Anotācija

Nav izstrādāti nosacījumi par Pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanu, kas paredzētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējuma atbalstu darbību īstenošanai aglomerācijās ar iedzīvotāju ekvivalentu (CE) no 2 000 līdz 9 999.

Noteikumu projekts, ņemot vērā iepriekš aprakstīto, izstrādāts ar mērķi turpināt iepriekšējā plānošanas periodā veiktās investīcijas aglomerāciju ar CE 2 000 – 9 999 infrastruktūras izbūvē, pārbūvē un atjaunošanā. Noteikumu projektā paredzēts , ka Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros viens projekta iesniedzējs, kas sabiedrisko pakalpojumu īsteno vairākās aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999, kopumā var iesniegt trīs projekta iesniegumus (vienu projekta iesniegumu par vienu ūdenssaimniecības pakalpojumu aglomerāciju). Viena finansējuma saņēmēja viena iesniegtā projekta iesnieguma attiecināmo izmaksu apmērs nepārsniedz Noteikumu projektā noteikto ERAF finansējuma apjomu, tas ir, nepārsniedz 1 500 000 euro.

Pieejamais finansējums un sasniedzamie rādītāji
Pasākuma trešās atlases kārtas darbību īstenošanai plānotais ERAF finansējums ir 21 453 617 euro. ERAF finansējuma apmērs Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros nepārsniedz 65 procentus no projekta plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un līdzfinansējums ir vismaz 35 procenti no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma. Šāds investīciju atbalsta procentuālais apjoms ir  noteikts, lai veicinātu privātā finansējuma piesaisti projektu aktivitātēm un atbalstu varētu saņemtu lielāks skaits potenciālo projektu iesniedzēju. Turklāt atbalsta intensitāte noteikta, ņemot vērā iepriekš minētos jau veiktos būtiskos ES fondu ieguldījumus ūdenssaimniecības infrastruktūrā iepriekšējos gados un sākotnēji plānoto, ka atbalsts tiktu sniegts finanšu instrumentu veidā. Privātais līdzfinansējums var būt saņēmis komercdarbības atbalstu (pašvaldības galvojums, aizdevums par pazeminātām procentlikmēm) – atbalsta kumulācija jānorāda projekta iesniegumā.

Pārkompensācijas uzraudzību veic funkcijas uzlicējs un, lai tas varētu kvalitatīvi novērst pārkompensācijas riskus un izpildīt pienākumu par pārkompensācijas uzraudzību, detalizētu pārkompensācijas kontroles mehānisma aprakstu jāiekļauj sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas līgumā, pārvaldes lēmumā vai pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos. Minētais pārkompensācijas uzraudzības mehānisms tiek izvērtēts projekta iesnieguma vērtēšanas procesā.

Trešās atlases kārtas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim sasniedzams šāds nacionālais rādītājs: iedzīvotāji, kuriem uzlabota notekūdeņu attīrīšanas kvalitāte un efektivitāte. Nacionālā rādītāja vērtība tiek uzskatīta par sasniegtu pēc noslēguma maksājuma veikšanas, aprēķinos izmantojot jaunākos projekta iesniedzējam pieejamos datus par iedzīvotāju skaitu, kuriem nodrošināti centralizētās notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas pakalpojumi, un demogrāfisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām.

Projektus īsteno līdz 2029. gada 31. decembrim, ievērojot, ka daļa darbību paredz būvdarbus, kā arī iekārtu piegādi.

Prasības projekta iesniedzējam un finansējuma saņēmējam
Pasākuma trešā atlases kārta plānota kā atklāts konkurss, kas nodrošina vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz atbalstu visiem projektu iesniedzējiem.

Noteikumu projekts nosaka, ka projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir finansējuma saņēmējs, var būt sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – pašvaldība vai tās izveidota iestāde (tai skaitā aģentūra), vai kapitālsabiedrība, kurai ar pašvaldību ir noslēgts pakalpojuma līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, finansējuma saņēmējam projekta iesniegumus iesniedzot atbilstoši apakšsadaļā “Risinājuma apraksts” noteiktajam. Pasākuma atlases kārtas ietvaros atbalsts tiek sniegts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas kvalitātes uzlabošanai notekūdeņu attīrīšanas un novadīšanas jomā. Ja sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritorijā ir vairākas aglomerācijas un ar to saistītās centralizētās ūdensapgādes sistēmas, tad projekta iesniedzējs var iesniegt vairākus projekta iesniegumus, t.i. par katru aglomerāciju iesniegt atsevišķu projekta iesniegumu (nepārsniedzot 3 projekta iesniegumus).

Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas
Noteikumu projekts paredz, ka projekta iesniegums tiek sagatavots atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniegts sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, tai skaitā apliecinot projekta iesniedzēja interešu konflikta neesamību.

Noteikumu projekts paredz investīciju veikšanu aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999 Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam identificēto mērķu sasniegšanā, tādēļ Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros tiek paredzētas šādas galvenās darbības:
- centralizētās kanalizācijas sistēmas tīklu izbūve, pārbūve un atjaunošana, darbībai paredzētajām izmaksām nepārsniedzot 30 procentus no projektā paredzētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām;
- kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, pārbūve un atjaunošana;
- notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudas palielināšana un attīrīšanas efektivitātes uzlabošana;
- notekūdeņu dūņu atūdeņošanas un apstrādes iekārtu izbūve, pārbūve un atjaunošana, pamatojot siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu;
- kanalizācijas sūkņu staciju un ar tām saistītās infrastruktūras izbūve, pārbūve vai atjaunošana.

Atbalstāmas ir arī tādas darbības, kas saistītas ar projekta informācijas, komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nosacījumu nodrošināšanu. Komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumu īstenošanai izmantojamas Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam identificēta nepieciešamība pēc centralizētās kanalizācijas sistēmas saistītās infrastruktūras izbūves, pārbūves vai atjaunošanas, atbalstāmo darbību lokā ietverot jaunu tīklu izbūvi, vienlaikus atbalstot esošo tīklu posmu un saistītās infrastruktūras pārbūvi un atjaunošanu. Tādējādi paredzams, ka tiks veicināta aglomerācijas iedzīvotāju pievienošanās centralizētās kanalizācijas sistēmai, samazinot vides piesārņojumu, tostarp neattīrītu notekūdeņu izplūdi vidē, bet esošajos tīklos nodrošinot ne vien avāriju skaitu, bet arī infiltrācijas apjomu samazināšanu. Darbības ietvaros tiktu sekmēta lokālu, īslaicīgu piesārņojuma draudu riska novēršana, tostarp mazinot punktveida piesārņojuma risku, kas Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021.-2027. gadam 7. pielikumā “Aglomerāciju novērtējums atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem un to apkopojuma tabula” identificēts 14 aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999. Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021.-2027. gadam 6. pielikumā “Aglomerācijās plānoto ieguldījumu apkopojums un to pamatotības novērtējums” identificētas plānotās nepieciešamības pēc tīklu paplašināšanas esošo aglomerāciju ietvaros, kopējam plānotajam finansējumam tīklu attīstībai aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999 sasniedzot 40 708 750 euro.

Ņemot vērā, ka darbības rezultātā paredzams centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto notekūdeņu daudzuma pieaugums, atbalstāma jaunu kanalizācijas sūkņu staciju izbūve, kā arī esošo staciju pārbūve vai atjaunošana papildus pārsūknēšanas jaudu nodrošināšanai, attīstot esošos tīklus aglomerāciju robežās, vienlaikus samazinot piesārņojuma riskus, ko rada neattīrītu notekūdeņu izplūde vidē. Vienlaikus atbalstāma arī tādas saistītās infrastruktūras kā spiedvadu izbūve, pārbūve vai atjaunošana, nodrošinot hidrauliskās jaudas palielinājumu atbilstoši pieaugušā notekūdeņu ieplūdes daudzuma pieaugumam.

Nepieciešamība pēc notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas attīstības identificēta gan Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plānā 2021.-2027. gadam, gan Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānā 2024.-2027. gadam. Notekūdeņu apsaimniekošanas investīciju plāna 2021.-2027. gadam 8. pielikumā “Investīciju ieguldījumu virzienu prioritizācija” dūņu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstības identificēta 16 aglomerācijās ar CE 2 000 – 9 999. Dūņu apsaimniekošana, ietverot to apstrādi, ir neatņemama notekūdeņu attīrīšanas procesa sastāvdaļa, jo īpaši ņemot vērā to otrreizējas izmantošanas iespējas. Tādēļ sniedzams atbalsts dūņu apsaimniekošanas sekmēšanai un uzlabošanai.

Visas Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” noteiktajiem intervences kodiem – 064 “Ūdens resursu apsaimniekošana un ūdens resursu saglabāšana (tostarp upju baseinu apsaimniekošana, konkrēti pasākumi, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, atkalizmantošana, noplūdes mazināšana)” un 069 “Komerciālo, rūpniecisko atkritumu apsaimniekošana: rašanās novēršanas, apjoma samazināšanas, šķirošanas, atkārtotas izmantošanas, reciklēšanas pasākumi”. Intervences koda koeficients, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai – 40%, koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%. Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros plānotās atbalstāmās darbības atbilst arī Programmas 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu ūdenssaimniecību” noteiktajiem intervences kodam 065 "Notekūdeņu savākšana un apstrāde", kura koeficients, ar ko aprēķina atbalstu vides mērķu sasniegšanai – 100%.

Atbilstoši plānotajām atbalstāmajām darbībām Noteikumu projektā noteikti attiecināmo izmaksu veidi, paredzot ar būvniecību saistītās izmaksas (tai skaitā būvprojekta izstrādes un uzraudzības izmaksas), arī tehnoloģisko iekārtu iegādes izmaksas. Pasākuma atlases trešajā atlases kārtā attiecināmais ERAF finansējums nepārsniedz 65 procentus no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma, un līdzfinansējums ir vismaz 35 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. Projektu iesniegumos nav iekļaujamas neattiecināmās izmaksas.

Projektos var plānot līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vai rezerves izmaksas. Tas ir finanšu apjoms, kas var tikt plānots iepriekš neparedzamu apstākļu iestāšanās seku mazināšanai. Ņemot vērā, ka projektu ietvaros var tikt veikta arī būvniecība, Noteikumu projekts paredz, ka finansējuma saņēmējs nepieciešamības gadījumā var izmantot neparedzēto izdevumu apjomu (līdz 5 procentu apmērā no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām) vai rezerves izmaksu apjomu (līdz 10 procentu apmērā no projekta attiecināmajām būvniecības izmaksām).

Projekta izmaksas ir attiecināmas no 2025. gada 1. janvāra. Pirms projekta apstiprināšanas var veikt dažādus sagatavošanās darbus projekta īstenošanai, veikt dokumentācijas izstrādi. Trešās atlases kārtas ietvaros projektu īsteno saskaņā ar civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu nosacījumiem, bet ne vēlāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Noteikumu projektā tiek paredzēts, ka sadarbības iestāde var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievērojot, ka avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90% no projektam piešķirtā ERAF finansējuma. Šāds piešķiramā avansa apmērs noteikts kā optimālākais variants, kas nepieciešams projektu īstenošanai, lai tiktu nodrošināta naudas plūsma projektā iekļauto darbību ieviešanai, ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs ir pašvaldības kapitālsabiedrība, kā arī ņemot vērā, ka nepieciešams veicināt investīciju nonākšanu tautsaimniecībā un nodrošināt n+3 principa izpildi. Vienlaikus projektu iesniedzējiem tiek noteikta prasība reizē ar avansa pieprasījumu iesniegt pamatojumu par spēju avansu izlietot sešu mēnešu laikā vai sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros, ja finansējuma saņēmējs ir pašvaldība, pašvaldības iestāde vai aģentūra. Avansa izlietošanas termiņš noteikts, ņemot vērā plānoto atlases laika grafiku un to, ka infrastruktūras būvniecība ir cieši saistīta ar sezonalitāti  - ziemas sezonā ir ierobežota būvdarbu veikšana ārtelpā, kad aktīvi būvdarbi nenotiek, tāpēc nepieciešams plānot ilgāku laiku avansa izlietošanai, iekļaujot arī aktīvās būvdarbu sezonas mēnešus, tādējādi veicinot ikgadējo budžeta izpildi.

Avanss finansējuma saņēmējam tiks izmaksāts tikai tad, ja norādītajā termiņā ir iespējams to apgūt, piemēram, projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums (vai iepirkumu komisija ir pieņēmusi lēmumu par iepirkuma uzvarētāju) vai noslēgts būvdarbu līgums, pakalpojumu līgums un citos gadījumos atbilstoši sadarbības iestādes noteiktajām iekšējās kārtības procedūrām.

Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo tādā kārtībā un apjomā, lai tas atbilst šī Noteikumu projekta 33. punkta nosacījumiem.

Horizontālie principi
Ieguldījumiem projektos noteikti horizontālo principu (turpmāk – HP) "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", “Klimatdrošināšana” un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" kritēriji, darbības un ietekme.

Tieša ietekme noteikta attiecībā uz HP “Energoefektivitāte pirmajā vietā”, projekta ietvaros īstenojot darbības, kas sekmē enerģijas ietaupījumu, kā arī citas darbības, kas ir izmaksefektīvi, tehniski, ekonomiski un videi nekaitīgi alternatīvi pasākumi, un vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu. Tieša ietekme noteikta arī attiecībā uz HP “Klimatdrošināšana” ievērošanu, projekta iesniedzējam projekta ietvaros nodrošinot atbilstību pielāgošanās klimata pārmaiņām aspektiem, izvērtējot klimatiskās ietekmes faktorus un veidojot tādu infrastruktūru, kas ir noturīga pret šo faktoru izpausmi. Projekta iesniedzējam jāaprēķina arī SEG emisiju ietaupījums.

HP “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ietvaros noteikts nosacījums ievērot zaļā publiskā iepirkuma principu ievērošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 353) 1. un 2. pielikumu, kur tas attiecināms.

Noteikts, ka projektu atlases trešajā kārtā nav ietekmes uz HP “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana”, ņemot vērā, ka projektu mērķis ir saistīts ar tehniskām darbībām, tas ir, iekārtu maiņu vai pielāgošanu, turklāt tehniskās telpas nav pieejamas publiskai lietošanai, tādēļ projektā jāiekļauj vismaz viena vispārīga darbība, to attiecinot uz publicitāti, personālu vai publiskajiem iepirkumiem. Izstrādājot informatīvos materiālus, finansējuma saņēmēji ir īpaši aicināti tos izstrādāt, ievērojot vides un informācijas piekļūstamības principu, proti, informācija būs piekļūstama personām ar funkcionāliem traucējumiem ar vairākiem sensorajiem kanāliem (redze, dzirde, tauste).