Anotācija

Latvijas Republikas Valsts kontroles 2022.gada revīzijas ziņojumā ““Problēmbērni”[1] – pieaugušo neizdarību spogulis” uzskaitītas bērnu veiktās darbības, saskaņā ar kurām var teikt, ka bērnam ir uzvedības vai atkarības problēmas, proti, bērns:
- kurš klaiņo, ubago vai patvaļīgi aizgājis no dzīvesvietas;
- kurš ilgstoši bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis izglītības iestādi;
- kurš izdarījis administratīvos pārkāpumus un/vai noziedzīgus nodarījumus;
- kuram ir izveidojusies atkarība no apreibinošām vielām vai atkarību izraisošiem procesiem un viņš ir saņēmis šo problēmu risināšanai paredzētu valsts finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu un visas iepriekš minētās darbības ir reģistrētas dažādos valsts un pašvaldību informāciju reģistros vai sistēmās.
2025. gadā[2], ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaits 2025. gada 31. decembrī bija 5160, no tiem 1223 bērni audžuģimenēs, 3220 bērni aizbildņa ģimenēs un 606 bērni ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādēs, no tiem 362 bērni vecumā no 13 līdz 17 gadiem.
Gan bāriņtiesas, gan atbalsta centri ministrijai ir norādījuši, ka pusaudžiem nodrošināt ārpusģimenes aprūpi audžuģimenēs vai pie aizbildņa ir salīdzinoši grūtāk kā ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem vecumā līdz 12 gadiem, jo pusaudžiem nereti ir uzvedības traucējumi vai dažādu veidu atkarības problēmas, vai to attīstības riski. Līdz ar to, lai bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām tiktu nodrošināts ģimeniskai videi pietuvināts pakalpojums, 2026. gada budžeta sagatavošanas procesā tika virzīti ministrijas prioritārie pasākumi, kas paredz jaunas audžuģimenes specializācijas ieviešanu bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām.
Lai definētu mērķa grupu - bērni ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām- mērķa grupas vecumu un vajadzības, ministrija 2023.gada nogalē veica iepirkumu "Algoritma izstrāde kritēriju noteikšanai bērniem ar uzvedības vai atkarības problēmām" (turpmāk - iepirkums), kura mērķis bija izstrādāt algoritmu, kas izmantojams speciālistiem, saskaņā ar kura kritērijiem iespējams kvalitatīvi definēt mērķgrupu, proti, bez vecāku gādības palikušos bērnus ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, kuriem būtu nepieciešams nodrošināt aprūpi specializētajā audžuģimenē, tādējādi bērnam nodrošinot kvalitatīvu, individuālajām vajadzībām atbilstošu aprūpi un uzraudzību. Algoritma izstrādes gaitā ir izstrādāti mērķgrupas noteikšanas kritēriji, bērna vajadzību apzināšana pirms bērna ievietošanas specializētajā audžuģimenē, bērna vajadzībām atbilstošas specializētās audžuģimenes noteikšana, kā arī specializētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām savietojamība ar bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, izstrādāta mācību programmas kritēriji un saturs jaunajai audžuģimeņu specializācijai.
[1] https://lrvk.gov.lv/lv/getrevisionfile/29565-ikOI7xAmr_o-vESqJnas3Xw0cGVm5oS2.pdf
[2] https://www.bac.gov.lv/lv/media/3596/download?attachment

Lai kļūtu par krīzes audžuģimeni vai specializēto audžuģimeni bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem noteikumos noteikta prasība attiecībā uz audžuģimenes pieredzi bērnu aprūpē – vismaz 3 gadu pieredze audžuģimenē ievietoto bērnu aprūpē krīzes audžuģimenes statusa iegūšanai vai 12 mēnešus ilga personīgā vai profesionālā pieredze darbā ar bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem specializētās audžuģimenes bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem statusa iegūšanai. Attiecībā uz jauno specializāciju – audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām – grozījumu projekts paredz, ka konkrēta ilguma personīgā pieredze nav nepieciešama, bet ir vēlama darbā vai aprūpē ar bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, līdz ar to, grozījuma projekts paredz, ka par specializēto audžuģimeni bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var kļūt ģimene (persona), kurai ir piešķirts audžuģimenes statuss.  Audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām statusam saskaņā ar noteikumiem vērtē bāriņtiesa sadarbībā ar atbalsta centru.
Vairāku starptautisko organizāciju (ANO[3], PVO[4], UNICEF[5], UNODC[6]) izstrādātajos dokumentos, piemēram, PVO un UNICEF kopīgi izstrādātajās vadlīnijās "Helping Adolescents Thrive"[7] — pusaudžiem vecumā no 10 līdz 19 gadiem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir nepieciešami specifiski, vecumposmam atbilstoši pakalpojumi, kas atšķiras no tiem, kuri paredzēti jaunākiem bērniem, jo pusaudžiem ir citas daudzveidīgas vajadzības, šajā vecumposmā biežāk var novērot dažādu vielu lietošanas risku un atkarību veidošanos.
Lai nodrošinātu efektīvu intervenci, ir jānodrošina specializēts atbalsts, kas pielāgots pusaudža, kuram tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe audžuģimenē, pie aizbildņa vai ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, vajadzībām, piemērot aprūpi nodrošinot specializētajā audžuģimenē.
Specializētā audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var ievietot bērnu no 11 gadu vecuma, izņemot, ja bērns ir pabeidzis sociālās rehabilitācijas pakalpojuma bērniem ar uzvedības traucējumiem, kuri cietuši no vardarbības, saņemšanu, un bērns atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
 - bērns, kurš ir saukts pie administratīvās atbildības vai kriminālatbildības un kuram ir bijuši realizēti atbalsta pakalpojumi, kas laika posmā līdz vienam gadam vai ilgāk nav devuši rezultātu un izmantojis visus pieejamos  valsts un pašvaldību finansētos pakalpojumus;
 - bērns, kura atkarību izraisošo vielu lietošanas līmenis ir sākot no problemātiskas lietošanas līdz atkarības diagnosticēšanai, kā arī bērni ar procesu atkarībām, ko apstiprina narkologa slēdziens (pēdējā gada laikā);
 - bērns ar uzvedības traucējumiem, ko apstiprina bērnu psihiatra atzinums (pēdējā gada laikā).
Ja atbalsta centrs vai  ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, strādājot pie ārpusģimenes aprūpē esošā bērna individuālās attīstības plāna, secina, ka kādam bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām būtu nepieciešams mainīt aprūpētāju, tas informē bāriņtiesu, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi. Bāriņtiesa pēc šādas informācijas saņemšanas izvērtē konkrētā bērna vajadzības, ievērojot bērna intereses un nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar atbalsta centru uzsāk specializēto audžuģimeņu bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām apzināšanu.
Tā kā bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām uzņemšana audžuģimenē var būt izaicinoša un sarežģīta, prasot no audžuģimenes pastāvīgu aprūpi un rūpes par bērnu, nodrošinot arī bērnam nepieciešamo atbalstu un pakalpojumus, grozījuma projekts paredz, ka ikdienas aprūpē specializētā audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām drīkst atrasties ne vairāk kā viens bērns ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, savukārt par lielāku bērnu skaitu audžuģimenē var vienoties  starpinstitūciju sanāksmē pirms lēmuma par bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ievietošanu specializētajā audžuģimenē pieņemšanas, ja tas ir bērnu interesēs, ar to saprotot, ka tiek vērtētas ne tikai potenciāli ievietojamā bērna intereses, bet arī citu bērnu, t.sk. bioloģisko, kuriem audžuģimene nodrošina ikdienas aprūpi, bērnu intereses.  Lai pēc iespējas kvalitatīvāk noritētu bērna ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām aprūpe, uzraudzība un nepieciešamo atbalsta pasākumu sniegšana, ievietojot bērnu specializētajā audžuģimenē bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, papildus noteikumu 60. punktā minētajam, bāriņtiesa audžuvecākiem izsniedz visu tās rīcībā esošo informāciju par bērna uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām, tai skaitā veikto atbalsta pasākumu aprakstu un turpmāk nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem, speciālistiem sarakstu. 
Tāpat kā krīzes audžuģimenei un audžuģimenei bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, arī audžuģimenei bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarības problēmām atbalsta centrā, ar kuru audžuģimene ir noslēgusi noteikumos minēto vienošanos, ir jāapmeklē 24 stundu pilnveides mācību programma, kuras prasības ir noteiktas grozījumu projekta 4.pielikumā "Prasības mācību programmu saturam specializētajām audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)", kā 3.tabula. Kopumā audžuģimeņu mācībām noteikti vienoti kritēriji attiecībā par mācībām klātienē un attālināti, lai vienādotu atbalsta centru dažādo pieeju un praksi audžuģimeņu izglītošanā. Savukārt noteikumu 2.pielikums "Prasības mācību programmu saturam audžuģimenēm (kritēriji mācību programmu izstrādei)" papildināts ar šādām tēmām kā cilvēku tirdzniecības riski, faktori un pazīmes, kā arī par izdegšanas profilaksi, rūpēm par sevi un pieejamo atbalstu audžuģimenēm.
[3] Apvienoto Nāciju organizācija
[4] Pasaules veselības organizācija
[5] ANO Bērnu fonds
[6] ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs
[7] https://www.who.int/docs/default-source/mental-health/guidelines-on-mental-health-promotive-and-preventive-interventions-for-adolescents-hat.pdf

Pašreizējā noteikumu redakcija paredz, ka bāriņtiesa, ievietojot bērnu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi, un ievēro bērna intereses, kā arī sadarbībā ar atbalsta centru izvērtē, vai tā spēs nodrošināt pienācīgus dzīves apstākļus un aprūpi bērnam. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu izvērtējumu par bērna un audžuģimenes savietojamību un turpmāk bērnam nepieciešamo atbalstu un pakalpojumiem, nepieciešams organizēt starpinstitūciju sanāksmi, kurā piedalās visas institūcijas, kas iepriekš iesaistītas atbalsta un pakalpojumu piešķiršanā un nodrošināšanā bērnam, kā arī institūcijas, kuras turpmāk nodrošinās atbalstu un pakalpojumus audžuģimenei un bērnam, tādējādi arī apzinot kādus pakalpojumus un atbalstu turpmāk varēs nodrošināt no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Grozījuma projekts paredz, ka bāriņtiesa, pirms lēmuma ievietot bērnu specializētajā audžuģimenē bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām pieņemšanas, papildus noteikumu 52. punktā noteiktajam, organizē starpinstitūciju sanāksmi, kurā iekļauj bērna likumisko pārstāvi un pārstāvjus no:
 - bāriņtiesas, kura ir pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām statusa piešķiršanu;
 - bāriņtiesas, kura ir pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu;
 - atbalsta centra, ar kuru specializētā audžuģimene bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir noslēgusi noteikumos minēto līgumu par atlīdzības izmaksu par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un vienreizējas mājokļa iekārtošanas kompensācijas izmaksu;
 - atbalsta centra, kurš līdz minētajai starpinstitūciju sanāksmei ir nodrošinājis atbalstu un pakalpojumus bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām;
 - pašvaldības, kuras bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna ārpusģimenes aprūpi, sociālā dienesta;
 - Valsts probācijas dienesta, ja bērnam ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām ir piemērota probācijas uzraudzība;
 - citām institūcijām pēc nepieciešamības.
Starpinstitūciju sanāksmē tiek pieņemts multidisciplinārs lēmums par bērna un audžuģimenes savietojamību, kā arī izstrādāts bērna individuālais attīstīts plāns. Izstrādātajos kritērijos ir iekļautas divas veidlapas, kas speciālistiem ikdienas darbā palīdzēs apzināt un izprast konkrētā bērna vajadzības, tādējādi radot iespēju potenciālajai audžuģimenei sadarbībā ar bērna bāriņtiesas un atbalsta centra darbiniekiem izvērtēt savas iespējas un resursus bērna aprūpei. Viena veidlapa ir rīks speciālistiem pirms bērna ievietošanas, lai konstatētu bērna nepieciešamību uzturēties specializētajā audžuģimenē bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, kā arī, lai konstatētu bērna vajadzības un sagaidāmo no potenciālā bērna aprūpētāja. Tas ļautu veikt pārdomātāku bērna ievietošanas procesu, kas iespējams mazinātu ievietotā bērna aprūpes pārtraukšanas riskus konkrētajā audžuģimenē un palīdzētu jaunajam aprūpētājam vairāk izprast nepieciešamo pienākumu un pasākumu veikšanu attiecībā uz bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām. Savukārt otra veidlapa paredzēta bērna iesaistei viņa vajadzību izvērtēšanas procesā. Šādas veidlapas aizpildīšana veicinās bērna līdziesaisti, ņemot vērā viņa vajadzības un ļaujot bērnam justies sadzirdētam un iesaistītam, kā arī būs neaizstājams resurss gan bērna vajadzību detalizētākā  apzināšanā, gan arī bērna individuālā attīstības plāna izstrādē. Lai nodrošinātu skaidru un atbilstošu izvērtējuma sagatavošanu un minēto veidlapu aizpildīšanu, centrs papildinās bāriņtiesu rokasgrāmatu un sagatavos skaidrojumus atbalsta centriem un ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām.

Latvijā esošo audžuģimeņu skaits pēdējos gados samazinās -  2023. gadā - 709, 2024. gadā — 686, 2025. gadā – 654,  bet audžuģimeņu skaits, kuras izvēlējušās kļūt par specializēto audžuģimeni, savukārt palielinās, no 128 specializētajām audžuģimenēm 2023. gadā līdz 142, 2025. gadā.
Lai arī noteikumi paredz, ka audžuģimenes un specializētās audžuģimenes saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, savukārt specializētā audžuģimene papildus vēl saņem mājokļa iekārtošanas izdevumu vienreizēju kompensāciju, esošais atbalsts audžuģimenēm ir nepietiekams, jo specializētās audžuģimenes  uzņemas šo bērnu ikdienas aprūpi apstākļos, kas prasa pastāvīgu modrību un emocionālu iesaisti, kas savukārt rada paaugstinātu risku audžuģimenes locekļu veselībai, savukārt bērni ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var būt arī fiziski agresīvi, kā rezultātā audžuģimenes locekļi var gūt traumas. Tāpat intensīvā aprūpe rada ilgstošu emocionālu un fizisku slodzi, kas var izpausties kā izdegšanas sindroms, miega traucējumi vai citas ar stresu saistītas veselības problēmas. Savukārt, aprūpējot bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, audžuģimene uzņemas arī juridisku atbildību par šī bērna rīcību un risku par zaudējumu nodarīšanu trešajām personām — piemēram, kaimiņiem, skolas biedriem vai publiskās vietās. Atšķirībā no bērniem bez īpašām vajadzībām, bērni ar  dažādiem funkcionāliem traucējumiem var būt impulsīvi, grūti prognozējami un var rīkoties tā, kā audžuģimene nevar paredzēt vai fiziski novērst.
Lai veicinātu jaunu audžuģimeņu un specializēto audžuģimeņu veidošanos, nepieciešams papildus valsts finansēts atbalsts gadījumos, ja iestājas kāds no iepriekš minētajiem riskiem.

Grozījumu projekts paredz, ka specializētām audžuģimenēm ir tiesības saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju ne vairāk kā 70 euro apmērā.
Specializētajai audžuģimenei būs tiesības saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju, ja tā apdrošināšanas perioda[8] laikā vai sešu mēnešu periodā pirms apdrošināšanas perioda sākuma atbildīs vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
 - specializētajā audžuģimenē ar bāriņtiesas lēmumu par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai policijas lēmumu par bērna šķiršanu no ģimenes ir ievietots bērns;
 - nav pagājuši vairāk kā trīs secīgi kalendārie mēneši no dienas, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu;
 - nav pagājuši vairāk kā trīs secīgi kalendārie mēneši no dienas, kad bāriņtiesa pieņēmusi lēmumu par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē.
Ja specializētā audžuģimene atbildīs kādam no iepriekš minētajiem nosacījumiem apdrošināšanas perioda sākumā vai sešu mēnešu periodā pirms tā, tad tā būs tiesīga saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju par visu apdrošināšanas periodu. Ja specializētās audžuģimenes atbilstība iestāsies apdrošināšanas perioda laikā, tā būs tiesīga saņemt veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju par periodu no tiesību rašanās dienas līdz apdrošināšanas perioda beigām.
Lai nodrošinātu, ka visām specializētām audžuģimenēm tiek nodrošinātas vienlīdzīgas veselības apdrošināšanas polises un ņemot vērā dažādību atbalsta centra lielumos, iepirkumu par veselības apdrošināšanas nodrošināšanu specializētajām audžuģimenēm īstenos centrs, savukārt atbalsta centri nodrošinās specializētās audžuģimenes veselības apdrošināšanas līguma noslēgšanu un ar veselības apdrošināšanas saistīto norēķinu veikšanu ar apdrošināšanas kompāniju, veselības apdrošināšanas polišu izsniegšanu specializētajām audžuģimenēm, informēs apdrošināšanas kompāniju par specializētās audžuģimenes veselības apdrošināšanas polišu izbeigšanu un par jauna veselības apdrošināšanas polišu nepieciešamību.
Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, paredzēts, ka katra specializētā audžuģimene, kura atbildīs grozījuma projekta prasībām un būs noslēgusi civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumu ar apdrošināšanas kompāniju, varēs saņemt kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādi ne vairāk kā 70 euro apmērā, ar to saprotot, ka kompensācijas apmērs ir atkarīgs no faktiskajām civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises izmaksām, piemēram, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ir iegādāta par cenu, kas ir zemāka par grozījumu projektā minēto kompensācijas apjomu, tad specializētajai audžuģimenei izmaksā kompensāciju faktisko izdevumu apmērā. Līdzīgi kā ar veselības apdrošināšanu, kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksās atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene noslēgusi noteikumos minēto līgumu.
Veselības apdrošināšana nodrošinās, ka audžuģimene varēs laikus vērsties pēc medicīniskās palīdzības — gan ārkārtas situācijās, gan profilaktiski — neuzņemoties šos izdevumus no saviem līdzekļiem., savukārt, civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pasargās audžuģimeni no neprognozējamiem izdevumiem, kuri radušies, nodarot zaudējumus trešajai personai.
Veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana kopā veidos papildus drošības tīklu specializētajām audžuģimenēm, kas ļaus audžuģimenei pilnvērtīgi koncentrēties uz bērna aprūpi, neuztraucoties par personīgajiem finansiālajiem riskiem, kas saistīti ar šo īpašo lomu.
[8] Apdrošināšanas periods ir laikposms, par kuru saskaņā ar apdrošināšanas līgumu tiek maksāta apdrošināšanas prēmija un kurā ir spēkā apdrošināšana. https://likumi.lv/ta/id/299053-apdrosinasanas-liguma-likums

Pamatojoties uz spriedumu Nr.2021-05-01, tika izstrādāti grozījumi Civillikuma  242. panta 5. punktā nosakot, ka par aizbildņiem nevar būt personas, kuras sodītas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz brīdim, kad sodāmība dzēsta vai noņemta. Analoģiski, lai noteiktu vienlīdzīgus nosacījumus personām, kuras vēlas kļūt par aizbildni vai vēlas iegūt viesģimenes statusu, tika veikti grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likuma 45.³ panta 2.¹ daļas 1.punktā, paredzot, ka par viesģimeni nedrīkst būt persona, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu, līdz dienai, kad sodāmība dzēsta vai noņemta. Ievērojot spriedumā Nr.2021-05-01 konstatēto un vienlīdzības principu starp ārpusģimenes aprūpes nodrošinātājiem, t.sk. audžuģimenēm, nepieciešams noteikt vienlīdzīgus kritērijus attiecībā uz sodāmības dzēšanu vai noņemšanu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu arī audžuģimenēm.

Grozījuma projekta 14.3. apakšpunkts paredz, ka turpmāk personai audžuģimenes statusu nepiešķirs, kamēr spēkā ir personas sodāmība (sodāmība nav dzēsta vai noņemta). Savukārt pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas bāriņtiesai būs individuāli jāvērtē, vai saistībā ar iepriekšējo personas sodāmību vēl aizvien pastāv draudi bērna drošībai, kas attiecīgi ir šķērslis, lai tālāk izskatītu jautājumu par personas atbilstību audžuģimenes statusa iegūšanai, ņemot vērā kriminālprocesā un soda izciešanas laikā konstatētos apstākļus, laiku, ko persona pavadījusi sabiedrībā, neizdarot jaunu noziedzīgu nodarījumu vai citu likumpārkāpumu, personības izmaiņas laika gaitā, personas raksturu, attieksmi, uzvedību un rīcību, tostarp attiecībās ar bērniem.