25-TA-3065: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "Jaundubulti 1402" Jūrmalā nodošanu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa un 43. pants,
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunkts,
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts,
Jūrmalas domes 2023. gada 26. janvāra lēmums Nr. 45 (prot. Nr. 1, 51. punkts) "Par valsts īpašumā esošā zemesgabala Jaundubulti 1402, Jūrmalā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā".
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunkts,
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punkts,
Jūrmalas domes 2023. gada 26. janvāra lēmums Nr. 45 (prot. Nr. 1, 51. punkts) "Par valsts īpašumā esošā zemesgabala Jaundubulti 1402, Jūrmalā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā".
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Nodot bez atlīdzības pašvaldības īpašumā Atsavināšanas likumā un Meža likumā noteiktajā kārtībā valstij piederošu nekustamo īpašumu pašvaldības autonomās funkcijas īstenošanai – mežaparka ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1999. gada 29. oktobrī SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" (iepriekšējais nosaukums – valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", turpmāk – Possessor) saņemts akciju sabiedrības "Latvijas Gāze", reģistrācijas Nr. 40003000642, ierosinājums par nekustamā īpašuma "Jaundubulti 1402", Jūrmalā, kadastra Nr. 13000111402, zemes vienības kadastra apzīmējums 13000111402, 3,6318 ha platībā (turpmāk – Zemesgabals), privatizāciju. Atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 5. panta sestajai daļai tas reģistrēts privatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr. 1.33/7678-2523.
Zemesgabals 2000. gada 26. maijā ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6197 uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Uz Zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums Dubultu prospektā 51, Jūrmalā, kadastra Nr. 13005111401 (turpmāk – Būves), kas sastāv no trim būvēm – caurlaides punkta "Jūras vārti" ar kadastra apzīmējumu 13000111402006, nojumes ar kadastra apzīmējumu 13000111402007 un vasaras dušas ar kadastra apzīmējumu 13000111402011. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem uz Zemesgabala atrodas arī būves ar kadastra apzīmējumiem 13000111402050 (laukums un celiņi), 13000111402051 (žogs, vārti un vārtiņi; dabā nav saglabājušies) un 13000111402052 (artēziskais urbums), kuru īpašumtiesības nav reģistrētas.
Būves sākotnēji bija valsts akciju sabiedrības "Latvijas Gāze", kura nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1995. gada 2. augusta rīkojumu Nr. 444 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" privatizāciju", mantas sastāvā.
2001. gada 5. jūnijā Būves ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000004435 uz akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" vārda.
Ar 2001. gada 6. decembra aktu Zemesgabals pārņemts Possessor valdījumā.
NĪVKIS Zemesgabalam visā platībā reģistrēts zemes lietošanas mērķis "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība" (kods 0201) un šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 3,6295 ha;
2) zeme zem ēkām – 0,0023 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (tips 7312030100) 0,0015 ha platībā;
2) būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (tips 7313090100) 3,6303 ha platībā;
3) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (tips 7312070202) 3,6318 ha platībā;
4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija (tips 7311010100) 3,6318 ha platībā;
5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (tips 7311010300) 3,6318 ha platībā;
6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija apkuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli - bāku (tips 7312070101) 3,6318 ha platībā;
7) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (tips 8317010100) 0,0015 ha platībā;
8) pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (tips 8317020100) 0,0015 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 22. decembrī bija 4 195 euro, bet universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī – 6 392 euro.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Centra virsmežniecības 2025. gada 22. decembra informācijai Zemesgabalā ir četri meža nogabali ar kopējo platību 3,64 ha (0,25 ha, 1,96 ha, 1,42 ha un 0,01 ha platībā), savukārt 2026. gada 7. janvāra izziņā norādīts, ka mežaudzes pilna vērtība ir 7 359 euro, bet izpirkšanas vērtība – 3 679 euro.
Saskaņā ar ierakstiem Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000004435 ir notikusi vairākkārtēja Būvju īpašnieku maiņa, līdz 2021. gada 10. novembrī īpašuma tiesības uz Būvēm nostiprinātas SIA "EM Investments", reģistrācijas Nr. 50203330841.
2021. gada 16. novembrī Possessor saņemts SIA "EM Investments" 2021. gada 15. novembra iesniegums Nr. 15-11-2021/01, kurā cita starpā pausta vēlme turpināt Zemesgabala privatizāciju.
ievērojot Zemesgabala kopējo platību un tā sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem, kā arī samērojot to ar Būvju kopējo platību un to novietojumu zemesgabalā (vienā tā malā), ir acīmredzami skaidrs, ka Būvju uzturēšanai viss Zemesgabals, kura sastāvā ir meža zeme, nav nepieciešams. Vienlaikus ir konstatēts, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tādējādi nav iespējams izveidot atsevišķu zemesgabalu, kas ir tieši saistīts ar apbūvi un funkcionāli nepieciešams Būvju uzturēšanai. Līdz ar to saskaņā ar Possessor 2023. gada 31. janvāra vēstuli Nr. 1.17/1677 – maksāšanas paziņojumu par apbūvētā zemesgabala daļas faktisko lietošanu un nomu – SIA "EM Investments" lietošanā ir Zemesgabala daļa 0,05 ha (500 m2) platībā, kas funkcionāli nepieciešama Būvju uzturēšanai.
2023. gada 26. janvārī pieņemts Jūrmalas domes lēmums Nr. 45 (protokols Nr. 1, 51. punkts) "Par valsts īpašumā esošā zemesgabala Jaundubulti 1402, Jūrmalā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā", saskaņā ar kuru Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) piekrīt pārņemt Zemesgabalu bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju veikšanai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu – parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai. Pašvaldības lēmuma 2. punktā norādīts, ka nepieciešams Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēt, ka Pašvaldība ir tiesīga nodot nomā Zemesgabala daļu Būvju uzturēšanai, kas netiks izmantota pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 2026. gada 31. marta vēstulē Nr. 1.1-37/26N-1502 (turpmāk – Pašvaldības 31.03.2026. vēstule) precizēts, ka atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem grozījumiem likumā "Par atjaunota Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanas laiku un piemērošanas kārtību" uz Zemesgabala esošo Būvju uzturēšanai Būvju īpašniekam būs likumiskās lietošanas tiesības uz zemi, bet nepieciešams noteikt pamatotu lietošanā nododamās zemes platību, lai turpmāk nerastos domstarpības ar Būvju īpašnieku par būvju apjoma palielināšanu perspektīvā. Ievērojot minēto, Ministru kabineta rīkojuma projektā nav nepieciešams paredzēt, ka Pašvaldība ir tiesīga nodot nomā Zemesgabala daļu Būvju uzturēšanai.
Tāpat Pašvaldības 31.03.2026. vēstulē norādīts, ka Zemesgabalu nav paredzēts iznomāt saimnieciskai darbībai, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Dalītā īpašuma gadījumā zemes īpašnieka saņemtā zemes likumiskās lietošanas maksa nav brīvprātīgi organizēta saimnieciska vai komerciāla darbība, bet gan likumā noteikta atlīdzība par citas personas likumiskajām tiesībām lietot zemi. Likumiskās zemes lietošanas tiesības rodas tieši uz likuma pamata, un pušu tiesības, pienākumus un maksas apmēru nosaka likums, nevis pušu noslēgts nomas līgums. Saņemot likumiskās lietošanas maksu, zemes īpašnieks pats par sevi nekļūst par komersantu un neveic komercdarbību tikai tādēļ vien, ka saņem šo maksājumu. Šī maksa ir saistīta ar likumā noteiktām īpašuma tiesību attiecībām piespiedu dalītā īpašumā.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, tostarp mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai. Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildei – to reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.776).
