24-TA-3321: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Ārējās sauszemes robežas šķērsošanas transportlīdzekļu elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Likums) 10.1 panta piekto daļu, lai noteiktu:
1) rindas organizēšanas kārtību un reģistrēšanās kārtību elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā notiek informēšana par rindas virzību;
2) reģistrēšanās maksu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā veicams maksājums;
3) valsts ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietas, pirms kuru šķērsošanas transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs reģistrējas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā valsts ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas, un gadījumus, kādos atbrīvo no reģistrēšanās maksas;
4) elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā iekļaujamo personu un transportlīdzekļu datu apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas apstrādes kārtību un nosacījumus sistēmas datu piekļuvei;
5) kompetentās institūcijas, kurām ir piekļuves tiesības elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas datiem.
Ar noteikumu projektu tiek nodrošināts risinājums pieteikšanai elektroniskās rindas reģistrācijai: kravas transportlīdzekļiem, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, ja pie robežšķērsošanas vietas ierodas atbilstošas izņēmuma kategorijas transportlīdzeklis.
1) rindas organizēšanas kārtību un reģistrēšanās kārtību elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā notiek informēšana par rindas virzību;
2) reģistrēšanās maksu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā veicams maksājums;
3) valsts ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietas, pirms kuru šķērsošanas transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs reģistrējas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī kārtību, kādā valsts ārējo sauszemes robežu var šķērsot ārpus kārtas, un gadījumus, kādos atbrīvo no reģistrēšanās maksas;
4) elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā iekļaujamo personu un transportlīdzekļu datu apjomu un glabāšanas termiņus, kā arī informācijas apstrādes kārtību un nosacījumus sistēmas datu piekļuvei;
5) kompetentās institūcijas, kurām ir piekļuves tiesības elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas datiem.
Ar noteikumu projektu tiek nodrošināts risinājums pieteikšanai elektroniskās rindas reģistrācijai: kravas transportlīdzekļiem, vieglajiem automobiļiem, motocikliem, ja pie robežšķērsošanas vietas ierodas atbilstošas izņēmuma kategorijas transportlīdzeklis.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā transportlīdzekļi tiek reģistrēti elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, lai organizētu transportlīdzekļu rindu valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanai pa autoceļiem normatīvajos aktos noteiktajās robežšķērsošanas vietās.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2025.
Pamatojums
Sākot ar 2025. gada 1. oktobri būtu jānodrošina iespēja transportlīdzekļa iepriekšēju reģistrāciju elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā robežas šķērsošanai no 2025. gada 15. oktobra pieejamajos rezervācijas laikos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 30, 57. §) 3. punktu un Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 45, 51. §) 2. punktu, Latvijas Republikas ārējās robežas stiprināšanas ietvaros un robežšķērsošanas elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas e-pakalpojuma nodrošināšanai Satiksmes ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju (Valsts ieņēmumu dienestu) un Iekšlietu ministriju (Valsts robežsardzi) sagatavoja un Saeimā tika pieņemti grozījumi Likumā, nosakot pienākumu pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas autotransporta līdzekļus, kurus lieto pasažieru vai kravu pārvadāšanai, reģistrēt elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, kā arī noteikt deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā notiek transportlīdzekļu reģistrēšana elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā. Pienākums reģistrēt paredzēto robežšķērsošanas laiku elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā ir visiem transportlīdzekļu vadītājiem, īpašniekiem vai turētājiem, kuri vēlas šķērsot Latvijas Republikas ārējo robežu, izņemot transportlīdzekļus, ar kuriem pārvietojas Likuma 10. panta desmitās daļas 1.,2., 4. (attiecībā uz operatīvajiem transportlīdzekļiem, zirgu pajūgiem, velotransportu, personām ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas pasēm), 5., 7. un 8. punktā noteiktās personas, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un to darbinieku transportlīdzekļi, kā arī transportlīdzekļi, kas ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kuras dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai, kā arī ārpus kārtas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā:
- cietušās vai saslimušās personas, kurām nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai kuras pavada ārstniecības personas;
- valsts un pašvaldību iestāžu oficiālās delegācijas, kā arī organizētas bērnu un tūristu grupas, ja vismaz 24 stundas pirms plānotā ārējās robežas šķērsošanas laika Valsts robežsardze ir rakstveidā informēta par to un ārējās robežas šķērsošanai paredzēto robežšķērsošanas vietu, kā arī saņēmusi personu sarakstu, kurā norādīts robežu šķērsojošo personu vārds, uzvārds, personas kods, ceļošanas dokumenta veids un numurs;
- cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju laikā izglābtās personas;
- citas personas gadījumos, kas paredzēti starptautiskajos līgumos;
- izņēmuma gadījumos, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem, ārpus kārtas šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās drīkst citas likuma 10. panta desmitajā daļā neminētās personas, ja ir saņemta Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās amatpersonas atļauja.
Minētie transportlīdzekļi netiek reģistrēti elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā. Šo transportlīdzekļu robežšķērsošanu organizē Valsts robežsardze normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" 2. punktā ir noteikts, ka uz autoceļiem izveido šādas robežšķērsošanas vietas:
Uz valsts robežas ar Krievijas Federāciju:
- Grebņeva;
- Pededze;
- Terehova;
- Vientuļi.
Uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku:
- Pāternieki;
- Silene.
Lai mazinātu apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai un novērstu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas iespējas un tās mēģinājumus, ar Ministru kabineta 2024. gada 11. februāra rīkojumu Nr. 97 "Par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu (neatjaunošanu) uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas" ir apturēta uz autoceļa izveidotās robežšķērsošanas vietas "Silene" darbība.
Ievērojot Krievijas Federācijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā un nepieciešamību novērst apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, kas saistīts ar vēršanos pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai demokrātisko valsts iekārtu, ar Ministru kabineta 2023.gada 13.oktobra rīkojumu "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas" no 2023. gada 16. oktobra ir apturēta uz autoceļiem izveidotu robežšķērsošanas vietu "Pededze" un "Vientuļi" darbība.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta protokollēmums tiek papildināts ar punktu, nosakot, ka izvērtējums par projekta "Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošanu" robežšķērsošanas vietās “Silene” un “Vientuļi” tiek veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 31, 65. §) 3. punktā doto uzdevumu. Pamatojoties uz izvērtējumu un atkarībā no Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par robežšķērsošanas vietu darbību, Ministru kabinets lemj par projekta īstenošanu robežšķērsošanas vietās “Silene” un “Vientuļi”.
Padziļināta izvērtējuma nepieciešamība izriet no sekojošiem aspektiem:
Infrastruktūras nepieejamība. Nepieciešams izvērtēt ietekmi, kas radīsies, ja robežšķērsošanas vietās “Vientuļi” un “Silene” izbūve netiek veikta projekta pirmās kārtas ietvaros. Gadījumā, ja nākotnē radīsies nepieciešamība atjaunot minēto robežšķērsošanas vietu pilnvērtīgu darbību, risinājuma ieviešanai būs nepieciešams aptuveni divu gadu periods, kas būtiski ierobežos valsts spēju savlaicīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, vajadzība atjaunot kādas robežšķērsošanas vietas darbību var būt saistīta arī ar kaimiņvalstu lēmumiem, piemēram, organizēt noteiktu transportlīdzekļu plūsmu tikai caur konkrētu robežšķērsošanas vietu.
Iepirkuma efektivitāte un izmaksu riski. Efektīvas publiskā iepirkuma procedūras nodrošināšanai lēmums par RŠV “Vientuļi” un “Silene” izbūvi jāparedz savlaicīgi, vienlaikus ar pirmo trīs prioritāro RŠV (Terehova, Grebņeva, Pāternieki) iepirkumu. Ja projekta ietvaros vispirms tiek organizēts iepirkums pirmās prioritātes RŠV, bet tikai secīgi pēc to izbūves tiek lemts par Silenes un Vientuļu RŠV aprīkošanu, būs nepieciešams izsludināt atsevišķu iepirkumu, kas radīs papildu administratīvo slogu (t.sk. jaunu saskaņojumu saņemšana, dokumentācijas, tehnisko noteikumu, iepirkumu komisijas darbs, citi izdevumi), kā arī pastāv risks, ka piegādātāji neizrādīs interesi par neliela apjoma darbiem šajā reģionā. Turklāt abu RŠV ģeogrāfiskais izvietojums nozīmē, ka piegādātājam būtu jānodrošina vienlaicīga darbinieku un tehnikas izvietošana divās savstarpēji attālinātās vietās, kas būtiski palielina darbu izmaksas. Papildus jāņem vērā inflācijas un darbu nerentabilitātes ietekme uz kopējām izbūves izmaksām.
Pašlaik pierobežas teritorijās tiek īstenoti vairāki infrastruktūras projekti (optisko tīklu un elektroapgādes izbūve), kuros iesaistīti būvuzņēmumi, kas piedalās arī šī projekta optikas un elektroapgādes iepirkumā. Šāda situācija rada priekšrocības, jo piegādātāji jau ir mobilizējuši tehniku un darbaspēku konkrētajā reģionā, līdz ar to darbus iespējams nodrošināt rentabli un par ekonomiski pamatotām cenām. Ja robežšķērsošanas vietu izbūve tiktu atlikta, pastāv augsts risks, ka piegādātāji šajā reģionā vairs nebūs aktīvi, kas savukārt radītu būtisku izmaksu pieaugumu.
Finanšu aprēķini un pamatojums. Projekts ietver optikas, elektroapgādes projektēšanu un izbūvi, video novērošanas sistēmas tīkla, kameru un kameru programmatūras uzstādīšanu. Video kameras ar automašīnu reģistrācijas numura fiksēšanas (ANPR) funkciju tiks izvietotas, gan vairāku kilometru attālumā no RŠV, gan RŠV iebraukšanas/izbraukšanas posteņos.
Pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas pa autoceļiem transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs reģistrējas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā normatīvajos aktos, kas nosaka robežšķērsošanas vietas, noteiktajās Latvijas Republikas ārējās robežas autoceļa robežšķērsošanas vietās.
Noteikumu projekts paredz, ka pārējie transportlīdzekļu vadītāji, īpašnieki vai turētāji (turpmāk – reģistrācijas veicēji), lai izceļotu caur normatīvajos aktos noteiktajām Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežšķērsošanas vietām uz autoceļiem, pirms ierašanās robežšķērsošanas vietā reģistrējas elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā tīmekļa vietnē, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti):
1. prioritārā rinda, kurā reģistrē transportlīdzekļus, ar kuriem tiek veikti pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas minēti Likuma 10. panta desmitās daļas 6. un 6.1 punktā. Regulāro starptautisko maršrutu ar autobusiem, kas minēti Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10.panta desmitās daļas 4.punktā, reģistrāciju elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā prioritārajā rindā veic sistēmas pārzinis atbilstoši attiecīgajam maršrutam izsniegtajai atļaujai.
2. rinda viegliem pasažieru transportlīdzekļiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem;
3. rinda autobusiem, ar kuriem neveic regulāros pasažieru pārvadājumus;
4. rinda kravas transportlīdzekļiem bez kravas;
5. rinda kravas transportlīdzekļiem ar kravu, kas neatbilst ārpus kārtas transportējamo preču prasībām.
1. prioritārajā rindā ietilpst transportlīdzekļi ar kurām pārvietojas sekojošas personas:
- personas, kuras šķērso valsts robežu ar regulāro starptautisko maršrutu autobusiem,
- personas, kas ar transportlīdzekļiem pārvadā kravas, kuru neto svaru vairāk nekā par 50 procentiem no kopējās kravas neto svara veido ārpus kārtas transportējamo preču sarakstā iekļautās preces. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu, atbilstoši kuram ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas šķērso ātri bojājošās preces, kuras tiek transportētas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), kā arī citas preces, kurām to īpašību dēļ nepieciešams ārējo robežu šķērsot ārpus kārtas, nosaka Ministru kabinets;
- personas, kas ar transportlīdzekļiem robežšķērsošanas vietās uz autoceļiem izved kravas, kuru sastāvu pilnībā veido preces, kuru nosūtītājs atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem muitas jomā ir atzītā komersanta (AEO) sertifikāta turētājs, ja pārvadātājs vienlaikus ir minētā sertifikāta turētājs;
- Izņēmuma gadījumos, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem, ārpus kārtas šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās drīkst citas Likuma 10. panta desmitajā daļā neminētās personas, ja ir saņemta Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās amatpersonas atļauja.
Regulārajiem sabiedriskā transporta pārvadājumiem tiks noteikti laika periodi atbilstoši iesniegtajiem pārvadājuma grafikiem.
Transportlīdzekļa rindas reģistrāciju var veikt fiziska persona (piemēram, vadītājs) vai juridiska persona. Rindas reģistrācijas procesā pieteicējam ir pienākums sniegt patiesus datus par valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanu (robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku, rindas veidu (prioritāti)).
Minimāli dzīvotspējīgā produkta (MVP) posmā sistēmā ir izdalīti transportlīdzekļi ar "kravu/bez kravas", ņemot vērā, ka tiek izmantots gatavs tehnoloģiskais risinājums ar predefinētu struktūru. Šāds plūsmu dalījums saistīts ar to, ka kravas transportlīdzekļiem MRN numurs ir paredzēts kā obligāts, lai kravas transportlīdzeklis reģistrētos rindā, ņemot vērā, ka kravas transportlīdzeklim bez kravas nav piešķirts MRN numurs. Šāda uzbūve MVP posmā nevar tikt mainīta.
- cietušās vai saslimušās personas, kurām nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība vai kuras pavada ārstniecības personas;
- valsts un pašvaldību iestāžu oficiālās delegācijas, kā arī organizētas bērnu un tūristu grupas, ja vismaz 24 stundas pirms plānotā ārējās robežas šķērsošanas laika Valsts robežsardze ir rakstveidā informēta par to un ārējās robežas šķērsošanai paredzēto robežšķērsošanas vietu, kā arī saņēmusi personu sarakstu, kurā norādīts robežu šķērsojošo personu vārds, uzvārds, personas kods, ceļošanas dokumenta veids un numurs;
- cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju laikā izglābtās personas;
- citas personas gadījumos, kas paredzēti starptautiskajos līgumos;
- izņēmuma gadījumos, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem, ārpus kārtas šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās drīkst citas likuma 10. panta desmitajā daļā neminētās personas, ja ir saņemta Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās amatpersonas atļauja.
Minētie transportlīdzekļi netiek reģistrēti elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā. Šo transportlīdzekļu robežšķērsošanu organizē Valsts robežsardze normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 704 "Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm" 2. punktā ir noteikts, ka uz autoceļiem izveido šādas robežšķērsošanas vietas:
Uz valsts robežas ar Krievijas Federāciju:
- Grebņeva;
- Pededze;
- Terehova;
- Vientuļi.
Uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku:
- Pāternieki;
- Silene.
Lai mazinātu apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai un novērstu Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas iespējas un tās mēģinājumus, ar Ministru kabineta 2024. gada 11. februāra rīkojumu Nr. 97 "Par robežšķērsošanas vietas "Silene" darbības apturēšanu (neatjaunošanu) uz Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas" ir apturēta uz autoceļa izveidotās robežšķērsošanas vietas "Silene" darbība.
Ievērojot Krievijas Federācijas īstenoto militāro iebrukumu Ukrainā un nepieciešamību novērst apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai, kas saistīts ar vēršanos pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai demokrātisko valsts iekārtu, ar Ministru kabineta 2023.gada 13.oktobra rīkojumu "Par robežšķērsošanas vietu darbības apturēšanu uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas valsts robežas" no 2023. gada 16. oktobra ir apturēta uz autoceļiem izveidotu robežšķērsošanas vietu "Pededze" un "Vientuļi" darbība.
Ņemot vērā minēto, Ministru kabineta protokollēmums tiek papildināts ar punktu, nosakot, ka izvērtējums par projekta "Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošanu" robežšķērsošanas vietās “Silene” un “Vientuļi” tiek veikts saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 12. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 31, 65. §) 3. punktā doto uzdevumu. Pamatojoties uz izvērtējumu un atkarībā no Ministru kabineta pieņemtajiem lēmumiem par robežšķērsošanas vietu darbību, Ministru kabinets lemj par projekta īstenošanu robežšķērsošanas vietās “Silene” un “Vientuļi”.
Padziļināta izvērtējuma nepieciešamība izriet no sekojošiem aspektiem:
Infrastruktūras nepieejamība. Nepieciešams izvērtēt ietekmi, kas radīsies, ja robežšķērsošanas vietās “Vientuļi” un “Silene” izbūve netiek veikta projekta pirmās kārtas ietvaros. Gadījumā, ja nākotnē radīsies nepieciešamība atjaunot minēto robežšķērsošanas vietu pilnvērtīgu darbību, risinājuma ieviešanai būs nepieciešams aptuveni divu gadu periods, kas būtiski ierobežos valsts spēju savlaicīgi reaģēt uz situācijas izmaiņām. Turklāt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, vajadzība atjaunot kādas robežšķērsošanas vietas darbību var būt saistīta arī ar kaimiņvalstu lēmumiem, piemēram, organizēt noteiktu transportlīdzekļu plūsmu tikai caur konkrētu robežšķērsošanas vietu.
Iepirkuma efektivitāte un izmaksu riski. Efektīvas publiskā iepirkuma procedūras nodrošināšanai lēmums par RŠV “Vientuļi” un “Silene” izbūvi jāparedz savlaicīgi, vienlaikus ar pirmo trīs prioritāro RŠV (Terehova, Grebņeva, Pāternieki) iepirkumu. Ja projekta ietvaros vispirms tiek organizēts iepirkums pirmās prioritātes RŠV, bet tikai secīgi pēc to izbūves tiek lemts par Silenes un Vientuļu RŠV aprīkošanu, būs nepieciešams izsludināt atsevišķu iepirkumu, kas radīs papildu administratīvo slogu (t.sk. jaunu saskaņojumu saņemšana, dokumentācijas, tehnisko noteikumu, iepirkumu komisijas darbs, citi izdevumi), kā arī pastāv risks, ka piegādātāji neizrādīs interesi par neliela apjoma darbiem šajā reģionā. Turklāt abu RŠV ģeogrāfiskais izvietojums nozīmē, ka piegādātājam būtu jānodrošina vienlaicīga darbinieku un tehnikas izvietošana divās savstarpēji attālinātās vietās, kas būtiski palielina darbu izmaksas. Papildus jāņem vērā inflācijas un darbu nerentabilitātes ietekme uz kopējām izbūves izmaksām.
Pašlaik pierobežas teritorijās tiek īstenoti vairāki infrastruktūras projekti (optisko tīklu un elektroapgādes izbūve), kuros iesaistīti būvuzņēmumi, kas piedalās arī šī projekta optikas un elektroapgādes iepirkumā. Šāda situācija rada priekšrocības, jo piegādātāji jau ir mobilizējuši tehniku un darbaspēku konkrētajā reģionā, līdz ar to darbus iespējams nodrošināt rentabli un par ekonomiski pamatotām cenām. Ja robežšķērsošanas vietu izbūve tiktu atlikta, pastāv augsts risks, ka piegādātāji šajā reģionā vairs nebūs aktīvi, kas savukārt radītu būtisku izmaksu pieaugumu.
Finanšu aprēķini un pamatojums. Projekts ietver optikas, elektroapgādes projektēšanu un izbūvi, video novērošanas sistēmas tīkla, kameru un kameru programmatūras uzstādīšanu. Video kameras ar automašīnu reģistrācijas numura fiksēšanas (ANPR) funkciju tiks izvietotas, gan vairāku kilometru attālumā no RŠV, gan RŠV iebraukšanas/izbraukšanas posteņos.
Pirms valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanas pa autoceļiem transportlīdzekļa vadītājs, īpašnieks vai turētājs reģistrējas elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā normatīvajos aktos, kas nosaka robežšķērsošanas vietas, noteiktajās Latvijas Republikas ārējās robežas autoceļa robežšķērsošanas vietās.
Noteikumu projekts paredz, ka pārējie transportlīdzekļu vadītāji, īpašnieki vai turētāji (turpmāk – reģistrācijas veicēji), lai izceļotu caur normatīvajos aktos noteiktajām Latvijas Republikas ārējās sauszemes robežšķērsošanas vietām uz autoceļiem, pirms ierašanās robežšķērsošanas vietā reģistrējas elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā tīmekļa vietnē, norādot robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku un rindas veidu (prioritāti):
1. prioritārā rinda, kurā reģistrē transportlīdzekļus, ar kuriem tiek veikti pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas minēti Likuma 10. panta desmitās daļas 6. un 6.1 punktā. Regulāro starptautisko maršrutu ar autobusiem, kas minēti Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10.panta desmitās daļas 4.punktā, reģistrāciju elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā prioritārajā rindā veic sistēmas pārzinis atbilstoši attiecīgajam maršrutam izsniegtajai atļaujai.
2. rinda viegliem pasažieru transportlīdzekļiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem;
3. rinda autobusiem, ar kuriem neveic regulāros pasažieru pārvadājumus;
4. rinda kravas transportlīdzekļiem bez kravas;
5. rinda kravas transportlīdzekļiem ar kravu, kas neatbilst ārpus kārtas transportējamo preču prasībām.
1. prioritārajā rindā ietilpst transportlīdzekļi ar kurām pārvietojas sekojošas personas:
- personas, kuras šķērso valsts robežu ar regulāro starptautisko maršrutu autobusiem,
- personas, kas ar transportlīdzekļiem pārvadā kravas, kuru neto svaru vairāk nekā par 50 procentiem no kopējās kravas neto svara veido ārpus kārtas transportējamo preču sarakstā iekļautās preces. Ārpus kārtas transportējamo preču sarakstu, atbilstoši kuram ārējo robežu robežšķērsošanas vietās ārpus kārtas šķērso ātri bojājošās preces, kuras tiek transportētas saskaņā ar Latvijas Republikai saistošo 1970.gada 1.septembra Nolīgumu par ātri bojājošos pārtikas produktu starptautiskajiem pārvadājumiem un par speciālām iekārtām, kas izmantojamas šajos pārvadājumos (ATP), kā arī citas preces, kurām to īpašību dēļ nepieciešams ārējo robežu šķērsot ārpus kārtas, nosaka Ministru kabinets;
- personas, kas ar transportlīdzekļiem robežšķērsošanas vietās uz autoceļiem izved kravas, kuru sastāvu pilnībā veido preces, kuru nosūtītājs atbilstoši tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem muitas jomā ir atzītā komersanta (AEO) sertifikāta turētājs, ja pārvadātājs vienlaikus ir minētā sertifikāta turētājs;
- Izņēmuma gadījumos, ja tas atbilst starptautisko tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem, ārpus kārtas šķērsot ārējo robežu robežšķērsošanas vietās drīkst citas Likuma 10. panta desmitajā daļā neminētās personas, ja ir saņemta Valsts robežsardzes priekšnieka vai viņa pilnvarotās amatpersonas atļauja.
Regulārajiem sabiedriskā transporta pārvadājumiem tiks noteikti laika periodi atbilstoši iesniegtajiem pārvadājuma grafikiem.
Transportlīdzekļa rindas reģistrāciju var veikt fiziska persona (piemēram, vadītājs) vai juridiska persona. Rindas reģistrācijas procesā pieteicējam ir pienākums sniegt patiesus datus par valsts ārējās sauszemes robežas šķērsošanu (robežšķērsošanas vietu, datumu, laiku, rindas veidu (prioritāti)).
Minimāli dzīvotspējīgā produkta (MVP) posmā sistēmā ir izdalīti transportlīdzekļi ar "kravu/bez kravas", ņemot vērā, ka tiek izmantots gatavs tehnoloģiskais risinājums ar predefinētu struktūru. Šāds plūsmu dalījums saistīts ar to, ka kravas transportlīdzekļiem MRN numurs ir paredzēts kā obligāts, lai kravas transportlīdzeklis reģistrētos rindā, ņemot vērā, ka kravas transportlīdzeklim bez kravas nav piešķirts MRN numurs. Šāda uzbūve MVP posmā nevar tikt mainīta.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams noteikt kārtību, kādā notiek rindas organizācija transportlīdzekļu reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, samaksas kārtību par reģistrēšanos elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā un sniedzamos datus un apjomu par transportlīdzekli, tā vadītāju, kontaktinformāciju, datu glabāšanas termiņus un datu apstrādes nosacījumus.
Risinājuma apraksts
Lai saglabātu iespēju savlaicīgi un efektīvi reaģēt uz nākotnes izmaiņām, tostarp nodrošinot sistēmas piemērošanu arī citās robežšķērsošanas vietās, ka noteikumu projektā nebūtu lietderīgi fiksēt konkrētu vietu sarakstu. Šāda pieeja ļautu nodrošināt normatīvā regulējuma atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastību Ministru kabinetam, lai tas varētu efektīvi īstenot tiesību normas mērķi.
Lai nodrošinātu elektroniskās reģistrācijas iespēju iespējami ātri tiks ieviesta sistēmas pirmā paaudze ar vienkāršotu funkcionalitāti, kurā sākotnēji paredzēts dalījums „ar kravu/bez kravas”, jo kravas transportlīdzekļiem ar kravu reģistrācijai rindā ir obligāti jānorāda MRN (angļu val. Movement Reference Number) numurs, savukārt kravas transportlīdzekļiem bez kravas šāds numurs netiek piešķirts. Tomēr sistēmas turpmākajā attīstībā šis tehniskais ierobežojums var tikt mainīts, tādēļ regulējums paredz izšķirot kravas transportlīdzekļus pēc to atbilstības vai neatbilstības prasībām ārpus kārtas transportējamo preču pārvadāšanai.
Elektroniskajā rindas reģistrācijas sistēmā kā reģistrācijas identifikators tiek izmantoti transportlīdzekļa dati un piekabes vai puspiekabes dati (ja attiecināms) un kravas esība. Nepieciešamajā apjomā tiek ievākti dati par vadītāju un tā kontaktinformācija.
Rindas rezervācijas sistēmā reģistrējami šādi dati:
par rezervācijas vietu un laiku: robežšķērsošanas vieta, datums, laiks; rindas veids (prioritāte); transportlīdzekļa veids.
par transportlīdzekļa vadītāju: vārds (vārdi); uzvārds; dzimšanas datums (datums, mēnesis, gads); kontaktinformācija paziņojumu saņemšanai (telefona numurs un e-pasta adrese).
par transportlīdzekli un tā kravu, ja attiecināms: reģistrācijas valsts; valsts reģistrācijas numurs; marka; piekabes vai puspiekabes valsts reģistrācijas numurs, ja attiecināms; kravas esība, norādot galvenais atsauces numuru jeb MRN, vai kravas neesība; ātri bojājošās kravas gadījumā jānorāda preču pavaddokumentos minēto preču kombinētās nomenklatūras kodu, Likuma 10. panta desmitās daļas 6.1 punktā minētajam nosacījumam iekļaušanai prioritārajā rindā.
Transportlīdzekļa iepriekšēja reģistrācija elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā iebraukšanai robežšķērsošanas vietā no 2025. gada 1. oktobra uzsākama no noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Datu glabāšana 12 mēnešus nodrošina iespēju risināt lietotāju sūdzības, kas saistīti ar maksājumu apstrādes jautājumiem un maksas atgriešanai, rindas pārvaldības pakalpojuma nodrošināšanai.
No pienākuma reģistrēties elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā ir atbrīvotas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitās daļas 1., 2, 4. (attiecībā uz operatīvajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem ar diplomātiskajiem reģistrācijas numuriem, zirgu pajūgiem un velotransportu), 5., 7. un 8. punktā noteiktās personas, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un to darbinieku transportlīdzekļi, kā arī transportlīdzekļi, kas ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kuras dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai, kā arī ārpus kārtas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā.
Pienākums reģistrēties, bet no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi.
Noteikumu projektā 13. punkts nosaka vispārīgo regulējumu par transportlīdzekļu ielaišanu ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietā, sasaistot to ar elektronisko rindas rezervācijas sistēmu. Detalizēta procesuālā kārtība, tai skaitā rīcība sistēmas darbības traucējumu gadījumos, netiek ietverta Ministru kabineta noteikumos, bet tiek izstrādāta atsevišķā starpinstitūciju robežšķērsošanas procesa instrukcijā, kas izveidota sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm.
Ir paredzēts, ka maksājuma ietvaros reģistrācijas veicējam ir tiesības mainīt rezervācijas datumu un laiku, tādējādi nodrošinot robežas šķērsošanu arī gadījumos, kad sākotnēji rezervētais laiks nav izmantojams. Maksājuma atmaksa tiek pieļauta tikai izņēmuma gadījumos, kas noteikti noteikumu projekta 20. punktā. No sistēmas darbības viedokļa robežas šķērsošana tiek nodrošināta visos gadījumos, savukārt atruna par maksājuma atgriešanu ir nepieciešama, lai tiesiski regulētu situācijas, kad ārēju apstākļu dēļ (piemēram, citas valsts puses robežšķērsošanas vietas slēgšanas dēļ) reģistrācijas veicējam objektīvi nav iespējams izmantot savu rezervāciju.
Personas datu apjoms, kas paredzēts projekta 27.2.4. un 27.2.5. apakšpunktā (vadītāja valstspiederība un identifikācijas dokumenta dati), ir nepieciešams iestāžu vajadzībām, kuras savas kompetences ietvaros veic ar valsts drošību, sabiedrības kārtību vai drošību, vai sabiedrības veselību, vai valsts robežas drošību saistīto pasākumu kontroli. Informācija tiks uzturēta tādā apjomā, lai panāktu drošu un efektīvu rindas pieteikšanas un apkalpošanas mehānismu, kā arī nodrošinātu ar valsts robežas drošību saistīto pasākumu kontroli. Šāds datu apjoms (detalizācija) identificēts Likuma 10.1 panta redakcijas sagatavošanas laikā, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm. Datu apjoms nodrošinās valsts drošības interešu ievērošanu un kompetento institūciju funkciju izpildi, tostarp, radot potenciālu pašreizējo robežas šķērsošanas procedūru efektivitātes paaugstināšanai. Minēto datu apstrādes nolūks ir ierobežots un konfidenciāls, un to izmantošana notiks tikai atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam. Tāpat dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu objektīvu robežšķērsotāju kustības tendenču novērošanu un analīzi, kurai nepieciešama sasaiste ne tikai ar veiktajām rezervācijām, bet arī ar personu identificējošiem datiem, lai precīzi noteiktu šķērsotāju šķērsošanas tendences, kā arī, lai būtu iespējams identificēt robežšķērsošanas gadījumus un transportlīdzekļu plūsmas risku gadījumos, kad tiek konstatēti apdraudējumi vai tas nepieciešams tiesībsargājošām iestādēm, piemēram, izmeklējot hibrīduzbrukumus.
Lai nodrošinātu elektroniskās reģistrācijas iespēju iespējami ātri tiks ieviesta sistēmas pirmā paaudze ar vienkāršotu funkcionalitāti, kurā sākotnēji paredzēts dalījums „ar kravu/bez kravas”, jo kravas transportlīdzekļiem ar kravu reģistrācijai rindā ir obligāti jānorāda MRN (angļu val. Movement Reference Number) numurs, savukārt kravas transportlīdzekļiem bez kravas šāds numurs netiek piešķirts. Tomēr sistēmas turpmākajā attīstībā šis tehniskais ierobežojums var tikt mainīts, tādēļ regulējums paredz izšķirot kravas transportlīdzekļus pēc to atbilstības vai neatbilstības prasībām ārpus kārtas transportējamo preču pārvadāšanai.
Elektroniskajā rindas reģistrācijas sistēmā kā reģistrācijas identifikators tiek izmantoti transportlīdzekļa dati un piekabes vai puspiekabes dati (ja attiecināms) un kravas esība. Nepieciešamajā apjomā tiek ievākti dati par vadītāju un tā kontaktinformācija.
Rindas rezervācijas sistēmā reģistrējami šādi dati:
par rezervācijas vietu un laiku: robežšķērsošanas vieta, datums, laiks; rindas veids (prioritāte); transportlīdzekļa veids.
par transportlīdzekļa vadītāju: vārds (vārdi); uzvārds; dzimšanas datums (datums, mēnesis, gads); kontaktinformācija paziņojumu saņemšanai (telefona numurs un e-pasta adrese).
par transportlīdzekli un tā kravu, ja attiecināms: reģistrācijas valsts; valsts reģistrācijas numurs; marka; piekabes vai puspiekabes valsts reģistrācijas numurs, ja attiecināms; kravas esība, norādot galvenais atsauces numuru jeb MRN, vai kravas neesība; ātri bojājošās kravas gadījumā jānorāda preču pavaddokumentos minēto preču kombinētās nomenklatūras kodu, Likuma 10. panta desmitās daļas 6.1 punktā minētajam nosacījumam iekļaušanai prioritārajā rindā.
Transportlīdzekļa iepriekšēja reģistrācija elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā iebraukšanai robežšķērsošanas vietā no 2025. gada 1. oktobra uzsākama no noteikumu spēkā stāšanās dienas.
Datu glabāšana 12 mēnešus nodrošina iespēju risināt lietotāju sūdzības, kas saistīti ar maksājumu apstrādes jautājumiem un maksas atgriešanai, rindas pārvaldības pakalpojuma nodrošināšanai.
No pienākuma reģistrēties elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā ir atbrīvotas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitās daļas 1., 2, 4. (attiecībā uz operatīvajiem transportlīdzekļiem, transportlīdzekļiem ar diplomātiskajiem reģistrācijas numuriem, zirgu pajūgiem un velotransportu), 5., 7. un 8. punktā noteiktās personas, diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību un to darbinieku transportlīdzekļi, kā arī transportlīdzekļi, kas ir tādas personas īpašumā vai turējumā, kuras dodas īstermiņa braucienā, tostarp tranzītā, oficiālo funkciju veikšanai vai tehniskā atbalsta nodrošināšanai Latvijas vai ārvalstu diplomātiskajai vai konsulārajai pārstāvniecībai vai starptautiskai organizācijai, kā arī ārpus kārtas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā gadījumā.
Pienākums reģistrēties, bet no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi.
Noteikumu projektā 13. punkts nosaka vispārīgo regulējumu par transportlīdzekļu ielaišanu ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietā, sasaistot to ar elektronisko rindas rezervācijas sistēmu. Detalizēta procesuālā kārtība, tai skaitā rīcība sistēmas darbības traucējumu gadījumos, netiek ietverta Ministru kabineta noteikumos, bet tiek izstrādāta atsevišķā starpinstitūciju robežšķērsošanas procesa instrukcijā, kas izveidota sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm.
Ir paredzēts, ka maksājuma ietvaros reģistrācijas veicējam ir tiesības mainīt rezervācijas datumu un laiku, tādējādi nodrošinot robežas šķērsošanu arī gadījumos, kad sākotnēji rezervētais laiks nav izmantojams. Maksājuma atmaksa tiek pieļauta tikai izņēmuma gadījumos, kas noteikti noteikumu projekta 20. punktā. No sistēmas darbības viedokļa robežas šķērsošana tiek nodrošināta visos gadījumos, savukārt atruna par maksājuma atgriešanu ir nepieciešama, lai tiesiski regulētu situācijas, kad ārēju apstākļu dēļ (piemēram, citas valsts puses robežšķērsošanas vietas slēgšanas dēļ) reģistrācijas veicējam objektīvi nav iespējams izmantot savu rezervāciju.
Personas datu apjoms, kas paredzēts projekta 27.2.4. un 27.2.5. apakšpunktā (vadītāja valstspiederība un identifikācijas dokumenta dati), ir nepieciešams iestāžu vajadzībām, kuras savas kompetences ietvaros veic ar valsts drošību, sabiedrības kārtību vai drošību, vai sabiedrības veselību, vai valsts robežas drošību saistīto pasākumu kontroli. Informācija tiks uzturēta tādā apjomā, lai panāktu drošu un efektīvu rindas pieteikšanas un apkalpošanas mehānismu, kā arī nodrošinātu ar valsts robežas drošību saistīto pasākumu kontroli. Šāds datu apjoms (detalizācija) identificēts Likuma 10.1 panta redakcijas sagatavošanas laikā, konsultējoties ar iesaistītajām pusēm. Datu apjoms nodrošinās valsts drošības interešu ievērošanu un kompetento institūciju funkciju izpildi, tostarp, radot potenciālu pašreizējo robežas šķērsošanas procedūru efektivitātes paaugstināšanai. Minēto datu apstrādes nolūks ir ierobežots un konfidenciāls, un to izmantošana notiks tikai atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam. Tāpat dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu objektīvu robežšķērsotāju kustības tendenču novērošanu un analīzi, kurai nepieciešama sasaiste ne tikai ar veiktajām rezervācijām, bet arī ar personu identificējošiem datiem, lai precīzi noteiktu šķērsotāju šķērsošanas tendences, kā arī, lai būtu iespējams identificēt robežšķērsošanas gadījumus un transportlīdzekļu plūsmas risku gadījumos, kad tiek konstatēti apdraudējumi vai tas nepieciešams tiesībsargājošām iestādēm, piemēram, izmeklējot hibrīduzbrukumus.
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā jāparedz kārtība, kādā kompetentās iestādes saņem piekļuvi valsts ārējo robežu šķērsojošo autotransporta līdzekļu datiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka valsts pārvaldes iestādei, tiesai un prokuratūrai ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā pieprasīt un saņemt no datu pārziņa informāciju par elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā esošajiem datiem, lai veiktu tiem normatīvajos aktos paredzētos uzdevumus.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) paredz:
- 6. pants (1)(c) – datu apstrāde ir likumīga, ja tā nepieciešama, lai izpildītu juridisku pienākumu;
- 6. pants (1)(e) – apstrāde nepieciešama uzdevuma izpildei, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālās pilnvaras.
Pieprasījumam jābūt pamatotam ar konkrētu tiesisko pamatu (piemēram, kriminālprocesa vai administratīvā procesa ietvaros, muitas, robežas uzraudzības, valsts drošības vai tml. lietās), samērīgam, lai saņemtu tikai nepieciešamos datus konkrētā apjomā.
Praksē piemērojamā procedūra:
Rakstveida pieprasījums tiek adresēts sistēmas pārzinim – ATD, skaidri norādot:
- tiesisko pamatojumu;
- pieprasīto datu veidu/apjomu;
- mērķi (piemēram, izmeklēšana, uzraudzība, administratīvā lietvedība u. tml.);
- amatpersonu, kas atbild par datu izmantošanu.
ATD izvērtē pieprasījuma pamatotību un, ja tas ir atbilstošs, nodrošina datu izsniegšanu vai piekļuvi, ievērojot:
- iekšējās procedūras par datu izsniegšanu;
- reģistrē pieprasījumu un nodrošina izsekojamību.
Sistēmā reģistrēto informāciju valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” kā datu pārzinis nodrošina tiešsaistes datu pārraides režīmā Valsts robežsardzei un citām institūcijām, kurām piekļuve paredzēta normatīvajos aktos, šo institūciju funkciju izpildei nepieciešamajā apjomā. Datu piekļuves kārtību un apjomu nosaka ar vienošanos starp datu pārzini un informācijas saņēmēju.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula) paredz:
- 6. pants (1)(c) – datu apstrāde ir likumīga, ja tā nepieciešama, lai izpildītu juridisku pienākumu;
- 6. pants (1)(e) – apstrāde nepieciešama uzdevuma izpildei, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālās pilnvaras.
Pieprasījumam jābūt pamatotam ar konkrētu tiesisko pamatu (piemēram, kriminālprocesa vai administratīvā procesa ietvaros, muitas, robežas uzraudzības, valsts drošības vai tml. lietās), samērīgam, lai saņemtu tikai nepieciešamos datus konkrētā apjomā.
Praksē piemērojamā procedūra:
Rakstveida pieprasījums tiek adresēts sistēmas pārzinim – ATD, skaidri norādot:
- tiesisko pamatojumu;
- pieprasīto datu veidu/apjomu;
- mērķi (piemēram, izmeklēšana, uzraudzība, administratīvā lietvedība u. tml.);
- amatpersonu, kas atbild par datu izmantošanu.
ATD izvērtē pieprasījuma pamatotību un, ja tas ir atbilstošs, nodrošina datu izsniegšanu vai piekļuvi, ievērojot:
- iekšējās procedūras par datu izsniegšanu;
- reģistrē pieprasījumu un nodrošina izsekojamību.
Sistēmā reģistrēto informāciju valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Autotransporta direkcija” kā datu pārzinis nodrošina tiešsaistes datu pārraides režīmā Valsts robežsardzei un citām institūcijām, kurām piekļuve paredzēta normatīvajos aktos, šo institūciju funkciju izpildei nepieciešamajā apjomā. Datu piekļuves kārtību un apjomu nosaka ar vienošanos starp datu pārzini un informācijas saņēmēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izmaksu un ieguvumu analīze projektam ir veikta atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras publicētajam paraugam un metodiskajiem norādījumiem projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai (https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize).
Projekta īstenošana radīs kvantitatīvos ekonomiskos ieguvumus sabiedrībai – kravu pārvadātājiem samazināsies izdevumi, kas saistīti ar ilgstošām transportlīdzekļu dīkstāvēm rindās uz autoceļiem. Dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 EUR dienā (atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā"(24-TA-2478) anotācijā sniegtajai informācijai). Ar šo projektu paredzamais ietaupījums vienam braucienam vismaz 2 dienas (šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis; aprēķinos izmantots pieņēmums, ka rindā jāpavada vidēji 2 dienas, ņemot vērā mainīgo rindu situāciju, rindu sezonalitāti u.c. faktorus, kas ietekmē rindu veidošanos).
Aprēķiniem izmantotā formula: Laika ietaupījums x 70 EUR x vidējais auto skaits gadā (2 dienas x 70 EUR x vid. 132 tūkst. auto 2024. gadā = 18 480 000 EUR).
Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus:
Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 81 757 985 EUR;
Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 157.24 %;
Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 31.4.
Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbības izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 31.4 punkti.
Papildus jānorāda, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, projekta īstenošana ir nozīmīga valsts drošības interesēs, jo tas mazinās provokāciju un hibrīduzbrukumu risku, nepieļaujot nezināmu motīvu vadītu cilvēku, tai skaitā trešo valstu pilsoņu, un transportlīdzekļu koncentrāciju uz ceļiem pirms robežšķērsošanas vietām. Projektu īstenošana ļaus efektīvāk plānot kravu pārvadājumus, samazinot finanšu slogu pārvadātājiem, un arī nodrošināt balansētu ārējās robežas šķērsošanu, piemēram, pasažieru pārvadājumiem un vietējai satiksmei, veicinās ceļu satiksmes drošību pirms robežšķērsošanas vietām un palīdzēs nodrošināt atbilstoša transportlīdzekļu skaita ierašanos robežšķērsošanas vietā, ievērojot kompetento iestāžu kapacitāti. Projektam būs arī pozitīva ietekme uz vidi, jo, samazinot rindā gaidošo kravas transportlīdzekļu tukšgaitu, tiks radīts mazāks CO₂ izmešu apjoms.
Projekta īstenošana radīs kvantitatīvos ekonomiskos ieguvumus sabiedrībai – kravu pārvadātājiem samazināsies izdevumi, kas saistīti ar ilgstošām transportlīdzekļu dīkstāvēm rindās uz autoceļiem. Dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 EUR dienā (atbilstoši likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā"(24-TA-2478) anotācijā sniegtajai informācijai). Ar šo projektu paredzamais ietaupījums vienam braucienam vismaz 2 dienas (šobrīd transportlīdzekļu gaidīšanas laiks uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis; aprēķinos izmantots pieņēmums, ka rindā jāpavada vidēji 2 dienas, ņemot vērā mainīgo rindu situāciju, rindu sezonalitāti u.c. faktorus, kas ietekmē rindu veidošanos).
Aprēķiniem izmantotā formula: Laika ietaupījums x 70 EUR x vidējais auto skaits gadā (2 dienas x 70 EUR x vid. 132 tūkst. auto 2024. gadā = 18 480 000 EUR).
Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus:
Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 81 757 985 EUR;
Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 157.24 %;
Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 31.4.
Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbības izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 31.4 punkti.
Papildus jānorāda, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā, projekta īstenošana ir nozīmīga valsts drošības interesēs, jo tas mazinās provokāciju un hibrīduzbrukumu risku, nepieļaujot nezināmu motīvu vadītu cilvēku, tai skaitā trešo valstu pilsoņu, un transportlīdzekļu koncentrāciju uz ceļiem pirms robežšķērsošanas vietām. Projektu īstenošana ļaus efektīvāk plānot kravu pārvadājumus, samazinot finanšu slogu pārvadātājiem, un arī nodrošināt balansētu ārējās robežas šķērsošanu, piemēram, pasažieru pārvadājumiem un vietējai satiksmei, veicinās ceļu satiksmes drošību pirms robežšķērsošanas vietām un palīdzēs nodrošināt atbilstoša transportlīdzekļu skaita ierašanos robežšķērsošanas vietā, ievērojot kompetento iestāžu kapacitāti. Projektam būs arī pozitīva ietekme uz vidi, jo, samazinot rindā gaidošo kravas transportlīdzekļu tukšgaitu, tiks radīts mazāks CO₂ izmešu apjoms.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskās personas, kas izceļo ar transportlīdzekli pa autoceļiem, šķērsojot Latvijas ārējo sauszemes robežu
Ietekmes apraksts
Lai fiziskā persona izceļotu ar transportlīdzekli pa valsts ārējās sauszemes robežas robežšķērsošanas vietām, tā vadītājam (īpašniekam vai turētājam) transportlīdzeklis jāreģistrē elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā. Izmantojot elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas nodrošinātās iespējas un veicot iepriekšējo reģistrāciju, tiks novērsta nepieciešamība ilgstoši un nepiemērotos apstākļos atrasties uz autoceļiem pirms robežšķērsošanas vietas. Iepriekšējā reģistrēšanās ļaus transportlīdzeklim ierasties pie robežšķērsošanas vietas noteiktā laikā, atbilstoši iepriekš izvēlētajam un elektroniskās rindas rezervācijas sistēmā reģistrētajam laikam. Maksa tiks noteikta par vienu reģistrācijas reizi. Maksas pakalpojums atsvērs ilgstošu gaidīšanu rindā, atrodoties apgrūtinošos apstākļos uz autoceļa.
Juridiskās personas
- Latvijas un ārvalstu kravu un pasažieru pārvadātāji, kuri pa autoceļiem šķērso valsts ārējo sauszemes robežu ar transportlīdzekļiem.
Ietekmes apraksts
Latvijas un ārvalstu kravu un pasažieru pārvadātāji, kuri šķērso valsts ārējo sauszemes robežu ar transportlīdzekļiem. Lai izceļotu ar transportlīdzekli, tā vadītājam transportlīdzeklis jāreģistrē elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā.
Pārvadātājiem samazināsies izdevumi, kas saistīti ar ilgstošām transportlīdzekļu dīkstāvēm rindās uz autoceļiem. Dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 euro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu rindas garums uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, izmantojot elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas nodrošinātās iespējas un veicot iepriekšējo reģistrāciju, kuras izmaksas plānotas 9,30 euro par vienu transportlīdzekļa elektroniskās rindas rezervāciju. Salīdzinot ar dīkstāves izmaksām, izdevīgums transportlīdzekļu vadītājiem un kravu pārvadātāju uzņēmumiem ir acīmredzams.
Pārvadātājiem samazināsies izdevumi, kas saistīti ar ilgstošām transportlīdzekļu dīkstāvēm rindās uz autoceļiem. Dīkstāve uz pierobežas autoceļiem izmaksā vismaz 70 euro dienā. Ja šobrīd transportlīdzekļu rindas garums uz autoceļiem mēdz sasniegt pat 15 diennaktis, tad, izmantojot elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas nodrošinātās iespējas un veicot iepriekšējo reģistrāciju, kuras izmaksas plānotas 9,30 euro par vienu transportlīdzekļa elektroniskās rindas rezervāciju. Salīdzinot ar dīkstāves izmaksām, izdevīgums transportlīdzekļu vadītājiem un kravu pārvadātāju uzņēmumiem ir acīmredzams.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Fiziskās personas, kas izceļo ar transportlīdzekli pa autoceļiem, šķērsojot Latvijas ārējo sauszemes robežu
Nē
Izmaksu un ieguvumu analīze projektam ir veikta atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras publicētajam paraugam un metodiskajiem norādījumiem projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai (https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize).
Aprēķiniem izmantotā formula: Laika ietaupījums x 70 EUR x vidējais auto skaits gadā (2 dienas x 70 EUR x vid. 132 tūkst. auto 2024. gadā = 18 480 000 EUR).
Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus:
Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 81 757 985 EUR;
Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 157.24%;
Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 31.4.
Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbības izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 31.4 punkti.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
Latvijas un ārvalstu kravu un pasažieru pārvadātāji, kuri pa autoceļiem šķērso valsts ārējo sauszemes robežu ar transportlīdzekļiem.
Nē
Izmaksu un ieguvumu analīze projektam ir veikta atbilstoši Centrālās finanšu un līgumu aģentūras publicētajam paraugam un metodiskajiem norādījumiem projektu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai (https://www.cfla.gov.lv/lv/izmaksu-un-ieguvumu-analize).
Aprēķiniem izmantotā formula: Laika ietaupījums x 70 EUR x vidējais auto skaits gadā (2 dienas x 70 EUR x vid. 132 tūkst. auto 2024. gadā = 18 480 000 EUR).
Izmaksu un ieguvumu analīze liecina, ka projekts sasniegs šādus ekonomiskās atdeves rādītājus:
Ekonomiskās naudas plūsmas neto pašreizējā vērtība (ENPV) = 81 757 985 EUR;
Ekonomiskā iekšējā ienesīguma norma (ERR) = 157.24%;
Ieguvumu un izmaksu attiecība (B/C) = 31.4.
Projekta izmaksu un ieguvumu analīze ļauj secināt, ka projekta ekonomiskie ieguvumi pārsniedz Projekta investīciju un darbības izmaksas visā projekta dzīves ciklā un projekta īstenošana ir sabiedrībai izdevīga. Projekta izmaksu un ieguvumu attiecība ir 31.4 punkti.
Kopā
0,00
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Detalizēts maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķins viena transportlīdzekļa reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā ir pievienots anotācijas (ex-ante) pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Reģistrēšanās elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā būs maksas pakalpojums un tās uzturēšanas izdevumi tiks segti no ieņēmumiem par šo pakalpojumu. Lai noteiktu maksu par vienu reģistrācijas reizi, vērā ņemams lielais nenoteiktības līmenis saistībā gan ar pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām, gan, ievērojot ģeopolitisko situāciju, arī ar potenciālo pakalpojuma sniegšanas apjomu jeb robežu šķērsotāju skaita iespējamajām tendencēm.
Nosakot maksu par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, lai rastu tūlītēju risinājumu rindu mazināšanai robežas šķērsošanas vietās, izmaksās iekļauta nepieciešamība sākotnēji iegādāties jau gatavu rindu sistēmas risinājuma moduli. Nodrošinot pakalpojuma ilgtermiņa risinājumu, tiks izstrādāta elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūra, kā arī robežas šķērsošanas vietās tiks izbūvēta tehnoloģiskā infrastruktūra un uzstādītas iekārtas.
Attiecīgi būs nepieciešams finansējums gan programmatūras izveidei, attīstībai un uzturēšanai, apkalpošanai, atjaunošanai un problēmu risināšanai, gan tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei, iekārtu izvietošanai un pilna servisa uzturēšanai, apkopēm un bojājumu novēršanai. Pakalpojumu faktisko izmaksu aprēķins tiek pievienots Anotācijas pielikumā “Maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķins”.
Noteikumu projekts paredz, ka no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti transportlīdzekļi ar kuriem pārvietojas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitās daļas 2. punktā minētās personas (ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas pasēm), kā arī autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi un transportlīdzekļi ar diplomātiskajiem reģistrācijas numuriem.
Elektroniskās rindas rezervācijas programmatūras un saistītās tehnoloģiskās infrastruktūras izveidi LVRTC veiks Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana” ietvaros (25-TA-747).
LVRTC nepieciešamie resursi programmatūras uzturēšanai prognozējoši ir 169 592 euro bez PVN gadā (205 206 euro ar PVN), kas iekļauj Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras un vietnes (t.sk. testa vides) pilna cikla uzturēšanu un apkalpošanu. Projekta “Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana” (25-TA-747) pases sagatavošanas brīdī programmatūras izstrādes izmaksas prognozētas aptuveni 875 000 euro. LVRTC plānotais finansējums uzturēšanai 169 592 euro gadā bez PVN (205 206 euro ar PVN) jeb ~19,32 % no sākotnējām investīcijām sistēmas izveidē atbilst gan līdzvērtīga mēroga sistēmu uzturēšanas izmaksu līmenim, gan IKT nozares labajai praksei.
Savukārt, LVRTC prognozētās infrastruktūras un iekārtu uzturēšanas izmaksas sastāda līdz 400 000 euro bez PVN gadā (484 000 euro ar PVN).
Papildus risinājuma darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām, reģistrēšanās elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pakalpojuma nodrošināšanai un VSIA “Autotransporta direkcija” pārziņa funkcijas nodrošināšanai būs nepieciešamas arī citas papildus izmaksas – informācijas tehnoloģiju sistēmas uzturēšanas un attīstības izmaksas, maksājumu iekasēšanas izmaksas, telekomunikāciju izmaksas, profesionālo ārpakalpojumu izmaksas, inventāra un tehnikas nolietojuma izmaksas, administratīvās izmaksas, kas kopā ik gadu veidos līdz 369 873 euro bez PVN (447 546 euro ar PVN). Tāpat ikgadējās izmaksas ietver arī darbaspēka atalgojumu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas kopā ik gadu veidos līdz 136 279 euro.
Tādējādi kopējās gada izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai ir plānotas 1 273 032 euro, pie prognozētā gada pakalpojuma pārdošanas apjoma 136 911 vienības.
Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksu finansējums paredzēts no maksas par e-pakalpojuma (reģistrācija elektroniskajā rindā un informēšana) sniegšanu, ko iekasēs ATD, kas ir noteikta kā robežšķērsošanas iepriekšējas pieteikšanās un rindas progresa sistēmas e-pakalpojuma nodrošināšanai izveidotās informācijas sistēmas pārzinis. Savukārt LVRTC uzturēšanas pakalpojumu nodrošinās un finansējumu saņems uz savstarpējā līguma starp LVRTC un ATD pamata.
Ņemot vērā ATD veiktos aprēķinus, secināts, ka visus nepieciešamos līdzekļus ir iespējams segt no iekasētās maksas par e-pakalpojumu, vienlaikus saglabājot samērīgu pakalpojuma maksas apmēru - maksa par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā ir paredzēta 9,30 euro. Tādējādi sistēmas uzturēšanas izmaksas ir iespējams segt, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus un neradot ietekmi uz valsts budžetu.
Pēc projekta pabeigšanas, risinājuma darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums, kas apliekas ar PVN ir plānots līdz 939 465 euro bez PVN (1 136 752 euro ar PVN) gadā ik gadu un nepieciešamais finansējums, kas neapliekas ar PVN 136 279 euro gadā ik gadu. To veido 169 592 euro bez PVN (205 206 euro ar PVN) elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšana, 400 000 euro bez PVN (484 000 euro ar PVN) risinājuma darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras un iekārtu (optiskais tīkls, datu pārraide, aktīvās iekārtas u.c.) uzturēšana un 369 873 euro bez PVN (447 546 euro ar PVN), kā arī darbaspēka atalgojumu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas 136 279 euro izmaksas reģistrēšanās elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pakalpojuma nodrošināšanai un VSIA “Autotransporta direkcija” pārziņa funkcijas nodrošināšanai. Uzturēšanas periods sāksies pakāpeniski, attiecīgi pēc konkrētās aktivitātes vai posma realizācijas.
Savukārt Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas attīstību LVRTC organizēs, ņemot vērā tehnoloģiskās attīstības vajadzības, kā arī ATD, Satiksmes ministrijas vai citu iesaistīto pušu rekomendācijas. Vienlaikus jāatzīmē, ka attīstības aktivitāšu realizācija pēc projekta “Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana” pabeigšanas būs tiešā veidā atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem, un būtisku tehnoloģisku vai funkcionālu uzlabojumu nepieciešamības gadījumā LVRTC sadarbībā ar sistēmas pārzini ATD un Satiksmes ministriju vērtēs nepieciešamo papildu finansējumu un pieejamos finansējuma avotus, tajā skaitā pārskatot maksu par pakalpojuma sniegšanu.
Zvanu centra pakalpojumu nodrošinās ATD ar iekšējiem Zvanu centra resursiem, kas tiks nodrošināts ATD darba laikā.
Ņemot vērā minēto, finanšu līdzekļi no valsts budžeta šā uzdevuma veikšanai nebūs nepieciešami, ja pilnai uzdevuma veikšanai nepieciešamo finansējumu būs iespējams iekasēt no maksas par pakalpojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 45, 51. §) 5. punktā noteikto Satiksmes ministrija nodrošina finansējumu 50 000 euro apmērā 2024. un 2025. gadam ATD informatīvās kampaņas nodrošināšanai saistībā ar elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijas ārējās robežas šķērsošanai no budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārajam pasākumam “Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”
Nosakot maksu par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanai elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, lai rastu tūlītēju risinājumu rindu mazināšanai robežas šķērsošanas vietās, izmaksās iekļauta nepieciešamība sākotnēji iegādāties jau gatavu rindu sistēmas risinājuma moduli. Nodrošinot pakalpojuma ilgtermiņa risinājumu, tiks izstrādāta elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūra, kā arī robežas šķērsošanas vietās tiks izbūvēta tehnoloģiskā infrastruktūra un uzstādītas iekārtas.
Attiecīgi būs nepieciešams finansējums gan programmatūras izveidei, attīstībai un uzturēšanai, apkalpošanai, atjaunošanai un problēmu risināšanai, gan tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei, iekārtu izvietošanai un pilna servisa uzturēšanai, apkopēm un bojājumu novēršanai. Pakalpojumu faktisko izmaksu aprēķins tiek pievienots Anotācijas pielikumā “Maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķins”.
Noteikumu projekts paredz, ka no maksas par pakalpojumu tiek atbrīvoti transportlīdzekļi ar kuriem pārvietojas Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10. panta desmitās daļas 2. punktā minētās personas (ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas pasēm), kā arī autobusi, ar kuriem tiek veikti starptautiskie pasažieru regulārie pārvadājumi un transportlīdzekļi ar diplomātiskajiem reģistrācijas numuriem.
Elektroniskās rindas rezervācijas programmatūras un saistītās tehnoloģiskās infrastruktūras izveidi LVRTC veiks Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta “Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana” ietvaros (25-TA-747).
LVRTC nepieciešamie resursi programmatūras uzturēšanai prognozējoši ir 169 592 euro bez PVN gadā (205 206 euro ar PVN), kas iekļauj Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras un vietnes (t.sk. testa vides) pilna cikla uzturēšanu un apkalpošanu. Projekta “Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana” (25-TA-747) pases sagatavošanas brīdī programmatūras izstrādes izmaksas prognozētas aptuveni 875 000 euro. LVRTC plānotais finansējums uzturēšanai 169 592 euro gadā bez PVN (205 206 euro ar PVN) jeb ~19,32 % no sākotnējām investīcijām sistēmas izveidē atbilst gan līdzvērtīga mēroga sistēmu uzturēšanas izmaksu līmenim, gan IKT nozares labajai praksei.
Savukārt, LVRTC prognozētās infrastruktūras un iekārtu uzturēšanas izmaksas sastāda līdz 400 000 euro bez PVN gadā (484 000 euro ar PVN).
Papildus risinājuma darbības nodrošināšanai nepieciešamajām izmaksām, reģistrēšanās elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pakalpojuma nodrošināšanai un VSIA “Autotransporta direkcija” pārziņa funkcijas nodrošināšanai būs nepieciešamas arī citas papildus izmaksas – informācijas tehnoloģiju sistēmas uzturēšanas un attīstības izmaksas, maksājumu iekasēšanas izmaksas, telekomunikāciju izmaksas, profesionālo ārpakalpojumu izmaksas, inventāra un tehnikas nolietojuma izmaksas, administratīvās izmaksas, kas kopā ik gadu veidos līdz 369 873 euro bez PVN (447 546 euro ar PVN). Tāpat ikgadējās izmaksas ietver arī darbaspēka atalgojumu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas kopā ik gadu veidos līdz 136 279 euro.
Tādējādi kopējās gada izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai ir plānotas 1 273 032 euro, pie prognozētā gada pakalpojuma pārdošanas apjoma 136 911 vienības.
Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšanas izmaksu finansējums paredzēts no maksas par e-pakalpojuma (reģistrācija elektroniskajā rindā un informēšana) sniegšanu, ko iekasēs ATD, kas ir noteikta kā robežšķērsošanas iepriekšējas pieteikšanās un rindas progresa sistēmas e-pakalpojuma nodrošināšanai izveidotās informācijas sistēmas pārzinis. Savukārt LVRTC uzturēšanas pakalpojumu nodrošinās un finansējumu saņems uz savstarpējā līguma starp LVRTC un ATD pamata.
Ņemot vērā ATD veiktos aprēķinus, secināts, ka visus nepieciešamos līdzekļus ir iespējams segt no iekasētās maksas par e-pakalpojumu, vienlaikus saglabājot samērīgu pakalpojuma maksas apmēru - maksa par pakalpojumu viena transportlīdzekļa reģistrēšanu elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā ir paredzēta 9,30 euro. Tādējādi sistēmas uzturēšanas izmaksas ir iespējams segt, nepieprasot valsts budžeta līdzekļus un neradot ietekmi uz valsts budžetu.
Pēc projekta pabeigšanas, risinājuma darbības nodrošināšanai nepieciešamais finansējums, kas apliekas ar PVN ir plānots līdz 939 465 euro bez PVN (1 136 752 euro ar PVN) gadā ik gadu un nepieciešamais finansējums, kas neapliekas ar PVN 136 279 euro gadā ik gadu. To veido 169 592 euro bez PVN (205 206 euro ar PVN) elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas programmatūras uzturēšana, 400 000 euro bez PVN (484 000 euro ar PVN) risinājuma darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras un iekārtu (optiskais tīkls, datu pārraide, aktīvās iekārtas u.c.) uzturēšana un 369 873 euro bez PVN (447 546 euro ar PVN), kā arī darbaspēka atalgojumu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas 136 279 euro izmaksas reģistrēšanās elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā pakalpojuma nodrošināšanai un VSIA “Autotransporta direkcija” pārziņa funkcijas nodrošināšanai. Uzturēšanas periods sāksies pakāpeniski, attiecīgi pēc konkrētās aktivitātes vai posma realizācijas.
Savukārt Elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas attīstību LVRTC organizēs, ņemot vērā tehnoloģiskās attīstības vajadzības, kā arī ATD, Satiksmes ministrijas vai citu iesaistīto pušu rekomendācijas. Vienlaikus jāatzīmē, ka attīstības aktivitāšu realizācija pēc projekta “Robežšķērsošanas risinājumu pirmās kārtas īstenošana” pabeigšanas būs tiešā veidā atkarīga no pieejamajiem finanšu resursiem, un būtisku tehnoloģisku vai funkcionālu uzlabojumu nepieciešamības gadījumā LVRTC sadarbībā ar sistēmas pārzini ATD un Satiksmes ministriju vērtēs nepieciešamo papildu finansējumu un pieejamos finansējuma avotus, tajā skaitā pārskatot maksu par pakalpojuma sniegšanu.
Zvanu centra pakalpojumu nodrošinās ATD ar iekšējiem Zvanu centra resursiem, kas tiks nodrošināts ATD darba laikā.
Ņemot vērā minēto, finanšu līdzekļi no valsts budžeta šā uzdevuma veikšanai nebūs nepieciešami, ja pilnai uzdevuma veikšanai nepieciešamo finansējumu būs iespējams iekasēt no maksas par pakalpojumu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 45, 51. §) 5. punktā noteikto Satiksmes ministrija nodrošina finansējumu 50 000 euro apmērā 2024. un 2025. gadam ATD informatīvās kampaņas nodrošināšanai saistībā ar elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas ieviešanu Latvijas ārējās robežas šķērsošanai no budžeta programmas 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana” prioritārajam pasākumam “Satiksmes nozares pārvaldības un finansēšanas modeļa reforma” piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.”
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumi Nr. 697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi" (24-TA-3261).
Pamatojums un apraksts
Pamatojoties uz Grozījumu Latvijas Republikas valsts robežas likumā, nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 697 "Robežšķērsošanas vietas režīma noteikumi" VI nodaļā.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Satiksmes ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", VSIA "Autotransporta direkcija"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/242f9222-eadd-43b1-b402-971243819abf
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Valsts robežsardze
- VSIA "Autotransporta direkcija"
- VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Tiks digitalizēta rindas pārvaldība.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiks optimizēts kontrolējošo iestāžu darbs robežšķērsošanas vietās.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Pozitīva ietekme uz vidi, jo, samazinot rindā gaidošo kravas transportlīdzekļu skaitu un to darbināšanu tukšgaitā, tiks radīts mazāks CO₂ izmešu apjoms.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
ATD kā elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas un personas datu apstrādes pārzinis ievēro personu tiesības uz personas datu apstrādes likumību saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem: Vispārīgo datu aizsardzības regulu un citiem normatīvajiem aktiem privātuma un datu apstrādes jomā.
Datu subjektu loks: fiziskas personas. Savā darbībā ATD aizsargā datu subjekta personas datus, īstenojot administratīvos, tehniskos un fiziskos drošības pasākumus, ciktāl tie ir samērīgi ar iespējamajiem riskiem; informē un izskaidro klientam, kādi personas dati ir nepieciešami pakalpojumu saņemšanai un kādiem mērķiem tie tiks izmantoti; datu nodošanu trešajām personām īsteno, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu. Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un reģistrētu transportlīdzekli Elektroniskajā iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmā saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10.1 pantu.
Informācija tiks apkopota ar nolūku nodrošināt efektīvu rindas pārvaldības pakalpojuma sniegšanu, informētu transportlīdzekļu vadītāju par rindas virzību utt. Plānotais apstrādājamo datu apjoms paātrinātās elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas un elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas risinājuma ietvaros ir dati par transportlīdzekļa veidu (autobuss, kravas transportlīdzeklis, vieglais transportlīdzeklis), transportlīdzekļa vadītāja dati - vārds, uzvārds, e-pasta adrese (komunikācijai), tālruņa numurs (informācijas nosūtīšanai).
ATD veica novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību attiecībā uz apstrādātajiem personas datiem elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības, kā rezultātā tika konstatēts, ka elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā:
Personas datu apstrādes datu apjoms ir nepieciešams un ir samērīgs ņemot vērā datu apstrādes nolūku;
Personas datu glabāšanas termiņš, nodrošinot datu dzēšanu pēc 12 mēnešiem no datu reģistrācijas brīža attiecīgajā sistēmā, ir samērīgs ņemot vērā datu apstrādes nolūku;
Tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no šīs sistēmas atbilst Vispārīgas datu regulas nosacījumiem;
Papildus tiešajam nolūkam datu glabāšana 12 mēnešus kalpo arī plašākām valsts un sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Sistēmas dati nepieciešami, lai būtu iespējams identificēt robežšķērsošanas gadījumus un transportlīdzekļu plūsmas risku gadījumos, kad tiek konstatēti apdraudējumi vai tas nepieciešams tiesībsargājošām iestādēm, piemēram, izmeklējot hibrīduzbrukumus. Vēsturisko datu pieejamība ļaus tiesībsargājošām iestādēm iegūt detalizētu informāciju savu tiešo funkciju veikšanai, kas dzēšot datus nebūtu pieejama.
Viena gada datu glabāšana tāpat nodrošina iespēju analizēt robežšķērsošanas tendences, plūsmas, sezonalitāti u.c., lai optimizētu plūsmas pārvaldību, rindu vadību nākotnē, plānotu infrastruktūras un resursu kapacitāti, kā arī izvērtētu un risinātu lietotāju sūdzības.
Personas datu glabāšanas termiņš, nodrošinot datu dzēšanu pēc 12 mēnešiem no datu reģistrācijas brīža attiecīgajā sistēmā, ir samērīgs ņemot vērā datu apstrādes nolūku;
Tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no šīs sistēmas atbilst Vispārīgas datu regulas nosacījumiem.
Personas datu apstrāde nepieciešama konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai - elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai, kas tiek realizēta, pamatojoties uz uzdevumiem, kas doti Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 30, 57. §) un Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 45, 51. §).
Datu apstrāde tiks nodrošināta atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktajiem principiem, veicot datu apstrādi minimāli nepieciešamajā apjomā, lai nodrošinātu realizējamo uzdevumu izpildi.
Datu subjektu loks: fiziskas personas. Savā darbībā ATD aizsargā datu subjekta personas datus, īstenojot administratīvos, tehniskos un fiziskos drošības pasākumus, ciktāl tie ir samērīgi ar iespējamajiem riskiem; informē un izskaidro klientam, kādi personas dati ir nepieciešami pakalpojumu saņemšanai un kādiem mērķiem tie tiks izmantoti; datu nodošanu trešajām personām īsteno, ievērojot spēkā esošo normatīvo regulējumu. Personas datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu un reģistrētu transportlīdzekli Elektroniskajā iepriekšējās pieteikšanās un rindas progresa sistēmā saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 10.1 pantu.
Informācija tiks apkopota ar nolūku nodrošināt efektīvu rindas pārvaldības pakalpojuma sniegšanu, informētu transportlīdzekļu vadītāju par rindas virzību utt. Plānotais apstrādājamo datu apjoms paātrinātās elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas un elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas risinājuma ietvaros ir dati par transportlīdzekļa veidu (autobuss, kravas transportlīdzeklis, vieglais transportlīdzeklis), transportlīdzekļa vadītāja dati - vārds, uzvārds, e-pasta adrese (komunikācijai), tālruņa numurs (informācijas nosūtīšanai).
ATD veica novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību attiecībā uz apstrādātajiem personas datiem elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas un Fizisko personu datu apstrādes likuma prasības, kā rezultātā tika konstatēts, ka elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā:
Personas datu apstrādes datu apjoms ir nepieciešams un ir samērīgs ņemot vērā datu apstrādes nolūku;
Personas datu glabāšanas termiņš, nodrošinot datu dzēšanu pēc 12 mēnešiem no datu reģistrācijas brīža attiecīgajā sistēmā, ir samērīgs ņemot vērā datu apstrādes nolūku;
Tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no šīs sistēmas atbilst Vispārīgas datu regulas nosacījumiem;
Papildus tiešajam nolūkam datu glabāšana 12 mēnešus kalpo arī plašākām valsts un sabiedriskās kārtības un drošības interesēm. Sistēmas dati nepieciešami, lai būtu iespējams identificēt robežšķērsošanas gadījumus un transportlīdzekļu plūsmas risku gadījumos, kad tiek konstatēti apdraudējumi vai tas nepieciešams tiesībsargājošām iestādēm, piemēram, izmeklējot hibrīduzbrukumus. Vēsturisko datu pieejamība ļaus tiesībsargājošām iestādēm iegūt detalizētu informāciju savu tiešo funkciju veikšanai, kas dzēšot datus nebūtu pieejama.
Viena gada datu glabāšana tāpat nodrošina iespēju analizēt robežšķērsošanas tendences, plūsmas, sezonalitāti u.c., lai optimizētu plūsmas pārvaldību, rindu vadību nākotnē, plānotu infrastruktūras un resursu kapacitāti, kā arī izvērtētu un risinātu lietotāju sūdzības.
Personas datu glabāšanas termiņš, nodrošinot datu dzēšanu pēc 12 mēnešiem no datu reģistrācijas brīža attiecīgajā sistēmā, ir samērīgs ņemot vērā datu apstrādes nolūku;
Tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no šīs sistēmas atbilst Vispārīgas datu regulas nosacījumiem.
Personas datu apstrāde nepieciešama konkrēta valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai - elektroniskās rindas rezervācijas sistēmas pakalpojuma nodrošināšanai, kas tiek realizēta, pamatojoties uz uzdevumiem, kas doti Ministru kabineta 2024. gada 23. jūlija sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 30, 57. §) un Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokollēmumā (prot. Nr. 45, 51. §).
Datu apstrāde tiks nodrošināta atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktajiem principiem, veicot datu apstrādi minimāli nepieciešamajā apjomā, lai nodrošinātu realizējamo uzdevumu izpildi.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķins
Viena transportlīdzekļa reģistrēšana elektroniskajā rindas rezervācijas sistēmā