26-TA-2150: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts digitālās pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstības kārtība" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izpildot Ministru prezidenta 2026. gada 12. maija rezolūcijā Nr. 26-MPI-1 un 2026. gada 16. jūnija rezolūcijā Nr. 2026-1.1.1./40-40 un Nr. 2026 - 1.1.1./43-43 noteikto, kas uzdod Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM), Finanšu ministrijai un Iepirkumu uzraudzības birojam iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā (turpmāk – MK) priekšlikumus valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai, ir izstrādāts informatīvais ziņojums "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām" (26-TA-1866, turpmāk - Informatīvais ziņojums).
Informatīvajā ziņojumā noteikts uzdevums VARAM līdz 2026. gada 30. septembrim sagatavot un iesniegt MK tiesību aktu projektu "Valsts digitālās pārvaldes resursu attīstības kārtība", apvienojot tajā IKT resursu vispārējās tehniskās prasības un attīstības aktivitāšu uzraudzības kārtību, nosakot vidēja termiņa IKT plānošanas pienākumu ministrijām un padotības iestādēm (arhitektūras pārvaldība), kā arī vienotas prasības IKT aktivitāšu sākotnējam pamatojumam, izmaksu un ieguvumu novērtējumam, risinājumu alternatīvu izvērtēšanai, sadarbspējas novērtējumam un pasūtījumprogrammatūras koda pārvaldībai.
Informatīvajā ziņojumā noteikts uzdevums VARAM līdz 2026. gada 30. septembrim sagatavot un iesniegt MK tiesību aktu projektu "Valsts digitālās pārvaldes resursu attīstības kārtība", apvienojot tajā IKT resursu vispārējās tehniskās prasības un attīstības aktivitāšu uzraudzības kārtību, nosakot vidēja termiņa IKT plānošanas pienākumu ministrijām un padotības iestādēm (arhitektūras pārvaldība), kā arī vienotas prasības IKT aktivitāšu sākotnējam pamatojumam, izmaksu un ieguvumu novērtējumam, risinājumu alternatīvu izvērtēšanai, sadarbspējas novērtējumam un pasūtījumprogrammatūras koda pārvaldībai.
Vienlaikus MK 2026. gada 21. jūlijā apstiprināja Andra Kulberga vadītās valdības rīcības plānu, saskaņā ar kuru ir noteikts pasākums Nr.12.3 "Veikt Valsts IKT investīciju un projektu pārvaldības izvērtēšanu un pārvaldības procesu pilnveidošanu, t.sk. centralizētās IKT pārvaldības tvēruma paplašināšanu, balstoties uz esošo auditu, iepirkumu prakses un ieviešanas problēmu secinājumiem" ar uzdevumu līdz 2026. gada 30. septembrim VARAM iesniegt MK "Valsts digitālās pārvaldes resursu attīstības kārtība" noteikumus, kas ietvers pilnveidojumus valsts IKT aktivitāšu centralizētai saskaņošanai un lietderības aspektu izvērtēšanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir ieviest vienotu valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības pārvaldības kārtību, nosakot IKT resursu attīstības plānošanas, sākotnējās pamatošanas, izvērtēšanas, īstenošanas uzraudzības un IKT resursu likvidēšanas kārtību, kā arī tajā iesaistīto institūciju kompetenci un sadarbības principus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Informatīvais ziņojums
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pašreiz valsts IKT projektu pārvaldība ir balstīta uz vairākiem savstarpēji saistītiem normatīvajiem aktiem, tostarp MK 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr.368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība", kas nosaka IKT resursu attīstības aktivitāšu uzraudzības kārtību. Vienlaikus praksē šo prasību ievērošana ir nevienmērīga, jo pilnvērtīga saskaņošanas kārtība galvenokārt tiek piemērota projektiem, kurus finansē Eiropas Savienības fondi vai citi ārvalstu finanšu instrumenti. Rezultātā VARAM nav pilnīgas un aktuālas informācijas par visām valsts pārvaldē īstenotajām un plānotajām IKT attīstības aktivitātēm.
Informatīvajā ziņojumā identificētas vairākas savstarpēji saistītas problēmas:
1. nav vienota pārskata par valsts IKT investīciju portfeli, projektu statusu, izmaksām un riskiem;
2. nav vienotas prasības projektu lietderības pamatošanai, alternatīvu izvērtēšanai, izmaksu un ieguvumu analīzei un riska novērtējumam, tādēļ investīciju lēmumi tiek pieņemti uz atšķirīgas detalizācijas un kvalitātes informācijas pamata;
3. projektu uzraudzība ir atšķirīga atkarībā no finansējuma avota un nav vienotu valsts līmeņa eskalācijas mehānismu būtisku noviržu vai risku gadījumos;
4. esošais regulējums nepietiekami sasaista IKT investīciju plānošanu ar valsts digitālās pārvaldes jomu arhitektūrām un pārnozaru sadarbspējas prasībām;
5. nepietiekama informācijas pieejamība par valsts IKT investīcijām samazina pārskatāmību un apgrūtina publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas uzraudzību.
Informatīvajā ziņojumā identificētas vairākas savstarpēji saistītas problēmas:
1. nav vienota pārskata par valsts IKT investīciju portfeli, projektu statusu, izmaksām un riskiem;
2. nav vienotas prasības projektu lietderības pamatošanai, alternatīvu izvērtēšanai, izmaksu un ieguvumu analīzei un riska novērtējumam, tādēļ investīciju lēmumi tiek pieņemti uz atšķirīgas detalizācijas un kvalitātes informācijas pamata;
3. projektu uzraudzība ir atšķirīga atkarībā no finansējuma avota un nav vienotu valsts līmeņa eskalācijas mehānismu būtisku noviržu vai risku gadījumos;
4. esošais regulējums nepietiekami sasaista IKT investīciju plānošanu ar valsts digitālās pārvaldes jomu arhitektūrām un pārnozaru sadarbspējas prasībām;
5. nepietiekama informācijas pieejamība par valsts IKT investīcijām samazina pārskatāmību un apgrūtina publisko līdzekļu efektīvas izmantošanas uzraudzību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts ievieš vienotu valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības kārtību, apvienojot spēkā esošās prasības par IKT resursu attīstības aktivitāšu uzraudzību un vispārējām tehniskajām prasībām vienā normatīvajā regulējumā.
Noteikumu projekts paredz:
- noteikt vidēja termiņa IKT attīstības plānošanu, balstoties uz digitālās pārvaldes jomu arhitektūrām;
- ieviest vienotas prasības aktivitāšu sākotnējam pamatojumam, alternatīvu izvērtēšanai, izmaksu un ieguvumu novērtējumam, riska analīzei un sadarbspējas izvērtēšanai;
- ieviest trīs līmeņu aktivitāšu izvērtēšanas modeli, kas balstīts uz investīciju apmēru un stratēģisko ietekmi;
- nodrošināt Valsts digitālo investīciju komisijas ekspertu neatkarību un interešu konflikta novēršanu, paredzot rakstveida deklarēšanas un lēmumu dokumentēšanas kārtību;
- nostiprināt VARAM Valsts IKT vadības biroja funkciju kā vienotu valsts līmeņa koordinācijas, metodiskā atbalsta, arhitektūras pārvaldības un investīciju portfeļa uzraudzības centru;
- nodrošināt centralizētu aktivitāšu uzskaiti un uzraudzību sistēmā VIRSIS;
- noteikt pasūtījumprogrammatūras koda pārvaldības un publicēšanas principus, mazinot piegādātāju atkarību un veicinot risinājumu atkalizmantošanu.
Noteikumi attiecas uz privātpersonām (tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām) tikai tiktāl, ciktāl tās veic deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu un tā izpildei izmanto IKT resursus - piemēram, valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai izmantotās informācijas sistēmas. Uz kapitālsabiedrības komercdarbību vai IKT resursiem, kas nav saistīti ar deleģēto uzdevumu, noteikumi neattiecas.
Noteikumu projektā un tā pielikumos lietotie termini "jomas arhitektūra", "jomas mērķarhitektūra" un "nozares mērķarhitektūra" apzīmē vienu un to pašu dokumentu (5.3. apakšpunkts); teksta redakcijā terminoloģija unificēta, lietojot vienotu apzīmējumu "jomas arhitektūra". Sīkāka informācija par valsts digitālās pārvaldes arhitektūru pieejama VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/digitalas-parvaldes-arhitektura.
Šo noteikumu 5.13. apakšpunkta "pasūtījumprogrammatūras" definīcija attiecas tikai uz programmatūru, kurai institūcijai vai valstij pieder autortiesības vai ekskluzīvas lietošanas tiesības. Līdz ar to 56. un 58.1. punktā noteiktais pienākums reģistrēt informāciju par koda repozitoriju neattiecas uz komerciālu, ražotāja īpašumā esošu programmatūru, tostarp medicīnas ierīcēs iebūvētu programmatūru.
Noteikumu projektā paredzētās galvenās institucionālās lomas:
- Atbildīgā institūcija (5.5. apakšpunkts) — IKT resursa pārzinis, kas atbild par konkrētās attīstības aktivitātes īstenošanu.
- Nozares ministrija (par nozari atbildīgā ministrija, 7., 36., 37. punkts) — identificē biznesa vajadzības, nosaka IKT attīstības prioritātes un veic otrā un trešā līmeņa aktivitāšu lietderības un efektivitātes izvērtējumu.
- Jomas vadošā institūcija (5.4. apakšpunkts, var būt arī ministrijas padotības iestāde) — atbild par jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu.
- VARAM (Valsts IKT vadības birojs) (8. punkts) — nodrošina centralizētu koordināciju, metodisko atbalstu, arhitektūras pārvaldību un investīciju portfeļa uzraudzību, kā arī Valsts digitālo investīciju komisijas sekretariāta funkcijas.
- Valsts digitālo investīciju komisija (9.–11. punkts) — izskata trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtē to prioritāti valsts investīciju portfelī un sniedz atzinumu pirms lēmuma par finansēšanu vai apstiprināšanu.
- Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forums (Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 759) — saskaņo jomas arhitektūru un lemj par jaunas jomas arhitektūras nepieciešamību un jomas vadošās institūcijas noteikšanu izņēmuma gadījumos.
Nozares ministrijas un jomas vadošās institūcijas lomas ir savstarpēji atšķirīgas: nozares ministrijas atbildība par biznesa vajadzībām un lietderības izvērtējumu nav deleģējama padotības iestādei, savukārt jomas arhitektūras funkciju ministrija var deleģēt savai padotības iestādei kā jomas vadošajai institūcijai.
Jomas vadošās institūcijas definīcija (noteikumu 5.4. apakšpunkts) pieļauj, ka nākotnē, izveidojot un nostiprinot Informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārmaiņām" minētos nozaru kompetences centrus, tie tiktu noteikti par attiecīgo jomu vadošajām institūcijām atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" kārtībai, neveicot grozījumus šajos noteikumos.
Izvēle, vai jomas vadošās institūcijas funkcijas konkrētā jomā pilda ministrija vai tās padotības iestāde, ir attiecīgā resora iekšējs organizatorisks lēmums, kas tiek atspoguļots, deleģējot pārstāvi Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumam Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" kārtībā. Neatkarīgi no tā, vai šo statusu īsteno ministrija vai tās padotības iestāde, atbildība par jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu (5.4. apakšpunkts) gulstas uz šo institūciju kā tādu; ministrijas vispārējā atbildība par tās padotībā esošās iestādes darbību izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem un šo noteikumu ietvaros netiek atsevišķi regulēta.
VARAM konsultācijas par izmaiņas klasifikāciju (22. punkts) sniegs operatīvi, ņemot vērā gadījuma steidzamību; detalizētāku kārtību VARAM var noteikt izstrādājamajā metodikā (8.3. apakšpunkts).
Šo noteikumu 39. punktā lietotais "lietderības" jēdziens ir plašs un attiecas uz institūcijas funkciju izpildei būtisku apsvērumu kopumu, ne tikai uz izmaksu efektivitāti šaurā nozīmē. Novērtējot, vai koplietošanas risinājums nodrošina salīdzināmu funkcionalitāti, ņem vērā arī tādus institūcijas darbībai būtiskus faktorus kā pakalpojuma pieejamība, sistēmas atjaunošanas laiks, veiktspēja un darbības nepārtrauktība, ja tie tieši ietekmē institūcijas spēju pildīt savas funkcijas - piemēram, klīniskai informācijas sistēmai raksturīgā prasība pēc īsāka atjaunošanas laika nekā to nodrošina vispārējs koplietošanas risinājums. Formāls, tikai uz izmaksu vai vispārējas funkcionalitātes salīdzinājumu balstīts pamatojums šādos gadījumos nebūtu pietiekams.
Lai atvieglotu noteikumu piemērošanu, IKT resursa attīstības aktivitātes process shematiski attēlots šo noteikumu anotācijas pielikumā, kas ietver galveno procesa posmu, iesaistīto institūciju un termiņu pārskatu, kā arī steidzamiem un iteratīvas izstrādes gadījumiem paredzēto izņēmumu kopsavilkumu.
Noteikumu projekts paredz:
- noteikt vidēja termiņa IKT attīstības plānošanu, balstoties uz digitālās pārvaldes jomu arhitektūrām;
- ieviest vienotas prasības aktivitāšu sākotnējam pamatojumam, alternatīvu izvērtēšanai, izmaksu un ieguvumu novērtējumam, riska analīzei un sadarbspējas izvērtēšanai;
- ieviest trīs līmeņu aktivitāšu izvērtēšanas modeli, kas balstīts uz investīciju apmēru un stratēģisko ietekmi;
- nodrošināt Valsts digitālo investīciju komisijas ekspertu neatkarību un interešu konflikta novēršanu, paredzot rakstveida deklarēšanas un lēmumu dokumentēšanas kārtību;
- nostiprināt VARAM Valsts IKT vadības biroja funkciju kā vienotu valsts līmeņa koordinācijas, metodiskā atbalsta, arhitektūras pārvaldības un investīciju portfeļa uzraudzības centru;
- nodrošināt centralizētu aktivitāšu uzskaiti un uzraudzību sistēmā VIRSIS;
- noteikt pasūtījumprogrammatūras koda pārvaldības un publicēšanas principus, mazinot piegādātāju atkarību un veicinot risinājumu atkalizmantošanu.
Noteikumi attiecas uz privātpersonām (tostarp valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām) tikai tiktāl, ciktāl tās veic deleģētu valsts pārvaldes uzdevumu un tā izpildei izmanto IKT resursus - piemēram, valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai izmantotās informācijas sistēmas. Uz kapitālsabiedrības komercdarbību vai IKT resursiem, kas nav saistīti ar deleģēto uzdevumu, noteikumi neattiecas.
Noteikumu projektā un tā pielikumos lietotie termini "jomas arhitektūra", "jomas mērķarhitektūra" un "nozares mērķarhitektūra" apzīmē vienu un to pašu dokumentu (5.3. apakšpunkts); teksta redakcijā terminoloģija unificēta, lietojot vienotu apzīmējumu "jomas arhitektūra". Sīkāka informācija par valsts digitālās pārvaldes arhitektūru pieejama VARAM tīmekļvietnē: https://www.varam.gov.lv/lv/digitalas-parvaldes-arhitektura.
Šo noteikumu 5.13. apakšpunkta "pasūtījumprogrammatūras" definīcija attiecas tikai uz programmatūru, kurai institūcijai vai valstij pieder autortiesības vai ekskluzīvas lietošanas tiesības. Līdz ar to 56. un 58.1. punktā noteiktais pienākums reģistrēt informāciju par koda repozitoriju neattiecas uz komerciālu, ražotāja īpašumā esošu programmatūru, tostarp medicīnas ierīcēs iebūvētu programmatūru.
Noteikumu projektā paredzētās galvenās institucionālās lomas:
- Atbildīgā institūcija (5.5. apakšpunkts) — IKT resursa pārzinis, kas atbild par konkrētās attīstības aktivitātes īstenošanu.
- Nozares ministrija (par nozari atbildīgā ministrija, 7., 36., 37. punkts) — identificē biznesa vajadzības, nosaka IKT attīstības prioritātes un veic otrā un trešā līmeņa aktivitāšu lietderības un efektivitātes izvērtējumu.
- Jomas vadošā institūcija (5.4. apakšpunkts, var būt arī ministrijas padotības iestāde) — atbild par jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu.
- VARAM (Valsts IKT vadības birojs) (8. punkts) — nodrošina centralizētu koordināciju, metodisko atbalstu, arhitektūras pārvaldību un investīciju portfeļa uzraudzību, kā arī Valsts digitālo investīciju komisijas sekretariāta funkcijas.
- Valsts digitālo investīciju komisija (9.–11. punkts) — izskata trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes, vērtē to prioritāti valsts investīciju portfelī un sniedz atzinumu pirms lēmuma par finansēšanu vai apstiprināšanu.
- Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forums (Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 759) — saskaņo jomas arhitektūru un lemj par jaunas jomas arhitektūras nepieciešamību un jomas vadošās institūcijas noteikšanu izņēmuma gadījumos.
Nozares ministrijas un jomas vadošās institūcijas lomas ir savstarpēji atšķirīgas: nozares ministrijas atbildība par biznesa vajadzībām un lietderības izvērtējumu nav deleģējama padotības iestādei, savukārt jomas arhitektūras funkciju ministrija var deleģēt savai padotības iestādei kā jomas vadošajai institūcijai.
Jomas vadošās institūcijas definīcija (noteikumu 5.4. apakšpunkts) pieļauj, ka nākotnē, izveidojot un nostiprinot Informatīvajā ziņojumā "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārmaiņām" minētos nozaru kompetences centrus, tie tiktu noteikti par attiecīgo jomu vadošajām institūcijām atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" kārtībai, neveicot grozījumus šajos noteikumos.
Izvēle, vai jomas vadošās institūcijas funkcijas konkrētā jomā pilda ministrija vai tās padotības iestāde, ir attiecīgā resora iekšējs organizatorisks lēmums, kas tiek atspoguļots, deleģējot pārstāvi Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumam Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" kārtībā. Neatkarīgi no tā, vai šo statusu īsteno ministrija vai tās padotības iestāde, atbildība par jomas arhitektūras izstrādi, uzturēšanu un koordinēšanu (5.4. apakšpunkts) gulstas uz šo institūciju kā tādu; ministrijas vispārējā atbildība par tās padotībā esošās iestādes darbību izriet no Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajiem principiem un šo noteikumu ietvaros netiek atsevišķi regulēta.
VARAM konsultācijas par izmaiņas klasifikāciju (22. punkts) sniegs operatīvi, ņemot vērā gadījuma steidzamību; detalizētāku kārtību VARAM var noteikt izstrādājamajā metodikā (8.3. apakšpunkts).
Šo noteikumu 39. punktā lietotais "lietderības" jēdziens ir plašs un attiecas uz institūcijas funkciju izpildei būtisku apsvērumu kopumu, ne tikai uz izmaksu efektivitāti šaurā nozīmē. Novērtējot, vai koplietošanas risinājums nodrošina salīdzināmu funkcionalitāti, ņem vērā arī tādus institūcijas darbībai būtiskus faktorus kā pakalpojuma pieejamība, sistēmas atjaunošanas laiks, veiktspēja un darbības nepārtrauktība, ja tie tieši ietekmē institūcijas spēju pildīt savas funkcijas - piemēram, klīniskai informācijas sistēmai raksturīgā prasība pēc īsāka atjaunošanas laika nekā to nodrošina vispārējs koplietošanas risinājums. Formāls, tikai uz izmaksu vai vispārējas funkcionalitātes salīdzinājumu balstīts pamatojums šādos gadījumos nebūtu pietiekams.
Lai atvieglotu noteikumu piemērošanu, IKT resursa attīstības aktivitātes process shematiski attēlots šo noteikumu anotācijas pielikumā, kas ietver galveno procesa posmu, iesaistīto institūciju un termiņu pārskatu, kā arī steidzamiem un iteratīvas izstrādes gadījumiem paredzēto izņēmumu kopsavilkumu.
Problēmas apraksts
Prakse liecina, ka viena IKT resursa attīstība atsevišķos gadījumos tiek mākslīgi sadalīta vairākos, secīgi (piemēram, katru gadu vai pusgadu) reģistrētos un iepirktos posmos, no kuriem katrs atsevišķi nesasniedz otrā vai trešā līmeņa aktivitātes slieksni, lai gan kopējais investīciju apjoms vairāku gadu periodā var sasniegt vairākus miljonus euro. Šāda sadalīšana ļauj izvairīties no pienācīgas izvērtēšanas un saskaņošanas, kā arī var ietekmēt piemērojamā iepirkuma procedūras veida izvēli.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu šo risku, šo noteikumu 30. un 31. punkts nosaka, ka visi ieguldījumi, kas vērsti uz viena un tā paša IKT resursa attīstību, tiek uzskaitīti un izvērtēti kumulatīvi triju gadu periodā neatkarīgi no finansējuma avota, iepirkumu vai līgumu skaita, projekta vadības organizācijas vai formulētā biznesa mērķa. Ja atbildīgā institūcija reģistrē jaunu aktivitāti tam pašam IKT resursam pirms triju gadu perioda beigām, VARAM lūdz precizēt sākotnēji reģistrēto aktivitāti, ņemot vērā kumulatīvo investīciju apjomu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izstrādājot noteikumu projektu, tika analizēta gan Latvijas līdzšinējā pieredze valsts IKT resursu pārvaldībā, gan OECD rekomendācijas un citu valstu pieredze digitālās pārvaldes un IKT investīciju pārvaldībā.
Tika izvērtēti šādi alternatīvie pieejas modeļi:
1. saglabāt esošo decentralizēto pieeju, kurā IKT resursu attīstības aktivitāšu plānošana, izvērtēšana un uzraudzība galvenokārt tiek īstenota atsevišķu resoru ietvaros;
2. ieviest pilnībā centralizētu IKT resursu attīstības aktivitāšu un investīciju pārvaldības modeli;
3. ieviest daļēji centralizētu pieeju, kurā nozares ministrijas saglabā atbildību par biznesa vajadzībām un ieguvumu sasniegšanu, savukārt centralizēti tiek nodrošināta arhitektūras pārvaldība, investīciju portfeļa pārraudzība, sadarbspējas prasības un būtisku investīciju izvērtēšana.
Izvērtējot starptautisko pieredzi, secināts, ka mazās Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Igaunija, Lietuva, Malta un Slovēnija, laika gaitā ir attīstījušas dažādas kompetenču un pārvaldības konsolidācijas formas, vienlaikus saglabājot nozaru atbildību par funkciju izpildi.
Tāpat OECD rekomendācijās digitālās pārvaldes investīciju pārvaldībai uzsvērta nepieciešamība nodrošināt centralizētu investīciju portfeļa pārvaldību, vienotas izvērtēšanas prasības, sadarbspējas pārvaldību un koordinētu digitālās transformācijas vadību. Šie principi tika ņemti vērā, izstrādājot tiesību akta projektā paredzēto daļēji centralizēto pārvaldības modeli (skatīt: https://www.oecd.org/en/publications/digital-government-outlook-2026_d46c0555-en/australia_48215f78-en.html).
Par optimālāko risinājumu tika atzīta daļēji centralizēta pieeja, kas ļauj saglabāt nozaru atbildību par politikas mērķu īstenošanu, vienlaikus nodrošinot vienotu digitālās pārvaldes arhitektūru, investīciju portfeļa pārvaldību un pārresoru koordināciju.
Tika izvērtēti šādi alternatīvie pieejas modeļi:
1. saglabāt esošo decentralizēto pieeju, kurā IKT resursu attīstības aktivitāšu plānošana, izvērtēšana un uzraudzība galvenokārt tiek īstenota atsevišķu resoru ietvaros;
2. ieviest pilnībā centralizētu IKT resursu attīstības aktivitāšu un investīciju pārvaldības modeli;
3. ieviest daļēji centralizētu pieeju, kurā nozares ministrijas saglabā atbildību par biznesa vajadzībām un ieguvumu sasniegšanu, savukārt centralizēti tiek nodrošināta arhitektūras pārvaldība, investīciju portfeļa pārraudzība, sadarbspējas prasības un būtisku investīciju izvērtēšana.
Izvērtējot starptautisko pieredzi, secināts, ka mazās Eiropas Savienības dalībvalstis, piemēram, Igaunija, Lietuva, Malta un Slovēnija, laika gaitā ir attīstījušas dažādas kompetenču un pārvaldības konsolidācijas formas, vienlaikus saglabājot nozaru atbildību par funkciju izpildi.
Tāpat OECD rekomendācijās digitālās pārvaldes investīciju pārvaldībai uzsvērta nepieciešamība nodrošināt centralizētu investīciju portfeļa pārvaldību, vienotas izvērtēšanas prasības, sadarbspējas pārvaldību un koordinētu digitālās transformācijas vadību. Šie principi tika ņemti vērā, izstrādājot tiesību akta projektā paredzēto daļēji centralizēto pārvaldības modeli (skatīt: https://www.oecd.org/en/publications/digital-government-outlook-2026_d46c0555-en/australia_48215f78-en.html).
Par optimālāko risinājumu tika atzīta daļēji centralizēta pieeja, kas ļauj saglabāt nozaru atbildību par politikas mērķu īstenošanu, vienlaikus nodrošinot vienotu digitālās pārvaldes arhitektūru, investīciju portfeļa pārvaldību un pārresoru koordināciju.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektā paredzēts piemērot proporcionalitātes principu, nosakot atšķirīgas izvērtēšanas prasības atkarībā no aktivitātes apjoma un ietekmes. Mazākām aktivitātēm tiek piemērots vienkāršots pašnovērtējums, savukārt detalizētākas prasības paredzētas tikai vidējām, lielām vai stratēģiski nozīmīgām aktivitātēm.
Paredzams, ka administratīvo prasību pieaugumu kompensēs ieguvumi no:
- savlaicīgas alternatīvu izvērtēšanas;
- dublējošu risinājumu identificēšanas;
- vienotas investīciju portfeļa pārvaldības;
- efektīvākas publisko līdzekļu izmantošanas;
- risku agrīnas identificēšanas;
- piegādātāju atkarības mazināšanas;
- IKT risinājumu sadarbspējas un atkalizmantošanas veicināšanas.
Piegādātāju atkarības mazināšanu nenodrošina pats aktivitāšu saskaņošanas process, bet šo noteikumu 38.-39. punktā noteiktā koplietošanas risinājumu izmantošanas prioritāte, 5.13., 55. un 57.1. apakšpunktā noteiktie pasūtījumprogrammatūras koda pārvaldības principi un 20. punktā noteiktā prasība izvērtēt tehnoloģisko risinājumu ietekmi uz piegādātāju atkarību. Konkrēta piegādātāja izvēle paliek atbildīgās institūcijas kompetencē tehniskās specifikācijas un iepirkuma procedūras ietvaros.
Šo noteikumu 24. punktā minētā VIRSIS reģistrācijas un identifikatora piešķiršanas prasība neierobežo iepirkuma procedūras sagatavošanas darbības (piemēram, tehniskās specifikācijas izstrādi), jo tā regulē tikai identifikatora izmantošanu, nevis iepirkuma procedūras uzsākšanas brīdi. Iepirkuma procedūras formālu uzsākšanu regulē šo noteikumu 49. punkts, kas jau paredz iespēju VARAM vai komisijas atzinumā atļaut iepirkuma procedūru uzsākt pirms aktivitātes galīgās saskaņošanas, ja tas nepieciešams aktivitātes īstenošanas termiņu nodrošināšanai un nerada būtiskus riskus valsts interesēm. Tādējādi katrai aktivitātei nav automātiski jāpiemēro pilnībā secīgs, atsevišķs process.
Paredzams, ka administratīvo prasību pieaugumu kompensēs ieguvumi no:
- savlaicīgas alternatīvu izvērtēšanas;
- dublējošu risinājumu identificēšanas;
- vienotas investīciju portfeļa pārvaldības;
- efektīvākas publisko līdzekļu izmantošanas;
- risku agrīnas identificēšanas;
- piegādātāju atkarības mazināšanas;
- IKT risinājumu sadarbspējas un atkalizmantošanas veicināšanas.
Piegādātāju atkarības mazināšanu nenodrošina pats aktivitāšu saskaņošanas process, bet šo noteikumu 38.-39. punktā noteiktā koplietošanas risinājumu izmantošanas prioritāte, 5.13., 55. un 57.1. apakšpunktā noteiktie pasūtījumprogrammatūras koda pārvaldības principi un 20. punktā noteiktā prasība izvērtēt tehnoloģisko risinājumu ietekmi uz piegādātāju atkarību. Konkrēta piegādātāja izvēle paliek atbildīgās institūcijas kompetencē tehniskās specifikācijas un iepirkuma procedūras ietvaros.
Šo noteikumu 24. punktā minētā VIRSIS reģistrācijas un identifikatora piešķiršanas prasība neierobežo iepirkuma procedūras sagatavošanas darbības (piemēram, tehniskās specifikācijas izstrādi), jo tā regulē tikai identifikatora izmantošanu, nevis iepirkuma procedūras uzsākšanas brīdi. Iepirkuma procedūras formālu uzsākšanu regulē šo noteikumu 49. punkts, kas jau paredz iespēju VARAM vai komisijas atzinumā atļaut iepirkuma procedūru uzsākt pirms aktivitātes galīgās saskaņošanas, ja tas nepieciešams aktivitātes īstenošanas termiņu nodrošināšanai un nerada būtiskus riskus valsts interesēm. Tādējādi katrai aktivitātei nav automātiski jāpiemēro pilnībā secīgs, atsevišķs process.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Jā
Skaidrojums
Tiks veikts tiesiskā regulējuma pēcpārbaudes izvērtējums, lai novērtētu, vai ieviestais valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības pārvaldības modelis ir nodrošinājis pilnīgāku IKT resursu investīciju pārskatāmību, vienotu aktivitāšu uzskaiti, kvalitatīvāku investīciju sākotnējo izvērtēšanu, kā arī efektīvāku risku uzraudzību un valsts digitālās pārvaldes arhitektūras principu ievērošanu. Izvērtējumā tiks analizēta arī normatīvā regulējuma radītā administratīvā sloga samērība un nepieciešamība pilnveidot regulējumu.
Kas veiks ex-post novērtējumu?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām
Ietekmes pēcpārbaudes veikšanas termiņš
36
Rezultāti/rādītāji, pēc kā tiek vērtēta tiesību akta (vai kādas tā daļas) mērķa sasniegšana
Rezultāts
Valsts pārvaldes IKT investīciju portfelis ir pilnībā identificēts un uzskaitīts
Rādītājs
VIRSIS reģistrēto IKT resursu attīstības aktivitāšu īpatsvars attiecībā pret identificētajām valsts pārvaldes IKT investīcijām
Rezultāts
IKT investīciju plānošanā tiek piemērotas vienotas izvērtēšanas prasības
Rādītājs
Otrā un trešā līmeņa aktivitāšu īpatsvars, kurām sagatavots lietderības izvērtējums, alternatīvu analīze un izmaksu-ieguvumu novērtējums atbilstoši noteiktajai metodikai
Rezultāts
Nostiprināta arhitektūrā balstīta IKT attīstības plānošana
Rādītājs
To aktivitāšu īpatsvars, kuras plānotas atbilstoši aktuālajām digitālās pārvaldes jomu arhitektūrām
Rezultāts
Uzlabota būtisko IKT investīciju uzraudzība
Rādītājs
Trešā līmeņa un stratēģisko aktivitāšu īpatsvars, kurām nodrošināta regulāra uzraudzība un risku novērtēšana atbilstoši noteiktajai kārtībai
1.6. Cita informācija
Projekts ievieš vienotu valsts digitālās pārvaldes IKT investīciju portfeļa pārvaldības pieeju, paredzot attīstības aktivitāšu uzskaiti un uzraudzību Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmā (VIRSIS), kā arī investīciju izvērtēšanas procesu atbilstoši aktivitātes apjomam, ietekmei un risku līmenim.
Šo noteikumu paredzētā IKT resursu attīstības aktivitāšu izvērtēšana nedublējas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" paredzēto sākotnējās ietekmes izvērtēšanu. Pirmā vērtē tiesību akta vispārējo ietekmi tā izstrādes brīdī, otrā - tehnisko un arhitektūras atbilstību un alternatīvas konkrētā IKT resursa attīstības aktivitātes kontekstā. Turklāt praksē tiesību akts bieži tiek virzīts un pieņemts ievērojami agrāk nekā notiek ar to saistītā IKT resursa faktiskā ieviešana produktīvajā darbībā, kas apstiprina, ka šie ir divi laika ziņā un satura ziņā nošķirti procesi. Tiesību akta izstrādes un saskaņošanas (TAP) posmā pieļaujama indikatīva izmaksu tāme, savukārt detalizētu IKT resursu izvērtēšanu VARAM veic vēlāk, tuvāk aktivitātes faktiskajai īstenošanai, nepieciešamības gadījumā izmantojot šo noteikumu 16., 28. un 49. punktā iestrādāto steidzamības mehānismu.
Šo noteikumu 29. punktā noteiktais pienākums nodrošināt VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti un pilnīgumu attiecas uz atbildīgo institūciju un aptver aktivitātes pamatdatus (25. punkts), savukārt 55. punktā noteiktā ceturkšņa aktualizācija attiecas uz papildu informāciju par īstenošanas progresu, finansējuma izlietojumu, rezultātiem un riskiem. Abām prasībām apzināti noteikts viens un tas pats periodiskums, lai izvairītos no atšķirīgiem aktualizēšanas grafikiem. VARAM šīs informācijas aktualizēšanā aktīvi nepiedalās un neveic patstāvīgu visu valsts informācijas sistēmu izmaiņu uzraudzību — tā izmanto institūciju VIRSIS jau aktualizēto informāciju.
VARAM norāda, ka šo noteikumu 29. un 55. punktā paredzētā VIRSIS informācija pēc satura nesakrīt ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) veikto projektu īstenošanas uzraudzību, kurai nav IKT specifiskas kompetences, ne arī ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) iesniedzamajiem izdevumus pamatojošajiem dokumentiem. Līdz ar to noteikumu projekts neparedz institūcijām sniegt vienu un to pašu informāciju vairākās sistēmās. Lai nodrošinātu koordināciju, VARAM pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu uzraudzības padomēs, taču tas neatceļ atbildīgās institūcijas pienākumu aktualizēt informāciju VIRSIS šo noteikumu 29. un 55. punktā noteiktajā kārtībā.
Šo noteikumu 51. punktā minētā uzraudzība attiecas uz to, vai aktivitātes īstenošana atbilst sākotnēji saskaņotajam aprakstam (mērķim, funkcionalitātei, arhitektūrai, finansējumam), kā tas reģistrēts un aktualizēts VIRSIS. Ja izvērtēšanā iesaistītā institūcija konstatē atkāpes no saskaņotā apraksta, tā savas kompetences ietvaros var ierosināt atbildīgajai institūcijai korektīvās darbības; process ir konsultatīvs, un galīgo lēmumu par turpmāko rīcību pieņem atbildīgā institūcija sadarbībā ar VARAM.
Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumi paredz atšķirīgas prasības uzturēšanas darbībām, pilnveidošanas aktivitātēm un jaunas attīstības aktivitātēm, kā arī proporcionālu izvērtēšanas pieeju atkarībā no aktivitātes apmēra un riska profila.
Noteikumi paredz, ka IKT investīciju plānošana tiek sasaistīta ar valsts digitālās pārvaldes attīstības jomu arhitektūrām, tādējādi nodrošinot vienotu attīstības virzienu, investīciju koordināciju un nepamatotas funkcionalitātes dublēšanās mazināšanu.
Projekts precizē prasības valsts pasūtījumā izstrādātas programmatūras pirmkoda pārvaldībai, veicinot atkalizmantošanu, pārskatāmību un piegādātāja atkarības risku mazināšanu.
Šo noteikumu 56. punktā minētās informācijas (programmatūras koda repozitorijs un versijas identifikators) ievadei VIRSIS jau ir paredzēts atbilstošs datu lauks. VARAM izstrādās un publicēs metodiskus norādījumus (8.3. apakšpunkts), kuros precīzi norādīts, kurā VIRSIS datu ievades laukā šī informācija reģistrējama, tādējādi nodrošinot vienotu praksi visām atbildīgajām institūcijām.
Šo noteikumu paredzētā IKT resursu attīstības aktivitāšu izvērtēšana nedublējas ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" paredzēto sākotnējās ietekmes izvērtēšanu. Pirmā vērtē tiesību akta vispārējo ietekmi tā izstrādes brīdī, otrā - tehnisko un arhitektūras atbilstību un alternatīvas konkrētā IKT resursa attīstības aktivitātes kontekstā. Turklāt praksē tiesību akts bieži tiek virzīts un pieņemts ievērojami agrāk nekā notiek ar to saistītā IKT resursa faktiskā ieviešana produktīvajā darbībā, kas apstiprina, ka šie ir divi laika ziņā un satura ziņā nošķirti procesi. Tiesību akta izstrādes un saskaņošanas (TAP) posmā pieļaujama indikatīva izmaksu tāme, savukārt detalizētu IKT resursu izvērtēšanu VARAM veic vēlāk, tuvāk aktivitātes faktiskajai īstenošanai, nepieciešamības gadījumā izmantojot šo noteikumu 16., 28. un 49. punktā iestrādāto steidzamības mehānismu.
Šo noteikumu 29. punktā noteiktais pienākums nodrošināt VIRSIS reģistrētās informācijas aktualitāti un pilnīgumu attiecas uz atbildīgo institūciju un aptver aktivitātes pamatdatus (25. punkts), savukārt 55. punktā noteiktā ceturkšņa aktualizācija attiecas uz papildu informāciju par īstenošanas progresu, finansējuma izlietojumu, rezultātiem un riskiem. Abām prasībām apzināti noteikts viens un tas pats periodiskums, lai izvairītos no atšķirīgiem aktualizēšanas grafikiem. VARAM šīs informācijas aktualizēšanā aktīvi nepiedalās un neveic patstāvīgu visu valsts informācijas sistēmu izmaiņu uzraudzību — tā izmanto institūciju VIRSIS jau aktualizēto informāciju.
VARAM norāda, ka šo noteikumu 29. un 55. punktā paredzētā VIRSIS informācija pēc satura nesakrīt ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) veikto projektu īstenošanas uzraudzību, kurai nav IKT specifiskas kompetences, ne arī ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (KPVIS) iesniedzamajiem izdevumus pamatojošajiem dokumentiem. Līdz ar to noteikumu projekts neparedz institūcijām sniegt vienu un to pašu informāciju vairākās sistēmās. Lai nodrošinātu koordināciju, VARAM pārstāvji var tikt uzaicināti piedalīties Eiropas Savienības fondu projektu uzraudzības padomēs, taču tas neatceļ atbildīgās institūcijas pienākumu aktualizēt informāciju VIRSIS šo noteikumu 29. un 55. punktā noteiktajā kārtībā.
Šo noteikumu 51. punktā minētā uzraudzība attiecas uz to, vai aktivitātes īstenošana atbilst sākotnēji saskaņotajam aprakstam (mērķim, funkcionalitātei, arhitektūrai, finansējumam), kā tas reģistrēts un aktualizēts VIRSIS. Ja izvērtēšanā iesaistītā institūcija konstatē atkāpes no saskaņotā apraksta, tā savas kompetences ietvaros var ierosināt atbildīgajai institūcijai korektīvās darbības; process ir konsultatīvs, un galīgo lēmumu par turpmāko rīcību pieņem atbildīgā institūcija sadarbībā ar VARAM.
Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumi paredz atšķirīgas prasības uzturēšanas darbībām, pilnveidošanas aktivitātēm un jaunas attīstības aktivitātēm, kā arī proporcionālu izvērtēšanas pieeju atkarībā no aktivitātes apmēra un riska profila.
Noteikumi paredz, ka IKT investīciju plānošana tiek sasaistīta ar valsts digitālās pārvaldes attīstības jomu arhitektūrām, tādējādi nodrošinot vienotu attīstības virzienu, investīciju koordināciju un nepamatotas funkcionalitātes dublēšanās mazināšanu.
Projekts precizē prasības valsts pasūtījumā izstrādātas programmatūras pirmkoda pārvaldībai, veicinot atkalizmantošanu, pārskatāmību un piegādātāja atkarības risku mazināšanu.
Šo noteikumu 56. punktā minētās informācijas (programmatūras koda repozitorijs un versijas identifikators) ievadei VIRSIS jau ir paredzēts atbilstošs datu lauks. VARAM izstrādās un publicēs metodiskus norādījumus (8.3. apakšpunkts), kuros precīzi norādīts, kurā VIRSIS datu ievades laukā šī informācija reģistrējama, tādējādi nodrošinot vienotu praksi visām atbildīgajām institūcijām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- mikrouzņēmumi
- jaunuzņēmumi
- mazie uzņēmumi
- vidējie uzņēmumi
- valsts pārvaldes iestādes
- atvasinātas publiskas personas
- institūcijas, kurām deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi
Ietekmes apraksts
Tiesiskais regulējums tieši ietekmē valsts pārvaldes institūcijas un citas juridiskas personas, kas īsteno valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nepieciešamo IKT resursu attīstības aktivitātes. Netieši regulējums ietekmē IKT nozaru komersantus, nosakot vienotas prasības attīstības aktivitāšu pamatošanai, alternatīvu izvērtēšanai, sadarbspējas nodrošināšanai, pirmkoda pārvaldībai un IKT investīciju uzraudzībai. Regulējums veicina konkurenci IKT iepirkumos, mazina piegādātāju atkarības riskus un uzlabo iespējas mikro, maziem, vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem piedalīties valsts IKT risinājumu izstrādē.
Nozare
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Regulējums tiešu pienākumu komersantiem neuzliek, taču netieši ietekmē informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozari, jo nosaka valsts pārvaldes IKT investīciju plānošanas, izvērtēšanas un uzraudzības prasības. Paredzams, ka vienotāka investīciju pārvaldība un koplietošanas risinājumu izvērtēšana sekmēs efektīvāku tirgus dalībnieku iesaisti valsts IKT projektu īstenošanā.
Regulējums veicinās pārskatāmāku un prognozējamāku valsts IKT investīciju pārvaldību, plašāku koplietošanas un atkalizmantošanas principu piemērošanu, kā arī piegādātāja atkarības risku mazināšanu. Vienlaikus regulējums var veicināt konkurenci valsts IKT iepirkumos un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus mikro, mazo, vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalībai valsts digitālo risinājumu izstrādē.
Regulējums veicinās pārskatāmāku un prognozējamāku valsts IKT investīciju pārvaldību, plašāku koplietošanas un atkalizmantošanas principu piemērošanu, kā arī piegādātāja atkarības risku mazināšanu. Vienlaikus regulējums var veicināt konkurenci valsts IKT iepirkumos un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus mikro, mazo, vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalībai valsts digitālo risinājumu izstrādē.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Tiek noteiktas jaunas prasības IKT resursu plānošanai, alternatīvu izvērtēšanai, pirmkoda pārvaldībai un iepirkumu sagatavošanai, kas ietekmēs komersantus, kuri strādā ar valsts sektoru.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Regulējums veicinās pārskatāmāku un prognozējamāku valsts IKT investīciju pārvaldību, plašāku koplietošanas un atkalizmantošanas principu piemērošanu, kā arī piegādātāja atkarības risku mazināšanu. Vienlaikus regulējums var veicināt konkurenci valsts IKT iepirkumos un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus mikro, mazo, vidējo uzņēmumu un jaunuzņēmumu dalībai valsts digitālo risinājumu izstrādē.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
98 535
0
109 444
120 352
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
98 535
0
109 444
120 352
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-98 535
0
-109 444
-120 352
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-98 535
0
-109 444
-120 352
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-98 535
-109 444
-120 352
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Piedāvātais risinājums neparedz jaunas institūcijas izveidi, bet VARAM digitālās transformācijas bloka funkciju un pilnvarojuma paplašināšanu un nostiprināšanu, attiecīgi nodrošinot nepieciešamos resursus Valsts IKT vadības biroja jauno pārvaldības funkciju izpildei. Pārejas posmā to iespējams nodrošināt ar speciāli izveidotu kapacitātes projektu - ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" (turpmāk – ERAF SAM 1.3.1.1.pasākums) arhitektūras pārvaldības projekta atbalstu. Vidējā termiņā tā būtu vērtējama kā pamatdarbības funkcija.
Šobrīd IKT attīstības projektu uzraudzību un digitālās pārvaldes attīstības jomu arhitektūru koordināciju VARAM veic, izmantojot valsts budžeta finansējumu Atveseļošanas fonda uzraudzībai un ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna arhitektūras pārvaldības projekta (Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010) finansējumu. Lai turpinātu šo funkciju izpildi un tās attiecinātu uz plašāku IKT resursu attīstības aktivitāšu loku, VARAM ir nepieciešams šim mērķim plānotais ERAF SAM 1.3.1.1.pasākuma arhitektūras pārvaldības projekta "Digitālās pārvaldes sadarbspēja un tehnoloģiskās inovācijas" (26-TA-378) finansējums – arhitektūras pārvaldības daļai plānotais finansējums ir ~2 milj. euro apmērā.
Saskaņā ar MK 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr.368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" visām IKT resursa attīstības aktivitātēm pirms uzsākšanas nepieciešams saskaņojums ar VARAM. Sarunvalodā šis process tiek saukts par "IKT būvvaldi" un tajā 2025. gadā notikušas 50 sēdes, izskatot 110 pieteikumus.
Šo noteikumu 23.-29., 55., 56. un 58. punktā paredzēto datu un procesu (aktivitātes pamatdatu reģistrēšana un aktualizēšana, īstenošanas progresa un rezultātu uzskaite, programmatūras koda repozitorija informācija) reģistrēšanai VIRSIS jau ir pieejama nepieciešamā funkcionalitāte. Šo prasību ieviešanai nav nepieciešami VIRSIS sistēmas pilnveidojumi, tāpēc atsevišķas papildu izmaksas šajā sakarā nav paredzētas.
Šobrīd ieviešot trīs līmeņu lietderības un investīciju izvērtēšanu un nosakot, ka turpmāk trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes ir jāskata Valsts digitālo investīciju komisijā.
Ņemot vērā, ka Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā tiek iekļauti dažādu jomu eksperti, kuru profesionālā darbība var būt saistīta ar IKT tirgus dalībniekiem, kuru aktivitātes komisija vērtē, noteikumu projektā ir iestrādāts divpakāpju mehānisms ekspertu neatkarības nodrošināšanai un interešu konflikta novēršanai. Pirms iecelšanas komisijas sastāvā persona iesniedz vispārīgu apliecinājumu par iespējamām saiknēm ar IKT tirgus dalībniekiem, savukārt pirms katras konkrētas aktivitātes izvērtēšanas komisijas loceklis papildus apliecina interešu konflikta neesamību attiecībā uz konkrēto aktivitāti un, ja tāds konstatēts, atturas no izvērtēšanas, atzinuma sagatavošanas un lēmuma pieņemšanas. Attiecīgie apstākļi un lēmumi par personas aizstāšanu tiek dokumentēti komisijas sēdes protokolā, un VARAM nodrošina visa ekspertu atlases, neatkarības izvērtēšanas un interešu konfliktu pārbaudes procesa dokumentēšanu.
Šo noteikumu 11. punktā minētos ekspertu individuālos novērtējumus sagatavo Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā iekļautie eksperti (10. punkts); ja konkrētas aktivitātes izvērtēšanai nepieciešama papildu, komisijas pastāvīgajā sastāvā nepārstāvēta nozares ekspertīze, VARAM saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu var piesaistīt papildu ekspertus, uz kuriem vienādi attiecas iepriekš minētais neatkarības nodrošināšanas mehānisms. Novērtējumos eksperts izvērtē atbildīgās institūcijas iesniegtā šo noteikumu 2. pielikumā noteiktā lietderības un investīciju pamatojuma, tai skaitā 37. un 38. punktā minētā izmaksu, ieguvumu, risku un alternatīvu izvērtējuma, pamatotību un pilnīgumu. Ekspertu profesionālās kompetences joma izriet no šo noteikumu 10. punktā minētā jomu saraksta; konkrētus kvalifikācijas kritērijus VARAM nosaka, veidojot un uzturot komisijas sastāvu un piesaistot papildu ekspertus. Ekspertu atlīdzību sedz no valsts budžeta līdzekļiem VARAM budžeta programmas ietvaros; fiksētas atlīdzības likmes šajos noteikumos netiek noteiktas, jo konkrētā atlīdzība ir atkarīga no piesaistāmās ekspertīzes apjoma un tirgus apstākļiem katrā konkrētā gadījumā.
Balstoties uz 2025. gadā IKT būvvaldē izskatīto pieteikumu datiem, komisijas darba noslodze 2025.gadā būtu sekojoša:
* izmaksas aprēķinātas uz līdzšinējo pieredzi, kur eksperta izmaksas svārstās no 40-50 EUR stundā uz šo brīdi. Viena IKT resursa attīstības aktivitāšu pieteikuma izvērtējums aizņemtu 3-4 stundas. Pieņemot, ka Valsts digitālo investīciju komisijas ekspertiem ir jāsagatavo divas neatkarīgas ekspertu recenzijas par iesniegto IKT resursa attīstības aktivitāšu pieteikumu, kā arī, ka komisijas sēdē piedalās vismaz līdz 10 ekspertiem.
IKT resursu attīstības aktivitāšu trešajam līmenim ir izvēlēts 3 milj. EUR slieksnis.
Vienlaikus ņemot vērā Informatīvā ziņojumā identificēto problēmu par nepilnīgu un selektīvu IKT resursu attīstības aktivitāšu saskaņošanu, kad valsts institūcijas nepilnīgi vai selektīvi līdz šim bija saskaņojušas IKT resursu attīstības aktivitātes pirms to uzsākšanas, ir jāplāno, ka pieaugs komisijā izskatāmo jautājumu skaits par 38%. Līdz ar to ik gadu Valsts digitālo investīciju komisijas darbam valsts budžetā būtu jāplāno indikatīvi 35 000 euro, bet vienlaikus jāparedz, ka eksperta atlīdzība turpmākos gados varētu pieaugt, līdz ar to 2028. gadā izmaksas varētu būt 40 000 euro, bet 2029. gadā 45 000 euro. 2026.gadā Valsts digitālo investīciju komisijas darbam izmaksas tiktu segtas no ANM plāna arhitektūras pārvaldības projekta (Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010) vai ERAF SAM 1.3.1.1.pasākuma arhitektūras pārvaldības projekta "Digitālās pārvaldes sadarbspēja un tehnoloģiskās inovācijas" (26-TA-378) finansējuma.
Šobrīd IKT attīstības projektu uzraudzību un digitālās pārvaldes attīstības jomu arhitektūru koordināciju VARAM veic, izmantojot valsts budžeta finansējumu Atveseļošanas fonda uzraudzībai un ES Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – ANM) plāna arhitektūras pārvaldības projekta (Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010) finansējumu. Lai turpinātu šo funkciju izpildi un tās attiecinātu uz plašāku IKT resursu attīstības aktivitāšu loku, VARAM ir nepieciešams šim mērķim plānotais ERAF SAM 1.3.1.1.pasākuma arhitektūras pārvaldības projekta "Digitālās pārvaldes sadarbspēja un tehnoloģiskās inovācijas" (26-TA-378) finansējums – arhitektūras pārvaldības daļai plānotais finansējums ir ~2 milj. euro apmērā.
Saskaņā ar MK 2023. gada 4. jūlija noteikumiem Nr.368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" visām IKT resursa attīstības aktivitātēm pirms uzsākšanas nepieciešams saskaņojums ar VARAM. Sarunvalodā šis process tiek saukts par "IKT būvvaldi" un tajā 2025. gadā notikušas 50 sēdes, izskatot 110 pieteikumus.
Šo noteikumu 23.-29., 55., 56. un 58. punktā paredzēto datu un procesu (aktivitātes pamatdatu reģistrēšana un aktualizēšana, īstenošanas progresa un rezultātu uzskaite, programmatūras koda repozitorija informācija) reģistrēšanai VIRSIS jau ir pieejama nepieciešamā funkcionalitāte. Šo prasību ieviešanai nav nepieciešami VIRSIS sistēmas pilnveidojumi, tāpēc atsevišķas papildu izmaksas šajā sakarā nav paredzētas.
Šobrīd ieviešot trīs līmeņu lietderības un investīciju izvērtēšanu un nosakot, ka turpmāk trešā līmeņa un stratēģiskās aktivitātes ir jāskata Valsts digitālo investīciju komisijā.
Ņemot vērā, ka Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā tiek iekļauti dažādu jomu eksperti, kuru profesionālā darbība var būt saistīta ar IKT tirgus dalībniekiem, kuru aktivitātes komisija vērtē, noteikumu projektā ir iestrādāts divpakāpju mehānisms ekspertu neatkarības nodrošināšanai un interešu konflikta novēršanai. Pirms iecelšanas komisijas sastāvā persona iesniedz vispārīgu apliecinājumu par iespējamām saiknēm ar IKT tirgus dalībniekiem, savukārt pirms katras konkrētas aktivitātes izvērtēšanas komisijas loceklis papildus apliecina interešu konflikta neesamību attiecībā uz konkrēto aktivitāti un, ja tāds konstatēts, atturas no izvērtēšanas, atzinuma sagatavošanas un lēmuma pieņemšanas. Attiecīgie apstākļi un lēmumi par personas aizstāšanu tiek dokumentēti komisijas sēdes protokolā, un VARAM nodrošina visa ekspertu atlases, neatkarības izvērtēšanas un interešu konfliktu pārbaudes procesa dokumentēšanu.
Šo noteikumu 11. punktā minētos ekspertu individuālos novērtējumus sagatavo Valsts digitālo investīciju komisijas sastāvā iekļautie eksperti (10. punkts); ja konkrētas aktivitātes izvērtēšanai nepieciešama papildu, komisijas pastāvīgajā sastāvā nepārstāvēta nozares ekspertīze, VARAM saskaņā ar šo noteikumu 41. punktu var piesaistīt papildu ekspertus, uz kuriem vienādi attiecas iepriekš minētais neatkarības nodrošināšanas mehānisms. Novērtējumos eksperts izvērtē atbildīgās institūcijas iesniegtā šo noteikumu 2. pielikumā noteiktā lietderības un investīciju pamatojuma, tai skaitā 37. un 38. punktā minētā izmaksu, ieguvumu, risku un alternatīvu izvērtējuma, pamatotību un pilnīgumu. Ekspertu profesionālās kompetences joma izriet no šo noteikumu 10. punktā minētā jomu saraksta; konkrētus kvalifikācijas kritērijus VARAM nosaka, veidojot un uzturot komisijas sastāvu un piesaistot papildu ekspertus. Ekspertu atlīdzību sedz no valsts budžeta līdzekļiem VARAM budžeta programmas ietvaros; fiksētas atlīdzības likmes šajos noteikumos netiek noteiktas, jo konkrētā atlīdzība ir atkarīga no piesaistāmās ekspertīzes apjoma un tirgus apstākļiem katrā konkrētā gadījumā.
Balstoties uz 2025. gadā IKT būvvaldē izskatīto pieteikumu datiem, komisijas darba noslodze 2025.gadā būtu sekojoša:
| IKT resursu attīstības apraksts pēc to finansējuma ietilpības | Pieteikumuskaits, 2025.g. | Sēžu skaits, 2025.g. |
Indikatīvās izmaksas, EUR* 2025.g. |
| >2 milj. EUR | 51 | 35 | 37 900 |
| >3 milj. EUR | 31 | 24 | 24 400 |
| >5 milj. EUR | 18 | 17 | 15 700 |
IKT resursu attīstības aktivitāšu trešajam līmenim ir izvēlēts 3 milj. EUR slieksnis.
Vienlaikus ņemot vērā Informatīvā ziņojumā identificēto problēmu par nepilnīgu un selektīvu IKT resursu attīstības aktivitāšu saskaņošanu, kad valsts institūcijas nepilnīgi vai selektīvi līdz šim bija saskaņojušas IKT resursu attīstības aktivitātes pirms to uzsākšanas, ir jāplāno, ka pieaugs komisijā izskatāmo jautājumu skaits par 38%. Līdz ar to ik gadu Valsts digitālo investīciju komisijas darbam valsts budžetā būtu jāplāno indikatīvi 35 000 euro, bet vienlaikus jāparedz, ka eksperta atlīdzība turpmākos gados varētu pieaugt, līdz ar to 2028. gadā izmaksas varētu būt 40 000 euro, bet 2029. gadā 45 000 euro. 2026.gadā Valsts digitālo investīciju komisijas darbam izmaksas tiktu segtas no ANM plāna arhitektūras pārvaldības projekta (Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010) vai ERAF SAM 1.3.1.1.pasākuma arhitektūras pārvaldības projekta "Digitālās pārvaldes sadarbspēja un tehnoloģiskās inovācijas" (26-TA-378) finansējuma.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Valsts IKT vadības biroja funkcijas nodrošināšanai, tostarp IKT investīciju lietderības izvērtēšanai, arhitektūras pārvaldībai, centralizētai uzraudzībai un neatkarīgu izvērtējumu organizēšanai VARAM nepieciešamas divas jaunas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības procesu vadītāju amata vietas (21.4. amatu saime, IV amata līmenis, 12.mēnešalgu grupa):
2026. gads*:
Mēnešalga atbilstoši skalas viduspunktam attiecīgajai mēnešalgu grupai: 3377
Mēnešalgu kopsumma gadam (3 mēneši): 10131
Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 506,55
Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 1013,1
Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas: 506,55
Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai: 2867,88
Pavisam kopā: 15025
*ANM plāna arhitektūras pārvaldības projekta (Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010) vai ERAF SAM 1.3.1.1.pasākuma arhitektūras pārvaldības projekta "Digitālās pārvaldes sadarbspēja un tehnoloģiskās inovācijas" (26-TA-378) finansējums
2027.gads:
Mēnešalga atbilstoši skalas viduspunktam attiecīgajai mēnešalgu grupai: 3570
Mēnešalgu kopsumma gadam (12 mēneši): 42840
Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 2142
Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 4284
Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas: 2142
Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai: 12127,15
Pavisam kopā: 63535
2028. gads:
Mēnešalga atbilstoši skalas viduspunktam attiecīgajai mēnešalgu grupai: 3902
Mēnešalgu kopsumma gadam (12 mēneši): 46824
Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 2341,2
Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 4682,4
Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas: 2341,2
Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai: 13254,94
Pavisam kopā: 69444
2026. gads*:
Mēnešalga atbilstoši skalas viduspunktam attiecīgajai mēnešalgu grupai: 3377
Mēnešalgu kopsumma gadam (3 mēneši): 10131
Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 506,55
Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 1013,1
Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas: 506,55
Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai: 2867,88
Pavisam kopā: 15025
*ANM plāna arhitektūras pārvaldības projekta (Nr. 2.1.1.1.i.0/1/23/I/VARAM/010) vai ERAF SAM 1.3.1.1.pasākuma arhitektūras pārvaldības projekta "Digitālās pārvaldes sadarbspēja un tehnoloģiskās inovācijas" (26-TA-378) finansējums
2027.gads:
Mēnešalga atbilstoši skalas viduspunktam attiecīgajai mēnešalgu grupai: 3570
Mēnešalgu kopsumma gadam (12 mēneši): 42840
Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 2142
Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 4284
Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas: 2142
Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai: 12127,15
Pavisam kopā: 63535
2028. gads:
Mēnešalga atbilstoši skalas viduspunktam attiecīgajai mēnešalgu grupai: 3902
Mēnešalgu kopsumma gadam (12 mēneši): 46824
Vispārējās piemaksas 5 % apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 2341,2
Naudas balvas un prēmijas 10% apmērā no gada mēnešalgu kopsummas: 4682,4
Sociālās garantijas 5% apmērā no gada mēnešalgas kopsummas: 2341,2
Darba devēja sociālais nodoklis (EKK 1200) 23,59% visai kopsummai: 13254,94
Pavisam kopā: 69444
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība"
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekts aizstāj līdzšinējo regulējumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstības aktivitāšu uzraudzības un tehnisko prasību jomā, apvienojot tos vienotā valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības kārtībā. Saistībā ar projekta pieņemšanu par spēku zaudējušiem atzīstami Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības"
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības"
Pamatojums un apraksts
Tiesību akta projekts aizstāj līdzšinējo regulējumu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu attīstības aktivitāšu uzraudzības un tehnisko prasību jomā, apvienojot tos vienotā valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības kārtībā. Saistībā ar projekta pieņemšanu par spēku zaudējušiem atzīstami Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 368 "Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība" un Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 367 "Informācijas sistēmu vispārējās tehniskās prasības"
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums"
Pamatojums un apraksts
Jomas arhitektūru saskaņo Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forumā Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumu Nr. 759 "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju foruma nolikums" 6.4. apakšpunktā noteiktajā kārtībā
Atbildīgā institūcija
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024R0903
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/903 (2024. gada 13. marts), ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)
Apraksts
Noteikumu projekts veicina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/903 (2024. gada 13. marts), ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts) prasību praktisku ieviešanu Latvijas publiskajā pārvaldē.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/903 (2024. gada 13. marts), ar ko nosaka pasākumus augsta līmeņa publiskā sektora sadarbspējai visā Savienībā (Sadarbspējīgas Eiropas akts)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. pants
8.4.; IV nodaļa
Pārņemtas daļēji
Noteikumu projekts pats par sevi neaizstāj Regulas (ES) 2024/903 3. pantā paredzēto sadarbspējas novērtējumu, bet nosaka valsts pārvaldes IKT attīstības plānošanas, arhitektūras pārvaldības, informācijas uzskaites un sadarbspējas izvērtēšanas prasības, kas nepieciešamas minētā novērtējuma veikšanai un kvalitatīvai nodrošināšanai valsts pārvaldē.
-
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regula (ES) 2024/903 paredz dalībvalstīm rīcības brīvību noteikt nacionālos organizatoriskos un procesuālos mehānismus sadarbspējas nodrošināšanai un sadarbspējas novērtējuma veikšanai. Tiesību akta projekts šo rīcības brīvību izmanto, nosakot vienotu valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības plānošanas, arhitektūras pārvaldības, sadarbspējas izvērtēšanas un aktivitāšu uzraudzības kārtību, kā arī nosakot VARAM koordinējošo lomu valsts digitālās pārvaldes arhitektūras un sadarbspējas pārvaldībā
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Paziņošanas pienākums Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm nav piemērojams.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība uz noteikumu projektu netika organizēta, jo noteikumu projekta saturs izriet no informatīvā ziņojuma "Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām" (26-TA-1866), kura izstrādes un saskaņošanas procesā tika iesaistītas valsts institūcijas, nozares asociācijas un citas ieinteresētās puses. Papildus tam noteikumu projekts skar institūciju kompetenci IKT jomas pārvaldībā.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Aizsardzības ministrija
- Ārlietu ministrija
- Centrālā statistikas pārvalde
- Datu valsts inspekcija
- Ekonomikas ministrija
- Finanšu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Iepirkumu uzraudzības birojs
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Kultūras ministrija
- Labklājības ministrija
- Latvijas Pašvaldību savienība
- Satiksmes ministrija
- Tieslietu ministrija
- Valsts kanceleja
- Veselības ministrija
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
VARAM tiek noteiktas papildu funkcijas valsts IKT investīciju portfeļa koordinācijā, arhitektūras pārvaldībā, IKT attīstības aktivitāšu izvērtēšanā un uzraudzībā. Ministrijām un citām institūcijām tiek noteikti pienākumi vidēja termiņa IKT plānošanā, aktivitāšu pamatošanā un ieguvumu uzraudzībā.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Jā
Tiek ieviesta vienota IKT attīstības aktivitāšu plānošanas, izvērtēšanas un uzraudzības kārtība, samazinot sadrumstalotību un veicinot koordinētu investīciju pārvaldību.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Jā
IKT attīstības aktivitāšu reģistrēšana, izvērtēšana un uzraudzība tiek organizēta, izmantojot VIRSIS, paplašinot digitālu informācijas apriti un datu pārvaldību.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Jā
Tiek ieviesta vienota pieeja aktivitāšu klasificēšanai, alternatīvu izvērtēšanai, progresa uzraudzībai un investīciju portfeļa pārvaldībai, samazinot dublējošas darbības un veicinot koplietošanas risinājumu izmantošanu.
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Tiesību akta projekta īstenošana paredz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas funkciju paplašināšanu valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības pārvaldības jomā. Lai nodrošinātu Valsts IKT vadības biroja funkciju izpildi, nepieciešamas divas papildu amata vietas VARAM. Papildus VARAM visām ministrijām un citām institūcijām, kas īsteno IKT resursu attīstības aktivitātes, tiek noteikti pienākumi attiecībā uz IKT attīstības plānošanu, jomu arhitektūru uzturēšanu, aktivitāšu reģistrēšanu, izvērtēšanu un uzraudzību.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts nosaka vienotu valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības plānošanas, arhitektūras pārvaldības, sadarbspējas, alternatīvu izvērtēšanas un uzraudzības kārtību, kas veicina kvalitatīvāku publisko pakalpojumu attīstību, pakalpojumu savietojamību un koplietošanas risinājumu izmantošanu.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts tieši regulē valsts digitālās pārvaldes IKT resursu attīstības plānošanu, izvērtēšanu, uzraudzību, sadarbspēju un arhitektūras pārvaldību.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts veicina valsts digitālās transformācijas politikas un digitālās pārvaldes attīstības mērķu īstenošanu, nosakot vienotu IKT resursu attīstības pārvaldības ietvaru valsts pārvaldē.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts paredz prasības datu pārvaldības, sadarbspējas, arhitektūras pārvaldības un IKT attīstības aktivitāšu izvērtēšanas jomā, tādējādi veicinot pārdomātu datu apstrādes un datu pārvaldības principu ievērošanu valsts pārvaldē.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
IKT resursa attīstības aktivitātes procesa apraksts