26-TA-411: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" projekta "IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešana" pases apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Projekts "IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešana" (turpmāk – Projekts) izstrādāts, pamatojoties uz 2025. gada 19. marta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) pārvaldības vadītāju foruma1 sēdē apstiprināto horizontālo jomu arhitektūru "IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūra", versija: v.1.0.2 (turpmāk - Arhitektūra) un tās ieviešanas ceļa karti .
Projekta īstenošana ir nepieciešama, lai risinātu valsts pārvaldes IKT infrastruktūras sadrumstalotību, nevienmērīgu kiberdrošības un darbības nepārtrauktības līmeni, kā arī augstas uzturēšanas izmaksas, kas rodas, iestādēm individuāli uzturot savrupus risinājumus. Projekts tiek īstenots, ievērojot Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr.490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (protokollēmums Nr.51, 100.§)3 (turpmāk - Digitālās transformācijas pamatnostādnes), kiberdrošības un publiskās pārvaldes modernizācijas politikas mērķus, kas noteikti nacionālajos un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentos.
1 šobrīd saistībā ar 2025.gada 2.decembra grozījumiem https://likumi.lv/ta/id/259742-valsts-digitalas-parvaldes-vaditaju-foruma-nolikums tas tiek saukts "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forums"
2 skat: https://www.varam.gov.lv/lv/horizontalo-jomu-arhitekturas
3 MK 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr.490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (protokollēmums Nr.51, 100.§)
Projekta īstenošana ir nepieciešama, lai risinātu valsts pārvaldes IKT infrastruktūras sadrumstalotību, nevienmērīgu kiberdrošības un darbības nepārtrauktības līmeni, kā arī augstas uzturēšanas izmaksas, kas rodas, iestādēm individuāli uzturot savrupus risinājumus. Projekts tiek īstenots, ievērojot Ministru kabineta (turpmāk - MK) 2021. gada 7. jūlija rīkojumu Nr.490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (protokollēmums Nr.51, 100.§)3 (turpmāk - Digitālās transformācijas pamatnostādnes), kiberdrošības un publiskās pārvaldes modernizācijas politikas mērķus, kas noteikti nacionālajos un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentos.
1 šobrīd saistībā ar 2025.gada 2.decembra grozījumiem https://likumi.lv/ta/id/259742-valsts-digitalas-parvaldes-vaditaju-foruma-nolikums tas tiek saukts "Valsts digitālās pārvaldes vadītāju forums"
2 skat: https://www.varam.gov.lv/lv/horizontalo-jomu-arhitekturas
3 MK 2021. gada 7. jūlija rīkojums Nr.490 "Par Digitālās transformācijas pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" (protokollēmums Nr.51, 100.§)
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir, balstoties uz Digitālās transformācijas pamatnostādnēs, Arhitektūrā un tās ieviešanas ceļa kartē minētajiem uzdevumiem, uzsākt pasākumus, kas nodrošina valsts pārvaldes informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) infrastruktūras pakāpenisku pāreju uz centralizētiem un federatīviem risinājumiem, vienlaikus paaugstinot kiberdrošības līmeni, informācijas sistēmu (turpmāk – IS) pieejamību, darbības nepārtrauktību un publisko resursu izmantošanas efektivitāti.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts pārvaldē IKT infrastruktūra, programmatūras izstrādes prakses, lietotāju identitātes pārvaldība un darbības nepārtrauktības risinājumi tiek īstenoti fragmentēti. Tas rada dublējošas izmaksas, apgrūtina savietojamību un palielina kiberdrošības riskus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Šobrīd valsts pārvaldē nav izveidota izveidojusies vienota un konsekventa programmatūras izstrādes un pirmkoda glabāšanas prakse, kā rezultātā līdzīgi risinājumi nereti tiek izstrādāti paralēli vairākās iestādēs, bez iespējas efektīvi pārizmantot jau radīto programmatūras kodu vai ieviest vienotus drošas izstrādes principus visā programmatūras dzīves ciklā. Tas apgrūtina kvalitātes kontroli, palielina drošības ievainojamību riskus un samazina publisko ieguldījumu efektivitāti.
Būtiska problēma ir arī decentralizēta lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārvaldība, kurā katra iestāde izmanto savus risinājumus un procesus. Šāda sadrumstalotība padara sarežģītu sadarbību starp resoriem un koplietošanas informācijas sistēmām, palielina administratīvo slogu un paaugstina riskus, kas saistīti ar piekļuves kontroles nepilnībām un drošības incidentiem.
Būtiska problēma ir arī decentralizēta lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārvaldība, kurā katra iestāde izmanto savus risinājumus un procesus. Šāda sadrumstalotība padara sarežģītu sadarbību starp resoriem un koplietošanas informācijas sistēmām, palielina administratīvo slogu un paaugstina riskus, kas saistīti ar piekļuves kontroles nepilnībām un drošības incidentiem.
Risinājuma apraksts
Projekts tiek īstenots saskaņā ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēs un Arhitektūrā minētajiem uzdevumiem un kura ietvaros tiks uzsākts mērķtiecīgi risināt identificētās problēmas, tiks efektivizēti IKT pārvaldības procesi, izmaksas un uzlabota kiberdrošība, nodrošinot pāreju uz vienotu, drošu un noturīgu valsts pārvaldes digitālo infrastruktūru.
