaitot apmaiņas programmu studentus) pēdējos trīs pārskata gados vidēji ir 13,4% (2021. gadā – 12,7 %, 2022. gadā – 13,4 %, 2023. gadā – 14,1%), kas nepārsniedz 15 % robežu un tādējādi uzskatāms, ka kopumā atbalstam augstākajai izglītībai ir vienīgi vietēja mēroga ietekme saskaņā ar Eiropas Komisijas dokumenta "Komisijas paziņojums par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu" 196. un 197. punktu.
Latvijas augstākās izglītības sistēmas vietējo mērogu pamato arī Latvijas augstākās izglītības institūciju vieta pasaules augstskolu reitingos. Šobrīd trīs ietekmīgākie universitāšu reitingi ir "QS World University Rankings", "Times Higher Education World University Rankings", kā arī Šanhajas Academic Ranking of World Universities) reitings. "QS World University Rankings" tiek veidots kopš 2004. gada, vadoties pēc vairākiem indikatoriem: pasaules mēroga reputācijas, augstskolu mācībspēku un darba devēju aptauju rezultātiem, citējamības, pasniedzēju un studentu skaita attiecības, kā arī ārvalstu studentu un mācībspēku īpatsvara. "QS World University Rankings" 2024. gada reitingā ir iekļuvušas trīs Latvijas universitātes – Rīgas Tehniskā universitāte, kas ierindojas 751.–760. vietā, Latvijas Universitāte, kas ierindojas 801.–850. vietā un Rīgas Stradiņa universitāte, kas ierindojas 901.– 950. vietā.
Savukārt "Times Higher Education World University Rankings" 2024. gada reitingā Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte ierindojas 1001. –1200. vietā, bet Rīgas Stradiņa universitāte un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ierindojas augstskolu grupā, kas dala 1501.+ vietu, bet Šanhajas ARWU reitingā nav atrodama neviena no Latvijas augstskolām. Tātad, neviena Latvijas augstskola nav iekļuvusi ietekmīgāko pasaules universitāšu reitingu TOP 500. 
Attiecībā uz mācību valodu Valsts izglītības informācijas sistēmas dati rāda, ka 2023./2024. ak. gada sākumā kopumā Latvijas augstskolās dominējošā studiju valoda ir latviešu valoda (76% studējošo studiju programmas apgūst latviešu valodā).
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Latvijas augstākās izglītības sistēmai kopumā ir vietēja ietekme, turklāt neviena no Latvijas augstskolām nav iekļuvusi 2024. gada pasaules universitāšu reitinga TOP 500, attiecīgi ir pamats uzskatīt, ka nevienai Latvijas augstskolai šobrīd nav ietekmes uz ES iekšējo tirgu. 
Attiecīgi atbilstoši MK noteikumu projekta 20.5. apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, attiecība uz augstākās izglītības iestādēm tiks veikts izvērtējums vai atbalsts tiek sniegts saimnieciskai darbībai, vērtējot katru izglītības iestādi atsevišķi un pēc tam tiks vērtēts vai izpildās Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā noteiktā  komercdarbību raksturojošā 4. pazīme.
Papildus tam izglītības iestādes mērķa grupas personām sniegs atbalstu karjeras konsultāciju veidā, kā arī pēc nepieciešamības nodrošinās mērķa grupas personu esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanu, iegūto rezultātu analīzi un konsultēšanu piemērotāko mācību izvēlei. Prasmju novērtēšanā kā sadarbības partneris noteiktas izglītības iestādes, pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 21. februāra noteikumos Nr. 70 "Noteikumi par personas kompetences atzīšanu uzņemšanai profesionālās izglītības programmas vēlākos mācību posmos" noteikto, kas paredz, ka tikai akreditētā profesionālās izglītības iestādē var izvērtēt, kādas prasmes un kompetences personai ir, un kādas ir nepieciešams apgūt profesionālās programmas ietvaros atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām. Karjeras konsultāciju nodrošināšana ir viena no izglītības iestādēs veicamām funkcijām izglītības sistēmas ietvaros, kas ir noteikta to darbības nolikumā un paredz pienākumu nodrošināt informācijas un karjeras attīstības atbalsta pakalpojumus, attiecīgā darbība nekvalificējas kā saimnieciska darbība.  
Vienlaikus 6.1.1.5. pasākumā paredzēts, ka modulārās profesionālās tālākizglītības programmas tiek apgūtas darba vidē balstītu mācību uzņēmumā vai pie amata meistara formā, kas nozīmē, ka vismaz 25 procenti no kopējā izglītības programmas apjoma, neieskaitot kvalifikācijas praksi, tiek  īstenotas uzņēmumā. Attiecīgi sludinot izglītības iestāžu pieteikšanos, tiks norādīts, ka modulārās profesionālās tālākizglītības programmas jāīsteno darba vidē balstītu mācību veidā.  Nosacījumi un prasības izglītības iestādēm un uzņēmumiem ir noteiktas Ministru kabineta 2016. gada 15. jūlija noteikumos Nr. 484 "Kārtība, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 484). Atbilstoši MK noteikumu Nr.484 7. punktam izglītības iestādei, uzņēmumam un izglītojamam jānoslēdz mācību līgums un katram izglītojamam jāsagatavo individuālais mācību īstenošanas plāns. Izglītības iestādēm, iesniedzot piedāvājumu profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanai darba vidē balstītu mācību formā, piedāvājumā ir jānorāda arī uzņēmumi, kuri ir iesaistīti attiecīgās izglītības programmas īstenošanā. Pasākuma īstenošanas prasībām atbilstošie mācību piedāvājumi tiks atspoguļoti platformā stars.gov.lv. Par uzņēmuma atbilstību attiecīgās izglītības programmas īstenošanai darba vidē balstītu mācību formā atzinumu izglītības iestādei sniedz Nozaru ekspertu padome saskaņā ar MK noteikumu Nr. 484 5.8. apakšpunktu, kā arī MK noteikumu Nr. 484 10. punktā ir noteiktas prasības darba vidē balstītu mācību vadītājam uzņēmumā, kas tostarp paredz, ka mācību vadītājam ir atbilstoša pedagoģiskā kompetence.
Attiecīgi 6.1.1.5. pasākumā finansējuma saņēmējs un tā sadarbības partneri īstenos atbalsta pasākumus pieaugušo izglītībā, kas nebūs vērsti vai orientēti uz konkrētu uzņēmumu darbības vajadzībām un to konkurētspējas stiprināšanu (komercdarbības atbalsta sniegšanas izpratnē), bet paredz atbalstu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona personu izglītības pasākumiem profesionālās kompetences pilnveidei vai profesionālās kvalifikācijas ieguvei ar mērķi nodrošināt indivīdam iespēju pielāgoties ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus vajadzībām, saglabājot to noturību darba tirgū esošajā uzņēmumā vai sniedzot tiem iespēju mainīt darbu. Pieteikties mācībām pēc individuāla lēmuma varēs ikviena mērķa grupai atbilstoša persona (tās nav konkrētu uzņēmumu pasūtītas mācības, kas vērstas uz konkrētā uzņēmuma konkurētspējas priekšrocību attīstību), projektā īstenotās izglītības programmas ir daļa no vispārējas izglītības sistēmas ietvaros nodrošinātas vispārējās izglītības, tās tiek īstenotas sabiedrības interešu labā un to finansēšana, t.sk. no ES struktūrfondu līdzekļiem, vērtējama kā nesaimnieciskā darbība. 
Tāpat 6.1.1.5. pasākumā paredzēts arī atbalsts mērķa grupas personu modulārās tālākizglītības programmas laikā nepieciešamās dzīvojamās telpas īrei vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai. Paredzēts, ka persona pati izvēlas un atrod sev nepieciešamo dzīvesvietu un no projekta tad personai tiek kompensētas attiecīgas izmaksas, attiecīgi šis atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts. 
Ievērojot augstāk sniegtos skaidrojumus, MK noteikumu projekta 13. punktā noteikts, ka finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri  īsteno projektu, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu vai nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja projekta dzīves ciklā tiek konstatēts, ka ar saimniecisku darbību nesaistīts projekts projekta īstenošanas laikā vai projekta dzīves ciklā kļūst par projektu, kurā tiek veikta saimnieciskā darbība un atbalsts tam kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, vai tiek konstatēts, ka sadarbības partnerim sniegtais atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem par attiecīgo gadu no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Vienlaikus ievērojot to, ka projekta ietvaros tiek attīstīta un uzturēta informācijas sistēma pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam (Individuālo mācību kontu platforma), attiecīgi projektam ir paredzēts "dzīves cikls" - pieci gadi pēc projekta noslēguma (MK noteikumos ietverts jauns punkts), kas atbilst informācijas sistēmām paredzētajam amortizācijas periodam, ko nosaka ievērojot Ministru kabineta 2018. gada 13. decembra noteikumu "Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs" 101. punktā noteiktos principus. Projekta ietvaros attīstītās pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam paredzētās prasmju pārvaldības platformas ilgtspēju pēc projekta pabeigšanas Valsts izglītības attīstības aģentūra nodrošina tai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Finansējuma saņēmējs slēdz sadarbības līgumus ar katru sadarbības partneri atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, paredzot tajā pušu tiesības, pienākumus un atbildību, kontrolē līgumu izpildi un nodrošina, lai vienas un tās pašas darbības netiktu finansētas dubultā.  
