Anotācija (ex-ante)

Noteikumos Nr. 296 tiek lietots termins "Rīgas jūras līcis". Saskaņā ar Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2022. gada 28. jūnija lēmumu Nr. 1-15.1/1 nolemts atzīt par pareizāku ģeogrāfiskā objekta nosaukuma "Rīgas jūras līcis" īsāku formu "Rīgas līcis".

Visā noteikumu tekstā (noteikumu projekta 1., 2., 11., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punktā un attiecīgi - noteikumu Nr. 296 3. punktā, 4.2. un 8.23.2. apakšpunktā, 17. un 20. punktā, 22.6., 23.2.3., 27.1.2. un 27.1.3.3. apakšpunktā un 6. pielikumā) vārdi "Rīgas jūras līcis" būtu aizstājami ar vārdiem "Rīgas līcis".

Ņemot vērā pieejamo tehnisko risinājumu, tika izvērtētā iespēja izmantot valsts informācijas sistēmas "Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēma" (turpmāk – informācijas sistēma) mobilo lietotni, lai Elektroniskās reģistrācijas un ziņošanas sistēmas (turpmāk - zvejas darbību ziņošanas sistēma) tehnisko problēmu gadījumā, zvejnieks, kas zvejo aiz piekrastes var iesniegt zvejas datus elektroniski. Tādējādi, izvairoties no papīra formas žurnālu aizpildīšanas, ņemot vērā jaunās Komisijas 2025. gada 27. augusta deleģētās regulas (ES) 2025/1766, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 papildina ar noteikumiem par zvejniecības kontroli, par zvejas darbību pārraudzību un inspekciju, par noteikumu izpildi un par atbilstību (turpmāk - Deleģētā regula 2025/1766) 7. panta prasības.

Noteikumu projekts papildināts ar 3. punktu (noteikumu Nr. 296 8.3.³ apakšpunkts), kas paredz iespēju izmantot informācijas sistēmas mobilo lietotni, lai zvejas darbību ziņošanas sistēmas (ERS) tehnisko kļūdu gadījumā tajā iesniegt nepieciešamas ziņas. 

Noteikumu Nr. 296 8.10. apakšpunkts paredz zvejnieka pienākumu ziņot institūtam BIOR par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu, kā arī par jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu un izdarīt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā. Ņemot vērā, ka informācija par jūras zīdītāju noķeršanu un novērošanu institūtam BIOR ir pieejama informācijas sistēmas zvejas žurnālā, nav nepieciešams par to ziņot kādā citā veidā. Savukārt, ņemot vērā, ka retu sugu noķeršanas gadījumā zvejniekiem ir grūtības to sugu noteikšanā, nebūtu lietderīgi veidot zvejas žurnālā iespēju reģistrēt sugu ar nosaukumu "Nezināms", tas apgrūtinās datu apkopošanu un analīzi. Tāpēc zvejnieki daļēji var tikt atbrīvoti no pienākuma ziņot institūtam BIOR. 

Noteikumu projekta 4. punkts (noteikumu Nr. 296 8.10. apakšpunkts) tika grozīts, paredzot, ka par jūras zīdītāju noķeršanu zvejniekiem nav jāinformē institūts BIOR, bet pietiek ar šī fakta reģistrāciju zvejas žurnālā.

Noteikumi Nr. 296 paredz, ka apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zemkopības ministrijā, ja zvejnieks nav iesniedzis lūgumu par šī termiņa pagarinājumu un saņēmis pagarinājuma apstiprinājumu. Tāpēc veidojas situācija, kad arī uzņēmumiem, kuriem vairs nav derīgas speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai zvejniecībā, Zemkopības ministrijai jāsaglabā zvejas kapacitāte un tā tiek rezervēta ilgstoši, tādējādi liedzot šo zvejas kapacitāti izmantot citiem uzņēmumiem, kas ir saņēmuši speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā. Vienlaikus jāņem vērā arī apstāklis, ka saņemot apstiprinājumu zvejas kuģu iegādei, kapacitātes palielināšanai tā var notikt tikai konkrētā segmentā. Piemēram, ja kapacitāte ir izņemta no kapacitātes starptautiskajos vai trešo valstu ūdeņos, tā nevar tikt izmantota zvejai Baltijas jūrā. Šāds nosacījums nepieciešams it īpaši gadījumos kad kādā zvejas flotes segmentā tiek īstenota zvejas flotes sabalansēšana ar pieejamajiem zivju resursiem.

Noteikumu projekta 5. punkts (noteikumu Nr. 296 8.11.1. apakšpunkts) precizēts ar normu, ka, lūgumu par termiņa pagarinājumu un Zemkopības ministrijas termiņa pagarinājuma apstiprinājumu var saņemt tikai zvejnieks, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā un konkrētā segmentā.

Regulas Nr. 1224/2009 grozījumi terminu "kuģu monitoringa sistēmas dati" aizstāj ar terminu "kuģa pozīcijas dati", kas ir precīzāks termins. Termina "kuģa pozīcijas dati" definīcijā vairs nevajadzētu atsaukties uz datu pārraidīšanu ar satelītnovērošanas sistēmām, jo tagad ir pieejamas citādas kuģu izsekošanas un kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas tehnoloģijas. Vienlaikus prasība par kuģa pozīcijas datu reģistrēšanu un pārraidi tiks attiecināta uz piekrastes zvejas kuģiem (laivām) no 2028. gada 10. janvāra.

Noteikuma projekta 6. punkts (noteikumu Nr. 296 8.13. apakšpunkts) precizēts, aizstājot prasību uzstādīt satelītraidītāju  ar zvejas kuģa novērošanas sistēmu. Savukārt noteikumu projekta 7. punktā (noteikumu Nr. 296 8.13.¹ apakšpunkts) noteikta prasība par zvejas kuģa pozīcijas datu reģistrēšanu un pārraidi izmantojot informācijas sistēmas mobilo lietotni. Mobilā lietotne nodrošina bezsaistes režīma funkcionalitāti, kas ļauj veikt datu ievadi un lietotnes pamatfunkcijas arī bez aktīva interneta savienojuma. Lietotne nodrošina lietotājam vizuālu indikāciju par aktīvo bezsaistes režīmu, lai lietotājs apzinātos, ka dati vēl nav nosūtīti uz informācijas sistēmu. Brīdī, kad ierīcei tiek atjaunots interneta savienojums, lietotne automātiski uzsāk lokāli saglabāto datu sinhronizāciju ar informācijas sistēmu. Informācijas sistēma apstrādā saņemtos datus, veic to validāciju un reģistrē sistēmā ar faktisko ievades laiku (laiku, kad dati ievadīti ierīcē), saglabājot datu integritāti un izsekojamību. Līdz ar to pēc kuģu novērošanas sistēmas tehnisko problēmu atrisināšanas nebūs atkārtoti jāvada dati, jo tie ieplūst informācijas sistēmā no mobilas lietotnes un būs pieejami atbildīgajām iestādēm.
Tāpat ir noteikumu projekta 24. punktā (noteikumu Nr. 296 38. punktā) atrunāta, ka prasība attiecībā uz piekrastes zvejas kuģiem (laivām) stāsies spēkā 2028. gada 10. janvārī. Šādas normas ir iekļautas jau tagad, jo ir skaidrs risinājums kā varēs nodrošināt šādas prasības un Zemkopības ministrijai, kuras pārziņā ir informācijas sistēma, būtu laiks laicīgi sākt atbilstošās funkcionalitātes izstrādes.

Komisijas 2025. gada 17. oktobra Īstenošanas Regulas (ES) 2025/2196, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā attiecībā uz piekļuvi ūdeņiem un resursiem, zvejniecību kontroli, pārraudzību, inspekciju un noteikumu izpildi, kvotu un zvejas piepūles atvilkšanu, datiem un informāciju īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 404/2011 (turpmāk - Īstenošanas regula 2025/2196) 23. panta pirmais punkts paredz kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežumu no 2026. gada 10. janvāra līdz 2027. gada 10. jūlijam – vismaz reizi 2 stundās, izņemot kad zvejas darbības tiek veiktas zvejai ierobežotajās teritorijās un arī 5 jūras jūdžu rādiusā ap tām, un tad - pārraidīšanas biežums ir vismaz viena reize 30 minūtēs. Savukārt no 2027. gada 10. jūlija – vismaz reizi 30 minūtēs. Vienlaikus minētā panta otrais punkts paredz dalībvalsts tiesības noteikt atkāpi kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežumam, nosakot to vismaz reizi 60 minūtēs, ievērojot regulā paredzētos noteikumus.

Izvērtējot jau esošo situāciju ar zvejas kuģu veiktajām zvejas darbībām attiecīgajās zvejas zonās, tiek izmantota  dalībvalstij paredzēta rīcības brīvība un noteikta kuģa pozīcijas datu pārraidīšanas biežuma atkāpe - vismaz reizi 60 minūtēs (noteikumu projekta 8. punkts, noteikumi Nr. 296 papildināti ar 8.13.² apakšpunktu). Šādas atkāpes noteikšanai tika izvērtēti Īstenošanas regulas 2025/2196 23. panta otrā punkta b) apakšpunkta nosacījumi: atkāpi var piemērot kuģiem, kuri zvejas operācijas veic ārpus teritoriālās jūras ārējām robežām - t.i. kuri zvejo Baltijas jūrā aiz piekrastes ūdeņiem, starptautiskajos vai trešo valstu ūdeņos, un attiecīgi, ja tie neveic zvejas darbības zvejai ierobežotajās teritorijās un arī 5 jūras jūdžu rādiusā ap tām.  Vienlaikus arī finanšu slogs un zvejnieku izmaksas par datu pārraidi tika ņemtas vērā.  Līdz šim zvejas kuģi pārraidīja kuģa pozīcijas datus reizi 2 stundās, kas nozīmē, ka pat ar paredzēto atkāpi - reizi stundā, zvejnieku izmaksas dubultosies. Jāatzīmē, ka Latvijas kuģi aprīkoti ar kuģu uzraudzības sistēmu satelītraidītājiem, kas darbojas uz Inmarsat-C bāzes, neskatoties uz tehnoloģiju pieejamību un izplatību, datu pārraides izmaksas Latvijas kuģiem, ņemot vērā to izmantotās tehnoloģijas, netika samazinātas. Pozīcijas datu pārraide reizi 60 minūtēs joprojām atbilst zvejas uzraudzības un kontroles pamatmērķiem – kuģu trajektorijas rekonstrukcijai, atbilstības pārbaudei un inspekciju plānošanai. Retāks pozīcijas ziņojumu biežums – reizi 60 minūtēs – joprojām nodrošina pietiekamu uzraudzību. Kuģu reāllaika izsekošana ar 30 min. intervālu nav operacionāli nepieciešama. Tāpēc atkāpe ļauj līdzsvarot uzraudzības kvalitāti ar samērīgām izmaksām. Vienlaikus, atbilstoši Īstenošanas regulas 2025/2196 23. pantam, noteikumu projekta 26. punktā noteikts 8.13.² apakšpunkta spēkā stāšanās termiņš.

Jānosaka tehnoloģija, kāda var tikt izmantota kuģu novērošanas sistēmas tehnisko problēmu vai sakaru kļūmes gadījumā.

Noteikumu projekta 9. punktā (noteikumi Nr. 296 papildināti ar 8.13.³ apakšpunktu) paredzēta iespēja līdz zvejas darbību ziņošanas sistēmas darbības atjaunošanai, izmantot informācijas sistēmas mobilo lietotni, lai pārraidītu kuģa pozīciju datus, satelītraidītāja tehnisko problēmu gadījumā, par to informējot Valsts vides dienestu. Mobilā lietotne nodrošina bezsaistes režīma funkcionalitāti, kas ļauj veikt datu ievadi un lietotnes pamatfunkcijas arī bez aktīva interneta savienojuma. Šis risinājums ir paredzēts situācijām, kad atrodoties jūrā ir tehniskās problēmas ar uz kuģa esošo sistēmu. Lietotājam uzsākot darbu bez interneta savienojuma, lietotne automātiski pārslēdzas bezsaistes režīmā. Kuģa pozīcijas dati tiek ielasīti automātiski un saglabāti šifrētā veidā lietotāja ierīces lokālajā atmiņā. Lietotne nodrošina lietotājam vizuālu indikāciju par aktīvo bezsaistes režīmu, lai lietotājs apzinātos, ka dati vēl nav nosūtīti uz informācijas sistēmu. Brīdī, kad ierīcei tiek atjaunots interneta savienojums, lietotne automātiski uzsāk lokāli saglabāto datu sinhronizāciju ar informācijas sistēmu. Informācijas sistēma apstrādā saņemtos datus, veic to validāciju un reģistrē sistēmā ar faktisko ievades laiku (laiku, kad dati ievadīti ierīcē), saglabājot datu integritāti un izsekojamību. Līdz ar to pēc kuģu novērošanas sistēmas tehnisko problēmu atrisināšanas nebūs atkārtoti jāvada dati, jo tie ieplūst informācijas sistēmā no mobilas lietotnes un būs pieejami atbildīgajām iestādēm.

Īstenošanas regulas 2025/2196 8. pants ''Kuģa identifikācijas dokumenti'' paredz, ka minētajā regulā uzskaitītie dokumenti var būt vai uz zvejas kuģa vai arī tiem var būt digitāla piekļuve. Savukārt Latvijas zvejniekam, zvejojot Latvijas Republikas ūdeņos, zvejas darbību atļaujošie dokumenti atbildīgajām iestādēm ir pieejami informācijas sistēmā. 

Lai atteiktos no prasībām zvejniekiem uz kuģa glabāt visus dokumentus, ņemot vērā dokumentu  pieejamību elektroniskajos reģistros, tostarp ar zveju saistītie dokumenti ir pieejami informācijas sistēmā, noteikumu projekta 10. punkts (noteikumu Nr. 296 8.17. apakšpunkts) neparedz zvejnieka pienākumu uz kuģa turēt visus prasītos dokumentus, ja tiem ir pieejama digitāla piekļuve.

Noteikumu projektā paredzēto piekrastes pašpatēriņa zvejā izmantojamos zvejas rīkus jāsalāgo ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos".

Noteikumu Nr. 296 12. punkts (noteikumu projekta 12. punkts) precizēts, lai piekrastes zvejas rīku izmantošanas nosacījumi tiktu salāgoti ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos". Vienlaikus tika precizēts arī noteikumu Nr. 296. 6. pielikums.

Noteikumu Nr. 296 16. punkta normās attiecībā uz specializēto lucīšu zveju tika konstatētas pretrunas. 16.4.2. apakšpunkts neaizliedz specializēto lucīšu zveju ar murdiem oktobrī (to mainīja ar iepriekšējiem noteikumu Nr. 296 grozījumiem, lai pagarinātu lucīšu zvejas sezonu), savukārt 16.5.3. apakšpunktā nav minēts, ka to drīkst darīt oktobrī, tātad nedrīkst likt luču murdus oktobrī. 

Pamatojoties uz institūta BIOR atzinumu, noteikumu projekta 13. punkts noteikumu Nr. 296 16.4.2. apakšpunkts tika precizēts nosakot lucīšu murdu izmantošanas liegumu no oktobra.
ucīšu krājums pēdējos gados ir samazinājies. Laika periodā no 2013.-2024. gadam nozveja ar lucīšu murdiem oktobrī vidēji sastāda tikai 0,13% no gada kopējās nozvejas (max. 0,77% 2024. gadā). Zveju oktobrī veic ne vairāk kā 5 zvejas uzņēmumi. Noteikumi, atļaujot lucīšu zveju oktobrī, tika grozīti 2016. gadā nolūkā šādā veidā vairāk nozvejot apaļo jūrasgrunduli. Līdz 2019. gadam apaļais jūrasgrundulis nozvejās bija lielākā skaitā, taču kopš 2021. gada oktobra mēnesī lucīšu murdos apaļā jūrasgrunduļa nozveja nepārsniedz 6%. 
Vienlaikus, nosakot lucīšu murdu izmantošanas liegumu no oktobra tiktu nodrošināta konsekvence ar noteikumu Nr. 296 16.5.3. apakšpunktu.

Noteikumu Nr. 296 17.4. apakšpunktā ir noteikts, ka zveja ar zivju un plekstu vadiem Rīgas līča piekrastes ūdeņos ir aizliegta. Institūts BIOR ir veicis pētījumu par zivju vadu izmantošanu Rīgas līča piekrastes ūdeņos un konstatējis, ka šāda zveja ir pieļaujama, līdz ar to ar Ministru kabineta 2009. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1375 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas limitiem un to izmantošanas kārtību piekrastes ūdeņos" ir iedalīts zivju vadu limits Saulkrastu un Ādažu novadu, kā arī Rīgas un Jūrmalas valstspilsētu pašvaldībām.

Noteikumu projekta 14. punkts (noteikumu Nr. 296 17.4. apakšpunkts) precizēts, ka Rīgas līča piekrastes ūdeņos visu gadu zveja aizliegta ar plekstu vadiem (zivju vadi tika svītroti).

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu Starptautiskā jūras pētniecības padome ( turpmāk - ICES) kopš 2019. gada iesaka nulles apjoma nozvejas, tā kā krājums joprojām atrodas kritiskā stāvoklī. Līdzīgā situācija ir arī attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu – ICES līdz šim vairākus gadus ir ieteikusi mazus nozveju apjomus, taču attiecībā uz 2026. gadu tā iesaka nulles apjoma nozveju. Ir pieejama tikai mencas piezvejas kvota, jo mencas piezvejas tiek gūtas visās zvejniecībās. Mencas piezvejas apjoms, kā arī papildu regulācija mencas ieguvei atpūtas (t.sk. pašpatēriņa) zvejā noteikts ikgadējā Padomes regulā, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Baltijas jūrā.

Noteikumu projekta 16. punkts (noteikumu Nr. 296 22.5. apakšpunkts) precizēts, ka mencu piezvejas apjomu piekrastē nosaka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un Zemkopības ministrijas ikgadējo lēmumu par zvejas papildu regulāciju. Vienlaikus tika svītrots mencu piezvejas apjoms pašpatēriņa zvejā, jo tas tiek regulēts Eiropas Savienības tiesību aktos, līdz ar to nav nepieciešams regulējums nacionālajā līmenī.

Noteikumu Nr. 296 22.6. apakšpunkts paredz, ka katram zvejniekam iedalīts  mencas piezvejas apjoms. Reāli, ņemot vērā mencu specializētās zvejas liegumu un ierobežoto mencu piezvejas kvotu, šāda dalījuma zvejniekiem nav, bet ir kopējs apjoms visai piekrastei.

Noteikumu projekta 17. punkts (noteikumu Nr. 296 22.6. apakšpunkts) precizēts, nosakot kopējo mencas piezvejas apjomu visai piekrastes zvejai.

Tika konstatēts, ka Noteikumu Nr. 296 26. punktā ir iekļauts nacionālais regulējums piezvejas apjoma noteikšanai, kas vēl bija līdz Eiropas Savienības regulējuma piemērošanai. Šobrīd nozveju un piezvejas apjomi tiek regulēti ar Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Noteikumu Nr. 296 26. punkts (noteikumu projekta 20. punkts) ir svītrots.

Konstatētā neatbilstība saistībā ar atbildīgajām iestādēm, kas tiesīgas veikt dzinēju jaudas verifikāciju. Ar 16.08.2022. noteikumu Nr. 296 grozījumiem, tika grozīts 29.1² apakšpunkts, nosakot, ka verifikāciju var veikt ne tikai Latvijas Jūras akadēmija, bet arī cita kompetentā iestāde vai uzņēmums. Tāds pats formulējums tiek izmantots arī noteikumu 10. pielikumā "Paraugu ņemšanas plāns zvejas kuģu dzinēju jaudas atbilstības uzraudzībai".

Noteikumu projekta 22. punkts (noteikumu nr. 296 28.2.10. apakšpunkts) precizēts, atbilstoši noteikumu Nr. 296 10. pielikuma 6. punktam.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. pantā ir noteikts, ka nevienam nedrīkst likt veikt piespiedu vai obligātu darbu. Turklāt visas dalībvalstis ir pievienojušās Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijai Nr. 29 par piespiedu darbu, kurā noteikts, ka piespiedu vai obligātā darba nelikumīga izdarīšana ir sodāma kā kriminālpārkāpums un par to ir jāpiemēro tiesību aktos paredzētas sankcijas, kas ir patiešām atbilstošas un tiek stingri izpildītas. Turklāt zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem, jo īpaši tam, ka zvejas darbības ir jāpārvalda tā, lai tās atbilstu mērķiem nodrošināt ieguvumus sociālajā un nodarbinātības jomā un veicinātu pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām. Piespiedu darba izmantošana arī apdraud vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienībā tirgotajiem zvejas un akvakultūras produktiem. Tāpēc zvejas darbību veikšana, izmantojot piespiedu darbu, būtu jāuzskata par smagu pārkāpumu, neskarot kriminālsodus par piespiedu darbu saskaņā ar dalībvalstu saistībām, kas noteiktas SDO Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu.
Regulas Nr. 1224/2009 74. panta "Inspekciju veikšana" 8. punkts nosaka, ja ierēdnim, kas veic inspekciju, ir iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies zvejas darbībās, izmantojot piespiedu darbu, kā definēts 2. pantā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvencijā Nr. 29 par piespiedu darbu, minētais ierēdnis par to informē visas citas minētās dalībvalsts attiecīgās iestādes. 
Savukārt Deleģētās regulas 2025/1766 20. pants ''Inspekcijas attiecībā uz zvejas darbībām, kas veiktas, izmantojot piespiedu darbu'' un tās V pielikums nosaka rādītājus, kuri liecina, ka zvejas darbībās izmanto piespiedu darbu un kurus inspekcijas laikā inspektori vērtē.

Lai inspekcijas laikā novēroto tādu rādītāju, kuri liecina, ka zvejas darbībās izmanto piespiedu darbu, atbilstoši regulas prasībai paziņotu Latvijas atbildīgajai iestādei, noteikumu projekta 23. punktā (noteikumu Nr. 296 28.2.13. apakšpunktā) noteikti inspektora pienākumi par iespējamā piespiedu darba pazīmēm paziņot Valsts policijai.

Regulas Nr. 1224/2009 9. panta ''Kuģu monitoringa sistēmas'' 4. punkts paredz dalībvalsts tiesības līdz 2029. gada 31. decembrim atbrīvot no prasības ierīkot kuģu monitoringa sistēmu tādus zvejas kuģus, kuru lielākais garums ir mazāks par 9 metriem un kuri kuģo ar tās karogu, ja šādi kuģi: darbojas tikai: a) attiecīgās dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālās jūras platumu, un izmanto tikai pasīvos zvejas rīkus; vai attiecīgās dalībvalsts ūdeņos krasta virzienā no bāzes līnijām;
b)nekad nepavada jūrā vairāk par 24 stundām, rēķinot no brīža, kad tie atstāj ostu, līdz brīdim, kad tie atgriežas ostā; un
c)uz tiem neattiecas ierobežojumi, kurus piemēro jebkurā zvejai ierobežotā apgabalā, kurā tie darbojas.
Šī atkāpe atteiktos uz apt. 305 piekrastes zvejas kuģim (laivām), kuru garums ir no 2,85 -līdz 9 m.

Tiek izvērtēts, ka maziem piekrastes zvejas kuģiem (laivām) var piemērot šādu atkāpi, ņemot vērā esošo un plānoto kontroles pasākumu kopumu, kas nodrošina kontroles atbilstību, tostarp paziņojumi par plānoto iziešanas laiku, par izkraušanas laiku (no 2028. gada 10. janvāra) u.c. prasībām. Noteikumu projekta 25. punkts (noteikumu Nr. 296 39. punkts) nosaka šādu atkāpi.

Institūts BIOR savā 2026. gada 10. marta rekomendācijā Nr. 1-6/408 "Par biedrības “Mazjūras zvejnieki” priekšlikumiem" norāda, ka institūts BIOR atbalsta biedrības “Mazjūras zvejnieki” rosinātās izmaiņas noteikumos Nr. 296, atceļot maksimālo acs izmēru murdu sētai. Lielāka acs izmēra izmantošana sētā var palīdzēt samazināt mazāka izmēra zivju piezveju, kā arī mazināt zvejas rīku apaugumu un noturību pret ūdens plūsmu.

Noteikumu projektā paredzēts svītrot noteikumu projekta 6. pielikuma II sadaļā “Pasīvie zvejas rīki” noteikto maksimālo acs izmēru murdu sētai no 1. līdz 6. punktam (noteikumu projekta 27. punkts).