22-TA-3738: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu, ES sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās ES un EEZ dalībvalstīs saistību izpildi un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kā arī ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022. gadā papildus nepieciešami 22 073 253 euro.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana
Finansējums kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai plānots budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” budžeta apakšprogrammā 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana", kuras mērķis ir nodrošināt ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensāciju atbilstoši pacienta slimības diagnozei, raksturam un smaguma pakāpei un līgumu slēgšanu par izdevumu kompensāciju saskaņā ar MK 2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr.899 “Ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.
Vienā mēnesī vidējais izsniegtais kompensējamo zāļu apjoms veido 18 633 945 euro. Atbilstoši 2022.gada 10 mēnešu izpildes rezultātiem 2022.gadā nepieciešamais finansējums gadam ir 227 120 716 euro, kas ir par 16 201 201 euro vairāk nekā šobrīd pieejamie finanšu resursi.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē
Nacionālais veselības dienests (turpmāk - Dienests) kā kompetentā iestāde Latvijā, par Eiropas Savienībā sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu veselības aprūpes jomā, veic norēķinus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, Šveici un Apvienoto Karalisti (turpmāk - Dalībvalstis) saskaņā ar Regulām Nr. 883/2004 (turpmāk - pamatregula) un Nr. 987/2009 (īstenošanas regula). Pamatojoties uz īstenošanas regulas 66.pantu un 67.panta 5.punktu, Dienestam finanšu saistības jānokārto pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā minētie atlīdzības pieprasījumi iesniegti debitora dalībvalsts sadarbības iestādē.
Dienests vēlas vērst uzmanību, ka katru gadu Nacionālajā veselības dienestā tiek saņemti rēķini no citām Dalībvalstīm apmēram 10-14.miljonu apmērā (skat. 2. un 3.tabulu), bet šiem norēķiniem budžetā ik gadu plānoti finanšu līdzekļi tikai 1 512 965 euro apmērā (skatīt 1.2.pielikumu). Dienests ik gadu starpvalstu norēķinus veic no apakšprogrammu iekšējām pārdalēm līdz ar to tiek uzkrātas parādsaistības, kā arī nav iespējams visus rēķinus apmaksāt īstenošanas regulā 67.panta 5.punkta noteiktajā termiņā.
Saskaņā ar īstenošanas regulas 67.panta 5.punkta noteikto saistību neizpildi, pamatojoties uz īstenošanas regulas 68.panta 2.punktu pret Latviju no citu Dalībvalstu puses var tikt aprēķināti soda procenti, pamatojoties uz atsauces likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro tās galvenajām refinansēšanas operācijām. Piemērojamā atsauces likme ir tā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad jāveic maksājums.
Dienestam uz 27.10.2022 ir izrakstīti rēķini 26 689 122,35 euro apmērā (1.3.pielikums), no tiem rēķini, kuriem ir iestājies, vai līdz 31.12.2022. iestāsies apmaksas termiņš, un kuriem var piemērot soda procentus, ir rēķini par kopējo summu 7 637 970,54 euro (1.4.pielikums). Pieņemot, ka 2023.gadā plānotais finansējums starpvalstu norēķiniem paliek šā gada apmērā 1 512 965,00 euro, tad tikai to rēķinu apmaksai, kuriem būs kavēti termiņi būs nepieciešami vēl papildus 14 650 658.21 euro, lai netiktu aprēķināti soda procenti 293 013,16 euro apmērā (aprēķini balstīti uz 2.0% ECB refinansēšanas likmi, bet tiek prognozēts, ka tā tuvāko mēnešu laikā atkal var tikt palielināta, lai sekmētu inflācijas samazināšanu Eirozonā).
Līdz šim prasības ar kavētiem termiņu maksājumiem neradīja papildus finanšu slogu Latvijas budžetam, jo Eiropas Centrālās bankas noteiktā refinansēšanas likme vairāku gadu desmitu garumā bija 0.00%, bet sākot no 2022.gada 1.septembra tā noteikta 0.50 % apmērā, bet ar 2022.gada 2.novembri tā tiks palielināta līdz 2.00 % apmēram.
3.Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādei bērniem ar 1.tipa cukura diabētu
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” budžeta apakšprogrammā 33.18.00 Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" prioritārajiem pasākumiem piešķirts papildu finansējums prioritārajā pasākumā ““Ierīču insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem nodrošināšana” apakšpasākumā “Insulīna sūkņu iegāde bērniem mūsdienīgai pirmā tipa cukura diabēta ārstēšanai” 428 010 euro un tas ir paredzēts tikai vienreizlietojamiem insulīna sūkņu piederumiem esošiem un jauniem pacientiem; insulīna sūkņiem jauniem pacientiem un insulīna sūkņu iegādei bojāto insulīna sūkņu nomaiņai.
Regulāra glikozes līmeņa kontrole ir obligāta cukura diabēta aprūpes sastāvdaļa, lai sasniegtu iespējami labāku diabēta metabolo kompensāciju un maksimāli samazinātu vēlīno diabēta komplikāciju attīstības risku. Pašreiz ir pieejamas mazāk invazīvas intermitējošās glikozes monitorēšanas sistēmas, kas ļauj neierobežoti bieži pārbaudīt glikozes līmeni starpaudu šķidrumā, ar skaņas un vibrācijas signālu ziņojot par glikozes līmeņa strauju kāpumu vai kritumu. Mērījumu precizitāte ir salīdzināta ar kapilāro asiņu mērījumu un atzīta par adekvātu. Starptautiskās vadlīnijas iesaka šo paškontroles metodi visiem bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kas saistīts ar tehnoloģijas iespējām uzlabot glikēmijas paškontroli, sasniedzot maksimālos diabēta kontroles mērķus un jauna diabēta metabolās kompensācijas kritērija ieviešanu – TIR (time in range), kas nozīmē % laika izvērtējumu normoglikēmijā pēc nepārtrauktās glikozes monitorēšanas datu izvērtējuma.
4.Pacientu ēdināšanas nodrošināšanai
2022.gada strauji augušās energoresursu cenas, ko izraisīja ģeopolitiskā situācija pasaulē - Krievijas iebrukums Ukrainā veicināja energoresursu izmaksu kāpumu, kas atstāj ietekmi uz patēriņu cenu izmaksām. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka cenu pārmaiņas 2022.gada novembrī salīdzinot ar 2022. gada janvāri patēriņa grupai '01.1 Pārtika' ir 25,7%.
Straujais pārtikas cenu kāpums apgrūtina stacionārām ārstniecības iestādēm nodrošināt pacientiem ēdināšanu, jo piegādātāji par valsts noteiktajām cenām atsaka sniegt ēdināšanas pakalpojumu. Pašlaik gultasdienas tarifā ietvertais ēdināšanas elements (E), šobrīd visām stacionārām ārstniecības iestādēm ir noteikts 3 euro apmērā, kas neļauj nosegt faktiskās izmaksas (gultasdienas tarifā ietvertā ēdināšanas elementa (E) apjoms 3 euro noteikts 2018.gadā).
Ņemot vērā to, ka ēdināšanas izmaksas šobrīd sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām (3 euro apmērā), nepieciešams rast risinājumu segt stacionāro pakalpojumu sniedzēju izmaksas par ēdināšanas nodrošināšanu pēc iespējas pilnā apmērā (sedzot pakalpojuma pašizmaksu).
Finansējums kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai plānots budžeta programmas 33.00.00 “Veselības aprūpes nodrošināšana” budžeta apakšprogrammā 33.03.00 "Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana", kuras mērķis ir nodrošināt ambulatorajai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensāciju atbilstoši pacienta slimības diagnozei, raksturam un smaguma pakāpei un līgumu slēgšanu par izdevumu kompensāciju saskaņā ar MK 2006. gada 31. oktobra noteikumiem Nr.899 “Ambulatorai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”.
Vienā mēnesī vidējais izsniegtais kompensējamo zāļu apjoms veido 18 633 945 euro. Atbilstoši 2022.gada 10 mēnešu izpildes rezultātiem 2022.gadā nepieciešamais finansējums gadam ir 227 120 716 euro, kas ir par 16 201 201 euro vairāk nekā šobrīd pieejamie finanšu resursi.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē
Nacionālais veselības dienests (turpmāk - Dienests) kā kompetentā iestāde Latvijā, par Eiropas Savienībā sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanu veselības aprūpes jomā, veic norēķinus ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm, Šveici un Apvienoto Karalisti (turpmāk - Dalībvalstis) saskaņā ar Regulām Nr. 883/2004 (turpmāk - pamatregula) un Nr. 987/2009 (īstenošanas regula). Pamatojoties uz īstenošanas regulas 66.pantu un 67.panta 5.punktu, Dienestam finanšu saistības jānokārto pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā pēc tā mēneša, kurā minētie atlīdzības pieprasījumi iesniegti debitora dalībvalsts sadarbības iestādē.
Dienests vēlas vērst uzmanību, ka katru gadu Nacionālajā veselības dienestā tiek saņemti rēķini no citām Dalībvalstīm apmēram 10-14.miljonu apmērā (skat. 2. un 3.tabulu), bet šiem norēķiniem budžetā ik gadu plānoti finanšu līdzekļi tikai 1 512 965 euro apmērā (skatīt 1.2.pielikumu). Dienests ik gadu starpvalstu norēķinus veic no apakšprogrammu iekšējām pārdalēm līdz ar to tiek uzkrātas parādsaistības, kā arī nav iespējams visus rēķinus apmaksāt īstenošanas regulā 67.panta 5.punkta noteiktajā termiņā.
Saskaņā ar īstenošanas regulas 67.panta 5.punkta noteikto saistību neizpildi, pamatojoties uz īstenošanas regulas 68.panta 2.punktu pret Latviju no citu Dalībvalstu puses var tikt aprēķināti soda procenti, pamatojoties uz atsauces likmi, ko Eiropas Centrālā banka piemēro tās galvenajām refinansēšanas operācijām. Piemērojamā atsauces likme ir tā, kura ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kad jāveic maksājums.
Dienestam uz 27.10.2022 ir izrakstīti rēķini 26 689 122,35 euro apmērā (1.3.pielikums), no tiem rēķini, kuriem ir iestājies, vai līdz 31.12.2022. iestāsies apmaksas termiņš, un kuriem var piemērot soda procentus, ir rēķini par kopējo summu 7 637 970,54 euro (1.4.pielikums). Pieņemot, ka 2023.gadā plānotais finansējums starpvalstu norēķiniem paliek šā gada apmērā 1 512 965,00 euro, tad tikai to rēķinu apmaksai, kuriem būs kavēti termiņi būs nepieciešami vēl papildus 14 650 658.21 euro, lai netiktu aprēķināti soda procenti 293 013,16 euro apmērā (aprēķini balstīti uz 2.0% ECB refinansēšanas likmi, bet tiek prognozēts, ka tā tuvāko mēnešu laikā atkal var tikt palielināta, lai sekmētu inflācijas samazināšanu Eirozonā).
Līdz šim prasības ar kavētiem termiņu maksājumiem neradīja papildus finanšu slogu Latvijas budžetam, jo Eiropas Centrālās bankas noteiktā refinansēšanas likme vairāku gadu desmitu garumā bija 0.00%, bet sākot no 2022.gada 1.septembra tā noteikta 0.50 % apmērā, bet ar 2022.gada 2.novembri tā tiks palielināta līdz 2.00 % apmēram.
3.Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādei bērniem ar 1.tipa cukura diabētu
Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” budžeta apakšprogrammā 33.18.00 Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana" prioritārajiem pasākumiem piešķirts papildu finansējums prioritārajā pasākumā ““Ierīču insulīna pastāvīgai ievadīšanai bērniem nodrošināšana” apakšpasākumā “Insulīna sūkņu iegāde bērniem mūsdienīgai pirmā tipa cukura diabēta ārstēšanai” 428 010 euro un tas ir paredzēts tikai vienreizlietojamiem insulīna sūkņu piederumiem esošiem un jauniem pacientiem; insulīna sūkņiem jauniem pacientiem un insulīna sūkņu iegādei bojāto insulīna sūkņu nomaiņai.
Regulāra glikozes līmeņa kontrole ir obligāta cukura diabēta aprūpes sastāvdaļa, lai sasniegtu iespējami labāku diabēta metabolo kompensāciju un maksimāli samazinātu vēlīno diabēta komplikāciju attīstības risku. Pašreiz ir pieejamas mazāk invazīvas intermitējošās glikozes monitorēšanas sistēmas, kas ļauj neierobežoti bieži pārbaudīt glikozes līmeni starpaudu šķidrumā, ar skaņas un vibrācijas signālu ziņojot par glikozes līmeņa strauju kāpumu vai kritumu. Mērījumu precizitāte ir salīdzināta ar kapilāro asiņu mērījumu un atzīta par adekvātu. Starptautiskās vadlīnijas iesaka šo paškontroles metodi visiem bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kas saistīts ar tehnoloģijas iespējām uzlabot glikēmijas paškontroli, sasniedzot maksimālos diabēta kontroles mērķus un jauna diabēta metabolās kompensācijas kritērija ieviešanu – TIR (time in range), kas nozīmē % laika izvērtējumu normoglikēmijā pēc nepārtrauktās glikozes monitorēšanas datu izvērtējuma.
4.Pacientu ēdināšanas nodrošināšanai
2022.gada strauji augušās energoresursu cenas, ko izraisīja ģeopolitiskā situācija pasaulē - Krievijas iebrukums Ukrainā veicināja energoresursu izmaksu kāpumu, kas atstāj ietekmi uz patēriņu cenu izmaksām. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka cenu pārmaiņas 2022.gada novembrī salīdzinot ar 2022. gada janvāri patēriņa grupai '01.1 Pārtika' ir 25,7%.
Straujais pārtikas cenu kāpums apgrūtina stacionārām ārstniecības iestādēm nodrošināt pacientiem ēdināšanu, jo piegādātāji par valsts noteiktajām cenām atsaka sniegt ēdināšanas pakalpojumu. Pašlaik gultasdienas tarifā ietvertais ēdināšanas elements (E), šobrīd visām stacionārām ārstniecības iestādēm ir noteikts 3 euro apmērā, kas neļauj nosegt faktiskās izmaksas (gultasdienas tarifā ietvertā ēdināšanas elementa (E) apjoms 3 euro noteikts 2018.gadā).
Ņemot vērā to, ka ēdināšanas izmaksas šobrīd sedz tikai daļu no faktiskajām izmaksām (3 euro apmērā), nepieciešams rast risinājumu segt stacionāro pakalpojumu sniedzēju izmaksas par ēdināšanas nodrošināšanu pēc iespējas pilnā apmērā (sedzot pakalpojuma pašizmaksu).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšana
Kā viens no būtiskākajiem faktoriem ik gadu resursu nepietiekamībai kompensējamo medikamentu apmaksai ir norēķinu apjoma pieaugums par iepriekšējā pārskata perioda saistību izpildi.
Kā vēl viens no faktoriem resursu nepietiekamībai kompensējamo medikamentu apmaksai ir vienas receptes vidējās cenas pieaugums, kas 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri pieaugusi no 27,13 euro līdz 29,75 euro jeb 9,7%, kā arī pieaudzis unikālo pacientu skaits par 28 478 pacientiem jeb 4,4% (unikālo pacientu skaits 2021.gada 9 mēnešos 654 038 pacients, unikālo pacientu skaits 2022.gada 9 mēnešos 682 516 pacients).
Lai veiktu samaksu par ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijai 2022.gadā nepieciešams papildu finansējums 16 201 201 euro (skatīt 1.1. pielikumu) apmērā, no tā, 11 804 868 euro norēķiniem par 11 mēnešiem un 4 396 333 euro samaksai par decembrī saņemtajiem rēķiniem.
Veselības ministrijas resora ietvaros nav pieejamu resursu, lai veiktu finanšu līdzekļu pārdales 2022.gada prognozētā ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas segšanai.
Lai nodrošinātu ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas deficīta segšanu 2022.gadā norēķiniem par 11 mēnešiem, nepieciešams papildus finansējums 11 804 868 euro apmērā.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē
Ņemot vērā labas finanšu pārvaldības principus, Dienestam, šogad, pēc iespējas īsākā termiņā, nepieciešams veikt maksājumus 7 637 970.54 euro apmērā, lai netiktu piemērotas soda sankcijas un radīti papildus izdevumi valsts budžetā. Pieņemot, ka visām šīm prasībām piemēro 2.0% likmi, tad papildus būtu nepieciešami vēl 152 759.41 euro soda sankciju segšanai. Saistību summas apjoms var mainīties, jo tas ir atkarīgs no noteiktā valūtas kursa norēķinu dienā.
Veselības ministrijas resora ietvaros nav pieejamu resursu, lai veiktu norēķinus par starptautiskajām saistībām.
3.Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādei bērniem ar 1.tipa cukura diabētu
Prioritārā pasākumā piešķirtais finansējums neparedz nepārtrauktas glikozes moritorēšanas sistēmas iegādi.
Lai nodrošinātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādi bērniem ar 1.tipa cukura diabētu gadā papildu nepieciešamais finansējuma apjoms 667 152 euro (1.5. pielikums).
4.Pacientu ēdināšanas nodrošināšanai
Veicot atsevišķu ārstniecības iestāžu (26 ārstniecības iestādes) izmaksu analīzi tika secināts 2021.gadā stacionāro ārstniecības iestāžu ēdināšanas izdevumi veidoja 8 944 158 euro savukārt 2022.gada 12 mēnešu indikatīvās izmaksas sasniegs izmaksu apjomu 11 877 985 euro jeb veidos izmaksu pieaugumu 32,8%. Ēdināšanas izmaksu sadārdzinājums stacionārajām ārstniecības iestādēm ir atšķirīgs, piemēram, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" izmaksu pieaugums veido 28,8%, VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" izmaksu pieaugums veido 33,3%, SIA "Madonas slimnīca" izmaksu pieaugums veido 10,0% un SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" izmaksu pieaugums veido 35,2%.
Ja steidzami netiks rasts risinājums pacientu ēdināšanas finansējuma palielināšanai, stacionārajām ārstniecības iestādēm var nākties samazināt ēdienreižu skaitu vai ieviest pacientu līdzmaksājumu. Ieviešot pacientu līdzmaksājumu pacientu ēdināšanas izmaksu segšanai radīs papildu izmaksas pacientiem jau tā šobrīd tik sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.
Atbilstoši iepriekš minētajam, lai nodrošinātu stacionāro ārstniecības iestāžu izmaksas par ēdināšanas nodrošināšanu pēc iespējas pilnā apmērā (sedzot pakalpojuma pašizmaksu) nepieciešams papildu finansējums 2 euro apmērā par vienu gultasdienu, kas veido 2022.gadā 1 963 262 euro.
Kā viens no būtiskākajiem faktoriem ik gadu resursu nepietiekamībai kompensējamo medikamentu apmaksai ir norēķinu apjoma pieaugums par iepriekšējā pārskata perioda saistību izpildi.
Kā vēl viens no faktoriem resursu nepietiekamībai kompensējamo medikamentu apmaksai ir vienas receptes vidējās cenas pieaugums, kas 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri pieaugusi no 27,13 euro līdz 29,75 euro jeb 9,7%, kā arī pieaudzis unikālo pacientu skaits par 28 478 pacientiem jeb 4,4% (unikālo pacientu skaits 2021.gada 9 mēnešos 654 038 pacients, unikālo pacientu skaits 2022.gada 9 mēnešos 682 516 pacients).
Lai veiktu samaksu par ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijai 2022.gadā nepieciešams papildu finansējums 16 201 201 euro (skatīt 1.1. pielikumu) apmērā, no tā, 11 804 868 euro norēķiniem par 11 mēnešiem un 4 396 333 euro samaksai par decembrī saņemtajiem rēķiniem.
Veselības ministrijas resora ietvaros nav pieejamu resursu, lai veiktu finanšu līdzekļu pārdales 2022.gada prognozētā ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas segšanai.
Lai nodrošinātu ambulatorai ārstniecībai paredzēto zāļu, medicīnisko ierīču un preču iegādes izdevumu kompensācijas deficīta segšanu 2022.gadā norēķiniem par 11 mēnešiem, nepieciešams papildus finansējums 11 804 868 euro apmērā.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē
Ņemot vērā labas finanšu pārvaldības principus, Dienestam, šogad, pēc iespējas īsākā termiņā, nepieciešams veikt maksājumus 7 637 970.54 euro apmērā, lai netiktu piemērotas soda sankcijas un radīti papildus izdevumi valsts budžetā. Pieņemot, ka visām šīm prasībām piemēro 2.0% likmi, tad papildus būtu nepieciešami vēl 152 759.41 euro soda sankciju segšanai. Saistību summas apjoms var mainīties, jo tas ir atkarīgs no noteiktā valūtas kursa norēķinu dienā.
Veselības ministrijas resora ietvaros nav pieejamu resursu, lai veiktu norēķinus par starptautiskajām saistībām.
3.Nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādei bērniem ar 1.tipa cukura diabētu
Prioritārā pasākumā piešķirtais finansējums neparedz nepārtrauktas glikozes moritorēšanas sistēmas iegādi.
Lai nodrošinātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādi bērniem ar 1.tipa cukura diabētu gadā papildu nepieciešamais finansējuma apjoms 667 152 euro (1.5. pielikums).
4.Pacientu ēdināšanas nodrošināšanai
Veicot atsevišķu ārstniecības iestāžu (26 ārstniecības iestādes) izmaksu analīzi tika secināts 2021.gadā stacionāro ārstniecības iestāžu ēdināšanas izdevumi veidoja 8 944 158 euro savukārt 2022.gada 12 mēnešu indikatīvās izmaksas sasniegs izmaksu apjomu 11 877 985 euro jeb veidos izmaksu pieaugumu 32,8%. Ēdināšanas izmaksu sadārdzinājums stacionārajām ārstniecības iestādēm ir atšķirīgs, piemēram, SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" izmaksu pieaugums veido 28,8%, VSIA "Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca" izmaksu pieaugums veido 33,3%, SIA "Madonas slimnīca" izmaksu pieaugums veido 10,0% un SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" izmaksu pieaugums veido 35,2%.
Ja steidzami netiks rasts risinājums pacientu ēdināšanas finansējuma palielināšanai, stacionārajām ārstniecības iestādēm var nākties samazināt ēdienreižu skaitu vai ieviest pacientu līdzmaksājumu. Ieviešot pacientu līdzmaksājumu pacientu ēdināšanas izmaksu segšanai radīs papildu izmaksas pacientiem jau tā šobrīd tik sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.
Atbilstoši iepriekš minētajam, lai nodrošinātu stacionāro ārstniecības iestāžu izmaksas par ēdināšanas nodrošināšanu pēc iespējas pilnā apmērā (sedzot pakalpojuma pašizmaksu) nepieciešams papildu finansējums 2 euro apmērā par vienu gultasdienu, kas veido 2022.gadā 1 963 262 euro.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu, ES sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās ES un EEZ dalībvalstīs saistību izpildi un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kā arī ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gadā papildus nepieciešami 22 073 253 euro, tai skaitā:
-11 804 868 euro, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. novembrim;
- 7 637 971 euro, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros atbilstoši no ES un EEZ dalībvalstīm saņemtajiem rēķiniem, kuru apmaksas termiņš ir 2022.gada 31.decembris;
- 667 152 euro, lai nodrošinātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu izdevumu segšanu;
- 1 963 262 euro, lai nodrošinātu pacientu ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gada sešiem mēnešiem.
-11 804 868 euro, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. novembrim;
- 7 637 971 euro, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros atbilstoši no ES un EEZ dalībvalstīm saņemtajiem rēķiniem, kuru apmaksas termiņš ir 2022.gada 31.decembris;
- 667 152 euro, lai nodrošinātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu izdevumu segšanu;
- 1 963 262 euro, lai nodrošinātu pacientu ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gada sešiem mēnešiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
3 513 375
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
3 513 375
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
3 513 375
22 073 253
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
3 513 375
22 073 253
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-22 073 253
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-22 073 253
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
22 073 253
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2022. gadam atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2022. gadam” un ņemot vērā 2022.gada 3.maija Finanšu ministrijas rīkojumu Nr.268 uz 2022.gada 18.decembri:
Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums”:
Resursi izdevumu segšanai 3 513 375 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3 513 375 euro
Izdevumi 3 513 375 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 3 513 375 euro.
Lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu, ES sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās ES un EEZ dalībvalstīs saistību izpildi un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kā arī ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gadā papildus nepieciešami 22 073 253 euro (Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 1., 1.1-1.6. pielikumos).
MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 22 073 253 euro apmērā, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu, ES sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās ES un EEZ dalībvalstīs saistību izpildi un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kā arī ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gadā.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 22 073 253 euro apmērā, tai skaitā:
1. 11 804 868 euro, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. novembrim;
2. 7 637 971 euro, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros atbilstoši no ES un EEZ dalībvalstīm saņemtajiem rēķiniem, kuru apmaksas termiņš ir 2022.gada 31.decembris;
3. 667 152 euro, lai nodrošinātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu izdevumu segšanu;
4. 1 963 262 euro, lai nodrošinātu pacientu ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gada sešiem mēnešiem.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums”:
Resursi izdevumu segšanai 3 513 375 euro
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 3 513 375 euro
Izdevumi 3 513 375 euro, tai skaitā:
Subsīdijas un dotācijas 3 513 375 euro.
Lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu, ES sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās ES un EEZ dalībvalstīs saistību izpildi un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kā arī ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gadā papildus nepieciešami 22 073 253 euro (Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas 1., 1.1-1.6. pielikumos).
MK rīkojums 1.punkts paredz piešķirt finansējumu 22 073 253 euro apmērā, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu, ES sociālā nodrošinājuma sistēmu ietvaros saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem citās ES un EEZ dalībvalstīs saistību izpildi un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu, kā arī ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gadā.
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 22 073 253 euro apmērā, tai skaitā:
1. 11 804 868 euro, lai nodrošinātu kompensējamo medikamentu izdevumu deficīta segšanu par laikposmu no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 30. novembrim;
2. 7 637 971 euro, lai nodrošinātu daļēju apmaksu par Latvijas iedzīvotājiem sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ES sociālā nodrošinājuma sistēmas ietvaros atbilstoši no ES un EEZ dalībvalstīm saņemtajiem rēķiniem, kuru apmaksas termiņš ir 2022.gada 31.decembris;
3. 667 152 euro, lai nodrošinātu nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmas iegādes bērniem ar 1.tipa cukura diabētu izdevumu segšanu;
4. 1 963 262 euro, lai nodrošinātu pacientu ēdināšanas izmaksu pieauguma izdevumu segšanu 2022.gada sešiem mēnešiem.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par šā rīkojuma 1.punktā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Lai nodrošinātu papildu piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu apguvi, finansējums stacionārajām ārstniecības iestādēm ēdināšanas izmaksu segšanai tiks novirzīts, katrai stacionārajai ārstniecības iestādei pie 2022.gada novembra rēķina veidojot manuālu aktu novirzot finansējuma apjomu proporcionāli 2022.gada 6 mēnešos faktiskajam gultas dienu skaitam.
Lai nodrošinātu papildu piešķirtā finansējuma mērķtiecīgu apguvi, finansējums stacionārajām ārstniecības iestādēm ēdināšanas izmaksu segšanai tiks novirzīts, katrai stacionārajai ārstniecības iestādei pie 2022.gada novembra rēķina veidojot manuālu aktu novirzot finansējuma apjomu proporcionāli 2022.gada 6 mēnešos faktiskajam gultas dienu skaitam.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi