Anotācija (ex-ante)

Pakalpojuma saņemšanas kārtību regulē Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumi Nr.1613 “Kārtība, kādā nepieciešamo palīdzību sniedz bērnam, kurš cietis no prettiesiskām darbībām” (turpmāk - MK noteikumi Nr.1613), savukārt prasības pakalpojuma sniedzējiem nosaka Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumi Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem”. 
Pakalpojums bērnam tiek sniegts, lai bērns spētu atgūt fizisko un psihisko veselību un integrētos sabiedrībā. Lai to panāktu, psihologam ir nepieciešams izvēlēties bērnam atbilstošu, efektīvu intervenci, kas ir piemērota konkrētā bērna simptomu mazināšanai un kas ir arī labi aprakstīta, uz pierādījumiem balstīta un efektīva. Efektīvas terapeitiskās pieejas var būt dažādas atkarībā no bērna un no terapeita, bet visām uz pierādījumiem balstītajām pieejām pats terapijas ilgums ir vismaz 12 sesijas jeb tikšanās reizes[1]. Turklāt intervences ilgums nevar tikt mērīts kādas noteiktas pieejas sesiju skaitā, jo terapeitam sesijas jāizmanto arī, lai iepazītos ar bērnu, kā arī sagatavotu bērnu intervences beigām. Pie tam terapeiti, ja vien ir iespējams, var kombinēt šīs dažādās terapijas, lai sasniegtu konkrētā bērna mērķus.  
Pēdējo gadu laikā ir bijuši gadījumi, kad pašvaldību sociālo dienestu darbinieki interesējas, ko darīt situācijās, ja bērnam, kurš ir cietis no prettiesiskām darbībām un kurš saņēmis MK noteikumos Nr. 1613 noteikto pakalpojuma apjomu, pēc speciālista (psihologa) ieteikuma nepieciešams vēl nodrošināt pakalpojumu. Pašvaldību sociālie darbinieki šādos gadījumos lemj par  papildus psihologa konsultāciju piešķiršanu, to finansējot no pašvaldības budžeta. 

Tādējādi šobrīd spēkā esošais regulējums un ierobežojums, bērniem ļaujot saņemt tikai 20 valsts finansētas psihologa konsultācijas, nenodrošina pakalpojuma apjomu atbilstoši konkrētā bērna specifiskajām un individuālajām vajadzībām, jo īpaši gadījumos, ja bērns ir cietis īpaši smagā un komplicētā gadījumā. 
Atbilstoši Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (turpmāk – NAP2027) uzdevumam [87] vardarbības profilakses ietvaros jānodrošina savlaicīga intervence krīzes situācijās, kā arī jāstiprina cilvēku psiholoģiskā un emocionālā noturība un spēja rast labvēlīgu risinājumu. NAP2027 uzdevums ir ietverts Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādņu 2022.-2027.gadam  (turpmāk - Pamatnostādnes) 1.2. Rīcības virzienā [2], kas nosaka visa veida vardarbības izskaušanu, un paredz vardarbībā cietušo personu aizsardzību un rehabilitācijas atbalsta pakalpojuma paplašināšanu. 
Ņemot vērā, ka atbilstoši tiesiskajam regulējumam šobrīd vardarbībā cietušām pilngadīgām personām ir iespējams saņemt līdz 120 individuālajām konsultācijām dzīvesvietā vai institūcijā bez izmitināšanas, ir nepieciešams palielināt sniegto pakalpojumu apjomu vardarbībā cietušiem bērniem, lai nodrošinātu, ka arī bērniem sniegtais atbalsts būtu individuālajām vajadzībām atbilstošs un piemērots un tiktu sniegts bērnam nepieciešamajā apjomā. 
 
[1] Piemēram, kognitīvi biheiviorālajās terapijas ilgums ir 12 sesijas, uz traumu fokusētajai kognitīvi-biheiviorālajai terapijai 12-16 sesijas, kognitīvās procesēšanas terapijai 12-16 sesijas, uz traumu fokusētajai spēļu terapijai un piesaistes-traumas terapijām nav noteikts sesiju skaits, bet tās ilgums ir vairāki mēneši.

Noteikumu projekts paredz bērniem sniedzamā pakalpojuma apjoma  harmonizēšanu ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu vardarbībā cietušām pilngadīgām personām.

Pašvaldības sociālais dienests, saņemot psihologa sadarbības pārskatu un bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas iesniegumu  var palielināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumam dzīvesvietā vai iestādē piešķirto konsultāciju skaitu par 20 konsultācijām vienā reizē. Kopumā bērnam sniegtais konsultāciju skaits nevar pārsniegt 120 konsultācijas sociālās rehabilitācijas ietvaros. Tāpat atbilstoši MK noteikumu 1613. 14.1 punktam gada laikā pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai iestādē (tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē) var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai. 
 
Lai bērns, kurš cietis smagā un komplicētā vardarbības gadījumā, sociālās rehabilitācijas ietvaros, varētu saņemt līdz 120 konsultācijām, jāizpildās šādiem nosacījumiem šādi nosacījumi:
Bērns ir cietis smagā un komplicētā vardarbības gadījumā, bērnam ir piešķirts sociālās rehabilitācijas pakalpojums;
Bērns ir saņēmis sākotnējās 20 konsultācijas sociālās rehabilitācijas ietvaros;
Pēc sākotnējām 20 konsultācijām, psihologs ir secinājis un Sadarbības pārskatā ir aprakstījis, ka sociālās rehabilitācijas mērķis nav sasniegts un ir nepieciešams turpināt konsultēšanas procesu. Un sociālajā dienestā ir saņemts bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas pamatots iesniegums ar lūgumu turpināt sociālo rehabilitāciju;
Kad sociālajā dienestā ir saņemti abi minētie dokumenti (sadarbības pārskats un iesniegums), sociālais dienests var pieņemt lēmumu par papildu 20 konsultāciju piešķiršanu;
Bērns saņem papildu 20 konsultācijas (šajā posmā saņemtas jau 40 konsultācijas). Ja aizvien pēc saņemtajām konsultācijām psihologs ir secinājis un Sadarbības pārskatā ir aprakstījis, ka sociālās rehabilitācijas mērķis nav sasniegts un ir nepieciešams turpināt konsultēšanas procesu un sociālajā dienestā ir saņemts bērna vecāka, aizbildņa, iestādes vadītāja, audžuģimenes vai bāriņtiesas pamatots iesniegums ar lūgumu turpināt sociālo rehabilitāciju, bērnam var piešķirt vēl papildu 20 konsultācijas.
Nepieciešamības gadījumā šo procesu atkārto, konsultāciju skaitu pakāpeniski palielinot par 20 konsultācijām, līdz tiek sasniegts maksimālais konsultāciju skaits – 120.
Pēc sociālās rehabilitācijas pakalpojuma pabeigšanas bērns (tostarp arī kopā ar ģimenes locekli vai personu, kas bērnu aprūpē) var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas bērna sociālās funkcionēšanas uzturēšanai.
Bērnam, kurš cietis smagā un komplicētā vardarbības gadījumā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu var pabeigt brīdī, kad bērns ir sasniedzis sociālās rehabilitācijas mērķi un bērnam vairs nav nepieciešamas psihologa konsultācijas. Pakalpojuma ietvaros nav nepieciešams izmantot visas 120 konsultācijas. Konsultāciju pakāpeniska piešķiršana izveidota, lai ievērotu bērna labākās intereses, lai būtu iespējams novērtēt progresu, kas sasniegts sociālās rehabilitācijas ietvaros un novērtētu kādas ir bērna vajadzības. 20 konsultācijas bērns saņem aptuveni 6 mēnešus.

Psihologu sertifikācijas padome ir norādījusi, ka sociālās rehabilitācijas ietvaros ir ieteicams veidot paplašinātu sadarbības pārskatu, kuru Psihologu sertifikācijas padome ir izveidojusi un apstiprinājusi. Sadarbības pārskatā, nodrošinot psiholoģisko konsultēšanu sociālās rehabilitācijas pakalpojuma ietvaros, iekļauj šādu informāciju:

Vispārējā informācija – vārds, uzvārds, dzimšanas dati, izglītība, nodarbošanās, psiholoģiskās konsultēšanas uzsākšanas datums, sadarbības pārskata sagatavošanas  datums;
Psiholoģiskās konsultēšanas iemesls;
Mērķis, ko vēlas sasniegt konsultēšanas procesā;
Psiholoģiskās konsultēšanas norises apraksts – konsultēšanas reižu skaits un biežums, izmantotās konsultēšanas metodes, ierobežojumi;
Kādas psihologa darba metodes, strādājot ar personu, vēl tika izmantotas (piemēram, ja tika izmantotas psiholoģiskās izpētes metodes klienta vajadzību novērtēšanai). Kas konsultēšanas (rehabilitācijas) laikā tika secināts;
Klienta apraksts: Kāds bija klienta emocionālais / psiholoģiskais stāvoklis konsultēšanas (rehabilitācijas) sākumā un uz sadarbības pārskata sagatavošanas brīdi;
Tēmas, kas pārrunātas konsultēšanas procesā. Izmaiņas, kas notikušas. Kādas izmaiņas ir notikušas klienta emocionālajā (uzvedības u.c.) stāvoklī konsultēšanas laikā;
Konsultēšanas mērķa sasniegšana izvērtējums;
Turpmākais darbības plāns (ja nepieciešams), piemēram: konsultēšanas procesa turpināšana, citu personu vai speciālistu iesaistīšana u.c.; 
Citi būtiskie jautājumi, kuri ir nozīmīgi konkrētajā gadījumā.