Anotācija

Nepieciešams normatīvais regulējums 4.2.1.8. pasākuma īstenošanai un plānoto investīciju veikšanai augstākās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā. 
4.2.1.8. investīcijas tiek plānotas divās projekta iesniegumu atlases kārtās: projekta iesniegumu atlases pirmā kārta (turpmāk – pirmā kārta) un projekta iesniegumu atlases otrā kārta (turpmāk – otrā kārta).
Pirmā kārta. Investīciju pabeigšana Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda investīciju ietvaros uzsākto darbību nepārtrauktībai un plānoto mērķu sasniegšanai. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros paredzēta investīcija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu” (turpmāk – SAM 5.6.1.) ietvaros uzsāktam projektam “Starpdisciplinārā izglītības, kultūras un radošo industriju atbalsta centra “TabFab” izveide nekustamajā īpašumā Miera ielā 58a, Rīgā” Nr.5.6.1.0/17/I/005 (turpmāk – 5.6.1. projekts), finansējuma saņēmējs objektīvu apstākļu dēļ nevar pilnībā pabeigt sākotnēji plānotās darbības un sasniegt SAM 5.6.1. projektā plānotos iznākuma rādītājus Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr.1303/2013 (turpmāk – Regula Nr.1303/2013) ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006  65. panta 2. punktā noteiktajā termiņā līdz 2023. gada 31. decembrim, bet pabeidz projektu, daļēji finansējot pasākuma ietvaros. 5.6.1. projekta finansējuma saņēmējs ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ), kas projektu realizē ar sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmiju (turpmāk – LKA).
2018. gada 27. jūlijā uzsāktā SAM 5.6.1. projekta mērķis bija radīt priekšnoteikumus Rīgas pilsētas Brasas apkaimes un Centra apkaimes perifērijas degradēto teritoriju revitalizācijai, nodrošinot radošo industriju un inovāciju attīstību nacionālā un starptautiskā līmenī, attīstīt partneru profilam un funkcijām atbilstošu infrastruktūru, pielāgojot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas un Nacionālās Filmu skolas vajadzībām. 
Ar Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2023. gada 5. decembra noteikumiem Nr. 720 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" tika veikti grozījumi MK 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk  –  MK noteikumi Nr. 188), lai noteiktu gadījumus, kad finansējuma saņēmējs, kurš nevar pilnībā pabeigt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) projektā plānotās darbības un sasniegt plānotos iznākuma rādītājus līdz 2014. – 2020.gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas perioda beigām – 2023.gada 31.decembrim, nodrošinot piešķirtā ERAF SAM 5.6.1. projekta un valsts budžeta finansējuma izlietojumu, ERAF projektu pabeidz līdz 2024.gada 31.oktobrim, vai arī sadala posmos, projektu īstenojot starp diviem plānošanas periodiem. MK 2023. gada 5. decembra sēdes Nr. 60, 54. § protokollēmuma (turpmāk – protokollēmums) 4. punkts, 5.1. apakšpunkts un 6. punkts nosaka, ka SAM 5.6.1. projekta darbības pakāpeniski tiks īstenotas divos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodos. SAM 5.6.1. projekta otrā posma īstenošanai nepieciešamo ERAF finansējumu ir plānots nodrošināt no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk – IZM) pārziņā esošā 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, apmācības un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un apmācībā attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.8. pasākuma “Augstskolu studiju vides modernizācija”.
Jaunajā 2021. – 2027.gada Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodā līdzīgas kultūras infrastruktūras pārbūves un rekonstrukcijas aktivitātes atbildīgās iestādes (Kultūras ministrijas) pārziņā esošajos specifiskajos atbalsta mērķos nav plānotas, tādējādi nav iespējams piemērot daļēju vai pilnīgu plānoto SAM 5.6.1. pasākuma projektu darbību pārcelšanu uz jauno Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodu Kultūras ministrijas administrēto specifisko atbalsta mērķu ietvaros, un atbilstoši Eiropas Komisijas slēgšanas vadlīniju 6. sadaļai "Noteiktu darbību pakāpeniska īstenošana divos plānošanas periodos", SAM 5.6.1. projekta darbības plānots īstenot pakāpeniski divos Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas periodos.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 188 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (23-TA-1942) par SAM 5.6.1. projekta darbību un mērķa atbilstību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ieviešanas nosacījumiem IZM pārziņā esošajam 4.2.1.8.pasākumam, kurā 4.2.1.SAM ietvaros plānotās atbalsta darbības un atbalsts augstskolu STEM, t.sk. radošo industriju studiju vides attīstībai, tostarp infrastruktūras un aprīkojuma modernizācijai, industrijai 4.0 atbilstošo tehnoloģiju ieviešanai studiju procesā, koplietošanas risinājumu ieviešanai, lai stiprinātu augstāko izglītību, t.sk. kultūrizglītības, iestādes kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei atbilst SAM 5.6.1. projekta uzsāktajām un plānotajām darbībām un projekta sasniedzamajam mērķim, tadējādi, veicot investīcijas 5.6.1. projekta otrajā posmā, tiks nodrošināta Latvijas Kultūras akadēmijas studiju vides attīstība, kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai stiprinātu augstākās izglītības, tai skaitā kultūrizglītības iestādes kā zināšanu radīšanas, tehnoloģiju pārneses un inovāciju centrus gudrai izaugsmei, modernizējot augstskolas infrastruktūru un materiāli tehnisko bāzi, veidojot mūsdienu prasībām atbilstošu studiju vidi, kā rezultātā tiks veicināta Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskā konkurētspēja. 
4.2.1.8. pasākuma projekta pirmajā kārtā paredzēts 5.6.1. projekta pabeigšanai 2024.gadā papildus nepieciešamais finansējums –1 728 898 euro (bez PVN).  
Projekta iesniedzējs  4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi”, kas projektu realizē ar sadarbības partneri – Latvijas Kultūras akadēmiju. VNĪ pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas un pēc veiktajiem grozījumiem esošajā vienošanās par projekta īstenošanu ir finansējuma saņēmējs.
4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas izdevumus 5.6.1. projektam paredzēts attiecināt no 2024. gada 1. janvāra un pasākuma ietvaros drīkst attiecināt jau pabeigtas darbības. Pasākuma pirmās kārtas ietvaros PVN izmaksas sedz VNĪ no sava finansējuma.
Tāpat, saskaņā ar Finanšu ministrijas 2023. gada 20. septembrī un 2024. gada 8. aprīlī Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā iesaistītajām iestādēm sniegto informāciju “Skaidrojums par projektu posmošanu starp ES fondu 2014. – 2020.gada un 2021. – 2027.gada plānošanas periodiem” [1] Kultūras ministrija ir izvērtējusi projekta Nr.5.6.1.0/17/I/005 “TabFab” atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060 (turpmāk – Regula 2021/1060), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai” 118a. pantā noteiktajām prasībām, un ir secināts, ka to var piemērot iepriekš minētajam 5.6.1. projektam un projektu iesniegumu atlase 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai nav jāveic, jo 5.6.1. projekta īstenošana uzsākta 2018.gadā, projektam ir nodalīti divi finanšu posmi, kas ir identificējami no finansiālā viedokļa, ar darbībām un sasniedzamajiem rezultātiem. Pirmajā kārtā noteiktā finansējuma saņēmēja – VNĪ –  projekta iesniegumam atkārtota atlase nav jāveic, ņemot vērā, ka 5.6.1. projekta 2. posms atbilst Regulas 2021/1060 118a. pantam. Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā atbilst Eiropas Savienības fondu izslēgšanas noteikumu un sankciju nosacījumu neesamībai.
Projekta iesniedzējs pirmajā kārtā, balstoties uz 5.6.1. ietvaros uzsāktā projekta iesniegumā norādīto informāciju un SAM 5.6.1. MK noteikumu grozījumu anotācijā noteikto, ņemot vērā, ka projektā Nr. 5.6.1.0/17/I/005 nebija iekļautas tādas darbības kā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde, tomēr tās tika iekļautas SAM 5.6.1. MK grozījumu anotācijā un ir plānotas jaunajā posmā, iesniedz projekta iesniegumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā atbilstoši sadarbības iestādes norādījumiem. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē sadarbības līguma grozījumus sadarbības līgumā saskaņo pirmās kārtas ietvaros ar Kultūras ministriju. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas projekts atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021. – 2027. gada perioda programmā iekļautajām atbalstāmajām darbībām, intervences kodiem un horizontālajiem principiem, tai skaitā atbilstība horizontālā principa "Do No Significant Harm" (turpmāk – DNSH) jeb nenodarīt būtisku kaitējumu (NBK) un horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (turpmāk – HP VINPI) mērķiem.

Projekta SAM 5.6.1. Nr. 5.6.1.0/17/I/005 kopējās izmaksas SAM 5.6.1.[2] ietvaros ir 5 084 659 euro, īstenošanas termiņš – 2024. gada 31. oktobris.
SAM 5.6.1. Nr. 5.6.1.0/17/I/005 sasniedzamie rādītāji: 
1. pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m2; 
2. pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;
3. atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – 2 objekti. Izbūvētais apjoms (m²) SAM 5.6.1. Nr. 5.6.1.0/17/I/005 pirmajā posmā tiks sasniegts atbilstoši projektā plānotajam un paliek nemainīgs, turpinot otrā posma īstenošanu.
SAM 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas jeb SAM 5.6.1. Nr. 5.6.1.0/17/I/005 otrā projekta posma ietvaros tiks īstenoti izbūvēto ēku telpu aprīkošanas un pielāgošanas darbi, piemēram, izbūvēto inženiertīklu iekārtu uzstādīšana, tai skaitā apgaismojumu, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmu iekārtas, piekļuves kontroles sistēmu, apsardzes sistēmu, telefonu un datoru tīklu iekārtas, iebūvējamo mēbeļu uzstādīšana u.c. iekšdarbi pilnīgai projekta pabeigšanai.
Visi kultūrizglītības iestāžu projekti SAM 5.6.1. pasākuma ietvaros tiek uzskatīti par tādiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta. Kultūras ministrija SAM 5.6.1. pasākuma ietvaros ir izstrādājusi komercdarbības atbalsta piemērošanas metodiku[3], kuru izmanto projektu uzraudzībā pēc to pabeigšanas. SAM 5.6.1. pasākumu MK regulējošos noteikumos ir paredzēta norma, kas uzliek finansējuma saņēmējam pienākumu projekta pārskata periodā (projekta dzīves cikla laikā) reizi gadā līdz kārtējā gada 1. jūnijam iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu, vai projekts ir kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, vērtējot kultūras nozares kritērijus.
Atbilstoši Eiropas Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/c 262/01)[4] 33. un 34. punktā iekļautajiem Eiropas Komisijas skaidrojumiem, pamatojoties uz Eiropas Savienības Tiesu praksi, kultūras un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas jomā ietilpst ļoti plašs mērķu un darbību loks, tostarp arī kultūras un mākslas izglītības pasākumi.
Kultūras jomā galvenais kritērijs, lai pierādītu valsts atbalsta neesamību, ir ieņēmumu un izdevumu attiecība atbalstītajā objektā, proti, ja ieņēmumi no saimnieciskās darbības atbalstītajā objektā ir mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā, projektā netiek sniegts valsts atbalsts. Ja proporcija pārsniedz 50 %, tiek vērtēta projekta ietekme uz konkurenci ES tirgū, analizējot ārvalstu studentu proporciju. Ja tā pārsniedz 15 % robežu, atbalsts tiek ziņots kā saderīgs atbilstoši Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulai (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu. 
Atbilstoši valsts atbalsta uzraudzības metodikai pēc 5.6.1. projekta pabeigšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra katru gadu objekta amortizācijas periodā uzraudzīs objekta ieņēmumu/izdevumu proporciju.
Attiecībā uz valsts atbalstu kultūrizglītības iestādēm sniegtais atbalsts nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu šādos gadījumos:
- projektam nav saimnieciska rakstura, jo pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 % vai mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā;
- ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir lielāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta, tad projektam ir saimniecisks raksturs, tomēr tas nav kvalificējams kā atbalsts komercdarbībai, ja projektam nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību Eiropas Savienības iekšējā tirgū, ko vērtē atbilstoši kādam no šādiem kritērijiem:
- 85 % un vairāk no visiem studējošajiem atbalstītajā objektā gadā ir Latvijas iedzīvotāji;
- studijas pārsvarā notiek latviešu valodā;
- objekts netiek plaši reklamēts ārpus Latvijas teritorijas, tai skaitā netiek veiktas starptautiskas mārketinga aktivitātes un citas darbības pārrobežu reklāmas jomā.
SAM 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros atbalstītajā objektā, ja pašu ieņēmumi atbalstītajā objektā ir 50 % vai mazāki par 50 % no kultūras jomas pakalpojumu sniedzēja gada budžeta atbalstītajā objektā, tad ir pieļauts veikt papildpakalpojumus, kuriem nav ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.

[1] Skaidrojums par projektu posmošanu starp ES fondu 2014.-2020. gada un 2021.-2027.gada plānošanas periodiem - ES fondi. Pieejams: https://www.esfondi.lv/normativie-akti-un-dokumenti/2014-2020-planosanas-periods/skaidrojums-par-projektu-posmosanu-starp-es-fondu-2014-2020-gada-un-2021-2027-gada-planosanas-periodiem
[2] 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķis “Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu”. Pieejams: https://vktap.mk.gov.lv/legal_acts/headers/dcfee7a5-5f6a-4aeb-ad82-aa64f89faa82
[3] Pieejams: https://www.km.gov.lv/lv/saistosie-dokumenti
[4] Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=uriserv:OJ.C_.2016.262.01.0001.01.LAV&toc=OJ:C:2016:262:TOC 

4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros investīcijas ir paredzētas studiju vides modernizēšanai, tai skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešanai studiju procesā. Latvijas augstākās izglītības iestādes ir būtisks sabiedrības resurss, un to modernizācija ir nepieciešama, lai veicinātu izglītības konkurētspēju un prestižu, jo mūsdienīga infrastruktūra ļauj efektīvāk organizēt mācību procesu, uzlabot studentu iesaisti un veicināt zināšanu apguvi, tostarp, modernizētas augstskolas piesaista gan vietējos, gan starptautiskos studentus. Infrastruktūras un aprīkojuma modernizēšana paredzēta augstskolās, kas īsteno STEAM studiju programmas. Šo MK noteikumu izpratnē ar STEAM izprot STEM (Science, Technology, Engineering and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, matemātika) un STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tai skaitā radošo industriju un medicīnas (turpmāk – STEAM) studiju programmas.
Vienlaikus arī Latvijas Viedās specializācijas stratēģija (Research and Innovation Strategy for Smart Specialization – RIS3, turpmāk – RIS 3) [1] paredz tautsaimniecības transformāciju un iezīmē fokusu uz augstāku pievienoto vērtību, paredz modernizāciju un produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot izaugsmi gan tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs, gan nozarēs ar augstu nākotnes izaugsmes potenciālu un nozarēs ar nozīmīgu horizontālu ietekmi. RIS 3 mērķu sasniegšanai būs nepieciešams cilvēkkapitāls, kas nodrošinās izaugsmi nozarēs, kurās eksistē vai ir iespējams radīt produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, nozarēs ar nozīmīgu horizontālo ietekmi un ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā, kā arī būs nepieciešams cilvēkkapitāls, kas mainīs ražošanas un eksporta struktūras tradicionālajās tautsaimniecības nozarēs. Lai izveidotu šādu cilvēkkapitālu, ir jāstiprina izglītības vides kvalitāte, kas attīstīs kompetenču bāzi Latvijas RIS 3 definētajās specializācijas jomās. Ņemot vērā perspektīvos tautsaimniecības transformācijas virzienus un ekonomiskās attīstības prioritātes, Latvijā ir definētas piecas RIS3 jomas, kurās Latvijai ir pieejami resursi un kompetence un kas veido RIS3 konceptu: zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Mainoties tautsaimniecības struktūrai par labu nozarēm ar augstu inovāciju īpatsvaru apstrādes rūpniecībā un eksporta orientētos pakalpojumos, pieprasījums pieaugs pēc inženierzinātņu speciālistiem. Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā. Jau šobrīd Latvijā trūkst augstākās kvalifikācijas IT, inženierzinātņu un dabaszinātņu speciālistu. Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes liecina, ka līdz 2030. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEAM virzienos var sasniegt deviņus tūkstošus. Šī informācija norāda uz nepieciešamību veicināt STEAM izglītību un pievērst uzmanību šo speciālistu pieprasījumam nākotnē. Lai gan pieprasījums pēc citu jomu speciālistiem arī ir svarīgs, STEAM jomā ir īpaši liels potenciāls un nepieciešamība pēc kvalificētiem profesionāļiem [2].
Savukārt Augstskolu absolventu monitorings, ko veido IZM, rāda, ka STEAM jomas absolventiem ir nodrošināts darbs augsti kvalificētās profesijās un labi ienākumi, kuri turklāt aug straujāk, nekā valstī vidēji.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par studējošajiem liecina, ka kopš 2005. gada pakāpeniski samazinās studējošo skaits. Kopējo tendenci studējošo skaitam samazināties nosaka demogrāfiskie procesi. Atbilstoši pēdējo gadu demogrāfiskajai situācijai kopš 2018. gada par 9,2 % ir samazinājies kopējais studējošo skaits (2018. gadā – 80 355 un 2023. gadā – 74 017 studējošie) [3]. Iepriekšējā 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu investīcijas ir veicinājušas STEAM studējošo skaita pieaugumu, un pēdējo piecu gadu laikā STEAM studējošo skaits ir palielinājies par 5 % – 2018./2019. gadā valsts augstskolās un koledžas studēja 31052 studejošie un 2022./2023. gadā 32 505, un STEAM augstskolu absolventu skaits ir palielinājies par 10% (2019./2020. ir 4 660 un 2022./2023. ir 5 149 absolventi), tomēr ir būtiski arī turpmāk veicināt augstākās izglītības studiju programmu pievilcību, īpaši STEAM jomas virzienos, kur joprojām saglabājas augsts pieprasījums pēc speciālistiem.
STEAM absolventi ar augstāko izglītību sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Personām ar augstāko izglītību ir lielāka darba efektivitāte, augstāks atalgojums, lielāks ieguldījums inovācijās, zinātniskajā potenciālā un uzņēmējdarbībā. Pēc absolventu monitoringa datiem kā nodarbinātības, tā ienākumu tendences dinamika uzrāda augstākās izglītības kā vērtības pieaugumu gan tautsaimniecības (augsta un nedaudz pieaugoša nodarbinātība, t. sk. augstākās kvalifikācijas profesijās), gan indivīda līmenī (ienākumu līmenis otrajā gadā pēc absolvēšanas audzis). Augstākās izglītības absolventu monitoringa rīks ir svarīgs instruments, kas nodrošina informācijas pieejamību par augstāko izglītību ieguvušo personu nodarbinātību, ienākumiem un nodarbinātības/bezdarba līmeni. Šis rīks sniedz iespēju izsekot absolventu profesionālajai attīstībai un izprast, kā viņi iekļaujas darba tirgū pēc augstskolas beigšanas. Monitoringa rīka mērķis ir palīdzēt gan pašiem absolventiem, gan izglītības iestādēm un politikas veidotājiem novērtēt, cik veiksmīgi absolventi iekļaujas darba tirgū un kādas ir viņu nodarbinātības tendences, tas ir būtisks, lai uzlabotu izglītības sistēmu un izglītības pakalpojumu kvalitāti un atbilstību darba tirgus vajadzībām un veicinātu absolventu veiksmīgu iekļaušanos darba tirgū. 
Saskaņā ar Absolventu monitoringa datiem, salīdzinot iedzīvotājus ar vidējo izglītību un iedzīvotājus ar augstāko izglītību, ir novērojams, ka visu 2020. gada valsts augstāko izglītības iestāžu absolventi pelnīja par 99,5  miljoniem euro vairāk, kas nozīmē papildu 57,1 miljonu euro ieņēmumus no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (turpmāk – IIN). Savukārt, pieņemot, ka tie vēl 30 gadus strādās, tad viņu karjeras laikā IIN ieņēmumi sasniegs 695 miljonus euro, kas, pret valsts budžeta dotāciju 2020. gadā 109,6 miljoniem euro apmērā nozīmē to, ka pret katru ieguldīto eiro no valsts tiek atgūti 6,34 un investīcijas augstākajā izglītībā atmaksājas nepilnos piecos gados, pēc kā valstij ir tīrā peļņa. Šī iemesla dēļ IZM aicina lūkoties uz šīs reformas nepieciešamajām summām nevis kā izdevumiem, bet kā investīcijām, kas ne tikai pašas sevi apmaksā vidējā termiņā, bet arī ilgtermiņā nes būtisku pienesumu valsts budžetam un labklājību valstij. Augstākā izglītība ilgtermiņā nozīmē mazāku nepieciešamību pēc sociālajiem pabalstiem un lielākus nomaksātos nodokļus.
Savukārt salīdzinot STEAM absolventu vidējo atalgojumu ar pārējo augstākās izglītības jomu absolventu atalgojumu, secināms, ka STEAM absolventi vidēji pelna par 10% vairāk kā citi absolventi. Tas nozīmē to, ka, vidēji pārvirzot studējošo no ne-STEAM jomas uz STEAM jomu, valsts budžets katru gadu iegūtu papildu 1,2 tūkstošus euro no algas pieauguma, kas indivīda karjeras gaitā nozīmētu 35,6 tūkstošu euro ieguvumu valsts budžetam.
Saskaņā ar IZM pasūtīto pētījumu par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu [4], STEAM jomā ir būtisks finansējuma iztrūkums, kas nav ļāvis nodrošināt nepieciešamo ieguldījumu infrastruktūras attīstībā. Infrastruktūras attīstība ir priekšnoteikums kvalitatīvu STEAM studiju attīstībai, kas veicinās arī lielāku interesi par STEAM studijām, ilgtermiņā veicinot valsts attīstību un arī radot pozitīvu pienesumu valsts budžetam.
Savukārt neieguldot STEAM attīstībā varētu kristies interese par STEAM. Ikviens indivīds, kas vāji attīstītas infrastruktūras dēļ neizvēlas STEAM, rada valstij negūto peļņu 35,6 tūkstošu euro apmērā, kā arī ilgtermiņā samazina valsts attīstības tempu, pasliktinot tehnisko prasmju iztrūkumu.

[1] Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam. Ministru kabineta rīkojums Nr. 93, Rīgā 2021. gada 16. februārī. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/321037-par-nacionalas-industrialas-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
[2] https://www.izm.gov.lv/lv/media/18744/download?attachment
[3] https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__IZG__IG__IGA/IGA080/table/tableViewLayout1/
[4] Pētījums par studiju vietas bāzes izmaksu un studiju programmu izmaksu aktualizēšanu https://www.izm.gov.lv/lv/media/16997/download?attachment

Pasākuma mērķis ir nodrošināt augstākās izglītības iestāžu – augstskolu un koledžu – studiju vides modernizēšanu un industrijai atbilstošo tehnoloģiju ieviešanu studiju procesā.
4.2.1.8. pasākuma pirmā un otrā kārta tiks īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
Projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros ir valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” ar sadarbības partneri Latvijas Kultūras akadēmiju un otrās kārtas ietvaros – augstākās izglītības iestādes.
Projekta iesniedzēji un finansējuma saņēmēji otrās kārtas ietvaros ir austākās izglītības iestādes, savukārt attiecīgās aģentūras ir projekta sadarbības partneri:
1) Daugavpils Universitāte – ar Daugavpils Universitātes aģentūru "Daugavpils Universitātes Daugavpils medicīnas koledža";
2) Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija;
3) Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte – ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes aģentūru "Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledža";
4) Latvijas Mākslas akadēmija;
5) Latvijas Universitāte – ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas 1. medicīnas koledža", ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža" un ar Latvijas Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledža";
6) Rīgas Stradiņa universitāte – ar Rīgas Stradiņa universitātes aģentūru "Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledža;
7) Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija;
8) Rīgas Tehniskā universitāte – ar Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Liepājas Jūrniecības koledža" un Rīgas Tehniskās universitātes aģentūru "Rīgas Tehniskās universitātes Olaines Tehnoloģiju koledža";
9) Ventspils Augstskola;
10) Vidzemes Augstskola;
11) Rīgas Celtniecības koledža;
12) Rīgas Tehniskā koledža.
Noteikumu projektā noteikto projektu iesniedzēju, finansējuma saņēmēju un to sadarbības partneru izvēle paredz nepārklāšanos ar līdzīga veida atbalsta investīcijām mērķa grupai. 4.2.1.8. pasākuma finansējuma saņēmēji –  Rīgas Celtniecības koledža un ​​ Rīgas Tehniskā koledža – ir IZM pakļautībā esošas koledžas, kas realizē pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un nesaņem finansējumu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi iekļaujošiem un kvalitatīviem pakalpojumiem izglītības, mācību un mūžizglītības jomā, attīstot pieejamu infrastruktūru, tostarp, veicinot noturību izglītošanā un mācībās attālinātā un tiešsaistes režīmā” 4.2.1.6. pasākuma „Profesionālās izglītības iestāžu un koledžu mācību vide nozarēm aktuālo prasmju apguvei” ietvaros.
Vienlaikus, lai nodrošinātu investīciju nepārklāšanos, Latvijas Kultūras akadēmijai paredzēts finansējums tikai pasākuma 4.2.1.8. pirmās kārtas ietvaros, tādējādi pasākumā 4.2.1.8. nodrošinot viena projekta iesnieguma iesniegšanu vienam projekta iesniedzējam.
4.2.1.8. pasākuma investīcijas paredzētas augstākās izglītības iestādēm, kas īsteno STEAM (Science, Technology, Engineering, Arts and Mathematics – zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes, mākslas, matemātika), tajā skaitā medicīnas un radošās industrijas, studiju programmas, kuras saskaņā ar MK 2017. gada 13. jūnija noteikumiem Nr. 322 “Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” ietilpst:
1) izglītības tematiskajā grupā Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (koda 3.cipars „4”);
2) izglītības tematiskajā grupā Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība (koda 3.cipars „5”);
3) izglītības tematiskajā grupā Lauksaimniecība (koda 3.cipars „6”);
4) izglītības tematiskajā jomā Veselības aprūpe (koda 3. un 4.cipars „72”), izņemot kosmetoloģiju;
5) izglītības tematiskajā jomā Mākslas (koda 3. un 4.cipars „21”);
6) izglītības tematiskajā jomā Vides zinātne (koda 3. un 4.cipars „85”).
Finansējuma saņēmēji ir visas valsts universitātes, reģionālās augstskolas, kultūras  nozares valsts augstskolas un IZM pakļautībā esošas valsts koledžas – pirmās un otrās kārtas ietvaros 
plānoti 13 projektu iesniedzēji ar savām aģentūrām (ja attiecināms).
4.2.1.8. pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros mērķa grupa ir augstākās izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu studējošie un akadēmiskais personāls.

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 33 090 001 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 219 131 euro), tai skaitā ERAF finansējums – 28 126 500 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 436 262 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 963 501 euro (tai skaitā elastības finansējums – 782 869 euro). 
Projektu iesniegumos pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 27 870 870 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 23 690 238 euro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējumu – 4 180 632 euro apmērā.
Pirmajai kārtai plānotais un pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 728 898 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 1 469 563 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 259 335 euro. Pirmajai kārtai nav plānots elastības finansējums.
Otrajai kārtai plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 31 361 102 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 26 656 937 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 4 704 166 euro.
Projektu iesniegumos pasākuma otrās kārtas īstenošanai kopējo pasākumam pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā  26 141 972 euro, tai skaitā ERAF finansējums – 22 220 676 euro un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 921 296 euro.
Pēc 2026. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde var ierosināt palielināt otrajai kārtai pieejamo attiecināmo finansējumu līdz plānotā kopējā attiecināmā finansējuma apmēram. Šādā gadījumā projekta iesniedzējiem palielina pieejamo kopējo attiecināmo finansējumu līdz šo MK noteikumu 33. punktā minētajam apmēram, atbilstoši grozot vienošanos par projekta īstenošanu. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.   

Pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 30. jūnijam sasniedzami šādi rādītāji:
1) iznākuma rādītājs – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – vismaz 6589 studējošie.
2) rezultāta rādītājs – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 9000 studējošie.
Tai skaitā pasākuma pirmās kārtas ietvaros līdz 2026. gada 31. oktobrim sasniedzami šādi rādītāji:
1) iznākuma rādītājs pirmās kārtas ietvaros – jaunu vai modernizētu izglītības iestāžu klašu telpu ietilpība – vismaz 235 studējošie;
2) rezultāta rādītājs pirmās kārtas ietvaros – jauno vai modernizēto izglītības iestāžu lietotāju skaits gadā – vismaz 235 studējošie.
3) nacionālie rādītāji pirmās kārtas ietvaros:
- pilsētas teritorijās izveidota vai atjaunota sabiedriskā telpa – 1019 m2;
- pilsētā uzceltas vai atjaunotas publiskās ēkas vai komercēkas – 1667 m 2;
- atjaunoto, izveidoto un pārbūvēto sabiedrisko objektu un infrastruktūras objektu skaits – 2 objekti. Nacionālie rādītāji tiks ieskaitīti pēc būvdarbu pabeigšanas un objektu nodošanas ekspluatācijā.

4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas katram projekta iesniedzējam plānotais kopējais attiecināmais un kopējais pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji noteikti atbilstoši projektā plānotajām atbalstāmajām darbībām un tām nepieciešamajam finansējumam (detalizētu finansējuma aprēķinu sk. anotācijas 1. pielikumā). Katram projekta iesniedzējam un finasējuma saņēmējam paredzētais finansējums noteikts, pamatojoties uz IZM veiktā augstākās izglītības programmu absolventu nodarbinātības, ienākumu un ekonomiskās aktivitātes monitoringa datiem STEAM jomā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS). 
Augstākās izglītības nozares finansēšanas principos, tai skaitā ERAF pasākuma 4.2.1.8. investīcijās, aizvien vairāk fokuss ir vērsts nevis uz procesu, bet uz rezultātu, tas ir, uz AII absolventiem un kvalificēto speciālistu ieguldījumu darba tirgū.
Tai skaitā finansējuma sadalē tiek pielietoti absolventu monitoringa dati – absolventu skaits, kas ir nodarbināts Latvijā kvalificētajos amatos.
Attiecīgās jomas absolventu skaits tiek reizināts arī ar darba tirgus pieprasījuma koeficientu (DTPK), ko nosaka atbilstoši formulai DTPK = Di / ∑Di * 2 + 1, kur Di – prognozētais darbaspēka iztrūkums konkrētajā augstākās izglītības jomā saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu, ∑Di – kopējais prognozētais darbaspēka iztrūkums visās augstākās izglītības jomās saskaņā ar jaunākajām pieejamām Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm par vēlāko pieejamo gadu.

4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) Projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšana, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšana;
2) Projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegāde.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:
1) augstākās izglītības iestāžu telpu infrastruktūras, tai skaitā informācijas un sakaru tehnoloģiju infrastruktūras, modernizēšana, primāri paredzot tādu investīciju īstenošanu, kas ir vērstas uz studiju vides un aprīkojuma modernizāciju, dažādu tehnoloģisko risinājumu, tai skaitā interjera projektu, izstrādi un ieviešanu, vienlaikus neizslēdzot arī būvniecības risinājumus uzlabojumu un pielāgojumu īstenošanai, lai modernizētu STEAM studiju programmas;
2) iekārtu, aprīkojuma, aparatūras, uzskates un tehnisko līdzekļu, datortehnikas, tehnoloģiju, materiālu, inventāra un instrumentu iegāde, kas nepieciešama STEAM studiju programmu īstenošanai;
3) informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu ieviešana izglītības procesā, tai skaitā e-studiju attīstība, dažādu e-izglītības risinājumu izveide izglītības procesa īstenošanai (e-izglītības rīki mācību personalizēšanai un atgriezeniskās saiknes iegūšanai; virtuālās realitātes vides, simulācijas un modelēšanas rīki,  datos balstītas izglītības attīstība (mākslīgais intelekts, lielie dati);
4) projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšana otrās kārtas ietvaros. 
5) komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi par projekta īstenošanu.
Projekta iesniedzējs otrās kārtas ietvaros 20 darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās iesniedz IZM saskaņošanai augstākās izglītības iestādes Infrastruktūras attīstības plānu (turpmāk – attīstības plāns).
Attīstības plānā ietver augstākās izglītības iestādes modernizācijai izvēlēto STEAM studiju programmu raksturojumu un izvēles pamatojumu, tai skaitā STEAM studiju programmu:
1) pieprasījuma līmeni un absolventu skaitu, ko pamato tautsaimniecības attīstības vajadzības un piedāvājuma analīze Latvijas un Eiropas līmenī;
2) ieguldījumu Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanā un atbilstību izaugsmes prioritātēm un viedās specializācijas jomām;
3) atbilstību augstākās izglītības iestādes specializācijai vai pētniecības programmai (ja attiecināms) un augstākās izglītības iestādes sniegumu šo programmu īstenošanā;
4) nodrošinājumu un eksporta potenciālu;
5) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā augstākās izglītības iestādes rīcībā esošās infrastruktūras raksturojumu:
a) visu īpašumā, valdījumā vai lietojumā esošo ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un zemes vienību uzskaitījumu, norādot to platību, pašreizējo stāvokli, lietojumu un apgrūtinājumus;
b) rīcībā esošo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu, to pašreizējā stāvokļa raksturojumu;
c) pēdējo piecu gadu laikā veiktās investīcijas ēku (būvju), ēku (būvju) daļu (telpu grupu) un telpu modernizācijā un jaunu mācību iekārtu un aprīkojuma iegādē un esošo iekārtu un aprīkojuma modernizācijā, norādot veikto investīciju finansēšanas avotus;
d) esošās infrastruktūras pašreizējo noslodzi.
6) augstākās izglītības iestādes plānoto investīciju raksturojumu, tai skaitā plānoto investīciju apjomu, noslodzi un finansēšanas avotus:
a) STEAM studiju programmu modernizācijai plānoto būvdarbu raksturojumu un pamatojumu ieguldījumu veikšanai;
b) STEAM studiju programmu modernizācijai iegādājamo mācību iekārtu un aprīkojuma uzskaitījumu un iegādes pamatojumu;
c) plānotās infrastruktūras sasaisti un sinerģiju ar citās atbalsta programmās plānotajām zinātnes infrastruktūras investīcijām un ēku siltināšanas investīcijām;
d) inovāciju un zaļā iepirkuma izmantošanu infrastruktūras attīstībai.

4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) Projekta 5.6.1. otrā posma būvdarbu veikšanas, autoruzraudzības un būvuzraudzības nodrošināšanas izmaksas;
2) Projekta 5.6.1. interjera projekta īstenošana, tai skaitā interjera projekta izstrāde, mēbeļu un interjera elementu iegādes izmaksas. 
Pasākuma pirmās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek attiecinātas tikai finansējuma saņēmējam. 
04.10.2022. Ministru kabinetā izskatītajā informatīvajā ziņojumā „Par visiem aktuālajiem kultūras nozares infrastruktūras projektiem” noteikts, ka Valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” projekta īstenošanai tiek palielināts finansējums, nepalielinot projekta vadības un administrēšanas izmaksu summu. Tādējādi 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas īstenošanai VNĪ projekta vadības izmaksas netiek attiecinātas.

4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) projekta vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projekta vadības un projekta īstenošanas nodrošināšanai;
2) projekta iesniegumu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas radušās uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata:
a) mācību iekārtu, aprīkojuma un tehnoloģiju plānu un specifikāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu specifikāciju izstrādes izmaksas; 
b) projekta izmaksu un ieguvumu analīzes izmaksas. Projekta iesniegumam, kas kopsummā ir virs 1 miljona, projekta iesniedzējs pievieno izmaksu un ieguvumu analīzi.
c) ar būvniecību saistītas izmaksas, tai skaitā:
 - būvprojekta, tai skaitā būvprojekta minimālā stadijā, izstrādes vai aktualizēšanas izmaksas;
 - neatkarīgas būvekspertīžu veikšanas un tehniskās apsekošanas izmaksas, tai skaitā neatkarīgas būvprojekta ekspertīzes un energosertifikācijas veikšanas izmaksas;
 - būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;
3) būvniecības izmaksas:
a) būvdarbu izmaksas (tajā skaitā būves atjaunošana, pārbūve vai restaurācija, ja nepieciešams, jaunas ēkas būvniecība, telpu pielāgošana aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai un darbībai, infrastruktūras objektu pielāgošana);
b) būvobjekta teritorijas labiekārtošanas izmaksas, lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;
c) izmaksas, kas saistītas ar ēkas nodošanu ekspluatācijā, ja tās nav paredzētas līgumā par būvdarbu veikšanu;
4) pamatlīdzekļu – iekārtu, aparatūras, mēbeļu, kas nepieciešami STEAM studiju programmu īstenošanai, datortehnikas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu iegādes vai izveides izmaksas;
5) pamatlīdzekļu piegādes, uzstādīšanas, testēšanas un apkalpojošā personāla instruktāžas izmaksas, kas nav uzturēšanas izmaksas un kas ir saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumu sagatavošanu izmantošanai paredzētajiem mērķiem līdz to nodošanai ekspluatācijā;
6) materiālu, inventāra, mēbeļu, instrumentu, laboratorijas preču, ķimikāliju iegādes izmaksas;
7) jaunradītu darba vietu vai gadījumā, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim nepieciešamā aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un nodarbinātā iesaistes periodam projektā; 
8) finansējuma saņēmējiem pakalpojumu izmaksas horizontālā principa "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" darbību īstenošanai, tai skaitā zīmju valodas tulku, vieglās valodas tulkošanas, reāllaika transkripcijas, subtitru nodrošināšanai semināru, konferenču un komunikācijas pasākumu dalībniekiem;
9) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējiem komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumu īstenošanai. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumi tiek īstenoti, ievērojot arī Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanās fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.
Finansējuma saņēmēji nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar Regulas 2021/1060 47.pantu un 50.pantu un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021. – 2027.gada plānošanas periodā. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
10) pārējās projekta īstenošanas pakalpojumu faktiski radušās, identificējamas un pārbaudāmas izmaksas, kas ir samērīgas, pamatotas un saistītas ar 4.2.1.8. pasākuma atbalstāmo darbību īstenošanu un projekta mērķa sasniegšanu, tai skaitā materiālo aktīvu demontāžas un pārvietošanas izmaksas, un ir radušās pasākuma īstenošanas laikā.

Pasākuma otrās kārtas ietvaros attiecināmās izmaksas tiek attiecinātas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim. 
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru, un, ja attiecināms, īsteno sociāli atbildīgus un zaļus publiskos  iepirkumus. Projektā sociāli atbildīgs iepirkums tiks īstenots, pērkot ētiski ražotus produktus un pakalpojumus pakalpojuma nodrošināšanai, priekšrocība tiks dota sociālajam uzņēmumam, kurš nodarbina cilvēkus ar invaliditāti.
Finansējuma saņēmējs būvdarbu izpildītājam vai piegādātājam var paredzēt avansa maksājumu līdz 30% no būvdarbu vai piegāžu līgumcenas. Lai saņemtu avansa maksājumu, būvdarbu izpildītājs vai piegādātājs finansējuma saņēmējam iesniedz Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu pirmā pieprasījuma avansa atmaksāšanas garantiju, kas ir vienāda ar avansa summu un ir spēkā līdz pilnīgai avansa summas atmaksai.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas ēkas pārbūves izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Pirmajā un otrajā kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par jaunas vai esošas ēkas ikgadējo enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus un avansa apmēru finansējuma saņēmējiem. Noteikumu projekts paredz, ja projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējam ir paredzēts avanss, to var izmaksāt pa daļām. Saskaņā ar noteikumu projektu, viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Valsts dibinātām augstskolām avansa un starpposma maksājumu kopsumma 100 procentu apmērā noteikta, pamatojoties uz MK 2023. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 205 “Valsts budžeta līdzekļu plānošanas kārtība Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.–2027. gada plānošanas periodā" 17. punktā ietverto regulējumu. Saskaņā ar Augstskolu likuma 7. pantu un 78. pantu 4.2.1.8. pasākuma finansējuma saņēmēji ir no valsts budžeta daļēji finansētas atvasinātas publiskas personas. Šāds regulējums ir noteikts, lai valsts dibinātās augstskolas varētu nodrošināt nepārtrauktu finanšu plūsmu un mazinātu finanšu riskus, ņemot vērā to, ka laika posmā no 2023.-2027. gadam tās vienlaikus īstenos vairākus Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda projektus. Augstākās izglītības iestādes īsteno projektu tām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros. To darbības tiesiskais pamats ir Augstskolu likums, Zinātniskās darbības likums, augstskolu satversmes un citi normatīvie akti. Augstskolu likumā ir noteikti augstskolu uzdevumi, kas tai skaitā paredz, ka augstskolas izstrādā studiju programmas, izraugās akadēmisko personālu, iekārto laboratorijas, darbnīcas, bibliotēkas un citas struktūras tā, lai studējošajiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Augstskolu mērķi un pamatdarbības virzieni ir noteikti katras augstskolas satversmē. 

4.2.1.8. pasākuma ietvaros ieguldījumi infrastruktūrā var tikt veikti, ja infrastruktūra un nekustamais īpašums, kurā par projekta īstenošanai piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, pirmajā kārtā ir sadarbības partnera un otrajā kārtā finansējuma saņēmēja īpašumā, vai arī valsts īpašumā un nodots pirmajā kārtā ir sadarbības partnera un otrajā kārtā finansējuma saņēmēja valdījumā vai lietošanā, kā arī tās ir reģistrētas Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā. SAM 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros plānota lietotāja maiņa no VNĪ uz LKA.
Informācijas komunikācijas tehnoloģiju ieguldījumu gadījumā nepieciešams pārliecināties, vai ieguldījumi plānoti publiskās pārvaldes īpašumā esošajos digitālajos risinājumos, t.sk. īpašumā atrodas pirmkodi, intelektuālā īpašuma tiesības, t.sk. risinājuma modificēšanas tiesības, lai novērstu gadījumus, kad tiek kropļota konkurence, veicot publiskus ieguldījumus kāda konkrēta komersanta īpašumā.
SAM pasākuma otrās kārtas ietvaros ir paredzēta vienkāršoto izmaksu piemērošana attiecībā uz netiešajām attiecināmajām izmaksām. Vienkāršoto izmaksu metode netiešo izmaksu noteikšanai paredz, ka netiešās izmaksas ir 15% no tiešajām personāla attiecināmajām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata. Izmantojot šo metodi, projekta netiešās izmaksas tiek matemātiski aprēķinātas kā 15% no attiecināmajām projekta tiešajām personāla izmaksām (4.2.1.8 pasākuma gadījumā no projekta vadības personāla izmaksām). Ņemot vērā to, ka 4.2.1.8. pasākumā otrās kārtas ietvaros plānotie projekti būs atšķirīgi gan saturiskajā, gan finansējuma apjoma ziņā (no 0,30 milj. – 7,9 milj. euro), nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu.
Nosakot vadības personāla izmaksas, izņemot virsstundas, projektā finansējuma saņēmēji ņem vērā normatīvos aktus, kas regulē atlīdzības izmaksu apmērus, kā arī paredz, ka sadarbības partneris var noteikt tādas projekta vadības personāla izmaksas, kas atbilst viņa iestādē noteiktajai iekšējai darba samaksas kārtībai/personāla izmaksu politikai, līdz ar to projekta ietvaros projekta vadības personāla izmaksas dažādiem sadarbības partneriem var atšķirties. Vienlaikus šīm atšķirībām ir jābūt samērojamām un pierādāmām, un visiem sadarbības partneriem ir jāiesniedz šo izmaksu pamatojošie dokumenti – iekšējā darba samaksas kārtība, personāla izmaksu politika un citi dokumenti, kas to apliecina. Nosakot personāla izmaksas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri paredz, ka tiks ievēroti vienlīdzīgi nosacījumi gan attiecībā uz 4.2.1.8. pasākuma projektā nodarbinātajiem, gan citiem attiecīgās iestādes darbiniekiem, kuru izmaksas netiek segtas no projekta līdzekļiem. Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējiem, nosakot projekta vadības izmaksas, jāvadās pēc Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības, kā arī no saimnieciski ekonomiskiem principiem, kas balstās finanšu vadības principos un ir samērīgi un ekonomiski pamatoti. Paredzot, ka finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā ir spējīgs sniegt SAM 4.2.1.8. pasākuma projektu ieviešanu uzraugošajām institūcijām pamatojumu.
Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku, atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem.

4.2.1.8. pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam ar sadarbības partneri (ja attiecināms) jāuzkrāj dati par SAM 4.2.1.8. pasākuma iznākuma, rezultāta un nacionālo rādītāju izpildi.
4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas ietvaros jāuzkrāj dati par horizontālā principa „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” rādītājiem, tai skaitā:
a) objektu skaits, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
b) veikto vides un informācijas piekļūstamības pašnovērtējumu skaits, atbilstoši Labklājības ministrijas izstrādātajai metodikai;
c) konsultatīva rakstura pasākumu skaits par būvētās vides, IT risinājumu, IT tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
d) horizontālais princips "Klimatdrošināšana";
e) princips "Energoefektivitāte pirmajā vietā";
f) princips "Nenodarīt būtisku kaitējumu".
HP VINPI principu ievēro abās kārtās. 4.2.1.8. pasākuma pirmās kārtas ietvaros turpina uzkrāt datus par tiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā HP VINPI principa rādītājiem, kas ir tādi paši kā Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā (ja attiecināms).

Finansējuma saņēmējs minēto informāciju iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu. Atbildību par uzkrāto rādītāju un datu ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām). 

Finansējuma saņēmēji un sadarbības partneri 4.2.1.8. pasākuma pirmās un otrās kārtas ietvaros nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citu finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru darbību finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem.

4.2.1.8. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmēji īsteno projektus, kas nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu. Ar vienoto izvēles kritēriju tiks izvērtēts, vai projekta iesniegums atbilst noteikumu projektā noteiktajiem nosacījumiem  ar saimniecisku darbību nesaistītam projektam, lai tas nekvalificētos kā komercdarbības atbalsts, t.i., projektu īsteno augstākās izglītības iestādes un valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” un projektos īsteno darbības, kurām nav saimnieciska rakstura.
Ja 4.2.1.8. pasākuma ietvaros īstenotais projekts kļūst par projektu, kurš ir saistīts ar saimniecisko darbību un kuram piešķirtais atbalsts kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējam vai sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.
Pasākuma otrās kārtas ietvaros, lai atbalsts infrastruktūrai netiktu kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, infrastruktūrā, kuru izmanto augstākās izglītības iestāžu vajadzībām, pamatlīdzekļu un ilgtermiņa ieguldījumu amortizācijas periodā ir pieļaujams veikt papildinošu saimniecisko darbību ne vairāk kā 20 % apmērā no infrastruktūras gada jaudas platības, laika vai finanšu izteiksmē un ir pieļaujams sniegt papildpakalpojumus. Ar papildinošu saimniecisko darbību saprot darbības, kas ir tieši saistītas ar infrastruktūras ekspluatāciju un tai nepieciešamas vai nesaraujami saistītas ar tās galveno ar saimniecisko darbību nesaistīto izmantojumu, patērējot tādu pašu resursu (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks, pamatkapitāls) apjomu kā ar saimniecisko darbību nesaistītajām darbībām. Ar papildpakalpojumiem saprot tādus pakalpojumus infrastruktūrā, kurus galvenokārt izmanto tikai ar saimniecisko darbību nesaistītai darbībai un kuriem pašiem par sevi nebūtu ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū.
Ieņēmumus, ja tādi rodas no projekta ietvaros radītās infrastruktūras izmantošanas, pirmajā kārtā sadarbības partneris un otrajā kārtā finansējuma saņēmēji iegulda augstākās izglītības iestādes izglītības procesa nodrošināšanai.
Sadarbības iestāde reizi gadā projekta īstenošanas laikā un projekta infrastruktūras amortizācijas periodā pārbauda veikto investīciju atbilstību atbildīgās iestādes izstrādātai papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikai.

Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, pirmās un otrās kārtas finansējuma saņēmēji sedz to no saviem līdzekļiem, tam pieejamā finansējuma ietvaros.

Pirmajā un otrajā kārtā finansējuma saņēmējam ir pienākums glabāt projekta iesnieguma atvasinājumu un ar projekta īstenošanu un darbībām infrastruktūras amortizācijas periodā saistīto dokumentu oriģinālus vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātas to kopijas visu infrastruktūras amortizācijas periodu. Noteikumu projekta ietvaros projekta dzīves cikls (tajā skaitā ieguldījumu lietderīgais izmantošanas laiks jeb ieguldījumu amortizācijas periods) tiek noteikts atbilstoši Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās Regulas (ES) Nr.480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu I pielikumam „15.panta 2.punktā minētie pārskata periodi”, kas piemērojams atkarībā no projekta investīciju jomas. Šajos noteikumos paredzētais ēkas (ēku grupas) amortizācijas periods būs 10 – 15 gadu robežās, kas detalizēti tiks noteikts papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzības metodikā.

4.2.1.8. ietvaros plānotās ERAF investīcijas augstskolu infrastruktūrā papildinās līdz šim veiktos ieguldījumus 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas, kur tika modernizētas STEM studiju programmas SAM 8.1.1. ietvaros. Plānotie ieguldījumi augstskolu infrastruktūrā veicinās STEAM studējošo atbiruma mazināšanos un absolventu skaita pieaugumu, modernizējot augstākās izglītības iestāžu telpas un iekārtas programmu kvalitātes uzlabošanai. 

Finansējuma saņēmējs nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) 2018/1046  par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesības apliecinājumu. Finansējuma saņēmēji izstrādā nosacījumus, kā tie pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

Finansējuma saņēmēju un sadarbības partneru pienākums ir nodrošināt projekta ietvaros sasniegto īstenoto darbību rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas un sasniegto darbību rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, ņemot vērā, ka 4.2.1.8. pasākuma investīcijas tiek veiktas ilgtspējīgās augstākās izglītības iestādēs, investīciju rezultāts tiek izmantots darba tirgū stabili pieprasītu STEAM jomas profesionālo kvalifikāciju apgūšanai.

4.2.1.8. pasākuma pirmo un otro projektu kārtu plānots īstenot sinerģijā (ja attiecināms uz konkrēto finansējuma saņēmēju) ar Eiropas Savienības atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros finansētā Latvijas Atveseļošanās un noturības plāna 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" ietvaros veikto vai plānoto investīciju, aprēķinot projektu sociālekonomisko atdevi un pamatojot to finansiālo ilgtspēju (ja attiecināms) un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot izglītības un mācību sistēmu kvalitāti, iekļautību, efektivitāti un nozīmīgumu darba tirgū, tostarp ar neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanas palīdzību, lai atbalstītu pamatkompetenču, tostarp uzņēmējdarbības un digitālo prasmju, apguvi, un sekmējot duālo mācību sistēmu un māceklības ieviešanu" 4.2.2.11. pasākuma "Studiju procesa digitalizācija" investīcijām, kā arī citu finanšu instrumentu investīcijās plānoto darbību sinerģiju un demarkāciju ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā īstenotajām darbībām vai plānotajiem ieguldījumiem Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Lai nodrošinātu 4.2.1.8. pasākuma sinerģiju un demarkāciju, projekta iesniedzēji sniedz informāciju par saistītajiem projektiem, norādot informāciju par citiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014. – 2020.gada plānošanas perioda un Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda specifisko atbalsta mērķa projektiem, finanšu instrumentiem un atbalsta programmām, ar kuriem saskata papildināmību/demarkāciju. Kā arī norāda, kā tiks nodrošināta plānoto ieguldījumu norobežošana (demarkācija) no citu valsts, ārvalstu un ES finanšu atbalsta instrumentu ieguldījumiem. Lai projekta iesniegums tiktu apstiprināts atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem, projekta iesniegumā ir pamatota plānoto darbību papildinātība, sinerģija un nepārklāšanās ar Eiropas Savienības fondu projektiem. Lai nodrošinātu 4.2.1.8. pasākuma nepārklāšanos ar citām atbalsta programmām un izslēgtu dubultā finansējuma risku projektos, viens no projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem nosaka, ka otrās kārtas projekta iesniegumā projekta iesniedzējam būs jāpievieno augstākās izglītības iestādes Infrastruktūras attīstības plāns, kurā jāiekļauj detalizēta informācija par citu pasākumu projektos īstenotajām darbībām, pamatojot, ka 4.2.1.8. pasākuma otrās kārtas projektā netiks finansētas vienas un tās pašas darbības (attiecas arī uz sadarbības partneri).

4.2.1.8. pasākuma investīcijām būs netieša ietekme uz horizontālajiem principiem „Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, „Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu”.

Atbilstība Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam noteiktajiem intervences kodiem. 
4.2.1.8. pasākuma pirmās un otrās kārtas ERAF investīcijām piemērots 123. intervences kods un  37. intervences kods, un atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021. – 2027. gadam ERAF finansējums 123. intervences kodā ir 22 501 200 euro, tai skaitā 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai - 1 383 118 euro un otrajai kārtai - 21 118 082 euro, un 37. intervences kodā – 5 625 300 euro, tai skaitā 4.2.1.8. pasākuma pirmajai kārtai - 345 780 euro un otrajai kārtai - 5 279 520 euro