Anotācija (ex-ante)

Ievērojot Vadības likumā, kas stājies spēkā 2022.gada 4.maijā, ietverto deleģējumu, ir izstrādāts šis MK noteikumu projekts.

Līdzīgi kā ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas periodā finanšu plūsmas nodrošināšanai informācija par projektu maksājumiem, maksājumiem finansējuma saņēmējiem un Eiropas Komisijai deklarējamiem izdevumiem izsekojamā veidā tiks glabāta Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Minēto informāciju ievada finansējuma saņēmēji un ES fondu vadībā iesaistītās iestādes atbilstoši to noteiktai kompetencei (sadarbības iestāde par izlietoto finansējumu un grāmatvedības iestāde par no Eiropas Komisijas saņemto finansējumu).Datu ievadi Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā reglamentēs starpresoru vienošanās starp atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kā arī FM iekšējie noteikumi (attiecībā uz FM resoru – FM, Valsts kasi, Centrālā finanšu un līgumu aģentūru - turpmāk CFLA). Kopumā 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek paredzēts līdzīgs kompetenču sadalījums kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā.  Papildu ES fondu saņemto un izlietoto līdzekļu detalizētā grāmatvedības uzskaite Valsts kasē kā grāmatvedības iestādē netiks nodrošināta, izņemot uzņemto saistību pret Eiropas Komisiju uzskaite ES fondu griezumā.Valsts budžeta līdzekļu pieprasīšanas kārtību regulē speciālie normatīvie akti par valsts budžeta jomu.

Lai arī MK noteikumu projekts paredz, ka valsts budžeta līdzekļu plānošana ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas periodam paliek līdzīga kā tas bija 2014.-2020.gada plānošanas periodā, ir veikti daži uzlabojumi tā tiesiskajā regulējumā.

MK noteikumu projektā vairs nav iekļauti nosacījumi saistībā ar neattiecināmajām izmaksām, jo 2021-2027.gada plānošanas periodā nozares ministrijas specifiskā atbalsta mērķa, Eiropas Savienības fonda projekta plānošanas un īstenošanas posmā, tai skaitā, veicot grozījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas kārtībā vai ES fonda projektā, vairs neplāno neattiecināmās izmaksas,tas ir, izmaksas, kas nav saskaņā ar specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumiem vai pārsniedz pieejamo attiecināmo finansējumu (MK 2022. gada 25. janvāra sēdes protokollēmums “Likumprojekts "Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda vadības likums" (prot nr.4 24.§ 4.p.).

Pašvaldību aizņemšanās nosacījumi noteikti valsts budžeta likumā. Saskaņā ar Likuma
“Par valsts budžetu 2022.gadam" 10.panta otrās daļas 1.punktu, pašvaldības ir tiesīgas saņemt aizņēmumus Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, tajā skaitā, kapitālsabiedrību pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nodrošināt pašvaldību līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ar aizņēmuma apmēru, kas nepārsniedz projekta attiecināmo izmaksu kopsummu.
Gadījumos, kad izmaksas projektā atbilst specifiskā atbalsta mērķa nosacījumiem un pēc būtības ir attiecināmas, bet, ievērojot situāciju tirgū, tās pārsniedz specifiskā atbalsta mērķa īstenošanas nosacījumos noteiktos limitus, pašvaldības kā finansējuma saņēmēji var aizņemties vienošanās par projekta īstenošanu, kas noslēgta ar CFLA kā sadarbības iestādi, saskaņotajām vai iekļautajam ES fondu projekta aktivitātēm vienošanās saskaņotajā apmērā, bet aizņēmuma apmērs ES fondu projektam nepārsniedz  attiecināmo izmaksu kopsummu.  Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokolā par 2022.gada valsts budžetu, ir norādījis, ka pašvaldības ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības projektos var palielināt projekta attiecināmās izmaksas, ja sniegts atbildīgās iestādes atzinums par projekta augstu gatavību un īpašu tautsaimniecības nozīmi, sadarbības iestādei veicot attiecīgus grozījumus vienošanās par projekta īstenošanu.
Tā kā valsts budžeta dotācijas pašvaldībām tiek piešķirtas atbilstoši Reģionālās attīstības likuma 14.panta 6.punkta deleģējumam un nozares regulējums, kas attiektos uz 2021.-2027.gada plānošanas periodu valsts budžeta dotāciju piešķiršanai vēl tiek izstrādāts, tad MK noteikumu projektā ir iekļauta tehniska atsauce uz  normatīvo aktu, kas nosaka kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai. MK noteikumu projekts neparedz un neregulē valsts budžeta dotāciju finansējuma piešķiršanas kārtību, jo to paredz minētie nozares normatīvie akti.
Līdzīgi kā 2014.-2020.gada plānošanas periodā MK noteikumu projekts paredz 90% ierobežojumu kopā avansa un starpposma maksājumiem, tomēr šajā plānošanas periodā papildus ir iekļauta tiesību norma, kas paredz, ka maksimālais avansa apmērs var būt ne vairāk kā 30% no projekta kopējā plānotā finansējuma, ja vien normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu nav paredzēts citādāk.  Paredzētais izmaksājamais avansa 30 % apmērā ierobežojums ir noteikts, lai veidotu drošas finanšu plūsmas nodrošināšanu un izvairītos no gadījumiem, kad, piemēram, komersantu īstenotos ES fondu projektos tiek prasīts  90 % liels avanss, kurš var netikt izlietots paredzētajam mērķim un normatīvā regulējuma pārkāpumu dēļ nepieciešams to atgūt, tādējādi radot potenciālus riskus avansa atgūšanai. Avansa ierobežojums un atlikušo starpposma maksājumu kopsumma līdz 90 % no projekta attiecināmajām izmaksām nodrošinātu nepieciešamo naudas plūsmu finansējuma saņēmējiem, vienlaikus samazinot slogu avansa uzraudzībai, atmaksai, kā arī samazinātu potenciālos riskus, kad, paredzot pārmērīgu lielu avansu, neatbilstoši veikto izdevumu konstatēšanas gadījumā tas būtu jāatmaksā. CFLA kā sadarbības iestāde ir secinājusi, ka specifiskā atbalsta mērķa pasākumos, kuros 2014.-2020.gada plānošanas periodā tika apstiprināts avanss, vidēji apstiprinātā avansu summa sasniedza 33,7 % no finansējuma projektiem. Lielāku avansa apjomu būs iespējams noteikt konkrētajā normatīvajā aktā par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu ar atbilstošu izvērtējumu anotācijā, ja tas nepieciešams šī specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai un ES fondu projektu savlaicīgai īstenošanai.

Lai atbalstītu sociālo partneru un nevalstisko organizāciju īstenoto ES fondu projektu dzīvotspēju  un sekmīgai realizāciju papildus MK noteikumu projektā (18.p.) ir paredzēta iespēja, ka, ja finansējuma saņēmējs ir biedrība vai nodibinājums, tad avansa un starpposma maksājuma kopsumma var būt līdz 95 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma, ja to paredz normatīvais akts par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu un konkrētais avansa maksājuma pieprasījums ir izvērtēts kā pamatots projekta īstenošanas līguma ietvaros no sadarbības iestādes puses, izvērtējot tā pieprasīšanai iesniegtos pamatojošos dokumentus un citus ar pamatotību saistītos riskus. Šāds uzlabojums veikts, ņemot vērā, ka Valsts kanceleja 2014.-2020.gada plānošanas periodā ir izvērtējusi un secinājusi, ka ir atvēlēts samērā neliels finansējums kapacitātes stiprināšanai un norāda, ka 10% priekšfinansējuma nodrošināšana rada grūtības gan biedrībām, gan nodibinājumiem ES fondu projektu īstenošanā.  Tomēr, avansa un starpposma  maksājuma kopsumma 95% apmērā nav obligāti izmaksājamā summa, jo ievērojot drošus finanšu vadības principus,  sadarbības iestāde  var arī neizmaksāt  95 % pilnā apmērā, ja, piemēram,  ir identificēti kādi būtiski  riski ES fonda projekta ieviešanā, proti, jebkurā gadījumā katrs avansa pieprasījums tiktu vērtēts no pamatotības viedokļa, izvērtējot finansējuma saņēmēja sniegtos pamatojošos dokumentus un spēju apgūt avansu pieprasītajā apmērā. Vienlaikus arī pie normatīvā akta par specifiskā atbalsta mērķa īstenošanu izstrādes tiktu papildus izvērtēts, vai konkrētajā specifiskajā atbalsta mērķī kopumā avansa un starpposma maksājuma kopsummu būtu pamats noteikt līdz 95 %. Īpaši gadījumos, kad nozares ministrija pie normatīva akta par specifiskā atbalsta mērķa projekta izstrādes plāno noteikt finansējuma saņēmējiem, kas ir biedrības un nodibinājumi,  avansa un starpposma maksājuma kopsummu vairāk par 90% no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, tai šī normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir īpaši jāpamato šāda avansa un kopsummas apmēra nepieciešamība.
Tāpat, turpinot 2014.- 2020.gada plānošanas perioda praksi, nozares ministrijai, kas pie normatīva akta par specifiskā atbalsta mērķa izstrādes plāno noteikt finansējuma saņēmējiem, kas ir no valsts budžeta daļēji finansēta atvasināta publiska persona (izņemot plānošanas reģionus), budžeta nefinansēta iestāde, valsts kapitālsabiedrība, nodibinājums vai biedrība, kura projekta ietvaros, avansa un starpposma maksājumu kopsummu izmanto tai deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai, ka avansa un starpposma maksājuma kopsumma var būt 100 % no projektam piešķirtā Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts projektā, valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas, tai šī normatīvā akta projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir īpaši jāpamato šāda avansa un kopsummas apmēra nepieciešamība un tā izmantošana deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma īstenošanai (MK noteikumu projekta 17.p.).

MK noteikumu projektā noteikts, ka ES fondu projektā, kas klasificējams kā komercdarbības atbalsts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktam, bankas garantijas par avansa summu termiņš nav īsāks par četriem mēnešiem pēc līgumā vai vienošanās nosacījumos noteiktā projekta īstenošanas pabeigšanas datuma, tādējādi pagarinot avansa summas termiņu no diviem mēnešiem uz četriem mēnešiem, lai CFLA paspētu tās spēkā esamības periodā veikt visas nepieciešamās noslēguma pārbaudes.
Papildus MK noteikumu projektā ir paredzēts, ka, lai saņemtu ES fondu finansējumu finansējuma saņēmējam, izņemot valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes, vairs nebūs obligāta prasība atvērt kontu Valsts kasē. Ja finansējuma saņēmējs ir  budžeta nefinansēta iestāde, tad tā atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta un finanšu vadības jomā, atver kontu tikai Valsts kasē. 
Savukārt, avansa maksājuma saņemšanai precizēts, ka finansējuma saņēmējs turpmāk varēs atvērt kontu ne tikai Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē, bet arī Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētā kredītiestādē.
Vienlaikus  MK noteikumu projektā noteikts, ka maksājuma pieteikuma un konta slēguma iesniegšanai Eiropas Komisijā sagatavošanu vadības informācijas sistēmā nodrošina grāmatvedības iestāde sadarbībā ar vadošo iestādi un sadarbības iestādi atbilstoši ES tiesību aktos noteiktai pārskata formai un Finanšu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.
Papildus MK noteikumu projektā netiek atrunāts sadarbības iestādes pienākums iesniegt Valsts kasei plānoto ES fondu maksājumu prognozi, šāds pienākums, kā arī prognozes iesniegšanas biežums un kārtība tiks noteikta Finanšu ministrijas iekšējos normatīvajos aktos. Līdzīgi MK noteikumu projektā netiek noteikts grāmatvedības iestādes Eiropas Komisijai iesniedzamo maksājumu pieteikumu skaits grāmatvedības gada ietvaros, atstājot arī to Finanšu ministrijas iekšējo normatīvo aktu ziņā.