Anotācija

MK noteikumu projekta mērķis ir izteikt jaunā redakcijā noteikumus Nr. 150, papildus izdarot noteikumos Nr. 150 grozījumus, kas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā tika virzīti ar TA lietas Nr. 25-TA-3093. Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmākā informācija attiecināma uz grozījumiem, kuri tiek izdarīti attiecībā pret spēkā esošo noteikumu Nr. 150 redakciju.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, pieejamo EKII finansējuma apjomu konkursa ietvaros, kā arī iedzīvotāju pastiprināto interesi iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu izmantojošas iekārtas enerģijas ražošanai mājsaimniecībās pašpatēriņa nodrošināšanai, ir nepieciešams palielināt atbalstāmo darbību loku, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu turpināt saņemt atbalstu konkursa ietvaros. Savukārt, lai pilnveidotu līdzšinējo pieeju un sniegtu mērķētu atbalstu, nepieciešams pārskatīt konkursa ietvaros noteikto atbalsta intensitāti atsevišķām mērķgrupām. Ņemot vērā iepriekš minēto, ar noteikumu projektu tiek piedāvāts paaugstināt atbalsta intensitāti Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājiem. Apliecība "Goda ģimene" ir valsts veidota  atbalsta programma daudzbērnu ģimenēm, kurās audzina trīs vai vairāk bērnus, tajā skaitā audžuģimenēs vai aizbildnībā esošus bērnus līdz 18 gadu vecumam. Tāpat apliecība pieejama pilngadīgām personām, kas nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus dien vispārējā valsts aizsardzības dienestu, kā arī ģimenēm, kurās tiek aprūpēts bērns ar invaliditāti vai pilngadīga persona līdz 24 gadiem ar I vai II grupas invaliditāti.
Kaut arī attiecīgais personu loks jau līdz šim varēja pretendēt uz programmas finansējumu vispārīgajā kārtībā, līdzšinējie nosacījumi neparedz palielinātu atbalsta intensitāti. Iestrādātie grozījumi sniedz būtisku sociālekonomisku stimulu un papildu motivāciju šai mērķgrupai, kurai sākotnējās investīcijas atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju uzstādīšanā bieži vien ir apgrūtinātas. Līdz ar to grozījumi sekmīgi salāgo vides politikas mērķus ar mērķtiecīgu sociālo atbalstu, nodrošinot racionālu un taisnīgu investīciju pārdali.
Izvērtējot mājsaimniecību izvēli starp noteikumos Nr. 150 piedāvātajām aktivitātēm, tika secināts, ka tikai 0,14% no mājsaimniecībām ir izvēlējušās veikt pieslēgumu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, kas liecina par zemu interesi salīdzinot ar citām piedāvātajām aktivitātēm. Pastāv vairāki iemesli kāpēc mājsaimniecības neizvēlās iepriekš minēto aktivitāti, proti, siltumtīklu nepieejamība, augstas pieslēguma izmaksas (projekta sagatavošana, siltummezgla izbūve un cauruļvadu pievilkšana), siltumenerģijas tarifu neprognozējamība (centralizētās siltumapgādes tarifi var mainīties atkarībā no kurināmā veida, kurināmā cenas, regulējuma un siltumenerģijas ražošanas uzņēmuma politikas) un atkarība no viena piegādātāja.
Gaisa kvalitāti negatīvi ietekmē vecu un mazefektīvu biomasas katlu izmantošana, kā arī zemas kvalitātes biomasas kurināmā izmantošana, īpaši mājsaimniecību sektorā. Galvenie daļiņu PM_2,5 avoti Latvijā 2022. gadā bija pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (61,4 %). Mājsaimniecības rada apmēram 59 % no kopējām emisijām, galvenais emisiju avots ir biomasas izmantošana apkurē.
Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētās. Gaisa piesārņojums ir galvenais priekšlaicīgas nāves un saslimšanu iemesls, un tas ir vienīgais lielākais vides izraisīts risks veselībai Eiropā. Aplēsts, ka daļiņu PM2,5 piesārņojums 2021. gadā Latvijā ir izraisījis 14 300 zaudētus dzīves gadus un 1 400 priekšlaicīgas nāves gadījumus, NO₂ piesārņojums – 1 300 zaudētus dzīves gadus un 130 priekšlaicīgas nāves gadījumus, bet ozona piesārņojums – 750 zaudētus dzīves gadus un 70 nāves gadījumu.
