24-TA-307: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Rīkojuma projekts sagatavots saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību 12. panta pirmo daļu, kā arī, lai īstenotu ar Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 55 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai IZM noteikto pasākumu Nr. 25.4. profesionālās izglītības finansēšanas pieejas pilnveidošana - palielinot profesionālās izglītības programmu bāzes finansējumu, atbilstoši faktisko izmaksu aprēķinam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Piešķirt finansējumu profesionālās izglītības bāzes finansējuma daļējai paaugstināšanai no 2024. gada 1. septembra. Finansējuma kopējais apmērs ir 977 306 euro, tas tiks izmaksātas no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Normatīvajos aktos (Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo”, turpmāk - MK noteikumi Nr. 655) noteiktais profesionālās izglītības bāzes finansējums neatbilst izglītības programmu faktiskajām īstenošanas izmaksām.
Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu izglītības iestādes finansē to dibinātāji, savukārt Izglītības likuma 29.pants nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. Atbilstoši Izglītības likuma 60.pantam izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, t.sk. saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus un izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.
Profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu nosaka MK noteikumi Nr. 655. Kopš MK noteikumu Nr. 655 spēkā stāšanās nav pārskatīts un aktualizēts noteiktais profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums, vienlaikus profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, tāpat ievērojami pieaugušas izmaksas virknei pakalpojumu, t.sk. energoresursiem, kā arī augusi inflācija.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2023. gada 6. novembra sēdē, izskatot jautājumu par “Par valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.-2026. gadam likumprojektu” tika aktualizēts arī jautājums par profesionālās izglītības bāzes finansējumu (Protokols Nr. 4) un Ministrijai tika uzdots pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas regulējumu (tai skaitā, vērtējot iespējas palielināt izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas) un nodrošināt pilnveidotās sistēmas ieviešanu no 2024. gada 1. septembra. Jautājums skatīts atkārtoti arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2024. gada 6. septembra sēdē.
Jautājumu par profesionālajai izglītībai nepietiekamo finansējumu Ministrija aktualizēja jau konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums), kas atbalstīts 2022. gada 15. februāra Ministru kabineta sēdē. Ziņojumā tika sniegti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, izvērtējot izglītības programmu izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām un aktualizējot tās. Tāpat arī Ziņojuma attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma 2. punktā norādīts, ka sniegto priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums un šis jautājums skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Konceptuālajā ziņojumā tika apskatīta profesionālās izglītības programmu īstenošanas un finansēšanas kārtība, ņemot vērā profesionālās izglītības specifiku un to, ka profesionālās vidējās izglītības nodrošināšanā iesaistītas vairākas institūcijas. Tāpat arī sniegts ieskats izglītojamo uzņemšanas plānošanas procesā profesionālās izglītības programmās gan IZM padotības, gan citu valsts dibinātāju padotībā esošās iestādēs, tāpat arī apskatīti principi, kas nosaka IZM valsts budžeta piešķīrumu Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) īstenošanas finansēšanai. Konceptuālajā ziņojumā pamatota izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā, izstrādāti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, kā arī sniegti ieteikumi tās turpmākajai attīstībai.
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, Ministrija 2022. gada 8. jūlijā Finanšu ministrijai iesniedza vairākus prioritāro pasākumu pieteikumus (vēstule Nr. 4-4.1e/22/2034 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam), to starpā: bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas); mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai; valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās u.c. Saskaņā ar MK lēmumu neviens no iepriekšminētajiem pieteikumiem netika atbalstīts (MK 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdes protokols Nr. 2., 1.§). Ministrija turpināja darbu pie izstrādāto priekšlikumu pilnveides, t.sk. aktualizējot to īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinus un sagatavoja pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai arī 2024. gadam un turpmāk.
Ministrija prioritāro pasākumu pieteikumus profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijai iesniedza 2023. gada 30. jūnijā (vēstule Nr. 4-4.1e/23/1833 “Par prioritāro pasākumu iesniegšanu 2024. -2026. gadam”). Prioritāro pasākumu pieteikumi 2024. gada valsts budžeta ietvaros netika atbalstīti, t.sk. valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās; bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā (MK 2023. gada 26. septembra sēdes protokols Nr. 47., 43.§).
2024. gadā prioritāro pasākumu pieteikumi profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijā netika iesniegti, ņemot vērā, ka 2025. gada un vidējā termiņa budžeta sagatavošanā noteikts tikai viens prioritārais virziens – valsts drošība (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokola Nr. 25, 74. §).
Latvijas profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas - sakārtots profesionālās izglītības iestāžu tīkls, veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijai, materiālās un tehniskās bāzes uzlabošanai, izveidotas jaunas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un privāto sektoru, izstrādāta Nozaru kvalifikāciju struktūra, profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, īstenota profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura aktualizācija. Modulāro izglītības programmu īstenošana izglītojamam ļauj iegūt valsts atzītu izglītības dokumentu par izglītības programmas zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, tāpat arī ir nodrošināta iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju izglītības turpināšanai vēlākos mācību posmos, tāpat arī veikta virkne profesionālās izglītības sistēmas attīstībai nozīmīgi grozījumi Profesionālās izglītības likumā (spēkā no 2022. gada 1. aprīļa) un citos normatīvajos aktos.
Iepriekšminētais iezīmē profesionālās izglītības attīstības virzienus, kurus politikas plānotāji kopīgi ar izglītības pakalpojuma sniedzējiem, nozaru pārstāvjiem un citiem sadarbības partneriem noteikuši kā prioritārus un nepieciešamus, lai nodrošinātu ikvienam pieejamu, kvalitatīvu, iekļaujošu un vienlaikus konkurētspējīgu profesionālo izglītību. Lai veidotu vidu, kurā attīstīt elastīgas un individualizētas mācību pieejas, inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, veicinātu mobilitāti, digitalizāciju un zaļo domāšanu.
Iepriekšminētās pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmā pastiprinājušas izmaiņas tautsaimniecībā kopumā, t.sk. izmaiņas tādos ekonomikas rādītājos kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, energoresursu cenas, t.sk. elektroenerģijas, siltumenerģijas tarifi u.c., patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītājs, kas būtiski ietekmējis izglītības iestāžu iespējas kvalitatīva un pilnvērtīga izglītības procesa nodrošināšanā piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Profesionālās izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt augošais darba tirgus pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, vienlaikus tām jārisina jautājumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu ēku un jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu, kas var ietekmēt kvalitatīva, konkurētspējīga un ilgtspējīga mācību procesa nodrošināšanu.
Saskaņā ar Izglītības likuma 59.pantu izglītības iestādes finansē to dibinātāji, savukārt Izglītības likuma 29.pants nosaka, ka izglītības iestādes dibinātājs nodrošina izglītības iestādes nepārtrauktai darbībai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus. Atbilstoši Izglītības likuma 60.pantam izglītības iestādes dibinātājam ir jānodrošina Ministru kabineta noteikto izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo, izglītības iestāžu uzturēšanas un saimnieciskos izdevumus, t.sk. saimnieciskā personāla darba algas, kā arī ar starptautisko sadarbību saistītos izdevumus un izglītojamo uzturēšanas izdevumus izglītības iestādē.
Profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu nosaka MK noteikumi Nr. 655. Kopš MK noteikumu Nr. 655 spēkā stāšanās nav pārskatīts un aktualizēts noteiktais profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums, vienlaikus profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, tāpat ievērojami pieaugušas izmaksas virknei pakalpojumu, t.sk. energoresursiem, kā arī augusi inflācija.
Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2023. gada 6. novembra sēdē, izskatot jautājumu par “Par valsts budžeta 2024. gadam un budžeta ietvara 2024.-2026. gadam likumprojektu” tika aktualizēts arī jautājums par profesionālās izglītības bāzes finansējumu (Protokols Nr. 4) un Ministrijai tika uzdots pārskatīt profesionālās izglītības programmu īstenošanas finansēšanas regulējumu (tai skaitā, vērtējot iespējas palielināt izmaksas uz vienu izglītojamo gadā un dienesta viesnīcu uzturēšanas izmaksas) un nodrošināt pilnveidotās sistēmas ieviešanu no 2024. gada 1. septembra. Jautājums skatīts atkārtoti arī Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) 2024. gada 6. septembra sēdē.
Jautājumu par profesionālajai izglītībai nepietiekamo finansējumu Ministrija aktualizēja jau konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (turpmāk – Ziņojums), kas atbalstīts 2022. gada 15. februāra Ministru kabineta sēdē. Ziņojumā tika sniegti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, izvērtējot izglītības programmu izmaksu atbilstību faktiskajām izmaksām un aktualizējot tās. Tāpat arī Ziņojuma attiecīgā Ministru kabineta rīkojuma 2. punktā norādīts, ka sniegto priekšlikumu īstenošanai ir nepieciešams papildu finansējums un šis jautājums skatāms Ministru kabinetā likumprojekta “Par valsts budžetu 2023. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritārajiem pasākumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Konceptuālajā ziņojumā tika apskatīta profesionālās izglītības programmu īstenošanas un finansēšanas kārtība, ņemot vērā profesionālās izglītības specifiku un to, ka profesionālās vidējās izglītības nodrošināšanā iesaistītas vairākas institūcijas. Tāpat arī sniegts ieskats izglītojamo uzņemšanas plānošanas procesā profesionālās izglītības programmās gan IZM padotības, gan citu valsts dibinātāju padotībā esošās iestādēs, tāpat arī apskatīti principi, kas nosaka IZM valsts budžeta piešķīrumu Latvijas izglītības klasifikācijā iekļauto profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmu (turpmāk – profesionālās izglītības programmas) īstenošanas finansēšanai. Konceptuālajā ziņojumā pamatota izmaiņu nepieciešamība profesionālās izglītības programmu finansēšanā, izstrādāti priekšlikumi profesionālās izglītības programmu finansēšanas pilnveidei, kā arī sniegti ieteikumi tās turpmākajai attīstībai.
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu pilnvērtīgai īstenošanai nepieciešamo finansējumu, Ministrija 2022. gada 8. jūlijā Finanšu ministrijai iesniedza vairākus prioritāro pasākumu pieteikumus (vēstule Nr. 4-4.1e/22/2034 “Par Izglītības un zinātnes ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2023.-2025.gadam), to starpā: bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas); mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai; valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās u.c. Saskaņā ar MK lēmumu neviens no iepriekšminētajiem pieteikumiem netika atbalstīts (MK 2023. gada 13. janvāra ārkārtas sēdes protokols Nr. 2., 1.§). Ministrija turpināja darbu pie izstrādāto priekšlikumu pilnveides, t.sk. aktualizējot to īstenošanai nepieciešamā finansējuma aprēķinus un sagatavoja pieteikumus prioritāro pasākumu īstenošanai arī 2024. gadam un turpmāk.
Ministrija prioritāro pasākumu pieteikumus profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijai iesniedza 2023. gada 30. jūnijā (vēstule Nr. 4-4.1e/23/1833 “Par prioritāro pasākumu iesniegšanu 2024. -2026. gadam”). Prioritāro pasākumu pieteikumi 2024. gada valsts budžeta ietvaros netika atbalstīti, t.sk. valsts finansēto vietu skaita palielināšanai profesionālās izglītības programmās; bāzes finansējuma palielināšanai profesionālās izglītības programmu īstenošanai; mācību prakšu organizēšanas izmaksu un darba vidē balstītu mācību īstenošanas izmaksu finansēšanai profesionālajā izglītībā (MK 2023. gada 26. septembra sēdes protokols Nr. 47., 43.§).
2024. gadā prioritāro pasākumu pieteikumi profesionālās izglītības jomā Finanšu ministrijā netika iesniegti, ņemot vērā, ka 2025. gada un vidējā termiņa budžeta sagatavošanā noteikts tikai viens prioritārais virziens – valsts drošība (saskaņā ar Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija sēdes protokola Nr. 25, 74. §).
Latvijas profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas - sakārtots profesionālās izglītības iestāžu tīkls, veiktas nozīmīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijai, materiālās un tehniskās bāzes uzlabošanai, izveidotas jaunas sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un privāto sektoru, izstrādāta Nozaru kvalifikāciju struktūra, profesiju standarti un profesionālās kvalifikācijas prasības, īstenota profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura aktualizācija. Modulāro izglītības programmu īstenošana izglītojamam ļauj iegūt valsts atzītu izglītības dokumentu par izglītības programmas zemāka līmeņa profesionālās kvalifikācijas vai profesionālās kvalifikācijas daļas apguvi, tāpat arī ir nodrošināta iespēja iegūt profesionālo kvalifikāciju izglītības turpināšanai vēlākos mācību posmos, tāpat arī veikta virkne profesionālās izglītības sistēmas attīstībai nozīmīgi grozījumi Profesionālās izglītības likumā (spēkā no 2022. gada 1. aprīļa) un citos normatīvajos aktos.
Iepriekšminētais iezīmē profesionālās izglītības attīstības virzienus, kurus politikas plānotāji kopīgi ar izglītības pakalpojuma sniedzējiem, nozaru pārstāvjiem un citiem sadarbības partneriem noteikuši kā prioritārus un nepieciešamus, lai nodrošinātu ikvienam pieejamu, kvalitatīvu, iekļaujošu un vienlaikus konkurētspējīgu profesionālo izglītību. Lai veidotu vidu, kurā attīstīt elastīgas un individualizētas mācību pieejas, inovatīvus un ilgtspējīgus risinājumus, veicinātu mobilitāti, digitalizāciju un zaļo domāšanu.
Iepriekšminētās pārmaiņas profesionālās izglītības sistēmā pastiprinājušas izmaiņas tautsaimniecībā kopumā, t.sk. izmaiņas tādos ekonomikas rādītājos kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes, energoresursu cenas, t.sk. elektroenerģijas, siltumenerģijas tarifi u.c., patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītājs, kas būtiski ietekmējis izglītības iestāžu iespējas kvalitatīva un pilnvērtīga izglītības procesa nodrošināšanā piešķirtā valsts budžeta finansējuma ietvaros. Profesionālās izglītības iestādēm jāspēj nodrošināt augošais darba tirgus pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes, vienlaikus tām jārisina jautājumi, kas saistīti ar izglītības iestāžu ēku un jaunizveidotās infrastruktūras uzturēšanas izmaksu pieaugumu, kas var ietekmēt kvalitatīva, konkurētspējīga un ilgtspējīga mācību procesa nodrošināšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Normatīvajos aktos noteiktais profesionālās izglītības bāzes finansējums neatbilst izglītības programmu faktiskajām īstenošanas izmaksām. Kopš MK noteikumu Nr. 655 stāšanās spēkā nav pārskatīts un aktualizēts noteiktais profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimums, vienlaikus profesionālas izglītības sistēmā pēdējos gados ir notikušas būtiskas pārmaiņas, tāpat ievērojami pieaugušas izmaksas virknei pakalpojumu, t.sk. energoresursiem, kā arī augusi inflācija.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā to, ka valsts drošība ir noteikta kā 2025. gada un vidējā termiņa budžeta prioritārais virziens, priekšlikums bāzes finansējuma (normējamās izmaksas un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas)) noteikšanai - profesionālās izglītības programmu īstenošanai, paredz daļēji palielināt bāzes finansējumu par 20% no tā finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Priekšlikums paredz, tāpat kā līdz šim, noteikt bāzes finansējumu profesionālās izglītības programmu īstenošanai uz vienu izglītojamo gadā, nemainot principu, ka valsts budžeta finansējums izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas, tiek piešķirts uz vienu izglītojamo. Tāpat netiek mainīts spēkā esošā regulējuma noteiktais izglītības programmu normējamo izmaksu aprēķins, kas paredz izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamās izmaksas reizināt ar attiecīgās izglītības programmu grupas koeficientu (MK noteikumu Nr. 655 3. pielikums).
Ministrija 2020. gadā tika veikusi MK noteikumu Nr. 655 2. pielikumā noteikto izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas) aktualizāciju, saskaņā ar kuru normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu jāpalielina no 425,15 EUR līdz 624,86 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 351,69 EUR. Bāzes finansējuma aprēķins pieejams 2022. gada konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (2022. gada 15. februāra MK rīkojums Nr.105, MK 2022. gada 15. februāra sēdes protokols Nr. 8., 43. §).
2024. gada janvārī Ministrija veica 2020. gadā aktualizēto izmaksu korekciju, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas (no 2020. gada februāra līdz 2023. gada decembrim), kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir pieaugušas par 29,9%. Līdz ar to normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 811,69 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 456,85 EUR. Vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek daļēji palielināts par 20%, normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 502,46 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 317,15 EUR.
Ministrija 2024. gada februārī veica aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu tās padotības izglītības iestādēm, profesionālās izglītības programmu īstenošanai, saskaņā ar aktualizētajām bāzes izmaksām un apkopoja informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu arī no pārējiem resoriem, kuru padotības izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 4 842 915 EUR.
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, ministrijas priekšlikums paredz palielināt bāzes finansējumu daļēji par 20% no finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 977 306 EUR (skatīt Tabulu Nr. 1, detalizētus aprēķinus skatīt Pielikumā Nr. 1).
Tabula Nr. 1. Papildus nepieciešamais finansējums bāzes finansējuma palielināšanai no 2024. gada 1. septembra, EUR*
* Aprēķins veikts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655
Papildus nepieciešamais finansējums IZM resoram ietver arī izmaksas dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamajiem ar invaliditāti, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 tiek aprēķināts finansējums (saskaņā ar jauno aprēķinu):
1) uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – 543,35 EUR gadā (t.sk. 317,15 EUR dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas un 226,20 EUR rehabilitācijas nodrošināšana);
2) ēdināšanas pakalpojumu izmaksas – 735,88 EUR gadā.
Līdz šim finansējums dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti tika piešķirts tikai Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, ņemot vērā, ka šobrīd arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā mācās izglītojamie ar invaliditāti, kas dzīvo dienesta viesnīcā, lai nodrošinātu vienlīdzīga pieeju arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā, dienesta viesnīcās dzīvojošām personām ar invaliditāti, jānodrošina MK noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteikto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu.
Fiskālo ietekmi uz budžetu (8 680 EUR) veido ne tikai papildus nepieciešamais finansējums izglītojamiem ar invaliditāti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā (jo Smiltenes tehnikums finansējumu jau saņem atbilstoši šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 655 5.2.2. apakšpunktā noteiktajam, ka rehabilitācijas pasākumi tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti tikai Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos), bet arī attiecīgajām izmaksām piemērojamās inflācijas rādītāja izmaiņas (29,9%), vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek palielināts daļēji par 20%. Detalizēts aprēķins pieejams saistītajā tiesību aktu projektā 24-TA-724.
Papildus nepieciešamais finansējums 2024. gadam (četriem mēnešiem) piešķirams no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
IZM fiskāli neitrālais priekšlikums, kas tika atbalstīts š.g. 19.septembra Ministru kabineta sēdē (MK 19.09.2024. sēdes prot. Nr.38 2.§ 20.punkts), lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, daļēji aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām, 2025. gadā un turpmāk ik gadu paredz samazināt izdevumus budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 2 931 919 euro apmērā un attiecīgi palielināt izdevumus ministriju programmās/apakšprogrammās (skatīt Tabulu Nr. 2, detalizētus aprēķinus skatīt Pielikumā Nr. 1).
Tabula Nr. 2. Papildus nepieciešamais finansējums bāzes finansējuma palielināšanai no 2025. gada 1. janvāra, EUR*
* Aprēķins veikts saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655
Ministrija 2020. gadā tika veikusi MK noteikumu Nr. 655 2. pielikumā noteikto izglītības programmu grupas “Vadība un administrēšana” normējamo izmaksu un dienesta viesnīcas uzturēšanas izmaksas (nenormējamās izmaksas) aktualizāciju, saskaņā ar kuru normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu jāpalielina no 425,15 EUR līdz 624,86 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 351,69 EUR. Bāzes finansējuma aprēķins pieejams 2022. gada konceptuālajā ziņojumā “Par profesionālās izglītības programmu finansēšanu” (2022. gada 15. februāra MK rīkojums Nr.105, MK 2022. gada 15. februāra sēdes protokols Nr. 8., 43. §).
2024. gada janvārī Ministrija veica 2020. gadā aktualizēto izmaksu korekciju, ņemot vērā patēriņa cenu pārmaiņu (inflācijas) rādītāja izmaiņas (no 2020. gada februāra līdz 2023. gada decembrim), kas saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir pieaugušas par 29,9%. Līdz ar to normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 811,69 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 456,85 EUR. Vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek daļēji palielināts par 20%, normējamās izmaksas uz vienu izglītojamo gadā izglītības programmu grupai “Vadība un administrēšana” būtu palielināmas no 425,15 EUR līdz 502,46 EUR, savukārt dienesta viesnīcas izmaksas no 282,23 EUR līdz 317,15 EUR.
Ministrija 2024. gada februārī veica aprēķinus par papildu nepieciešamo finansējumu tās padotības izglītības iestādēm, profesionālās izglītības programmu īstenošanai, saskaņā ar aktualizētajām bāzes izmaksām un apkopoja informāciju par papildu nepieciešamo finansējumu arī no pārējiem resoriem, kuru padotības izglītības iestādes īsteno profesionālās izglītības programmas. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 4 842 915 EUR.
Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, ministrijas priekšlikums paredz palielināt bāzes finansējumu daļēji par 20% no finansējuma apmēra, kas izglītības programmu izmaksu pārskatīšanas rezultātā aprēķināts un būtu nepieciešams, lai nodrošinātu faktiskajām programmu īstenošanas izmaksām atbilstošu finansējumu. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas sniegtajiem aprēķiniem, profesionālās izglītības programmu īstenošanai no 2024. gada 1. septembra papildus nepieciešami 977 306 EUR (skatīt Tabulu Nr. 1, detalizētus aprēķinus skatīt Pielikumā Nr. 1).
Tabula Nr. 1. Papildus nepieciešamais finansējums bāzes finansējuma palielināšanai no 2024. gada 1. septembra, EUR*
| Budžeta programma/ resors | Nepieciešamais papildus finansējums |
| Izglītības un zinātnes ministrija 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" |
826 690 |
| Kultūras ministrija 20.00.00 "Kultūrizglītība" |
117 699 |
| Labklājības ministrija "05.37.00 Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" |
2 149 |
| Zemkopības ministrija 22.01.00. "Profesionālā izglītība" |
17 217 |
| Veselības ministrija 02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība" |
13 551 |
| Kopā: | 977 306 |
Papildus nepieciešamais finansējums IZM resoram ietver arī izmaksas dienesta viesnīcā dzīvojošajiem izglītojamajiem ar invaliditāti, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 655 tiek aprēķināts finansējums (saskaņā ar jauno aprēķinu):
1) uz vienu dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti, kuram nepieciešami rehabilitācijas pasākumi atbilstoši viņa funkcionālajiem traucējumiem – 543,35 EUR gadā (t.sk. 317,15 EUR dienesta viesnīcas uzturēšanās izmaksas un 226,20 EUR rehabilitācijas nodrošināšana);
2) ēdināšanas pakalpojumu izmaksas – 735,88 EUR gadā.
Līdz šim finansējums dienesta viesnīcā dzīvojošo izglītojamo ar invaliditāti tika piešķirts tikai Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos, ņemot vērā, ka šobrīd arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā mācās izglītojamie ar invaliditāti, kas dzīvo dienesta viesnīcā, lai nodrošinātu vienlīdzīga pieeju arī Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā, dienesta viesnīcās dzīvojošām personām ar invaliditāti, jānodrošina MK noteikumu Nr. 655 2.2. apakšpunktā noteikto profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu finansēšanu.
Fiskālo ietekmi uz budžetu (8 680 EUR) veido ne tikai papildus nepieciešamais finansējums izglītojamiem ar invaliditāti Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Cīravā un Rīgas Valsts tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Krāslavā (jo Smiltenes tehnikums finansējumu jau saņem atbilstoši šobrīd spēkā esošo MK noteikumu Nr. 655 5.2.2. apakšpunktā noteiktajam, ka rehabilitācijas pasākumi tiek noteikti dienesta viesnīcā dzīvojošiem izglītojamiem ar invaliditāti tikai Smiltenes tehnikuma izglītības programmu īstenošanas vietā Alsviķos), bet arī attiecīgajām izmaksām piemērojamās inflācijas rādītāja izmaiņas (29,9%), vienlaikus piemērojot nosacījumu, ka bāzes finansējums tiek palielināts daļēji par 20%. Detalizēts aprēķins pieejams saistītajā tiesību aktu projektā 24-TA-724.
Papildus nepieciešamais finansējums 2024. gadam (četriem mēnešiem) piešķirams no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
IZM fiskāli neitrālais priekšlikums, kas tika atbalstīts š.g. 19.septembra Ministru kabineta sēdē (MK 19.09.2024. sēdes prot. Nr.38 2.§ 20.punkts), lai nodrošinātu profesionālās izglītības programmu īstenošanas bāzes finansējuma pārskatīšanu, palielinot izmaksas uz vienu izglītojamo, daļēji aktualizējot izglītības programmu izmaksas atbilstoši to faktiskajām īstenošanas izmaksām, 2025. gadā un turpmāk ik gadu paredz samazināt izdevumus budžeta resoram "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 2 931 919 euro apmērā un attiecīgi palielināt izdevumus ministriju programmās/apakšprogrammās (skatīt Tabulu Nr. 2, detalizētus aprēķinus skatīt Pielikumā Nr. 1).
Tabula Nr. 2. Papildus nepieciešamais finansējums bāzes finansējuma palielināšanai no 2025. gada 1. janvāra, EUR*
| Budžeta programma/ resors | Nepieciešamais papildus finansējums |
| Izglītības un zinātnes ministrija 02.01.00. "Profesionālās izglītības programmu īstenošana" |
2 480 070 |
| Kultūras ministrija 20.00.00 "Kultūrizglītība" |
353 098 |
| Labklājības ministrija "05.37.00 Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana" |
6 447 |
| Zemkopības ministrija 22.01.00. "Profesionālā izglītība" |
51 651 |
| Veselības ministrija 02.03.00. "Augstākā medicīnas izglītība" |
40 653 |
| Kopā: | 2 931 919 |
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās izglītības programmas un to dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Tiek aktualizēts finansējums profesionālās izglītības programmu īstenošanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
977 306
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
977 306
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-977 306
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-977 306
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
977 306
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu profesionālās izglītības bāzes finansējuma paaugstināšanu 2024. gada 4 mēnešiem (01.09.2024-31.12.2024) , papildu nepieciešami 977 306 euro,
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 826 690 euro;
16. resors "Zemkopības ministrija" - 17 217 euro;
18. resors "Labklājības ministrija" – 2 149 euro;
22. resors "Kultūras ministrija" – 117 699 euro;
29. resors "Veselības ministrija" – 13 551 euro.
Papildus nepieciešamā finansējuma bāzes finansējuma palielināšanai 2024.gada 4 mēnešiem detalizēti aprēķini pievienoti anotācijas 1. pielikumā.
tai skaitā, šādiem valsts budžeta resoriem:
15. resors "Izglītības un zinātnes ministrija" – 826 690 euro;
16. resors "Zemkopības ministrija" - 17 217 euro;
18. resors "Labklājības ministrija" – 2 149 euro;
22. resors "Kultūras ministrija" – 117 699 euro;
29. resors "Veselības ministrija" – 13 551 euro.
Papildus nepieciešamā finansējuma bāzes finansējuma palielināšanai 2024.gada 4 mēnešiem detalizēti aprēķini pievienoti anotācijas 1. pielikumā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 17. jūlija noteikumiem Nr.421 "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts ir saistīts ar Grozījumiem Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo", kas paredz palielināt profesionālās izglītības programmu bāzes finansējumu, veidojot fiskālo ietekmi uz valsts budžetu.
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"(24-TA-724) sagatavots, uz Ministru kabineta sēdi tiks virzīts un izskatīts vienlaicīgi ar projektu.
Tiesību akta projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumos Nr. 655 "Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo"(24-TA-724) sagatavots, uz Ministru kabineta sēdi tiks virzīts un izskatīts vienlaicīgi ar projektu.
Atbildīgā institūcija
Izglītības un zinātnes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Papildus nepieciešamais finansējums 2024.gadam un turpmāk