Anotācija

Jau šobrīd vairākas ES dalībvalstis veido speciālās regulatīvās vides (starptautiski pazīstamas kā “regulatīvās smilškastes” (angl. – “regulatory sandbox”), lai veicinātu inovāciju attīstību. Latvijā šobrīd pastāv un sekmīgi darbojas inovatīvās sadarbības platformas, ko iespējams pielīdzināt speciālai regulatīvai videi (piemēram, “Vērtspapīru smilškaste”, “Fintech regulatīvā smilškaste”, Zibmaksājumu laboratorija “ZibLab++”). Šāda regulējuma izveidei un faktiskai darbībai ir potenciāls piesaistīt ārvalstu investorus – tehnoloģiju un inovatīvu risinājumu attīstītājus, kā arī sekmēt jaunuzņēmumu iespējas testēt un attīstīt inovatīvus risinājumus Latvijā. 

Ātrs un, iespējams, konfidenciāls process speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai, nodrošinot nepieciešamo elastību, tās īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu un regulējuma izstrādei, var būt noteicošais faktors, lai, reaģējot uz tirgus pieprasījumiem un izmaiņām, veiksmīgi izstrādātu, testētu un ieviestu tirgū inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus. 
 
Speciālās regulatīvās vides izveides nepieciešamības piemēri: 
- Atsevišķas teritorijas izveide (vēlams ar infrastruktūras objektiem), kurā būtu, piemēram, atvieglota bezpilota lidaparātu saskaņošanas procedūra, taču arī uzraugošo iestāžu klātbūtne, lai pārliecinātos par drošību. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu, jebkurš bezpilota gaisa kuģa (piemēram, drona) lidojums pilsētvidē tiek identificēts kā paaugstināta riska lidojums. Inovatīvu risinājumu testēšana lielākoties vienmēr būs saistīta ar riskiem, jo tie ir jauni un nebijuši. Drošības ekspertiem nepieciešams būt pārliecinātiem par drošību. Būtiskus apgrūtinājumus un slogu uzliek uzstādījums pēc pilnīgas risku apzināšanas, kas attiecīgi nosaka piemērot praktiski neizpildāmus risku novēršanas pasākumus lidojumu saskaņošanas procesā, lai spētu testēt pēc vajadzībām esošās tehnoloģijas. Tāpat tiek norādīts, ka, mēģinot saskaņot jauna veida dronu risinājumu testēšanu, tiek lūgts uzrādīt ārvalstu precedentu, kur jau šāds lidojums ir veiksmīgi veikts, kas savukārt rada absurdu situāciju, kur uzņēmumam jāgaida, kad ārvalstu konkurenti sāks šādu risinājumu testēt. 
- Paātrināta saskaņošana pilsētas infrastruktūras izmantošanai, inovāciju testēšanai. Rīgā veikts pētījums liecina, ka uzņēmumam, lai veiktu vajadzīgo saskaņošanu inovācijas testēšanai, tas prasīja 18 mēnešus. Kā arī viena lēmuma pieņemšanai par laternas izmantošanu inovatīva risinājuma testēšanai prasīja organizēt 3 komitejas, 9 tikšanās, 8 novietnes vizītes, iesaistīt 5 inženierus, nosūtīt 347 e-pasta vēstules, veikt 42 telefona sarunas un iesaistīt 45 ekspertus, kas nav efektīvs risinājums. Līdz ar to būtu nepieciešams noteikt, ka inovāciju testēšanas saskaņošanas process tiktu pēc iespējas paātrināts no infrastruktūras īpašnieku puses. 
 
Latvijā ir nepieciešams izveidot ietvaru kontrolētas vides jeb speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai, kas sniedz iespēju praktiski testēt jaunus produktus, tehnoloģijas vai pakalpojumus, iespējami mazinot administratīvo slogu un atvieglojot saskaņošanas procesu.

Papildus tādiem pasākumiem kā valsts un ES atbalsts uzņēmējdarbības produktivitātes celšanai, inovāciju īstenošanai un eksporta aktivitātēm, ir būtisks pastāvīgs darbs pie uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas un kontrolētas, elastīgas platformas inovāciju testēšanai reālajā vidē iespējošanas. 
 
Speciālā regulatīvā vide "Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma" izpratnē ir konkrēts tiesiskais ietvars, tostarp konkrētā ierobežotā teritorijā, kur darbojas no spēkā esošiem normatīvajiem aktiem atšķirīgi nosacījumi, kuras ietvaros komersanti un zinātniskās institūcijas var testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus attiecīgo risinājumu komercializācijai.  
  