Lai nodrošinātu atbilstošu gaisa kvalitāti un veicinātu esošo resursu efektīvu izmantošanu ir svarīgi veicināt un finansiāli atbalstīt esošo veco biomasu izmantojošo apkures katlu nomaiņu uz jaunākām tehnoloģijām, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu vai to nerada vispār. 
Aizvien vairāk Latvijas mājsaimniecību izrāda interesi par centrālapkures granulu kamīnu uzstādīšanu, meklējot efektīvus un videi draudzīgus risinājumus mazas platības mājokļu apsildīšanai. Pēdējā gada laikā pieaudzis pieprasījums pēc konsultācijām un tehniskajiem izvērtējumiem, kas apliecina, ka granulu kamīni (apkures sistēmas) kļūst par nopietnu alternatīvu tradicionālajiem biomasas jeb granulu katliem.

MK noteikumu projekta mērķis ir izteikt jaunā redakcijā noteikumus Nr. 150, papildus izdarot noteikumos Nr. 150 grozījumus, kas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā tika virzīti ar TA lietas Nr. 25-TA-3093. Ņemot vērā iepriekš minēto, turpmākā informācija attiecināma uz grozījumiem, kuri tiek izdarīti attiecībā pret spēkā esošo noteikumu Nr. 150 redakciju:

1) precizēts MK noteikumu projekta tiesiskais pamatojums (deleģējums), proti, 2025. gada 12. decembrī spēkā stājās Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums, kura 15. panta astotās daļas 2. punkts paredz, ka Ministru kabinets (turpmāk - MK) izdod projektu iesniegumu konkursu nolikumus, kuros nosaka projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus, projektu iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, projektu īstenošanas kārtību, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību, kā arī neattiecināmo EKII līdzekļu atgūšanas nosacījumus un kārtību;
2) precizēts (noteikumu projekta 1. punkts) atbilstoši Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likuma 15. panta astotās daļas 2. punktā noteiktajam deleģējumam MK;
3) papildināts ar jaunu punktu (noteikumu projekta 8. punkts), kas paskaidro termina "dzīvojamā māja" tvērumu, tajā ietverot gan standarta dzīvojamās ēkas, gan draudzes namus un būves, kurās dzīvo garīdzniecība. Definīcija tiek attiecināta arī uz dzīvokļiem vai mājas daļām, kam ir kopēja robeža ar blakus īpašumu un pilnībā autonomas inženiersistēmas; atbilstoši precizēts ar šo normu saistītais apakšpunkts (noteikumu projekta 9.1. apakšpunkts);
4) papildināts ar jaunu punktu (noteikumu projekta 11.1.6. apakšpunkts), paredzot, ka konkursa ietvar aktivitātes var īstenot ēkā ar būves klasifikācijas kodu 1272, bet ar nosacījumu, ka minētajā ēkā dzīvo garīdzniecība un ēkai būs norādīts nosaukums "Draudzes nams" vai "Dzīvojamā māja". Īstenojot konkursu ir identificēts, ka reliģisko organizāciju pārstāvji var pastāvīgi uzturēties (dzīvot) kulta ēkās, bet tās netiek reģistrētas kā dzīvojamās mājas. Ņemot vērā, ka projektu konkursa ietvaros viena no projekta iesniedzēju grupām ir reliģiskās organizācijas, tad ir nepieciešams pilnveidot nosacījumu attiecībā uz būvju kodiem, lai nodrošinātu konkursa aktivitāšu praktisku īstenošanu. Garīdzniecība ir cilvēku grupa, kas pieder pie baznīcas vai reliģiskās organizācijas un profesionāli pilda reliģiskos pienākumus. Garīdzniecībā parasti ietilpst, piemēram, priesteri, mācītāji, bīskapi;
5) svītrots punkts, kas saistīts ar dzīvojamās mājas definīciju, jo skaidrojums iestrādāts noteikumu projekta 8. punktā;
6) precizēti apakšpunkti (noteikumu projekta 11.4. un 11.5. apakšpunkts), paredzot, ka hibrīdsistēmu izmantošanas gadījumā ir jānodrošina nosacījumi par dzīvojamās mājas īpašumtiesībām un ierakstu zemesgrāmatā; 
7) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 11.7.3. apakšpunkts), veicot terminoloģijas precizējumu;
8) papildināts ar jaunu punktu (noteikumu projekta 16. punkts), kas paredz, ka informāciju par MK noteikumu projekta 11.2., 11.3., 11.4., 11.5. un 13.1. apakšpunktā minētajiem faktiem Vides investīciju fonds iegūst tiešsaistē no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas;
9) precizēts punkts (noteikumu projekta 18. punkts), paredzot pieļaujamās atbalsta intensitātes palielināšanu no 70% līdz 85%, ja projekta iesniegumu iesniedz persona, kas ir Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājs. Nosacījums par paaugstinātu atbalsta intensitāti tiek piemērots visām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
10) svītrots punkts, jo nosacījums ir integrēts noteikumu projekta 18. punktā;
11) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 19.1. apakšpunkts), konkursa ietvaros paredzot jaunu atbalstāmo aktivitāti, proti, mājsaimniecība atbalsta programmas ietvaros dzīvojamā mājā vai daudzdzīvokļu mājā varēs nomainīt esošu biomasas (malka, granulas) apkures katlu pret koksnes biomasas katlu, kas piemērots granulu kurināmajam, vai centrālapkures granulu kamīnu, saules kolektoru sistēmu vai siltumsūkni. No klimata politikas viedokļa raugoties atbalsts veco un neefektīvo biomasas apkures katlu nomaiņai pret jauniem, augstas efektivitātes biomasas katliem vai siltumsūkņiem ir pamatots, jo tas samazina enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, vienlaikus uzlabojot gaisa kvalitāti. Vecie biomasas katli bieži darbojas ar zemāku lietderības koeficientu un rada lielākas CO₂, cieto daļiņu un citas emisijas uz saražotās siltumenerģijas vienību. Savukārt moderni biomasas katli nodrošina efektīvāku kurināmā izmantošanu un zemākas emisijas, bet siltumsūkņi ļauj būtiski samazināt fosilo energoresursu patēriņu un, pieaugot atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvaram energosistēmā, nodrošina arvien mazāku klimata ietekmi. Tādējādi šāds atbalsts veicina klimata mērķu sasniegšanu, energoefektivitātes uzlabošanu un ilgtspējīgu ēku siltumapgādes modernizāciju;
12) precizēts punkts un apakšpunkts (noteikumu projekta 19.1.1. apakšpunkts un 35. punkts), papildinot to ar jaunu konkursa ietvaros atbalstāmo aktivitāti, proti centrālapkures granulu kamīna iegādi. Centrālapkures granulu kamīns ir granulu kamīns, kas ne tikai silda telpu, kurā tas atrodas, bet arī ir pieslēgts dzīvojamās mājas vai daudzdzīvokļu mājas centrālapkures sistēmai un spēj sildīt ūdeni radiatoriem vai grīdas apkurei. Lai centrālapkures granulu kamīna iegāde tiktu atbalstīta, līdzīgi kā pie biomasas katla iegādes, ir nepieciešams, lai centrālapkures granulu kamīns atbilst Eiropas Komisijas 2015. gada 28. aprīļa Regulas (ES) 2015/1189, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, prasībām, tajā skaitā pieļaujamām gaisu piesārņojošo vielu emisijām un Komisijas 2015. gada 27. aprīļa Deleģētajā regulā (ES) 2015/1187, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/30/ES papildina attiecībā uz cietā kurināmā katlu un cietā kurināmā katla, papildu sildītāju, temperatūras regulatoru un saules enerģijas iekārtu komplektu energomarķējumu, minētajai energoefektivitātes klasei, augstākai par A+ (ieskaitot). 
Veicot siltumenerģijas lietderības koeficienta analīzi, kā arī izvērtējot SEG emisiju apjomu, secināts, ka centrālapkures granulu kamīni nodrošina līdzvērtīgu efektivitāti kā biomasas katli. To darbības princips, automatizācijas līmenis un degšanas procesa kontrole ļauj sasniegt augstu energoefektivitāti, vienlaikus saglabājot zemas emisijas un stabilu siltuma padevi. Granulu kamīni, kas paredzēti pieslēgšanai centrālapkures sistēmai, spēj nodrošināt pilnvērtīgu mājokļa apsildi, vienlaikus piedāvājot kompaktāku uzstādīšanas risinājumu un bieži vien arī zemākas sākotnējās investīcijas.
Koksnes biomasas katli parasti nodrošina līdzvērtīgu vai nedaudz augstāku efektivitāti nekā centrālapkures granulu kamīni ar A+ energoefektivitātes klasi, jo tie ir optimizēti darbam centrālapkures sistēmās un bieži tiek ieregulēti ilgstošai darbībai nominālajā jaudā. Savukārt, centrālapkures granulu kamīni A+ energoefektivitātes klasē var sasniegt ļoti augstu energoefektivitāti, no 80% līdz pat 95 % atsevišķos režīmos, kas nozīmē, ka liela daļa no granulu siltumenerģijas tiek efektīvi pārveidota apkures nodrošināšanai;
13) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 19.1.2. apakšpunkts), svītrojot noteikto maksimālo akumulācijas tvertnes tilpuma ierobežojumu;
14) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 19.1.3. apakšpunkts), svītrojot noteikto maksimālo siltumsūkņu (gaiss, ūdens, zeme) ierīkošanai noteikto maksimālo kopējo uzstādīto jaudas ierobežojumu;
15) papildināts ar jaunu apakšpunktu (noteikumu projekta 19.3. apakšpunkts), kas paredz konkursa ietvaros jaunu atbalstāmo aktivitāti, kas ir saistīta ar dažādu tehnoloģiju kombinētu izmantošanu, tas ir īstenojot projektu nav obligāti nepieciešams demontēt esošo enerģiju ražojošu iekārtu, bet ir iespējams iegādāties jaunu atjaunīgos energoresursus izmantojošu iekārtu un nodrošināt tās vienlaicīgu izmantošanu ar esošo apkures katlu. Plašākā nozīmē termins "hibrīds" vai "hibrīda sildītājs" attiecas uz iekārtu vai iekārtu sistēmu, kas apvieno vismaz divus dažādus enerģijas avotus, lai nodrošinātu ēkas apkuri un/vai karstā ūdens apgādi, un kuras darbību pārvalda viena vadības sistēma. Tradicionāli vispazīstamākais hibrīda veids līdz šim ir bijis apkures katla un saules termisko kolektoru sistēmas apvienojums telpu un ūdens sildīšanai. Savukārt hibrīda siltumsūknis ir elektriskā siltumsūkņa, apkures katla un viedās vadības ierīces kombinācija, kas nodrošina telpu apsildi un parasti arī karstā ūdens sagatavošanu. Ekodizaina regulas par telpu un ūdens sildītājiem pārskatīšanas projektā tas ir atzīts par atsevišķu produktu kategoriju ar savu minimālo veiktspējas prasību kopumu un šādu definīciju: "hibrīdais sildītājs" ir vienota iekārta vai iekārtu kopums, kas konstruēti kā vienota sistēma, kas sastāv no elektriskā siltumsūkņa un apkures katla kā siltuma ģeneratoriem, kā arī no hibrīda sistēmu vadošas automātikas, kas nodrošina optimizētu siltuma ģeneratoru darbību telpu apsildei un, iespējams, ūdens sildīšanai". Hibrīdsistēmas vadības automātika ļauj izvēlēties vispiemērotāko darbības režīmu (tas ir siltuma pieprasījumu sedz siltumsūknis, katls vai abi paralēli) konkrētai ēkai un klimatam, lai prioritāti piešķirtu ekspluatācijas izmaksu un emisiju samazināšanai. Hibrīdsistēmu priekšrocības: tūlītēja un būtiska CO₂ emisiju samazināšana papildinot esošu fosilo apkures sistēmu ar siltumsūkni, kas nosegs lielāko daļu no nepieciešamā apkures pieprasījuma; zemākas sākotnējās izmaksas (investīcijas) salīdzinājumā ar pilnīgu pāreju uz siltumsūkņu sistēmām un nepieciešamajiem ēkas un/vai apkures sistēmas uzlabojumiem (papildus siltināšana, lielāka izmēra radiatoru uzstādīšana vai silto grīdu ierīkošana); mazāka elektrotīkla slodze un pieslēguma jauda — samazināta slodzes nepieciešamība mazākas jaudas siltumsūkņa un papildus elektriskā sildītāja dēļ, kā arī iespēja pārslēgt enerģijas avotus maksimālās slodzes laikā; patērētāju pārliecība — ļauj māju īpašniekiem pierast pie siltumsūkņiem un to darbības principa, vienlaicīgi izmantojot apkures katla sniegto ierasto drošību; mazāk nepieciešamās vietas iekārtu uzstādīšanai — ja ir uzstādīts kombinētais katls, nav nepieciešama karstā ūdens tvertne. Mazāks un, attiecīgi, klusāks siltumsūkņa āra bloks.
16) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 19.7. apakšpunkts), palielinot elektroenerģijas uzglabāšanas iekārtas (akumulatora) nominālo ietilpību no 5 kWh uz vismaz 10 kWh. Precizējums veikts ņemot vērā līdzšinējo pieredzi un tirgus attīstības dinamiku attiecībā uz šādu iekārtu pieejamību un izmaksām;
17) precizēts punkts (noteikumu projekta 31. punkts), precizējot tajā ietverto atsauci (iepriekš ietverts kļūdains numurs);
18) papildināts ar jaunu punktu (noteikumu projekta 34. punkts), kas paredz, ka konkursa ietvaros atbalsts netiek sniegts vietēju apkures ierīču (telpā iebūvēta krāsns, virtuves pavards, vannasistabas krāsns, kamīns, kur sadedzina kurināmo, lai apsildītu telpu, gatavotu ēdienu vai sildītu ūdeni) nomaiņai vai iegādei. Vietējā apkures ierīce ir telpā iebūvēta vai uzstādīta iekārta, kas paredzēta konkrētas telpas vai nelielas ēkas daļas apsildīšanai, sadedzinot kurināmo vai izmantojot citus energoresursus. Atšķirībā no centrālapkures, vietējā ierīce siltumu ražo tieši tajā vietā, kur tas tiek patērēts.
Šāds nosacījums ir pamatots ar to, ka konkursa mērķis ir panākt būtisku energoefektivitātes uzlabojumu un emisiju samazinājumu visā ēkā, ko visefektīvāk nodrošina centrālapkures sistēmas modernizācija. Vietējās apkures ierīces parasti apsilda tikai vienu telpu vai nelielu ēkas daļu, tādēļ to nomaiņa bieži nesniedz pietiekamu kopējo ietekmi uz ēkas siltumenerģijas patēriņu un nav salīdzināma ar centrālapkures risinājumu ieguvumiem. Papildus tam vietējo apkures ierīču faktiskais emisiju un enerģijas patēriņa efekts ir grūtāk prognozējams un kontrolējams, jo tas lielā mērā atkarīgs no lietotāja paradumiem, kurināmā kvalitātes un ekspluatācijas režīma. Līdz ar to šādu iekārtu atbalstīšana rada lielāku risku, ka netiks sasniegti programmas rezultāti, kā arī var veicināt apkures risinājumu dublēšanu, ja ierīce tiek izmantota tikai kā papildapkure;
19) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 36.1. apakšpunkts), ņemot vērā jauno aktivitāti, kas noteikta ar noteikumu projekta 19.3. apakšpunktu). Attiecīgi noteikumu projekta 36.1. apakšpunktā minētais nosacījums ir piemērojams arī uz šo aktivitāti;
20) precizēti apakšpunkti (noteikumu projekta 41.2. un 41.4. apakšpunkts), saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
21) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 41.9. apakšpunkts), papildinot to normu par nepieciešamību sniegt ražotāja apliecinājumu par granulu kurināmajam piemērota centrālapkures granulu kamīna atbilstību ekodizaina prasībām attiecībā uz pieļaujamām emisijām un atbilstību noteiktajai energoefektivitātes klasei, papildus jau esošiem nosacījumiem attiecībā uz koksnes biomasas katlu iegādi;
22) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 69.4. apakšpunkts), papildinot to ar tiesību normu, kas paredz, ka pēc projekta līguma parakstīšanas daudzdzīvokļu mājas vai dzīvojamās mājas atsavināšanas gadījumā ziņas par jauno īpašnieku Vides investīciju fonds iegūst tiešsaistē no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas. Zemesgrāmatas nodalījumā esošie dati par īpašuma sastāvu un īpašnieku (Zemesgrāmatu likuma 15. un 16.pants) nepieciešami, lai Vides investīciju fonds varētu pārliecināties, ka atbalsta pieprasīšana un saņemšana tiek nodrošināta atbilstoši noteikumu projekta 11.2., 11.3., 11.4. un 11.5. apakšpunktam, 13.1. apakšpunktam, 69.4. un 69.6. apakšpunktam, kā arī 3. pielikuma 1.3., 1.4. un 1.9. punktam. Vides investīciju fonds iegūs informāciju par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatā no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra tiešsaistē. Gadījumā, ja pārbaudes laikā konstatēts, ka nekustamais īpašums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tad zemesgrāmatas pārbaude tiek veikta atkārtoti. Sagaidāms, ka katru gadu būs vairāk kā 2000 jauni atbalsta pieteikumi.
Ņemot vērā, ka informācijas aplūkošana Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistrā saistīta ar datu apstrādi, Vides investīciju fonds šādu datu apstrādi veiks saskaņā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas 6. panta 1. punkta e) apakšpunktu, kas noteic, ka datu apstrāde ir tiesiska, ja apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Vides investīciju fonds katrā konkrētā gadījumā izvērtē nepieciešamību iegūt informāciju no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra, un īsteno minētās darbības balstoties uz noteikumu projektā noteikto prasību izpildi. Apstrādājot no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra iegūtos datus, Vides investīciju fonds stingri ievēro Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. pantā noteiktos personu datu apstrādes principus. Līdz ar to Vides investīciju fonds nodrošina iegūto datu aizsardzību un rūpīgi izvērtē, vai informācija no Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra ir nepieciešama šo datu apstrādes nolūkiem, tādējādi nodrošinot datu minimizēšanas principa ievērošanu.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotajā daļā noteikts: "Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kura nepieciešama pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kas regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas."
Pieeja Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas reģistra datiem ne tikai atvieglo Vides investīciju fonda darbu, bet palīdz efektīvāk un ātrāk izvērtēt un objektīvi izskatīt iesniegtos projektu iesniegumus un veikt uzraudzības funkcijas par īstenotajiem projektiem. Ministrijas ieskatā, neatbilstu labas pārvaldības principam un valsts pārvaldes efektivizēšanas principam pieeja, kad Vides investīciju fonds par katru projekta iesniegumu un īstenoto projektu lūgtu sniegt informāciju iesniedzējiem vai izsūtītu nepieciešamo informāciju citām valsts iestādēm;
23) precizēts apakšpunkts (noteikumu projekta 69.5. apakšpunkts), mazinot administratīvo slogu un iedzīvotājiem iesniedzamo informācijas apjomu, paredzot, ka monitorings nav jāveic un ikgadējs monitoringa pārskats nav jāiesniedz, ja projekta ietvaros ir īstenots projekts attiecībā uz siltumenerģijas iekārtām;
24) precizēts punkts (noteikumu projekta 70. punkts), saskaņojot atsauces uz konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm;
25) izteikts pielikums (noteikumu projekta 1. pielikums) strukturētā veidā, kā arī precizētas tabulas, nenorādot maksimālo atjaunīgo energoresursu iekārtu uzstādāmo nominālo jaudu;
26) izteikts pielikums (noteikumu projekta 2. pielikums) strukturētā veidā, kā arī precizēts 2.2. sadaļas 8. punkts (papildināta izvēles iespēja uz būvi ar klasifikācijas kodu 1272), papildināta 3.1. sadaļa ar jauno aktivitāti "centrālapkures granulu kamīns", precizēta 4. sadaļa ar atsauces punktiem, ņemot vērā veiktās izmaiņas;
27) izteikts pielikums (noteikumu projekta 3. pielikums) strukturētā veidā.

MK noteikumu projekts paredz demarkāciju ar Ministru kabineta 2023. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr. 169 Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.2.3. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot dabas aizsardzību un bioloģisko daudzveidību, "zaļo" infrastruktūru, it īpaši pilsētvidē, un samazināt piesārņojumu" 2.2.3.6. pasākuma "Gaisa piesārņojumu mazinošu pasākumu īstenošana, uzlabojot mājsaimniecību siltumapgādes sistēmas" īstenošanas noteikumi". Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta projektu konkursu vai projektu līmenī, tai pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vienām un tām pašām izmaksām netiks finansētas dubultā.

Pārejas noteikumi
Līdz ar MK noteikumu projekta stāšanos spēkā spēku zaudēs noteikumi Nr. 150, kas līdz šim nosaka prasības un nosacījumus projektu iesniedzējiem attiecīgā konkursa ietvaros.
Lai neradītu administratīvo slogu gan Vides investīciju fondam, gan projektu īstenotājiem, kuru iesniegtie projekti apstiprināti līdz MK noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim, projektiem, kas apstiprināti un par kuru īstenošanu ir noslēgts līgums ar Vides investīciju fondu saskaņā ar noteikumiem Nr. 150, līdz 2032. gada 31. decembrim piemēro noteikumos Nr. 150 noteiktās prasības un nosacījumus. Minētais nosacījums izriet no fakta, ka projektu iesniedzējiem nepieciešams nodrošināt noteiktu nosacījumu izpildi vēl piecus gadus pēc projekta īstenošanas (monitoringa periodā), savukārt, nenodrošinot šo prasību izpildi, Vides investīciju fonds ir tiesīgs atgūt neattiecināmos finanšu instrumenta līdzekļus atbilstoši konstatētajiem neatbilstībai. Šie nosacījumi ir ietverti arī līgumos par projektu īstenošanu, konkrēti atsaucoties uz noteikumos Nr. 150 ietvertajiem nosacījumiem. 
Lai nodrošinātu, ka projektu iesniedzējiem, kuru sagatavotie projektu iesniegumi uz MK noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdi ir iesniegti, bet vēl nav izvērtēti, nav nepieciešams formāli iesniegt jaunus projektu iesniegumus, pārejas noteikumi paredz, ka Vides investīciju fonds projektiem, kas iesniegti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, piemēro noteikumos Nr. 150 noteiktos nosacījumus, tostarp attiecībā uz projektu iesniegumu vērtēšanu, lēmumu pieņemšanu par projektu iesniegumu apstiprināšanu, projektu līgumu noslēgšanu, projektu īstenošanu, maksājumu kārtību un atbalsta saņēmēja pienākumiem un atbildību par projekta rezultātiem. Ja šāds nosacījums netiks piemērots, Vides investīciju fondam būtu formāli jānoraida visi līdz MK noteikumu projekta spēkā stāšanās brīdim iesniegtie un vēl neizvērtētie projektu iesniegumi un jālūdz projektu iesniedzējiem tos sagatavot atkārtoti. Minētais radītu papildus administratīvo slogu gan Vides investīciju fondam, gan fiziskām personām, kuras vēlas īstenot konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes. Pēc MK noteikumu projekta spēkā stāšanās projektu iesniegumus iesniedz atbilstoši MK noteikumu projektā ietvertajiem nosacījumiem.
Pārejas noteikumi paredz arī pārejas periodu attiecībā uz tiem projektu iesniedzējiem, kuri konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenojuši pirms MK noteikumu projekta spēkā stāšanās, atbilstoši noteikumos Nr. 150 noteiktajam izmaksu attiecināmības periodam, t.i., no 2022. gada 9.marta, bet vēl nav iesnieguši projekta iesniegumu Vides investīciju fondā. MK noteikumu projektā noteikts, ka par projekta aktivitātēm, kuras īstenotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, un kuras atbilst noteikumos Nr. 150 noteiktajām atbalstāmajām aktivitātēm, attiecināmajām izmaksām, atbalsta intensitātei un izmaksu attiecināmības periodam, projekta iesniegumu iesniedz līdz 2026. gada 31. decembrim, un to vērtē un lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu pieņem atbilstoši noteikumos Nr. 150 noteiktajām prasībām un nosacījumiem. Šāds nosacījums nodrošinās, ka projektu iesniedzēji, kuri dažādu apsvērumu dēļ vēl nav iesnieguši projektu iesniegumus par līdz šim īstenotajām konkursa ietvaros atbalstāmajām aktivitātēm, netiek nepamatoti izslēgti no atbalsta saņemšanas tādēļ, ka noteikumi Nr. 150 tiek izteikti jaunā redakcijā. Iepriekš minētais periods nodrošinās iespēju iedzīvotājiem, kuri iepriekš minētajā periodā ir īstenojuši konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes, sagatavot un iesniegt Vides investīciju fondā projektu iesniegumus, lai pretendētu uz atbalsta saņemšanu.