Anotācija (ex-ante)

Pēc Krievijas Federācijā 2022. gada 21. septembrī pieņemtā lēmuma par daļējās mobilizācijas izsludināšanu, kuras mērķis ir karadarbības Ukrainā pastiprināšana, ir novērojams, ka liels skaits Krievijas Federācijas pilsoņu vēlas izceļot no Krievijas Federācijas. Līdz ar to pastāv iespējamība, ka strauji var mainīties situācija arī robežšķērsošanas vietās, kuras izveidotas uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas, kā arī robežsķērsošanas vietās. Tāpat, ievērojot Krievijas Federācijas pilsoņiem noteiktos ieceļošanas Latvijas Republikā ierobežojumus, pastāv iespējamība, ka personas mēģinās šķērsot Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu nelikumīgi.
Tādējādi, ņemot vērā piesardzības principu, kas demokrātiskā tiesiskā valstī nozīmē to, ka nav jāgaida līdz brīdim, kad reāls kaitējums jau ir faktiski nodarīts, nepieciešams jau laikus veikt efektīvus un samērīgus pasākumus nolūkā novērst iespējamo apdraudējumu Latvijas Republikas iekšējai drošībai.
 

Saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. panta pirmo daļu ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus. Atbilstoši šā likuma 4. panta otrajai daļai ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība. Ārkārtējo situāciju saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 5. panta pirmo daļu izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem.
Likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 6. panta pirmās daļas 2. punktu ārkārtējās situācijas izsludināšanu var pieprasīt par nozari atbildīgā ministrija. Tāpat likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 7. panta 2. un 3. punktam  atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī apdraudētās teritorijas lieluma ārkārtējo situāciju Ministru kabinets var izsludināt valsts daļā vai administratīvās teritorijas daļā.
Ievērojot minēto, lai novērstu iespējamo Latvijas Republikas valsts drošības apdraudējumu, Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz no 2022. gada 28. septembra līdz 2022. gada 27. decembrim izsludināt ārkārtējo situāciju administratīvajās teritorijās gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežu, kā arī robežšķērsošanas vietās:
slēdzot Pededzes robežškērsošanas vietu;
nosakot pienākumu Valsts robežsardzei veikt pastiprinātu Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas robežuzraudzību;
nosakot pienākumu Valsts robežsardzei veikt ieceļojošo Krievijas Federācijas pilsoņu pastiprinātu robežpārbaudi;
nosakot pienākumu Nacionāliem bruņotiem spēkiem, Valsts policijai un Valsts drošības dienestam sniegt palīdzību Valsts robežsardzei Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas robežkontroles nodrošināšanā.
Rīkojuma projekts paredz, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām, kuras īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu dienesta pienākumu izpildes laiku virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika, kas pārsniedz Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā vai Valsts drošības iestāžu likumā noteikto maksimālo dienesta pienākumu izpildes laiku, ja attiecīgi Valsts robežsardzes, Valsts policijas vai Valsts drošības dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai. Valsts robežsardzes, Valsts policijas un Valsts drošības dienesta darbiniekiem, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, var noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu darba laiku, ja attiecīgi Valsts robežsardzes, Valsts policijas vai Valsts drošības dienesta priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona konstatējusi, ka tas nepieciešams operatīvai šā rīkojuma izpildei paredzēto pasākumu īstenošanai, un uz šādiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi.
Tāpat rīkojuma projekts noteic, ka Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi un darbiniekiem, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonām un darbiniekiem, kuras īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, nosaka piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 procentu apmēram no tiem noteiktās stundas algas likmes. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku karavīram papildus mēnešalgai izmaksā piemaksu līdz 50 procentu apmēram no viņam noteiktās mēnešalgas, bet Zemessargam par katru dienu, kad tas veicis šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, izmaksā dienesta uzdevumu izpildes kompensāciju normatīvajos aktos noteiktajā apmērā, to reizinot ar koeficientu līdz 1,5. Minēto piemaksu un kompensāciju piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka attiecīgi iekšlietu ministrs un aizsardzības ministrs. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.