24-TA-161: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valstij piekrītošā nekustamā īpašuma "Tauriņi 2"–4 Dzērbenē, Dzērbenes pagastā, Cēsu novadā, nodošanu Cēsu novada pašvaldības īpašumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Civillikuma 417. pants (redakcijā, kas bija spēkā līdz līdz 2022. gada 31. decembrim), Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 42. panta pirmā daļa, 42.1, 43. un 45. panta pirmā daļa un Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punkts.
Cēsu novada domes 2023.gada 28.decembra lēmums Nr.708 “Par valstij piekritīgā nekustamā īpašuma “Tauriņi 2” - 4, Dzērbenē, Dzērbenes pagastā, Cēsu novadā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā”.
Cēsu novada domes 2023.gada 28.decembra lēmums Nr.708 “Par valstij piekritīgā nekustamā īpašuma “Tauriņi 2” - 4, Dzērbenē, Dzērbenes pagastā, Cēsu novadā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz Cēsu novada pašvaldībai nodot nekustamo īpašumu Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktās funkcijas īstenošanai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra (turpmāk – UR) 2015. gada 24. jūlija lēmumu Nr. 18-10/135653 SIA “Dzērbenes siltums”, (vienotais reģistrācijas Nr. 49503004332) ir izslēgta no komercreģistra. Lēmums stājies spēkā 2015. gada 24. jūlijā. Ņemot vērā minēto UR lēmumu, nekustamais īpašums ir pielīdzināms bezmantinieku mantai (Komerclikuma 317. panta trešā daļa redakcijā, kas bija spēkā līdz 2021. gada 31. jūlijam) un piekrīt valstij atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk – Civillikums) 417. pantam, kas noteic, ka manta, kas paliek pēc juridisku personu izbeigšanās, izņemot peļņas sabiedrības, pielīdzināma bezmantinieku mantai un piekrīt valstij, ja likums, viņu dibināšanas akts vai statūti nenosaka citādi (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim). Ņemot vērā minēto, par bezmantinieka mantu atzīts dzīvokļa īpašums “Tauriņi 2” – 4, Dzērbenē, Dzērbenes pagastā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 4250 900 0073) (turpmāk – nekustamais īpašums), uz kuru Vidzemes rajona tiesas Dzērbenes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000156593 - 4 īpašuma tiesības nostiprinātas uz SIA “Dzērbenes siltums” vārda.
Nekustamais īpašums ar kadastra numuru Nr. 4250 900 0073 sastāv no dzīvokļa Nr. 4 (telpu grupas kadastra apzīmējums 4250 007 0312 001 004) un tam piekrītošām kopīpašuma 274/1634 domājamām daļām no zemes vienības (kadastra apzīmējums 4250 007 0377) un 274/1634 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas (būves kadastra apzīmējums 4250 007 0312 001).
Dzīvokļa kopējā platība ir 27,4 m2.
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 3373R/23 (valstij piekritīgās mantas uzskaites nodrošināšanai) ņēmis valsts uzskaitē par bezmantinieka mantu atzīto nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 7. punktu VID ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Nekustamais īpašums ar kadastra numuru Nr. 4250 900 0073 sastāv no dzīvokļa Nr. 4 (telpu grupas kadastra apzīmējums 4250 007 0312 001 004) un tam piekrītošām kopīpašuma 274/1634 domājamām daļām no zemes vienības (kadastra apzīmējums 4250 007 0377) un 274/1634 domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas (būves kadastra apzīmējums 4250 007 0312 001).
Dzīvokļa kopējā platība ir 27,4 m2.
Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) ar Valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas aktu Nr. 3373R/23 (valstij piekritīgās mantas uzskaites nodrošināšanai) ņēmis valsts uzskaitē par bezmantinieka mantu atzīto nekustamo īpašumu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumu Nr. 1354 „Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana, un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 7. punktu VID ir atbildīgs par mantas neskartību un saglabāšanu no tās pieņemšanas brīža līdz nodošanai realizācijai, nodošanai bez maksas vai iznīcināšanai.
Atsavināšanas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nepieciešams nodrošināt nekustamā īpašuma pilnvērtīgu apsaimniekošanu.
Risinājuma apraksts
Pašvaldību likuma 73. panta ceturtā daļa paredz pašvaldības tiesības iegūt un atsavināt nekustamo īpašumu, kā arī veikt citas privāttiesiskas darbības, ievērojot likumā noteikto par rīcību ar publiskas personas finanšu līdzekļiem un mantu.
Cēsu novada dome 2023. gada 28. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 708 “Par valstij piekritīgā nekustamā īpašuma “Tauriņi 2” - 4, Dzērbenē, Dzērbenes pagastā, Cēsu novadā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā”, ar kuru nolemts pārņemt nekustamo īpašumu, lai to izmantotu atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā.
Cēsu novada pašvaldība rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”. Tādējādi rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Cēsu novada pašvaldībai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts minētajos noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Kā izriet no Atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantotas pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Cēsu novada pašvaldība saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.1 pantu tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā, vienlaikus ar Cēsu novada pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanu.
Cēsu novada pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina iepriekš minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Cēsu novada dome 2023. gada 28. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 708 “Par valstij piekritīgā nekustamā īpašuma “Tauriņi 2” - 4, Dzērbenē, Dzērbenes pagastā, Cēsu novadā, pārņemšanu pašvaldības īpašumā”, ar kuru nolemts pārņemt nekustamo īpašumu, lai to izmantotu atbilstoši Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 10. punktā noteiktajai pašvaldības autonomajai funkcijai – palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā.
Cēsu novada pašvaldība rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu izmantos pašvaldības funkciju īstenošanai, proti, palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem mājokļa jautājuma risināšanai saskaņā ar likumu "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā", izņemot šā likuma III1 nodaļu “Dzīvojamo telpu izīrēšana kvalificētiem speciālistiem”. Tādējādi rīkojuma projekts neparedz komercdarbības atbalsta sniegšanu Cēsu novada pašvaldībai.
Atbilstoši Ministru kabineta 2011. gada 1. februāra noteikumu Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12. punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts minētajos noteikumos noteiktais pienākums. Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Kā izriet no Atsavināšanas likuma 42. panta pirmās daļas, ja nekustamais īpašums vairs netiek izmantotas pašvaldības autonomo funkciju īstenošanai, pašvaldība šo nekustamo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
Cēsu novada pašvaldība saskaņā ar Atsavināšanas likuma 42.1 pantu tiek pilnvarota parakstīt nostiprinājuma lūgumu par īpašuma tiesību nostiprināšanu uz valsts vārda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas personā, vienlaikus ar Cēsu novada pašvaldības īpašuma tiesību nostiprināšanu.
Cēsu novada pašvaldībai, nostiprinot zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, vienlaikus zemesgrāmatā ir jānostiprina iepriekš minētie tiesību aprobežojumi, kā arī aizliegums atsavināt nekustamo īpašumu un apgrūtināt to ar lietu tiesību – hipotēku, izņemot gadījumu, ja nekustamais īpašums tiek ieķīlāts valsts aizdevuma nodrošināšanai, lai saņemtu Eiropas Savienības fondu atbalstu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Cēsu novada iedzīvotāji, kuriem nepieciešama palīdzība mājokļa nodrošināšanā
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Izdevumi, kas saistīti ar īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no Cēsu novada pašvaldības budžeta līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Kā izriet no Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punkta, institūcija piemēro sabiedrības līdzdalības kārtību to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut Cēsu novada pašvaldībai izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas ir atzīts par bezmantinieka mantu, un nemaina spēkā esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskas iniciatīvas. Līdz ar to šajā gadījumā sabiedrības līdzdalības kārtība nav piemērojama.
Rīkojuma projekta būtība skar Ministru kabineta kompetenci lemt par to, vai atļaut Cēsu novada pašvaldībai izmantot pirmtiesības uz nekustamo īpašumu, kas ir atzīts par bezmantinieka mantu, un nemaina spēkā esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskas iniciatīvas. Līdz ar to šajā gadījumā sabiedrības līdzdalības kārtība nav piemērojama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts ieņēmumu dienests
- Cēsu novada pašvaldība
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izstrādes procesā izmantoto dokumentu, kas satur personas datus, apstrādes mērķis ir nodrošināt pilnvērtīgu rīkojuma projekta par nekustamā īpašuma atsavināšanu atbilstības izvērtēšanu gan normatīvajiem aktiem, gan dokumentiem, tādējādi nodrošinot, ka tiek aizsargātas visu nekustamā īpašuma atsavināšanā iesaistīto pušu tiesības. Dokumenti, kas satur personas datus, ir paredzēti šauram subjektu lokam – noteiktajiem saskaņošanas dalībniekiem, kas veic rīkojuma projekta un anotācijas vērtēšanu.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi