Anotācija

Lai nodrošinātu VID reorganizācijas un likumprojektā “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” Nr. 649/Lp14 paredzētās institucionālās piekritības maiņas īstenošanu, ar Rīkojuma projektu tiek noteiktas organizatoriskās darbības plānotā regulējuma īstenošanai.
 

Rīkojuma projekts paredz noteikt veicamās darbības VID reorganizācijai, lai ar 2025.gada 1.janvāri nodotu VID Iekšējās drošības pārvaldei noteikto izmeklēšanas un operatīvas darbības funkciju un uzdevumus noziedzīgo nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā par VID ierēdņu (darbinieku) noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie saistīti ar korupciju, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un:
1. noteikt, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir VID Iekšējās drošības pārvaldes uzdevumu, tiesību, materiālo vērtību, lietvedības, izmeklēšanai un operatīvo darbību īstenošanai nepieciešamo lietu, kuras nav nododamas Valsts ieņēmumu dienesta arhīvā, pārņēmējs attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam nododamo VID Iekšējās drošības pārvaldei noteikto izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu noziedzīgo nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā par VID ierēdņu (darbinieku) noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie saistīti ar korupciju;
2. uzdot VID nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 16 amata vietas (ar kopējo finansējumu 621 549 euro), Valsts policijai vienu amata vietu ar kopējo finansējumu (32 673 euro). Uzdot VID nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts policijai materiālās vērtības, abpusēji parakstot pieņemšanas un nodošanas aktu.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas VID reformas uzraudzības padomes 2024. gada 30. maija sēdes protokola Nr. 2 1.punktā nolemto, atbalstīta VID reformas ietvaros vienas amata vietas nodošana Valsts policijai, kā rezultātā 16 VID Iekšējās drošības pārvaldes amata vietas ar atbilstošu finansējumu atlīdzībai un uzturēšanai pārdalot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un vienu amata vietu ar atbilstošu finansējumu atlīdzībai un uzturēšanai pārdalot Valsts policijai, nepaplašinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja specializēto kompetenci un nodrošinot Kriminālprocesa likumā noteiktās noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas institucionālās piekritības ievērošanu.
Secīgi arī likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” Nr.649/Lp14 sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojuma (anotācija) 3.punkta “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” sadaļā “Cita informācija” norādīts, ka nododot VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes un Iekšējās drošības pārvaldes funkcijas un uzdevumus Nodokļu un muitas policijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tiks nodots finansējums konkrēto amata vietu atlīdzībai un uzturēšanai. Risinājuma īstenošanai no VID tiks pārdalītas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam 16 amata vietas. Vienlaikus ar likumprojektā ietvertā tiesiskā regulējuma spēkā stāšanos, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 387. panta pirmo daļu, daļa no līdz šim VID Iekšējās drošības pārvaldes piekritīgu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanas varētu būt piekritīga Valsts policijai. Ņemot vērā minēto, Valsts policijai tiks pārdalīta viena amata vieta (ar finansējumu konkrētās amata vietas atlīdzībai un uzturēšanai).
3. ar Rīkojuma projekta 5.punktu tiek risināts jautājums par lietu piekritības noteikšanu. Kriminālprocesa ietvaros uzsākto lietu institucionālā piekritība nosakāma atbilstoši likumprojektā “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” Nr.649/Lp14 iekļautā Kriminālprocesa likuma 387.panta redakcijai, kas stāsies spēkā 2025. gada 1. janvārī, proti, atbilstoši grozījumiem Kriminālprocesa likuma 387. pantā saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes funkciju un uzdevumu nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Savukārt strīdu gadījumos jautājumu ir iespējams risināt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 387.panta vienpadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktajam – konkrētu noziedzīgu nodarījumu institucionālo piekritību nosaka ģenerālprokurors un izmeklēšanas iestāžu strīdus par noziedzīgu nodarījumu piekritību arī izšķir ģenerālprokurors. Minēto nav nepieciešams speciāli atrunāt rīkojuma projektā.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma nosacījumiem VID Iekšējās drošības pārvalde līdz šim ir izmeklējusi kriminālprocesus, kuru piekritība būtu VID nodokļu un muitas policijai, bet ar ģenerālprokurora rīkojumu piekritība ir noteikta VID Iekšējās drošības pārvaldei. Pēdējos 6 gados VID Iekšējās drošības pārvalde ir izmeklējusi 34 kriminālprocesus par noziedzīgiem nodarījumiem valsts ieņēmumu un muitas jomā. Šobrīd VID Iekšējās drošības pārvaldes izmeklēšanā atrodas viens kriminālprocess pēc Krimināllikuma 207.panta, kurā iespējams tiks aprēķināts arī valstij nodarītais kaitējums nenomaksāto nodokļu veidā, secīgi šīs krimināllietas piekritība atbilstoši Kriminālprocesa likumam būtu nosakāma VID nodokļu un muitas policijai. Tāpat šobrīd VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā ir viena VID nodokļu un muitas policijai piekritīga un nododama operatīvās uzskaites lieta.
Attiecībā par deponētajiem naudas līdzekļiem – saskaņā ar Kriminālprocesa likuma nosacījumiem VID Iekšējās drošības pārvalde ir iemaksājusi VID deponēto līdzekļu kontā “Krimināllietās izņemtā nauda un iemaksātā drošības nauda” atbilstoši VID Iekšējās drošības pārvaldes pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem par aresta uzlikšanu naudai kriminālprocesos kopā 134 853,60 EUR. Šobrīd visos kriminālprocesos, kuros uzlikts arests naudai, procesa virzītājs ir tiesa vai prokurors. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma nosacījumiem par jebkuru naudas līdzekļu kustību procesa virzītājam ir jāpieņem procesuāls lēmums, līdz ar to VID deponēto līdzekļu kontā VID Iekšējās drošības pārvaldes iemaksātos naudas līdzekļus bez procesuāla lēmuma nav iespējams nodot citām tiesībaizsardzības iestādēm. Konkrētajā gadījumā pie VID Iekšējās drošības pārvaldes saistību nodošanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam VID deponēto līdzekļu kontā “Krimināllietās izņemtā nauda un iemaksātā drošības nauda” ieskaitītos līdzekļus komisija var uzskaitīt un nodot informāciju procesa virzītājam (tiesai vai prokuroram) par naudas līdzekļu atrašanās vietu un jauno saistību pārņēmēju saistībā ar VID Iekšējās drošības pārvaldes likvidāciju.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekta 2. punktā paredzēts noteikt, ka tiek nodotas gan materiālās vērtības, gan lietvedības (vispārējā un sevišķā), gan izmeklēšanai un operatīvo darbību īstenošanai nepieciešamās lietas, ar Rīkojuma projektu paredzēts uzdot VID trīs darba dienu laikā no šā Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās izveidot atbilstošas jomas VID reorganizācijas un VID Iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodošanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam komisijas (turpmāk – komisija). Plānots izveidot trīs komisijas: par materiālo vērtību nodošanu; sevišķās lietvedības (pabeigto un nepabeigto lietu) nodošanu; pabeigto un nepabeigto resorisko pārbaužu un krimināllietu (t.sk. krimināllietās glabājamo lietisko pierādījumu un spoguļkopiju nodošanu), kā arī inventarizācijas laikā veikt naudas līdzekļu uzskaiti, kas atrodas VID deponēto līdzekļu kontā “Krimināllietās izņemtā nauda un iemaksātā drošības nauda” atbilstoši VID Iekšējās drošības pārvaldes pieņemtajiem procesuālajiem lēmumiem un procesa virzītājs ir tiesa vai prokurors) nodošanu, komisiju sastāvā iekļaujot iestāžu (VID, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, ja būs nepieciešams – arī VID nodokļu un muitas policijas) pārstāvjus atbilstoši kompetencei. Šobrīd VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā nav Valsts policijai piekritīgu nepabeigto resorisko pārbaužu lietu, krimināllietu, operatīvās uzskaites lietu vai arhīvā nenodoto materiālu, tādēļ Valsts policijas pārstāvju iekļaušana komisijās nav nepieciešama.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta trešo daļu Ministru kabineta rīkojums, izņemot administratīvo aktu, stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī.
4. noteikt komisijai veikt citas darbības, lai īstenotu VID Iekšējās drošības pārvaldei noteikto izmeklēšanas un operatīvās darbības funkciju un uzdevumu noziedzīgo nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā par VID ierēdņu (darbinieku) noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, ja tie saistīti ar korupciju, nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, tostarp VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā esošo lietu un materiālo vērtību nodošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

Rīkojuma projektā noteiktās darbības pabeidzamas līdz likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” Nr. 649/Lp14 spēkā stāšanās termiņam 2025.gada 1.janvārim. VID reorganizācija ietver VID Iekšējās drošības pārvaldes amatu likvidāciju, kas rada nepieciešamību brīdināt attiecīgos nodarbinātos par amatu likvidāciju, ievērojot normatīvajos aktos noteikto brīdināšanas termiņu viens mēnesis. Lai veiktu Rīkojuma projektā paredzētās darbības un citas nepieciešamās darbības VID reorganizācijas īstenošanai, ievērojot normatīvajos aktos noteikto brīdināšanas termiņu, Rīkojuma projektu nepieciešams pieņemt līdz 2024.gada 15.novembrim.