Anotācija (ex-ante)

22-TA-2765: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Projekts izstrādāts, pamatojoties uz Elektroenerģijas tirgus likuma (turpmāk - ETL) 30.1 panta septīto daļu un 30.5 panta septīto daļu.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”” (turpmāk – projekts) izstrādāts, izpildot ETL noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt neto uzskaites sistēmas piemērošanas kārtību un neto norēķinu sistēmas piemērošanas nosacījumus un kārtību. Projekts paredz pilnveidot līdzšinējās neto sistēmas darbību, papildinot to ar jaunu neto norēķinu sistēmu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.10.2022.
Pamatojums
Jānodrošina iespējami savlaicīga Ministru kabineta noteikumu grozījumu spēkā stāšanās, lai mājsaimniecības un juridiskās personas varētu uzsākt paplašinātās neto uzskaites un neto norēķinu sistēmas lietošanu, izmantojot to iespējas elektroenerģijas ražošanai pašpatēriņam, tādējādi mazinot atkarību no elektroenerģijas vairumtirgus un mazumtirgus cenām.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Līdz šim Latvijā darbojās neto sistēma, kas pēc būtības ir neto uzskaites sistēma. Šī sistēma ir valsts atbalsta mehānisms, kas tika izveidots pie daļēji atvērta elektroenerģijas tirgus (pastāvot regulētām elektroenerģijas cenām mājsaimniecībām) un pie neliela mikroģeneratoru skaita un nelielas uzstādītās mikroģeneratoru jaudas. Atbalsts izpaužas kā uzdevums sistēmas operatoram uzskaitīt tīklā nodoto kilovatstundu (turpmāk - kWh) apjomu un par šo apjomu tekošajā un nākamajos norēķinu periodos samazināt kWh apjomu, par ko klientam jāmaksā cena par elektroenerģijas iegādi un obligātā iepirkuma komponente.
Neto sistēmu ir tiesības piemērot objektam, kurā mājsaimniecības lietotājs ražo elektroenerģiju patērēšanai paša vajadzībām, izmantojot mājsaimniecībā uzstādītas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ar darba spriegumu, kas nepārsniedz 400 voltus, un kopējo darba strāvu, kas vienfāzes vai trīsfāžu pieslēgumā nepārsniedz 16 ampērus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā neto sistēma pašlaik ir pieejama tikai mājsaimniecībām. Liegums juridiskajām personām piedalīties neto sistēmā, kā arī jaudas ierobežojums objektā uzstādītajām elektroenerģijas ražošanas iekārtām neļauj uzņēmumiem izmantot neto sistēmas ekonomiskās priekšrocības, kā arī liek šķēršļus sistēmas tālākai attīstībai. Vienlaikus esošā neto sistēma pieļauj uzskaiti tikai elektroenerģijas vienībās, neņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši 2022. gada 14. jūlijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem ETL (stājās spēkā 2022. gada 2. augustā), ar projektu līdzšinējā neto sistēma tiek papildināta ar neto norēķinu sistēmu, padarot to pieejamu arī no atjaunīgajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas pašpatērētājiem, kas ir juridiskas personas. Ņemot vērā, ka līdz šim regulējumā ir izmantots termins “neto norēķinu sistēma”, kas pēc būtības ir neto uzskaites sistēma, bet ar minētajiem grozījumiem ETL tika ieviesta arī ieviesta neto norēķinu sistēmu pēc būtības, projektā tiek precizēta šo terminu lietošana.

Neto uzskaites sistēma paredz, ka tiek uzskaitīts no atjaunojamajiem energoresursiem saražotas elektroenerģijas neto patēriņš (kWh). Veidojoties pārpalikumam, tas tiek nodots tīklā un tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā neto gada ietvaros, lai to patērētu tajā pašā sistēmas pieslēgumā (objektā), kur tas saražots.

Tāpat kā līdzšinējā neto sistēma, arī turpmāk neto uzskaites sistēma būs pieejama tikai mājsaimniecībām.
Jaunie mājsaimniecību mikroģeneratoru pieslēgumi neto uzskaites sistēmai tiks pieslēgti pēc noklusējuma. Atbilstoši ETL mājsaimniecības lietotājam ir vienreizējas tiesības pāriet no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas uz elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas izmantošanu.

Neto uzskaites sistēmas ietvaros tiks saglabāts esošais neto sistēmas jaudas ierobežojums – 3,7 kilovati (turpmāk - kW) vienfāzes pieslēgumam vai 11,1 kW trīsfāžu pieslēgumam.

Atbilstoši ETL paredzētajam turpmāk neto uzskaite tiks veikta tā gada ietvaros, kas sākas 1.martā un noslēdzas nākamā gada februāra pēdējā dienā. Lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas ražotāji uzstāda faktiskajam patēriņam atbilstošas jaudas iekārtas, kā arī ņemot vērā neto sistēmas primāro mērķi – veicināt elektroenerģijas ražošanu pašpatēriņam, noslēdzoties minētajam neto periodam, iespējamais sadales sistēmā nodotās elektroenerģijas pārpalikums tiek dzēsts.

Tā kā līdz šim neto sistēmas ietvaros bija noteikts atšķirīgs neto uzskaites gads, projektā tiek paredzētas normas, kas nodrošinās pāreju uz ETL paredzēto neto uzskates gadu, nosakot, ka mājsaimniecības lietotājiem neto uzskaites sistēmā iesāktais periods beidzas un uzkrātais saražotās elektroenerģijas apjoms tiek dzēsts 2023.gada  28.februārī.


Neto norēķinu sistēmas gadījumā tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums, bet arī noteikta elektroenerģijas vērtība, ņemot vērā elektroenerģijas tirgus vērtību. Elektroenerģijas vērtību nosaka tirgotājs. Elektroenerģijas pārpalikums tiek aprēķināts naudas vienībās, un tiek ieskaitīts nākamajā norēķinu periodā.

Neto norēķinu sistēma būs pieejama gan mājsaimniecībām, gan juridiskajiem pašpatērētājiem.

Aktīvā lietotāja un tirgotāja līgums par neto norēķinu sistēmas izmantošanu tiek noslēgts uz iesnieguma pamata. Iesniegumu aktīvais lietotājs iesniedz Iesniegumu likuma 3. pantā noteiktajā kārtībā.

Lai veicinātu neto norēķinu sistēmas ekonomisko izdevīgumu un līdz ar to arī juridisko personu, tostarp ražojošo uzņēmumu, interesi iesaistīties elektroenerģijas ražošanā pašpatēriņam, neto norēķinu sistēmas ietvaros paredzēts nodrošināt iespēju vienā lietotāja objektā saražoto elektroenerģiju izmantot citos tā paša lietotāja objektos (t.s. attālinātā pašpatēriņa iespēja), kuriem elektroenerģijas tirdzniecību nodrošina viens tirgotājs un kas pieslēgti vienam sistēmas operatoram.

Neto norēķinu sistēmas ietvaros tiek noteikts 50 kW jaudas ierobežojums sistēmas lietotājiem.

Neto norēķinu sistēmas ietvaros netiek noteikti laika ierobežojumi saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas uzkrājuma veidošanai un izmantošanai.


Elektroenerģijas neto uzskaites un neto norēķinu sistēmas lietotāji netiek atbrīvoti no maksas par sadales sistēmas pakalpojumu izmantošanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Mājsaimniecības, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem pašpatēriņam.
Ietekmes apraksts
Neto sistēmas pilnveidošana paplašinās ekonomiskās priekšrocības tām mājsaimniecībām, kas ražo elektroenerģiju  no atjaunīgajiem energoresursiem pašpatēriņam.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Juridiskās personas, kas ražo elektroenerģiju no atjaunīgajiem energoresursiem pašpatēriņam.
Ietekmes apraksts
Neto sistēmas pilnveidošana paplašinās ekonomiskās priekšrocības tām juridiskajām personām, kas ražo elektroenerģiju  no atjaunīgajiem energoresursiem pašpatēriņam.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
Neto sistēmas pilnveidošana paplašinās ekonomiskās priekšrocības tām juridiskajām personām, kas ražo elektroenerģiju  no atjaunīgajiem energoresursiem pašpatēriņam neatkarīgi no nozares, kurā komersants darbojas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam un neto norēķinu sistēmas izmantošana varētu samazināt komersantu kopējās enerģijas izmaksas, tādējādi veicinot to konkurētspēju.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Ekonomikas ministrija
  • AS "Sadales tīkls"
  • Elektroenerģijas tirgotāji

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Neto sistēmas paplašināšana veicinās mājsaimniecību un juridisko personu interesi par elektroenerģijas ražošanu no atjaunīgajiem energoresursiem, tādējādi pozitīvi ietekmējot Latvijas virzību uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi