Anotācija (ex-ante)

Nav attiecināms

Vispārējā kārtība

Ņemot vērā plašo Covid-19 uzliesmojumu un ļoti augsto infekcijas izplatības līmeni, kas izraisa augstu hospitalizācijas līmeni, Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija no 2021.gada 11.oktobra un stingru mājsēdi no 2021.gada 21.oktobra. 
 
Ārkārtējā medicīniskā situācija tika izsludināta 2021.gada 8.oktobrī, kas nozīmē, ka tiek atlikti visi plānveida veselības aprūpes pakalpojumi.  Jaunu Covid-19 gadījumu skaits ir krasi pieaudzis: vidēji 2204 apstiprinātie gadījumi dienā. 2021.gada 25.oktobrī bija 887 jaunu gadījumu. 
 
Stacionāros uz š.g. 25.oktobri ārstējas 1444 pacienti: 160 pacienti ar smagu slimības gaitu, 1284 ar vidēju. Iepriekšējā diennaktī stacionāros 162 jauni gadījumi (35 RAKUS, 18 PSKUS, 6 BKUS,  3 Jēkabpils, 2 RPNC, 7 TOS, 3 Tukums, 3 Kuldīga, 5 ZKR, 2 2. slimnīca, 8 Vidzeme, 9 Liepāja, 5 Jelgava, 9 Rēzekne, 14 Daugavpils ps., 23 Daugavpils, 10 Ģintermuiža). Šobrīd visās valsts slimnīcās tiek nodrošināta Covid-19 pacientu aprūpe - Covid-19 pacientu aprūpei ir atvēlētas 1382 slimnīcu gultas. Covid-19 gultas tiek izvērstas, pārplānojot terapijas gultas, tomēr arī terapijas gultu noslodze ir ļoti liela. 
 
Veselības ministrija ir veikusi nepieciešamos ieguldījumus, lai slimnīcās izveidotu papildu kapacitāti, lai uzlabotu infrastruktūru pacientu plūsmu nodalīšanai, iegādātos Covid-19 diagnostikas iekārtas, plānotu skābekļa terapijas pieejamību, kā arī pārprofilētu un aprīkotu gultas ar Covid-19 pacientu ārstēšanai nepieciešamo aprīkojumu. Tādējādi veselības aprūpes pakalpojumus varētu saņemt aptuveni 1500 papildu Covid-19 pacientu. Tomēr prognozes liecina, ka līdz 2021.gada 31.oktobrim varētu hospitalizēt 130-200 Covid-19 pacientus dienā un aptuveni 2000 Covid-19 pacientiem būtu jāsaņem stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi. 

Ar šī gada piešķīrumiem ir nodrošinātas 570 papildus gultas. Saskaņā ar Valsts operatīvās medicīniskās komisijas š.g. 22.oktobra protokolu, ir apstiprināts piedāvāto gultu izvēršanas plāns virs 2000 gultām, t.sk. 150 Covid-19 gultu izvēršanu Rīgas 1.slimnīcā un  150 Covid-19 gultu izvēršanu Rīgas 2.slimnīcā, kuru aprīkošanu nodrošinātu šī pieprasījuma ietvaros.

Uz š.g. 26.oktobra MK sēdi Veselības ministrija virza  arī Informatīvo ziņojumu "Par gultu izvēršanu Covid-19 pacientiem".
Tāpēc, lai palielinātu slimnīcu kapacitāti atbilstoši prognozētajiem hospitalizācijas rādītājiem turpmākajās nedēļās, Latvija vēlas lūgt Eiropas Savienības (ES) atbalstu un starptautisko palīdzību anotācijas pielikumā minētā aprīkojuma un ierīču nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka krīzes laikā Latvija saskarusies arī ar cilvēkresursu problēmu, ir plānots pieprasīt ES atbalstu papildu ārstu un medicīniskā personāla brigāžu nodrošināšanai, lai paplašinātu Covid-19 slimnieku ārstēšanas kapacitāti.

ES civilās aizsardzības mehānisms
ES civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) nacionālais kontaktpunkts Latvijā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kas nodrošina 24/7 kontaktpunkta funkciju īstenošanu, t.sk. informācijas apmaiņu ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC).

Gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot UCPM, kas ļauj nodrošināt citu ES dalībvalstu civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Šāds palīdzības mehānisms ļauj papildināt katastrofu skartās valsts reaģēšanas spējas. UCPM sekmē ātrāku un efektīvāku operatīvo sadarbību starp valstu civilās aizsardzības dienestiem.

UCPM izveidots 2001.gadā. 2013.gadā tika pieņemts ES Padomes lēmums par UCPM stiprināšanu, ņemot vērā pieredzi no notikušajām intervencēm un katastrofām. 2019.gadā tika lemts uzlabot reaģēšanas spējas UCPM ietvaros, izveidojot kopēju Eiropas civilās aizsardzības rezervi resc-EU. Tā tiek izmantota kā galējais līdzeklis, kad valstu brīvprātīgi atvēlētie resursi ir izsmelti.

2021.gada 10.maijā ES Padome pieņēma jaunu regulu UCPM stiprināšanai. Kopējais regulā paredzētais līdzekļu apjoms 2021.–2027.gada laikposmam ir 1263 miljoni EUR, savukārt līdz 2056 miljoniem EUR ir paredzēti, lai īstenotu ar civilo aizsardzību saistītus pasākumus, kuru mērķis ir novērst Covid-19 krīzes sekas.

Atbilstoši Valsts operatīvas medicīniskās komisijas lēmumam, ES sistēmā ir ievietots "pre-alert" ziņojums par Latvijas vajadzībām.

NATO Eiroatlantiskās katastrofu reaģēšanas un koordinācijas centrs
NATO Eiroatlantiskais katastrofu reaģēšanas un koordinācijas centrs (EADRCC) ir NATO galvenais reaģēšanas mehānisms ārkārtējās situācijās civilajā jomā. Centrs darbojas visu diennakti, koordinējot NATO sabiedroto un partneru pieprasījumus, kā arī palīdzības piedāvājumus, lai tiktu galā ar tādām nopietnām krīzēm kā Covid-19 pandēmija.

Citi mehānismi starptautiskās palīdzības saņemšanai
Ja iepriekš aprakstītie pasākumi nav pietiekami efektīvi, tad, atbilstoši Ministru kabineta 2017.gada 12.decembra noteikumu Nr.722 “Starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtība” 7.punktam, Ministru kabinets uzdod Ārlietu ministrijai nodrošināt starptautiskās palīdzības pieprasījuma nosūtīšanu iespējamiem starptautiskās palīdzības sniedzējiem, izmantojot diplomātiskos kanālus, divpusējos un daudzpusējos līgumus. Šādā gadījumā starptautiskās palīdzības sniedzēji ietver arī Latvijas partnervalstis ārpus ES un NATO, kā arī starptautiskās organizācijas.

Ņemot vēra paredzamās straujās situācijas izmaiņas, Anotācijas pielikumā esošais medicīnas ierīču un iekārtu saraksts var tikt papildināts un labots.

Esošā epidemioloģiskā situācija rada būtisku risku stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Neizvēršot papildus gultas nākotnē var pieaugt iepriekš novēršamo nāves gadījumu skaits. Ja steidzami netiks izvērstas Covid-19 gultas, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumu valstī padarīs nepieejamus un ietekmēs slimnīcu, jo īpaši uzņemšanas nodaļu noslodzi. Tā pat potenciāli pieaugs arī mirušo iedzīvotāju skaits. Līdz ar to papildus Covid-19 gultu izvēršana esošajā epidemioloģiskajā situācijā uzskatām kā instrumentu, lai mazinātu arī valsts drošības apdraudējuma risku.
 

Nē

-