Anotācija

[1] Pašlaik normatīvajā regulējumā nav pilnvērtīgi noteiktas prasības rūpnieciski ražoto inženierbūvju dokumentācijai, būvniecības procesam, kā arī nav noteikta būvniecības dalībnieku atbildība par saražotās inženierbūves atbilstību izstrādātajai dokumentācijai. Inženierbūvju būvniecības procesa kārtību, būvniecības procesā iesaistītās institūcijas un atbildīgos būvspeciālistus, kā arī būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu nosaka Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumi Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi" (turpmāk - Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi). 

[1] Tas, kā šobrīd rūpnieciski ražoto inženierbūvju tirgus ir izveidojies attiecībā uz ražotāja tipveida projektiem ir jāintegrē Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos - nepieciešams nodrošināt, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves tiek piedāvātas tirgū ar tādu dokumentācijas apjomu, kas ir līdzvērtīgs būvprojektam un dod iespēju rūpnieciski ražotas inženierbūves pircējam, iegādājoties inženierbūvi, pārliecināties par tās atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.

Lai integrētu Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos rūpnieciski ražoto inženierbūvju būvniecības kārtību, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 13.¹ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotāja būvspeciālists atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā izstrādā rūpnieciski ražotas inženierbūves tehnisko pasi. Savukārt, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 13.² punktā tiek noteikts tehniskās pases sastāvs. Rūpnieciski ražotas inženierbūves tehniskā pase tiks izstrādāta pirms inženierbūves piedāvāšanas Latvijas tirgū, kas sniegs inženierbūvju pircējiem pilnu informāciju par inženierbūves atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. 

Vienlaikus Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 35.¹ punktu, nosakot, ka ierosinot būvniecību šo noteikumu 6.²9. apakšpunktā minētajā gadījumā (otrās grupas rūpnieciski ražotas inženierbūves) institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz paskaidrojuma raksta I daļu, kurai pievieno Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 30. punktā minētos dokumentus, kā arī rūpnieciski ražotas inženierbūves tehnisko pasi, ģenerālplānu un inženierbūves pamatu konstruktīvo risinājumu. Savukārt, ierosinot trešās grupas rūpnieciski ražotas inženierbūves jaunu būvniecību vai novietošanu, institūcijā, kura pilda būvvaldes funkcijas, iesniedz būvniecības iesniegumu (sk. plānoto Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 37.¹ punktu).

Rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā inženierbūves salikšanas (montāžas) būvdarbus var veikt rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs, kas reģistrējies Būvkomersantu reģistrā. Ražotājs apdrošina civiltiesisko atbildību atbilstoši būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas noteikumiem. Ražotājs ir atbildīgs par to, ka salikšanas (montāžas) darbu veikšanai tiek pieaicināti kvalificēti darbinieki. Ciktāl tas attiecas uz rūpnieciski ražotas inženierbūves salikšanas (montāžas) būvdarbiem, ņemot vērā, ka attiecīgos darbus veiks šīs inženierbūves ražotājs, netiek paredzēta nepieciešamība sagatavot darbu veikšanas projektu (sk. plānotās izmaiņas Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumu 105.³ punktā). Šajā gadījumā ražotājs būvdarbus veic saskaņā ar ražotāja izstrādātu būvdarbu instrukciju. Ražotāja izstrādātajās būvdarbu instrukcijās ietver drošības pasākumus,  nepieciešamo aprīkojumu un materiālus, darbu veikšanas aprakstus un kvalitātes standartus.

Vienlaikus Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 124.³ punktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves gadījumā par inženierbūves atbilstību izstrādātajai inženierbūves tehniskajai pasei atbild rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs. Taču, tas nekādā veida nemaina, piemēram, pamatu būvdarbu veicēja atbildību par inženierbūves pamatu atbilstību būvprojektam.

Tāpat Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar  1.¹2. apakšpunktu, nosakot, ka rūpnieciski ražotas inženierbūves ražotājs ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo rūpnieciski ražotas inženierbūves un ir ieviesusi ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības sistēmu. Lai izpildītu minēto prasību, rūpnieciski ražotu inženierbūvju ražotājam jāievieš kvalitātes pārvaldības sistēma atbilstoši Latvijas standartam LVS EN ISO 9001:2017 “Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības (ISO 9001:2015)” vai līdzvērtīgu.

[2] Inženierbūvju  būvniecības kārtību nosaka Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi, bet mašīnu aprites kārtību nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām. Prasības šajos normatīvajos aktos ir atšķirīgas, līdz ar to būvniecības dalībnieki atšķirīgi piemēro regulējumu.

[2] Lai novērstu normatīvo aktu kolīziju, Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumos nepieciešams noteikt, ka minētie būvnoteikumi neattiecas uz inženierbūvju sastāvā esošām mašīnām.
Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi papildināti ar 2.4. apakšpunktu, kas nosaka, ka šie būvnoteikumi neattiecas uz inženierbūvju sastāvā esošajām mašīnām, kuru apriti regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīva 2006/42/EK par mašīnām. Šāds regulējums paredzēts, lai novērstu normatīvo aktu kolīziju un nodrošinātu, ka inženierbūvju sastāvā esošās mašīnas tiek regulētas atbilstoši speciālajam Eiropas Savienības regulējumam.
Attiecībā uz mašīnu drošību, apriti un būtisko prasību izpildi galvenā nozīme ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvai 2006/42/EK par mašīnām, kas nosaka precīzus standartus un prasības, izslēdzot dublēšanās risku ar Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumiem. Šāda pieeja atbilst uzraudzības un kontroles efektivitātes principiem, kā arī ļauj būvniecības dalībniekiem skaidri nošķirt piemērojamās prasības.
Atbilstoši Direktīvas 2006/42/EK 7. panta 1. punktam dalībvalstis uzskata, ka mašīnas ar CE marķējumu un pievienotu EK atbilstības deklarāciju atbilst šīs direktīvas noteikumiem. Latvijā Direktīva 2006/42/EK pārņemta ar Ministru kabineta 2008. gada 25. marta noteikumiem Nr. 195 “Mašīnu drošības noteikumi”.