 
Personu datu apstrādes nosacījumi
Pirms iesaistes projektā plānots pārbaudīt personu atbilstību 6.1.1.5. pasākuma mērķa grupai. Par personas sākotnējo iesaistes brīdi un attiecīgi atbilstības pārbaudes uzsākšana tiek uzsākta, personai pirmreizēji/sākotnēji piesakoties 6.1.1.5. pasākumā pieejamam atbalstam, kas var būt karjeras konsultāciju atbalsts, personas esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana vai pieteikšanās mācību atbalstam. Pēc tam, kad persona būs pieteikusies izvēlētajam atbalstam 6.1.1.5. pasākumā, VIAA saskaņā ar tās noteikto kārtību par datu apstrādi projektā veiks mērķa grupas personas atbilstības pārbaudi (pie atbilstības pārbaudes mērķa grupai tiks izmantotas datu kategorijas - vārds, uzvārds, personas kods). VIAA būs datu pārzinis un arī apstrādātājs. Personas datu apstrāde, veicot mērķa grupas atbilstības pārbaudi 6.1.1.5. pasākumā, tiks veikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr.2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta „e” apakšpunktu. 
Lai pārbaudītu informāciju par mērķa grupas personas nodarbinātības statusu, VIAA pēc 6.1.1.5. pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 42. punktā paredzētajiem mērķa grupas atbilstības pārbaudes kritērijiem, slēgs starpresoru vienošanos starp VIAA un Valsts ieņēmumu dienestu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu nodarbinātībā Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods.  
Lai pārbaudītu informāciju par katras mērķa grupas personas vecumu, dzimumu un deklarēto dzīves vietu VIAA pēc 6.1.1.5. pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 42. punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs  starpresoru vienošanos starp VIAA un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas vecumu, dzimumu un deklarēto dzīves vietu apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods. 
Lai noskaidrotu vai mērķa grupas personai ir piešķirts daudzbērnu ģimenes statuss, VIAA pēc 6.1.1.5. pasākuma MK noteikumu spēkā stāšanās, pamatojoties uz attiecīgo MK noteikumu 42. punktā paredzēto mērķa grupas atbilstības pārbaudi, slēgs  starpresoru vienošanos starp VIAA un Sabiedrības integrācijas fondu, lai pārbaudītu datus par mērķa grupas personas statusu, apstrādājot šādu personas datu kategoriju – personas kods. 
Lai pārbaudītu vai mērķa grupas personai ir noteikts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss  uz pasākuma iesaistes brīdi, VIAA izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu. 
Tāpat VIAA iegūs datus no Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošās Valsts izglītības informācijas sistēmas attiecībā uz mērķa grupas personu iepriekš iegūto izglītību. 
Paredzēts, ka mērķa grupas personām iesaistoties 6.1.1.5. pasākumā būs nepieciešams izveidot individuālo mācību kontu prasmju pārvaldības platformā - stars.gov.lv, iesniedzot savus personas datus, kas ir nepieciešami pasākuma finansējuma piešķiršanai un jāpiekrīt savu personas datu apstrādei. Individuālā mācību konta izveidei nepieciešamās personas datu kategorijas ir noteiktas Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumu Nr. 506 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi” 77. un 78. punktā. 
Vienlaikus attiecībā uz specifisko datu vākšanu, kas ir nepieciešami atsevišķu papildu atbalsta pasākumu saņemšanai projekta ietvaros, piem. bērna pieskatīšanai vai speciālajam transportam mācību laikā, ir paredzēts, ka persona pati sniedz savus datus VIAA, ja vēlas saņemt specifisku atbalstu, turklāt  šie dati nav nepieciešami uzreiz, bet tikai tad, kad personas pieteikums mācībām ir apstiprināts. Savukārt, informācija par personas invaliditāti ir nepieciešama izglītības iestādei, reģistrējot izglītojamo, lai varētu plānot un nodrošināt nepieciešamos atbalsta pasākumus mācību procesam. Šādu datu ieguvi par personu paredz Valsts izglītības informācijas sistēmas noteikumi https://likumi.lv/ta/id/307796-valsts-izglitibas-informacijas-sistemas-noteikumi (sk. 11. punktu).
Finansējuma saņēmējs par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām uzkrāj informāciju atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1056, ar  ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, III pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam. 
Attiecībā uz īpašu kategoriju personas datu apstrādi, 6.1.1.5. pasākuma ietvaros šādu datu apstrāde tiks veikta ar mērķi 6.1.1.5. pasākuma ietvaros sniegt papildu paredzētos atbalsta pasākumus (asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums) mērķa grupas personām ar invaliditāti. Datu apstrāde, veicot mērķa grupas personas novērtēšanu, t.sk. atklājot faktu par mērķa grupas personas invaliditāti, tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 9. panta 2. daļas b) apakšpunktā noteikto. 
Visi dati par mērķa grupas personām tiks apstrādāti tikai 6.1.1.5. pasākuma īstenošanas vajadzībām. Dati par projektā iesaistītajām mērķa grupas personām tiek uzglabāti tādu laika periodu, kādu nosaka finansējuma saņēmēja un sadarbības iestādes noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu. Iestājoties vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajam datu uzglabāšanas termiņam, dati tiek dzēsti. 
Projektā tiks uzkrāti dati par personu vecumu, dzimumu, līdz šim iegūto izglītības līmeni, deklarēto dzīvesvietu vai faktisko darba vietu, nodarbinātības un daudzbērnu ģimenes statusu,  kā arī par 6.1.1.5. pasākumā apgūtajām izglītības programmām, kā arī  par papildu saņemtajiem atbalsta pasākumiem. Tāpat, lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas atrodas labākā darba tirgus situācijā, izpildi, tiks veikta mērķa grupas, kuri saņēmuši Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, vai neformālās izglītības programmas apguvei 6.1.1.5. pasākumā un ieguvuši kvalifikāciju, aptauja sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu izmaiņas  nodarbinātā ieņemamā amatā, darba pienākumos un darba samaksā. Savukārt lai iegūtu informāciju par rezultāta rādītāja - dalībnieki, kuri sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas ir nodarbināti, tai skaitā pašnodarbinātie, izpildi, tiks veikts mērķa grupas, kuri ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, izvērtējums sešus mēnešus pēc jaunas kvalifikācijas iegūšanas, lai noskaidrotu vai persona ir nodarbināta/ pašnodarbināta (par to pārliecinoties Valsts ieņēmumu dienesta datu krātuvē). 
Pamatojoties uz uzkrātajiem un apkopotajiem datiem, tiks veidota projekta statistika un gatavoti izvērtējumi un pārskati sabiedrības un pieaugušo izglītības organizāciju informēšanai par pieaugušo izglītību Latvijā, kā arī projekta datus (pēc nepieciešamības) apkopotā veidā izmantojot nozares politikas plānošanas vajadzībām. Datus par 6.1.1.5. pasākuma projektā atbalstu saņēmušajiem nodarbinātajiem uzkrāj un apstrādā atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1056, ar  ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, III pielikumam un Ministru kabineta 2023. gada 21. marta noteikumu Nr. 135 "Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtība 2021.–2027.  gada plānošanas periodā" 1. pielikumā noteiktajam.  

6.1.1.5. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības: 
1) Mācību vajadzību apzināšana un atbilstības izvērtēšana darba tirgus prasībām un reģionu attīstības programmās 2021.-2027. gadam noteiktajām uzņēmējdarbības attīstības tendencēm un prioritātēm mērķorientēta un datos balstīta nozaru vajadzību pasūtījuma izveidei, tostarp ievērojot reģionālās ekonomikas pārstrukturēšanu  pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku,  kā arī mācību piedāvājuma apkopošana un iegūto rezultātu analīze nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošu mācību piedāvājuma veidošanai.  Plānots, ka projektā atbalstāmo statistisko reģionu ikgadējo darba tirgus vajadzību apzināšanu nodrošina finansējuma saņēmējs sadarbībā ar LIAA. Šīs darbības īstenošanai finansējuma saņēmējs izstrādā nepieciešamo dokumentāciju un nosaka termiņus, kuros informācija iegūstama un apkopojama, savukārt LIAA nodrošina informācijas iegūšanu un apkopošanu iesniegšanai finansējuma saņēmējam, kas attiecīgi pēc tam iesniedz tās izvērtēšanai EM.  Atbilstoši rīcības plānā  "Cilvēkkapitāla attīstības stratēģija 2024.-2027. gadam" iezīmētajam resoru atbildības sadalījumam tiek plānots, ka EM izveidotā APIKK balstoties vienotiem kritērijiem apkopo, izvērtē un sagatavo nozaru darba tirgus prognozes un ikgadējo nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu. EM sadarbojas ar nozaru ekspertiem, lai sagatavotu  nozaru tautsaimniecības vajadzībās un nodarbinātības analīzē balstītu pieprasījumu, iezīmējot darba tirgus pieprasījumam un attiecīgo reģionu tautsaimniecības nozaru attīstībai un ekonomikas pārstrukturēšanai  pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku nepieciešamās profesionālās kvalifikācijas un prasmes nozaru un profesiju griezumā un tā nepieciešamo apjomu. Paredzot lielāku darba devēju iesaisti mācību vajadzību apzināšanā un noteikšanā, tiks nodrošināts, ka mācību saturs un apjoms būs vēl atbikstošāks darba tirgus aktuālajām vajadzībām un Latvijas ekonomiskajām tendencēm. EM mācību vajadzību apzināšanu un nozaru vajadzību pasūtījumu veidošanu nodrošinātas pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas. 
Savukārt VIAA balstoties uz izveidoto ikgadējo nozaru vajadzību pasūtījumu veic esošā mācību piedāvājuma apkopošanu un analīzi, tostarp izvērtējot arī 8.5.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai"  ietvaros izstrādātās modulārās profesionālās izglītības programmas, kā arī izmantojot ES Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" ietvaros izveidoto digitālo platformu "Profesionālo kvalifikāciju sistēma" kolīdz tā pieejama un sagatavo atbilstošu mācību piedāvājumu nepieciešamo speciālistu sagatavošanai un pieprasīto prasmju un kompetenču apguvei, ko iesniedz APIKK nozaru vajadzību pasūtījumam atbilstošā mācību piedāvājuma apstiprināšanai.  
2) Mērķa grupas informēšana un piesaiste dalībai projektā. Atbalstāmās darbības ietvaros plānoti pasākumi mērķa grupas dalībnieku piesaistei (publikācijas, informācija elektroniskajā vidē u.c.). Atbalstāmās darbības ietvaros tiks veicināta mērķēta sadarbība ar nozarēm, tostarp nozaru popularizēšana, un darba devējiem, tostarp reģionālajā līmenī. Tāpat ir paredzēts stiprināt atbalstāmo pašvaldību lomu mērķa grupas informēšanā un piesaistē pasākumam, attiecīgi paredzot pašvaldībās speciālistus, kas tostarp informētu personas par konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām, konsultētu par piemērotākām mācībām, tostarp par reģiona attīstības tendencēm, kā arī, ja nepieciešams, palīdzētu personām, īpaši ar zemu izglītības līmeni, piereģistrēties atbalstam, ņemot vērā, ka šai mērķa grupai var būt apgrūtinoša piekļuve datortehnikai vai nav pietiekamas prasmes tās lietošanā. 
3) Atbalsts karjeras konsultāciju pakalpojumiem, piedāvājot karjeras konsultanta pakalpojumus NVA,  karjeras informācijas un konsultāciju nodrošināšanu profesionālās izglītības iestādēs un arī vietējās pašvaldībās, tādējādi nodrošinot mērķa grupai vistuvākā un ērtākā vietā pieejamu karjeras konsultāciju. Paredzēts, ka personām vēl pirms mācību uzsākšanas tiek nodrošināts karjeras konsultāciju atbalsts, kas jo īpaši nozīmīgs ir personu vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbināto ar zemu izglītības līmeni iesaistei. Attiecīgi 6.1.1.5. pasākumā paredzēts, ka persona, sev tuvākā un ērtākā vietā, t.i. NVA filiālē, savā pašvaldībā vai izglītības iestādē, varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai iepazītos ar projektā plānotajām mācību iespējām un izveidotu karjeras attīstības plānu. NVA karjeras konsultācijas tiks nodrošinātas, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos bez samaksas. Karjeras konsultāciju nodrošināšanai pašvaldībās plānots piesaistīt atbilstošus pieaugušo izglītības speciālistus, kuru apmaksai tiks izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienas vienības izmaksu metodika. Vienlaikus VIAA karjeras atbalsta speciālisti (kam paredzēta atlīdzība finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla vienotās likmes ietvaros) sniegs metodisko atbalstu NVA, izglītības iestāžu un pašvaldību speciālistiem karjeras konsultāciju nodrošināšanai. VIAA karjeras atbalsta speciālistu uzdevums būs arī izpētīt, apkopot nozarēm atbilstošas prasmju novērtēšanas metodikas un rīkus, kas palīdz mērķa grupas personām izprast savas intereses, mērķus un prasmes, lai veidotu karjeras plānu, t.sk. veikt ārvalstu pieredzes izpēti prasmju novērtēšanas rīku jomā, izvērtēt to atbilstību projekta vajadzībām un adaptēt tos lietošanai projekta ietvaros.  
4) Mērķa grupas personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana, iegūto rezultātu analīze un konsultēšana piemērotāko mācību izvēlei, par pieejamo atbalstu un tā saņemšanas kārtību (profesionālās izglītības iestādēs pie karjeras konsultantiem vai profesionālo priekšmetu pedagogiem, kā arī, veicot prasmju novērtēšanu, izmantojot digitālus rīkus), kuru apmaksai tiks izstrādāta un ar vadošo iestādi saskaņota vienas vienības izmaksu metodika;  
5) Atbalsts mācībām un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai lauksaimniecības nozares ( NACE 2.1. red. A sadaļas 01.1.-01.6. grupa), kūdras ieguves nozares (NACE 2.1. red. B sadaļas 08.92. klase), elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares (NACE 2.1. red. D sadaļa), ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas nozares (NACE 2.1. red. E sadaļas 36.-38. nodaļa), transporta nozares (NACE 2.1. red. H sadaļas 49.1.- 49.4. grupa) transformācijai nepieciešamo prasmju un kvalifikāciju iegūšanai, kas ietver:  
a) atbalstu modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei, kas personai dod iespēju iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, darba vidē balstītu mācību veidā uzņēmumā un pie amata meistara. Nosacījumi un prasības izglītības iestādēm un uzņēmumiem darba vidē balstītu mācību īstenošanai ir noteiktas MK noteikumos Nr. 484. Atbilstoši MK noteikumu Nr.484 7. punktam izglītības iestādei, uzņēmumam un izglītojamam jānoslēdz mācību līgums un katram izglītojamam jāsagatavo individuālais mācību īstenošanas plāns. Izglītības iestādēm, iesniedzot piedāvājumu profesionālās tālākizglītības programmas īstenošanai darba vidē balstītu mācību formā, piedāvājumā ir jānorāda arī uzņēmumi, kuri ir iesaistīti attiecīgās izglītības programmas īstenošanā. Pasākuma īstenošanas prasībām atbilstošie mācību piedāvājumi tiks atspoguļoti platformā stars.gov.lv. Par uzņēmuma atbilstību attiecīgās izglītības programmas īstenošanai darba vidē balstītu mācību formā atzinumu izglītības iestādei sniedz Nozaru ekspertu padome saskaņā ar MK noteikumu Nr. 484 5.8. apakšpunktu, kā arī MK noteikumu Nr. 484 10. punktā ir noteiktas prasības darba vidē balstītu mācību vadītājam uzņēmumā, kas tostarp paredz, ka mācību vadītājam ir atbilstoša pedagoģiskā kompetence. Vienlaikus 6.1.1.5. pasākuma projekta ietvaros tiks veikti pasākumi darba vidē balstītu mācību īstenošanai nepieciešamo uzņēmumu atlases kritēriju un to iesaistes uzlabošanai un profesionālās tālākizglītības programmu īstenošana darba vidē balstītu mācību formā 6.1.1.5.pasākuma projekta ietvaros tiks uzsākta pēc tam, kad IZM būs saskaņojusi VIAA izstrādāto profesionālās izglītības darba vidē balstītu mācību  sadarbības un īstenošanas modeli, kas tiek izstrādāts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.9. pasākuma "Izglītības procesa individualizācija un starpnozaru sadarbība profesionālās izglītības izcilībai" pirmās kārtas VIAA īstenotajā projektā.
b) atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;  
c) atbalstu studiju moduļa vai studiju kursa apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes;  
d) atbalstu profesionālās pilnveides izglītības programmu apguvei, kas personai dod iespēju apgūt darba tirgus prasībām atbilstošas sistematizētas profesionālās zināšanas un prasmes. Atbilstoši Profesionālās izglītības likuma grozījumiem (spēkā no 01.04.2022.) precizētā profesionālās pilnveides definīcija, nosaka, ka tā “dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos” (PIL 1. panta 13. punkts). Profesionālās pilnveides sasaiste ar nozares kvalifikāciju struktūru turpmāk ļaus izvirzīt prasības profesionālās pilnveides izglītības piedāvājumam, kas atbilst nozaru kvalifikācijas struktūrā definētajām prasībām, tostarp attiecībā uz priekšzināšanām un prasmju līmeni konkrētajā profesionālajā kvalifikācijā;  
e) atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei, kas ietver darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu sociālo un profesionālo pamatprasmju, prioritāri zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas, kā arī zaļās un digitālās pārejas prasmju apguvi (atbalstu neformālās izglītības programmu apguvei finansējuma saņēmējs nodrošinās, veicot publiskā iepirkuma procedūru).
Vienlaikus jānorāda, ka lai gan prasības izglītības procesa organizēšanai izglītības sistēmas ietvaros visām mērķa grupām ir vienādas, tomēr pastāv būtiska atšķirība starp to, kā mācās bērni vai jaunieši un kā mācās pieaugušie, jo īpaši nodarbinātie. Lai mazinātu šķēršļus dalībai mācībās, veidojot mācību piedāvājumu, tiks ņemta vērā nepieciešamība savietot mācības ar darba laika, tostarp mācību process tiks organizēts piedāvājot mācības vakaros vai brīvdienās, kā arī izmantojot attālināto mācību iespējas saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 8. februāra noteikumiem Nr. 111 "Attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtība". Skaidrojam, ka atbilstoši attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtībai arī profesionālās tālākizglītības programmu vai tās daļu var īstenot daļēji vai pilnā apjomā attālināti atbilstoši izglītības programmai, izņemot praksi un profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, ko organizē klātienē.
f) atbalstu ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanai;  
Projekta mācību vajadzību un piedāvājuma veidošanā paredzēts nodrošināt vēl mērķtiecīgāku sadarbību ar nozarēm, turklāt gala lēmums par 6.1.1.5. pasākumā īstenojamām mācībām tiks pieņemts APIKK. Tādējādi 6.1.1.5. pasākuma ietvaros piedāvātās mācības profesionālās kompetences pilnveidei, kvalifikācijas ieguvei vai pārkvalifikācijai būs atbilstošas reālajām darba tirgus prasībām un vajadzībām. Prasmju attīstības, pilnveides un pārkvalificēšanas piedāvājuma attīstība vērsta uz ilgtermiņa nodarbinātību, kuras ietvaros plānots nodarbināto prasmju paaugstināšanas atbalsts kvalifikācijas iegūšanai (t.sk., izmantojot darba vidē balstītu mācību pieeju, industriālās pārejas un uzņēmējdarbības veicināšanai nozarēs, kas veic ekonomikas transformāciju uz klimatneitralitāti), atbalsts darba spēka mācībām, atbalsts reģiona ekonomiskās transformācijas virzieniem atbilstošu jauno speciālistu sagatavošana īsā cikla izglītības programmās (saskaņā ar uzņēmēju pieprasījumu), kā arī plānotas mācības u.c. pārkvalificēšanas pasākumi operatīvai un mērķtiecīgai bezdarba riskam pakļauto un no darba tiesiskajām attiecībām potenciāli atbrīvoto cilvēku integrēšanai darba tirgū, t.sk. no mazaizsargātajām sabiedrības grupām; 
6) Papildu atbalsta pasākumu īstenošana mērķa grupas personu iesaistei mācībās:  
- asistenta, ergoterapeita vai surdotulka pakalpojuma nodrošinājums personai ar invaliditāti;
- atbalsts reģionālajai mobilitātei (transporta izdevumu kompensācija, klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu)  modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei personām vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī personām ar kustību traucējumiem;
- atbalsts personas izvēlētas dzīvojamās telpas īres vai dienesta viesnīcas izdevumu kompensācijai modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei atbilstoši mācību ilgumam personām vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss;  
- atbalsts bērnu vecumā līdz septiņiem gadiem uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam personām, kuras pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss; 
- atbalsts bērnu ar invaliditāti uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai atbilstoši mācību ilgumam mērķa grupas personām, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa;
- mērķstipendijas piešķiršana modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei personām vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātajiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, izņemot gadījumu, ja ir saņemts personas atteikums no mērķstipendijas. Paredzēts, ka persona tiek informēta par iespēju atteikties no mērķstipendijas piešķīruma, piemēram gadījumos, ja mērķstipendijas saņemšana rada risku zaudēt personai piešķirto maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu. Minētais izvēles nosacījums paredzēts ievērojot to, ka mērķstipendiju atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantam sociālie dienesti ņemtu vērā, nosakot atbilstību trūcīgā un maznodrošinātā statusam, kā arī sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanai, ieskaitot ienākumu testā. Paredzēts, ka piešķiramās mērķstipendijas apmērs ir 5 euro dienā, ja apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī. Turklāt, lai novērstu nepamatoti/neatbilstoši izmaksātu stipendijas risku, ir paredzēts, ka izglītības iestādes veiks personu mācību apmeklējuma uzskaiti/kontroli, t.i. pārbaudot nodarbību apmeklējumu, un stipendiju izmaksājot tikai par apmeklētām nodarbībām;  
7) Pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam paredzētās prasmju pārvaldības platformas attīstība un uzturēšana personu reģistrēšanas, datu uzkrāšanas un analīzes nodrošināšanai projekta ietvaros, tostarp īstenojot izglītības programmu kvalitātes izvērtējumu, kas tiek piesaistīts izglītības iestādei. Projektā paredzēta Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformas un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” (turpmāk - 2.3.1.4.i. investīcija) pasākumā izveidotās prasmju pārvaldības platformas - stars.gov.lv  izmantošana un lietošana. 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros attīstīta digitālā vide individuālo kontu pieejas aprobēšanai, kas ļauj pilnvērtīgi pārvaldīt personu mācību tiesības un rezultātus, vienlaikus paredzot tās pakāpeniskās funkcionalitātes paplašināšanas iespējas, tostarp attiecībā uz citiem mācību atbalsta pasākumiem, kā arī paredzot iespēju ieviest izglītības programmu kvalitātes reitingu. Mērķa grupas personām iesaistoties 6.1.1.5. pasākumā būs nepieciešams izveidot individuālo mācību kontu prasmju pārvaldības platformā stars.gov.lv, iesniedzot savus personas datus, kas ir nepieciešami pasākuma finansējuma piešķiršanai un jāpiekrīt savu personas datu apstrādei. Individuālā mācību konta izveidei nepieciešamās personas datu kategorijas ir noteiktas Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija noteikumu Nr. 506 “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma 2.3. reformu un investīciju virziena "Digitālā transformācija" 2.3.1.r. reformas "Ilgtspējīgas un sociāli atbildīgas atbalsta sistēmas pieaugušo izglītības atbalstam" 2.3.1.4.i. investīcijas "Individuālo mācību kontu pieejas attīstība" īstenošanas noteikumi” 77. un 78. punktā. 
8) Projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana. Atbalstāmās darbības ietvaros paredzēta projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana, tai skaitā, atbalsta sniegšana mērķa grupas personām, kā arī darba tirgus datu analīze un projektu aktivitāšu, tostarp, izglītības pasākumu rezultātu analīze, ko veiks projekta vadības personāls. Ievērojot to, ka 6.1.1.5. pasākumā VIAA vadības un īstenošanas personāls un to veicamie pienākumi plānoti tādi paši kā 4.2.4.2. pasākumā “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” tiek noteikta vadības un īstenošanas personāla noslodze (veicamie pienākumi) katrā no projektiem un arī proporcionāli aprēķināta atlīdzība. 6.1.1.5. pasākuma īstenošanai nepieciešamas indikatīvi 16 vadības personāla amata vietas ar 40% noslodzi un īstenošanas personāls indikatīvi 14 personāla amata vietas ar 40% noslodzi un viena amata vieta ar 50% noslodzi, kopā – 31 amata vietas. 
9) informatīvu, mērķa komunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumu organizēšana 6.1.1.5. pasākuma sadarbības partneriem. Informatīvos, mērķa komunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumus plāno un organizē finansējuma saņēmējs. Šo pasākumu mērķa grupa ir MK noteikumu 15. punktā minētie sadarbības partneri (izglītības iestādes, pašvaldības, NVA, LIAA un EM), vienlaikus, lai nodrošinātu iespējami plašāku informācijas pieejamību par plānoto 6.1.1.5. pasākuma atbalstu un iespējām, arī Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģionu administrāciju pārstāvji var piedalīties tematiski atbilstošos pasākumos, kurus organizē finansējuma saņēmējs;  
10) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšana. Atbalstāmās darbības ietvaros tiks īstenoti pasākumi, kas nepieciešami, lai nodrošinātu komunikācijas un vizuālās identitātes prasības saskaņā ar Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un normatīviem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām.
 
6.1.1.5.pasākumā plānotās tiešās attiecināmās izmaksu pozīcijas: 
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas, kuras ietver finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla un īstenošanas personāla izmaksas. 
Administratīvā sloga mazināšanai projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 17 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu. 
Personāla  likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem: 
1) tas ir taisnīgs – personāla izmaksu likmes apmērs tiks piemērots vienādi visam finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālam. 
2) tas ir objektīvs – personāla izmaksu likmes apmērs ir aprēķināts, balstoties uz Valsts kancelejas atlīdzības sistēmas reformas ietvaros noteiktajiem 2025.gada mēnešalgu intervālu viduspunktiem, t.sk. pa mēnešalgu grupām valsts un pašvaldību institūcijās nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem (atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumam), kas noteikti, ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 21.jūnija noteikumus Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumus Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” un attiecīgi IZM veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā indikatīvi prognozējamās projektu tiešās attiecināmās izmaksas; 
3) tas ir pārbaudāms – personāla  izmaksu likmes aprēķins ir pamatots ar IZM veiktajiem aprēķiniem; 
4) tas ir iepriekš noteikts – personāla izmaksu likme un piemērošanas nosacījumi ir noteikti 6.1.1.5. pasākuma MK noteikumos (noteikumu projekta 27.1.pakšpunkts), un piemērojami atbilstoši šajos MK noteikumos noteiktajām prasībām (tikai pēc attiecīgo 6.1.1.5. pasākuma reglamentējošo MK noteikumu spēkā stāšanās brīža). 
 
Ņemot vērā 6.1.1.5. pasākuma projektam kopējo pieejamo finansējumu un noteikumu projektā noteiktos izmaksu attiecināmības nosacījumus, uz visu projekta īstenošanas periodu projekta vadības un īstenošanas personāla nodrošināšanai plānots piemērot izmaksu vienoto likmi 17 % apmērā (izmaksas ietver atalgojumu, atvaļinājuma pabalstu, veselības apdrošināšanas izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas). 6.1.1.5. pasākuma īstenošanai nepieciešamais VIAA vadības un īstenošanas personāls būs tie paši kas 4.2.4.2. pasākumā un uz visu projekta īstenošanas periodu VIAA plāno piesaistīt kopumā 31 darbinieku, attiecīgi tiek noteikta to noslodze (veicamie pienākumi) katrā no projektiem un arī aprēķināta atlīdzība.  6.1.1.5. pasākuma paredzēts piesaistīt 30 darbiniekus ar noslodzi 40% un vienu darbinieku ar noslodzi 50%: 
a) projekta īstenošanas personālam 14 darbiniekus ar 40% noslodzi (1 nodaļas vadītāju, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 8 projekta vadītājus un 4 vecākos ekspertus); 
b) projekta vadības personālam 16 darbiniekus ar 40% noslodzi (1 departamenta direktoru, 3 nodaļu vadītājus, 1 nodaļas vadītāja vietnieku, 5 vecākos ekspertus, 4 projekta vadītājus un 2 informācijas tehnoloģiju projekta vadītājus) un vienu ar 50% noslodzi (izstrādes vadītāju). 
Projekta ieviesējs tiek plānota tiešās valsts pārvaldes iestāde, kurai personāla atlīdzības ietvaru, izmaksas nosacījumus un apmērus nosaka gan ārējais normatīvais regulējums (Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”, Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīlī noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība” u.c.), gan iestādes iekšējie normatīvie akti, kas detalizēti apraksta nodarbināto mēnešalgas, piemaksu un citu ar atlīdzību saistīto maksājumu noteikšanas un izmaksāšanas principus. 
6.1.1.5. pasākuma projekta īstenošanā projekta vadītājiem plānots piemērot 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni 10. mēnešalgu grupu, nodaļu vadītājiem 39.1. amatu apakšsaimes V līmeni 12. mēnešalgu grupu,  21.3. amatu apakšsaimes II līmeni, 12. mēnešalgu grupu vai 15.1. amatu apakšsaimes IIIl īmeni, 10 mēnešalgu grupu, 
nodaļas vadītāja vietniekiem 39.1. matu apakšsaimes IV A līmeni, 11.mēnešalgu grupu un vecākajiem ekspertiem 15.1. amatu apakšsaimes II līmeni 9. mēnešalgu grupu vai 39.1. amatu apakšsaimes III līmeni 10. mēnešalgu grupu, savukārt departamenta direktoram 39.1. amatu apakšsaimes VI līmeni un 13. mēnešalgu grupu, informācijas tehnoloģiju projekta vadītājiem 21.5. amatu apakšsaimes IV līmeni, 11. mēnešalgu grupu un izstrādes vadītājam 21.4. amatu apakšsaimes IV līmeni 12.mēnešalgu grupu. 
Vienlaikus 6.1.1.5. pasākuma projekta personāla vadības un īstenošanas personāla vienotās likmes apmērs var tikt pārvērtēts lēmuma par elastības finansēšanu piešķiršanas procesā, kad būs zināms elastības finansējuma apmērs un tā izlietošanas mērķi, attiecīgi, ja nepieciešams, veicot korekcijas vienotās likmes apmērā.   

Tiešās attiecināmās personāla izmaksas, ko plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto likmi 17 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, neietver sadarbības partneru īstenošanas personāla izmaksas. 
2) pārējās projekta īstenošanas izmaksas:   
2.1.) finansējuma saņēmēja vadības un īstenošanas personālam: 
a) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā vai, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts; 
b) transporta pakalpojumu izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai; 
c) transportlīdzekļu nomas, transporta pakalpojumu, tai skaitā specializētā transporta pirkšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam; 
d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai; 
e) projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas; 
f) izmaksas informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumiem; 
2.2.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno izglītības iestādēm: 
g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;  
h) modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;  
i) modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;  
j) studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;  
k) profesionālās pilnveides izglītības programmas apguves izmaksas atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;  
l) nodarbinātā profesijas prasībām atbilstošu papildu zināšanu un prasmju apliecinošu dokumentu (sertifikāts, apliecība) ieguves izmaksas, kas nepieciešamas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei, kā, piemēram, C un E kategorijas apliecības ieguves izmaksas profesionālajā kvalifikācijā “Kokvedēja automobiļu vadītājs”;  
m) izmaksas, kas saistītas ar apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;  
n) izmaksas, ko nodrošina projektā iesaistītam uzņēmumam par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi;  
o) mērķstipendiju izmaksas modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvei. Ik mēnesi piešķiramās mērķstipendijas apmērs personai ir 5 euro dienā, kad apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī;  
p) normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm paredzēto veselības pārbaužu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā;  
r)  projekta īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu projekta koordinatoru un finanšu speciālistu atlīdzības izmaksas, atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātai vienkāršoto izmaksu metodikai;  
2.3.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno LIAA: 
s) mācību vajadzību un mācību piedāvājuma apkopošanai un atbilstības izvērtēšanai darba tirgus prasībām un mērķorientēta mācību piedāvājuma veidošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai 
2.4.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno pašvaldībām: 
š) izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai atbilstoši atbildīgās iestādes apstiprinātajai vienkāršoto izmaksu metodikai, kas saskaņota ar vadošo iestādi; 
2.5.) izmaksas, ko finansējuma saņēmējs plāno un piešķir mērķa grupas personām: 
t) ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas atbilstoši apmēram, ko nosaka Ministru kabineta noteikumi par profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādi; 
u) finanšu atlīdzība bērna vecumā līdz septiņiem gadiem un bērnu ar invaliditāti uzraudzības pakalpojuma nodrošināšanai nepārsniedzot vienai mērķa grupas personai bērnu uzraudzības pakalpojumu saistīto izdevumu kompensācijas apmēru 10,08 euro stundā; 
ū) finanšu atbalsts ceļa izdevumu segšanai (vieglā transportlīdzekļa, tai skaitā specializētā transporta izmantošanas, ceļa izdevumu segšanai, reģionālās vietējās nozīmes un reģionālās starppilsētu nozīmes sabiedriskā transporta izmaksu segšanai, vietējā sabiedriskā (vienas apdzīvotas vietas ietvaros) transporta izmaksu segšanai) atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai; 
v) finanšu atbalsts izdevumiem par dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā mācību laikā, nepārsniedzot  vienam nodarbinātajam kompensācijas apmēru 43,90 euro diennaktī  vai  kompensācijas apmēru 275,03 euro mēnesī;
vi) starptautiskās sertifikācijas eksāmenu kompensācijas izmaksas, ja profesionālās pilnveides vai modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas  apguves rezultātā tiek iegūts akreditētas personāla sertifikācijas institūcijas sertifikāts;
2.6.) pakalpojumu izmaksas: 
z) informatīvo kampaņu un mērķa grupas informēšanas un piesaistes pasākumu organizēšanai;  
ž) horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” darbību īstenošanai, tai skaitā pandusu nomas, indukcijas cilpu nomas, zīmju un vieglās valodas tulka, ergoterapeita, asistenta, sudotulka, reāllaika transkripcijas, subtitru, Braila drukas, nodrošināšanai pasākumos iesaistītajām mērķa grupas personām;  
x) informatīvo materiālu sagatavošanai un izdales materiālu karjeras konsultācijām nodrošināšanai;  
q) ar semināru, diskusiju un konferenču organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas,  
w) informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam, attīstībai un uzturēšanai, kā arī mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanai nepieciešamo datu ieguvei un apstrādei, piemēram izvērtējuma veikšanai, aptauju organizēšanai utml.; 
y) neformālās izglītības programmas apguves izmaksas nepārsniedzot atbildīgās iestādes apstiprinātajā vienkāršoto izmaksu metodikā, kas saskaņota ar vadošo iestādi, noteikto vienas mācību stundas izmaksu vērtību par vienu nodarbināto un viena nodarbinātā kopējās izmaksas neformālās izglītības programmu apguvei. Neformālās izglītības īstenotāji tiks izvēlēti iepirkumu procedūras ietvaros un izmaksas tiem tiks segtas pakalpojumu (uzņēmuma līgumu) veidā saskaņā ar metodikā noteiktajiem nosacījumiem un vienības likmi par viena nodarbinātā izmaksās neformālās izglītības programmu apguvei; 
3) finansējuma saņēmēja netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā. 
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem līdzīgiem vai saistītiem projektiem un novērš dubultā finansējuma risku, kas tostarp attiecināms arī uz personāla izmaksām. 
Vienkāršotās izmaksas ir plānots piemērot 14izmaksu pozīcijām, kas norādītas 2. punkta b), d), g), h), i), j), k), m), n), r), s) š), ū) un y) apakšpunktos, savukārt pārējās izmaksu pozīcijas plānotas kā faktiskās izmaksas. 
Pasākumā plānotām finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla b) transporta pakalpojumu izmaksām, kā arī mērķa grupas personām paredzētā ū) finanšu atbalsta ceļa izdevumu segšanai plānots piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". MK noteikumi paredz, ka izdevumi specializētā transporta izmantošanai arī tiek kompensēti atbilstoši izmaksu vienībai, kas noteikta vadošās iestādes izstrādātajā "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai". Savukārt finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personāla  d) iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksām piemērot vadošās iestādes izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai".  
Visām 6.1.1.5. pasākuma projektā plānotajām mācību izmaksām, kas minētas h), i), j) k) un y) izmaksām, plānots pārņemt Eiropas Savienības fondu 2021. -2027. gada plānošanas perioda 4.2.4.2. pasākuma ietvaros 11.10.2024. apstiprināto metodiku "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina piemērošanas metodika profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides, neformālās izglītības programmu, kā arī modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas un studiju moduļa vai studiju kursa apguves izmaksām Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas  uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2. pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanai".
Arī vienas vienības izmaksu metodikai g) mērķa grupas personu zināšanu un prasmju novērtēšanas un konsultēšanas izmaksām, plānots pārņemt 4.2.4.2. pasākuma 29.10.2024. apstiprināto metodiku "Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina piemērošanas metodika personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanai un konsultēšanai 4.2.4.2. pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” īstenošanai" un vienas vienības izmaksu metodikai š) pašvaldībām plānotās izmaksas mērķa grupas personu iesaistei pasākumā un karjeras konsultāciju īstenošanai, plānots pārņemt 4.2.4.2. pasākuma  03.02.2025. apstiprināto metodiku "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika mērķa grupas iesaistei un karjeras konsultāciju īstenošanai Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.4. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt mūžizglītību, jo īpaši paredzot elastīgas kvalifikācijas paaugstināšanas un pārkvalificēšanās iespējas visiem, ņemot vērā digitālās prasmes, labāk paredzot pārmaiņas un jaunas prasības pēc prasmēm, kas balstītas uz darba tirgus vajadzībām, atvieglojot karjeras maiņu un sekmējot profesionālo mobilitāti" 4.2.4.2. pasākuma "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” ietvaros"".
Lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku m) mērķa grupas personu apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem, normatīvajos aktos par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos līdzekļus, paredzēto individuālo aizsardzības līdzekļu izmaksas mērķa grupas personām, kas mācās modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, par pamatu plānots personu izmantot "Fiksēto izmaksu vienas vienības standarta likmes individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” īstenošanai", savukārt, lai izstrādātu vienas vienības izmaksu metodiku n)  projektā iesaistītam uzņēmumam par darba vidē balstītu mācību nodrošināšanu, par pamatu plānots izmantot "Vienas vienības izmaksu standarta likmju aprēķina un piemērošanas metodika Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 8.5.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā” īstenošanai". 
Savukārt izmaksu pozīcijai s) izmaksas LIAA personālam un r) projekta īstenošanā iesaistīto izglītības iestāžu projekta koordinatoru un finanšu speciālistu atlīdzības izmaksas, tiks izstrādātas jaunas vienas vienības izmaksu metodikas. 
Plānots, ka visas vienkāršoto izmaksu metodikas tiks izstrādātas un ar vadošo iestādi saskaņotas līdz 6.1.1.5.pasākuma projekta iesnieguma atlases uzsākšanas brīdim. 
Vienlaikus ir paredzēts, ka, ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku vēl kādām no izmaksām, kuras tiek segtas kā faktiskās izmaksas, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku. 

Nosacījumi 6.1.1.5. pasākuma īstenošanai un mērķa grupas atbalstam
1) mācību pasākumos iesaista mērķa grupu, kura vienlaikus nav atbalsta saņēmēji Eiropas Sociālā fonda Plus 4.2.4.2. pasākumā "Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai”,  2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros, 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” pasākumā (attiecināms uz mērķa grupas personām  vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās un nav nodarbinātas) vai 4.3.3.1. pasākuma "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana" (attiecināms uz mērķa grupas personām  vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās un nav nodarbinātas) ietvaros.
2) mērķa grupas personu vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, tiek ievērots princips, ka persona: 
a) var iegūt vienu profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu, iesaistoties modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvē ne vairāk kā divas reizes;
b) sākotnēji tiek iesaistīta modulārās profesionālās tālākizglītības programmas apguvē, kas nodrošina darba tirgus prasībām un vajadzībām atbilstošu profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai atzīšanu;
c) var saņemt atbalstu modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguvei, ja izglītības iestāde ir izstrādājusi individuālu plānu;
d) kura ir pārtraukusi dalību profesionālās tālākizglītības programmā vai moduļu vai moduļu kopas apguvē, atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas. 
3) nodarbinātas mērķa grupas personas, kuras ir ar zemu izglītības līmeni iesaistē tiek ievērots princips, ka persona:
a) sākotnēji tiek iesaistīta modulārās profesionālās tālākizglītības programmā, kas nodrošina darba tirgus prasībām un vajadzībām atbilstošu profesionālās kvalifikācijas ieguvi vai atzīšanu; 
b) kura ir pabeigusi dalību mācībās, atkārtoti var pieteikties un iesaistīties mācībās ne agrāk kā mēnesi pēc dalības pabeigšanas dienas; 
c) kura ir pārtraukusi dalību mācībās, atkārtoti var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas; 
4) nodarbināta mērķa grupas persona, kura ir ar darba tirgum atbilstošu izglītības līmeni:
a) primāri tiek iesaistīta modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, studiju moduļa vai studiju kursa, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai neformālās izglītības programmu apguvē, kas paredz nodrošināt darba tirgus prasībām atbilstošu sistematizētu profesionālo zināšanu un prasmju apguvi un pilnveidi savā profesijā; 
b) kurš ir pabeidzis dalību modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, studiju moduļa vai studiju kursa, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai neformālās izglītības programmu apguvē, atkārtoti var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā mēnesi pēc dalības pabeigšanas dienas; 
c) kurš ir pārtraucis dalību modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas, studiju moduļa vai studiju kursa, profesionālās pilnveides izglītības programmu vai neformālās izglītības programmu apguvē atkārtoti mācību pasākumam var pieteikties un iesaistīties ne agrāk kā 12 mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas. 
5) mācību līdzmaksājuma nosacījumi: 
a) mērķa grupas personām vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās un nav nodarbinātas, modulārās tālākizglītības programmas apguves un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā,  bet  modulārās profesionālās izglītības programmas moduļa vai moduļu kopas apguves  izmaksas, profesionālās pilnveides programmas apguves izmaksas, neformālās izglītības programmas apguves izmaksas un studiju moduļa vai studiju kursa augstskolā vai koledžā apguves izmaksas sedz 30 līdz 90 procentu apmērā; 
b) nodarbinātām mērķa grupas personām, kuras pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, mācību izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz pilnā apmērā; 
c) nodarbinātām mērķa grupas personām, kuras nepārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, tālākizglītības programmas apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz 90 līdz 100 procentu apmērā, bet pārējo mācību apguves izmaksas un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās profesionālās kompetences novērtēšanas izmaksas sedz 30 līdz 90 procentu apmērā. Lēmumu par konkrētu mācību līdzmaksājuma segšanas procentu mērķa grupas personām un pasākumā īstenoto programmu ietvaros noteiks APIKK.
6) papildu pieejamie atbalsta pasākumi un to piešķiršanas nosacījumi: 
a) personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, vai ir ar kustību traucējumiem, modulārās tālākizglītības programmas apguvei var saņemt papildu atbalstu reģionālajai mobilitātei, ja apgūst  tālākizglītības programmu klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu. 
b) personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuri nemācās, nav nodarbināti, kā arī nodarbinātie, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, modulārās tālākizglītības programmas apguvei var saņemt papildu atbalstu ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai, ja apgūst  tālākizglītības programmu klātienē apmeklējot izglītības iestādi vai prakses vietu un ja izglītības iestāde vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no nodarbinātās personas deklarētās dzīvesvietas. 
c) mērķa grupas personas, kuras pārstāv daudzbērnu ģimeni vai mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, kā arī bēgļu un personu ar alternatīvo statusu, apgādībā ir vismaz viens bērns vecumā līdz septiņiem gadiem,vai ja mērķa grupas personas aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, var saņemt arī atbalstu bērnu uzraudzības pakalpojumu nodrošināšanai: 
- par bērnu līdz trim gadiem atbalstu piešķir atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam; 
- par bērnu no trim līdz septiņiem gadiem, piešķir ja nodarbinātai personai mācības notiek darba dienās pēc septiņiem vakarā vai brīvdienās atbilstoši nodarbinātās personas mācību norises grafikam; 
- par bērnu ar invaliditāti vai par pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, atbilstoši mērķa grupas personas mācību norises grafikam un nodarbību apmeklējumam;
d) personām vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, kā arī nodarbinātiem, kuri pārstāv mājsaimniecību, kurai ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss un kuri mācās  profesionālās tālākizglītības programmā, ik mēnesi tiek piešķirta mērķstipendija 5 euro apmērā dienā, kad apmeklētas mācības klātienē vai attālināti, nepārsniedzot 100 euro mēnesī. 
7) lai nodrošinātu 6.1.1.5. pasākuma mērķa grupas atbilstības pārbaudi attiecībā uz personas nodarbinātības statusu, finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Valsts ieņēmumu dienestu. Vienlaikus finansējuma saņēmējs sadarbosies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, lai pārbaudītu katras personas vecumu, dzimumu, deklarēto dzīves vietu un daudzbērnu ģimenes statusu, ar Sabiedrības integrācijas fondu daudzbērnu ģimenes statusa un ģimenes, kuras aprūpē ir bērns vai pilngadīga persona ar invaliditāti statusa noteikšanai, kā arī  izmanto Pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammu maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusa noteikšanai uz personas iesaistes brīdi 6.1.1.5. pasākumā. 
8) Lai nodrošinātu demarkāciju starp EM, IZM un LM atbalstāmajām mācību jomām, saskaņojumu 6.1.1.5. pasākumā īstenojamām izglītības programmām sniedz APIKK, kas saskaņā ar cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un atbilstoši darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, arī prioritāri atbalstāmās mērķa grupas, prioritāri apgūstamās prasmes un mācību apjomu, tostarp nosakot arī nodarbināto personu līdzmaksājuma apmēru. Vienlaikus 6.1.1.5. pasākuma īstenošanas nosacījumi paredz, ka VIAA nodrošina mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu atbilstošo reģionu transformācijas un attīstības prasībām, atbilstoši kam attiecīgi sagatavo APIKK priekšlikumu par mācību piedāvājumu un tā nepieciešamo apjomu gada griezumā. 
9) finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pēc mācību piedāvājuma apstiprināšanas mērķa grupas personas var iepazīties ar konkrētajā gadā plānotajām mācību iespējām un pieejamiem atbalsta pasākumiem (karjeras konfliktsituācijām, prasmju novērtējumu), kas tiks publicētas prasmju pārvaldības platformas - stars.gov.lv informācijas sistēmu, kā arī tiks ievietotas citos plašsaziņas līdzekļos, piemēram vietējās nozīmes avīzē, izvietojot informāciju izglītības iestādēs u.c. Mērķa grupu informēšanā, uzrunāšanā un iesaistē paredzēts stiprināt sadarbību ar pašvaldībām, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, tajā skaitā aktivizējot sadarbību ar pašvaldību koordinatoriem un pieaugušo izglītības speciālistiem, organizējot informatīvus, mērķa komunikācijas un kapacitātes stiprināšanas pasākumus. Par mācību iespējām tiks informētas arī darba devēju organizācijas (nozaru asociācijas u.tml.) un aicinātas iesaistīties nodarbināto informēšanā un iesaistē. Attiecīgi pēc mācību piedāvājuma izvērtēšanas personas pašas vai ar pašvaldību speciālistu atbalstu varēs pieteikties karjeras konsultācijām, lai izveidotu karjeras attīstības plānu un attiecīgi pēc nepieciešamības mērķa grupas personas tiek novirzītas uz izglītības iestādi personu zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšanai, lai identificētu iztrūkstošās zināšanas un prasmes un sasniegtu ieteikumu nepieciešamām mācībām, kas jo īpaši nozīmīgi ir mērķa grupas personām ar zemu izglītības līmeni; 
10) Ir paredzēts, ka prasmju pārvaldības platformā - stars.gov.lv, būs pieejam informācija par izglītības programmu kvalitātes izvērtējumu. Papildus tam VIAA, balstoties uz mērķa grupas saņemtajām sūdzībām, veiks arī pārbaudes izglītības iestādēs vai uzņēmumos (attiecināms uz darba vidē balstītām mācībām), lai pārliecinātos par sniegtā mācību procesa kvalitāti un atbilstību projektā izvirzītajām prasībām un nosacījumiem. Vienlaikus ievērojot to, ka MK noteikumos ir paredzēti nosacījumi gan personu iesaistei mācībās (piemēram attiecībā uz nodarbinātām personām ar zemu izglītības līmeni MK noteikumu 44. punktā ir noteikts, ka, ja persona ir pārtraukusi dalību mācībās, atkārtoti mācībām var pieteikties ne agrāk kā sešus mēnešus pēc dalības pārtraukšanas dienas), gan attiecībā uz papildu pieejamiem atbalsta pasākumiem (piemēram attiecībā uz atbalstu ar dzīvojamās telpas īri vai dzīvošanu dienesta viesnīcā saistīto izdevumu kompensācijai MK noteikumu 50. punktā noteikts ka atbalstu var piešķirt, ja uz mācību pieteikuma brīdi izglītības iestāde, uzņēmums vai amata meistars, vai prakses vieta atrodas vismaz 40 kilometru attālumā no mērķa grupas personas deklarētās dzīvesvietas), tiek paredzēts, ka mērķa grupas personas vēršoties VIAA ar rakstisku sūdzību var apstrīdēt lēmumu par atteikumu personu iesaistīt projekta mācībās vai atteikumu piešķirt papildu atbalsta pasākumus.
11)  izglītības iestādes, īstenojot mācības, ievēro šādus nosacījumus: 
a) komplektējot mācību grupas, nodrošina, ka vienā grupā uzņemamo personu skaits ir ne lielāks kā 25;  
b) primāri tiek uzņemtas personas vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās, nav nodarbinātas, nodarbinātie ar zemu izglītības līmeni un nodarbinātie, kuri pasākumā iesaistās pirmo reizi;  
c) pirms mācību uzsākšanas veic mērķa grupas personu kompetenču novērtējumu, lai nodrošinātu, ka vienā grupā ir personas ar līdzvērtīgu zināšanu un prasmju līmeni;  
d) īstenojot  modulārās profesionālās tālākizglītības programmas darba vidē balstītu mācību veidā, nodrošina to ieviešanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā organizē un īsteno darba vidē balstītas mācības;  
e) īstenojot modulārās profesionālās tālākizglītības programmas, sagatavo informāciju par mērķstipendijas izlietojumu un iesniedz to Valsts izglītības attīstības aģentūrā.  

6.1.1.5. pasākuma īstenošanas periods un uzraudzības nosacījumi
Noteikumu projekts paredz, ka 6.1.1.5. pasākuma finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 2. janvāra, ja tās atbilst noteikumu projektā minētajām izmaksu pozīcijām. Izmaksu attiecināmība no 2025. gada sākuma ir nepieciešama, lai nodrošinātu savlaicīgu mācību atbalsta uzsākšanu 6.1.1.5. pasākumā, attiecīgi 2025. gada pirmajā pusgadā ir nepieciešams veikt projekta  noteikto darbību ieviešanas priekšdarbus līdz vienošanās par projekta īstenošanas noslēgšanai ar Centrālo finanšu un līguma aģentūru - veikt mācību piedāvājuma un mācību vajadzību apkopošanu un atbilstības izvērtēšanu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona ekonomikas zaļās pārkārtošanās rezultātā radītajām darba tirgus prasībām, veikt mērķa grupas informēšanu un piesaisti dalībai projektā, tostarp veicinot pieaugušo izpratni un motivāciju par mācīšanos, nodrošināt atbalsu karjeras konsultanta pakalpojumiem, uzsākt informācijas sistēmas pieaugušo izglītības īstenošanas atbalstam attīstību personu reģistrēšanas un datu uzkrāšanas nodrošināšanai projekta ietvaros, kā arī nodrošināt projekta vadības un īstenošanas personālu.
IZM ir veikusi arī risku izvērtējumu, ja 6.1.1.5. pasākuma projekta darbības tiek uzsāktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Identificētie būtiskākie riski: 
1) Projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz projekta apstiprināšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80.00.00 programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”, nav iespējams attiecināt no Taisnīgas pārkārtošanās fonda. Minētā riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 6.1.1.5. pasākumu plānots īstenot ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un kā projekta iesniedzējs ir plānota VIAA, kam ir iepriekšēja pieredze ES fondu un citu ārvalstu finanšu palīdzības programmu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VIAA projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus speciālistus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par projekta iesnieguma sagatavošanu. 
2) Līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Arī šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka noteikumu projekts precīzi nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda projekta ietvaros attiecināmās izmaksas. Riska mazināšanai projekta īstenošanai tiks piesaistīts kvalificēts projekta vadības un īstenošanas personāls, kā arī VIAA konsultēsies ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par izmaksu attiecināšanas jautājumiem. 

Lai arī identificēto risku iestāšanās varbūtība ir novērtēta kā zema, tomēr Ministru kabineta protokollēmumā tiek uzdots IZM nekavējoties informēt Ministru kabinetu, ja izmaksas, kas 6.1.1.5. pasākumā veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem, finansiālo ietekmi, un sniegt fiskāli neitrālu priekšlikumu/aprakstu situācijas risinājumam, lai turpinātu projekta īstenošanu. 
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. 
6.1.1.5. pasākuma projektu īsteno saskaņā ar noslēgto vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim. 
 
6.1.1.5.pasākuma projekta īstenošanas uzraudzība plānota vairākos līmeņos: 
1. VIAA sadarbībā ar Centrālo un finanšu līgumu aģentūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES)  Nr. 2021/1056, ar  ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu, III pielikumam un normatīvajiem aktiem, kas nosaka Eiropas Savienības fondu projektu pārbaužu veikšanas kārtību 2021.–2027. gada plānošanas periodā, nodrošina projketa uzraudzību, veicot vismaz šādas pārbaudes: 
-interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas novēršanai attiecībā uz sadarbības partneriem; 
-dubultfinansējuma riska novēršanai; 
-mērķu un rādītāju sasniegšanas primāro progresa uzraudzību. 
Tāpat VIAA reizi gadā sniegs IZM kā atbildīgajai iestādei progresa ziņojumu par personu mācību rezultātiem, par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem un papildu atbalsta pasākumiem, par rādītāju sasniegtajām vērtībām, kā arī identificētajiem riskiem un to vadību un priekšlikumiem personu mācību atbalsta nodrošināšanai. 
Vienlaikus VIAA veic arī regulāru izglītības iestāžu, kas ir mācību nodrošinātāji 6.1.1.5. pasākumā, uzraudzību, pārbaudot mācību norises procesu, kā arī pārbauda, vai netiek pārkāpti sadarbības līgumā un MK noteikumu 20.punktā atrunātie nosacījumi, kas tostarp atrunā programmas īstenošanas kvalitāti,  un situācijā, ja izglītības iestādes pārkāpumi uzskatāmi par būtiskiem, sadarbības partnerim (izglītības iestādei) tiek liegta atkārtota iesaiste projektā. 
2. IZM kā atbildīgā iestāde veiks 6.1.1.5. pasākuma īstenošanas uzraudzību, kas izriet no Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda vadības likumā noteiktā, tostarp, finansējuma saņēmēja iesniegto pārskatu par projekta īstenošanas gaitu izvērtēšanai, sasniegto iznākuma un rezultātu rādītāju izpildes progresa novērtējumam, kā arī projekta ieviešanas problēmu un risku identificēšanai, tostarp konstatēto risku un problēmu novēršanai, projekta īstenošanas nosacījumu pilnveidei, atbildīgā iestāde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā divas reizes gadā, organizē atbildīgās iestādes un finansējuma saņēmēja starpinstitūciju sanāksmes par projekta ieviešanas progresu un par citiem ar projekta īstenošanu un uzraudzību saistītiem jautājumiem. Pēc nepieciešamības sanāksmēs var pieaicināt LM, EM, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības un plānošanas reģionu pārstāvjus.
3. Papildus tam, ievērojot to, ka APIKK atbilstoši cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības nozaru attīstības prognozēm nosaka, izskata, apstiprina un aktualizē mācību piedāvājumu, lai nodrošinātu mācību savstarpēju papildinātību starp dažādām mērķa grupām, kā arī tās funkcijās būs veikt regulāru pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanas rezultātu un rezultatīvo rādītāju sasniegšanas analīzi un novērtē to ietekmi uz nacionālajos un starptautiskajos dokumentos noteikto mērķu sasniegšanu ir paredzēts, ka APIKK tiek informēta par 6.1.1.5.pasākuma īstenošanas progresu, tostarp nodrošināto mācību rezultātiem, par iesaistīto mērķa grupu, u.c. Ar nacionāliem un starptautiskiem dokumentiem tiek saprasts, piemēram, NAP 2027, IAP 2027, TPTP un ES padomes rekomendācijas Latvijai.

Sinerģija, papildinātība un demarkācja ar citiem pasākumiem 
Noteikumu projektā paredzēts, ka finansējuma saņēmējs nodrošina demarkāciju ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem un novērš dubultā finansējuma risku. 6.1.1.5. pasākumā (MK noteikumu 41. punkts) tiek noteikts, ka atbalstu var saņemt personas, kuras vienlaikus nav atbalsta saņēmēji 4.2.4.2. pasākumā “Atbalsts pieaugušo individuālajās vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai” vai 2.3.1.4.i. investīcijas “Individuālo mācību kontu pieejas attīstība” pasākumā vai arī ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.2.5.i. investīcijas “Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto iedzīvotāju iesaiste darba tirgū” (turpmāk - 3.1.2.5.i. investīcija) (kas ir LM pārziņā (un ir attiecināms uz mērķa grupas personām  vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās un nav nodarbinātas)), vai 4.3.3.1. pasākuma "Bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu kvalifikācijas un prasmju paaugstināšana" (turpmāk - 4.3.3.1. pasākums) (kas ir LM atbildībā (un ir attiecināms uz mērķa grupas personām  vecumā no 18 līdz 29 gadiem (ieskaitot), kuras nemācās un nav nodarbinātas)).
6.1.1.5. pasākuma ieviešanā tiks nodrošināta sinerģija, saturiski savstarpēji papildinošs atbalsts, kā arī nepārklāšanās ar 4.2.4.2. pasākuma un  2.3.1.4.i. investīcijas projektu. Pirmkārt, 6.1.1.5. pasākuma projektā (un attiecīgi arī 4.2.4.2. un 2.3.1.4.i.) paredzēts, ka mērķa grupas personām iesaistoties pasākumā būs nepieciešams izveidot individuālo mācību kontu prasmju pārvaldības platformā - https://stars.gov.lv/, iesniedzot savus personas datus. Attiecīgi personai sākotnēji/pirmreizēji piesakoties 6.1.1.5.pasākumā pieejamam atbalstam, kas var būt karjeras konsultāciju atbalsts, personas esošo zināšanu, kompetenču un prasmju novērtēšana vai pieteikšanās mācību atbalstam, tā tiek pēc unikālā koda iereģistrēta kā projekta dalībnieks un vienlaikus netisk iesaistīta citā projektā. Turklāt prasmju pārvaldības platformā ir arī viegli izsekojama informācija par personai sniegtajiem atbalsta pasākumiem. Tā piemēram, ja persona 4.2.4.2. un 2.3.1.4.i vai 6.1.1.5. pasākuma projektā būs saņēmusi atbalstu profesionālās tālākizglītības programmas "ēku būvtehniķis" apguvei, šī persona atkārtoti vairs nevarēs pieteikties uz to pašu programmu, jo jau ir reģistrēta platformā. Otrkārt, 6.1.1.5. pasākuma projektā (arī 4.2.4.2. pasākuma, 2.3.1.4.i investīcijas un LM 3.1.2.5.i. investīcijas un 4.3.3.1. pasākuma) atbalstāmās mācību jomas un programmas noteiks APIKK, nodrošinot arī demarkāciju starp minēto projektu mērķauditorijām un projektu ietvaros īstenoto mācību saturu. APIKK ir Ekonomikas ministrijas vadībā izveidota komisija, kas apvieno IZM vadīto Pieaugušo izglītības pārvaldības padomi un LM vadīto Apmācību komisiju.
Tāpat jāatzīmē, ka 6.1.1.5. pasākums ir vērsts uz konkrētu nozaru, t.i., kūdras ieguves nozares, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozares, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas nozares, transporta nozares transformācijai nepieciešamo prasmju apguvi un kvalifikāciju iegūšanai, turklāt ir vērsts uz klimatneitralitāti, jaunu "zaļāku" un augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un preču ražošanas virzienu attīstību un paredz atbalstu Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskā reģiona iedzīvotājiem. Savukārt 4.2.4.2. pasākumā atbalsts pieejams ikvienam Latvijas iedzīvotājam, ja tas atbilst 4.2.4.2. pasākuma ieviešanas nosacījumos noteiktajām mērķa grupas prasībām un ir vērsts uz atbalstu indivīdiem, nodrošinot nodarbināto personu tiesības uz prasmju pilnveidi neatkarīgi no darba devēja gribas, bet ievērojot tautsaimniecības attīstības prioritātes. Savukārt 2.3.1.4.i. investīcijas ietvaros uzsākta individuālo mācību kontu pieejas attīstība, izveidota prasmju pārvaldības platforma - https://stars.gov.lv, un tiek nodrošināta personu digitālo prasmju attīstība, nodrošinot iedzīvotājiem iespēju izveidot savu mācību kontu. Ievērojot minēto ministrijas ieskatā ir izveidota viegli izsekojama un pārbaudāma sistēma, kas ļauj novērst dubultfinansējuma riskus.