Katra projektā veiktā darbība ir patstāvīgs, noslēgts risinājums, kopumā veidojot pilnībā funkcionējošu IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešanas rezultātu. Īstenojot projektu, tiks panākta efektīva IKT resursu konsolidācija un centralizācija, kā arī veicināta valsts pārvaldes digitālās transformācijas mērķu sasniegšana.
Projektā tiks īstenotas šādas darbības:
1) Vienota valsts programmatūras koda repozitorija izveide un izstrāddarbināšanas (DevOps)4 pieejas ieviešanas uzsākšana nodrošina konsekventu un drošu programmatūras izstrādes, uzturēšanas un pirmkoda glabāšanas vidi visā valsts pārvaldē. Centralizēta programmatūras koda pārvaldība veicina risinājumu atkārtotu izmantošanu, samazina paralēlu un līdzīgu funkcionalitāšu izstrādi dažādos projektos, kā arī ļauj sistemātiski ieviest drošas izstrādes un ievainojamību pārvaldības principus programmatūras dzīves ciklā. Tas uzlabo programmatūras kvalitāti, caurskatāmību un publisko līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
2) Datorizēto darba vietu un lietotāju identitātes pārvaldības konsolidācijas uzsākšana nodrošina pāreju no sadrumstalotiem un lokāli uzturētiem piekļuves pārvaldības risinājumiem uz vienotākiem, savstarpēji savietojamiem principiem. Federatīva pieeja ļauj uzlabot sadarbspēju starp resoriem un koplietošanas informācijas sistēmām, vienlaikus samazinot administratīvo slogu lietotāju kontu un piekļuves tiesību pārvaldībā. Vienoti autentifikācijas un autorizācijas mehānismi būtiski mazina drošības incidentu riskus un veido pamatu drošai un vienotai digitālajai darba videi valsts pārvaldē. Federatīvais lietotāju identitātes un piekļuves pārvaldības risinājums tiek veidots, saglabājot institūciju atbildību par to pārziņā esošo lietotāju, datu, informācijas sistēmu un operacionālo procesu pārvaldību. Projekta ietvaros izstrādā dokumentāciju, kurā nosaka risinājuma drošības robežas, atbildību sadalījumu starp koplietotā risinājuma uzturētāju un tā lietotājiem, saskarņu, autentifikācijas, autorizācijas, žurnālfailu apmaiņas, incidentu pārvaldības, izolācijas un darbības atjaunošanas prasības.
Projekta ietvaros paredzēts izveidot vienotu un drošu valsts pārvaldes digitālo darba vietu pārvaldības pamatu ministrijās, to padotības iestādēs, Ministru prezidenta padotībā esošajās institūcijās, kā arī Valsts kancelejas pārraudzībā esošajās iestādēs (turpmāk – iestādes) (precīzs uz centralizāciju virzāmais iestāžu saraksts, lomas un atbildīgie tiks noteikti turpmākajā darba posmā, ņemot vērā katras iestādes funkcionālo piederību valsts pārvaldei), apvienojot iestāžu esošās direktorijas federatīvi centralizētā risinājumā un integrējot to ar Vienotā pakalpojumu centra personāla vadības risinājumu. Tas ļaus automatizēt darbinieku lietotāju kontu, piekļuves tiesību un darba vietu pārvaldību visā to dzīves ciklā, no darba attiecību uzsākšanas līdz to izbeigšanai. Valsts pārvaldes darbiniekiem tas nodrošinās ērtu un drošu vienotu pieteikšanos (SSO jeb Single Sign-On5) ar sava resora Aktīvās direktorijas (AD) kontu un integrēs kontaktu - adresātu sarakstus, kas samazinās papildu paroļu izmantošanas vajadzību un atvieglos ikdienas saziņu starp iestādēm.
Projekta darbību īstenošanā tiek piesaistīti sadarbības partneri – Kultūras informācijas sistēmu centrs un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Sadarbības partneri, to lomas un iesaiste projektā tiks aprakstītas projekta iesniegumā CFLA. Projekta īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri ir iesaistīti, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu valsts funkcijas veikšanai, kas nekvalificējas kā atbalsts saimnieciskai darbībai un komercdarbības atbalsts.
Projekta ietvaros radītie IKT risinājumi būs valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes īpašumā, kā arī izstrādātie vai uzlabotie IKT risinājumi nerada priekšrocības atsevišķiem komersantiem, kas nozīmē, ka tie negūst labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.
Īstenojot projektu tiks panākta efektīva IKT resursu konsolidācija un centralizācija, kā arī veicināta valsts pārvaldes digitālās transformācijas mērķu sasniegšana.
4 autentifikācijas mehānisms, kas ļauj lietotājam, vienu reizi veiksmīgi autentificējoties, piekļūt vairākām savstarpēji saistītām informācijas sistēmām vai pakalpojumiem bez nepieciešamības atkārtoti ievadīt lietotājvārdu un paroli katrā no tiem
5 metodoloģija un rīku kopums, kas apvieno programmatūras izstrādi (Dev) un IT operācijas (Ops), lai automatizētu procesus un saīsinātu informācijas sistēmas izstrādes dzīves ciklu
Katra projektā veiktā darbība ir patstāvīgs, noslēgts risinājums, kopumā veidojot pilnībā funkcionējošu IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešanas rezultātu. Īstenojot projektu, tiks panākta efektīva IKT resursu konsolidācija un centralizācija, kā arī veicināta valsts pārvaldes digitālās transformācijas mērķu sasniegšana.
Projektā tiks īstenotas šādas darbības:
1) Vienota valsts programmatūras koda repozitorija izveide un izstrāddarbināšanas (DevOps)4 pieejas ieviešanas uzsākšana nodrošina konsekventu un drošu programmatūras izstrādes, uzturēšanas un pirmkoda glabāšanas vidi visā valsts pārvaldē. Centralizēta programmatūras koda pārvaldība veicina risinājumu atkārtotu izmantošanu, samazina paralēlu un līdzīgu funkcionalitāšu izstrādi dažādos projektos, kā arī ļauj sistemātiski ieviest drošas izstrādes un ievainojamību pārvaldības principus programmatūras dzīves ciklā. Tas uzlabo programmatūras kvalitāti, caurskatāmību un publisko līdzekļu izmantošanas efektivitāti.
2) Datorizēto darba vietu un lietotāju identitātes pārvaldības konsolidācijas uzsākšana nodrošina pāreju no sadrumstalotiem un lokāli uzturētiem piekļuves pārvaldības risinājumiem uz vienotākiem, savstarpēji savietojamiem principiem. Federatīva pieeja ļauj uzlabot sadarbspēju starp resoriem un koplietošanas informācijas sistēmām, vienlaikus samazinot administratīvo slogu lietotāju kontu un piekļuves tiesību pārvaldībā. Vienoti autentifikācijas un autorizācijas mehānismi būtiski mazina drošības incidentu riskus un veido pamatu drošai un vienotai digitālajai darba videi valsts pārvaldē. Federatīvais lietotāju identitātes un piekļuves pārvaldības risinājums tiek veidots, saglabājot institūciju atbildību par to pārziņā esošo lietotāju, datu, informācijas sistēmu un operacionālo procesu pārvaldību. Projekta ietvaros izstrādā dokumentāciju, kurā nosaka risinājuma drošības robežas, atbildību sadalījumu starp koplietotā risinājuma uzturētāju un tā lietotājiem, saskarņu, autentifikācijas, autorizācijas, žurnālfailu apmaiņas, incidentu pārvaldības, izolācijas un darbības atjaunošanas prasības.
Projekta ietvaros paredzēts izveidot vienotu un drošu valsts pārvaldes digitālo darba vietu pārvaldības pamatu ministrijās, to padotības iestādēs, Ministru prezidenta padotībā esošajās institūcijās, kā arī Valsts kancelejas pārraudzībā esošajās iestādēs (turpmāk – iestādes) (precīzs uz centralizāciju virzāmais iestāžu saraksts, lomas un atbildīgie tiks noteikti turpmākajā darba posmā, ņemot vērā katras iestādes funkcionālo piederību valsts pārvaldei), apvienojot iestāžu esošās direktorijas federatīvi centralizētā risinājumā un integrējot to ar Vienotā pakalpojumu centra personāla vadības risinājumu. Tas ļaus automatizēt darbinieku lietotāju kontu, piekļuves tiesību un darba vietu pārvaldību visā to dzīves ciklā, no darba attiecību uzsākšanas līdz to izbeigšanai. Valsts pārvaldes darbiniekiem tas nodrošinās ērtu un drošu vienotu pieteikšanos (SSO jeb Single Sign-On5) ar sava resora Aktīvās direktorijas (AD) kontu un integrēs kontaktu - adresātu sarakstus, kas samazinās papildu paroļu izmantošanas vajadzību un atvieglos ikdienas saziņu starp iestādēm.
Projekta darbību īstenošanā tiek piesaistīti sadarbības partneri – Kultūras informācijas sistēmu centrs un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Sadarbības partneri, to lomas un iesaiste projektā tiks aprakstītas projekta iesniegumā CFLA. Projekta īstenošanā iesaistītie sadarbības partneri ir iesaistīti, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu valsts funkcijas veikšanai, kas nekvalificējas kā atbalsts saimnieciskai darbībai un komercdarbības atbalsts.
Projekta ietvaros radītie IKT risinājumi būs valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes īpašumā, kā arī izstrādātie vai uzlabotie IKT risinājumi nerada priekšrocības atsevišķiem komersantiem, kas nozīmē, ka tie negūst labumu vai priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.
Īstenojot projektu tiks panākta efektīva IKT resursu konsolidācija un centralizācija, kā arī veicināta valsts pārvaldes digitālās transformācijas mērķu sasniegšana.
4 autentifikācijas mehānisms, kas ļauj lietotājam, vienu reizi veiksmīgi autentificējoties, piekļūt vairākām savstarpēji saistītām informācijas sistēmām vai pakalpojumiem bez nepieciešamības atkārtoti ievadīt lietotājvārdu un paroli katrā no tiem
5 metodoloģija un rīku kopums, kas apvieno programmatūras izstrādi (Dev) un IT operācijas (Ops), lai automatizētu procesus un saīsinātu informācijas sistēmas izstrādes dzīves ciklu
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ir izvērtēti dažādi risinājumi un izvēlēts visefektīvākais risinājums, kas aprakstīts Projekta pasē (sk. MK rīkojuma pielikumu).
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Prasību un izmaksu samērīgums pret sagaidāmajiem ieguvumiem ir izvērtēts, ņemot vērā projekta mērķus, apjomu un plānotos rezultātus, kā arī valsts pārvaldes IKT infrastruktūras attīstības ilgtermiņa vajadzības. Projekta ietvaros plānotās prasības un risinājumi ir balstīti uz Arhitektūru un tās ieviešanas ceļa karti, nodrošinot, ka investīcijas tiek veiktas mērķtiecīgi, izvairoties no pārmērīgas vai nesamērīgas funkcionalitātes ieviešanas.
Izmaksu un ieguvumu izvērtējumā ir ņemti vērā arī netiešie ieguvumi, tostarp kiberdrošības risku mazināšana, incidentu un pakalpojumu nepieejamības seku samazināšana, kā arī kritiski svarīgo valsts funkciju darbības nepārtrauktības nodrošināšana krīzes situācijās. Šie ieguvumi, lai arī ne vienmēr pilnībā kvantificējami finanšu izteiksmē, būtiski samazina potenciālos zaudējumus valsts pārvaldei un sabiedrībai.
Līdz ar to secināms, ka projektā noteiktās prasības un plānotās izmaksas ir samērīgas ar sasniedzamajiem ieguvumiem un atbilst projekta mērķim nodrošināt drošu, noturīgu un ilgtspējīgu valsts pārvaldes IKT infrastruktūras attīstību.
Izmaksu un ieguvumu izvērtējumā ir ņemti vērā arī netiešie ieguvumi, tostarp kiberdrošības risku mazināšana, incidentu un pakalpojumu nepieejamības seku samazināšana, kā arī kritiski svarīgo valsts funkciju darbības nepārtrauktības nodrošināšana krīzes situācijās. Šie ieguvumi, lai arī ne vienmēr pilnībā kvantificējami finanšu izteiksmē, būtiski samazina potenciālos zaudējumus valsts pārvaldei un sabiedrībai.
Līdz ar to secināms, ka projektā noteiktās prasības un plānotās izmaksas ir samērīgas ar sasniedzamajiem ieguvumiem un atbilst projekta mērķim nodrošināt drošu, noturīgu un ilgtspējīgu valsts pārvaldes IKT infrastruktūras attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Arhitektūras izstrādes procesā identificētās problēmas.
2025. gada 2. oktobrī publiskotā Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzija Nr. 2.4.1-51/2024 "Vai mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana valsts pārvaldē ir mērķtiecīga?" (turpmāk – Revīzija).
2025. gada 2. oktobrī publiskotā Latvijas Republikas Valsts kontroles revīzija Nr. 2.4.1-51/2024 "Vai mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana valsts pārvaldē ir mērķtiecīga?" (turpmāk – Revīzija).
Apraksts
Projekta nepieciešamība ir cieši saistīta ar Digitālās transformācijas pamatnostādnēm, kiberdrošības un publiskās pārvaldes modernizācijas politikas mērķiem, kas noteikti nacionālajos6 un Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentos7.
Arhitektūras izstrādes procesā tika veikta esošās situācijas analīze valsts pārvaldē, kuras laikā identificēta būtiska IKT infrastruktūras un saistīto procesu sadrumstalotība, kā arī tas, ka valsts pārvaldē plaši tiek izmantoti savrupi datu centru un infrastruktūras risinājumi, atšķirīgas informācijas sistēmu izmitināšanas pieejas, programmatūras izstrādes un pirmkoda pārvaldības procesi nav vienoti, kā arī decentralizēta lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārvaldība. Tāpat arhitektūras izstrādes procesā tika secināts, ka darbības nepārtrauktības un noturības risinājumi daudzās iestādēs nav pietiekami attīstīti, īpaši attiecībā uz kritiski svarīgo informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu ārkārtas situācijās. Identificētās problēmas kalpoja par pamatu mērķa arhitektūras un pārejas ceļa kartes izstrādei, nosakot nepieciešamību pēc centralizētiem un federatīviem IKT risinājumiem visā valsts pārvaldē.
Revīzijā konstatēts, ka mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana valsts pārvaldē līdz šim notikusi nevienmērīgi un fragmentēti, bez pietiekami koordinētas pieejas, vienotiem kritērijiem un metodiska atbalsta iestādēm. Valsts kontrole savos secinājumos norāda uz nepieciešamību stiprināt centralizētu pārvaldību, skaidru arhitektūras ietvaru un mērķtiecīgu pāreju no savrupiem infrastruktūras risinājumiem uz koplietojamiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot kiberdrošības, darbības nepārtrauktības un izmaksu efektivitātes prasību izpildi.
6 skat: Valsts informācijas sistēmu likums, skat: Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība"; skat: Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi; skat: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi; skat: Nacionālās kiberdrošības likums; skat: Minimālās kiberdrošības prasības;
7 skat: L_2022333LV.01008001.xml
Arhitektūras izstrādes procesā tika veikta esošās situācijas analīze valsts pārvaldē, kuras laikā identificēta būtiska IKT infrastruktūras un saistīto procesu sadrumstalotība, kā arī tas, ka valsts pārvaldē plaši tiek izmantoti savrupi datu centru un infrastruktūras risinājumi, atšķirīgas informācijas sistēmu izmitināšanas pieejas, programmatūras izstrādes un pirmkoda pārvaldības procesi nav vienoti, kā arī decentralizēta lietotāju identitātes un piekļuves tiesību pārvaldība. Tāpat arhitektūras izstrādes procesā tika secināts, ka darbības nepārtrauktības un noturības risinājumi daudzās iestādēs nav pietiekami attīstīti, īpaši attiecībā uz kritiski svarīgo informācijas sistēmu darbības nodrošināšanu ārkārtas situācijās. Identificētās problēmas kalpoja par pamatu mērķa arhitektūras un pārejas ceļa kartes izstrādei, nosakot nepieciešamību pēc centralizētiem un federatīviem IKT risinājumiem visā valsts pārvaldē.
Revīzijā konstatēts, ka mākoņdatošanas pakalpojumu ieviešana valsts pārvaldē līdz šim notikusi nevienmērīgi un fragmentēti, bez pietiekami koordinētas pieejas, vienotiem kritērijiem un metodiska atbalsta iestādēm. Valsts kontrole savos secinājumos norāda uz nepieciešamību stiprināt centralizētu pārvaldību, skaidru arhitektūras ietvaru un mērķtiecīgu pāreju no savrupiem infrastruktūras risinājumiem uz koplietojamiem mākoņdatošanas pakalpojumiem, vienlaikus nodrošinot kiberdrošības, darbības nepārtrauktības un izmaksu efektivitātes prasību izpildi.
6 skat: Valsts informācijas sistēmu likums, skat: Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība"; skat: Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi; skat: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi; skat: Nacionālās kiberdrošības likums; skat: Minimālās kiberdrošības prasības;
7 skat: L_2022333LV.01008001.xml
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Projektā izveidojamie IKT risinājumi, tai skaitā, federatīvi centralizētie risinājumi, datorizētās darba vietas pārvaldība (aktīvā direktorija) un programmatūras kodu repozitorijs ir iekļauts apstiprinātajā Arhitektūrā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Projekts tieši ietekmē valsts pārvaldes iestādes un to darbiniekus, nodrošinot vienotāku, drošāku un efektīvāku IKT infrastruktūras, informācijas sistēmu, programmatūras izstrādes un darba vietu pārvaldības vidi. Papildus tam projekts ietekmē IKT nozares komersantus. Vienota valsts programmatūras koda repozitorija izveide rada priekšnoteikumus lielākai caurskatāmībai valsts pārvaldes programmatūras risinājumu izstrādē un uzturēšanā. Komersantiem tiks nodrošināta iespēja iepazīties ar valsts pārvaldē izstrādāto programmatūras risinājumu pirmkodu, kas ļaus objektīvāk izprast esošo sistēmu arhitektūru, funkcionalitāti un attīstības apjomu.
Šāda pieeja veicina godīgu un efektīvu konkurenci iepirkumu procesos, jo komersanti, balstoties uz pieejamo pirmkodu, var sagatavot pamatotākus un salīdzināmākus piedāvājumus turpmākajai informācijas sistēmu attīstībai un uzturēšanai. Vienlaikus tas mazina piegādātāju atkarības riskus, veicina programmatūras komponentu atkārtotu izmantošanu un samazina paralēlu vai līdzīgu funkcionalitāšu izstrādi vairākos projektos.
Šāda pieeja veicina godīgu un efektīvu konkurenci iepirkumu procesos, jo komersanti, balstoties uz pieejamo pirmkodu, var sagatavot pamatotākus un salīdzināmākus piedāvājumus turpmākajai informācijas sistēmu attīstībai un uzturēšanai. Vienlaikus tas mazina piegādātāju atkarības riskus, veicina programmatūras komponentu atkārtotu izmantošanu un samazina paralēlu vai līdzīgu funkcionalitāšu izstrādi vairākos projektos.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
79 687
0
398 438
0
318 750
159 375
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
79 687
0
398 438
0
318 750
159 375
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
93 750
0
468 750
0
375 000
187 500
2.1. valsts pamatbudžets
0
93 750
0
468 750
0
375 000
187 500
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-14 063
0
-70 312
0
-56 250
-28 125
3.1. valsts pamatbudžets
0
-14 063
0
-70 312
0
-56 250
-28 125
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-14 063
-70 312
-56 250
-28 125
5.1. valsts pamatbudžets
-14 063
-70 312
-56 250
-28 125
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Projekta īstenošanas izmaksas ir plānotas 1 125 000 euro (ko veido ERAF finansējums 956 250 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 168 750 euro. ERAF finansējuma intensitāte ir 85% no projektam plānotājām attiecināmajām izmaksām):
Programmatūras izstrāde, konsultāciju pakalpojumi, dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un ieviešanas kvalitātes kontrole: 814 634 euro;
Lietotāju apmācības un sistēmas drošības un veiktspējas auditi: 50 000 euro;
Personāla izmaksas: 182 927 euro;
Netiešās izmaksas: 27 439 euro
* norādītās izmaksu pozīcijas ir indikatīvas.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma daļa 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējais projekta ieviešanai nepieciešamais publiskais finansējums (Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta finansējums), kas veido 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.
Programmatūras izstrāde, konsultāciju pakalpojumi, dokumentācijas izstrāde, autoruzraudzība un ieviešanas kvalitātes kontrole: 814 634 euro;
Lietotāju apmācības un sistēmas drošības un veiktspējas auditi: 50 000 euro;
Personāla izmaksas: 182 927 euro;
Netiešās izmaksas: 27 439 euro
* norādītās izmaksu pozīcijas ir indikatīvas.
Budžeta ieņēmumi ir finansējuma daļa 85% apmērā no projekta attiecināmajām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējais projekta ieviešanai nepieciešamais publiskais finansējums (Eiropas Reģionālā attīstības fonda un valsts budžeta finansējums), kas veido 100% no projekta attiecināmajām izmaksām.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
IIndikatīvs finansējuma sadalījums pa gadiem (var tikt precizēts pēc projekta apstiprināšanas):
- 2026. gads: kopējais finansējums ir 93 750 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 79 687 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 14 063 euro.
(Plānotas projekta uzsākšanas aktivitātes, sagatavošanās darbi, iepirkumi un pirmo projektu darbību uzsākšana no 2026. gada septembra.)
- 2027. gads: kopējais finansējums ir 468 750 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 398 438 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 70 312 euro.
(Projekta aktīvākais ieviešanas posms – galveno risinājumu izstrāde, ieviešana un integrācija.)
- 2028. gads: kopējais finansējums ir 375 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 318 750 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 56 250 euro.
(Projekta ieviešanas turpinājums, risinājumu pilnveide, testēšana un drošības auditi.)
- 2029. gads: kopējais finansējums ir 187 500 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 159 375 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 28 125 euro.
(Projekta noslēguma aktivitātes, dokumentācijas pabeigšana, ieviešanas kvalitātes kontrole un projekta slēgšana.)
Pēc projekta "IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešana" pabeigšanas tiks nodrošināta projekta rezultātu ilgtspējīga uzturēšana, lai saglabātu sasniegto ieguvumu ietekmi uz valsts pārvaldes IKT infrastruktūras drošību, noturību un efektivitāti.
Projekta rezultātu indikatīvās uzturēšanas izmaksas ietver metodisko un tehnisko dokumentācijas uzturēšanu, IKT risinājumu ekspluatāciju, drošības un atbilstības prasību nodrošināšanu, piekļuves un lietotāju pārvaldību, kā arī regulāru drošības un noturības auditu veikšanu.
Indikatīvās uzturēšanas izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā katras projekta plānotās darbības specifiku:
- Valsts federēti centralizētā koda repozitorija uzturēšana ietver programmatūras platformas uzturēšanu, licenču izmaksas, rezerves kopiju nodrošināšanu, drošības auditus un mākoņpakalpojumus. Aptuveni 104 000 EUR/gadā.
- Datorizēto darba vietu un Aktīvās direktorijas centralizācijas rezultātu uzturēšana ietver identitātes un piekļuves pārvaldības risinājuma ekspluatāciju, integrāciju uzturēšanu ar valsts koplietošanas risinājumiem, drošības prasību ieviešanu, regulārus drošības auditus, mākoņpakalpojumus un rezerves kopijas. Aptuveni 120 000 EUR/gadā.
Indikatīvās kopējās projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas pēc projekta pabeigšanas ir novērtētas aptuveni 224 000 euro gadā, kas veido apmēram 25 % no projekta izstrādes izmaksām. Uzturēšanas izmaksu apmērs sastāda 15% - 25% no izstrādes izmaksām un noteikts, ņemot vērā projekta risinājumu specifiku, tai skaitā nepieciešamību nodrošināt drošības un atbilstības prasību izpildi, piekļuves un lietotāju pārvaldību, rezerves kopijas, drošības un noturības auditus, kā arī datu vēstniecības risinājuma darbības nepārtrauktības pārbaudes. Ņemot vērā šo IKT risinājuma specifiku un paaugstinātās kiberdrošības prasības, uzturēšanas izmaksu apjoms ir augstāks nekā standarta prakse, kas atbilst valsts pārvaldes IKT risinājumu labajai praksei.
- 2026. gads: kopējais finansējums ir 93 750 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 79 687 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 14 063 euro.
(Plānotas projekta uzsākšanas aktivitātes, sagatavošanās darbi, iepirkumi un pirmo projektu darbību uzsākšana no 2026. gada septembra.)
- 2027. gads: kopējais finansējums ir 468 750 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 398 438 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 70 312 euro.
(Projekta aktīvākais ieviešanas posms – galveno risinājumu izstrāde, ieviešana un integrācija.)
- 2028. gads: kopējais finansējums ir 375 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 318 750 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 56 250 euro.
(Projekta ieviešanas turpinājums, risinājumu pilnveide, testēšana un drošības auditi.)
- 2029. gads: kopējais finansējums ir 187 500 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 159 375 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 28 125 euro.
(Projekta noslēguma aktivitātes, dokumentācijas pabeigšana, ieviešanas kvalitātes kontrole un projekta slēgšana.)
Pēc projekta "IKT infrastruktūras un kiberdrošības arhitektūras ieviešana" pabeigšanas tiks nodrošināta projekta rezultātu ilgtspējīga uzturēšana, lai saglabātu sasniegto ieguvumu ietekmi uz valsts pārvaldes IKT infrastruktūras drošību, noturību un efektivitāti.
Projekta rezultātu indikatīvās uzturēšanas izmaksas ietver metodisko un tehnisko dokumentācijas uzturēšanu, IKT risinājumu ekspluatāciju, drošības un atbilstības prasību nodrošināšanu, piekļuves un lietotāju pārvaldību, kā arī regulāru drošības un noturības auditu veikšanu.
Indikatīvās uzturēšanas izmaksas ir aprēķinātas, ņemot vērā katras projekta plānotās darbības specifiku:
- Valsts federēti centralizētā koda repozitorija uzturēšana ietver programmatūras platformas uzturēšanu, licenču izmaksas, rezerves kopiju nodrošināšanu, drošības auditus un mākoņpakalpojumus. Aptuveni 104 000 EUR/gadā.
- Datorizēto darba vietu un Aktīvās direktorijas centralizācijas rezultātu uzturēšana ietver identitātes un piekļuves pārvaldības risinājuma ekspluatāciju, integrāciju uzturēšanu ar valsts koplietošanas risinājumiem, drošības prasību ieviešanu, regulārus drošības auditus, mākoņpakalpojumus un rezerves kopijas. Aptuveni 120 000 EUR/gadā.
Indikatīvās kopējās projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas pēc projekta pabeigšanas ir novērtētas aptuveni 224 000 euro gadā, kas veido apmēram 25 % no projekta izstrādes izmaksām. Uzturēšanas izmaksu apmērs sastāda 15% - 25% no izstrādes izmaksām un noteikts, ņemot vērā projekta risinājumu specifiku, tai skaitā nepieciešamību nodrošināt drošības un atbilstības prasību izpildi, piekļuves un lietotāju pārvaldību, rezerves kopijas, drošības un noturības auditus, kā arī datu vēstniecības risinājuma darbības nepārtrauktības pārbaudes. Ņemot vērā šo IKT risinājuma specifiku un paaugstinātās kiberdrošības prasības, uzturēšanas izmaksu apjoms ir augstāks nekā standarta prakse, kas atbilst valsts pārvaldes IKT risinājumu labajai praksei.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekta īstenošanas rezultātā netiks veidotas jaunas amata vietas.
Cita informācija
Projekta īstenošanai nepieciešamais ERAF finansējums un valsts budžeta finansējums tiks pieprasīts no valsts budžeta programmas 80.00.00 "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Projekts tiek īstenots saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvo regulējumu7, veicina Eiropas Savienības tiesību aktu8 izpildi un nacionālo kiberdrošības prasību ieviešanu.
7 skat: Valsts informācijas sistēmu likums, skat: Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība"; skat: Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi; skat: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi; skat: Nacionālās kiberdrošības likums; skat: Minimālās kiberdrošības prasības;
8 skat: L_2022333LV.01008001.xml
7 skat: Valsts informācijas sistēmu likums, skat: Informācijas sistēmu un to darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu attīstības aktivitāšu un likvidēšanas uzraudzības kārtība"; skat: Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas noteikumi; skat: Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi; skat: Nacionālās kiberdrošības likums; skat: Minimālās kiberdrošības prasības;
8 skat: L_2022333LV.01008001.xml
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
Pasākumi nav plānoti, ņemot vērā, ka noteikumu projekts attiecas uz valsts pārvaldes institūcijām, noteikumu projekts nemaina esošo regulējumu, kā arī neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas.
Atbilstoši MK 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekts un tā anotācija ir publiski pieejami MK tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļā Tiesību aktu projekti.
Atbilstoši MK 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka Rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, jo nav saistīts ar reformu izstrādi un tā īstenošanas procesu, vai publiskā finansējuma plānošanu, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Rīkojuma projekts un tā anotācija ir publiski pieejami MK tīmekļvietnē www.mk.gov.lv sadaļā Tiesību aktu projekti.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Kultūras informācijas sistēmu centrs
- Latvijas Nacionālā bibliotēka
- Lauku atbalsta dienests
- SIA "Tiesu namu aģentūra"
- Valsts digitālās attīstības aģentūra
- VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs"
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Informācija par projekta īstenošanas ietekmi uz amata vietu skaitu tiks atspoguļota informatīvajā ziņojumā (izstrādāts ārpus šī projekta ietvara un izvērtēs jauno horizontālo un centralizēto funkciju nodrošināšanai nepieciešamos cilvēkresursus, to kapacitāti, kompetenču prasību sadalījumu), jo projekts centralizācijas rezultātā IKT speciālistu amata vietas tiks efektīvāk izmantotas, tiem pārejot uz kompetenču centriem. Tāpat informatīvajā ziņojumā tiks izvērtēts arī projekta rezultātu uzturēšanai nepieciešamais pārvaldības modelis, atbildību sadalījums, kiberdrošības pārvaldības funkcijas, incidentu pārvaldības kapacitāte, nepieciešamais finansējumu un iespējamā budžeta pārdale. Informatīvais ziņojums pirms virzības izskatīšanai MK tiks saskaņots ar Aizsardzības ministriju, CERT.LV un citām iesaistītajām institūcijām.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sniedz būtisku horizontālu ieguldījumu valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībā, veidojot vienotu, saskaņotu un ilgtspējīgu pieeju IKT infrastruktūras, programmatūras izstrādes, lietotāju pārvaldības un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai visā publiskajā sektorā. Projekta ietvaros īstenotās aktivitātes nav vērstas uz atsevišķu nozaru vai institūciju izolētu vajadzību risināšanu, bet gan rada atkārtoti izmantojamus risinājumus un principus, kas piemērojami visā valsts pārvaldē. Vienlaikus, ārpus šī projekta ietvara, tiks izstrādāts atsevišķs informatīvais ziņojums, kas izvērtēs jauno horizontālo un centralizēto funkciju nodrošināšanai nepieciešamos cilvēkresursus, to kapacitāti, kompetenču prasību sadalījumu.
Centralizācijas rezultātā netiks veidotas jaunas amata vietas valsts pārvaldē kopumā, attiecīgi nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti iestādēm pieejamo amata vietu, kā arī esošo budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot jau esošo funkciju īstenošanu un veicot iekšējās līdzekļu pārdales, ņemot vērā, ka valsts budžeta finansiālās iespējas ir un arī turpmāk būs ierobežotas.
Centralizācijas rezultātā netiks veidotas jaunas amata vietas valsts pārvaldē kopumā, attiecīgi nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti iestādēm pieejamo amata vietu, kā arī esošo budžeta līdzekļu ietvaros, pārskatot jau esošo funkciju īstenošanu un veicot iekšējās līdzekļu pārdales, ņemot vērā, ka valsts budžeta finansiālās iespējas ir un arī turpmāk būs ierobežotas.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sniedz būtisku ieguldījumu Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (turpmāk - NAP2027) noteikto mērķu un rādītāju sasniegšanā, īpaši tajos rīcības virzienos, kas vērsti uz publiskās pārvaldes digitālo transformāciju, valsts digitālās infrastruktūras attīstību, kiberdrošību un publisko pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu. Projekta aktivitātes ir tieši saskaņotas ar NAP2027 stratēģiskajiem uzstādījumiem un kalpo kā praktisks instruments šo politikas mērķu īstenošanai.
NAP2027 uzsver nepieciešamību veidot drošu, uzticamu un efektīvu publiskās pārvaldes digitālo infrastruktūru, kas nodrošina valsts pamatfunkciju nepārtrauktību un augstas kvalitātes publisko pakalpojumu sniegšanu. Projekta ietvaros īstenotā pāreja uz koplietojamiem un federatīvi centralizētiem IKT risinājumiem tieši veicina NAP2027 politikas rezultāta PR2.2.-1 "Valsts digitālā infrastruktūra ir uzticama un droši pieejama" sasniegšanu, samazinot infrastruktūras sadrumstalotību, paaugstinot kiberdrošības līmeni un stiprinot informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību.
Vienota valsts programmatūras koda repozitorija izveide un DevOps principu ieviešana veicina NAP2027 noteikto digitālās pārvaldes attīstības virzienu īstenošanu, nodrošinot atkārtoti izmantojamu, kvalitatīvu un drošu programmatūras risinājumu izstrādi. Šāda pieeja sekmē inovāciju ieviešanu publiskajā sektorā, samazina dublējošu risinājumu izstrādi un palielina digitālo risinājumu attīstības tempu, kas netieši ietekmē arī NAP2027 rādītājus, kas saistīti ar publisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Datorizēto darba vietu un lietotāju identitātes pārvaldības konsolidācijas uzsākšana veicina savietojamas un drošas digitālās darba vides izveidi publiskajā sektorā, kas ir būtisks priekšnoteikums NAP2027 mērķu sasniegšanai attiecībā uz publiskās pārvaldes modernizāciju un digitālo kompetenču efektīvu izmantošanu. Vienoti piekļuves pārvaldības principi paaugstina drošību un samazina administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot pārvaldes institūciju darbības efektivitāti.
Arhitektūra, uz kuras pamata projekts tiek īstenots, nodrošina NAP2027 mērķu un rādītāju praktisku ieviešanu tehniskajā un organizatoriskajā līmenī. Arhitektūra kalpo kā horizontāls sasaistes mehānisms starp politikas plānošanas dokumentiem un konkrētiem investīciju projektiem, nodrošinot konsekventu un koordinētu NAP2027 mērķu īstenošanu visā valsts pārvaldē.
NAP2027 uzsver nepieciešamību veidot drošu, uzticamu un efektīvu publiskās pārvaldes digitālo infrastruktūru, kas nodrošina valsts pamatfunkciju nepārtrauktību un augstas kvalitātes publisko pakalpojumu sniegšanu. Projekta ietvaros īstenotā pāreja uz koplietojamiem un federatīvi centralizētiem IKT risinājumiem tieši veicina NAP2027 politikas rezultāta PR2.2.-1 "Valsts digitālā infrastruktūra ir uzticama un droši pieejama" sasniegšanu, samazinot infrastruktūras sadrumstalotību, paaugstinot kiberdrošības līmeni un stiprinot informācijas sistēmu darbības nepārtrauktību.
Vienota valsts programmatūras koda repozitorija izveide un DevOps principu ieviešana veicina NAP2027 noteikto digitālās pārvaldes attīstības virzienu īstenošanu, nodrošinot atkārtoti izmantojamu, kvalitatīvu un drošu programmatūras risinājumu izstrādi. Šāda pieeja sekmē inovāciju ieviešanu publiskajā sektorā, samazina dublējošu risinājumu izstrādi un palielina digitālo risinājumu attīstības tempu, kas netieši ietekmē arī NAP2027 rādītājus, kas saistīti ar publisko pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.
Datorizēto darba vietu un lietotāju identitātes pārvaldības konsolidācijas uzsākšana veicina savietojamas un drošas digitālās darba vides izveidi publiskajā sektorā, kas ir būtisks priekšnoteikums NAP2027 mērķu sasniegšanai attiecībā uz publiskās pārvaldes modernizāciju un digitālo kompetenču efektīvu izmantošanu. Vienoti piekļuves pārvaldības principi paaugstina drošību un samazina administratīvo slogu, tādējādi uzlabojot pārvaldes institūciju darbības efektivitāti.
Arhitektūra, uz kuras pamata projekts tiek īstenots, nodrošina NAP2027 mērķu un rādītāju praktisku ieviešanu tehniskajā un organizatoriskajā līmenī. Arhitektūra kalpo kā horizontāls sasaistes mehānisms starp politikas plānošanas dokumentiem un konkrētiem investīciju projektiem, nodrošinot konsekventu un koordinētu NAP2027 mērķu īstenošanu visā valsts pārvaldē.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Izmaksu un ieguvumu analīze