Atbilstoši Pašvaldības 2023. gada 16. februāra vēstulē Nr. 1.1-37/23N-1032 sniegtajām ziņām, MK noteikumu Nr. 776 5. un 8. punktā norādītos dokumentus, kas nepieciešami, lai Possessor varētu sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemesgabala nodošanu Pašvaldības īpašumā bez atlīdzības pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, Pašvaldība Possessor iesniegs pēc Zemesgabala lokālplānojuma izstrādes.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojumu Nr. 915 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamā īpašuma "Jaundubulti 1402" Jūrmalā", pamatojoties uz Meža likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktu un 44. panta trešo daļu, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta trešo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 7., 11. un 13. pantu, 65. panta pirmo daļu, 66. panta pirmās daļas 4. punktu un 67. panta otro daļu, Ministru kabinets nolēma atteikt nodot Zemesgabalu privatizācijai. Šā rīkojuma 8. punktā noteikts, ka Zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā līdz tā nodošanai Pašvaldības īpašumā.
2024. gada 27. decembra vēstulē Nr. 1.1-37/24N-5666 Pašvaldība informēja, ka Zemesgabalam saskaņā ar Pašvaldības 2024. gada 25. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 32 "Par lokālplānojuma zemesgabaliem Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" ir spēkā esošs lokālplānojums, kurā noteikts, ka Zemesgabals atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA11) 36 024 m2 platībā, kā arī Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) 294 m2 platībā. Vēstulē detalizēti aprakstīti teritorijas galvenie un papildizmantošanas veidi, kā arī atļautais labiekārtojums, kas atbilst Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam – parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai, un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktam – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai.
Vēstulē norādīts, ka Zemesgabalu nav paredzēts nožogot un tas plānots publiski pieejams. Ievērojot minēto, Zemesgabalu varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tas būs publiski pieejams bez maksas, tādēļ komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi nav piemērojami.
Šajā vēstulē arī sniegtas ziņas par saņemtajiem atzinumiem – Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes 2024. gada 4. marta atzinumu Nr. 11.2/AP/2569/2024, Vides pārraudzības valsts biroja 2024. gada 25. maija atzinumu Nr. 4-03/9/2024 un Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 23. februāra atzinumu Nr. 4.8./1034/2024-N, kā arī par lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem.
Lokālplānojums, tā grafiskā daļa, ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem un cita saskaņā ar MK noteikumiem Nr.776 nepieciešamā informācija ir pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_30346.
Pašvaldība netiek pilnvarota veikt MK noteikumu Nr.776 10. punktā norādītās darbības, jo tajā minētie dokumenti jau ir Possessor rīcībā.
Zemesgabals 2000. gada 26. maijā ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 6197 uz Latvijas valsts vārda Finanšu ministrijas personā.
Uz Zemesgabala atrodas ēku (būvju) īpašums Dubultu prospektā 51, Jūrmalā, kadastra Nr. 13005111401 (turpmāk – Būves), kas sastāv no trim būvēm – caurlaides punkta "Jūras vārti" ar kadastra apzīmējumu 13000111402006, nojumes ar kadastra apzīmējumu 13000111402007 un vasaras dušas ar kadastra apzīmējumu 13000111402011. Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem uz Zemesgabala atrodas arī būves ar kadastra apzīmējumiem 13000111402050 (laukums un celiņi), 13000111402051 (žogs, vārti un vārtiņi; dabā nav saglabājušies) un 13000111402052 (artēziskais urbums), kuru īpašumtiesības nav reģistrētas.
Būves sākotnēji bija valsts akciju sabiedrības "Latvijas Gāze", kura nodota privatizācijai ar Ministru kabineta 1995. gada 2. augusta rīkojumu Nr. 444 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" privatizāciju", mantas sastāvā.
2001. gada 5. jūnijā Būves ierakstītas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000004435 uz akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" vārda.
Ar 2001. gada 6. decembra aktu Zemesgabals pārņemts Possessor valdījumā.
NĪVKIS Zemesgabalam visā platībā reģistrēts zemes lietošanas mērķis "Zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība" (kods 0201) un šāds platības sadalījums pa lietošanas veidiem:
1) mežu platība – 3,6295 ha;
2) zeme zem ēkām – 0,0023 ha.
NĪVKIS Zemesgabalam reģistrēti šādi apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu – sarkanā līnija (tips 7312030100) 0,0015 ha platībā;
2) būvniecības ierobežojumu teritorija, kas noteikta teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (tips 7313090100) 3,6303 ha platībā;
3) navigācijas tehniskā līdzekļa aviācijas gaisa kuģu lidojumu drošības nodrošināšanai tālās ietekmes zona (tips 7312070202) 3,6318 ha platībā;
4) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas teritorija (tips 7311010100) 3,6318 ha platībā;
5) Baltijas jūras un Rīgas jūras līča ierobežotas saimnieciskās darbības joslas teritorija (tips 7311010300) 3,6318 ha platībā;
6) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija apkuģošanas drošībai paredzēto navigācijas tehnisko līdzekli - bāku (tips 7312070101) 3,6318 ha platībā;
7) dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (tips 8317010100) 0,0015 ha platībā;
8) pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam (tips 8317020100) 0,0015 ha platībā.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Zemesgabala fiskālā kadastrālā vērtība 2025. gada 22. decembrī bija 4 195 euro, bet universālā kadastrālā vērtība 2025. gada 1. janvārī – 6 392 euro.
Atbilstoši Valsts meža dienesta Centra virsmežniecības 2025. gada 22. decembra informācijai Zemesgabalā ir četri meža nogabali ar kopējo platību 3,64 ha (0,25 ha, 1,96 ha, 1,42 ha un 0,01 ha platībā), savukārt 2026. gada 7. janvāra izziņā norādīts, ka mežaudzes pilna vērtība ir 7 359 euro, bet izpirkšanas vērtība – 3 679 euro.
Saskaņā ar ierakstiem Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000004435 ir notikusi vairākkārtēja Būvju īpašnieku maiņa, līdz 2021. gada 10. novembrī īpašuma tiesības uz Būvēm nostiprinātas SIA "EM Investments", reģistrācijas Nr. 50203330841.
2021. gada 16. novembrī Possessor saņemts SIA "EM Investments" 2021. gada 15. novembra iesniegums Nr. 15-11-2021/01, kurā cita starpā pausta vēlme turpināt Zemesgabala privatizāciju.
ievērojot Zemesgabala kopējo platību un tā sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem, kā arī samērojot to ar Būvju kopējo platību un to novietojumu zemesgabalā (vienā tā malā), ir acīmredzami skaidrs, ka Būvju uzturēšanai viss Zemesgabals, kura sastāvā ir meža zeme, nav nepieciešams. Vienlaikus ir konstatēts, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, tādējādi nav iespējams izveidot atsevišķu zemesgabalu, kas ir tieši saistīts ar apbūvi un funkcionāli nepieciešams Būvju uzturēšanai. Līdz ar to saskaņā ar Possessor 2023. gada 31. janvāra vēstuli Nr. 1.17/1677 – maksāšanas paziņojumu par apbūvētā zemesgabala daļas faktisko lietošanu un nomu – SIA "EM Investments" lietošanā ir Zemesgabala daļa 0,05 ha (500 m2) platībā, kas funkcionāli nepieciešama Būvju uzturēšanai.
2023. gada 26. janvārī pieņemts Jūrmalas domes lēmums Nr. 45 (protokols Nr. 1, 51. punkts) "Par valsts īpašumā esošā zemesgabala Jaundubulti 1402, Jūrmalā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā", saskaņā ar kuru Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība (turpmāk – Pašvaldība) piekrīt pārņemt Zemesgabalu bez atlīdzības Pašvaldības īpašumā pašvaldības autonomo funkciju veikšanai saskaņā ar Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktu – parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai. Pašvaldības lēmuma 2. punktā norādīts, ka nepieciešams Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzēt, ka Pašvaldība ir tiesīga nodot nomā Zemesgabala daļu Būvju uzturēšanai, kas netiks izmantota pašvaldības funkciju nodrošināšanai.
