24-TA-1229: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumos Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīciju projekta "Publiskās pārvaldes inovācijas eko-sistēmas attīstība" ietvaros Valsts kanceleja 2023. gada otrajā pusē veidoja inovācijas laboratoriju ilgtspējīgas kadastrālās vērtēšanas metodikas plānošanai. Tieslietu ministrijas, Valsts zemes dienesta (turpmāk – Dienests) pārstāvji un sadarbības partneri kopā definēja problēmjautājumus arī kadastrālai vērtēšanai nepieciešamajos nekustamā īpašuma lietošanas mērķos (turpmāk - lietošanas mērķi), kur galvenie skar lietošanas mērķa noteikšanu neapbūvētai, bet teritorijas plānojumā apbūvei paredzētai zemei. Uzsākot kadastrālās vērtēšanas procesu Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas, visās pašvaldībās nebija stājušies spēkā teritorijas plānojumi, tāpēc kā pārejas risinājums tika izvēlēts lietošanas mērķu noteikšana, kamēr visās pašvaldībās nestāsies spēkā teritorijas plānojumi.
Savukārt ar Ministru kabineta 2012. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1. variantu, ka lietošanas mērķu noteikšanu veic Dienests no informācijas sistēmu datiem, nevis 2. variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus. Risinājuma variants paredzēja: "šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu; apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu; savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir vairākkārt norādījusi, ka ir nepieņemami likt pašvaldībām teritorijas plānojumos noteiktās zonas interpretēt citā klasifikācijā, kas noteikta kā pārejas risinājums, kamēr visās pašvaldībās nebija spēkā teritorijas plānojumi.
Savukārt ar Ministru kabineta 2012. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1. variantu, ka lietošanas mērķu noteikšanu veic Dienests no informācijas sistēmu datiem, nevis 2. variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus. Risinājuma variants paredzēja: "šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu; apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu; savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Arī Latvijas Pašvaldību savienība ir vairākkārt norādījusi, ka ir nepieņemami likt pašvaldībām teritorijas plānojumos noteiktās zonas interpretēt citā klasifikācijā, kas noteikta kā pārejas risinājums, kamēr visās pašvaldībās nebija spēkā teritorijas plānojumi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Mērķis ir būtiski mainīt lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām zemēm, kas atbilstoši teritorijas plānojumam atrodas funkcionālajā zonā ar galveno izmantošanu plānotai apbūvei. Projekts paredz lietošanas mērķus noteikt tikai pēc pašvaldības teritorijas plānojuma funkcionālās zonas atbilstoši jaunai klasifikācijai (sakrīt ar normatīvajos aktos teritorijas plānojuma jomā noteiktajās funkcionālajās zonās lietotajiem zonu nosaukumiem un saīsinājumiem) bez personas iesaistes. Projekts atrisina arī aktuālos problēmjautājumus mērķu noteikšanas procesā.
Spēkā stāšanās termiņš
31.12.2024.
Pamatojums
Datums izvēlēts, ņemot vērā prognozēto projekta pieņemšanas datumu, lai nodrošinātu samērīgu laika termiņu jaunā regulējuma ieviešanai, kā arī saistībā ar Ministru kabineta 2006. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 496 "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācija un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtība" (turpmāk – Noteikumi Nr. 496) noslēguma jautājumu 47. punkta svītrošanu un jauno noslēguma jautājumu 48. punktu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Teritorijas apbūves noteikumu atļautās (plānotās) izmantošanas funkcionālais zonējums ir viens no būtiskiem vērtību ietekmējošiem faktoriem neapbūvētas apbūvei paredzētas zemes vērtēšanā. Tiešā veidā informācija par zemes vienības funkcionālo zonējumu netiek reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk - Kadastra informācijas sistēma), līdz ar to kā kadastra dati funkcionālais zonējums nav pieejams kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Tā vietā vērtēšanai izmanto informāciju par lietošanas mērķiem, kas ir viens no būtiskākajiem kadastrālo vērtību ietekmējošiem datiem. Lietošanas mērķi netiek sistemātiski aktualizēti, mainoties īpašuma apstākļiem, bez īpašas iniciatīvas no pašvaldības vai īpašnieka puses. Līdzīgiem objektiem vienā vērtību zonā mēdz būt dažādas kadastrālās vērtības. Atšķirības galvenokārt rada dažādi noteiktie lietošanas mērķi. Ja līdzīgiem apbūvei paredzētiem zemesgabaliem vienam noteikts, piemēram, individuālās apbūves lietošanas mērķis, bet otram – lauksaimniecības, tad kadastrālajās vērtībās pastāv būtiskas atšķirības, jo vienam piemēro apbūves bāzes vērtību, otram – lauksaimniecības.
Jau ar Ministru kabineta 2012. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1. variantu, ka noteikšanu veic Dienests no informācijas sistēmu datiem, nevis 2. variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Diemžēl joprojām datu automatizēta ieguve nav iespējama pilnā mērā.
Jau ar Ministru kabineta 2012. gada 3. oktobra rīkojumu Nr. 462 "Par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas un kadastra datu aktualitātes nodrošināšanas koncepciju" Ministru kabinets zemes izmantošanas noteikšanā atbalstīja koncepcijā piedāvāto 1. variantu, ka noteikšanu veic Dienests no informācijas sistēmu datiem, nevis 2. variantu, ka noteikšanu turpinātu veikt pašvaldības, pieņemot lēmumus.
Risinājuma variants paredzēja:
"-šķeļot TAPIS un VZD ĢIS telpiskos datus, katrai zemes vienībai norāda teritorijas plānojumā (tai skaitā detālplānojumā) atļauto izmantošanu, pieļaujamo apbūves intensitāti un blīvumu;
-apbūvētām zemes vienībām no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem pielieto apbūvē esošo ēku izmantošanu;
-savietojot teksta un grafisko informāciju, nosaka atbilstošo vienu vai vairākas izmantošanas un tām piekrītošās platības."
Diemžēl joprojām datu automatizēta ieguve nav iespējama pilnā mērā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Neapbūvētai, bet apbūvei paredzētai zemei vērtību būtiski ietekmē teritorijas plānojumā noteiktā zemes atļautā (plānotā) izmantošana. To, kādām vajadzībām zemes vienība izmantojama, teritorijas plānojumā nosaka funkcionālais zonējums. Kadastra informācijas sistēmā informācija par zemes vienības funkcionālo zonējumu netiek reģistrēta, līdz ar to nav iespējams to izmantot kadastrālās vērtēšanas vajadzībām. Šobrīd masveida vērtēšanai izmanto informāciju par lietošanas mērķiem. Mainoties īpašuma apstākļiem, bez īpašas iniciatīvas no pašvaldības vai zemes īpašnieka puses, lietošanas mērķi netiek sistemātiski pārskatīti. Lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtībā ietvertās interpretācijas un izvēles iespējas faktiski izpaužas virknē dažādu lēmumu, kas ne vienmēr atbilst nekustamā īpašuma tirgum (piemēram, uz 2024. gada 14. maiju sabiedriskās nozīmes objektu apbūves zemes grupas nekustamā īpašuma lietošanas mērķi ir noteikti 3 836 neapbūvētām zemes vienībām, bet tikai 410 zemes vienības atrodas publiskās apbūves teritorijas funkcionālā zonā), vai situācijas, kurās noteiktais lietošanas mērķis ir iespējams attiecīgās funkcionālās zonas ietvaros, bet neatbilst galvenajam izmantošanas veidam. Tādējādi dati par lietošanas mērķiem, kas tiek izmantoti kadastrālās vērtēšanas vajadzībām, var izpausties dažādās vērtībās pēc būtības līdzvērtīgiem īpašumiem ar līdzīgām vai pat identiskām apbūves iespējām. Objektu griezumā no 298 tūkstošiem neapbūvētu zemes vienību ap 80 tūkstošiem jeb 27 % lietošanas mērķi atšķiras no funkcionālās zonas. Savukārt apbūves funkcionālās zonās lietošanas mērķi no funkcionālās zonas atšķiras 18 tūkstošiem zemes vienību (tikai teritorijās, kur Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā (turpmāk – TAPIS) ir vektorizēti dati), līdz ar to lietošanas mērķi būs jāpārskata, jo tie neatbilst galvenajam izmantošanas veidam. Ņemot vērā, ka informācija TAPIS ir pieejama tikai par 55 % zemes vienību, tad kopā valstī lietošanas mērķu maiņa vērtējama aptuveni 160 000 zemes vienībām. Noteiktās bāzes vērtības var tikt piemērotas tām neparedzētos apstākļos un veicināt kļūdainas kadastrālās vērtības. Tādējādi, lai sakārtotu objekta datus kadastrālās vērtēšanas sistēmas turpmākai attīstībai, nepieciešams uzkrāt aktuālus datus par neapbūvētas apbūves zemes funkcionālo zonējumu. Ņemot vērā to, ka lietošanas mērķi kadastrālās vērtēšanas vajadzībām atsevišķos gadījumos sniedz vairāk informācijas par funkcionālo zonējumu (piemēram, par infrastruktūras pieejamību, specializētiem objektiem), risinājumā nepieciešams paredzēt veidu, kā uzkrāt šo papildus informāciju.
Risinājuma apraksts
Projekts papildināts ar jaunām normām par lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētai zemei. Turpmāk neapbūvētām zemes vienībām lietošanas mērķus nosaka pēc pašvaldības teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma funkcionālās zonas atbilstoši jaunai klasifikācijai un neapbūvētas apbūves zemes atzīmēm bez personas iesaistes. Projektā noteikts, uz kādu zemi attieksies funkcionālās zonas lietošanas mērķis, proti, neapbūvētai apbūvei paredzētai zemei – kas pēc teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma atrodas apbūves nozīmes funkcionālā zonā un uz zemes vienības neatrodas būve, izņemot transformatora ēku.
Jaunā klasifikācija ir identiska ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām. Grozot minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikto funkcionālo zonu klasifikāciju, jāgroza arī Noteikumi Nr. 496. Vienotu klasifikāciju lietošana ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arī ir priekšnoteikums datu nodošanai automatizētā režīmā no TAPIS uz Kadastra informācijas sistēmu, kas būs iespējams, kad 100% visām zemes vienībām TAPIS būs pieejami automatizēti lasāmi dati.
Tas nozīmē, ka pašvaldību teritorijās, kurās teritorijas plānojumi ir atbilstoši šiem noteikumiem (teritorijas plānojumu dati TAPIS vektorizētā formā ir 55% zemes vienību), arī neapbūvētām zemes vienībām lietošanas mērķis sakritīs ar funkcionālo zonu. Pašvaldību teritorijās, kurās nav noteikumiem atbilstoši teritorijas plānojumi, projekts paredz kā funkcionālās zonas lietošanas mērķi noteikt pēc būtības atbilstošāko no funkcionālajām zonām (piemēram, ja funkcionālā zona noteikta "Kapsētu teritorija", tad funkcionālās zonas lietošanas mērķis būtu "Dabas un apstādījumu teritorija" vai "Lauksaimniecības teritorija", vai "Mežu teritorija", kā paredz pašvaldības teritorijas plānojums).
Lai zemes vienību varētu novērtēt atbilstoši tās izmantošanai, jo ne vienmēr funkcionālā zona (teritorijas plānojuma grafiskais laukums) nozīmē atļauto zemes izmantošanu, funkcionālās zonas lietošanas mērķiem papildus identificē atzīmes. Atzīmes attieksies uz neapbūvētu apbūvei paredzētu zemi, lai zinātu zemes izmantošanu (šī brīža lietošanas mērķis) un kādas bāzes vērtības piemērot kadastrālās vērtības aprēķinam. Lauku teritorijās (lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības) atzīmes nav nepieciešamas, jo vērtēšanai izmanto zemes sadalījumu lietošanas veidos. Atzīmes noteiks pašvaldība vienlaikus ar funkcionālās zonas lietošanas mērķi. Atzīmes var noteikt vai noņemt, nemainot lietošanas mērķi. Abus parametrus tāpat kā šobrīd lietošanas mērķus reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā. Funkcionālās zonas lietošanas mērķa noteikšana saglabāsies kā administratīvais akts. Pašvaldībām informāciju par funkcionālās zonas lietošanas mērķi un atzīmi plānots sniegt tiešsaistes datu pārraides režīmā, pēc izmaiņām attiecīgajās programmatūrās.
Projekts neapbūvētai apbūves zemei paredz trīs atzīmes: "Nav apbūves zeme" – atzīme piemērojama, ja zemes vienība pēc platības vai konfigurācijas, vai atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieļauj kapitālu apbūvi. Teritorijas plānojumos funkcionālās zonas ir grafiski laukumi, kas nodala dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas. Vienā funkcionālā zonā var atrasties zemes vienības ar it kā vienādu izmantošanu, bet pēc apbūves noteikumiem kādu nevarēs apbūvēt, jo piemēram, platība būs pārāk maza, vai konfigurācija nepieļaus apbūvi, vai būs apgrūtināta ar dažāda veida komunikācijām. Minētie apstākļi var liegt veikt kapitālu apbūvi, ar to saprotot būvēt kapitāla rakstura ēkas, izmantošanai ilgtermiņā. "Neapgūta zeme" – atzīme piemērojama, ja zemes vienībai valstspilsētās nav piebraucamā ceļa, savukārt pārējās teritorijās – nav piebraucamā ceļa un elektrības iespējas. "Derīgo izrakteņu vieta" – atzīme piemērojama, ja zemes vienība ir derīgo izrakteņu ieguves vieta un tā atrodas apbūves funkcionālajās zonās, kas nav lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.
Ja derīgo izrakteņu ieguves vieta atrodas lauku teritorijā ar lietošanas mērķi lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība, tad atbilstoši Noteikumu Nr.496 32. punktam derīgo izrakteņu ieguves vietai nosakāms savs lietošanas mērķis "0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas". Jāņem vērā, ka kadastrālajā vērtībā netiek ievērtēta zemes dzīļu vērtība.
Lai masveidīgi nemainītos kadastrālās vērtības, projekts neparedz automatizētu, masveidīgu funkcionālās zonas lietošanas mērķa noteikšanu. Iepriekš noteiktie lietošanas mērķi paliek spēkā līdz nepieciešama to maiņa. Lietošanas mērķu maiņas ierosināšanas gadījumos papildināts, ka lietošanas mērķus var mainīt, konstatējot iepriekš noteiktā lietošanas mērķa neatbilstību teritorijas plānojuma izmantošanai. Pašvaldības lietošanas mērķu maiņu varēs veikt savu iespēju robežās, piemēram, izvērtējot, vai, stājoties spēkā jaunam teritorijas plānojumam, funkcionālās zonas lietošanas mērķus noteiks vienlaikus visām zemes vienībām administratīvajā teritorijā vai to darīs pakāpeniski (pa administratīvo teritoriju daļām).
Lai neizsauktu liekus un nevajadzīgus lietošanas mērķu maiņas gadījumus, projekts papildināts ar normām, ka lietošanas mērķu maiņu var neveikt, ja spēkā esošais lietošanas mērķis pēc būtības atbilst funkcionālās zonas lietošanas mērķim (piemēram, ja lietošanas mērķis noteikts "Individuālo dzīvojamo māju apbūve", bet funkcionālās zonas lietošanas mērķis ir "Savrupmāju apbūves teritorija"). Tāpat, ja zemes vienība atrodas neapbūves funkcionālās zonās, un līdzās plānotiem lineāriem objektiem, kā ceļi, dzelzeļi, skrejceļi noteikta tehniskās apbūves vai transporta infrastruktūras funkcionālā zona, vai ja zemes vienība atrodas tikai neapbūves funkcionālās zonās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecības, dabas pamatnes).
Ņemot vērā to, ka Noteikumi Nr. 496 sākotnēji bija paredzēta vienai lietošanas mērķu noteikšanas kārtībai, bet projektam nepieciešami risinājumi paredz jaunu kārtību tikai daļai no zemes īpašumu objektiem (pēc būtības neapbūvētām apbūvei paredzētām zemēm), noteikumos ietverta virkne ar grozījumiem, lai to atspoguļotu. Primāri, skaidrības un pārskatāmības dēļ tika izveidota jauna II.1 nodaļa "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai apbūves zemei, kurai teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā ir noteikta kāda no apbūves funkcionālajām zonām", kā arī ieviesti precizējumi, lai nepieļautu neapbūvētām apbūvei paredzētām zemēm piemērot apbūvētām zemēm paredzēto kārtību.
Jaunā klasifikācija ir identiska ar Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotajām funkcionālajām zonām. Grozot minētajos Ministru kabineta noteikumos noteikto funkcionālo zonu klasifikāciju, jāgroza arī Noteikumi Nr. 496. Vienotu klasifikāciju lietošana ne tikai mazinās administratīvo slogu, bet arī ir priekšnoteikums datu nodošanai automatizētā režīmā no TAPIS uz Kadastra informācijas sistēmu, kas būs iespējams, kad 100% visām zemes vienībām TAPIS būs pieejami automatizēti lasāmi dati.
Tas nozīmē, ka pašvaldību teritorijās, kurās teritorijas plānojumi ir atbilstoši šiem noteikumiem (teritorijas plānojumu dati TAPIS vektorizētā formā ir 55% zemes vienību), arī neapbūvētām zemes vienībām lietošanas mērķis sakritīs ar funkcionālo zonu. Pašvaldību teritorijās, kurās nav noteikumiem atbilstoši teritorijas plānojumi, projekts paredz kā funkcionālās zonas lietošanas mērķi noteikt pēc būtības atbilstošāko no funkcionālajām zonām (piemēram, ja funkcionālā zona noteikta "Kapsētu teritorija", tad funkcionālās zonas lietošanas mērķis būtu "Dabas un apstādījumu teritorija" vai "Lauksaimniecības teritorija", vai "Mežu teritorija", kā paredz pašvaldības teritorijas plānojums).
Lai zemes vienību varētu novērtēt atbilstoši tās izmantošanai, jo ne vienmēr funkcionālā zona (teritorijas plānojuma grafiskais laukums) nozīmē atļauto zemes izmantošanu, funkcionālās zonas lietošanas mērķiem papildus identificē atzīmes. Atzīmes attieksies uz neapbūvētu apbūvei paredzētu zemi, lai zinātu zemes izmantošanu (šī brīža lietošanas mērķis) un kādas bāzes vērtības piemērot kadastrālās vērtības aprēķinam. Lauku teritorijās (lauksaimniecības, mežsaimniecības, ūdenssaimniecības) atzīmes nav nepieciešamas, jo vērtēšanai izmanto zemes sadalījumu lietošanas veidos. Atzīmes noteiks pašvaldība vienlaikus ar funkcionālās zonas lietošanas mērķi. Atzīmes var noteikt vai noņemt, nemainot lietošanas mērķi. Abus parametrus tāpat kā šobrīd lietošanas mērķus reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā. Funkcionālās zonas lietošanas mērķa noteikšana saglabāsies kā administratīvais akts. Pašvaldībām informāciju par funkcionālās zonas lietošanas mērķi un atzīmi plānots sniegt tiešsaistes datu pārraides režīmā, pēc izmaiņām attiecīgajās programmatūrās.
Projekts neapbūvētai apbūves zemei paredz trīs atzīmes: "Nav apbūves zeme" – atzīme piemērojama, ja zemes vienība pēc platības vai konfigurācijas, vai atbilstoši normatīvajiem aktiem nepieļauj kapitālu apbūvi. Teritorijas plānojumos funkcionālās zonas ir grafiski laukumi, kas nodala dažādu teritoriju atšķirīgās funkcijas. Vienā funkcionālā zonā var atrasties zemes vienības ar it kā vienādu izmantošanu, bet pēc apbūves noteikumiem kādu nevarēs apbūvēt, jo piemēram, platība būs pārāk maza, vai konfigurācija nepieļaus apbūvi, vai būs apgrūtināta ar dažāda veida komunikācijām. Minētie apstākļi var liegt veikt kapitālu apbūvi, ar to saprotot būvēt kapitāla rakstura ēkas, izmantošanai ilgtermiņā. "Neapgūta zeme" – atzīme piemērojama, ja zemes vienībai valstspilsētās nav piebraucamā ceļa, savukārt pārējās teritorijās – nav piebraucamā ceļa un elektrības iespējas. "Derīgo izrakteņu vieta" – atzīme piemērojama, ja zemes vienība ir derīgo izrakteņu ieguves vieta un tā atrodas apbūves funkcionālajās zonās, kas nav lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība.
Ja derīgo izrakteņu ieguves vieta atrodas lauku teritorijā ar lietošanas mērķi lauksaimniecība, mežsaimniecība vai ūdenssaimniecība, tad atbilstoši Noteikumu Nr.496 32. punktam derīgo izrakteņu ieguves vietai nosakāms savs lietošanas mērķis "0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas". Jāņem vērā, ka kadastrālajā vērtībā netiek ievērtēta zemes dzīļu vērtība.
Lai masveidīgi nemainītos kadastrālās vērtības, projekts neparedz automatizētu, masveidīgu funkcionālās zonas lietošanas mērķa noteikšanu. Iepriekš noteiktie lietošanas mērķi paliek spēkā līdz nepieciešama to maiņa. Lietošanas mērķu maiņas ierosināšanas gadījumos papildināts, ka lietošanas mērķus var mainīt, konstatējot iepriekš noteiktā lietošanas mērķa neatbilstību teritorijas plānojuma izmantošanai. Pašvaldības lietošanas mērķu maiņu varēs veikt savu iespēju robežās, piemēram, izvērtējot, vai, stājoties spēkā jaunam teritorijas plānojumam, funkcionālās zonas lietošanas mērķus noteiks vienlaikus visām zemes vienībām administratīvajā teritorijā vai to darīs pakāpeniski (pa administratīvo teritoriju daļām).
Lai neizsauktu liekus un nevajadzīgus lietošanas mērķu maiņas gadījumus, projekts papildināts ar normām, ka lietošanas mērķu maiņu var neveikt, ja spēkā esošais lietošanas mērķis pēc būtības atbilst funkcionālās zonas lietošanas mērķim (piemēram, ja lietošanas mērķis noteikts "Individuālo dzīvojamo māju apbūve", bet funkcionālās zonas lietošanas mērķis ir "Savrupmāju apbūves teritorija"). Tāpat, ja zemes vienība atrodas neapbūves funkcionālās zonās, un līdzās plānotiem lineāriem objektiem, kā ceļi, dzelzeļi, skrejceļi noteikta tehniskās apbūves vai transporta infrastruktūras funkcionālā zona, vai ja zemes vienība atrodas tikai neapbūves funkcionālās zonās (lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdenssaimniecības, dabas pamatnes).
Ņemot vērā to, ka Noteikumi Nr. 496 sākotnēji bija paredzēta vienai lietošanas mērķu noteikšanas kārtībai, bet projektam nepieciešami risinājumi paredz jaunu kārtību tikai daļai no zemes īpašumu objektiem (pēc būtības neapbūvētām apbūvei paredzētām zemēm), noteikumos ietverta virkne ar grozījumiem, lai to atspoguļotu. Primāri, skaidrības un pārskatāmības dēļ tika izveidota jauna II.1 nodaļa "Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšana neapbūvētai apbūves zemei, kurai teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā ir noteikta kāda no apbūves funkcionālajām zonām", kā arī ieviesti precizējumi, lai nepieļautu neapbūvētām apbūvei paredzētām zemēm piemērot apbūvētām zemēm paredzēto kārtību.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 496 noteikti kritēriji apgūtai apbūves zemei, proti, tā ir neapbūvēta apbūves zeme ar nepieciešamo infrastruktūru – vismaz piebraucamo ceļu un elektrības pieslēguma iespējām bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves. Ja kāda no kritērijiem iztrūkst, tad tā uzskatāma par neapgūtu zemi. Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai, īpaši Rīgā, kur ar infrastruktūru pieejamā vidē (ir ceļi, ielas, komunikācijas) zemes vienībai, balstoties uz saņemto elektrības pieslēguma neesamības informāciju, nākas noteikt neapgūtas nozīmes lietošanas mērķi nekustamo īpašumu tirgū blīvi apbūvētās vietās (pilsētu centros, apkaimēs ar ceļiem, ielām, komunikācijām), kur pārsvarā ir pieejama apbūvei nepieciešamā infrastruktūra, nav nepieciešams īpaši diferencēt zemes vienības elektrības pieslēguma iespējas. Valstspilsētas ir lielākās pilsētas valstī, kas vienlaicīgi ir lielākie ekonomiskie centri, kuros pārsvarā ir pieejama apbūvei nepieciešamā infrastruktūra. Valstspilsētu blīvi apbūvētās teritorijās (piemēram, Rīga, Jūrmala, Liepāja) nekustamā īpašuma tirgus darījumi uzrāda, ka neapgūtas zemes vērtība caurmērā ir par 10%-20% zemāka kā apgūtas zemes vērtība. Tas skaidrojams ar to, ka teritorijās ar augstu vērtību līmeni komunikācijas ir brīvi pieejamas, savukārt vērtību atšķirības veido piekļuves ierīkošana, lai neapgūtu zemi varētu klasificēt kā apgūtu zemi. Komplicētāk ir ārpus blīvi apdzīvotām vietām kā mazpilsētās, lauku teritoriju ciemos, kur jaunu parcelāciju ierīkošana veicama pēc infrastruktūras izbūves, kas prasa lielus ieguldījumus, un tāpēc arī tirgus cenās pastāv būtiskas atšķirības starp apgūtu un neapgūtu apbūves zemi. Apgūtas un neapgūtas apbūves zemes vērtību analīze pieejama Dienesta mājas lapā publiskotajā kadastrālo vērtību bāzes projektā "Pārskats par kadastrālo vērtību bāzes izstrādi (atbilstoši situācijai nekustamo īpašumu tirgū uz 2019. gada 1. jūliju). Neapgūtas apbūves zemes kritēriju izvērtēšana citās administratīvajās teritorijās tiks vērtēta, kad pāries uz zemes izmantošanas automatizētu noteikšanu no dažādu sistēmu datiem.
Ar projektu "piebraucamais ceļš" definējuma būtība nav mainīta, tā saglabāta kopš 2011. gada, kad neapgūtai apbūves zemei ieviesa divus kritērijus: piebraucamais ceļš un elektrības iespējas. 2011. gadā visām pašvaldībām nosūtītajā skaidrojumā (Dienesta 2011. gada 10. maija vēstule Nr. 2-04/716 "Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētai apbūves zemei") minēts "par "piebraucamo ceļu" ir uzskatāms jebkura veida ceļš (arī būvniecības stadijā), pa kuru iespējama transportlīdzekļu kustība atbilstoši paredzētajām slodzēm un gabarītiem jebkurā sezonā un laika apstākļos (neņemot vērā sniega tīrīšanas, seguma līdzināšanas nepieciešamību, kā arī īpaši nelabvēlīgus ceļa vai klimatiskos apstākļus, kad braukšana kļūst bīstama, piemēram, pavasara pali), un pie kura faktiskajiem apstākļiem vietējā būvvalde izsniegtu būvatļauju pamatfunkcijai paredzētas būves celtniecībai. Kā "piebraucamais ceļš" nevar tikt uzskatīta situācija, kad no valsts nozīmes ceļa nav nodrošināta piekļuve zemes vienībai (nav atļaujas ierīkot piebraucamo ceļu) vai juridiski ceļa servitūts ir nodibināts, bet dabā ceļš nav izveidots.
Ar projektu "piebraucamais ceļš" definējuma būtība nav mainīta, tā saglabāta kopš 2011. gada, kad neapgūtai apbūves zemei ieviesa divus kritērijus: piebraucamais ceļš un elektrības iespējas. 2011. gadā visām pašvaldībām nosūtītajā skaidrojumā (Dienesta 2011. gada 10. maija vēstule Nr. 2-04/716 "Par nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētai apbūves zemei") minēts "par "piebraucamo ceļu" ir uzskatāms jebkura veida ceļš (arī būvniecības stadijā), pa kuru iespējama transportlīdzekļu kustība atbilstoši paredzētajām slodzēm un gabarītiem jebkurā sezonā un laika apstākļos (neņemot vērā sniega tīrīšanas, seguma līdzināšanas nepieciešamību, kā arī īpaši nelabvēlīgus ceļa vai klimatiskos apstākļus, kad braukšana kļūst bīstama, piemēram, pavasara pali), un pie kura faktiskajiem apstākļiem vietējā būvvalde izsniegtu būvatļauju pamatfunkcijai paredzētas būves celtniecībai. Kā "piebraucamais ceļš" nevar tikt uzskatīta situācija, kad no valsts nozīmes ceļa nav nodrošināta piekļuve zemes vienībai (nav atļaujas ierīkot piebraucamo ceļu) vai juridiski ceļa servitūts ir nodibināts, bet dabā ceļš nav izveidots.
Risinājuma apraksts
Lai izslēgtu neviennozīmīgu apgūtas apbūves zemes infrastruktūras kritēriju pielietošanu blīvi apbūvētās vietās, projektā precizēta norma attiecībā uz neapgūto un apgūto apbūves zemi valstspilsētās. Norma papildināta ar izņēmumu, ka valstspilsētās apgūta apbūves zeme ir ar piebraucamo ceļu. Valstspilsētās elektrības pieslēguma iespējas netiek vērtētas. Projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 496 14.1 punktu, nosakot, ka valstspilsētās apgūta zeme ir ar piebraucamo ceļu, bet neapgūta zeme – ir bez piebraucamā ceļa. Minētais punkts attiecināms apbūvētas zemes gadījumā, kad atlikušai zemes platībai lietošanas mērķis nosakāms pēc principa kā neapbūvētai apbūves zemei, bet piemērojot esošo kodējumu no 1. pielikuma.
Problēmas apraksts
Līdz šim Noteikumi Nr. 496 noteica, ja zemes vienībai ir nosakāms vai maināms lietošanas mērķis un teritorijas plānojums pieļauj vairākas izmantošanas iespējas, tad personai ir tiesības izvēlēties apbūves ieceres īstenošanai atbilstošu vienu vai vairākus apbūves lietošanas mērķus. Atbilstoši Latvijas Pašvaldību savienības sniegtajai informācijai nekustamā īpašuma nodokļa optimizācijai personas mēdz izvēlēties lietošanas mērķi ar zemāku vērtību līmeni (bieži vien sabiedriskas nozīmes lietošanas mērķi), bet, realizējot apbūves ieceri, tas ir cits. Piemēram, zemes vienībai Anniņmuižas iela 16, Rīgā, spēkā esošā kadastrālā vērtība ir 6,11 euro/m2, jo īpašnieks izvēlējies lietošanas mērķi "1000 - Neapgūta ražošanas objektu apbūves zeme", lai arī spēkā esošais plānojums noteic, ka tā atrodas jaukta centra apbūves teritorijā, kur ir iespējama kā lielveikalu, tā biroju ēku, tā daudzdzīvokļu ēku būvniecība. Zemes platība ir 0,8468 ha. Jāuzsver, ka iepriekš zemei bija noteikta kadastrālā vērtība 343 606 euro jeb 40,75 euro/m2, bet pēc īpašnieka izvēles spēkā esošā kadastrālā vērtība ir tikai 51 722 euro, jeb 6,11 euro/m2. Blakus esošai zemei, kurai noteikts komercdarbības objektu apbūves lietošanas mērķis, kadastrālā vērtība ir 40 euro/m2, vērtību zonā individuālās apbūves zemes vienībām kadastrālā vērtība ir 28 - 31 euro/m2, daudzdzīvokļu apbūves zemes vienībām kadastrālā vērtība - 35-37 euro/m2.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot Noteikumu Nr. 496 29. un 29.1 punktu. Turpmāk lietošanas mērķus noteiks tikai pēc teritorijas plānojuma funkcionālās zonas, persona vairs nevarēs izvēlēties lietošanas mērķus. Papildus projekta noslēguma jautājumu 48. punktā uzdots Dienestam līdz 2025. gada 10. janvārim sagatavot un nosūtīt pašvaldībām datu atlasi par neapbūvētām zemes vienībām ar lietošanas mērķi no lietošanas mērķu grupas 09 "Sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme", lai nepieciešamības gadījumā pašvaldība pārskatītu lietošanas mērķus un par lietošanas mērķa maiņu informētu zemes īpašnieku.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 496 28.2 punkta (spēkā stātos 2025. gada 1. janvārī) būtība ir, ka nevar noteikt apbūves zemes lietošanas mērķi tādai platībai, kas Valsts meža dienesta informācijas sistēmas datu bāzē reģistrēta kā mežs. Noteikumi Nr. 496 ar 2025. gadu paredzētu, ka situācijās, kad zemes vienībai atbilstoši Valsts meža dienesta informācijai ir reģistrēts zemes lietošanas veids "mežs" un tā pēc teritorijas plānojums atrodas nākotnē neapbūvējamā teritorijā, tad tai nosaka lietošanas mērķi no grupas 02 "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu". Bet, ja tāda zemes vienība atbilstoši teritorijas plānojumam atrodas nākotnē apbūvējamā teritorijā, tad nosaka lietošanas mērķi ar kodu 0501 "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas, ja tajās atļautā saimnieciskā darbība nav pieskaitāma pie kāda cita klasifikācijā norādīta lietošanas mērķa".
Nekustamo īpašumu tirgū nav novērojama situācija, kad meža zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumam ir noteikti apbūves zonējumi vai kura jau ir apbūvēta, būtu tik pat nevērtīga, kā zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumiem nav pieļaujama kapitālā apbūve , piemēram, "Dabas un apstādījumu teritorija". Norma kas tika pieņemta 2020. gadā, bet kura nav stājusies spēkā, paredzētu, ka šādām nākotnē apbūvējamām zemēm jānosaka tāds pats lietošanas mērķis kā nākotnē neapbūvējamām zemēm "0501 "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas"". Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, Valsts meža dienesta dati atšķiras no Dienesta datiem par mežiem, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības, meža zeme ir reģistrēta pat zem apbūves un pat apbūvētajā Mežaparka daļā), nepieciešams atcelt spēkā nestājušos normu zemēm uz kurām atrodas Valsts meža dienestā reģistrēta meža zeme, bet kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas apbūves zonējumos. Meža zemēm, kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas mežu teritorijā, dabas un apstādījumu teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, ūdeņu teritorijā, šie grozījumi nemainīs spēkā esošo lietošanas mērķu noteikšanas kārtību.
Nekustamo īpašumu tirgū nav novērojama situācija, kad meža zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumam ir noteikti apbūves zonējumi vai kura jau ir apbūvēta, būtu tik pat nevērtīga, kā zeme, kurā atbilstoši teritorijas plānojumiem nav pieļaujama kapitālā apbūve , piemēram, "Dabas un apstādījumu teritorija". Norma kas tika pieņemta 2020. gadā, bet kura nav stājusies spēkā, paredzētu, ka šādām nākotnē apbūvējamām zemēm jānosaka tāds pats lietošanas mērķis kā nākotnē neapbūvējamām zemēm "0501 "Dabas pamatnes, parki, zaļās zonas un citas rekreācijas nozīmes objektu teritorijas"". Ievērojot Latvijas Pašvaldību savienības viedokli (pašvaldībām nav pieejami Valsts meža dienesta dati, Valsts meža dienesta dati atšķiras no Dienesta datiem par mežiem, lietošanas mērķus būtu jāmaina pat dažu kvadrātmetru gadījumos, kas faktiski neierobežo apbūves tiesības, meža zeme ir reģistrēta pat zem apbūves un pat apbūvētajā Mežaparka daļā), nepieciešams atcelt spēkā nestājušos normu zemēm uz kurām atrodas Valsts meža dienestā reģistrēta meža zeme, bet kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas apbūves zonējumos. Meža zemēm, kuras atbilstoši teritorijas plānojumiem atrodas mežu teritorijā, dabas un apstādījumu teritorijā, lauksaimniecības teritorijā, ūdeņu teritorijā, šie grozījumi nemainīs spēkā esošo lietošanas mērķu noteikšanas kārtību.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot 28.2 punktu. Turpmāk lietošanas mērķus noteiks atbilstoši teritorijas plānojuma funkcionālām zonām, un vienlaikus neapbūvētai apbūves zemei iespējama atzīme "Neapgūta zeme". Ja zemes vienības platība būs virs 3 ha, būs iespējams piemērot vērtību samazinošo koeficientu vai zemāku bāzes vērtību. Risinājums lielu platību, kas perspektīvā paredzētas apbūvēt, vērtēšanai tiks noteikts izstrādē esošā Ministru kabineta noteikumu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”. Atzīmi un nosacījumus piemēros tikai apbūves nozīmes funkcionālās zonas lietošanas mērķiem (DzS, DzM, DzD, JC, P, R).
Problēmas apraksts
Šobrīd nevienā no valsts informācijas sistēmām nav pieejami pilnvērtīgi dati par zemes vienības funkcionālo zonu. Šādus datus iespējams sagatavot tikai par administratīvajām teritorijām, kurās teritorijas plānojumi pieejami TAPIS vektorizētā formā (aptuveni pusei valsts). Savietojot (šķeļot) TAPIS un Kadastra informācijas sistēmas datus, var noteikt, kādā funkcionālā zonā (zonās), ar kādu platību atrodas konkrētā zemes vienība, un regulāri nepieciešamo informāciju iespējams nodot pašvaldībām. Pašvaldībām tiktu atvieglota lietošanas mērķu maiņas pieņemšana, jo tās vienlaikus iegūtu informāciju par visu neapbūvētu zemes vienību funkcionālām zonām.
Risinājuma apraksts
Projekts papildināts ar uzdevumu Dienestam regulāri sniegt informāciju par neapbūvētu zemes vienību funkcionālām zonām teritorijās, kurām pieejami TAPIS dati vektorizētā formā. Lai atvieglotu pašvaldības lēmumu par lietošanas mērķu maiņu pieņemšanu, Noteikumi Nr. 496 papildināti ar 9.2 punktu, kas nosaka Dienestam reizi ceturksnī sagatavot un publicēt Latvijas Atvērto datu portālā datu atlasi par neapbūvētām zemes vienībām (iekļaujot arī tādas zemes vienības, uz kurām ir izbūvēta tikai transformatora ēka). Datu atlasē iekļauj informāciju ne tikai par noteikto funkcionālo zonu, bet arī par spēkā esošajiem lietošanas mērķiem un transformatora ēkas apbūves laukumu konkrētajā zemes vienībā. Attiecībā uz transformatora ēkas esamību zemes vienībā, lielākoties transformatoru ēkas pēc platības ir mazi objekti un bieži atrodas uz lielām, neapbūvētām zemes vienībām, kur teritorijas plānojumā noteikta citas apbūves funkcionālā zona (nevis "Tehniskās apbūves teritorija"). Platībai ārpus transformatora aizņemtās platības nosakāms lietošanas mērķis atbilstoši funkcionālai zonai, jo pēc būtības arī šie ir neapbūvēti zemes gabali tirgus kontekstā. Datu atlasē iekļautā informācija par transformatora apbūves laukumu var palīdzēt izvērtēt vai apbūve konkrētajā zemes vienībā ir iespējama, lai noteiktu atbilstošo lietošanas mērķi. Noteikumus Nr. 496 paredzēts papildināt ar noslēguma jautājumu 48. punktu, kas paredz, ka pirmreizēji datu atlasi par neapbūvētām zemēm Dienests sagatavo un nodod pašvaldībām līdz 2025. gada 10. janvārim.
Problēmas apraksts
Pastāv gadījumi, kad nekustamā īpašuma ietvaros esošās būves pēc to ekonomiskās darbības ir savstarpēji saistītas ne tikai vienas zemes vienības ietvaros, bet var būt saistītas arī ar blakus esošo vienu vai vairākām zemes vienībām. Šobrīd saistītām, bet blakus esošām zemes vienībām, var būt atšķirīgi lietošanas mērķi, izejot no ēku izmantošanas (galvenā lietošanas veida), kaut būtībā esošās būves tiek izmantotas vienai un tai pašai ekonomiskai darbībai. Lai kompleksas apbūves gadījumā neveidotos atšķirīgi lietošanas mērķi, nepieciešams papildināt, ka vienu lietošanas mērķi nosaka arī blakus esošai, savstarpēji saistītai zemes vienībai (piemēram, slimnīcu vai skolu kompleksa zemei var būt tikai viens lietošanas mērķis, nevis vairāki, ja uz blakus zemes vienības atrodas noliktava, garāža vai tamlīdzīga būve). Starp kompleksas apbūves piemēriem nebija minētas sabiedriskā transporta apkalpes teritorijas, par kurām noteiktajiem lietošanas mērķiem priekšlikumus papildināt normatīvo regulējumu Dienests saņēma no Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Rīgas Satiksme".
Risinājuma apraksts
Projekts paplašina Noteikumu Nr. 496 26. punkta piemērošanu gadījumos, kad apbūvētai zemei nosakāms viens lietošanas mērķis. Norma paredz vienu lietošanas mērķi noteikt ne tikai vienai zemes vienībai, bet arī vairākām, blakus esošām saistītām zemes vienībām, uz kurām esošās būves atbilst vienam lietošanas mērķim, vai kuras pēc ekonomiskās darbības ir savstarpēji saistītas. Savukārt Noteikumu Nr. 496 26.2. apakšpunkts papildināts ar raksturīgu kompleksas apbūves piemēru – sabiedriskā transporta apkalpes teritorijas.
Problēmas apraksts
Noteikumos Nr. 496 ir skaidri noteikts, kādos gadījumos nosaka vienu lietošanas mērķi un kādos gadījumos vairākus lietošanas mērķus. Taču pastāv arī tāds gadījums, kad izmantošanas pārklājas, un šā situācija var tikt dažādi interpretēta. Lai būtu viennozīmīgi skaidra piemērošana, nepieciešams noteikumus papildināt ar atsauci, ka vairākus lietošanas mērķus nenosaka jau tajā gadījumā, kad ir pateikts, ka jānosaka viens lietošanas mērķis. Ja uz zemes vienības ir ēkas ar dažādām izmantošanām, ir jānosaka vairāki lietošanas mērķi atbilstoši ēku galvenajam lietošanas veidam. Noteikumu Nr. 496 27. punkts papildināts ar atsauci, ka vairāki lietošanas mērķi nav jānosaka, ja nekustamajā īpašumā esošās būves, ņemot vērā ekonomisko darbību, ir savstarpēji saistītas un tās izmanto vienam mērķim jeb kompleksi (piemēram, ražošanas objekti, slimnīcas), jo tas ir izņēmuma gadījums, uz ko attiecas cita norma, kas nosaka, ka tādos gadījumos nosaka vienu izmantošanu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 496 27. punktu, nosakot, ka vairākas izmantošanas nav jānosaka, ja nekustamajā īpašumā esošās būves, ņemot vērā ekonomisko darbību, ir savstarpēji saistītas un tās izmanto vienam mērķim jeb kompleksi (piemēram, ražošanas objekti, slimnīcas), jo tas ir izņēmuma gadījums, uz ko attiecas cita norma, kas nosaka, ka tādos gadījumos nosaka vienu izmantošanu.
Problēmas apraksts
Attīstoties jaunām vides tehnoloģijām, veidojas arī jauni saimniecisko darbību veidi – ar citādāku zemes izmantošanu, kas, savukārt, pašvaldībām rada papildus neskaidrības par lietošanas mērķu piemērošanu. Lai būtu viennozīmīgi skaidri saprotams, kādu lietošanas mērķi piemērot zemēm zem vēja ģeneratora un saules paneļu parkiem, Noteikumus Nr. 496 nepieciešams papildināt ar skaidrojumu par lietošanas mērķu piemērošanu zemēm zem vēja ģeneratoru un saules paneļu parkiem.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 496 2. pielikuma lietošanas mērķa "1201 Ar maģistrālajām elektropārvades un sakaru līnijām un maģistrālajiem naftas, naftas produktu, ķīmisko produktu, gāzes un ūdens cauruļvadiem saistīto būvju, ūdens ņemšanas un notekūdeņu attīrīšanas būvju apbūve" piemērošanas skaidrojumu, nosakot, ka minētais mērķis piemērojams arī teritorijām, uz kurām tiek veidoti vēja ģeneratoru un saules paneļu parki.
Problēmas apraksts
Līdz šim Noteikumi Nr. 496 noteica, ka lietošanas mērķi nosaka vai maina atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzsāktai zemes vai būves likumīgai izmantošanai. 2014. gadā stājās spēkā Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā, ar kuriem ieviesa jaunu teritorijas plānojuma veidu – lokālplānojums, kuru izstrādā pilsētai, tās daļai, ciemam, tā daļai vai lauku teritorijas daļai kāda plānošanas uzdevuma risināšanai vai teritorijas plānojuma detalizēšanai. Arī lokālplānojumā tāpat kā pārējos plānojumos noteiktas funkcionālās zonas, kas turpmāk izmantojamas lietošanas mērķa noteikšanā.
Risinājuma apraksts
Lai viennozīmīgi tiktu paredzēti visi teritorijas plānojumu veidi un notiktu sistemātiska lietošanas mērķu aktualizācija, tiek svītrots 17.4. apakšpunkts un grozīts 17.6. apakšpunkts, nosakot, ka neatbilstība teritorijas plānojumam, detālplānojumam vai lokālplānojumam ir pamats lietošanas mērķa maiņai.
Problēmas apraksts
Ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 "Būvju klasifikācijas noteikumi" ēkām, kurām iepriekš galvenais lietošanas veida nosaukums bija "Viesnīcu ēkas", tas mainīts uz "Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas". Līdzīgi mainīts arī lietošanas veida nosaukums šāda veida telpu grupai. Līdz ar to Noteikumos Nr. 496 neatbilst komercdarbības lietošanas mērķa noteikšanai izmantojamo ēku, telpu grupu nosaukumi.
Risinājuma apraksts
Lai saskaņotu lietošanas mērķu noteikšanas procesā pielietojamo ēku un telpu grupu izmantošanu, projektā precizētas normas, kāda veida ēkām (galvenais lietošanas veids "Viesnīcas un sabiedriskās ēdināšanas ēkas") un telpu grupām (lietošanas veids "Viesnīcas vai sabiedriskās ēdināšanas telpu grupa") nosakāms komercdarbības lietošanas mērķis (Noteikumu Nr. 496 17.3.2. apakšpunkts un 2. pielikums).
Problēmas apraksts
Līdz šim Noteikumu Nr. 496 noteica, ka neapbūvētai apbūves zemei lietošanas mērķi nosaka atbilstoši detālplānojumam, vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajai izmantošanai, turklāt zemes īpašniekam pastāvēja lietošanas mērķa izvēle, ja plānojums atļāva vairākas zemes izmantošanas. Pēc lietošanas mērķu klasifikācijas lietošanas mērķu ir daudz vairāk, nekā Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" lietotās funkcionālās zonas. Tās integrēt esošajā klasifikācijā nav iespējams, jo ir atšķirīgas pēc uzbūves un lietotiem apzīmējumiem, kaut tās izmantos neapbūvētas zemes lietošanas mērķa noteikšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nesarežģītu lietošanas mērķu noteikšanu apbūvētām zemēm, kurām jāturpina izmantot spēkā esošā klasifikācija, ar projektu ieviesta jauna lietošanas mērķu klasificēšana tikai pēc būtības neapbūvētām zemēm, kur lietošanas mērķa nosaukumu veido funkcionālās zonas nosaukums, lietošanas mērķa apzīmējumu – funkcionālās zonas apzīmējums. Jaunā klasifikācija projektā izdalīta jaunā II.1 nodaļā (Noteikumu Nr. 496 15.3 punkts un 7. pielikums).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 496 23. punkta esošā redakcija var izraisīt dažādas interpretācijas par punkta piemērošanu un ir grūti uztverama. Turklāt lietošanas mērķa maiņa saskaņā ar būvatļauju praksē mēdz izpausties lietošanas mērķos, balstoties uz ilgi nerealizētiem vai vispār nerealizētiem būvniecības projektiem. Pēc lietošanas mērķa maiņas laikā pirms būvprojekta realizēšanas dabā zemes kadastrālās vērtības var tikt aprēķinātas kļūdaini, saskaņā ar esošo izmantošanu, kuras realizēšana nav uzsākta, nevis atbilstoši neapbūvētas zemes tirgus apstākļiem. Ieviešot jaunu lietošanas mērķu klasificēšanu neapbūvētām zemēm, ja uz tām jau izsniegta būvatļauja ar atzīmi par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tām nevarēs noteikt lietošanas mērķi pēc būvatļaujas, jo pamatā vienmēr būtu nosakāms pēc funkcionālās zonas. Šādas zemes vienības pēc būtības vairs nav uzskatāmas par neapbūvētām apbūves zemēm, bet līdzinātos apbūvētu zemju statusam.
Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" paredz arī vienkāršāku būvniecības administratīvo procesu salīdzinājumā ar būvatļauju - paskaidrojuma rakstu, uz kā pamata būvvalde veic būvniecības saskaņošanu un akceptēšanu bez būvatļaujas. Paskaidrojuma rakstu piemēro pirmās grupas ēku būvniecībai, kas ir vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai. Taču palīgēka nav būve, kas izraisa cita lietošanas mērķa noteikšanu. Palīgēkas izmantošana skatāma kopsakarā ar galvenās ēkas funkciju, pēc kuras nosakāms atbilstošais lietošanas mērķis. Savukārt lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība nebūtu attiecināma lietošanas mērķa noteikšanai, jo projekts maina lietošanas mērķu noteikšanu zemes vienībām tikai apbūves nozīmes funkcionālās zonās (DzS, DzM, DzD, JC, P, R). Līdz ar to tikai pirmās grupas ēku būvniecība ar paskaidrojuma rakstu (bez būvatļaujas) ir pamats mainīt lietošanas mērķi arī zemes vienībai un ietvert projektā jaunu lietošanas mērķa maiņas pārskatīšanas gadījumu kontekstā ar vienkāršotu būvniecības administratīvo procesu.
Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 529 "Ēku būvnoteikumi" paredz arī vienkāršāku būvniecības administratīvo procesu salīdzinājumā ar būvatļauju - paskaidrojuma rakstu, uz kā pamata būvvalde veic būvniecības saskaņošanu un akceptēšanu bez būvatļaujas. Paskaidrojuma rakstu piemēro pirmās grupas ēku būvniecībai, kas ir vienstāva ēkas ar apbūves laukumu līdz 60 m2, otrās grupas palīgēkas vai lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jaunai būvniecībai. Taču palīgēka nav būve, kas izraisa cita lietošanas mērķa noteikšanu. Palīgēkas izmantošana skatāma kopsakarā ar galvenās ēkas funkciju, pēc kuras nosakāms atbilstošais lietošanas mērķis. Savukārt lauksaimniecības nedzīvojamās ēkas jauna būvniecība nebūtu attiecināma lietošanas mērķa noteikšanai, jo projekts maina lietošanas mērķu noteikšanu zemes vienībām tikai apbūves nozīmes funkcionālās zonās (DzS, DzM, DzD, JC, P, R). Līdz ar to tikai pirmās grupas ēku būvniecība ar paskaidrojuma rakstu (bez būvatļaujas) ir pamats mainīt lietošanas mērķi arī zemes vienībai un ietvert projektā jaunu lietošanas mērķa maiņas pārskatīšanas gadījumu kontekstā ar vienkāršotu būvniecības administratīvo procesu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt Noteikumu Nr. 496 23. punktu, izsakot to jaunā redakcijā, skaidrāk izklāstot principu lietošanas mērķa noteikšanai vai maiņai neapbūvētai apbūves zemes vienībai – pēc detālplānojumā, lokālplānojumā vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā norādītās plānotās (atļautās) izmantošanas.
Turklāt projekts paredz, ka būvatļauja pati par sevi vēl nav pamats lietošanas mērķa maiņai, papildus būvatļaujā ir jābūt veiktai atzīmei par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tādā veidā nodrošinot lietošanas mērķa maiņu gadījumos, kad būvniecības iecere visdrīzāk tiks realizēta dabā. Noteikumu Nr. 496 23.1 punkts skaidro, ka lietošanas mērķi nosaka pēc būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā norādītā mērķa (plānotās būvniecības ieceres).
Turklāt projekts paredz, ka būvatļauja pati par sevi vēl nav pamats lietošanas mērķa maiņai, papildus būvatļaujā ir jābūt veiktai atzīmei par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, tādā veidā nodrošinot lietošanas mērķa maiņu gadījumos, kad būvniecības iecere visdrīzāk tiks realizēta dabā. Noteikumu Nr. 496 23.1 punkts skaidro, ka lietošanas mērķi nosaka pēc būvatļaujā vai paskaidrojuma rakstā norādītā mērķa (plānotās būvniecības ieceres).
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 496 25. punkts regulē tikai lietošanas mērķu piekrītošo platību noteikšanu, savukārt Noteikumu Nr. 496 23. punktā ir ietverta kārtība gan pašu lietošanas mērķu noteikšanai, gan arī tiem piekrītošo platību noteikšanai. Līdz ar to Noteikumu Nr. 496 25. punkts dublē Noteikumu Nr. 496 23. punktu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot dublējošo normu, proti, Noteikumu Nr. 496 25. punktu.
Problēmas apraksts
Ar grozījumiem Civillikumā no 2017. gada 1. janvāra Latvijas tiesību sistēmā ieviests jauns tiesību institūts – apbūves tiesība. Uz tās pamata apbūves tiesīgais var celt un lietot nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves uz citai personai (zemes gabala īpašniekam) piederošas zemes. Apbūves tiesīgais apbūves tiesības spēkā esamības laikā (termiņš vismaz 10 gadi) uzskatāms par apbūves tiesības īpašnieku. Arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā ir iestrādāts jauns kadastra subjekta veids – apbūves tiesīgais. Taču tas kā lietošanas mērķa maiņu ierosināšanas un noteikšanas tiesīgā persona nav noteikta Noteikumos Nr. 496. Secīgi Noteikumos Nr. 496 nav noteikti arī apbūves tiesības gadījumā lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas pieteikumam iesniedzamie dokumenti.
Risinājuma apraksts
Lai saskaņotu Noteikumus Nr. 496 ar augstāk stāvošiem normatīviem aktiem, nepieciešams papildināt ar jaunu lietošanas mērķa noteikšanas vai maiņas ierosinātāju apbūves tiesību gadījumos, paredzot arī lietošanas mērķa maiņai iesniedzamos dokumentus. Projekts paredz kā lietošanas mērķa maiņas ierosinātāju noteikt arī apbūves tiesīgo, lietošanas mērķa maiņas ierosināšanas gadījumus papildināt ar nosacījumu par iepriekš noteiktā lietošanas mērķa neatbilstību pēc līgumā par apbūves tiesības nodibināšanas noteiktās zemes izmantošanas, kā arī lietošanas mērķa maiņas pieteikumam iesniedzamais dokuments būs līgums par apbūves tiesības nodibināšanu ar zemes kadastrālā uzmērīšanā sertificētas personas sagatavotu grafisko pielikumu (Noteikumu Nr. 496 17.4. apakšpunkts, 18. punkts un 22.2. apakšpunkts).
Problēmas apraksts
Latvijā naftas ieguves tehnoloģija ir strauji progresējusi, un notiek arī salīdzinoši nelielu iegulu izstrāde, veidojas arī jauni saimniecisko darbību veidi – ar citādāku zemes izmantošanu, kas, savukārt, pašvaldībām rada papildus neskaidrības par lietošanas mērķu piemērošanu. Lai būtu viennozīmīgi skaidri saprotams, kādu lietošanas mērķi piemērot ogļūdeņražu ieguves teritorijām, Noteikumus Nr. 496 nepieciešams papildināt ar skaidrojumu par lietošanas mērķu piemērošanu zemēm ogļūdeņražu ieguves teritorijās.
Risinājuma apraksts
Atbilstoši likumam "Par zemes dzīlēm" ogļūdeņraži (t.sk. neapstrādāta nafta) ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi. Kadastrālajā vērtībā zemes dzīļu vērtība netiek ietverta. Reālajām ogļūdeņražu ieguves teritorijām, ja tās nevar izmantot lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, būtu piemērojams tāds pats lietošanas mērķis kā derīgo izrakteņu ieguves teritorijām (kods 0401). Ja minētās teritorijas iespējams turpināt izmantot pēc esošās zemes izmantošanas (kā lauksaimniecības vai mežsaimniecības zemi), atšķirīgs lietošanas mērķis nebūtu nosakāms.
Projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 496 2. pielikuma lietošanas mērķa "0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas" piemērošanas skaidrojumu, nosakot, ka minētais mērķis piemērojams arī ogļūdeņražu ieguves teritorijām, ja tās nevar izmantot lauksaimniecībai, mežsaimniecībai.
Projekts paredz papildināt Noteikumu Nr. 496 2. pielikuma lietošanas mērķa "0401 Derīgo izrakteņu ieguves teritorijas" piemērošanas skaidrojumu, nosakot, ka minētais mērķis piemērojams arī ogļūdeņražu ieguves teritorijām, ja tās nevar izmantot lauksaimniecībai, mežsaimniecībai.
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr. 496 paredz personai, iesniedzot pieteikumu lietošanas mērķa maiņai, pievienot vai pēc pašvaldības darbinieka pieprasījuma uzrādīt īpašuma tiesību apliecinoša dokumenta oriģinālu. Tas ir lieks birokrātiskais slogs situācijās, kad īpašuma tiesības ir nostiprinātas Zemesgrāmatā un pašvaldībām īpašumu tiesību fakta reģistrācija redzama arī tiešsaistē Kadastra informācijas sistēmas datos.
Risinājuma apraksts
Lai samazinātu birokrātisko slogu, precizēts Noteikumu Nr. 496 22.1. apakšpunkts, svītrojot personai iesniedzamo īpašuma tiesības apliecinošo dokumentu, turklāt apakšpunkts tiek precizēts, norādot uz faktiskā valdījuma apliecinošu dokumentu, ja zemes vienībai Zemesgrāmatā vai Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts īpašnieks un dzēšot vēsturiskās, neaktuālās normas.
Problēmas apraksts
Ļoti daudzus gadus neeksistē tādas teritorijas, kurās atbilstoši Teritorijas plānošanas likumam nebūtu stājies spēkā vietējās pašvaldības teritorijas plānojums, kā tas bija brīdī, kad tika uzsākta kadastrālā vērtēšana Latvijā 2000. gadā un kā pagaidu risinājums tika ieviesti lietošanas mērķi, kamēr visās teritorijās nav apstiprināti teritorijas plānojumi. Līdz ar to normām par lietošanas mērķu noteikšanu teritorijās, kurās nav pēc minētā likuma izstrādāti teritorijas plānojumi, jau ļoti sen nav nekādas juridiskās slodzes.
Risinājuma apraksts
Viennozīmīgai izpratnei svītrota normas daļa par pašvaldības teritorijas plānojuma atbilstību Teritorijas plānošanas likumam Noteikumu Nr. 496 23. punktā un 24. punkts, jo šobrīd visi teritorijas plānojumi ir pārstrādāti un atbilst šim likumam.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 496 28. punkts paredz, ja pilsētā vai ciemā tikai daļu no zemes vienības izmanto apbūvei, tad lietošanas mērķi kā apbūves zemei un tam piekrītošo zemes platību nosaka pēc apbūves noteikumos noteiktajām prasībām vai faktiski apbūvei izmantojamās platības. Praksē pašvaldības ir saskārušās ar situācijām, kurās īpašnieki šo normu interpretē, ka faktiski apbūvei izmantojamā platība ir tikai ēku apbūves laukums nevis katrai ēkai faktiski piekritīgā platība, kas noteikti ir lielāka par ēkas apbūves laukumu. Arī izmantojot tikai apbūves noteikumos noteikto minimālo apbūvei paredzēto platību var veidoties situācijas, kad atlikusī platība nebūs pietiekoša jaunas apbūves veidošanai, tā pēc būtības ir saistāma ar esošo apbūvi.
Tā kā 28. punkts paredz lietošanas mērķa noteikšanu daļējas apbūves gadījumā, tad nav skaidri noteikta rīcība kombinētai situācijai, vai lietošanas mērķi nosaka pēc esošās un jaunās klasifikācijas (vienai zemes vienībai lietošanas mērķi būtu gan ar kodu ciparos, gan burtos) vai tikai pēc esošās (tikai kods ciparos). Atšķirīgi noteikti lietošanas mērķi radīs problemātiku to reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā un pielietošanu kadastrālo vērtību aprēķinam no programmatūru izmaiņu puses.
Tā kā 28. punkts paredz lietošanas mērķa noteikšanu daļējas apbūves gadījumā, tad nav skaidri noteikta rīcība kombinētai situācijai, vai lietošanas mērķi nosaka pēc esošās un jaunās klasifikācijas (vienai zemes vienībai lietošanas mērķi būtu gan ar kodu ciparos, gan burtos) vai tikai pēc esošās (tikai kods ciparos). Atšķirīgi noteikti lietošanas mērķi radīs problemātiku to reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā un pielietošanu kadastrālo vērtību aprēķinam no programmatūru izmaiņu puses.
Risinājuma apraksts
Lai izslēgtu normu dažādu interpretēšanu un lietošanas mērķim piekrītošās zemes platības noteikšanai būtu visiem saprotams izmantojamais dokuments - pašvaldības apbūves noteikumi, Noteikumu Nr. 496 28. punkts grozīts, to attiecinot uz apbūves funkcionālo zonu (ne tikai pilsētās un ciemos, arī lauku teritorijām, kas nav ciemi, lai būtu līdzvērtīga pieeja apbūvei paredzētām zemes vienībām visās administratīvi teritoriālajās vienībās) sasaistot daļēji apbūvētas zemes neapbūvētas zemes daļas noteikšanu ar potenciāli atdalāmu zemes platību, kuru var izmantot apbūvei. Turklāt, nosakot lietošanas mērķi daļēji apbūvētas zemes brīvajai platībai, būs nepieciešams ņemt vērā blakus esošām neapbūvētām zemēm noteikto lietošanas mērķi, ja tās atrodas vienā apbūves nozīmes funkcionālā zonā, lai mazinātu situācijas, kur līdzvērtīgas zemes tiek vērtētas atšķirīgi.
Savukārt Noteikumu Nr. 496 28.1 punkts, nemainot tā būtību, bet izsakot citā redakcijā, pārcelts uz II nodaļu (kā 15.1 punkts), kas attiecināma uz lietošanas mērķu noteikšanu apbūvētai (t.sk. daļēji apbūvētai) zemei atbilstoši 1. pielikumam.
Savukārt Noteikumu Nr. 496 28.1 punkts, nemainot tā būtību, bet izsakot citā redakcijā, pārcelts uz II nodaļu (kā 15.1 punkts), kas attiecināma uz lietošanas mērķu noteikšanu apbūvētai (t.sk. daļēji apbūvētai) zemei atbilstoši 1. pielikumam.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 496 2. pielikums nosaka lietošanas mērķu paskaidrojumus par piemērošanas gadījumiem. Praksē pašvaldības vai attiecīgās valsts institūcijas, kas nosaka lietošanas mērķus, mēdz saskarties ar gadījumiem, kad nav viennozīmīgi skaidrs, kurš no lietošanas mērķiem attiecīgā situācijā būtu piemērojams. No Iekšlietu ministrijas saņemts priekšlikums precizēt lietošanas mērķu skaidrāku piemērošanu valsts robežsardzes vajadzībām izmantojamai zemei.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 496 2. pielikums papildināts ar lietošanas mērķa piemērošanas skaidrojumu, ka valsts robežas joslai, mācību poligoniem un tamlīdzīgām teritorijām atbilstīgais lietošanas mērķis būtu kā dabas pamatne (kods 0501), patvēruma meklētāju vai aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centra zemei – kā dažādu sociālu grupu būvju apbūvei (kods 0902), savukārt robežsardzes vajadzībām nepieciešamai apbūvei - kā valsts aizsardzības objektu zemei (kods 0906).
Problēmas apraksts
Lietošanas mērķus izmanto kadastrālai vērtēšanai. Pēc Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem lietošanas mērķu datiem konstatējamas savstarpējās neatbilstības starp līdzīga veida objektiem gan apbūvētām, gan neapbūvētām zemēm. Ar projektu noteiks savādāku lietošanas mērķu noteikšanu neapbūvētām apbūves zemēm, paredzot Dienestam reizi ceturksnī publiskot atvērto datu portālā no TAPIS un Kadastra informācijas sistēmas savietotos funkcionālo zonu datus. Taču tas būs iespējams tikai teritorijās, kurās TAPIS dati ir vektorizētā formā (55% zemes vienību). Konstatējot nesakritības starp funkcionālajām zonām un esošiem lietošanas mērķiem, būtu bijis nepieciešams ierosināt maiņu par visām neatbilstībām, taču ar projektu nav paredzēts mainīt lietošanas mērķus vienlaikus visām neapbūvētām apbūves zemēm, lai pašvaldībām nebūtu liels administratīvā procesa slogs (lietošanas mērķa lēmums ir administratīvais akts). Rūpējoties par labākiem un ticamākiem Kadastra informācijas sistēmas datiem, ko izmantot kadastrālai vērtēšanai, papildus metodiskās palīdzības sniegšanai pašvaldībām, Dienests pēc savas iniciatīvas pēc dažāda veida loģiskām datu atlasēm var informēt pašvaldību par atšķirīgajiem lietošanas mērķu datiem. Turklāt informāciju sagatavojot ne tikai par neapbūvētajām zemēm, bet ieraugot nesakritības arī apbūvētu zemju lietošanas mērķos.
Risinājuma apraksts
Dienesta pienākums sniegt pašvaldībām palīdzību lietošanas mērķu noteikšanā noteikts Noteikumu Nr. 496 9. punktā, līdz ar to loģiski ir sasaistīt pašvaldībām nododamo informāciju par atšķirīgajiem lietošanas mērķiem būtu ar šo punktu. Projekts papildināts ar jaunu 9.1 punktu, kas paredz Dienestam par konstatētajiem zemes vienībām neatbilstošajiem lietošanas mērķiem informēt pašvaldību, savukārt pašvaldībai to izvērtēt un nepieciešamības gadījumā mainīt lietošanas mērķi, par to informējot arī zemes īpašnieku.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 496 32. punkts nosaka zemes vienībai lauku teritorijā, ja tai ir vairāki lietošanas mērķi un kāds no tiem ir no lauksaimniecības, mežsaimniecības vai ūdenssaimniecības grupas, zemes plānā nodalīt platību, kas neattiecas uz šiem lietošanas mērķiem un to darīt pašvaldības būvvaldei. Līdz ar izmaiņām novados, pašvaldībā var nebūt struktūrvienība būvvalde, kurai būtu jānodala lietošanas mērķa noteikšanai nepieciešamās platības.
Risinājuma apraksts
Nav nepieciešams normatīvajā aktā norādīt konkrētu pašvaldības struktūrvienību, kurai attiecīgais uzdevums veicams. Projekts paredz no Noteikumu Nr. 496 32. punkta svītrot būvvaldi kā struktūrvienību, kurai nodalāmas lietošanas mērķa noteikšanai nepieciešamās platības, atstājot kā atbildīgo tikai pašvaldību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Anotācijai pievienots pielikums - kadastra un teritorijas plānojuma datu statistika.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji, lietotāji).
Ietekmes apraksts
Objektu griezumā pēc datiem uz 2024. gada 15. maiju no 298 tūkstošiem neapbūvētu zemes vienību ap 80 tūkstošiem jeb 27 % lietošanas mērķi atšķiras no funkcionālās zonas. Savukārt apbūves funkcionālās zonās lietošanas mērķi no funkcionālās zonas atšķiras 18 tūkstošiem zemes vienību (tikai teritorijās, kur TAPIS ir vektorizēti dati), līdz ar to lietošanas mērķi būs jāpārskata, jo tie neatbilst galvenajam izmantošanas veidam. Ņemot vērā, ka informācija TAPIS ir pieejama tikai par 55 % zemes vienību, tad kopā valstī nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņa vērtējama aptuveni 160 000 zemes vienībām. Detalizēta objektu statistika pievienota pielikumā. Pārskatot lietošanas mērķus, tiks veicināta vienlīdzīga attieksme, mazināta neskaidrība un nenoteiktība attiecībā uz lietošanas mērķu noteikšanu un maiņu. Vidējā termiņā un ilgtermiņā mazināsies arī administratīvais slogs, kas saistīts ar lietošanas mērķu noteikšanu un maiņu, jo lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas process tiek padarīts skaidrāks, tiks izslēgta zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja, lietotāja iespēja ietekmēt lietošanas mērķus un attiecīgi kadastrālo vērtību bez faktiskas ieceres realizēšanas, turklāt, paredzot to, ka, mainoties īpašuma apstākļiem, kas nav saistīti ar teritorijas apbūves noteikumu maiņu (atzīmes), vairs nebūs nepieciešama lietošanas mērķu maiņa un ar to saistītais administratīvais akts. Ieviešot funkcionālās zonas kodu tiešā veidā kā pamatdatu lietošanas mērķus noteikšanā, kļūst iespējama pāreja uz pilnībā automatizētu procesu, kas ilgtermiņā atvieglos administratīvo slogu.
Juridiskās personas
- Visi zemes īpašnieki (tiesiskie valdītāji, lietotāji).
Ietekmes apraksts
Objektu griezumā pēc datiem uz 2024. gada 15. maiju no 298 tūkstošiem neapbūvētu zemes vienību ap 80 tūkstošiem jeb 27 % lietošanas mērķi atšķiras no funkcionālās zonas. Savukārt apbūves funkcionālās zonās lietošanas mērķi no funkcionālās zonas atšķiras 18 tūkstošiem zemes vienību (tikai teritorijās, kur TAPIS ir vektorizēti dati), līdz ar to lietošanas mērķi būs jāpārskata, jo tie neatbilst galvenajam izmantošanas veidam. Ņemot vērā, ka informācija TAPIS ir pieejama tikai par 55 % zemes vienību, tad kopā valstī nekustamā īpašuma lietošanas mērķu maiņa vērtējama aptuveni 160 000 zemes vienībām. Pārskatot lietošanas mērķus, tiks veicināta vienlīdzīga attieksme, mazināta neskaidrība un nenoteiktība attiecībā uz lietošanas mērķu noteikšanu un maiņu. Vidējā termiņā un ilgtermiņā mazināsies arī administratīvais slogs, kas saistīts ar lietošanas mērķu noteikšanu un maiņu, jo lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas process tiek padarīts skaidrāks, tiks izslēgta zemes īpašnieka, tiesiskā valdītāja, lietotāja iespēja ietekmēt lietošanas mērķus un attiecīgi kadastrālo vērtību bez faktiskas ieceres realizēšanas, turklāt, paredzot to, ka, mainoties īpašuma apstākļiem, kas nav saistīti ar teritorijas apbūves noteikumu maiņu (atzīmes), vairs nebūs nepieciešama lietošanas mērķu maiņa un ar to saistītais administratīvais akts. Ieviešot funkcionālās zonas kodu tiešā veidā kā pamatdatu lietošanas mērķus noteikšanā, kļūst iespējama pāreja uz pilnībā automatizētu procesu, kas ilgtermiņā atvieglos administratīvo slogu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projektā noteikto normu īstenošana tiks nodrošināta Tieslietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" (24-TA-1330).
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams noteikt jauno lietošanas mērķu pēc funkcionālām zonām un neapbūvētas apbūves zemes atzīmju reģistrāciju no 2025. gada 1. janvāra.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi "Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumos Nr. 103 "Kadastrālās vērtēšanas noteikumi"" (24-TA-1466).
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams noteikt, kā no 2025. gada 1. janvāra aprēķinās kadastrālo vērtību (fiskālo un universālo) zemes vienībām pēc funkcionālās zonas, kuru no zemes izmantošanām (lietošanas mērķi) piemērot kadastrālās vērtības aprēķinam, kamēr jaunajiem lietošanas mērķiem nav izstrādāta cita kadastrālo vērtību bāze.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumos Nr. 116 "Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi" (24-TA-545).
Pamatojums un apraksts
Kadastrālo vērtību aprēķināšanai no 2025. gada 1. janvāra jāievēro nolietojuma metodikas maiņa – minētie noteikumi nosaka, ka ēkām turpmāk netiks noteikts nolietojums procentos, bet nolietojuma grupa, kas iedalīta piecās pakāpēs.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/bc7137a1-4549-4a53-b24f-7c9cf7ec5db2
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikumi par projektu saņemti no piecām pašvaldībām - Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta, Ropažu novada pašvaldības teritorijas plānotājas, Kuldīgas novada pašvaldības, Bauskas novada pašvaldības un Dienvidkurzemes novada Būvvaldes teritorijas plānotājas.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tika veikta no 2024. gada 11. jūnija līdz 2024. gada 26. jūnijam Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, lūdzot sabiedrībai sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par projektu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Kadastra un teritorijas plānojuma datu statistika