Anotācija

Ar 2025. gada 3. decembrī pieņemtajiem grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likuma 16.¹ panta 6. punktā Ministru kabinetam ir dots pilnvarojums noteikt gadījumus, kad pašvaldība mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrolē iesaista dienestu, un kārtību, kādā tas notiek. 
Atbilstoša regulējuma trūkums var radīt atšķirīgu tiesību normu piemērošanu un nevienveidīgu institucionālās sadarbības praksi pašvaldībās.

Noteikumu projektā noteiktā dienesta iesaiste mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrolē attiecas uz situācijām, kad pastāv pamatotas aizdomas par dzīvnieka veselības vai dzīvības apdraudējumu.
Atbilstoši Dzīvnieku aizsardzības likumam mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību uzraudzību un kontroli savā administratīvajā teritorijā nodrošina pašvaldība. Noteikumu projekts neparedz dienesta iesaisti vispārējā mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzībā, bet nosaka situācijas, kad pašvaldība labturības prasību ievērošanas kontrolē iesaista dienestu.

Noteikumu projektā lietotais formulējums par dzīvnieka veselības vai dzīvības apdraudējumu ("ir apdraudēta dzīvnieka veselība vai dzīvība") ietver vispārīgu tiesību normu, taču šāda pieeja normatīvajos aktos tiek apzināti izmantota, lai nodrošinātu tās elastīgu piemērošanu dažādās situācijās, kas praksē var būt ļoti atšķirīgas un ne vienmēr iepriekš pilnībā nosakāmas.

Attiecībā uz iespējamo atšķirīgu interpretāciju praksē jāuzsver, ka līdzīga rakstura vispārīgas tiesību normas tiek plaši izmantotas arī citās jomās, tādēļ pašvaldībai ir iespēja informēt dienestu, veicinot institucionālo sadarbību, kā arī konsultējoties ar dienestu, ja rodas kādas šaubas vai aizdomas.
Vienlaikus lietotais formulējums "nav nodrošināta veterinārmedicīniskā aprūpe" noteikumu projektā tiek lietots apzināti, lai aptvertu plašu un praksē dažādu situāciju loku, kuras nav iespējams pilnībā paredzēt vai iepriekš precīzi noteikt.

Dienesta iesaistīšanās pašvaldību darbā var būt nepieciešama situācijās, kad, piemēram, dzīvniekam ir redzami fiziski bojājumi (atvērtas brūces, iespējami lūzumi), izteikta novājēšana, smagi ādas bojājumi, kustību traucējumi vai citas pazīmes, kas liecina par iespējamu dzīvnieka veselības apdraudējumu, kā arī situācijās, kad nav nodrošināta veterinārmedicīniskā aprūpe vai konstatēta ilgstoša dzīvnieka atstāšana bez aprūpes, ja tas var radīt kaitējumu dzīvnieka veselībai.

Tāpat praksē var rasties situācijas, kad dzīvniekam ir acīmredzami slimības simptomi vai vizuālas traumas, tomēr dzīvnieka īpašnieks vai turētājs ilgstoši nevēršas pie veterinārārsta, lai gan dzīvnieka veselības stāvoklis pasliktinās. Tāpat par veterinārmedicīniskās aprūpes trūkumu var liecināt tas, ka dzīvniekam nav nodrošināta nepieciešamā ārstēšana pēc veterinārārsta noteiktas diagnozes, netiek ievērota nozīmētā ārstēšana vai dzīvnieks tiek atstāts bez palīdzības, kad tam ir akūti vai hroniski veselības traucējumi.

Tās var būt arī situācijas, kad dzīvniekam netiek sniegta nepieciešamā palīdzība, ja tam ir smaga parazitāra invāzija, infekcijas slimība, ilgstošs ievainojums, izteikta novājēšana vai citi veselības traucējumi, kuru esība objektīvi norāda uz veterinārmedicīniskas iejaukšanās nepieciešamību. Svarīgi ir pievērst uzmanību arī tādām situācijām, kad dzīvniekam nav sniegta profilaktiskā aprūpe (piemēram, obligātā vakcinācija pret trakumsērgu).

Šajos noteikumos ietvertais notikumu saraksts nav pilnīgs, un dienestu var iesaistīt arī citās situācijās, ja pašvaldības rīcībā esošā informācija liecina par iespējamiem dzīvnieku aizsardzības vai labturības prasību pārkāpumiem.

Pašvaldības policijas inspektors var pievērst uzmanību šādām situācijām:
a) dzīvniekam nav nodrošinātas kustības vai regulāras pastaigas (ja tas ir nepieciešams atbilstošajai sugai, piemēram, suņiem, kas pārstāv īpaši aktīvu šķirni);
b) dzīvnieks tiek pakļauts pastāvīgam stresam, bailēm vai ciešanām (piemēram, agresīva izturēšanās, fiziska vai psiholoģiska ietekmēšana);
c) dzīvnieks tiek turēts piesiets vai ierobežots tādā veidā, kas rada sāpes, ciešanas vai ievērojami ierobežo dabisko uzvedību;
d) netiek nodrošināta dzīvnieka higiēna un kopšana (piemēram, ilgstoši nekopts apmatojums, nagi, kas rada veselības problēmas);
e) dzīvnieks tiek turēts kopā ar citiem dzīvniekiem apstākļos, kas rada savstarpējus ievainojumus vai apdraudējumu;
f) dzīvniekam nav nodrošināta aizsardzība pret traumām vai bīstamiem vides faktoriem (piemēram, pret piekļuvi bīstamām vielām, priekšmetiem vai vietām);

Pašvaldības policijas inspektors minētajās situācijās var rīkoties un novērst iemeslus vai informēt dienestu, ja nepieciešams,un vaicāt tā viedokli par konkrētu situāciju, kad pastāv pamatotas aizdomas par apdraudējumu dzīvniekam. Vienlaikus jāuzsver, ka regulējuma mērķis ir nevis sankcionēt katru situāciju, kad konstatēta dzīvnieka īpašnieka vai turētāja nolaidīga rīcība pret dzīvnieku, par neskaidrībām un nepieciešamo rīcību, bet gan dot iespēju kompetentajai iestādei izvērtēt konkrētos un faktiskos apstākļus, kā arī tos novērst.

Tieši šā iemesla dēļ tiesību normas formulējums saglabāts pietiekami elastīgs, lai to varētu piemērot dažādām situācijām, kad dzīvnieka veselības un labturības aizsardzības interesēs ir nepieciešama īpaša uzmanība vai jāsniedz veterinārmedicīniskā aprūpe.
Piemēram, situācijā, kad dzīvnieks ir ievainots, bezspēcīgs, novārdzis vai netiek sniegta veterinārmedicīniskā aprūpe un tam ir acīmredzamas slimības pazīmes (piemēram, ilgstošas sāpes, ievainojumi, nespēks, kustību traucējumi, strutaini iekaisumi u. c.), pašvaldības inspektors var informēt dienestu, lai precīzāk izvērtētu dzīvnieka stāvokli un dzīvnieka īpašnieka vai turētāja rīcību un atbildību.

Pašvaldība mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrolē iesaistīs atbilstošā dienesta teritoriālo struktūrvienību. Dienests savā tīmekļvietnē ir publicējis sarakstu, kurā norādīta dienesta teritoriālo struktūrvienību darbības teritorija atbilstoši pašvaldību administratīvajam iedalījumam.
Noteikumu projektā noteikts, ka pašvaldības darbinieks noteiktos gadījumos informē dienesta teritoriālo struktūrvienību elektroniski, pa telefonu vai rakstveidā, kā arī nosūta pieejamo informāciju par konstatētajiem apstākļiem. Par konkrētāku sadarbības un informācijas apmaiņas kārtību pašvaldības var vienoties ar konkrēto teritoriālo struktūrvienību. Papildus tam var tikt attīstīta institucionālā sadarbība un iekšējās procedūras, kas sekmē ātru informācijas apriti un efektīvu reaģēšanu, neierobežojot kompetento iestāžu spēju pielāgoties konkrēto apstākļu specifikai, tāpēc konkrēta termiņa noteikšana par informācijas sniegšanu normatīvajos aktos var nebūt pietiekami lietderīga un elastīga pieeja un ne vienmēr ir izpildāma, ievērojot situāciju dažādību praksē, to steidzamības pakāpi, kā arī iestādes rīcībā esošos resursus un operatīvās iespējas.
Dienests, saņēmis informāciju no pašvaldības, reaģē, cik vien iespējams, īsākā laikā atkarībā no iespējas prioritāri rīkoties situācijās, kad pastāv tiešs apdraudējums dzīvnieka veselībai vai dzīvībai. Šāda pieeja ļautu saglabāt nepieciešamo elastību, vienlaikus nodrošinot operatīvu reaģēšanu konkrētos apstākļos.

Pašvaldības, sazinoties ar dienestu par nepieciešamību piesaistīt dienestu, sniedz informāciju par konstatētiem apstākļu vai izvērstu aprakstu par notikumiem, lai pēc iespējas plašāk raksturotu konkrēto situāciju. Dienestam ir svarīgi zināt informāciju par dzīvnieka atrašanās vietu (adresi, koordinātas vai citu identificējošu aprakstu), ziņas par dzīvnieka īpašnieku vai turētāju (ja tādas ir pieejama), kontaktinformāciju turpmākai saziņai ar informācijas sniedzēju, konstatēto apstākļu aprakstu, tostarp par iespējamiem labturības pārkāpumiem vai veselības apdraudējuma pazīmēm, kā arī redzēt pievienotos pierādījumus (fotogrāfijas, videomateriālus, liecības u. c.), ja tādi ir pieejami.
Saņēmusi pašvaldības sniegto informāciju, dienesta amatpersona izvērtē saņemtās informācijas saturu, tās pietiekamību un iespējamo apdraudējumu dzīvnieka veselībai vai dzīvībai, kā arī nepieciešamību veikt pārbaudi notikuma vietā. Ja, izvērtējot saņemto informāciju, ir pamats uzskatīt, ka pastāv dzīvnieka veselības vai dzīvības apdraudējums vai ir nepieciešama faktisko apstākļu noskaidrošana, dienests organizē klātienes pārbaudi konkrētajā notikuma vietā iespējami īsā laikā atbilstoši riska novērtējumam.

Papildus iepriekšminētajām ziņām pašvaldība var sniegt arī šādu informāciju – datumu un laiku, arī konstatēto apstākļu fiksēšanas laiku, dzīvnieka sugu, aptuveno dzīvnieku skaitu un, ja iespējams, identifikācijas datus (piemēram, mikroshēmas esību), informāciju par dzīvnieka veselības stāvokli (redzami ievainojumi, uzvedības pārmaiņas vai aizdomas par slimību vai tās pazīmēm u. c.).