Jūrmalas valstspilsētas administrācijas 2026. gada 31. marta vēstulē Nr. 1.1-37/26N-1502 (turpmāk – Pašvaldības 31.03.2026. vēstule) precizēts, ka atbilstoši pašreiz spēkā esošajiem grozījumiem likumā "Par atjaunota Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanas laiku un piemērošanas kārtību" uz Zemesgabala esošo Būvju uzturēšanai Būvju īpašniekam būs likumiskās lietošanas tiesības uz zemi, bet nepieciešams noteikt pamatotu lietošanā nododamās zemes platību, lai turpmāk nerastos domstarpības ar Būvju īpašnieku par būvju apjoma palielināšanu perspektīvā. Ievērojot minēto, Ministru kabineta rīkojuma projektā nav nepieciešams paredzēt, ka Pašvaldība ir tiesīga nodot nomā Zemesgabala daļu Būvju uzturēšanai.
Tāpat Pašvaldības 31.03.2026. vēstulē norādīts, ka Zemesgabalu nav paredzēts iznomāt saimnieciskai darbībai, kurai samazinātas nomas maksas piemērošanas gadījumā atbalsts nomniekam kvalificējams kā komercdarbības atbalsts.
Dalītā īpašuma gadījumā zemes īpašnieka saņemtā zemes likumiskās lietošanas maksa nav brīvprātīgi organizēta saimnieciska vai komerciāla darbība, bet gan likumā noteikta atlīdzība par citas personas likumiskajām tiesībām lietot zemi. Likumiskās zemes lietošanas tiesības rodas tieši uz likuma pamata, un pušu tiesības, pienākumus un maksas apmēru nosaka likums, nevis pušu noslēgts nomas līgums. Saņemot likumiskās lietošanas maksu, zemes īpašnieks pats par sevi nekļūst par komersantu un neveic komercdarbību tikai tādēļ vien, ka saņem šo maksājumu. Šī maksa ir saistīta ar likumā noteiktām īpašuma tiesību attiecībām piespiedu dalītā īpašumā.
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu zemesgrāmatā ierakstītas valsts meža zemes atsavināšanu var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja valsts meža zeme nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, tostarp mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai. Atbilstoši Meža likuma 44. panta piektajai daļai Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā valsts meža zeme atsavināma šā panta ceturtās daļas 2. punktā minēto pašvaldības autonomo funkciju izpildei – to reglamentē Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumi Nr. 776 "Valsts meža zemes atsavināšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.776).
Atbilstoši Pašvaldības 2023. gada 16. februāra vēstulē Nr. 1.1-37/23N-1032 sniegtajām ziņām, MK noteikumu Nr. 776 5. un 8. punktā norādītos dokumentus, kas nepieciešami, lai Possessor varētu sagatavot un virzīt izskatīšanai Ministru kabineta rīkojuma projektu par Zemesgabala nodošanu Pašvaldības īpašumā bez atlīdzības pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, Pašvaldība Possessor iesniegs pēc Zemesgabala lokālplānojuma izstrādes.
Ar Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojumu Nr. 915 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamā īpašuma "Jaundubulti 1402" Jūrmalā", pamatojoties uz Meža likuma 1. panta pirmās daļas 13. punktu un 44. panta trešo daļu, Aizsargjoslu likuma 36. panta trešās daļas 1. punktu, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6. panta trešo daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešo un ceturto daļu un Administratīvā procesa likuma 7., 11. un 13. pantu, 65. panta pirmo daļu, 66. panta pirmās daļas 4. punktu un 67. panta otro daļu, Ministru kabinets nolēma atteikt nodot Zemesgabalu privatizācijai. Šā rīkojuma 8. punktā noteikts, ka Zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā līdz tā nodošanai Pašvaldības īpašumā.
2024. gada 27. decembra vēstulē Nr. 1.1-37/24N-5666 Pašvaldība informēja, ka Zemesgabalam saskaņā ar Pašvaldības 2024. gada 25. jūlija saistošajiem noteikumiem Nr. 32 "Par lokālplānojuma zemesgabaliem Dubultu prospektā 51, Jūrmalā un Jaundubulti 1402, Jūrmalā, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu" ir spēkā esošs lokālplānojums, kurā noteikts, ka Zemesgabals atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA11) 36 024 m2 platībā, kā arī Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) 294 m2 platībā. Vēstulē detalizēti aprakstīti teritorijas galvenie un papildizmantošanas veidi, kā arī atļautais labiekārtojums, kas atbilst Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 2. punktam – parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanai un uzturēšanai, un Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktam – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai.
Vēstulē norādīts, ka Zemesgabalu nav paredzēts nožogot un tas plānots publiski pieejams. Ievērojot minēto, Zemesgabalu varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tas būs publiski pieejams bez maksas, tādēļ komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi nav piemērojami.
Šajā vēstulē arī sniegtas ziņas par saņemtajiem atzinumiem – Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes 2024. gada 4. marta atzinumu Nr. 11.2/AP/2569/2024, Vides pārraudzības valsts biroja 2024. gada 25. maija atzinumu Nr. 4-03/9/2024 un Dabas aizsardzības pārvaldes 2024. gada 23. februāra atzinumu Nr. 4.8./1034/2024-N, kā arī par lokālplānojuma publiskās apspriešanas rezultātiem.
Lokālplānojums, tā grafiskā daļa, ziņojums par publiskās apspriešanas rezultātiem un cita saskaņā ar MK noteikumiem Nr.776 nepieciešamā informācija ir pieejama Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā https://geolatvija.lv/geo/tapis?document=open#document_30346.
Pašvaldība netiek pilnvarota veikt MK noteikumu Nr.776 10. punktā norādītās darbības, jo tajā minētie dokumenti jau ir Possessor rīcībā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 26. novembra noteikumu Nr. 557 "Noteikumi par valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu" 2. punktu Possessor deleģēts valsts pārvaldes uzdevums – valsts vārdā organizēt un veikt valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pienākumus.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojuma Nr. 915 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamā īpašuma "Jaundubulti 1402" Jūrmalā" 8. punktā noteikto, ka Zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā līdz tā nodošanai Pašvaldības īpašumā, un Pašvaldības 2023. gada 26. janvāra lēmumu Nr. 45 "Par valsts īpašumā esošā zemesgabala Jaundubulti 1402, Jūrmalā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā", Zemesgabala saglabāšana valsts īpašumā Possessor valdījumā tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai nav nepieciešama, un tas ir nododams Pašvaldības īpašumā.
Meža likuma 44. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā un 4.1 daļā noteiktos gadījumus.
Ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 5. novembra rīkojuma Nr. 915 "Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamā īpašuma "Jaundubulti 1402" Jūrmalā" 8. punktā noteikto, ka Zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā līdz tā nodošanai Pašvaldības īpašumā, un Pašvaldības 2023. gada 26. janvāra lēmumu Nr. 45 "Par valsts īpašumā esošā zemesgabala Jaundubulti 1402, Jūrmalā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā", Zemesgabala saglabāšana valsts īpašumā Possessor valdījumā tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai nav nepieciešama, un tas ir nododams Pašvaldības īpašumā.
Meža likuma 44. panta trešajā daļā noteikts, ka valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta un nav atsavināma vai privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā un 4.1 daļā noteiktos gadījumus.
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu ar Ministru kabineta rīkojumu valsts meža zemi var atļaut atsavināt pašvaldībai, ja tā nepieciešama Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības autonomo funkciju veikšanai – mežaparku ierīkošanai un uzturēšanai pilsētu un ciemu teritorijās.
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktā noteikta domes kompetence lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu, bet atbilstoši 73. panta ceturtajai daļai pašvaldībai ir tiesības iegūt nekustamo īpašumu, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka publiskas personas nekustamo mantu var atsavināt, nododot bez atlīdzības. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu un 43. pantu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Ņemot vērā, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, Pašvaldības īpašumā plānots nodot visu Zemesgabalu. No otras puses, ja Zemesgabals vairs netiks izmantots pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, Pašvaldība visu Zemesgabalu bez atlīdzības nodos atpakaļ valstij.
Rīkojuma projekts paredz, ka Possessor, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu un Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 43. pantu, nodod bez atlīdzības valstij piederošo Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā.
Vienlaikus rīkojuma projektā noteikts, ka Pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Zemesgabalu:
1) jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Pašvaldība nodrošina pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu (parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu);
2) jāieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt Zemesgabalu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām.
Minēto aizliegumu apgrūtināt Zemesgabalu ar lietu tiesībām nepiemēro, ja tas tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Pašvaldībai, izmantojot Zemesgabalu mežaparka izveidē un apsaimniekošanā, jāievēro Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumos Nr. 123 "Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu" minētās prasības.
Tā kā Zemesgabals un uz tā esošās Būves likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta izpratnē uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem, saskaņā ar šā likuma 38. panta nosacījumiem starp Zemesgabala īpašnieku un Būvju īpašnieku pastāv zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības par Zemesgabala daļu, kas funkcionāli nepieciešama Būvju uzturēšanai.
Šā likuma 40. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildēt par lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tātad ievērot arī dabas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Atbilstoši Pašvaldības 31.03.2026. vēstulē norādītajam Zemesgabals atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA11) 36 024 m2 platībā, kā arī Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) 294 m2 platībā.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionāla zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) esošu ēku atļauts remontēt un pārbūvēt, ievērojot funkcionālajā zonā noteiktos nosacījumus būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai. Ēkas kopējais augstums nedrīkst pārsniegt 6m.
Atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, Lokālplānojuma grafiskās daļas "Saglabājamās dabas teritorijas, apstādījumi un apbūve" kartei un paskaidrojuma rakstā minētajam, publiskās ārtelpas labiekārtojuma veidošanā jāņem vērā lokālplānojuma teritorijā konstatētie biotopi un vērtīgie koki.
Saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrētajiem datiem Zemesgabalā visā tā platībā atrodas ES nozīmes biotops 2180 - Mežainas piejūras kāpas, kā arī vairākas aizsargājamo sugu atradnes (augi, sēnes, ķērpji, sūnas un aļģes). Minētā biotopa konstatēšana neietekmē Zemesgabala atsavināšanu Pašvaldībai, bet ir nepieciešama Sugu un biotopu aizsardzības likuma normu ievērošana.
Pašvaldībai kā Zemesgabala ieguvējai būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Zemesgabalu atbilstoši konkrētajiem apgrūtinājumiem.
Possessor rīcībā nav ziņu, ka Pašvaldība būtu izvērtējusi Būvju atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu.
Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktā noteikta domes kompetence lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu, bet atbilstoši 73. panta ceturtajai daļai pašvaldībai ir tiesības iegūt nekustamo īpašumu, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Atsavināšanas likuma 3. panta pirmās daļas 6.punktā noteikts, ka publiskas personas nekustamo mantu var atsavināt, nododot bez atlīdzības. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu un 43. pantu lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 42. panta pirmā daļa nosaka, ka valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Ņemot vērā, ka valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, Pašvaldības īpašumā plānots nodot visu Zemesgabalu. No otras puses, ja Zemesgabals vairs netiks izmantots pašvaldības autonomo funkciju veikšanai, Pašvaldība visu Zemesgabalu bez atlīdzības nodos atpakaļ valstij.
Rīkojuma projekts paredz, ka Possessor, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 2. punkta "d" apakšpunktu un Atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu un 43. pantu, nodod bez atlīdzības valstij piederošo Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā.
Vienlaikus rīkojuma projektā noteikts, ka Pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz Zemesgabalu:
1) jānorāda, ka īpašuma tiesības nostiprinātas uz laiku, kamēr Pašvaldība nodrošina pašvaldības autonomo funkciju – gādāt par pašvaldības administratīvās teritorijas labiekārtošanu (parku, skvēru un zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu);
2) jāieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt Zemesgabalu un apgrūtināt to ar lietu tiesībām.
Minēto aizliegumu apgrūtināt Zemesgabalu ar lietu tiesībām nepiemēro, ja tas tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Pašvaldībai, izmantojot Zemesgabalu mežaparka izveidē un apsaimniekošanā, jāievēro Ministru kabineta 2013. gada 5. marta noteikumos Nr. 123 "Noteikumi par parku un mežaparku izveidošanu mežā un to apsaimniekošanu" minētās prasības.
Tā kā Zemesgabals un uz tā esošās Būves likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" 14. panta izpratnē uzskatāmi par patstāvīgiem īpašuma objektiem, saskaņā ar šā likuma 38. panta nosacījumiem starp Zemesgabala īpašnieku un Būvju īpašnieku pastāv zemes likumiskās lietošanas tiesiskās attiecības par Zemesgabala daļu, kas funkcionāli nepieciešama Būvju uzturēšanai.
Šā likuma 40. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka likumiskajās zemes lietošanas tiesībās būves īpašniekam ir pienākums rūpēties par lietošanā esošo zemi kā krietnam un rūpīgam saimniekam un atbildēt par lietošanā esošās zemes uzturēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tātad ievērot arī dabas aizsardzību regulējošo normatīvo aktu prasības.
Atbilstoši Pašvaldības 31.03.2026. vēstulē norādītajam Zemesgabals atrodas Dabas un apstādījumu teritorijā (DA11) 36 024 m2 platībā, kā arī Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) 294 m2 platībā.
Dabas un apstādījumu teritorija (DA) ir funkcionāla zona, ko nosaka, lai nodrošinātu rekreācijas, sporta, tūrisma, kvalitatīvas dabas un kultūrvides u.tml. funkciju īstenošanu dabas vai daļēji pārveidotās teritorijās, ietverot ar attiecīgo funkciju saistītās ēkas un inženierbūves.
Dabas un apstādījumu teritorijā (DA10) esošu ēku atļauts remontēt un pārbūvēt, ievērojot funkcionālajā zonā noteiktos nosacījumus būvniecībai un teritorijas labiekārtošanai. Ēkas kopējais augstums nedrīkst pārsniegt 6m.
Atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, Lokālplānojuma grafiskās daļas "Saglabājamās dabas teritorijas, apstādījumi un apbūve" kartei un paskaidrojuma rakstā minētajam, publiskās ārtelpas labiekārtojuma veidošanā jāņem vērā lokālplānojuma teritorijā konstatētie biotopi un vērtīgie koki.
Saskaņā ar Dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" reģistrētajiem datiem Zemesgabalā visā tā platībā atrodas ES nozīmes biotops 2180 - Mežainas piejūras kāpas, kā arī vairākas aizsargājamo sugu atradnes (augi, sēnes, ķērpji, sūnas un aļģes). Minētā biotopa konstatēšana neietekmē Zemesgabala atsavināšanu Pašvaldībai, bet ir nepieciešama Sugu un biotopu aizsardzības likuma normu ievērošana.
Pašvaldībai kā Zemesgabala ieguvējai būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Zemesgabalu atbilstoši konkrētajiem apgrūtinājumiem.
Possessor rīcībā nav ziņu, ka Pašvaldība būtu izvērtējusi Būvju atsavināšanu saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Zemesgabalu un tajā radīto infrastruktūru varēs izmantot ikviena iedzīvotāja vajadzībām un tas būs publiski pieejams bez maksas, tādēļ, pārņemot Zemesgabalu Pašvaldības īpašumā, komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi nav piemērojami.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Visas fiziskās personas ietekmē sakopta vide, kurā tās uzturas. Jebkura sabiedriskās ārtelpas labiekārtošana, šajā gadījumā mežaparka izveidošana un teritorijas sakārtošana, ir pozitīvs ieguldījums gan pašvaldības, gan valsts attīstībā.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Jūrmalas valstspilsētas administrācija
- Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Teritorijas labiekārtošana, sakopšana un iekļaušana pilsētvidē.
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Teritorijas labiekārtošana, sakopšana un iekļaušana pilsētvidē.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi