Anotācija

Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2024. gada 5. septembra sanāksmē (prot. Nr. 2 3. §) (protokols pieejams: https://tai.mk.gov.lv/protokoli) tika izskatīts jautājums saistībā ar turpmāko praksi iestāžu nolikumu sagatavošanā.
Valsts tiešajā pārvaldē padotību pārraudzības formā īsteno, ja likumdevējs to ir noteicis, piemēram, nozares likumā. Saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 6. panta pirmo daļu NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde. Nolikuma 1. punktā ir noteikts, ka NVA ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. 
Vienlaikus šajā sanāksmē tika nolemts, ka nolikumā turpmāk nenorāda, kādā veidā ministrs īsteno iestādes padotību, proti, tieši vai ar iestādes starpniecību, atstājot to ministra ziņā. Ņemot vērā, ka nolikuma 1. punktā noteikts, ka labklājības ministrs aģentūras pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību, ir nepieciešams precizēt nolikuma 1.punktu.

Projekts paredz precizēt nolikuma 1. punktu, svītrojot no nolikuma norādi, ka labklājības ministrs NVA pārraudzību īsteno ar Labklājības ministrijas starpniecību.

Saskaņā ar Brīvprātīgā darba likuma 3.¹ panta otrajā daļā noteikto (pieņemts 2024. gada 20. jūnijā un stājās spēkā 2024. gada 18. jūlijā) NVA atbilstoši savai kompetencei sniedz informatīvu un konsultatīvu atbalstu brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā iesaistītajām institūcijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā. Attiecīgi ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus nolikumā, precizējot NVA mērķi un aktualizējot funkcijas.

Projekts paredz precizēt nolikuma 2.punktu, papildinot NVA darbības mērķi ar dalību brīvprātīgā darba politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī papildināt nolikumu ar 3.6. apakšpunktu, tādējādi nostiprinot NVA funkciju brīvprātīgā darba jomā.

2019. gada 5. decembrī stājās spēkā grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma  17. panta otrajā daļā, nosakot, ka uzņēmumiem, kas sniedz personāla atlases pakalpojumus darbam Latvijā, turpmāk nebūs nepieciešams saņemt licenci darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai. Nolikuma 3.4. apakšpunktā ir noteikts, ka viena no NVA funkcijām ir licencēt un uzraudzīt komersantus, kuri sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (izņemot kuģa apkalpes komplektēšanu).

Lai savstarpēji saskaņotu Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma  17. panta otrajā daļā veikto grozījumu un nolikumā noteikto, nepieciešams precizēt nolikuma 3.4. apakšpunktu, papildinot to ar uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus darba devējiem potenciālo darbinieku atlasei darbam Latvijā, kuriem nav nepieciešams saņemt savai darbībai licenci NVA.

Saskaņā ar nolikuma 3.5. apakšpunktu viena no NVA funkcijām ir pildīt Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vai sadarbības iestādes funkcijas. Saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 9. panta pirmo daļu Eiropas Savienības fondu vadību nodrošina šādas Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas: vadošā iestāde, atbildīgā iestāde, sadarbības iestāde, revīzijas iestāde, grāmatvedības iestāde un uzraudzības komiteja, un atbilstoši 12.pantā noteiktajam sadarbības iestādes funkcijas pilda Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams atbilstoši aktualizēt nolikumā noteiktās NVA funkcijas.

Projekts paredz svītrot 3.5. apakšpunktu.

NVA funkcijas un uzdevumi ir noteiktas gan nolikumā, gan tiek noteiktas arī citos ārējos normatīvajos aktos. Mainoties ārējam normatīvajam regulējumam, vienlaikus ir nepieciešamība aktualizēt nolikumu, veicot atbilstošus grozījumus, tādējādi radot papildu administratīvo slogu.

Projekts paredz papildināt nolikumu ar jaunu 3.7. apakšpunktu, kas ietver atrunu uz ārējos normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanu un 4.14. apakšpunktu, kas ietver atrunu uz citos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi.

Nolikuma 4.2. apakšpunktā ir noteikts pienākums NVA prognozēt darba tirgus norises īstermiņā, tai skaitā veikt darba devēju aptauju. Cilvēkkapitāla attīstības padomē tika panākta vienošanās, ka Ekonomikas ministrija koordinē un līdz ar to vada un uzrauga visus darba tirgus prognozēšanas procesus valstī, proti, ne tikai vidējā termiņa un ilgtermiņa, kā tas bija līdz šim, bet arī īstermiņa prognozēšanas procesu, kas līdz šim ir bijis NVA uzdevums.
2024. gada 21. novembrī Saeima ir pieņēmusi likumu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” (Nr: 654/Lp14), kas cita starpā paredz, ka par darba tirgus prognozēšanas procesu kopumā (īstermiņa un ilgtermiņa) atbildīga ir Ekonomikas ministrija.
NVA, ievērojot Eiropas Savienības fondu ietvaros līdzšinēji veiktos ieguldījumus darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēmas attīstībā, kā arī iepriekšējo pieredzi un izveidoto sadarbības modeli ar Ekonomikas ministriju par datu apmaiņu (starpresoru vienošanās ietvaros), turpinās sagatavot darba tirgus prognozēšanai nepieciešamo statistisko un citu informāciju atbilstoši Ekonomikas ministrijas kā vadošās valsts pārvaldes institūcijas darba tirgus prognozēšanas jautājumos metodoloģiskajam ietvaram. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams atbilstoši aktualizēt nolikumā noteiktās NVA funkcijas.

Projekts paredz svītrot 4.2 apakšpunktu.

Termins "nevalstiskās organizācijas" nav juridisks termins, tādējādi nepieciešams to aizstāt ar terminu "biedrības un nodibinājumi".

Projekts paredz precizēt 5.2. apakšpunktu.