21-TA-1542: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumos Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdē (protokols Nr.63 1.paragrāfs) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam” 2.pielikumā minētie prioritārie pasākumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā starpnozaru prioritārajam pasākumam “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” 35 000 000 euro ik gadu;
Konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”;
2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”.
- Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdē (protokols Nr.63 1.paragrāfs) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam” 2.pielikumā minētie prioritārie pasākumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā starpnozaru prioritārajam pasākumam “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” 35 000 000 euro ik gadu;
Konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”;
2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir zemākās mēnešalgas palielinājums, kas ir viens no būtiskiem soļiem, lai risinātu problēmas ar cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpes sistēmā.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Ministru kabineta 2021.gada 24.septembra sēdē (protokols Nr.63 1.paragrāfs) tika atbalstīti informatīvā ziņojuma “Par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2022.gadam un ietvaram 2022.–2024.gadam” 2.pielikumā minētie prioritārie pasākumi ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm, tai skaitā starpnozaru prioritārajam pasākumam “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” 35 000 000 euro ik gadu
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
-
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumi Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem (turpmāk – Noteikumi Nr.851) nosaka zemākās mēnešalgas pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās nodarbinātajām ārstniecības personām, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona), kā arī medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.
Lai nodrošinātu labus sabiedrības veselības rādītājus, svarīgas ir ne tikai modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas diagnostikas un ārstniecības metodes, bet neaizvietojama loma ir veselības aprūpē iesaistītajiem cilvēkresursiem, kas ir nozīmīga un neaizstājama veselības aprūpes nozares sastāvdaļa.
Veselības nozares izaicinājums ir saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, kas ir problēma galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Latvijā ir viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem OECD valstīs (4.6 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 8.8 OECD vidēji) un par OECD vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (3.2 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 3.5 OECD vidēji).
Arī Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[1] un Eiropas Komisija 2020.gadā sagatavotajā Eiropas Semestra ziņojumā[2] ir norādījušas, ka līdztekus nepietiekamajam finansējumam Latvijas veselības aprūpē, kā viena no lielākajām risināmajām problēmām ir nepietiekamie cilvēkresursi.
[1] Latvijas Republikas Valsts kontrole, 2019, Lietderības revīzija “Cilvēkresursi veselības aprūpē”
[2] European Commission Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the 2020 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2020 Stability Programme of Latvia, Brussels, 20.5.2020 COM(2020) 514 final
Arī Covid-19 pandēmija spilgti izgaismoja cilvēkresursu problēmas ārstniecības iestādēs un iestāžu spēju nodrošināt savu darbību un veikt visu pacientu aprūpi.
Lai risinātu veselības aprūpes cilvēkresursu trūkumu, viens no svarīgākajiem faktoriem ir darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošajiem, kas ir bijusi viena no Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm iepriekšējos gados.
2017.gadā apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2017.gada 7.augusta rīkojumu Nr.784 (MK sēdes protokols Nr.37 34.§)) paredz plānveida finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, tai skaitā arī atalgojuma pieaugumu turpmāko gadu garumā, tas ir 20% pieaugumu līdz 2021.gadam un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu.
Kopumā no 2018. gada līdz 2021. gadam ikgadēji ir noticis ārstniecības personu vidējās darba samaksas pieaugums:
- 2018.gadā – ārstiem darba samaksa pieauga par 31%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 26%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 13%;
- 2019.gadā – visām ārstniecības personām par 20%;
- 2020.gadā - visām ārstniecības personām par 10%;
- 2021.gadā - visām ārstniecības personām par 25,39%.
Atbilstoši iepriekš minētajam četru gadu laikā darba samaksas pieaugums ārstiem pret 2017.gadu – 117% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 1 862 euro x 100/859 euro -100 = 117%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 108% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 1 117 euro x 100/537 euro -100 = 108%), ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 86% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 540 euro x 100/400 euro -100 = 86%).
Pārskatos par strādājošo faktisko vidējo atlīdzību, vidējo atalgojumu un vidējo mēneša amatalgu un izlietotajiem līdzekļiem atlīdzības pieaugumam, kurus ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam, ir iekļauta informācija par faktisko atalgojumu:
2021.gada 6 mēnešos (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 106 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 858 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 212 euro
2020.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 309 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 277 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 892 euro
2019.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 022 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 154 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 766 euro
2018.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 678 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 974 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 646 euro
2017.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 438 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 809 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 543 euro.
Attiecīgi 2019.gadā faktiskais atalgojums ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 022 euro (dati par 2020.gadu un 2021.gadu nav vērtējami, jo nav pieejama informācija par atalgojuma apjomu bez terminētajām Covid-19 piemaksām), uz 2021.gadu tiek pieņemts, ka atalgojums sasniedz 2 789 euro (ar 2020.gada un 2021.gada darba samaksas pieaugumiem, attiecīgi 10% un 25,39 % (2022 euro x 10% = 2 224,2 euro x 25,39% = 2 789 euro), kas pret tautsaimniecību būtu (2789/1097) = 254,24%, tādejādi sasniedzot politikas plānošanas dokumentā izvirzīto mērķis “un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu”. Taču faktiskais atalgojums neatspoguļojas (nav nofinansēts) caur veselības aprūpes pakalpojuma tarifiem, kur finansējums 2021.gadam ir noteikta darba samaksa 1 862 euro apmērā ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem
Veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā ir veiktas izmaiņas, nosakot, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek aizstāts profesijas nosaukums “Māsa (medicīnas māsa)” ar nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)” un precizēti māsas specialitāšu nosaukumi. Vienlaikus nosakot, ka māsas profesionālo kvalifikāciju var iegūt otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (saīsinājumā - 6.LKI)).
Veselības ministrija 2019.gadā izstrādāja Konceptuālo ziņojumu “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.537 (MK sēdes protokols Nr.50 25.§)), kurā piedāvāta rīcība trīs galvenajos virzienos:
- veikt grozījumus veselības un izglītības jomas normatīvajos aktos, kas nosaka kvalifikācijas prasības, profesionālās darbības uzdevumus, kompetenci māsas profesijā, lai māsas profesijas pamatizglītībā ietvertu padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.
- ieviest jaunu pieeju māsas specializācijai, kuru var iegūt profesionālās pilnveides programmas ietvaros (līdzšinējais regulējums paredz, lai iegūtu pamatspecialitāti, pēc koledžas beigšanas jāturpina studijas augstskolā), vienlaikus dodot studējošiem izvēles iespēju paralēli pēdējā gada studijām apgūt profesionālās pilnveides programmu un iegūt specializāciju ātrāk;
- atteikties no sertifikācijas procesa, tās ietvaros māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāt ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās[1].
[1] Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" 4.punkts
2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”. Tādējādi saskaņojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas nosaukumu Eiropas Savienībā[1].
Ir izstrādāts un apstiprināts māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (saīsinājumā - 5.PKL), kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (saīsinājumā - 6.LKI)), kas nosaka profesionālās darbības pienākumus, uzdevumus un to izpildei nepieciešamās prasmes zināšanas un kompetences[2].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013.gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI regulu) 21.a panta 23) apakšpunkts
[2] Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 12. augusta sēdē, protokols Nr. 6
Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
Kā arī veiktas izmaiņas Ārstniecības personu klasifikatorā, kas ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1.pielikumā, kur ir noteikti ārstniecības personu profesiju, specialitāšu saraksti un ārstnieciskās un diagnostiskās metodes māsu praksē[1]. Un veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2009.gada 24. marta noteikumos Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” (turpmāk – Noteikumi Nr.268), lai māsa ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē un vienkāršojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializāciju iegūšanu[2].
[1] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 603 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"".
[2] Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 737 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu""
Būtiski ir atzīmēt, ka ne tikai ir mainīts māsas (vispārējās aprūpes māsas) izglītības līmenis, bet arī māsas (vispārējās aprūpes māsas) specialitātēs netiks piemērota sertifikācija. Tas nozīmē, ka pacientu aprūpi veiks Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa (vispārējās aprūpes māsa). Veselības ministrija, lai izpildītu Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.537 “Konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”” 2.punktā noteikto - atbalstīt konceptuālā ziņojuma II sadaļas 2. nodaļā ietvertos pasākumus māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāšanai ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās, atsakoties no sertifikācijas procesa, ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (VSS-838), kas apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 30.novembra sēdē. Likumprojekts paredz, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību.
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumu Nr.603 “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumos Nr.317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” 1.4.apakšpunkts, kas paredz papildināt noteikumus ar 60.9punktu, tiek noteikti pārejas nosacījumi (piešķirtie sertifikāti ir derīgi līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām) un likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” nav pieņemts Saeimā, tad Noteikumu Nr.851 1.pielikuma I.sadaļā “Sertificētu ārstniecības personu amati” tiek saglabāts un vienlaikus precizēts māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas amata nosaukums 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā.
Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikumu - Ārstniecības personu un transportlīdzekļa vadītāju amatu kvalifikācijas kategorijas, ar veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā noteikto, ka pacientu aprūpi veic Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa un māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specialitātēs nav noteikta prasība pēc ārstniecības personas sertifikāta. Līdz ar to svītrojot māsas no Noteikumu Nr.851 1.pielikuma I.sadaļas “Sertificētu ārstniecības personu amati”. Ņemot vērā, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācija (profesija) ir iegūstamā tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā, tieši tā pat kā fizioterapeita, audiologopēda, uztura speciālista, ergoterapeita, tehniskā ortopēda, mākslas terapeita un optometrista kvalifikācija, vienlaikus tiek precizēta II.sadaļa “Reģistrētu ārstniecības personu amati” paredzot, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) amats ir 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā. Pēc tam, kad Saeimā būs pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, tiks precizēts Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikums, svītrojot māsas no 1.pielikuma I. sadaļas “Sertificētu ārstniecības personu amati”.
Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikumu - Ārstniecības personu un transportlīdzekļa vadītāju amatu kvalifikācijas kategorijas, ar veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā noteikto, ka pacientu aprūpi veic Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa (vispārējās aprūpes māsa). Ņemot vērā, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācija (profesija) ir iegūstamā tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā, tieši tā pat kā fizioterapeita, audiologopēda, uztura speciālista, ergoterapeita, tehniskā ortopēda, mākslas terapeita un optometrista kvalifikācija, vienlaikus tiek precizēta II.sadaļa “Reģistrētu ārstniecības personu amati” paredzot, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) amats ir 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā.
Vienlaikus saskaņā ar Noteikumu Nr.851 1. punktā lietoto saīsinājumu - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji (turpmāk – transportlīdzekļa vadītājs), tiek precizēts Noteikumu Nr.851 1.pielikuma 9.rinda.
2022.gadam un turpmāk ik gadu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai tiek piešķirts 35 000 000 euro.
No piešķirtajiem 35 000 000 euro, lai 2022.gadā un turpmāk ik gadu nodrošinātu iepriekš minēto, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek aizstāts profesijas nosaukums “Māsa (medicīnas māsa)” ar nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”, paredzot attiecīgās profesijas 3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju), ir nepieciešams novirzīt 4 359 534 euro. Attiecīgi veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai, tas ir ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksas pieaugumam par 4,4% un ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksas pieaugumam par 4,74%), no 2022.gada plānotais finansējums ir 30 640 466 euro (35 000 000 euro – 4 359 534 euro).
2022.gadā paredzēts palielināt veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošam ārstniecības personām, Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrības VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošam ārstniecības personām un Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošam ārstniecības personām darba samaksu, līdz ar to nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr.851 2.pielikumu, palielinot ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai.
No 2022.gadam un turpmāk ik gadu papildus piešķirtajiem 35 000 000 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 34 220 781 euro tiek novirzīti ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas no 2022.gada 1.janvāra palielināšanai (1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%), ņemot vērā māsu izmaiņas, paredzot attiecīgās profesijas 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju).
Ārstniecības personas zemākā mēnešalga
1. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 1 489, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 555, Starpība (euro) +66;
2. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 1 311, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 369, Starpība (euro) +58;
3. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 985, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 032, Starpība (euro) +47;
4. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 867, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 908, Starpība (euro) +41;
5. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 772, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 809, Starpība (euro) +37;
6. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 723, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 723, Starpība (euro) 0.
Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
Lai nodrošinātu labus sabiedrības veselības rādītājus, svarīgas ir ne tikai modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas diagnostikas un ārstniecības metodes, bet neaizvietojama loma ir veselības aprūpē iesaistītajiem cilvēkresursiem, kas ir nozīmīga un neaizstājama veselības aprūpes nozares sastāvdaļa.
Veselības nozares izaicinājums ir saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, kas ir problēma galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Latvijā ir viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem OECD valstīs (4.6 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 8.8 OECD vidēji) un par OECD vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (3.2 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 3.5 OECD vidēji).
Arī Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[1] un Eiropas Komisija 2020.gadā sagatavotajā Eiropas Semestra ziņojumā[2] ir norādījušas, ka līdztekus nepietiekamajam finansējumam Latvijas veselības aprūpē, kā viena no lielākajām risināmajām problēmām ir nepietiekamie cilvēkresursi.
[1] Latvijas Republikas Valsts kontrole, 2019, Lietderības revīzija “Cilvēkresursi veselības aprūpē”
[2] European Commission Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the 2020 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2020 Stability Programme of Latvia, Brussels, 20.5.2020 COM(2020) 514 final
Arī Covid-19 pandēmija spilgti izgaismoja cilvēkresursu problēmas ārstniecības iestādēs un iestāžu spēju nodrošināt savu darbību un veikt visu pacientu aprūpi.
Lai risinātu veselības aprūpes cilvēkresursu trūkumu, viens no svarīgākajiem faktoriem ir darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošajiem, kas ir bijusi viena no Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm iepriekšējos gados.
2017.gadā apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2017.gada 7.augusta rīkojumu Nr.784 (MK sēdes protokols Nr.37 34.§)) paredz plānveida finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, tai skaitā arī atalgojuma pieaugumu turpmāko gadu garumā, tas ir 20% pieaugumu līdz 2021.gadam un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu.
Kopumā no 2018. gada līdz 2021. gadam ikgadēji ir noticis ārstniecības personu vidējās darba samaksas pieaugums:
- 2018.gadā – ārstiem darba samaksa pieauga par 31%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 26%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 13%;
- 2019.gadā – visām ārstniecības personām par 20%;
- 2020.gadā - visām ārstniecības personām par 10%;
- 2021.gadā - visām ārstniecības personām par 25,39%.
Atbilstoši iepriekš minētajam četru gadu laikā darba samaksas pieaugums ārstiem pret 2017.gadu – 117% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 1 862 euro x 100/859 euro -100 = 117%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 108% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 1 117 euro x 100/537 euro -100 = 108%), ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 86% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 540 euro x 100/400 euro -100 = 86%).
Pārskatos par strādājošo faktisko vidējo atlīdzību, vidējo atalgojumu un vidējo mēneša amatalgu un izlietotajiem līdzekļiem atlīdzības pieaugumam, kurus ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam, ir iekļauta informācija par faktisko atalgojumu:
2021.gada 6 mēnešos (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti - 3 106 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 858 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 1 212 euro
2020.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 309 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 277 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 892 euro
2019.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 2 022 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 154 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 766 euro
2018.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 678 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 974 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 646 euro
2017.gads:
Ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti – 1 438 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 809 euro
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personas – 543 euro.
Attiecīgi 2019.gadā faktiskais atalgojums ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 022 euro (dati par 2020.gadu un 2021.gadu nav vērtējami, jo nav pieejama informācija par atalgojuma apjomu bez terminētajām Covid-19 piemaksām), uz 2021.gadu tiek pieņemts, ka atalgojums sasniedz 2 789 euro (ar 2020.gada un 2021.gada darba samaksas pieaugumiem, attiecīgi 10% un 25,39 % (2022 euro x 10% = 2 224,2 euro x 25,39% = 2 789 euro), kas pret tautsaimniecību būtu (2789/1097) = 254,24%, tādejādi sasniedzot politikas plānošanas dokumentā izvirzīto mērķis “un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu”. Taču faktiskais atalgojums neatspoguļojas (nav nofinansēts) caur veselības aprūpes pakalpojuma tarifiem, kur finansējums 2021.gadam ir noteikta darba samaksa 1 862 euro apmērā ārstiem, zobārstiem un funkcionālajiem speciālistiem
Veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā ir veiktas izmaiņas, nosakot, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek aizstāts profesijas nosaukums “Māsa (medicīnas māsa)” ar nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)” un precizēti māsas specialitāšu nosaukumi. Vienlaikus nosakot, ka māsas profesionālo kvalifikāciju var iegūt otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (saīsinājumā - 6.LKI)).
Veselības ministrija 2019.gadā izstrādāja Konceptuālo ziņojumu “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” (atbalstīts ar Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.537 (MK sēdes protokols Nr.50 25.§)), kurā piedāvāta rīcība trīs galvenajos virzienos:
- veikt grozījumus veselības un izglītības jomas normatīvajos aktos, kas nosaka kvalifikācijas prasības, profesionālās darbības uzdevumus, kompetenci māsas profesijā, lai māsas profesijas pamatizglītībā ietvertu padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.
- ieviest jaunu pieeju māsas specializācijai, kuru var iegūt profesionālās pilnveides programmas ietvaros (līdzšinējais regulējums paredz, lai iegūtu pamatspecialitāti, pēc koledžas beigšanas jāturpina studijas augstskolā), vienlaikus dodot studējošiem izvēles iespēju paralēli pēdējā gada studijām apgūt profesionālās pilnveides programmu un iegūt specializāciju ātrāk;
- atteikties no sertifikācijas procesa, tās ietvaros māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāt ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās[1].
[1] Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" 4.punkts
2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”. Tādējādi saskaņojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas nosaukumu Eiropas Savienībā[1].
Ir izstrādāts un apstiprināts māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (saīsinājumā - 5.PKL), kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (saīsinājumā - 6.LKI)), kas nosaka profesionālās darbības pienākumus, uzdevumus un to izpildei nepieciešamās prasmes zināšanas un kompetences[2].
[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013.gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI regulu) 21.a panta 23) apakšpunkts
[2] Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 12. augusta sēdē, protokols Nr. 6
Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf
Kā arī veiktas izmaiņas Ārstniecības personu klasifikatorā, kas ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1.pielikumā, kur ir noteikti ārstniecības personu profesiju, specialitāšu saraksti un ārstnieciskās un diagnostiskās metodes māsu praksē[1]. Un veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2009.gada 24. marta noteikumos Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” (turpmāk – Noteikumi Nr.268), lai māsa ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē un vienkāršojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializāciju iegūšanu[2].
[1] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 603 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"".
[2] Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 737 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu""
Būtiski ir atzīmēt, ka ne tikai ir mainīts māsas (vispārējās aprūpes māsas) izglītības līmenis, bet arī māsas (vispārējās aprūpes māsas) specialitātēs netiks piemērota sertifikācija. Tas nozīmē, ka pacientu aprūpi veiks Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa (vispārējās aprūpes māsa). Veselības ministrija, lai izpildītu Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.537 “Konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”” 2.punktā noteikto - atbalstīt konceptuālā ziņojuma II sadaļas 2. nodaļā ietvertos pasākumus māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāšanai ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās, atsakoties no sertifikācijas procesa, ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (VSS-838), kas apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 30.novembra sēdē. Likumprojekts paredz, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību.
Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumu Nr.603 “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumos Nr.317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” 1.4.apakšpunkts, kas paredz papildināt noteikumus ar 60.9punktu, tiek noteikti pārejas nosacījumi (piešķirtie sertifikāti ir derīgi līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām) un likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” nav pieņemts Saeimā, tad Noteikumu Nr.851 1.pielikuma I.sadaļā “Sertificētu ārstniecības personu amati” tiek saglabāts un vienlaikus precizēts māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas amata nosaukums 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā.
Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikumu - Ārstniecības personu un transportlīdzekļa vadītāju amatu kvalifikācijas kategorijas, ar veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā noteikto, ka pacientu aprūpi veic Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa un māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specialitātēs nav noteikta prasība pēc ārstniecības personas sertifikāta. Līdz ar to svītrojot māsas no Noteikumu Nr.851 1.pielikuma I.sadaļas “Sertificētu ārstniecības personu amati”. Ņemot vērā, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācija (profesija) ir iegūstamā tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā, tieši tā pat kā fizioterapeita, audiologopēda, uztura speciālista, ergoterapeita, tehniskā ortopēda, mākslas terapeita un optometrista kvalifikācija, vienlaikus tiek precizēta II.sadaļa “Reģistrētu ārstniecības personu amati” paredzot, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) amats ir 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā. Pēc tam, kad Saeimā būs pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, tiks precizēts Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikums, svītrojot māsas no 1.pielikuma I. sadaļas “Sertificētu ārstniecības personu amati”.
Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikumu - Ārstniecības personu un transportlīdzekļa vadītāju amatu kvalifikācijas kategorijas, ar veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā noteikto, ka pacientu aprūpi veic Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa (vispārējās aprūpes māsa). Ņemot vērā, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācija (profesija) ir iegūstamā tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā, tieši tā pat kā fizioterapeita, audiologopēda, uztura speciālista, ergoterapeita, tehniskā ortopēda, mākslas terapeita un optometrista kvalifikācija, vienlaikus tiek precizēta II.sadaļa “Reģistrētu ārstniecības personu amati” paredzot, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) amats ir 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā.
Vienlaikus saskaņā ar Noteikumu Nr.851 1. punktā lietoto saīsinājumu - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji (turpmāk – transportlīdzekļa vadītājs), tiek precizēts Noteikumu Nr.851 1.pielikuma 9.rinda.
2022.gadam un turpmāk ik gadu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai tiek piešķirts 35 000 000 euro.
No piešķirtajiem 35 000 000 euro, lai 2022.gadā un turpmāk ik gadu nodrošinātu iepriekš minēto, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek aizstāts profesijas nosaukums “Māsa (medicīnas māsa)” ar nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”, paredzot attiecīgās profesijas 3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju), ir nepieciešams novirzīt 4 359 534 euro. Attiecīgi veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai, tas ir ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksas pieaugumam par 4,4% un ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksas pieaugumam par 4,74%), no 2022.gada plānotais finansējums ir 30 640 466 euro (35 000 000 euro – 4 359 534 euro).
2022.gadā paredzēts palielināt veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošam ārstniecības personām, Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrības VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošam ārstniecības personām un Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošam ārstniecības personām darba samaksu, līdz ar to nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr.851 2.pielikumu, palielinot ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai.
No 2022.gadam un turpmāk ik gadu papildus piešķirtajiem 35 000 000 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 34 220 781 euro tiek novirzīti ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas no 2022.gada 1.janvāra palielināšanai (1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%), ņemot vērā māsu izmaiņas, paredzot attiecīgās profesijas 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju).
Ārstniecības personas zemākā mēnešalga
1. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 1 489, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 555, Starpība (euro) +66;
2. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 1 311, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 369, Starpība (euro) +58;
3. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 985, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 032, Starpība (euro) +47;
4. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 867, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 908, Starpība (euro) +41;
5. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 772, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 809, Starpība (euro) +37;
6. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 723, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 723, Starpība (euro) 0.
Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.
Risinājuma apraksts
-
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Lai Veselības ministrija varētu iesniegt Finanšu ministrijā un Pārresoru koordinācijas centrā priekšlikumu par 2022.-2024.gada starpnozaru prioritāro pasākumu “Ārstniecības personu darba samaksas pieauguma nodrošināšana” un tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu, Veselības ministrijas padotības iestādēm un ministrijām (Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Labklājības ministrijai tika lūgts iesniegt aktuālo informāciju par budžeta iestādēs, ministrijas un pašvaldību padotībā esošajās izglītības iestādēs, kā arī līgumorganizācijās, ar kurām noslēgts līgums par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (ja ir attiecināms), nodarbināto ārstniecības personu slodzēm un darba samaksu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums attiecas uz ārstniecības personām, kas strādā pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībāsnodarbinātajām ārstniecības personām, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona), kā arī medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem un Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošam ārstniecības personām.
Plānotais vidējais ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 22 174 (2021.gadā slodžu skaits – 22 170), tai skaitā vidējais ārstu un funkcionālo speciālistu slodžu skaits 7 818 (2021.gadā slodžu skaits – 7 826), vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes personu slodžu skaits 11 316 (2021.gadā slodžu skaits – 11 304), vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu slodžu skaits 3 040 (2021.gadā slodžu skaits – 3 040).
Plānotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veselības aprūpes jomā nodarbināto slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 2 082,65 (2021.gadā slodžu skaits – 2 919,75), tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 1 640,10 (2021.gadā slodžu skaits – 1335,6) un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 442,55 (2021.gadā slodžu skaits – 738,85).
Plānotais Valsts asinsdonoru centrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 93, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 84 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 9.
Plānotais Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbināto tiesu medicīnas ekspertu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 52,15 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 106,13 (2021.gadā slodžu skaits – 112), tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 102,25 (2021.gadā slodžu skaits – 102,25) un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 3,88 (2021.gadā slodžu skaits – 9,75).
Plānotais Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrībā VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 23,10 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 91,2, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 62,9 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 28,3.
Plānotais Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 300,9, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 230,9 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 70.
Plānotais Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 54,05, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 42,25 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 11,80.
Plānotais vidējais ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 22 174 (2021.gadā slodžu skaits – 22 170), tai skaitā vidējais ārstu un funkcionālo speciālistu slodžu skaits 7 818 (2021.gadā slodžu skaits – 7 826), vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes personu slodžu skaits 11 316 (2021.gadā slodžu skaits – 11 304), vidējais ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personu slodžu skaits 3 040 (2021.gadā slodžu skaits – 3 040).
Plānotais Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veselības aprūpes jomā nodarbināto slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 2 082,65 (2021.gadā slodžu skaits – 2 919,75), tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 1 640,10 (2021.gadā slodžu skaits – 1335,6) un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 442,55 (2021.gadā slodžu skaits – 738,85).
Plānotais Valsts asinsdonoru centrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 93, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 84 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 9.
Plānotais Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbināto tiesu medicīnas ekspertu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 52,15 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 106,13 (2021.gadā slodžu skaits – 112), tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 102,25 (2021.gadā slodžu skaits – 102,25) un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 3,88 (2021.gadā slodžu skaits – 9,75).
Plānotais Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrībā VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 23,10 - sertificēto ārstniecības personu amatu slodzes.
Plānotais Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 91,2, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 62,9 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 28,3.
Plānotais Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 300,9, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 230,9 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 70.
Plānotais Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošo ārstniecības personu slodžu skaits 2022.gadam, kurām tiek plānos darba samaksas palielinājums, kopā ir 54,05, tai skaitā sertificēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 42,25 un reģistrēto ārstniecības personu amatu slodžu skaits 11,80.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
34 220 781
0
34 220 781
34 220 781
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
34 220 781
0
34 220 781
34 220 781
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-34 220 781
0
-34 220 781
-34 220 781
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-34 220 781
0
-34 220 781
-34 220 781
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-34 220 781
-34 220 781
-34 220 781
5.1. valsts pamatbudžets
0
-34 220 781
-34 220 781
-34 220 781
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022.gadam un turpmāk ik gadu kopā papildu nepieciešamais finansējums veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai – 35 000 000 euro apmērā paredzēts Saeimā 2.lasījumā 2021.gada 23.novembrī pieņēmtajā likumā “Par valsts budžetu 2022.gadam”” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”, no tiem veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai no 2022.gada pieejamais finansējums – 35 000 000 euro (tai skaitā 34 220 781 euro tiek novirzīti ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas no 2022.gada 1.janvāra palielināšanai (1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%)), ņemot vērā māsu izmaiņas, paredzot attiecīgās profesijas 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju), un, lai paaugstinātu darba samaksu Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu budžeta resoru padotības iestāžu ārstniecības personām uz kurām ir attiecināms Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās mēnešalgu grupu maksimālās mēnešalgas 772 219 euro apmērā.
Lai palielinātu 2022.gadā ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai atbilstoši Noteikumu Nr.851 2.pielikumam, ņemot vērā māsu izmaiņas, paredzot attiecīgās profesijas 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju), papildu nepieciešamais finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu ir 34 220 781 euro apmērā, tai skaitā:
1. Darba samaksas palielināšana ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī rezidentiem noteikumu projekts paredz ar 2022.gada 1.janvāri, atbilstoši kategoriju sadalījumam, palielināt ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi 1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%, tam paredzot finansējumu 30 567 420 euro apmērā, tai skaitā integrēšanai tarifos 29 395 656 euro, reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām 26 042 euro un rezidentiem 1 145 722 euro.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.2., Nr.3 un Nr.4).
Rezidentiem 1 145 722 euro apmērā darba samaksas palielinājumam 4,4% atbilstoši noteikumu projektam, lai nodrošinātu zemāko mēnešalgas likmi rezidentiem kvalifikācijas kategorijā Nr.2 (ietekme uz 929 rezidentiem gadā).
Ministru kabineta 2011.gada 30.augustā noteikumi Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” nosaka: rezidenta darba samaksu, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām un, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augustā noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”” projekts paredz rezidentiem mēnešalgas likmes pieaugumu 4,4% apmērā no 2022.gada:
1 492,34 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē;
1 940,05 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas;
1 641,58 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē;
2 134,05 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas.
Papildus radot finansiālu ietekmi 1 145 722 euro apmērā no 2022.gada turpmāk ik gadu (ietekme uz 929 rezidentiem gadā).
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.3 un Nr.4).
- Ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus darba samaksas palielinājumam 1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%, tai skaitā reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām (plānotais vidējais slodžu skaits 2022.gadam – 19 134), 29 421 699 euro apmērā, lai nodrošinātu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanu.
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.1 un Nr.2).
Tai skaitā sadalījumā pa Veselības ministrijas budžeta programmām:
- 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” – 29 395 657 euro tai skaitā sekojošas apakšprogrammās:
33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 6 761 592 euro;
33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 1 169 238 euro;
33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 8 082 927 euro;
33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 8 653 015 euro;
33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 4 728 885 euro.
- 02.00.00 “Medicīnas izglītība” apakšprogrammā 02.04.00 “Rezidentu apmācība” – 1 145 722 euro.
- 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana” apakšprogrammā 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” – 26 042 euro.
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts palielināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem no 1 862 euro uz 1 963 euro (palielinājums + 101 euro) un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem no 1 117 euro uz 1 183 euro (palielinājums + 66 euro). Tai skaitā tiks nodrošināts darba samaksas pieaugumus plānotajiem 929 rezidentiem.
2. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus) 2 873 111 euro.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.04.00 “Neatliekamā medicīniskā palīdzība” – 2 873 111 euro (Skatīt anotācijas pielikumu Nr.6).
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
3. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus) 110 203 euro.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.03.00 “Asins un asins komponentu nodrošināšana” – 110 203 euro (Skatīt anotācijas pielikumu Nr.7).
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
4. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem 73 559 euro.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.06.00 “Tiesu medicīniskā ekspertīze” – 73 559 euro (Skatīt anotācijas pielikumu Nr.8).
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
5. Plānots palielināt darba samaksu citu budžeta resoru ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus) 596 487 euro no papildus pieejamā finansējuma.
5.1. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” – 130 647 euro;
5.2. Labklājības ministrijai 435 191 euro apmērā, tai skaitā:
5.2.1. budžeta apakšprogrammā 05.03.00 “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās” – 305 117 euro;
5.2.2. budžeta apakšprogrammā 05.37.00 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana” – 52 359 euro;
5.2.3. budžeta apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” – 77 715 euro;
5.3. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 38.05.00 “Veselības aprūpe un fiziskā sagatavošana” – 30 649 euro
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.5., Nr.9. un Nr.10)
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
Lai palielinātu 2022.gadā ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai atbilstoši Noteikumu Nr.851 2.pielikumam, ņemot vērā māsu izmaiņas, paredzot attiecīgās profesijas 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju), papildu nepieciešamais finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu ir 34 220 781 euro apmērā, tai skaitā:
1. Darba samaksas palielināšana ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī rezidentiem noteikumu projekts paredz ar 2022.gada 1.janvāri, atbilstoši kategoriju sadalījumam, palielināt ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi 1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%, tam paredzot finansējumu 30 567 420 euro apmērā, tai skaitā integrēšanai tarifos 29 395 656 euro, reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām 26 042 euro un rezidentiem 1 145 722 euro.
(Skatīt anotācijas pielikumus Nr.2., Nr.3 un Nr.4).
Rezidentiem 1 145 722 euro apmērā darba samaksas palielinājumam 4,4% atbilstoši noteikumu projektam, lai nodrošinātu zemāko mēnešalgas likmi rezidentiem kvalifikācijas kategorijā Nr.2 (ietekme uz 929 rezidentiem gadā).
Ministru kabineta 2011.gada 30.augustā noteikumi Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi” nosaka: rezidenta darba samaksu, kas nav zemāka par zemāko mēnešalgu, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām un, ka rezidenta mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai daudzprofilu slimnīcā, kura sadarbojas ar reģionālo daudzprofilu slimnīcu, vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas ir vismaz par 30 % lielāka nekā zemākā mēnešalga, kas noteikta normatīvajos aktos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām.
Veselības ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augustā noteikumos Nr.685 “Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi”” projekts paredz rezidentiem mēnešalgas likmes pieaugumu 4,4% apmērā no 2022.gada:
1 492,34 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē;
1 940,05 euro rezidenta apmācībai pirmajā un otrajā rezidentūras gadā pamatspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas;
1 641,58 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē;
2 134,05 euro rezidenta apmācībai no trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un no pirmā rezidentūras gada papildspecialitātē un apakšspecialitātē, ja rezidentūra notiek reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes (vispārējās prakses) ārsta praksē ārpus Rīgas.
Papildus radot finansiālu ietekmi 1 145 722 euro apmērā no 2022.gada turpmāk ik gadu (ietekme uz 929 rezidentiem gadā).
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.3 un Nr.4).
- Ārstniecības personām, kas sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus darba samaksas palielinājumam 1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%, tai skaitā reģistru uzturēšanā un metodiski organizatoriska darbā iesaistītām ārstniecības personām (plānotais vidējais slodžu skaits 2022.gadam – 19 134), 29 421 699 euro apmērā, lai nodrošinātu zemākās mēnešalgas likmes paaugstināšanu.
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.1 un Nr.2).
Tai skaitā sadalījumā pa Veselības ministrijas budžeta programmām:
- 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” – 29 395 657 euro tai skaitā sekojošas apakšprogrammās:
33.14.00 “Primārās ambulatorās veselības aprūpes nodrošināšana” – 6 761 592 euro;
33.15.00 “Laboratorisko izmeklējumu nodrošināšana ambulatorajā aprūpē” – 1 169 238 euro;
33.16.00 “Pārējo ambulatoro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 8 082 927 euro;
33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” – 8 653 015 euro;
33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” – 4 728 885 euro.
- 02.00.00 “Medicīnas izglītība” apakšprogrammā 02.04.00 “Rezidentu apmācība” – 1 145 722 euro.
- 45.00.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana” apakšprogrammā 45.01.00 “Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana” – 26 042 euro.
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts palielināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem no 1 862 euro uz 1 963 euro (palielinājums + 101 euro) un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem no 1 117 euro uz 1 183 euro (palielinājums + 66 euro). Tai skaitā tiks nodrošināts darba samaksas pieaugumus plānotajiem 929 rezidentiem.
2. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus) 2 873 111 euro.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.04.00 “Neatliekamā medicīniskā palīdzība” – 2 873 111 euro (Skatīt anotācijas pielikumu Nr.6).
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
3. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus) 110 203 euro.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.03.00 “Asins un asins komponentu nodrošināšana” – 110 203 euro (Skatīt anotācijas pielikumu Nr.7).
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
4. Plānots palielināt darba samaksu Veselības ministrijas padotības iestādes Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem 73 559 euro.
Veselības ministrijas budžeta programmas 39.00.00 “Specializētās veselības aprūpes nodrošināšana” apakšprogrammā 39.06.00 “Tiesu medicīniskā ekspertīze” – 73 559 euro (Skatīt anotācijas pielikumu Nr.8).
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
5. Plānots palielināt darba samaksu citu budžeta resoru ārstniecības personām (kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus) 596 487 euro no papildus pieejamā finansējuma.
5.1. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 04.01.00 “Ieslodzījuma vietas” – 130 647 euro;
5.2. Labklājības ministrijai 435 191 euro apmērā, tai skaitā:
5.2.1. budžeta apakšprogrammā 05.03.00 “Aprūpe valsts sociālās aprūpes institūcijās” – 305 117 euro;
5.2.2. budžeta apakšprogrammā 05.37.00 “Sociālās integrācijas valsts aģentūras administrēšana un profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšana” – 52 359 euro;
5.2.3. budžeta apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” – 77 715 euro;
5.3. Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 38.05.00 “Veselības aprūpe un fiziskā sagatavošana” – 30 649 euro
(Skatīt anotācijas pielikumu Nr.5., Nr.9. un Nr.10)
Kā rezultātā
2022.gadā paredzēts paaugstināt darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai no 2022.gada ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā pieejamais finansējums – 35 000 000 euro, tai skaitā:
1. 34 220 781 euro - finansiālā ietekme no Ministru kabineta noteikumu “Grozījums Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumos Nr. 851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem”” projekta;
2. 779 219 euro - lai paaugstinātu darba samaksu ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un citu budžeta resoru padotības iestāžu ārstniecības personām uz kurām ir attiecināms Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktās mēnešalgu grupu maksimālās mēnešalgas un Labklājības ministrijas līgumorganizāciju, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma pamata, ārstniecības personām atbilstoši citiem spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, tai skaitā Ministru kabineta 2013.gada 29.janvārī noteikumiem Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību”.
Ar Valsts kancelejas iniciēto jautājumu par divu veidu normatīvo regulēju ārstniecības personu darba samaksai plānots skatīt 2022.gadā pie ārstniecības personu darba samaksas regulējošo normatīvo aktu pārskatīšanas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Lai realizētu ārstniecības personu minimālās mēnešalgas izmaiņas, vienlaicīgi tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, nosakot izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, lai realizētu noteikumos paredzēto ārstniecības personu mēnešalgas palielinājumu un turpinātu sekmēt reformu ietvaros pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos, palielinot noteikto vidējo darba samaksu mēnesī ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā, un grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, lai noteiktu darba samaksas pieaugumu rezidentiem 4,4% apmērā.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.1.2. 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”
Pamatojums un apraksts
Lai realizētu ārstniecības personu minimālās mēnešalgas izmaiņas, vienlaicīgi tiek izstrādāti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta noteikumos Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, nosakot izmaiņas veselības aprūpes pakalpojumu tarifos, lai realizētu noteikumos paredzēto ārstniecības personu mēnešalgas palielinājumu un turpinātu sekmēt reformu ietvaros pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanos, palielinot noteikto vidējo darba samaksu mēnesī ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem 4,4% apmērā un ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem 4,74% apmērā, un grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos Nr.685 “Rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtība”, lai noteiktu darba samaksas pieaugumu rezidentiem 4,4% apmērā.
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Valsts asinsdonoru centrs
- Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrs
- Tieslietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Labklājības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi