Anotācija (ex-ante)

Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumi Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem (turpmāk – Noteikumi Nr.851) nosaka zemākās mēnešalgas pašvaldību iestādēs, valsts iestādēs, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās vai publiski privātajās kapitālsabiedrībās nodarbinātajām ārstniecības personām, kas sniedz no valsts vai pašvaldības budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, un ārstniecības personām, kas sniedz no pašvaldību budžetiem apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus pašvaldību izglītības iestādēs (turpmāk – ārstniecības persona),  kā arī medicīnas asistentiem, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Lai nodrošinātu labus sabiedrības veselības rādītājus, svarīgas ir ne tikai modernas tehnoloģijas, jauni, efektīvi medikamenti un progresīvas diagnostikas un ārstniecības metodes, bet neaizvietojama loma ir veselības aprūpē iesaistītajiem cilvēkresursiem, kas ir nozīmīga un neaizstājama veselības aprūpes nozares sastāvdaļa.
Veselības nozares izaicinājums ir saglabāt pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, kas ir problēma galvenokārt zemā atalgojuma dēļ. Latvijā ir viens no zemākajiem māsu skaita rādītājiem OECD valstīs (4.6 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 8.8 OECD vidēji) un par OECD vidējo rādītāju nedaudz zemāks ārstu skaits (3.2 uz 1000 iedzīvotāju, salīdzinot ar 3.5 OECD vidēji).
Arī Valsts kontrole ziņojumā “Cilvēkresursi veselības aprūpē”[1] un  Eiropas Komisija 2020.gadā sagatavotajā Eiropas Semestra ziņojumā[2] ir norādījušas, ka līdztekus nepietiekamajam finansējumam Latvijas veselības aprūpē, kā viena no lielākajām risināmajām problēmām ir nepietiekamie cilvēkresursi.


[1] Latvijas Republikas Valsts kontrole, 2019, Lietderības revīzija “Cilvēkresursi veselības aprūpē”

[2] European Commission Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on the 2020 National Reform Programme of Latvia and delivering a Council opinion on the 2020 Stability Programme of Latvia,  Brussels, 20.5.2020 COM(2020) 514 final

Arī Covid-19 pandēmija spilgti izgaismoja cilvēkresursu problēmas ārstniecības iestādēs un iestāžu spēju nodrošināt savu darbību un veikt visu pacientu aprūpi.
Lai risinātu veselības aprūpes cilvēkresursu trūkumu, viens no svarīgākajiem faktoriem ir darba samaksas palielinājums veselības nozarē strādājošajiem, kas ir bijusi viena no Veselības ministrijas galvenajām prioritātēm iepriekšējos gados.
 2017.gadā apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par veselības aprūpes sistēmas reformu” (atbalstīts ar Ministru kabineta  2017.gada 7.augusta rīkojumu Nr.784 (MK sēdes protokols Nr.37 34.§)) paredz plānveida finansējuma pieaugumu veselības aprūpes nozarei, tai skaitā arī atalgojuma pieaugumu turpmāko gadu garumā, tas ir 20% pieaugumu līdz 2021.gadam un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu.
Kopumā no 2018. gada līdz 2021. gadam ikgadēji ir noticis ārstniecības personu vidējās  darba samaksas pieaugums:
- 2018.gadā – ārstiem darba samaksa pieauga par 31%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 26%, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 13%;
- 2019.gadā – visām ārstniecības personām par 20%;
- 2020.gadā - visām ārstniecības personām par 10%;
- 2021.gadā - visām ārstniecības personām par 25,39%.
Atbilstoši iepriekš minētajam četru gadu laikā darba samaksas pieaugums ārstiem pret 2017.gadu – 117% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 1 862 euro x 100/859 euro -100 = 117%), ārstniecības un pacientu aprūpes personām – 108% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 1 117 euro x 100/537 euro -100 = 108%),  ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 86% (darba samaksas pieaugums tarifā 2021.gads pret 2017.gadu: 540 euro x 100/400 euro -100 = 86%).
Pārskatos par strādājošo faktisko vidējo atlīdzību, vidējo atalgojumu un vidējo mēneša amatalgu un izlietotajiem līdzekļiem atlīdzības pieaugumam, kurus ārstniecības iestādes sniedz Nacionālajam veselības dienestam,  ir iekļauta informācija par faktisko atalgojumu:
2021.gada 6 mēnešos (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti,    zobārsti    un    funkcionālie speciālisti - 3 106 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 858 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes atbalsta personas – 1 212 euro
2020.gads (kopā ar Covid-19 piemaksām):
Ārsti,    zobārsti    un    funkcionālie speciālisti – 2 309 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1 277 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes atbalsta personas – 892 euro
2019.gads:
Ārsti,    zobārsti    un    funkcionālie speciālisti – 2 022 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 1  154 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes atbalsta personas – 766 euro
2018.gads:
Ārsti,    zobārsti    un    funkcionālie speciālisti – 1 678 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 974 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes atbalsta personas – 646 euro
2017.gads:
Ārsti,    zobārsti    un    funkcionālie speciālisti – 1 438 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes personas un funkcionālo speciālistu asistenti – 809 euro
Ārstniecības  un  pacientu  aprūpes atbalsta personas – 543 euro.


Attiecīgi 2019.gadā faktiskais atalgojums ārstiem,    zobārstiem    un    funkcionālajiem speciālistiem – 2 022 euro (dati par 2020.gadu un 2021.gadu nav vērtējami, jo nav pieejama informācija par atalgojuma apjomu bez terminētajām  Covid-19 piemaksām), uz 2021.gadu tiek pieņemts, ka atalgojums sasniedz 2 789 euro (ar 2020.gada un 2021.gada darba samaksas pieaugumiem, attiecīgi 10% un 25,39 % (2022 euro x 10% = 2 224,2 euro x 25,39%  = 2 789 euro), kas pret  tautsaimniecību būtu  (2789/1097) = 254,24%, tādejādi sasniedzot politikas plānošanas dokumentā izvirzīto mērķis “un 2021.gadā par mērķi ārstiem nosakot divkāršu tautsaimniecībā nodarbināto vidējo darba samaksu”. Taču faktiskais atalgojums neatspoguļojas (nav nofinansēts) caur veselības aprūpes pakalpojuma tarifiem, kur finansējums 2021.gadam ir noteikta darba samaksa 1 862 euro apmērā ārstiem,    zobārstiem    un    funkcionālajiem speciālistiem


Veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā ir veiktas izmaiņas, nosakot, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek aizstāts profesijas nosaukums “Māsa (medicīnas māsa)” ar nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)” un precizēti māsas specialitāšu nosaukumi.  Vienlaikus nosakot, ka māsas profesionālo kvalifikāciju var iegūt otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā (atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (saīsinājumā - 6.LKI)).
Veselības ministrija 2019.gadā izstrādāja Konceptuālo ziņojumu “Par māsas profesijas turpmāko attīstību” (atbalstīts ar Ministru kabineta  2019.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.537 (MK sēdes protokols Nr.50 25.§)), kurā piedāvāta rīcība trīs galvenajos virzienos:
- veikt grozījumus veselības un izglītības jomas normatīvajos aktos, kas nosaka kvalifikācijas prasības, profesionālās darbības uzdevumus, kompetenci māsas profesijā, lai māsas profesijas pamatizglītībā ietvertu padziļinātas kompetences, kas ir pielietojamas visās aprūpes jomās, tādejādi nodrošinot, ka persona pēc māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācijas iegūšanas ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē.
- ieviest jaunu pieeju māsas specializācijai, kuru var iegūt profesionālās pilnveides programmas ietvaros (līdzšinējais regulējums paredz, lai iegūtu pamatspecialitāti, pēc koledžas beigšanas jāturpina studijas augstskolā), vienlaikus dodot studējošiem izvēles iespēju paralēli pēdējā gada studijām apgūt profesionālās pilnveides programmu un iegūt specializāciju ātrāk;
- atteikties no sertifikācijas procesa, tās ietvaros māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāt ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās[1].

[1] Konceptuālā ziņojuma "Par māsas profesijas turpmāko attīstību" 4.punkts

2020.gada 7.oktobrī stājās spēkā likums “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””, kas paredz, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek mainīts reglamentētās profesijas veselības aprūpes jomā profesijas “Māsa (medicīnas māsa)” uz nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”. Tādējādi saskaņojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas nosaukumu Eiropas Savienībā[1].
Ir izstrādāts un apstiprināts māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts (piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis (saīsinājumā - 5.PKL), kas atbilst sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim (saīsinājumā - 6.LKI)), kas nosaka profesionālās darbības pienākumus, uzdevumus un to izpildei nepieciešamās prasmes zināšanas un kompetences[2]. 


[1] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/55/ES (2013.gada 20. novembris), ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu ( IMI regulu)  21.a panta 23) apakšpunkts

[2] Māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas standarts saskaņots Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes 2020. gada 12. augusta sēdē, protokols Nr. 6
Pieejams: https://registri.visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/2017/PS-144.pdf


Kā arī veiktas izmaiņas Ārstniecības personu klasifikatorā, kas ir noteikts Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumu Nr. 317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 1.pielikumā, kur ir noteikti ārstniecības personu profesiju, specialitāšu saraksti un ārstnieciskās un diagnostiskās metodes māsu praksē[1]. Un veiktas izmaiņas Ministru kabineta 2009.gada 24. marta noteikumos Nr.268 “Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu” (turpmāk – Noteikumi Nr.268), lai māsa ir tiesīga patstāvīgi strādāt ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē un vienkāršojot māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specializāciju iegūšanu[2].


[1] Ministru kabineta 2021. gada 31. augusta noteikumi Nr. 603 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 24. maija noteikumos Nr. 317 "Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība"".

[2] Ministru kabineta 2020. gada 10. decembra noteikumi Nr. 737 "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 24. marta noteikumos Nr. 268 "Noteikumi par ārstniecības personu un studējošo, kuri apgūst pirmā vai otrā līmeņa profesionālās augstākās medicīniskās izglītības programmas, kompetenci ārstniecībā un šo personu teorētisko un praktisko zināšanu apjomu""


Būtiski ir atzīmēt, ka ne tikai ir mainīts māsas (vispārējās aprūpes māsas) izglītības līmenis, bet arī māsas (vispārējās aprūpes māsas) specialitātēs netiks piemērota sertifikācija. Tas nozīmē, ka pacientu aprūpi veiks Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa (vispārējās aprūpes māsa). Veselības ministrija, lai izpildītu Ministru kabineta 2019.gada 29.oktobra rīkojuma Nr.537 “Konceptuālais ziņojums “Par māsas profesijas turpmāko attīstību”” 2.punktā noteikto - atbalstīt konceptuālā ziņojuma II sadaļas 2. nodaļā ietvertos pasākumus māsu specialitātes un papildspecialitātes aizstāšanai ar specializāciju noteiktās aprūpes jomās, atsakoties no sertifikācijas procesa, ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” (VSS-838), kas apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 30.novembra sēdē. Likumprojekts paredz, ka patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā pamatspecialitātē atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kompetencei atļauts māsām, kuras ir reģistrētas ārstniecības personu reģistrā un ieguvušas profesionālās kvalifikācijas apliecību.


Ņemot vērā to, ka Ministru kabineta 2021.gada 31.augusta noteikumu Nr.603 “Grozījumi Ministru kabineta 2016.gada 24.maija noteikumos Nr.317 “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība”” 1.4.apakšpunkts, kas paredz papildināt noteikumus ar 60.⁹punktu, tiek noteikti  pārejas nosacījumi (piešķirtie sertifikāti ir derīgi līdz sertifikāta derīguma termiņa beigām) un likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā” nav pieņemts Saeimā, tad Noteikumu Nr.851 1.pielikuma I.sadaļā “Sertificētu ārstniecības personu amati” tiek saglabāts un vienlaikus precizēts māsas (vispārējās aprūpes māsa) profesijas amata nosaukums 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā.
Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikumu - Ārstniecības personu un transportlīdzekļa vadītāju amatu kvalifikācijas kategorijas, ar veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā noteikto, ka pacientu aprūpi veic Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa un māsas (vispārējās aprūpes māsas) profesijas specialitātēs nav noteikta prasība pēc ārstniecības personas sertifikāta. Līdz ar to svītrojot māsas no Noteikumu Nr.851 1.pielikuma I.sadaļas “Sertificētu ārstniecības personu amati”. Ņemot vērā, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācija (profesija) ir iegūstamā tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā, tieši tā pat kā fizioterapeita, audiologopēda, uztura speciālista, ergoterapeita, tehniskā ortopēda, mākslas terapeita un optometrista kvalifikācija, vienlaikus tiek precizēta II.sadaļa “Reģistrētu ārstniecības personu amati”  paredzot, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) amats ir 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā. Pēc tam, kad Saeimā būs pieņemti grozījumi Ārstniecības likumā, tiks precizēts Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikums, svītrojot māsas no 1.pielikuma I. sadaļas “Sertificētu ārstniecības personu amati”.

Nepieciešams precizēt Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumu Nr.851 “Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem” 1.pielikumu - Ārstniecības personu un transportlīdzekļa vadītāju amatu kvalifikācijas kategorijas, ar veselības aprūpes jomas normatīvajā regulējumā noteikto, ka pacientu aprūpi veic Ārstniecības personu reģistrā reģistrēta māsa (vispārējās aprūpes māsa). Ņemot vērā, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) kvalifikācija (profesija) ir iegūstamā tikai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programmā, tieši tā pat kā fizioterapeita, audiologopēda, uztura speciālista, ergoterapeita, tehniskā ortopēda, mākslas terapeita un optometrista kvalifikācija, vienlaikus tiek precizēta II.sadaļa “Reģistrētu ārstniecības personu amati”  paredzot, ka māsas (vispārējās aprūpes māsas) amats ir 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā.

Vienlaikus saskaņā ar Noteikumu Nr.851 1. punktā lietoto saīsinājumu - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji (turpmāk – transportlīdzekļa vadītājs), tiek precizēts Noteikumu Nr.851 1.pielikuma 9.rinda.


2022.gadam un turpmāk ik gadu veselības aprūpes darbinieku  darba samaksas paaugstināšanai tiek piešķirts 35 000 000 euro.
No piešķirtajiem 35 000 000 euro, lai 2022.gadā un turpmāk ik gadu nodrošinātu iepriekš minēto, ka no 2022.gada 1.janvāra tiek aizstāts profesijas nosaukums “Māsa (medicīnas māsa)” ar nosaukumu “Māsa (vispārējās aprūpes māsa)”, paredzot attiecīgās profesijas 3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3. ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju), ir nepieciešams novirzīt 4 359 534 euro. Attiecīgi veselības aprūpes darbinieku darba samaksas palielināšanai, tas ir ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksas pieaugumam par 4,4% un ārstniecības un pacientu aprūpes personu darba samaksas pieaugumam par 4,74%), no 2022.gada plānotais finansējums ir 30 640 466 euro (35 000 000 euro – 4 359 534 euro).


2022.gadā paredzēts palielināt veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem, tai skaitā  Veselības ministrijas padotības iestādes Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un  Valsts asinsdonoru centrā strādājošam ārstniecības personām,  Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā nodarbinātajiem tiesu medicīnas ekspertiem, Tieslietu ministrijas padotības iestādes Ieslodzījumu vietu pārvaldē strādājošam ārstniecības personām, Iekšlietu ministrijas kapitālsabiedrības VSIA “Iekšlietu ministrijas poliklīnika” strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas līgumorganizācijās, kuras sociālos pakalpojumus sniedz uz līguma par Valsts pārvaldes deleģēto funkciju izpildi vai publiskā iepirkuma līguma pamata, strādājošam ārstniecības personām, Labklājības ministrijas Valsts sociālās aprūpes centros strādājošam ārstniecības personām un Labklājības ministrijas padotības iestādes Sociālās integrācijas valsts aģentūrā strādājošam ārstniecības personām darba samaksu, līdz ar to nepieciešams aktualizēt Noteikumu Nr.851 2.pielikumu, palielinot ārstniecības personu zemāko mēnešalgas likmi par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijai.


No 2022.gadam un turpmāk ik gadu  papildus piešķirtajiem 35 000 000 euro veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai 34 220 781 euro tiek novirzīti ārstniecības personu zemākās mēnešalgas likmes par slodzi 1.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas no 2022.gada 1.janvāra palielināšanai (1.-2.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,4% un 3.-5.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas par 4,74%), ņemot vērā māsu izmaiņas, paredzot attiecīgās profesijas 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijā (pārceļot māsas reģistrēto ārstniecības personu amatu grupā no 4.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorijas uz 3.ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategoriju).

Ārstniecības personas zemākā mēnešalga
1. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 1 489, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 555, Starpība (euro) +66;
2. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 1 311, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 369, Starpība (euro) +58;
3. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 985, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 1 032, Starpība (euro) +47;
4. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 867, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 908, Starpība (euro) +41;
5. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 772, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 809, Starpība (euro) +37;
6. Ārstniecības personas amata kvalifikācijas kategorija - zemākā mēnešalgas likme 2021.gadā (euro)
(vecā redakcija) 723, zemākā mēnešalgas likme no 2022.gada 1.janvāra (euro) (jaunā redakcija) 723, Starpība (euro) 0.

Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā, Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu paredzēs līgumā nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. 

-