Anotācija

Saskaņā ar regulas Nr. 1308/2013 23. panta 4. punktu dalībvalsts, lai reaģētu uz īpašām bērnu uzturvajadzībām, var papildus dzeramajam pienam paredzēt arī fermentētu vai paskābinātu piena produktu bez pievienotiem aromatizētājiem, augļiem, riekstiem vai kakao izdalīšanu. 
Sabiedrībā arvien vairāk kļūst cilvēku, kuriem noteiktas dažādas pārtikas alerģijas un nepanesības diagnozes, tostarp skolas vecuma bērnu. Daudzreiz šī alerģija vai nepanesība ir medicīniski diagnosticēta, un šiem izglītojamiem no ēdienkartes tiek izslēgts piens, bet ir pietiekami daudz gadījumu, kad bērnu gremošanas sistēma ir jutīga un pēc piena lietošanas uzturā rodas diskomforts. Bērni no tā izvairās, atsakoties dzert pienu. Tādējādi skolu programmas mērķis veicināt piena produktu patēriņu netiek sasniegts pietiekami plaši.

Projekts paredz atļaut papildus dzeramajam pienam izglītojamiem skolu programmā izdalīt arī kefīru un jogurtu bez piedevām un pievienota cukura. Ievērojot minēto, projektā jaunā redakcijā izteikts MK noteikumu Nr. 485 4.1.2. apakšpunkts, piena kā produktu grupas vietā ieviešot grupu "piena produkti". Saistībā ar šo grozījumu projektā paredzēts arī atbilstoši grozīt MK noteikumu Nr. 485 6., 21., 27. un 29.¹,  punktu un 10.1., 11.2., 27.2., 34.2.3., 34.5., 49.3.3. un 49.3.4. apakšpunktu.
Īpaši attiecībā uz MK noteikumu Nr. 485 4.1.2.1. apakšpunktu projekts paredz papildināt prasības piena produktu sastāvam, nosakot, ka tauku saturs piena produktos nevar pārsniegt Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumu Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" 4.¹4. apakšpunktā noteikto limitu (2,5 %). Šāds papildinājums ietverts tāpēc, ka jogurta veidi ir dažādi un tiem iespējams dažāds tauku saturs.
Kā arī, attiecībā uz MK noteikumu Nr. 485 21.punktu projekts paredz noteikt visiem atbalsttiesīgajiem piena produktiem vienādu koeficientu pārrēķinam no svara uz tilpumu jeb no kilogramiem uz litriem. Pārrēķina koeficients ir saistīts ar produkta blīvumu un tas ir nepieciešams, jo produktu daudzums piegādes pavaddokumentos un uz iepakojuma būt norādīts gan svarā, gan tilpumā, taču produktu daudzuma uzskaite tiek veikta pēc svara un arī atbalsta likme tiek noteikta pēc svara. Pēc konsultācijām ar Latvijas Piensaimnieku centrālo savienību un ar mērķi nesarežģīt programmas administrēšanu un produktu uzskaiti, projekts paredz, ka arī kefīram un jogurtam tiek piemērots tāds pats pārrēķina koeficients kā pienam (0,97), vienlaikus apzinoties ka kefīram un jogurtam atkarībā no izmantotās tehnoloģijas un ierauga veida, kā arī vairākiem citiem ārējiem faktoriem, blīvums var nedaudz atšķirties.
Ievērojot šos grozījumus  izdarīti tehniski grozījumi arī MK noteikumu Nr. 485 1., 2., 3., 6. un 7. pielikumā. 
Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju piens un piena produkti ir vērtīgi olbaltumvielu avoti, kuri ir bagāti ar augšanai un attīstībai svarīgām minerālvielām – kalciju, fosforu un jodu, kā arī ar organismam labvēlīgajām baktērijām, tādēļ to lietošana bērnu ikdienas uzturā ir nozīmīga. Izņemot pienu un tā produktus no bērna uztura, var veidoties uzturvielu deficīts un augšanas aizture. Piens un tā produkti ir nozīmīgākais kalcija avots uzturā (https://www.vm.gov.lv/lv/media/9758/download?attachment), tādēļ skābpiena produktu iekļaušana skolu programmā var būt risinājums situācijām, kad alerģijas vai nepanesības vai vienkārši jutīgas gremošanas sistēmas dēļ bērni atsakās patērēt dzeramo pienu. 
Skābpiena produkti satur dzīvas pienskābes baktērijas, kas uzlabo gremošanas procesus un palīdz organismam efektīvāk uzsūkt kalciju, olbaltumvielas un citus svarīgus mikroelementus. Salīdzinājumā ar dzeramo pienu šie produkti bieži vien ir vieglāk sagremojami, īpaši bērniem ar jutīgu gremošanas sistēmu. 
Latvijas pārtikas patēriņa struktūrā skābpiena produktiem (kefīram, jogurtam, rūgušpienam) ir tradicionāli nozīmīga vieta. Tie bieži tiek lietoti biežāk nekā dzeramais piens, īpaši jauniešu vidū. Šādu produktu iekļaušana skolu programmā ļautu palielināt piena produktu patēriņu ar tradicionāliem produktiem un padarīt arī skolu programmu kopumā efektīvāku, sasniedzot plašāku mērķauditoriju un samazinot pārtikas izšķērdēšanu (situācijās, kad piens netiek izdzerts)
Skābpiena produktu iekļaušana skolu apgādes programmā papildus dzeramajam pienam ir racionāls un uz bērnu veselību vērsts risinājums. Tas uzlabo uztura kvalitāti, paplašina pieejamību bērniem ar dažādām vajadzībām un veicina veselīgu uztura paradumu veidošanos ilgtermiņā. Bieži tiek ieteikts dažādot piena produktu lietošanu, ēdienkartē iekļaujot gan svaigus, gan raudzētus piena produktus. Šāda pieeja nodrošina plašāku uzturvielu spektru un atbilst sabalansēta uztura principiem. 
Tāpat arī probiotiskās baktērijas, kas sastopamas skābpiena produktos, veicina veselīgas zarnu mikrofloras attīstību. Tas ir būtiski bērnu imunitātes stiprināšanai, jo liela daļa imūnsistēmas funkciju ir saistīta ar zarnu veselību. Regulāra šo produktu lietošana var mazināt infekciju un gremošanas traucējumu risku.

Lai gan regulas Nr. 1308/2013 23. panta 7. punkts dod iespēju skolu programmā saistībā ar papildu izglītojošiem pasākumiem iekļaut arī citus produktus, tostarp medu, Latvijā šī iespēja nav izmantota, un MK noteikumi Nr. 485 neparedz medus iekļaušanu saistībā ar papildu izglītojošajiem pasākumiem. 
Medus kā pārtikas produkts Latvijā ir ne tikai dabīgs saldinātājs, bet arī uzturvielām bagātāka alternatīva par rafinēto cukuru. Atšķirībā no baltā cukura medus satur noteiktu daudzumu vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu, kas var veicināt organisma vispārējo veselību. Ievērojot arvien lielāko aptaukošanās un ar uzturu saistīto slimību izplatību, īpaši jauniešu vidū, skolēniem ir svarīgi izprast atšķirību starp dabīgiem un pārstrādātiem saldinātājiem. Medus var kalpot par praktisku piemēru, kā izvēlēties dabīgākas alternatīvas ikdienas uzturā, vienlaikus veicinot skaidrāk apzinātu attieksmi pret pārtiku.
Vienlaikus medus Latvijā ir arī nozīmīgs tradicionālais produkts, un biškopībai valstī ir senas kultūras tradīcijas: medus tiek lietots gan ikdienā, gan svētkos, gan tautas medicīnā. Savukārt biškopībai lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā ir kritiska nozīme, jo tā nodrošina apputeksnēšanu, vides saglabāšanu un bioloģisko daudzveidību. Sniedzot informāciju un izglītojošus materiālus par medu un biškopību, kā arī organizējot medus degustāciju skolēniem, tie var iepazīt nacionālo mantojumu un vietējo produkciju, kā arī labāk izprast vietējo resursu vērtību un ilgtspējīgu pārtikas patēriņu. Tas, savukārt, ļautu veicināt arī lepnumu par vietējo produkciju un atbalstu Latvijas biškopjiem, un tas ir svarīgi reģionālajai ekonomikai.

Projekts paredz medus iekļaušanu skolu programmā saistībā ar papildu izglītojošajiem pasākumiem, tāpēc ar projektu MK noteikumos Nr. 485 tiek izdarīti šādi grozījumi:
1) pievienots jauns 4.¹ apakšpunkts, kas noteic, ka atbalstu skolu programmā piešķir par medus degustācijas nodrošināšanu atbilstoši regulas 2017/40 3. panta 1. punkta trešajai daļai, kas paredz, ka, iekļaujot medu papildu izglītojošajos pasākumos, ir jānodrošina arī produkta degustācija;
2) papildināts 4.2. apakšpunkts, ietverot atsauci uz regulas Nr. 1308/2013 23. panta 7. punktu, kas ļauj dalībvalstīm īstenot papildu izglītojošus pasākumus medus iekļaušanai skolu programmā. Šis grozījums paredz, ka, tāpat kā citiem līdzšinējiem papildu izglītojošiem un informējoša rakstura pasākumiem, atbalstu piešķir arī izmaksu segšanai par pasākumiem saistībā ar medus iekļaušanu. Tādējādi to papildu izglītojošo pasākumu īstenošanai saistībā ar medu, kuri nav medus degustācija, Lauku atbalsta dienests, ievērojot MK noteikumu Nr. 485 8.4. apakšpunktu, izraudzīsies saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru;
3) pievienota jauna II¹ nodaļa par atbalstu medus degustāciju nodrošināšanai, nosakot prasības un kārtību, kā izglītojamiem izglītības iestādēs jānodrošina medus degustācija:
a) tā kā medus sava sastāva dēļ var izraisīt alerģiskas izpausmes mazākiem bērniem, īpaši tiem, kas ir jutīgi pret ziedputekšņiem, projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10.¹ punkts noteic, ka medus degustāciju var rīkot tikai vispārējās izglītības iestāžu 1.–9. klases izglītojamiem, neiesaistot pirmsskolas izglītojamos;
b) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10.² punkts noteic, ka viena medus degustācija var norisināties ilgāk nekā vienu dienu, jo lielākās izglītības iestādēs vai, ja degustācijai tiek piedāvāts vairāku veidu medus, vienā dienā var nebūt iespējams degustāciju īstenot pilnībā. Tāpat šī projekta norma paredz, ka degustācijas laikā medu pasniedz ar citiem produktiem, kuru uzturvērtība vai garša papildina medu. Šādi papildinoši produkti var būt, piemēram, augļi, dārzeņi, piena produkti, maize u. c. Šos papildinošos produktus nodrošinās izglītības iestādes ēdinātājs, un šī pieeja ir saskaņota ar Latvijas Ēdinātāju apvienību; 
c) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10.⁴ punkts noteic, ka medu un to papildinošus produktus degustācijā izdala saskaņā ar pārtikas apriti regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī noteic prasības šiem produktiem. Medum ir jābūt ražotam no Lauku atbalsta dienestā reģistrētām medusbitēm, tā apliecinot biškopja tiesības turēt medusbites un ražot medu, bet pašam biškopim jeb medus ražotājam, tostarp medus ražotāju kooperatīvai sabiedrībai, ir jābūt reģistrētam Pārtikas un veterinārajā dienestā, jo tas kalpo par atļauju medus tirdzniecībai (realizēšanai). Medum arī jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasībām, un tas nevar būt ievākts vai fasēts vietā, kas atrodas tālāk par 100 kilometriem no izglītības iestādes. Šāds nosacījums nodrošina kvalitatīva, prasībām atbilstoša un vietējās izcelsmes medus izdalīšanu izglītojamiem un atbalstu īsajām piegādes ķēdēm, apgādājot biškopjiem tuvējās izglītības iestādes; 
d) projektā ietvertais MK noteikumu Nr. 485 10⁵. punkts noteic kārtību, kādā tiek īstenotas medus degustācijas, tai skaitā arī atbalsta piešķiršana par medus degustācijām:
-- pirmkārt, atbalsts medus degustācijām tiks piešķirts, balstoties uz Zemkopības ministrijas noteiktu fiksētu atbalsta apmēru uz vienu izglītojamo. Tādējādi atbalstam faktiski būs kompensējošs raksturs, jo medus degustācijas tiek nodrošinātas izglītojamiem bez maksas. Šāda pieeja nodrošinās vienlīdzīgu pieeju visiem atbalsta pretendentiem (biškopjiem), kuri pieteiksies medus degustāciju nodrošināšanai un piegādās medu šīm degustācijām, kā arī izslēgs pārkompensācijas riskus. Atbalsta apmēra noteikšanai Zemkopības ministrija izstrādās attiecīgu metodiku, bet Lauku atbalsta dienests atbalsta apmēru publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".  Atbalsta apmēra noteikšanas princips ir līdzīgs kā nosakot atbalsta likmes par augļu, dārzeņu un piena izdalīšanu MK noteikumu Nr. 485 19. punktā un projekta izstrādes brīdī tiek paredzēts, ka atbalsta apmēra aprēķins ietvers arī vienam izglītojamam vienā degustācijā izdalāmā medus daudzuma ierobežojumu; 
-- otrkārt, izglītības iestāde, kas vēlas saviem izglītojamiem sniegt medus degustācijas kārtējā mācību gadā, līdz 10. septembrim pieteiksies Lauku atbalsta dienestā. Lauku atbalsta dienests pieteikušos izglītības iestāžu sarakstu publicēs savā tīmekļvietnē, norādot iestādes adresi un izglītojamo skaitu, kuriem plānots nodrošināt degustācijas (ņemot vērā, ka iestādē var būt arī pirmsskolas izglītojamie, kā arī izglītības iestāde var izvēlēties degustācijas nodrošināt tikai jaunāko klašu izglītojamiem utml.); 
-- treškārt, lauku atbalsta dienests līdz 1. oktobrim publicēs savā tīmekļvietnē pieteikušos skolu sarakstu un to norādīto izglītojamo skaitu. Tas palīdzēs biškopjiem orientējoši prognozēt, cik daudz medus attiecīgai skolai būtu nepieciešams;
-- ceturtkārt, biškopis, kas atbilst medus degustāciju prasībām, līdz 15. oktobrim pieteiksies Lauku atbalsta dienestā, norādot izglītības iestādes, kurās tas nodrošinās medus degustācijas. Gadījumā, ja uz vienu izglītības iestādi būs pieteikušies vairāki biškopji, degustācijas nodrošinās tas prasībām atbilstošais biškopis, kurš pirmais būs iesniedzis pieteikumu uz attiecīgo izglītības iestādi. Par to gan biškopjus, gan izglītības iestādi rakstiski informēs Lauku atbalsta dienests. Tas nozīmē arī, ka gadījumā, ja pirmais pieteicies biškopis neatbilst izvirzītajām prasībām, tiesības nodrošināt degustāciju pāriet nākamajam biškopim hronoloģiskā iesniegumu iesniegšanas secībā;
-- piektkārt, Lauku atbalsta dienests līdz 1. novembrim izvērtēs biškopju iesniegumus un biškopju atbilstību medus degustāciju prasībām un rakstiski informējot attiecīgos biškopjus un izglītības iestādes, apstiprinās medus degustāciju īstenošanu. Ja konkrētais biškopis neatbilst medus degustāciju prasībām, Lauku atbalsta dienests minētajā termiņā informēs biškopi un izglītības iestādi, ka šis biškopis medus degustācijas nevar īstenot. Tādējādi veidojas sasaiste ar iepriekš aprakstīto normu, ka šādā gadījumā tiesības nodrošināt medus degustāciju pāries nākamajam biškopim hronoloģiskā iesniegumu iesniegšanas secībā, ja tāds uz konkrēto izglītības iestādi būs pieteicies; 
-- sestkārt, biškopis mēneša laikā pēc Lauku atbalsta dienesta apstiprinošās informācijas saņemšanas piegādās izglītības iestādei medu un ar izglītības iestādi parakstīs pieņemšanas - nodošanas aktu par medus piegādi, kurā norādīs izglītības iestādes nosaukumu un adresi, piegādes datumu un izglītojamo skaitu;
-- septītkārt, pēc medus piegādāšanas biškopis līdz 5 decembrim iesniegs Lauku atbalsta dienestā iesniegumu atbalsta piešķiršanai par medus degustāciju nodrošināšanu, iesniegumam pievienojot arī pieņemšanas – nodošanas aktus par medus piegādi un izglītības iestādes izsniegtu apliecinājumu par medus izdalīšanu, kurā norādīts arī faktiskais izglītojamo skaits, kas medu degustācijā ir saņēmuši. 
-- astotkārt, Lauku atbalsta dienests izvērtēs iesniegtos dokumentus un izmaksās biškopim atbalstu atbilstoši izglītojamo skaitam un noteiktajam atbalsta apmēram.

Projektā ietvertā regulējuma ietekme tiks vērtēta skolu programmas kopējā izvērtējumā, kas jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, tādēļ projekta izstrādes brīdī nav nosakāmi konkrēti sasniedzamie rezultāti un tiem atbilstošie rādītāji.

-