Ātrs saskaņošanas process speciālās regulatīvās vides īstenošanā ir būtisks, lai nodrošinātu inovāciju jomā aktīviem komersantiem iespēju ērti un ātri attīstīt to rīcībā esošos inovatīvos risinājumus, nodrošinot nepieciešamos eksperimentus, vienlaikus samazinot risku un izmaksas, kas saistītas ar potenciāli nepilnīgu normatīvā regulējuma prasību ievērošanu. Strauji mainīgajā tehnoloģiju attīstībā speciālās regulatīvās vides īstenošana sniedz ieguldījumu arī tautsaimniecības attīstībai kopumā, veicina konkurētspēju un uzticību, kā arī nodrošina iespēju ātri un efektīvi reaģēt uz pārmaiņām un krīzēm tirgū. Ātri un efektīvi īstenoti risinājumi normatīvajā regulējumā palīdz valstij saglabāt konkurētspēju starptautiskajā tirgū.
Ja valstij ir spēja ātri pielāgoties un ieviest vajadzīgos regulējumus, tā kļūst pievilcīgāka investoriem un uzņēmējiem, kas vēlas operēt dinamiskā un prognozējamā vidē. Šim nolūkam noteikumu projektā ir iekļauti speciālās regulatīvās vides izveides nosacījumi, papildus paredzot nozares atbildīgās ministrijas iesaisti, kā arī vienotu kontaktpunktu speciālās regulatīvās vides apkalpošanai un informācijas apmaiņas nodrošināšanai. 

Ar nolūku nodrošināt, ka speciālās regulatīvās vides ietvaros inovatīvu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu praktiska testēšana noris reāllaikā, uzraudzības iestādes, kas ir atbildīgas par sabiedrības interešu nodrošināšanu attiecīgajā jomā, ir tiesīgas noteikt izņēmumus attiecībā uz ierobežojumiem, ja inovatīvo tehnoloģiju testēšana ir ierobežota noteiktā laika periodā un/vai teritorijā (vai digitālā vidē) un ir noteikts minimālais pasākumu kopums, kas nodrošina risku mazināšanu sabiedrības un indivīdu tiesību iespējamajam aizskārumam, kā arī risku apdrošināšanas mehānismu, ja attiecināms. Lēmums par izņēmuma piemērošanu tiek pieņemts, balstoties uz individuālā risinājuma novērtējumu. Specifiskas normas un nozares vajadzības, kā arī pārvaramie šķēršļi un iespējamie riski var būt unikāli un tiks izvērtēti katras konkrētās speciālās regulatīvās vides gadījumā. 

Saskaņā ar noteikumu projektu speciālās regulatīvās vides izveidei un īstenošanai ir tiesīgs pieteikties Latvijā reģistrēts komersants, reģistrētas ārvalsts komersanta vai dalībvalsts kapitālsabiedrības filiāle Komerclikuma izpratnē, tai skaitā arī publisku personu kapitālsabiedrība (turpmāk – komersants), kura pieteikumā iekļautā speciālā regulatīvā vide inovatīvu produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu testēšanai atbilst Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un 3. panta pirmajā daļā norādītajām prioritāro projektu īstenošanas jomām. Uz speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu nav tiesību pieteikties komersantiem, kuriem piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas piederīgajām personām. 

Noteikumu projekts paredz, ka, lai uzsāktu speciālās regulatīvās vides īstenošanas procesu, komersants iesniedz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (turpmāk – Aģentūra) pieteikumu par speciālās regulatīvās vides izveides nepieciešamību inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanai, izmantojot valsts platformu biznesa attīstībai www.business.gov.lv, pieteikumā norādot: 
- saimnieciskās darbības veicēja nosaukums, nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs, e-pasta adrese un klasifikācijas kods atbilstoši Saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas Eiropas Kopienā 2. redakcijai (NACE 2. red.); 
- atbildīgā kontaktpersona (vārds, uzvārds) un kontaktinformācija (e – pasta adrese, kontakttālrunis) turpmākai komunikācijai un darbam, izstrādājot speciālās regulatīvās vides īstenošanai nepieciešamo regulējumu;
- speciālās regulatīvās vides jomu, kas atbilst Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 3. panta pirmajā daļā norādītajām prioritāro projektu īstenošanas jomām; 
- inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma apraksts, kuru plānots testēt speciālās regulatīvās vides ietvaros, un tā atbilstība Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likuma 5. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem;
- pamatojums par komersanta vai piesaistīto ekspertu kompetenci (piemēram, izglītību vai profesionālo pieredzi apliecinošs dokuments); 
- speciālās regulatīvās vides tvērums laikā un telpā (fiziskā vai digitālā); 
- identificētie nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos (papildus normatīvo aktu grozījumus, tostarp – pašvaldību saistošajos noteikumos u.c. identificēs nozares ministrija, izvērtējot speciālās regulatīvās vides pieteikumu); 
- risku izvērtējums un atbilstošs drošības pasākumu apraksts (neatkarīgi no tā, kādas inovācijas tiek testētas, ir nepieciešami stingri drošības standarti un risku izvērtējums, kā arī noteikti risku mazināšanas pasākumi. Līdz ar to jebkādiem potenciālajiem sabiedrības un indivīdu aizskārumiem tiks paredzēts risku mazināšanas pasākumu kopums un kompensējošie mehānismi. Piemēram, ja speciālās regulatīvās vides dalībniekiem tiks nodrošināta pieeja datiem testēšanas vajadzībām, vienlaicīgi tiks noteikts, ka šie dati tiek aizsargāti, tie nevarēs tikt nodoti citiem lietotājiem vai izmantoti citiem mērķiem); 
- apliecinājums no apdrošināšanas sabiedrības, kas pamato gatavību apdrošināt ar speciālās regulatīvās vides īstenošanu saistītos riskus, ja tādi tiek radīti, tostarp, trešajām personām, piemēram, bojājumi privātajam vai sabiedriskajam īpašumam gadījumos, kad tiek testēti, piemēram, autonomās piegādes droni vai roboti (pati apdrošināšanas polise nepieciešamības gadījumā būtu nepieciešama pie speciālās regulatīvās vides apstiprināšanas – tās īstenošanas ietvaros); 
- sabiedrības informēšanas vai iesaistes apraksts, ja tāds attiecināms, lai nodrošinātu caurspīdīgumu, izpratni un uzticību. Piemēram, speciālās regulatīvās vides īstenošanas ietvaros sabiedrības dalībnieki var tikt aicināti piedalīties kā testa lietotāji, sniedzot atsauksmes par jauno produktu vai pakalpojumu pirms tā pilnīgas ieviešanas (piemēram, ja tiek testēta jauna mobilā lietotne, sabiedrība var tikt aicināta to izmēģināt un sniegt savus komentārus), kā arī – izveidojot speciālo regulatīvo vidi pilsētvidē, plakāti ir efektīvs veids, kā informēt sabiedrību par notiekošajām inovācijām un saistīto regulējumu; 
- speciālās regulatīvās vides īstenošanas izmaksu tāme un nepieciešamā finansējuma pieejamību pamatojošs dokuments; 
- apliecinājums, ka vismaz 50 % no speciālās regulatīvās vides ietvaros testēto inovatīvo produktu, tehnoloģiju vai pakalpojumu radītajām autortiesībām vai rūpnieciskā īpašuma tiesībām piederēs Latvijā reģistrētam komersantam.

Vienotu kontaktpunktu speciālās regulatīvās vides apkalpošanai un informācijas apmaiņai nodrošina Aģentūra, bet par komersanta pieteikuma satura izvērtējumu un par speciālās regulatīvās vides īstenošanai nepieciešamā regulējuma izstrādi ir atbildīga nozares ministrija (turpmāk – nozares ministrija).  

Aģentūra, saņemot komersanta pieteikumu, veic izvērtējumu par komersanta pieteikumā norādītās informācijas pietiekamību un, identificējot nozares ministriju, piecu darbdienu laikā pārsūta speciālās regulatīvās vides pieteikumu nozares ministrijai vai noraida komersanta iesniegumu, ja tam ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas, kā arī ja identificēta tieša vai netieša izšķiroša ietekme Krievijas vai Baltkrievijas piederīgajām personām. Gadījumā, ja nav iesniegta visa nepieciešamā informācija, aģentūra nosaka termiņu papildu informācijas iesniegšanai. Minēto lēmumu pieņemšana nav uzskatāma par administratīvo procesu.

Savukārt, nozares ministrija viena mēneša laikā kopš tā saņēmusi Aģentūras pārsūtīto pieteikumu, izvērtējot komersanta pieteikuma atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām, ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā izstrādā tiesību aktu projektu vai informatīvo ziņojumu, kas nepieciešams speciālās regulatīvās vides īstenošanai, un steidzamības kārtībā virza tos izskatīšanai Ministru kabinetā lēmuma pieņemšanai par speciālās regulatīvās vides izveidi.

Ja komersanta speciālās regulatīvās vides pieteikums neatbilst šo noteikumu prasībām, nozares ministrija informē pieteikuma iesniedzēju un Aģentūru, ka pieteikums par speciālās regulatīvās vides izveidi netiks virzīts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē. Nozares ministrijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju no pieteikuma iesniedzēja, ja tā nepieciešama pieteikuma izvērtējuma veikšanai. 

Nozares ministrija, izstrādājot speciālās regulatīvās vides īstenošanas tvērumu, iekļauj: 
- speciālās regulatīvās vides tvērumu laikā un telpā (fiziskā vai digitālā); 
- speciālās regulatīvās vides īstenošanas regulējumu un uzraudzības kārtību (nosakot regulējuma robežas jeb amplitūdas, kā ietvaros tiek pieļauta inovatīvā produkta, tehnoloģijas un pakalpojuma testēšana, neradot būtiskus papildu riskus (piemēram, ļaujot pārsniegt Latvijas likumdošanā atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā 50 km/h, bet nosakot, ka pieļaujamais ātrums testa ietvaros ir līdz 70 km/h), tāpat regulējums ietver uzraugošās iestādes noteikšanu); 
- sabiedrības informēšanas vai iesaistes plānu; 
- ar inovatīvā produkta, tehnoloģijas vai pakalpojuma testēšanu speciālās regulatīvās vides ietvaros saistīto risku izvērtējumu un atbilstošu drošības pasākumu plānu, nepieciešamo risku apdrošināšanu, ja attiecināms; 
- speciālās regulatīvās vides atcelšanas nosacījumus (piemēram, ja tiek identificēti neprognozēti papildu riski, speciālās regulatīvās vides īstenotājs neievēro un pārkāpj tvēruma robežas u.c.);
- komersanta pienākumus:
* informēt nozares ministriju par speciālās regulatīvās vides īstenošanas progresu un nekavējoties nodrošināt informāciju par iespējamiem neprognozētiem riskiem;
* nodrošināt nozares ministrijai pieeju speciālās regulatīvās vides kumulatīvajiem rezultātiem, tādējādi nodrošinot zināšanu pārnesi, kā arī iespējami uzlabojot turpmāko lēmumu pieņemšanas procesu, efektivitāti un politikas īstenošanu (pieeja kumulatīvajiem rezultātiem ļauj nozares ministrijai pieņemt lēmumus, balstoties uz reāliem datiem un pieredzi, nevis tikai teorētiskiem pieņēmumiem. Tas veicina precīzāku un efektīvāku regulējumu izstrādi, kas labāk atbilst nozares vajadzībām).

Vienlaikus, noteikumu projektā paredzētā sistēma neparedz, ka Ministru kabinets pieņem lēmumu par tādu pieteikumu, kas paredz speciālās regulatīvās vides izveidošanu, kas formāli atbilst prasībām, bet pēc būtības nav realizējami.

Papildus noteikumu projektā ir noteikts, ja nozares ministrija nav sniegusi rakstisku informāciju pieteikuma iesniedzējam un Aģentūrai par speciālās regulatīvās vides izveides virzīšanu izskatīšanai Ministru kabineta sēdē noteiktajā termiņā (1 mēnesis) kopš pieteikuma saņemšanas no Aģentūras, noteiktajā termiņā (3 mēneši) nav izstrādājusi speciālās regulatīvās vides īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu grozījumu projektu vai informatīvo ziņojumu, kā arī gadījumos, ja nepieciešama sarežģītu jautājumu risināšana vai citu jomu iesaiste, nozares ministrija aicina Aģentūru iekļaut vai Aģentūra iekļauj attiecīgās speciālās regulatīvās vides izveides jautājumu izskatīšanai tuvākajā Ekonomikas ministrijas izveidotās Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu operatīvās darba grupas sēdē. Savukārt, ja minētajā darba grupā nav panākta vienošanās par speciālās regulatīvās vides izveidi un īstenošanu, jautājums tiek nodots izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē. 

Lai Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padome varētu izskatīt speciālās regulatīvās vides izveides jautājumu, nepieciešams veikt grozījumus Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes nolikumā, paredzot padomei uzdevumu lemt arī par nepieciešamajiem pasākumiem inovāciju projektu virzīšanai, lai veicinātu inovāciju projektu sekmīgu īstenošanu.