Anotācija

1. Pamatizglītības standarta spēkā esošais regulējums paredz, ka pedagogs obligāti lielāku svaru piešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Vienlaikus ne visos mācību priekšmetos un mācību situācijās ir viennozīmīgi iespējams piemērot principu par lielāka svara piešķiršanu darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Šāda principa piemērotība ir izvērtējama katra mācību priekšmeta vai kursa ietvaros, ņemot vērā konkrētā mācību satura specifiku, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas pieeju. Ņemot vērā pedagoga profesionālo kompetenci un autonomiju mācību procesa īstenošanā un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, nav nepieciešams valsts izglītības standartā noteikt obligātu pieeju summatīvo vērtējumu svēršanai. Tādēļ nepieciešams noteikt, ka  pedagogs var piemērot summatīvo vērtējumu svarus.

1. Grozījumi pamatizglītības standartā paredz precizēt normu par obligātu summatīvo vērtējumu svēršanas principu, nosakot, ka pedagogs var piemērot summatīvo vērtējumu svaru, ja tas ir pedagoģiski  pamatots risinājums. Izglītības iestāde patstāvīgi skolēnu mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka summatīvo vērtējumu svaru izmantošanu.

2. Spēkā esošais pamatizglītības standarta regulējums paredz, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu mācību gada noslēgumā, ja vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu. Praksē tas nozīmē, ka summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespēja mācību priekšmetā tiek īstenota mācību gada beigās, organizējot kombinētu pārbaudes darbu, kas aptver plašu mācību satura apjomu. Turklāt kombinēts pārbaudes darbs ne vienmēr var būt piemērotākais risinājums visos mācību priekšmetos, tādēļ ir nepieciešams mainīt noteikto kārtību skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai.

2.Grozījumi pamatizglītības standartā paredz, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā:
1) kā 1.-3. klases skolēni mācību gada laikā var uzlabot mācību priekšmetā gadā iegūtos summatīvos vērtējumus.Katru uzlabošanai paredzēto summatīvo vērtējumu var uzlabot vienu reizi. 
2) kā 4.-9. klases skolēni mācību gada laikā var uzlabot vismaz vienu, bet ne vairāk kā vienu trešdaļu no attiecīgā mācību priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Katru uzlabošanai paredzēto summatīvo vērtējumu var uzlabot vienu reizi.
3) kā skolēni ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, var uzlabot summatīvo sniegumu  mācību gada laikā var uzlabot mācību priekšmetā iegūtos summatīvos vērtējumus.
1.–3. klasē vērtējuma uzlabošanas pieeja ir vērsta uz savlaicīgu atbalstu mācību procesa laikā, jo šajā posmā īpaši nozīmīga ir pamatprasmju nostiprināšana un pakārtoto sasniedzamo rezultātu apguve. Šajā izglītības posmā vērtēšana mācību gada  laikā ir īstenojama dinamikā, sekojot skolēna mācīšanās progresam, un tās mērķis ir panākt, lai skolēns rezultātā būtu apguvis nepieciešamās prasmes. Skolēnam paredzama iespēja uzlabot liecībā norādāmā sasniedzamā rezultāta summatīvo vērtējumu mācību priekšmetos, ja nepieciešams pilnveidot zināšanas un prasmes. Katru uzlabošanai paredzēto summatīvo vērtējumu var uzlabot vienu reizi, tādējādi nodrošinot gan skolēna tiesības uz mācīšanās rezultāta pilnveidi, gan vērtēšanas procesa skaidrību un samērīgumu. 
4.-9. klasē regulējums paredz līdzsvarotu pieeju summatīvā snieguma uzlabošanai. Katram skolēnam katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā jānodrošina iespēja vismaz vienu reizi uzlabot summatīvo vērtējumu, vienlaikus nosakot, ka uzlabojamo summatīvo vērtējumu apjoms mācību gada laikā nepārsniedz vienu trešdaļu no kopējā summatīvo vērtējumu skaita. Aprēķinot vienu trešdaļu no summatīvo vērtējumu skaita, piemēro matemātiskās noapaļošanas principu līdz veselam skaitlim.  
Šāds ierobežojums ļauj izglītības iestādei mērķtiecīgi organizēt vērtēšanas procesu, saglabāt summatīvās vērtēšanas nozīmi un nodrošināt, ka vērtējumu uzlabošana nekļūst par paralēlu atkārtotas vērtēšanas sistēmu. 
Izglītības iestādei ir tiesības patstāvīgi noteikt summatīvo vērtējumu uzlabošanas kārtību, tostarp noteikt uzlabojamos summatīvos vērtējumus, to uzlabošanas veidu un norises laiku, ņemot vērā mācību priekšmeta specifiku, skolēnu mācību sasniegumus un mācību procesa organizāciju. Ja atbilstoši izglītības iestādes noteiktajai kārtībai skolēnam paredzēta iespēja uzlabot vairāk nekā vienu summatīvo vērtējumu, izglītības iestāde var organizēt arī kombinētu pārbaudes darbu mācību gada beigās. 
Vienlaikus izglītības iestādei jānodrošina vienlīdzīgas tiesības uzlabot summatīvos vērtējumus visiem skolēniem neatkarīgi no viņu mācību sasniegumiem vai iepriekš iegūtā summatīvā vērtējuma. Katru uzlabošanai paredzēto summatīvo vērtējumu var uzlabot vienu reizi. 
Šāds regulējums nodrošina izglītības iestādēm elastību summatīvo vērtējumu uzlabošanas kārtības noteikšanā, vienlaikus paredzot vienotu minimālo prasību – katram skolēnam vismaz vienu iespēju mācību gada laikā uzlabot summatīvo vērtējumu. 
Skolēniem ar speciālām vajadzībām, kuriem izstrādāts individuālais izglītības programmas apguves plāns, summatīvā snieguma uzlabošanas kārtība piemērojama atbilstoši individuālajā plānā noteiktajam atbalstam un mācību procesa organizācijai. Tas nodrošina, ka temata noslēguma pārbaudes darbu uzlabošanas iespējas tiek īstenotas, ņemot vērā skolēna individuālās vajadzības. 
Projekts paredz arī noteikt, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni ar speciālajām vajadzībām var uzlabot temata summatīvo sniegumu mācību gada laikā. Tā kā skolēnu vajadzības ir dažādas, skolām jāparedz elastības iespējas pielāgot vērtēšanu individuālajām vajadzībām.
Vērtējuma uzlabošana ir īstenojama kā mācīšanās procesa turpinājums, sasaistot to ar pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, papildu mācību uzdevumiem, konsultācijām vai citiem skolēna zināšanu un prasmju pilnveidi apliecinošiem pasākumiem.
Pēc grozījumu spēkā stāšanās izglītības iestādēm būs jāprecizē iekšējās vērtēšanas kārtības. Izglītības iestāde, īstenojot profesionālo autonomiju vērtēšanas kārtības noteikšanā, vienlaikus ir atbildīga par to, lai pieņemtie lēmumi nodrošinātu objektīvu, pamatotu un skolēna faktisko mācību sasniegumu atspoguļojošu vērtējumu.
Atbilstoši iepriekš minētajam tiek precizēts pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmu paraugi" 1. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs" 16.7. – 16.9. apakšpunktā un 2. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" 19.7. – 19.9. apakšpunktā, 13. pielikuma "Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs" 25.7. – 25.10. apakšpunktā, 14. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs" 22.7. apakšpunktā, 15. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā un 16. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā noteiktais regulējums.
Bez tam atbilstoši Latvijas izglītības klasifikācijai nepilna laika klātiene var būt tikai 7.-9.klasē, tādēļ no pamatizglītības standarta svītrots 18.2.apakšpunkts un no 11. pielikuma svītrots "21011113" kods.

3. Ministru kabinets 2026.gada 8.septembra sēdē pieņēma lēmumu pamatizglītības standarta 16.4. apakšpunktā paredzēto valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu mācību jomā organizēt kā centralizēto eksāmenu. Piemērojot šim centralizētajam eksāmenam pamatizglītības standarta 17.¹ punktā noteikto valsts pārbaudes darba minimālā kopvērtējuma slieksni, var rasties situācijas, kad šī eksāmena rezultāts kļūst par šķērsli pamatizglītības dokumenta saņemšanai.

3. Pamatizglītības standarts tiek papildināts ar 17.³ punktu, kas paredz noteikt izņēmumu valsts pārbaudes darba minimālā kopvērtējuma sliekšņa piemērošanai dabaszinātņu jomas centralizētajam eksāmenam.