23-TA-2613: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
1. Tieslietu ministrija, izstrādājot grozījumus Civilprocesa likumā (turpmāk- CPL), lai izpildītu Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01 un Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 (priekšlikumi grozījumiem CPL 43., 43.1, 478. pantā, kas paredz privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu, iesniegti Saeimas Juridiskajā komisijā kā priekšlikumi likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr.488/Lp14) pirms otrā lasījuma), secinājusi, ka, lai sasniegtu Satversmes tiesas sprieduma mērķi pilnībā nav pietiekami tikai ar tiesību piešķiršanu juridiskai personai lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, bet ir nepieciešama plašāka CPL noteikto valsts nodevu reforma, tajā skaitā nepieciešamas izmaiņas valsts nodevu apmēros, lai privātpersonām nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieeju tiesai, kā arī nepieciešams paredzēt maksimālo par prasību (kas novērtējama naudas summā) maksājamo valsts nodevas apmēru. Minētie grozījumi pārrunāti un saskaņoti ar tieslietu ministra rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei (turpmāk – CPL darba grupa).
2. Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdē doto uzdevumu kontekstā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ" iekļauto priekšlikumu - šajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) iekļauti grozījumi, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.
3. Likumprojektā paredzēti arī grozījumi, kas būtiski maina CPL noteikto brīdinājuma izsniegšanas kārtību parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā ietvaros – uz šo grozījumu izstrādes nepieciešamību Tieslietu ministrijas uzmanība tika vērsta CPL darba grupā.
4. Tieslietu ministrijas Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupas ietvaros (izveidota ar tieslietu ministra rīkojumu un tajā darbojas Latvijas Profesionālo Patentpilnvarnieku asociācijas biedri, Augstākās tiesas un rajona tiesas pārstāvji, kā arī Patentu valdes eksperti) tika izstrādāti grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (turpmāk – RIIPL), kas nodrošina lietas dalībniekiem tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par visiem Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes (turpmāk – Apelācijas padome) lēmumiem, tādējādi aptverot visus lēmumus, kuri ir pieņemti Patentu valdē pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrā.
5. Šajā likumprojektā iekļauti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi, kas izstrādāti saistībā ar grozījumiem Konkurences likumā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk - Digitālo tirgu akts) prasību izpildi.
Likumprojekts paredz:
- noteikt Ekonomisko lietu tiesas piekritību lietās par prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kā arī gadījumus, kad tiesvedība tiek apturēta, un apturēšanas termiņus;
- paplašināt CPL 30.6 nodaļas tvērumu, attiecinot to arī uz prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.
Minētie grozījumi pārrunāti un saskaņoti arī CPL darba grupā.
6. 2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem tika pilnveidotas kopīpašuma dalīšanas normas, tostarp paredzot jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Līdz ar minētajiem grozījumiem tika grozīts arī likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura 43. pantā tika noteikts, ka Civillikuma 1074.1 panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem CPL par izsolēm kopīpašnieku starpā.
Ņemot vērā minēto, ir izstrādāti grozījumi CPL, izpildes stadijā atrunājot gan izsoli kopīpašnieku starpā (slēgto izsoli), gan citus ar kopīpašuma dalīšanu saistītus aspektus.
2. Lai izpildītu Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra sēdē doto uzdevumu kontekstā ar Ekonomikas ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ" iekļauto priekšlikumu - šajā likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likumā" (turpmāk – likumprojekts) iekļauti grozījumi, kas paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem.
3. Likumprojektā paredzēti arī grozījumi, kas būtiski maina CPL noteikto brīdinājuma izsniegšanas kārtību parādniekam saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā ietvaros – uz šo grozījumu izstrādes nepieciešamību Tieslietu ministrijas uzmanība tika vērsta CPL darba grupā.
4. Tieslietu ministrijas Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupas ietvaros (izveidota ar tieslietu ministra rīkojumu un tajā darbojas Latvijas Profesionālo Patentpilnvarnieku asociācijas biedri, Augstākās tiesas un rajona tiesas pārstāvji, kā arī Patentu valdes eksperti) tika izstrādāti grozījumi Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā (turpmāk – RIIPL), kas nodrošina lietas dalībniekiem tiesības vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par visiem Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes (turpmāk – Apelācijas padome) lēmumiem, tādējādi aptverot visus lēmumus, kuri ir pieņemti Patentu valdē pirmsreģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrā.
5. Šajā likumprojektā iekļauti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi, kas izstrādāti saistībā ar grozījumiem Konkurences likumā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra Regulas (ES) 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (turpmāk - Digitālo tirgu akts) prasību izpildi.
Likumprojekts paredz:
- noteikt Ekonomisko lietu tiesas piekritību lietās par prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kā arī gadījumus, kad tiesvedība tiek apturēta, un apturēšanas termiņus;
- paplašināt CPL 30.6 nodaļas tvērumu, attiecinot to arī uz prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem.
Minētie grozījumi pārrunāti un saskaņoti arī CPL darba grupā.
6. 2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā, ar kuriem tika pilnveidotas kopīpašuma dalīšanas normas, tostarp paredzot jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Līdz ar minētajiem grozījumiem tika grozīts arī likums “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”, kura 43. pantā tika noteikts, ka Civillikuma 1074.1 panta otrā un trešā daļa, ciktāl tās paredz pārdošanu izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē), un 1075. panta ceturtā daļa stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem CPL par izsolēm kopīpašnieku starpā.
Ņemot vērā minēto, ir izstrādāti grozījumi CPL, izpildes stadijā atrunājot gan izsoli kopīpašnieku starpā (slēgto izsoli), gan citus ar kopīpašuma dalīšanu saistītus aspektus.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
- izpildīt ST spriedumu lietā Nr. 2022-05-01;
- ieviest EM informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu;
- padarīt efektīvāku CPL brīdinājuma kārtības procedūru;
- jaunu nodaļu izveide lietām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē un par Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzēšanu;
- nodrošināt efektīvu zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem;
- noregulēt Civillikumā noteiktās izsoles kopīpašnieku starpā (slēgtās izsoles).
- ieviest EM informatīvajā ziņojumā ietverto priekšlikumu;
- padarīt efektīvāku CPL brīdinājuma kārtības procedūru;
- jaunu nodaļu izveide lietām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē un par Apelācijas padomes lēmumu pārsūdzēšanu;
- nodrošināt efektīvu zaudējumu atlīdzināšanu par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem;
- noregulēt Civillikumā noteiktās izsoles kopīpašnieku starpā (slēgtās izsoles).
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1.Tiesas izdevumi
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam CPL regulējumam valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar 34. pantu. Piemēram, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā - valsts nodevas apmērs aprēķināms procentuāli no prasības summas, turklāt likumā nav noteikts maksimālais par prasījumu maksājamais valsts nodevas apmērs.
Šobrīd saskaņā ar CPL 40. panta pirmo daļu summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu (CPL 39. panta pirmās daļas 5. punkts), iemaksā valsts. Minētais, protams, neatbrīvo puses no izdevumu atlīdzināšanas. Attiecīgi valsts sākotnēji iemaksātie vai segtie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu CPL noteiktajā kārtībā tiek piespriesti no pusēm ar gala nolēmumu lietā un, ja samaksa netiek veikta, tad tiek ierosināta izpildu lieta.
2. Publisko pasūtītāju vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā
Šobrīd, ja valsts vai pašvaldības ceļ tiesā prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tās cietušas no konkurences tiesību pārkāpumiem, tām ir jāmaksā valsts nodeva atbilstoši CPL 34. pantam.
3. Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Šobrīd saskaņā ar CPL 406.6 panta pirmo daļu - brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu - gadījumā, kad brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama [..] — tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Praksē lielākoties brīdinājuma izsniegšana pret parakstu neizdodas, līdz ar to pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tiek atstāts bez izskatīšanas.
4. Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē
Atbilstoši šā brīža RIIPL 98.panta pirmajai daļai lietas dalībnieks, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, triju mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas var vērsties Rīgas pilsētas tiesā, kur prasības izskata tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot CPL 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus (CPL 250.18 pants). Līdz ar to lietas dalībnieks, kurš nepiekrīt Apelācijas padomes pieņemtajam lēmumam, var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē.
5. Digitālo tirgu akta pārkāpumi
2024. gada 14. martā spēkā stājās Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Konkurences likuma 20. un 20.1 pantā, nosakot, ka lietas par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izskatīs Ekonomisko lietu tiesa civilprocesa kārtībā. Savukārt grozījumi Konkurences likuma 21. līdz 21.5 pantos noregulē Digitālo tirgu akta pārkāpumu piemērošanu civiltiesībās.
6. Izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole)
2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā attiecībā uz kopīpašuma dalīšanu, paredzot jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Līdz ar to civilprocesa izpildes stadijā ir nepieciešams noteikt izsoļu rīkošanu kopīpašnieku starpā, kā arī atrunāt citas ar kopīpašuma dalīšanu saistītās nianses.
Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam CPL regulējumam valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar 34. pantu. Piemēram, par prasībām, kas novērtējamas naudas summā - valsts nodevas apmērs aprēķināms procentuāli no prasības summas, turklāt likumā nav noteikts maksimālais par prasījumu maksājamais valsts nodevas apmērs.
Šobrīd saskaņā ar CPL 40. panta pirmo daļu summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu (CPL 39. panta pirmās daļas 5. punkts), iemaksā valsts. Minētais, protams, neatbrīvo puses no izdevumu atlīdzināšanas. Attiecīgi valsts sākotnēji iemaksātie vai segtie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu CPL noteiktajā kārtībā tiek piespriesti no pusēm ar gala nolēmumu lietā un, ja samaksa netiek veikta, tad tiek ierosināta izpildu lieta.
2. Publisko pasūtītāju vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā
Šobrīd, ja valsts vai pašvaldības ceļ tiesā prasības par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tās cietušas no konkurences tiesību pārkāpumiem, tām ir jāmaksā valsts nodeva atbilstoši CPL 34. pantam.
3. Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Šobrīd saskaņā ar CPL 406.6 panta pirmo daļu - brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, izsniedz parādniekam pret parakstu. Dokuments ar parakstu par saņemšanu un atzīmi par brīdinājuma izsniegšanas datumu iesniedzams tiesā. Savukārt saskaņā ar minētā panta otro daļu - gadījumā, kad brīdinājuma izsniegšana parādniekam nav iespējama [..] — tiesnesis pieņem lēmumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas. Praksē lielākoties brīdinājuma izsniegšana pret parakstu neizdodas, līdz ar to pieteikums par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā tiek atstāts bez izskatīšanas.
4. Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē
Atbilstoši šā brīža RIIPL 98.panta pirmajai daļai lietas dalībnieks, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, triju mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas var vērsties Rīgas pilsētas tiesā, kur prasības izskata tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot CPL 30.3 nodaļā paredzētos izņēmumus (CPL 250.18 pants). Līdz ar to lietas dalībnieks, kurš nepiekrīt Apelācijas padomes pieņemtajam lēmumam, var vērsties tiesā civilprocesuālā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē.
5. Digitālo tirgu akta pārkāpumi
2024. gada 14. martā spēkā stājās Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Konkurences likuma 20. un 20.1 pantā, nosakot, ka lietas par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izskatīs Ekonomisko lietu tiesa civilprocesa kārtībā. Savukārt grozījumi Konkurences likuma 21. līdz 21.5 pantos noregulē Digitālo tirgu akta pārkāpumu piemērošanu civiltiesībās.
6. Izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole)
2022. gada 1. maijā stājās spēkā grozījumi Civillikumā attiecībā uz kopīpašuma dalīšanu, paredzot jaunu izsoles veidu – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Līdz ar to civilprocesa izpildes stadijā ir nepieciešams noteikt izsoļu rīkošanu kopīpašnieku starpā, kā arī atrunāt citas ar kopīpašuma dalīšanu saistītās nianses.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Satversmes tiesas 2022. gada 23. februāra spriedumu lietā Nr. 2021-22-01 CPL 43.1 panta otrās daļas otrais teikums, ciktāl šīs normas neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt drošības naudu par blakus sūdzības iesniegšanu, atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam. Savukārt ar Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 nolemts atzīt CPL 43. panta ceturto daļu, ciktāl tā neparedz privāto tiesību juridiskajai personai tiesības lūgt, lai tiesa lemj par tās atbrīvošanu no pienākuma samaksāt valsts nodevu par prasības pieteikuma iesniegšanu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2023. gada 1. oktobra.
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus grozījumiem CPL 43., 43.1, 478. pantā, kas paredz privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu un iesniedza Saeimas Juridiskajā komisijā kā priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr.488/Lp14) pirms otrā lasījuma. Taču, strādājot pie minēto spriedumu izpildes, tajā skaitā uzklausot CPL darba grupas ekspertu viedokli, tika secināts, ka, lai sasniegtu Satversmes tiesas spriedumu mērķi pilnībā, nav pietiekami tikai ar tiesību piešķiršanu juridiskai personai lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, bet ir nepieciešama plašāka CPL noteikto valsts nodevu reforma, tostarp nepieciešamas izmaiņas valsts nodevu apmēros, lai privātpersonām nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieejamību tiesai, tajā skaitā nepieciešams paredzēt maksimālo par prasību (kas novērtējama naudas summā) maksājamo valsts nodevas apmēru.
No minētā Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 konstatējošās daļas izriet, ka pieteikuma iesniedzējs bija vērsies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, kas tam nodarīts, Latvijas valstij pieļaujot Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumus. Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs lūdzis to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas, nosakot valsts nodevu 30 euro apmērā vai citādā samērīgā apmērā. Pirmās instances tiesas tiesnesis piemērojis apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidījis, uzdodot pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā, proti, papildus jau samaksātajiem 30 euro samaksāt valsts nodevu 176 839,33 euro apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazinājis prasības apmēru un samaksājis valsts nodevu mazākā - samazinātajai prasībai atbilstošā - apmērā.
Ņemot vērā minēto, ir jāsaprot, vai no valsts puses ir pamatoti un samērīgi prasīt no privātpersonas maksājumu šādā apmērā, lai persona varētu celt prasību tiesā un aizsargāt savas aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kā arī vai šāda maksājuma pieprasīšanai ir leģitīms mērķis.
Kopumā tiesas izdevumi un tajā skaitā valsts nodeva, tiek noteikti, lai: 1) daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; 2) atlīdzinātu tiesas izdevumus tai pusei, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; 3) mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt savas saistības; 4) atturētu personas no vēršanās tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām summām.[1]
Šajā sakarā jānorāda, ka arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā 2021. gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijā joprojām nav noteikti maksimālie valsts nodevas "griesti", kā arī valsts nodeva atsevišķās lietās nav samērīga ar tiesu patērētajiem administratīvajiem resursiem, it īpaši, ja lietā ir liela prasības summa. Šobrīd likums paredz atsevišķos gadījumos konkrētu ierobežotu vai procentuāli aprēķināmu valsts nodevu atkarībā no prasības summas, neierobežojot maksimālo nodevas apmēru. Lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā iespēju celt prasību tiesā, kas nedrīkst būt ierobežota ar materiālajām spējām pusei samaksāt valsts nodevu, nepieciešams noteikt saprātīgu ierobežojumu valsts nodevām.[2]
Tāpat arī 2018. gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu ir norādīts, ka tiesas nodevas par prasījumiem, kuru vērtība ir 0,5 miljoni euro un vairāk, ir Latvijā daudz lielākas nekā citās valstīs, un pastāv risks, ka tiks pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts. Ir ieteicams ierobežot tiesas nodevas līdz aprēķinātām lietas vidējām izmaksām, kā tas nesen tika darīts citās Eiropas valstīs. [3]
Minētajā Satversmes tiesas spriedumā norādītā valsts nodeva 176 839,33 euro apmērā, kas pieteicējam bija jāmaksā, lai celtu prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no valsts, nenoliedzami ietekmēja pieteicēja tiesības celt prasību tiesā, jo pieteicējam nācās samazināt prasības summu tāpēc, ka viņš nevarēja apmaksāt valsts nodevu šādā apmērā, kā arī valsts nodeva konkrētajā lietā nebija samērīga ar tiesas patērētajiem administratīvajiem resursiem, lai izskatītu konkrēto lietu. Pēc Tiesu administrācijas sniegtajiem datiem vienas civillietas izskatīšana pirmajā instancē valstij vidēji izmaksā 873,09 euro, savukārt apelācijas instancē 2329,68 euro.
Igaunijā maksājamā valsts nodevas summa par prasības pieteikumu civillietā šobrīd nepārsniedz 3 500 euro.[4] Tas saistāms ar Igaunijas konstitucionālās tiesas 2015.gada 26.maija spriedumu lietā Nr. 3-4-1-59-14.[5] Proti, agrāk Igaunijā Valsts nodevu likumā maksājamās valsts nodevas "griesti" tika paredzēti 10 500 euro apmērā, tomēr Igaunijas konstitucionālā tiesa atzina, ka šāda norma ir antikonstitucionāla un valsts nodevas griesti - 10 500 euro apmērā ievērojami pārsniedz reālās tiesvedības izmaksas, līdz ar to - tā ir nesamērīga un potenciāli var ierobežot personas tiesības uz vēršanos tiesā. Igaunijas konstitucionālās tiesas spriedumā kā salīdzinājums izmantotas administratīvajā procesā noteiktās valsts nodevas (kas ir ievērojami mazākās nekā civilprocesā – līdzīgi kā Latvijā), līdz ar to likumdevējs nevar aizbildināties ar procesuālās ekonomijas principu, nosakot ievērojami augstākas valsts nodevas civilprocesā nekā administratīvajā procesā. Procesuālā ekonomija nevar būt leģitīms mērķis cilvēku atturēšanai vērsties tiesā, izmantojot nepamatoti augstas nodevas. Tiesa arī vienlaicīgi norādīja, ka ir pamatoti tas, ka civilprocesā nodevas ir augstākas nekā administratīvajā procesā, tā iemesla dēļ, ka civillietām nav tik liela ietekme uz sabiedrību kā administratīvajām lietām, jo civillietās parasti tiek risināts divu personu civiltiesisks strīds. Līdz ar to tas ir samērīgi, ka tiesvedības izmaksas uz saviem pleciem uzņemas konkrētas privātpersonas, kas vērsušās tiesā, lai risinātu konkrēto civiltiesisko strīdu.
Papildus jānorāda, ka, piemēram, Lietuvā maksājamā maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu civillietā nepārsniedz 15 000 euro (Lietuvas Civilprocesa kodeksa 80. pants),[6] kas ir krietni lielāka summa nekā Igaunijā, bet vienlaicīgi tā ir samērīgāka summa nekā Latvijā par naudas prasījumiem lielos apmēros, kur maksājamā valsts nodevas summa nekad nesasniedz maksimālo robežu.
Tāpat 2018.gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu, paskatoties uz Latvijā esošo valsts nodevu apmēra problemātiku nedaudz citā rakursā, ir norādīts, ka tiesvedības dalībnieki, kuri vēlas iesniegt tiesā mazas vērtības prasību, var saskarties ar situāciju, kurā viņiem ir jāmaksā valsts nodeva, kas ir lielāka par viņu prasības vērtību vai veido būtisku prasības vērtības daļu. Tiesas nodevas pirmās instances tiesās šķiet samērā lielas gan absolūtos skaitļos, gan salīdzinājumā ar nodevām, kuras jāmaksā citās valstīs par līdzīgas vērtības prasībām. Ievērojamais tiesu nodevu pieaugums (gan absolūtos skaitļos, gan attiecībā uz tiesu sistēmas budžetu kopumā), pamatojoties uz Latvijas iestāžu skaidrojumu, veidojies galvenokārt tiesās iesniegto lietu skaita pieauguma dēļ. Šāda hipotēze prima facie rada zināmas šaubas attiecībā uz to, vai tiesības uz tiesas pieejamību šādos gadījumos tiktu pilnībā ievērotas, paturot prātā iepriekš minētos principus, kas izriet no ECT tiesu prakses.[7]
Paskatoties uz nodevu apmēriem citās valstīs, patiešām ir jāsecina, ka Latvija ierindojas starp valstīm, kurās ir noteikti vieni no augstākajiem nodevu apmēriem Eiropas Savienībā.
No CEPEJ ziņojuma izriet,[8] ka, piemēram, prasībās par 3000 euro piedziņu Latvija ierindojas starp līderiem aiz Nīderlandes (no visām ziņojumā aplūkotajām valstīm) ar otru lielāko nodevu, kas pārsniedz 350 euro. Piemēram, Lietuvā par šādu prasības pieteikumu maksājamā valsts nodeva nepārsniedz 100 euro, Igaunijā tā ir nedaudz virs 250 euro, Polijā – 150 euro, Austrijā – nedaudz virs 150 euro.
Savukārt no 2020.gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā statistikas datiem redzams, ka tiesvedības uzsākšanai nepieciešamais tiesas nodevas apmērs civillietā par strīdu starp diviem uzņēmumiem pārrobežu civillietā par līguma izpildi, ja prasības vērtība ir 20 000 euro, Latvijā pārsniedz 900 euro, savukārt, piemēram, Igaunijā nodevas apmērs ir nedaudz virs 700 euro, Lietuvā - ap 600 euro.[9]
No minētā jāsecina, ka Satversmes tiesas sprieduma izpildei ir nepieciešama kompleksa pieeja, proti, tikai izmaiņas CPL 43. pantā efektīvi nerisinās situāciju. Gluži pretēji, tas var radīt lielu pieplūdumu ar tiesā ienākošo pieteikumu skaitu par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, tādējādi papildus noslogojot tiesu, ņemot vērā likumā noteikto nesamērīgi lielo valsts nodevu apmēru. Savukārt valsts nodevu apmēra samazināšana par neliela un vidēja apmēra prasībām, tāpat arī valsts nodevas maksimālā apmēra noteikšana - veicinās personu piekļuvi tiesai, kā arī, visticamāk, neradīs nevajadzīgu pieteikumu par juridisko personu atbrīvošanu no valsts nodevas pieplūdumu tiesā.
Tāpat minētajā 2018. gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu norādīts, ka pašreizējā tiesu nodevu sistēma attiecībā uz civillietām ir nepamatoti sarežģīta. Lai aprēķinātu tiesas nodevas, ir jāveic aprēķini ar vairākiem mainīgiem lielumiem (ar decimālzīmēm), un tāpēc iedzīvotājiem nav viegli saprast faktiskās izmaksas. Tiesas nodevu aprēķinam vajadzētu būt samērā vienkāršam, viegli saprotamam un paredzamam. Jāizvairās no aprēķiniem ar vairākiem mainīgiem lielumiem un decimālzīmēm. Ieteicams tiesas maksājumus noteikt kā fiksētas summas dažādām prasījumu kategorijām tabulas veidā.
Turklāt valsts nodevu regulējumā novērojamas arī citas nepilnības, piemēram, valsts nodevas CPL 34. pantā nav strukturētas pēc procesuālā dokumenta veida, bet gan izkārtotas pamīšus, kas padara regulējumu grūti uztveramu, kā arī pantā konstatētas citas nepilnības, piemēram, nav skaidri pausta likumdevēja griba attiecībā uz to, vai valsts nodeva nosakāma par prasības pieteikumu vai prasījumu. Tāpat minētajā CPL 34. pantā ir ietverti ļoti daudz dažādi valsts nodevu lielumi, kas arī ir viens no faktoriem, kas pasliktina orientēšanos valsts nodevu apmēros.
Turklāt CPL darba grupā tika norādīts, ka ir atsevišķas lietu kategorijas, kur valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar CPL 34. panta pirmās daļas 4. punktu, kas paredz, ka par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē maksājama valsts nodeva 70 euro apmērā - šāda summa nereti nav samērīga ar tiesas patērētājiem resursiem un administratīvajām izmaksām, kas nepieciešamas, lai izskatītu šādas lietas (piemēram, lietas par servitūta nodibināšanu un kopīpašuma dalīšanu nereti prasa ievērojamu tiesas resursu patēriņu). Līdz ar to būtu nepieciešams paaugstināt valsts nodevu apmēru šādām lietu kategorijām.
[1] sk.: Davidovičs G., Rozenbergs J., Torgāns K. Civilprocesa likuma 33. panta komentārs. Grām.: Torgāns K. (zin. red.) Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 124. lpp.).
[2] Ārvalstu investoru padomes Latvijā 2021. gada nostāja attiecībā uz tiesu efektivitātes un investīciju aizsardzības jautājumiem. 10.lpp. Pieejams: https://www.ficil.lv/high-council/ficil-high-council-meeting-2021/
[3] Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. CEPEJ ekspertu ziņojums. 155.-156.lpp. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/CEPEJ%20Evaluation%20Report_Latvia_Final_LV.docx
[4] Sk. Estonian State Fees Act. Pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/511022015002/consolide
[5]Sk. Estonain Constitutional judgment 3-4-1-59-14. Pieejams: https://www.riigikohus.ee/en/constitutional-judgment-3-4-1-59-14
[6] Lietuvas Civilprocesa kodekss. Pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.162435
[7] Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. CEPEJ ekspertu ziņojums. 155.-156.lpp. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/CEPEJ%20Evaluation%20Report_Latvia_Final_LV.docx
[8] European judicial systems CEPEJ Evaluation Report. Pieejams: https://rm.coe.int/evaluation-report-part-1-english/16809fc058
[9] The 2020 EU Justice Scoreboard. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/EU%20Justice%20Scoreboard_LV_2020_latviski.pdf
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija izstrādāja priekšlikumus grozījumiem CPL 43., 43.1, 478. pantā, kas paredz privāto tiesību juridiskai personai tiesības lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, kā arī tiesas izdevumu samaksas atlikšanu un iesniedza Saeimas Juridiskajā komisijā kā priekšlikumus likumprojektam "Grozījumi Civilprocesa likumā" (Reģ. Nr.488/Lp14) pirms otrā lasījuma. Taču, strādājot pie minēto spriedumu izpildes, tajā skaitā uzklausot CPL darba grupas ekspertu viedokli, tika secināts, ka, lai sasniegtu Satversmes tiesas spriedumu mērķi pilnībā, nav pietiekami tikai ar tiesību piešķiršanu juridiskai personai lūgt atbrīvojumu no tiesas izdevumu un drošības naudas samaksas, bet ir nepieciešama plašāka CPL noteikto valsts nodevu reforma, tostarp nepieciešamas izmaiņas valsts nodevu apmēros, lai privātpersonām nodrošinātu taisnīgāku un samērīgāku pieejamību tiesai, tajā skaitā nepieciešams paredzēt maksimālo par prasību (kas novērtējama naudas summā) maksājamo valsts nodevas apmēru.
No minētā Satversmes tiesas 2023. gada 17. februāra spriedumu lietā Nr. 2022-05-01 konstatējošās daļas izriet, ka pieteikuma iesniedzējs bija vērsies vispārējās jurisdikcijas tiesā ar prasību atlīdzināt kaitējumu, kas tam nodarīts, Latvijas valstij pieļaujot Eiropas Savienības tiesību normu pārkāpumus. Vienlaikus pieteikuma iesniedzējs lūdzis to daļēji atbrīvot no valsts nodevas samaksas, nosakot valsts nodevu 30 euro apmērā vai citādā samērīgā apmērā. Pirmās instances tiesas tiesnesis piemērojis apstrīdēto normu un minēto lūgumu noraidījis, uzdodot pieteikuma iesniedzējam samaksāt valsts nodevu pilnā apmērā, proti, papildus jau samaksātajiem 30 euro samaksāt valsts nodevu 176 839,33 euro apmērā. Pieteikuma iesniedzējs, nespējot samaksāt valsts nodevu noteiktajā apmērā, samazinājis prasības apmēru un samaksājis valsts nodevu mazākā - samazinātajai prasībai atbilstošā - apmērā.
Ņemot vērā minēto, ir jāsaprot, vai no valsts puses ir pamatoti un samērīgi prasīt no privātpersonas maksājumu šādā apmērā, lai persona varētu celt prasību tiesā un aizsargāt savas aizskartās tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kā arī vai šāda maksājuma pieprasīšanai ir leģitīms mērķis.
Kopumā tiesas izdevumi un tajā skaitā valsts nodeva, tiek noteikti, lai: 1) daļēji kompensētu valstij izdevumus, kas nepieciešami tiesu darbības finansēšanai; 2) atlīdzinātu tiesas izdevumus tai pusei, kuras labā taisīts tiesas nolēmums; 3) mudinātu parādniekus labprātīgi izpildīt savas saistības; 4) atturētu personas no vēršanās tiesā ar nepamatotām prasībām vai prasībām par niecīgām summām.[1]
Šajā sakarā jānorāda, ka arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā 2021. gada ziņojumā norādījusi, ka Latvijā joprojām nav noteikti maksimālie valsts nodevas "griesti", kā arī valsts nodeva atsevišķās lietās nav samērīga ar tiesu patērētajiem administratīvajiem resursiem, it īpaši, ja lietā ir liela prasības summa. Šobrīd likums paredz atsevišķos gadījumos konkrētu ierobežotu vai procentuāli aprēķināmu valsts nodevu atkarībā no prasības summas, neierobežojot maksimālo nodevas apmēru. Lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, tajā skaitā iespēju celt prasību tiesā, kas nedrīkst būt ierobežota ar materiālajām spējām pusei samaksāt valsts nodevu, nepieciešams noteikt saprātīgu ierobežojumu valsts nodevām.[2]
Tāpat arī 2018. gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu ir norādīts, ka tiesas nodevas par prasījumiem, kuru vērtība ir 0,5 miljoni euro un vairāk, ir Latvijā daudz lielākas nekā citās valstīs, un pastāv risks, ka tiks pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts. Ir ieteicams ierobežot tiesas nodevas līdz aprēķinātām lietas vidējām izmaksām, kā tas nesen tika darīts citās Eiropas valstīs. [3]
Minētajā Satversmes tiesas spriedumā norādītā valsts nodeva 176 839,33 euro apmērā, kas pieteicējam bija jāmaksā, lai celtu prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no valsts, nenoliedzami ietekmēja pieteicēja tiesības celt prasību tiesā, jo pieteicējam nācās samazināt prasības summu tāpēc, ka viņš nevarēja apmaksāt valsts nodevu šādā apmērā, kā arī valsts nodeva konkrētajā lietā nebija samērīga ar tiesas patērētajiem administratīvajiem resursiem, lai izskatītu konkrēto lietu. Pēc Tiesu administrācijas sniegtajiem datiem vienas civillietas izskatīšana pirmajā instancē valstij vidēji izmaksā 873,09 euro, savukārt apelācijas instancē 2329,68 euro.
Igaunijā maksājamā valsts nodevas summa par prasības pieteikumu civillietā šobrīd nepārsniedz 3 500 euro.[4] Tas saistāms ar Igaunijas konstitucionālās tiesas 2015.gada 26.maija spriedumu lietā Nr. 3-4-1-59-14.[5] Proti, agrāk Igaunijā Valsts nodevu likumā maksājamās valsts nodevas "griesti" tika paredzēti 10 500 euro apmērā, tomēr Igaunijas konstitucionālā tiesa atzina, ka šāda norma ir antikonstitucionāla un valsts nodevas griesti - 10 500 euro apmērā ievērojami pārsniedz reālās tiesvedības izmaksas, līdz ar to - tā ir nesamērīga un potenciāli var ierobežot personas tiesības uz vēršanos tiesā. Igaunijas konstitucionālās tiesas spriedumā kā salīdzinājums izmantotas administratīvajā procesā noteiktās valsts nodevas (kas ir ievērojami mazākās nekā civilprocesā – līdzīgi kā Latvijā), līdz ar to likumdevējs nevar aizbildināties ar procesuālās ekonomijas principu, nosakot ievērojami augstākas valsts nodevas civilprocesā nekā administratīvajā procesā. Procesuālā ekonomija nevar būt leģitīms mērķis cilvēku atturēšanai vērsties tiesā, izmantojot nepamatoti augstas nodevas. Tiesa arī vienlaicīgi norādīja, ka ir pamatoti tas, ka civilprocesā nodevas ir augstākas nekā administratīvajā procesā, tā iemesla dēļ, ka civillietām nav tik liela ietekme uz sabiedrību kā administratīvajām lietām, jo civillietās parasti tiek risināts divu personu civiltiesisks strīds. Līdz ar to tas ir samērīgi, ka tiesvedības izmaksas uz saviem pleciem uzņemas konkrētas privātpersonas, kas vērsušās tiesā, lai risinātu konkrēto civiltiesisko strīdu.
Papildus jānorāda, ka, piemēram, Lietuvā maksājamā maksimālā valsts nodeva par prasības pieteikumu civillietā nepārsniedz 15 000 euro (Lietuvas Civilprocesa kodeksa 80. pants),[6] kas ir krietni lielāka summa nekā Igaunijā, bet vienlaicīgi tā ir samērīgāka summa nekā Latvijā par naudas prasījumiem lielos apmēros, kur maksājamā valsts nodevas summa nekad nesasniedz maksimālo robežu.
Tāpat 2018.gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu, paskatoties uz Latvijā esošo valsts nodevu apmēra problemātiku nedaudz citā rakursā, ir norādīts, ka tiesvedības dalībnieki, kuri vēlas iesniegt tiesā mazas vērtības prasību, var saskarties ar situāciju, kurā viņiem ir jāmaksā valsts nodeva, kas ir lielāka par viņu prasības vērtību vai veido būtisku prasības vērtības daļu. Tiesas nodevas pirmās instances tiesās šķiet samērā lielas gan absolūtos skaitļos, gan salīdzinājumā ar nodevām, kuras jāmaksā citās valstīs par līdzīgas vērtības prasībām. Ievērojamais tiesu nodevu pieaugums (gan absolūtos skaitļos, gan attiecībā uz tiesu sistēmas budžetu kopumā), pamatojoties uz Latvijas iestāžu skaidrojumu, veidojies galvenokārt tiesās iesniegto lietu skaita pieauguma dēļ. Šāda hipotēze prima facie rada zināmas šaubas attiecībā uz to, vai tiesības uz tiesas pieejamību šādos gadījumos tiktu pilnībā ievērotas, paturot prātā iepriekš minētos principus, kas izriet no ECT tiesu prakses.[7]
Paskatoties uz nodevu apmēriem citās valstīs, patiešām ir jāsecina, ka Latvija ierindojas starp valstīm, kurās ir noteikti vieni no augstākajiem nodevu apmēriem Eiropas Savienībā.
No CEPEJ ziņojuma izriet,[8] ka, piemēram, prasībās par 3000 euro piedziņu Latvija ierindojas starp līderiem aiz Nīderlandes (no visām ziņojumā aplūkotajām valstīm) ar otru lielāko nodevu, kas pārsniedz 350 euro. Piemēram, Lietuvā par šādu prasības pieteikumu maksājamā valsts nodeva nepārsniedz 100 euro, Igaunijā tā ir nedaudz virs 250 euro, Polijā – 150 euro, Austrijā – nedaudz virs 150 euro.
Savukārt no 2020.gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā statistikas datiem redzams, ka tiesvedības uzsākšanai nepieciešamais tiesas nodevas apmērs civillietā par strīdu starp diviem uzņēmumiem pārrobežu civillietā par līguma izpildi, ja prasības vērtība ir 20 000 euro, Latvijā pārsniedz 900 euro, savukārt, piemēram, Igaunijā nodevas apmērs ir nedaudz virs 700 euro, Lietuvā - ap 600 euro.[9]
No minētā jāsecina, ka Satversmes tiesas sprieduma izpildei ir nepieciešama kompleksa pieeja, proti, tikai izmaiņas CPL 43. pantā efektīvi nerisinās situāciju. Gluži pretēji, tas var radīt lielu pieplūdumu ar tiesā ienākošo pieteikumu skaitu par atbrīvošanu no valsts nodevas samaksas, tādējādi papildus noslogojot tiesu, ņemot vērā likumā noteikto nesamērīgi lielo valsts nodevu apmēru. Savukārt valsts nodevu apmēra samazināšana par neliela un vidēja apmēra prasībām, tāpat arī valsts nodevas maksimālā apmēra noteikšana - veicinās personu piekļuvi tiesai, kā arī, visticamāk, neradīs nevajadzīgu pieteikumu par juridisko personu atbrīvošanu no valsts nodevas pieplūdumu tiesā.
Tāpat minētajā 2018. gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu norādīts, ka pašreizējā tiesu nodevu sistēma attiecībā uz civillietām ir nepamatoti sarežģīta. Lai aprēķinātu tiesas nodevas, ir jāveic aprēķini ar vairākiem mainīgiem lielumiem (ar decimālzīmēm), un tāpēc iedzīvotājiem nav viegli saprast faktiskās izmaksas. Tiesas nodevu aprēķinam vajadzētu būt samērā vienkāršam, viegli saprotamam un paredzamam. Jāizvairās no aprēķiniem ar vairākiem mainīgiem lielumiem un decimālzīmēm. Ieteicams tiesas maksājumus noteikt kā fiksētas summas dažādām prasījumu kategorijām tabulas veidā.
Turklāt valsts nodevu regulējumā novērojamas arī citas nepilnības, piemēram, valsts nodevas CPL 34. pantā nav strukturētas pēc procesuālā dokumenta veida, bet gan izkārtotas pamīšus, kas padara regulējumu grūti uztveramu, kā arī pantā konstatētas citas nepilnības, piemēram, nav skaidri pausta likumdevēja griba attiecībā uz to, vai valsts nodeva nosakāma par prasības pieteikumu vai prasījumu. Tāpat minētajā CPL 34. pantā ir ietverti ļoti daudz dažādi valsts nodevu lielumi, kas arī ir viens no faktoriem, kas pasliktina orientēšanos valsts nodevu apmēros.
Turklāt CPL darba grupā tika norādīts, ka ir atsevišķas lietu kategorijas, kur valsts nodeva aprēķināma saskaņā ar CPL 34. panta pirmās daļas 4. punktu, kas paredz, ka par citām prasībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē maksājama valsts nodeva 70 euro apmērā - šāda summa nereti nav samērīga ar tiesas patērētājiem resursiem un administratīvajām izmaksām, kas nepieciešamas, lai izskatītu šādas lietas (piemēram, lietas par servitūta nodibināšanu un kopīpašuma dalīšanu nereti prasa ievērojamu tiesas resursu patēriņu). Līdz ar to būtu nepieciešams paaugstināt valsts nodevu apmēru šādām lietu kategorijām.
[1] sk.: Davidovičs G., Rozenbergs J., Torgāns K. Civilprocesa likuma 33. panta komentārs. Grām.: Torgāns K. (zin. red.) Civilprocesa likuma komentāri. I daļa (1.-28. nodaļa). Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2016, 124. lpp.).
[2] Ārvalstu investoru padomes Latvijā 2021. gada nostāja attiecībā uz tiesu efektivitātes un investīciju aizsardzības jautājumiem. 10.lpp. Pieejams: https://www.ficil.lv/high-council/ficil-high-council-meeting-2021/
[3] Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. CEPEJ ekspertu ziņojums. 155.-156.lpp. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/CEPEJ%20Evaluation%20Report_Latvia_Final_LV.docx
[4] Sk. Estonian State Fees Act. Pieejams: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/511022015002/consolide
[5]Sk. Estonain Constitutional judgment 3-4-1-59-14. Pieejams: https://www.riigikohus.ee/en/constitutional-judgment-3-4-1-59-14
[6] Lietuvas Civilprocesa kodekss. Pieejams: https://e-seimas.lrs.lt/portal/legalAct/lt/TAD/TAIS.162435
[7] Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. CEPEJ ekspertu ziņojums. 155.-156.lpp. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/CEPEJ%20Evaluation%20Report_Latvia_Final_LV.docx
[8] European judicial systems CEPEJ Evaluation Report. Pieejams: https://rm.coe.int/evaluation-report-part-1-english/16809fc058
[9] The 2020 EU Justice Scoreboard. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/EU%20Justice%20Scoreboard_LV_2020_latviski.pdf
Risinājuma apraksts
Ar Likumprojektu CPL tiek papildināts ar jaunu 3.pielikumu, kā arī tiek veikti citi saistītie grozījumi, kas paredz:
- valsts nodevas apmēra samazinājumu prasībās līdz 7 500 euro, nepalielinot valsts nodevas apmēru prasībās līdz 40 000 euro;
- valsts nodevas apmēra palielināšana prasībās no 40 001 euro, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu;
- valsts nodevas "griestu" noteikšana, paredzot, ka maksimālais valsts nodevas apmērs ir 25 000 euro;
- fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, tabulas veidā, atvieglojot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, pilnībā atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē;
- valsts nodevas strukturētas pēc procesuālā dokumenta veida, lai izkārtojums nebūtu pamīšus (no sākuma prasības, tad sevišķās tiesāšanās kārtības pieteikumi, tad pieteikumi, kur valsts nodeva ir virs 80 euro, un visbeidzot pārējie pieteikumi, par kuriem maksājama valsts nodeva 80 euro apmērā);
- pēc iespējas samazināti dažādi valsts nodevu lielumi, kā arī samazināti izņēmumu gadījumi. Proti, minimālā nodeva noteikta 80 euro (arī drošības naudas apmērs pacelts uz 80 euro). Par prasībām, kam nav mantiska rakstura nodeva pacelta no 70 euro uz 300 euro. Šajā kategorijā iekļautas arī iepriekš atsevišķi izdalītās prasības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību, pieteikumi lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu kā arī pieteikumi lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, un prasības lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.4 nodaļa), kā arī prasība par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Atsevišķi no prasībām, kam nav mantiska rakstura izdalītas šādas lietu kategorijas ar samazinātu valsts nodevu, kas uzskatāmas par lietu kategorijām, kur nebūtu vēlams paaugstināt valsts nodevu, lai neierobežotu personu pieeju tiesai, nosakot, ka valsts nodeva maksājama nevis par prasību, bet prasījumu – prasījums par laulības šķiršanu; prasījums, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskām attiecībām; prasījums, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām; prasījums lietās par bērna izcelšanās noteikšanu;
- par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu iepriekšējo 355 euro vietā noteikta valsts nodeva 1 000 euro apmērā, jo arī šī lietu kategorija ir pietiekami sarežģīta un šobrīd noteiktais valsts nodevas apmērs nav samērīgs ar tiesas patērētājiem resursiem un administratīvajām izmaksām;
- ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 655/2014 42. pants noteic, ka tiesas nodevas procedūrā par apķīlāšanas rīkojuma iegūšanu vai par tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecībā pret rīkojumu nav augstākas par nodevām, lai iegūtu līdzvērtīgu valsts rīkojumu vai tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecībā pret tādu valsts rīkojumu, tad attiecīgi valsts nodevas apmērs par šo pieteikumu pielīdzināts valsts nodevas apmēram par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu, līdz ar to likumprojekts paredz valsts nodevu 80 euro par pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam;
- dzēsta pozīcija, kas paredzēja, ka par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu maksājama valsts nodeva tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā (Tieslietu ministrijas ieskatā to likumā nav nepieciešams atsevišķi uzsvērt, jo uzsverami būtu tikai izņēmuma gadījumi. Visticamāk šāda pozīcija likumā tika saglabāta, jo agrāk regulējums paredzēja, ka nodeva maksājama 50 % apmērā no likmes, kas būtu maksājama par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā, taču pēc tam tas tika grozīts uz šobrīd spēkā esošo regulējumu).
- sūdzības par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumiem, kas paredzēja valsts nodevu 25 euro apmērā un bija iekļauta CPL 34. panta pirmās daļas 13. punktā, izdalīta atsevišķi un pārcelta uz CPL 43.1 pantu, paredzot, ka par šādu sūdzību turpmāk maksājama drošības nauda 80 euro apmērā, kas ļaus personai pamatotas sūdzības gadījumā par iestādes lēmumu atgūt samaksāto drošības naudu. Tāpat arī drošības nauda būs maksājama par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes lēmumu, par ko vienošanās tika panākta intelektuālā īpašuma darba grupā;
- CPL 43.1 pantā iekļautas divas jaunas pozīcijas (sk. iepriekšējo punktu) un pantā drošības naudas sagrupētas pēc drošības naudas apmēra. Attiecīgi grozījumi veikti arī 43.2 panta pirmajā daļā, padarot to vispārīgāku, jo to nepieciešams attiecināt ne tikai uz šobrīd pantā uzskaitītajām sūdzībām, bet visām sūdzībām un pieteikumiem, par kuriem ir jāmaksā drošības nauda saskaņā ar CPL 43.1 pantu, lai nebūtu individuāli jāiekļauj jaunās pozīcijas, kas padarītu normu grūti uztveramu.
- papildus veikti redakcionāli precizējumi arī CPL 36.1,100., 458., 478., 540. pantā.
- valsts nodevas apmēra samazinājumu prasībās līdz 7 500 euro, nepalielinot valsts nodevas apmēru prasībās līdz 40 000 euro;
- valsts nodevas apmēra palielināšana prasībās no 40 001 euro, lai mazinātu fiskālo ietekmi uz budžetu;
- valsts nodevas "griestu" noteikšana, paredzot, ka maksimālais valsts nodevas apmērs ir 25 000 euro;
- fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem, tabulas veidā, atvieglojot valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, pilnībā atsakoties no valsts nodevas apmēra procentuālā izteiksmē;
- valsts nodevas strukturētas pēc procesuālā dokumenta veida, lai izkārtojums nebūtu pamīšus (no sākuma prasības, tad sevišķās tiesāšanās kārtības pieteikumi, tad pieteikumi, kur valsts nodeva ir virs 80 euro, un visbeidzot pārējie pieteikumi, par kuriem maksājama valsts nodeva 80 euro apmērā);
- pēc iespējas samazināti dažādi valsts nodevu lielumi, kā arī samazināti izņēmumu gadījumi. Proti, minimālā nodeva noteikta 80 euro (arī drošības naudas apmērs pacelts uz 80 euro). Par prasībām, kam nav mantiska rakstura nodeva pacelta no 70 euro uz 300 euro. Šajā kategorijā iekļautas arī iepriekš atsevišķi izdalītās prasības par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem un aizsardzību, pieteikumi lietās par komercnoslēpuma aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu kā arī pieteikumi lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē, un prasības lietās par kapitālsabiedrību dalībnieku (akcionāru) sapulces lēmumu atzīšanu par spēkā neesošiem (30.4 nodaļa), kā arī prasība par šķīrējtiesas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Atsevišķi no prasībām, kam nav mantiska rakstura izdalītas šādas lietu kategorijas ar samazinātu valsts nodevu, kas uzskatāmas par lietu kategorijām, kur nebūtu vēlams paaugstināt valsts nodevu, lai neierobežotu personu pieeju tiesai, nosakot, ka valsts nodeva maksājama nevis par prasību, bet prasījumu – prasījums par laulības šķiršanu; prasījums, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskām attiecībām; prasījums, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām; prasījums lietās par bērna izcelšanās noteikšanu;
- par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu iepriekšējo 355 euro vietā noteikta valsts nodeva 1 000 euro apmērā, jo arī šī lietu kategorija ir pietiekami sarežģīta un šobrīd noteiktais valsts nodevas apmērs nav samērīgs ar tiesas patērētājiem resursiem un administratīvajām izmaksām;
- ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 655/2014 42. pants noteic, ka tiesas nodevas procedūrā par apķīlāšanas rīkojuma iegūšanu vai par tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecībā pret rīkojumu nav augstākas par nodevām, lai iegūtu līdzvērtīgu valsts rīkojumu vai tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecībā pret tādu valsts rīkojumu, tad attiecīgi valsts nodevas apmērs par šo pieteikumu pielīdzināts valsts nodevas apmēram par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu, līdz ar to likumprojekts paredz valsts nodevu 80 euro par pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam;
- dzēsta pozīcija, kas paredzēja, ka par prasības pieteikumu par kopīgas mantas dalīšanu maksājama valsts nodeva tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā (Tieslietu ministrijas ieskatā to likumā nav nepieciešams atsevišķi uzsvērt, jo uzsverami būtu tikai izņēmuma gadījumi. Visticamāk šāda pozīcija likumā tika saglabāta, jo agrāk regulējums paredzēja, ka nodeva maksājama 50 % apmērā no likmes, kas būtu maksājama par prasības pieteikumu vispārējā kārtībā, taču pēc tam tas tika grozīts uz šobrīd spēkā esošo regulējumu).
- sūdzības par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumiem, kas paredzēja valsts nodevu 25 euro apmērā un bija iekļauta CPL 34. panta pirmās daļas 13. punktā, izdalīta atsevišķi un pārcelta uz CPL 43.1 pantu, paredzot, ka par šādu sūdzību turpmāk maksājama drošības nauda 80 euro apmērā, kas ļaus personai pamatotas sūdzības gadījumā par iestādes lēmumu atgūt samaksāto drošības naudu. Tāpat arī drošības nauda būs maksājama par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes lēmumu, par ko vienošanās tika panākta intelektuālā īpašuma darba grupā;
- CPL 43.1 pantā iekļautas divas jaunas pozīcijas (sk. iepriekšējo punktu) un pantā drošības naudas sagrupētas pēc drošības naudas apmēra. Attiecīgi grozījumi veikti arī 43.2 panta pirmajā daļā, padarot to vispārīgāku, jo to nepieciešams attiecināt ne tikai uz šobrīd pantā uzskaitītajām sūdzībām, bet visām sūdzībām un pieteikumiem, par kuriem ir jāmaksā drošības nauda saskaņā ar CPL 43.1 pantu, lai nebūtu individuāli jāiekļauj jaunās pozīcijas, kas padarītu normu grūti uztveramu.
- papildus veikti redakcionāli precizējumi arī CPL 36.1,100., 458., 478., 540. pantā.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar CPL 33. panta otro daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Saskaņā ar CPL 40. panta pirmo daļu summas, kas nepieciešamas izdevumu samaksai par tiesas pavēstu[1] un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu,[2] piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu (CPL 39. panta pirmās daļas 5. punkts.), iemaksā valsts. Minētais, protams, neatbrīvo puses no izdevumu atlīdzināšanas. Attiecīgi valsts sākotnēji iemaksātie vai segtie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu CPL noteiktajā kārtībā tiek piespriesti no pusēm ar gala nolēmumu lietā. Taču šāds regulējums rada virkni problēmu, ko varētu risināt daļēja ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušana valsts nodevā.
Problēmas, ko rada esošais regulējums:
- Apgrūtina tiesas darbu, jo tiesai jārēķina šos izdevumus katrā lietā pirms tiesas nolēmuma sagatavošanas. Ja gadā prasības tiesvedības kārtībā tiek izskatītas ap 2 000 lietu, tad tiesām gandrīz visās lietās ir jāsarēķina un spriedumā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
- Nevajadzīgi palielina izpildu lietu skaitu. Šobrīd daudzās lietās pēc sprieduma pieņemšanas, ja parādnieks nesamaksā valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, nepieciešams uzsākt piespiedu izpildi, lai šos izdevumus varētu atgūt. Taču, ja daļa šo izdevumu tiktu iekļauti valsts nodevās, vairumā gadījumu pēc sprieduma spēkā stāšanās, valstij nebūtu nepieciešams organizēt piespiedu izpildi, jo šie izdevumi jau būtu samaksāti avansā kopā ar valsts nodevu, un pēc sprieduma spēkā stāšanās piedzenami par labu prasītājam.
- Rada valstij zaudējumus. Nereti, ja lietā ir nelieli ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (piemēram, atbildētājam, kurš civillietā nav aktīvs, pa pastu tiek nosūtīts viens paziņojums par lietas ierosināšanu un viena pavēste – izdevumu apmērs šādā gadījumā ir 4 euro), valstij nav ekonomiski izdevīgi ierosināt izpildu lietu, un šādi izdevumi tāpat netiek atgūti, tādējādi radot zaudējumus. Piemēram, 2023. gadā tika ievestas izpildu lietas par šādu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu: 1) līdz 5 euro - 5511; 2) no 5 līdz 10 euro – 8588; 3) no 10-20 euro – 154; 4) no 20-30 euro – 103; 5) no 30-50 euro – 579; 6) 50 euro un vairāk – 620.
- Problēmas ar izdevumu piedziņu valsts labā, ja parādnieks atrodas ārvalstīs. Šobrīd Eiropas Savienības valstu starpā nav vienotas nostājas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta redakcija) aptver arī tiesas izdevumu piedziņu valsts labā – daudzas valstis šādu izdevumu piedziņu atsaka. Līdz ar to šobrīd šos izdevumus praktiski nav iespējams piedzīt. Turklāt arī piedziņa citās valstīs var izmaksāt krietni vien dārgāk nekā Latvijā.
[1]Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" 14. pkt. Tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro.
[2] Turpat. 15. pkt. - ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.
Problēmas, ko rada esošais regulējums:
- Apgrūtina tiesas darbu, jo tiesai jārēķina šos izdevumus katrā lietā pirms tiesas nolēmuma sagatavošanas. Ja gadā prasības tiesvedības kārtībā tiek izskatītas ap 2 000 lietu, tad tiesām gandrīz visās lietās ir jāsarēķina un spriedumā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
- Nevajadzīgi palielina izpildu lietu skaitu. Šobrīd daudzās lietās pēc sprieduma pieņemšanas, ja parādnieks nesamaksā valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, nepieciešams uzsākt piespiedu izpildi, lai šos izdevumus varētu atgūt. Taču, ja daļa šo izdevumu tiktu iekļauti valsts nodevās, vairumā gadījumu pēc sprieduma spēkā stāšanās, valstij nebūtu nepieciešams organizēt piespiedu izpildi, jo šie izdevumi jau būtu samaksāti avansā kopā ar valsts nodevu, un pēc sprieduma spēkā stāšanās piedzenami par labu prasītājam.
- Rada valstij zaudējumus. Nereti, ja lietā ir nelieli ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (piemēram, atbildētājam, kurš civillietā nav aktīvs, pa pastu tiek nosūtīts viens paziņojums par lietas ierosināšanu un viena pavēste – izdevumu apmērs šādā gadījumā ir 4 euro), valstij nav ekonomiski izdevīgi ierosināt izpildu lietu, un šādi izdevumi tāpat netiek atgūti, tādējādi radot zaudējumus. Piemēram, 2023. gadā tika ievestas izpildu lietas par šādu ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu: 1) līdz 5 euro - 5511; 2) no 5 līdz 10 euro – 8588; 3) no 10-20 euro – 154; 4) no 20-30 euro – 103; 5) no 30-50 euro – 579; 6) 50 euro un vairāk – 620.
- Problēmas ar izdevumu piedziņu valsts labā, ja parādnieks atrodas ārvalstīs. Šobrīd Eiropas Savienības valstu starpā nav vienotas nostājas par to, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (pārstrādāta redakcija) aptver arī tiesas izdevumu piedziņu valsts labā – daudzas valstis šādu izdevumu piedziņu atsaka. Līdz ar to šobrīd šos izdevumus praktiski nav iespējams piedzīt. Turklāt arī piedziņa citās valstīs var izmaksāt krietni vien dārgāk nekā Latvijā.
[1]Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" 14. pkt. Tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro.
[2] Turpat. 15. pkt. - ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītos izdevumus aprēķina, nosakot drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu lietā. Lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietverti grozījumi, kas paredz CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā iekļauto ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu – izdevumi, kas saistīti ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu – iekļaušanu valsts nodevā, turpmāk vairs tos neizdalot atsevišķi kā pozīciju, par kuru būtu veicama atsevišķa samaksa. Tātad tiek plānots palielināt valsts nodevu par 10 euro, kas ir vidējais ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs vienā civillietā. Papildus jānorāda, ka izdevumus, kas saistīti ar dokumentu tulkošanu un sūtīšanu uz ārvalstīm, nav paredzēts iekļaut valsts nodevā. Attiecīgi grozījumi izdarīti arī minētā panta otrajā daļā, kur ietverta atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem, kas radīs nepieciešamību izdot šo Ministru kabineta noteikumus no jauna vai attiecīgi grozīt, jo daļa ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, kuru apmēri ir norādīti Ministru kabineta noteikumos ar šo likumprojektu tiks iekļauti valsts nodevā.
Tāpat jānorāda, ka likumprojekts paredz valsts nodevas apmērā iekļaut arī ar brīdinājuma izsniegšanu (4 euro) saistītos izdevumus. Līdz ar to attiecīgi grozījumi izdarīti arī 406.3 panta otrās daļas 9. punktā, trešajā un piektajā daļā, jo turpmāk vienīgais maksājums, kas personai būs jāveic, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā - būs valsts nodeva.
Tāpat jānorāda, ka likumprojekts paredz valsts nodevas apmērā iekļaut arī ar brīdinājuma izsniegšanu (4 euro) saistītos izdevumus. Līdz ar to attiecīgi grozījumi izdarīti arī 406.3 panta otrās daļas 9. punktā, trešajā un piektajā daļā, jo turpmāk vienīgais maksājums, kas personai būs jāveic, iesniedzot tiesā pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā - būs valsts nodeva.
Problēmas apraksts
Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ" norādīts, ka Ģenerālprokuratūras ieskatā, lai atvieglotu finansiālo slogu prasību celšanā, būtu izvērtējama grozījumu izdarīšana CPL, paredzot, ka lietās par zaudējumu piedziņu, kas izriet no konkurences tiesību pārkāpumiem, prasītājs būtu atbrīvojams no valsts nodevas samaksas, kā tas ir attiecībā, piemēram, uz prokuratūras sniegtajām prasībām (CPL 43. panta pirmās daļas 5. punkts). Tāpat minētajā ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā to, ka karteļa vienošanās pārkāpuma gadījumā tiek nodarīts kaitējums likumā noteikto valsts vai pašvaldības tiesību un interešu aizsardzībai, jo publisko iepirkumu līgumu finansēšanai tiek novirzīta būtiska valsts, pašvaldību vai pat Eiropas Savienības budžeta daļa – publiskā sektora līdzekļi, kas ir visas sabiedrības nodokļu maksātāju nauda, un pārkāpuma rezultātā pārmaksāto naudas līdzekļu atgūšana ir visas sabiedrības interesēs, izvērtējama ir nepieciešamība CPL 43. panta pirmajā daļā noteikt, ka prasītājs – publiskais pasūtītājs (vai persona, kura ceļ prasību publiska pasūtītāja vietā) – kurš ir cietis konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas (valsts nodevas samaksas). Šāds izņēmums būtu pamatojams ar valsts un sabiedrības interesēm un minētā iemesla dēļ būtu pieļaujama atšķirīga attieksme pret publiskajām personām, salīdzinot tās ar privātpersonām, kurām konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā ir radies zaudējums. Atbrīvojums no tiesas izdevumu samaksas mazinātu finanšu slogu publiskajam pasūtītājam vai atbildīgai iestādei, kurai būtu piešķirta kompetence īstenot centralizētu zaudējumu atgūšanu publisko personu vārdā par īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem, kā arī veicinātu tās vēršanos tiesā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt CPL 43. panta pirmo daļu ar jaunu punktu, kas nosaka, ka valsts un pašvaldību iestādes ir atbrīvojamas no tiesas izdevumu samaksas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem. Šādas izmaiņas CPL 43. pantā nepieciešamas, lai veicinātu valsts un pašvaldības iestāžu vēršanos tiesā, lai atgūtu tām konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā nodarītos zaudējumus.
Problēmas apraksts
Latvijā kopš 2002. gada darbojas vienkāršota tiesvedības iespēja parādu piedziņas lietās – saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtībā (CPL 50.1 nodaļa). Kārtības pamatā ir kreditora veidlapā izklāstīts un caur tiesu izsniegts brīdinājums parādniekam par parādu. Tiesa brīdinājumu nosūta un izsniedz parādniekam pret parakstu. Ja parādnieks neiebilst brīdinājumam, tiesa, saņemot parādniekam izsniegtu atbildes veidlapu, 7 dienu laikā pieņem lēmumu par saistības nodošanu izpildei. No visiem civillietu veidiem brīdinājuma kārtība ir vispopulārākais tiesvedības veids parādu piedziņai. Ja prasības kārtībā 2022. gada laikā ir izskatītas kopā 19 439 lietas par parādu un zaudējumu piedziņu, tad brīdinājumā kārtībā - 83 130 lietas; savukārt 2023. gadā prasības kārtībā izskatītas 19 760 lietas par zaudējumu un parāda piedziņām, bet brīdinājuma kārtībā izskatītas 84 252 lietas.[1]
Tomēr atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajiem statistikas datiem par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (izsniegti pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma) jāsecina, ka šī tiesvedības procedūra nav pietiekami efektīva. Piemēram, 2022. gadā no 83 103 pieteikumiem - 65 % (54 075) pieteikumu tika atstāti bez izskatīšanas un tiesvedība tik izbeigta 4,4 % gadījumos. Līdzīgi rezultāti ir arī par 2023. gadu, kur no 84 252 pieteikumiem – 65,67 % (55 332) pieteikumu tika atstāti bez izskatīšanas un tiesvedība tika izbeigta 3,39 % gadījumos. Tātad teju 70% gadījumos kreditoru centieniem atgūt parādu brīdinājuma kārtībā nav pievienotās vērtības, jo neizdodas nonākt līdz lēmumam par saistības nodošanu izpildei. Tam par iemeslu ir likumā noteiktā prasība, ka brīdinājums jāizsniedz parādniekam pret parakstu (CPL 406.6 panta pirmā daļa). Parādnieki to nereti izmanto ļaunprātīgi, lai novilcinātu parāda saistību izpildi un bieži vien arī apzināti izvēlas nepieņemt viņam pienākošos brīdinājuma sūtījumus no tiesas, kā rezultātā izsniegšana pret parakstu nav notikusi un tiesnesim šādā gadījumā ir jāpieņem lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas (CPL 406.6 panta otrā daļa). Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā (CPL 406.6 panta trešā daļa).
Jānorāda, ka CPL darba grupā jau vairākkārt Tieslietu ministrijas uzmanība tika vērsta uz to, ka tiesu sistēmai kopumā būtu ļoti svarīgi panākt brīdinājuma kārtībai augstāku lietderīguma procentu, jo tādējādi tiesām nebūtu nelietderīgi jāizmanto savi resursi tādām parādu piedziņas lietām, kas jāskata prasības tiesvedības kārtībā un par kurām nav strīdu, kur dalībnieki pat nereti neierodas uz tiesas sēdēm. Tāpat kreditoriem brīdinājuma kārtība ir ātrāka un lētāka iespēja atgūt savus parādus, kā arī brīdinājuma kārtība samazina izmaksas arī pašiem parādniekiem, jo, izskatot lietu prasības tiesvedības kārtībā – parāda apmērs tikai pieaug, proti, parādam klāt nāk arī lielāki tiesāšanās izdevumi, kas spriedumā tiek piedzīt no parādnieka.
[1] Statistikas dati pieejami šeit: https://dati.ta.gov.lv/MicroStrategy/asp/Main.aspx?src=Main.aspx.2048001&evt=2048001&share=1&documentID=BF8E206E48039A9F66E436BB511763C6¤tViewMedia=1&visMode=0&Server=TA-MSTR2-NEW&Port=0&Project=TA+Dati+New&
Tomēr atbilstoši Tiesu administrācijas sniegtajiem statistikas datiem par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā (izsniegti pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma) jāsecina, ka šī tiesvedības procedūra nav pietiekami efektīva. Piemēram, 2022. gadā no 83 103 pieteikumiem - 65 % (54 075) pieteikumu tika atstāti bez izskatīšanas un tiesvedība tik izbeigta 4,4 % gadījumos. Līdzīgi rezultāti ir arī par 2023. gadu, kur no 84 252 pieteikumiem – 65,67 % (55 332) pieteikumu tika atstāti bez izskatīšanas un tiesvedība tika izbeigta 3,39 % gadījumos. Tātad teju 70% gadījumos kreditoru centieniem atgūt parādu brīdinājuma kārtībā nav pievienotās vērtības, jo neizdodas nonākt līdz lēmumam par saistības nodošanu izpildei. Tam par iemeslu ir likumā noteiktā prasība, ka brīdinājums jāizsniedz parādniekam pret parakstu (CPL 406.6 panta pirmā daļa). Parādnieki to nereti izmanto ļaunprātīgi, lai novilcinātu parāda saistību izpildi un bieži vien arī apzināti izvēlas nepieņemt viņam pienākošos brīdinājuma sūtījumus no tiesas, kā rezultātā izsniegšana pret parakstu nav notikusi un tiesnesim šādā gadījumā ir jāpieņem lēmums par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas (CPL 406.6 panta otrā daļa). Pieteikuma atstāšana bez izskatīšanas nav šķērslis atkārtotai pieteikuma iesniegšanai par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai prasības celšanai prasības tiesvedības kārtībā (CPL 406.6 panta trešā daļa).
Jānorāda, ka CPL darba grupā jau vairākkārt Tieslietu ministrijas uzmanība tika vērsta uz to, ka tiesu sistēmai kopumā būtu ļoti svarīgi panākt brīdinājuma kārtībai augstāku lietderīguma procentu, jo tādējādi tiesām nebūtu nelietderīgi jāizmanto savi resursi tādām parādu piedziņas lietām, kas jāskata prasības tiesvedības kārtībā un par kurām nav strīdu, kur dalībnieki pat nereti neierodas uz tiesas sēdēm. Tāpat kreditoriem brīdinājuma kārtība ir ātrāka un lētāka iespēja atgūt savus parādus, kā arī brīdinājuma kārtība samazina izmaksas arī pašiem parādniekiem, jo, izskatot lietu prasības tiesvedības kārtībā – parāda apmērs tikai pieaug, proti, parādam klāt nāk arī lielāki tiesāšanās izdevumi, kas spriedumā tiek piedzīt no parādnieka.
[1] Statistikas dati pieejami šeit: https://dati.ta.gov.lv/MicroStrategy/asp/Main.aspx?src=Main.aspx.2048001&evt=2048001&share=1&documentID=BF8E206E48039A9F66E436BB511763C6¤tViewMedia=1&visMode=0&Server=TA-MSTR2-NEW&Port=0&Project=TA+Dati+New&
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izmaiņas 406.6 panta pirmajā daļā, nosakot, ka turpmāk brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam – juridiskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā šā likuma 56. panta 2.1 daļas noteiktajā kārtībā. Šajā sakarā jānorāda, ka brīdinājums pa pastu fiziskajai personai vienmēr primāri būs sūtāms uz tās deklarēto dzīvesvietas adresi, jo personai saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 6. pantu ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. Taču, ja persona nebūs izpildījusi savu pienākumu deklarēt dzīvesvietu, tad brīdinājums tiks sūtīts uz prasītāja pieteikumā norādīto parādnieka dzīvesvietas adresi. Svarīgi arī uzsvērt, ka brīdinājums tiks sūtīts ierakstītā pasta sūtījumā - tāpat kā tas paredzēts CPL 148. panta pirmajā daļa, proti, ka atbildētājam pirmo sūtījumu (prasības pieteikumu) vienmēr nosūta ierakstītā pasta sūtījumā.
Papildus ar grozījumiem plānots atteikties no brīdinājuma izsniegšanas ar tiesu izpildītāja starpniecību, jo, paredzot likumā jaunu brīdinājuma izsniegšanas veidu, kas neprasa brīdinājuma izsniegšanu pret parakstu - brīdinājuma izsniegšana ar tiesu izpildītāja starpniecību zaudē savu jēgu. Līdz ar to attiecīgi grozījumi izdarīti 406.3 pantā, izslēdzot 2.1 daļu un 406.6 pantā, izslēdzot 1.1 daļu. Turklāt ar likumprojektu izslēgta arī 406.6 panta otrā un trešā daļa, kas regulē jautājumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas gadījumā, kad brīdinājuma izsniegšana parādniekam pret parakstu nav izdevusies.
Šādas izmaiņas brīdinājuma izsniegšanas kārtībā tika atbalstītas arī CPL darba grupā.
Tāpat jānorāda, ka, piemēram, arī Vācijā[1] ir līdzīga procedūra Latvijas saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā un Vācijā brīdinājums parādniekam tiek nosūtīts pa pastu tāpat kā citi tiesas dokumenti. Vācijā visi tiesas dokumenti tiek sūtīti saskaņā ar vienu regulējumu, proti, Vācijā nav paredzēts speciāls regulējums, kas atšķirtos no vispārējā regulējuma (kā tas šobrīd ir Latvijā – proti, ka tiesas dokumenti tiek sūtīti pēc viena regulējuma, savukārt brīdinājums tiek izsniegts pēc speciālā regulējuma) brīdinājuma izsniegšanai. Papildus tam darbojas arī kampaņas, kas informē patērētājus, kādas ir sekas ignorējot tiesas sūtījumus.
Vienlaicīgi arī norādāms, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtība paredz efektīvus aizsardzības mehānismus parādniekam:
- aizpildot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, pieteicējam ar parakstu ir jāapliecina, ka pieteikumā sniegtās ziņas ir patiesas un sniegtas pēc labākās sirdsapziņas, kā arī tas, ka pieteicējam ir zināms, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;
- termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (CPL 406.7 panta otro daļu);
- saziņa ar parādnieku ir vismaz trīs reizes un katrā no tām parādniekam būtu iespēja reaģēt. Pirmā reize – tiesas paziņojums par iesniegto brīdinājumu, tiesas paziņojums par lēmumu par saistību nodošanu izpildei un tiesu izpildītāja paziņojums par izpildi;
- ja parādnieks nav iebildis un tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu, bet parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav bijis pamatots, tad parādnieks trīs mēnešu laikā var apstrīdēt šo tiesas lēmumu saskaņā ar CPL 406.10 pantu. Proti, saskaņā ar minētā panta pirmo daļu, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.
Paredzams, ka likumprojektā ietvertās izmaiņas attiecībā uz brīdinājuma nosūtīšanu parādniekam dos virkni praktisku ieguvumu - mazināsies prasības kārtībā izskatāmo lietu skaits, kur uz tiesas sēdēm neierodas lietas dalībnieki, jo efektīvi izsniedzot parādniekam brīdinājumu saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā ietvaros, kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai; kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu, tāpat arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek celta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā.
[1] Vācijas Civilprocesa likuma kodekss. Sk., piemēram, 688. pantu un turpmākos pantus, kas attiecas uz maksājuma rīkojuma procedūru. Pieejams: https://www.gesetze-im-internet.de/englisch_zpo/englisch_zpo.html
Papildus ar grozījumiem plānots atteikties no brīdinājuma izsniegšanas ar tiesu izpildītāja starpniecību, jo, paredzot likumā jaunu brīdinājuma izsniegšanas veidu, kas neprasa brīdinājuma izsniegšanu pret parakstu - brīdinājuma izsniegšana ar tiesu izpildītāja starpniecību zaudē savu jēgu. Līdz ar to attiecīgi grozījumi izdarīti 406.3 pantā, izslēdzot 2.1 daļu un 406.6 pantā, izslēdzot 1.1 daļu. Turklāt ar likumprojektu izslēgta arī 406.6 panta otrā un trešā daļa, kas regulē jautājumu par pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas gadījumā, kad brīdinājuma izsniegšana parādniekam pret parakstu nav izdevusies.
Šādas izmaiņas brīdinājuma izsniegšanas kārtībā tika atbalstītas arī CPL darba grupā.
Tāpat jānorāda, ka, piemēram, arī Vācijā[1] ir līdzīga procedūra Latvijas saistību piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā un Vācijā brīdinājums parādniekam tiek nosūtīts pa pastu tāpat kā citi tiesas dokumenti. Vācijā visi tiesas dokumenti tiek sūtīti saskaņā ar vienu regulējumu, proti, Vācijā nav paredzēts speciāls regulējums, kas atšķirtos no vispārējā regulējuma (kā tas šobrīd ir Latvijā – proti, ka tiesas dokumenti tiek sūtīti pēc viena regulējuma, savukārt brīdinājums tiek izsniegts pēc speciālā regulējuma) brīdinājuma izsniegšanai. Papildus tam darbojas arī kampaņas, kas informē patērētājus, kādas ir sekas ignorējot tiesas sūtījumus.
Vienlaicīgi arī norādāms, ka saistību piespiedu izpildīšana brīdinājuma kārtība paredz efektīvus aizsardzības mehānismus parādniekam:
- aizpildot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, pieteicējam ar parakstu ir jāapliecina, ka pieteikumā sniegtās ziņas ir patiesas un sniegtas pēc labākās sirdsapziņas, kā arī tas, ka pieteicējam ir zināms, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesa pieteikuma sniegšanu;
- termiņā iesniegtie parādnieka iebildumi pret maksājuma saistības pamatotību vai parāda samaksa ir pamats tiesvedības izbeigšanai saistības piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā (CPL 406.7 panta otro daļu);
- saziņa ar parādnieku ir vismaz trīs reizes un katrā no tām parādniekam būtu iespēja reaģēt. Pirmā reize – tiesas paziņojums par iesniegto brīdinājumu, tiesas paziņojums par lēmumu par saistību nodošanu izpildei un tiesu izpildītāja paziņojums par izpildi;
- ja parādnieks nav iebildis un tiesnesis ir pieņēmis lēmumu par pieteikumā norādītās maksājumu saistības piespiedu izpildi un tiesas izdevumu piedziņu, bet parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav bijis pamatots, tad parādnieks trīs mēnešu laikā var apstrīdēt šo tiesas lēmumu saskaņā ar CPL 406.10 pantu. Proti, saskaņā ar minētā panta pirmo daļu, ja parādnieks uzskata, ka pieteicēja prasījums nav pamatots pēc būtības, viņš triju mēnešu laikā no lēmuma nosūtīšanas dienas var celt prasību pret kreditoru, lai apstrīdētu prasījumu. Prasība ceļama tiesā šajā likumā noteiktajā prasības celšanas vispārējā kārtībā. Savukārt minētā panta otrā daļa noteic, ka ceļot prasību, parādnieks var lūgt apturēt saistības piespiedu izpildīšanu, bet, ja kreditors šādā kārtībā jau saņēmis apmierinājumu, lūgt nodrošināt prasību.
Paredzams, ka likumprojektā ietvertās izmaiņas attiecībā uz brīdinājuma nosūtīšanu parādniekam dos virkni praktisku ieguvumu - mazināsies prasības kārtībā izskatāmo lietu skaits, kur uz tiesas sēdēm neierodas lietas dalībnieki, jo efektīvi izsniedzot parādniekam brīdinājumu saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā ietvaros, kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai; kreditoriem tiks nodrošināta ātrāka, vienkāršāka un arī lētāka iespēja piedzīt parādus, par kuriem nav strīdu, tāpat arī parādniekam mazināsies negatīvās sekas, jo nepieaugs parāda apmērs, kas ir neizbēgami, ja tiesā tiek celta prasība pēc tam, kad parādu nav izdevies atgūt brīdinājuma kārtībā.
[1] Vācijas Civilprocesa likuma kodekss. Sk., piemēram, 688. pantu un turpmākos pantus, kas attiecas uz maksājuma rīkojuma procedūru. Pieejams: https://www.gesetze-im-internet.de/englisch_zpo/englisch_zpo.html
Problēmas apraksts
Lai gan RIIPL 98.panta pirmā daļa paredz lietas dalībniekam, kas nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, tiesības vērsties tiesā par Apelācijas padomes lēmumiem, RIIPL 98. pants paredzēja tikai četrus izņēmumus, kad lietas dalībnieks varēja vērsties CPL noteiktajā kārtībā ar prasības pieteikumu tiesā:
1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu uzlikt Patentu valdei pienākumu nodibināt tiesiskās attiecības atbilstoši rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumam (veikt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju);
2) Patentu valde, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu un attiecīgo Patentu valdes lēmumu — par tiesisku;
3) iebilduma iesnieguma iesniedzējs, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju);
4) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību par apstrīdēto tiesību aizsardzību (pilnībā vai daļēji atzīt reģistrāciju par spēkā esošu).
Tātad RIIPL 98. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts, kuri regulē vēršanos tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem apelāciju lietās, šādu vēršanos tiesā paredzēja tikai tajos gadījumos, kad apelācijas iesniegums tika iesniegts par Patentu valdes lēmumu atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu. Gadījumos, kad apelācijas iesniegums bijis iesniegts par kādu citu Patentu valdes lēmumu, kas pieņemts rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā, RIIPL neparedzēja tiesības lietas dalībniekam vērsties tiesā, lai panāktu Apelācijas padomes lēmuma nestāšanos spēkā. Tādi lēmumi, ir, piemēram, par pieteikuma datumu (ir vai nav visas obligātās sastāvdaļas, kad tas saņemtas, vai pieteikuma maksa samaksāta termiņā); par preču un pakalpojumu sarakstu – vai preces un pakalpojumi pieteikumā ir identificēti pietiekami skaidri un precīzi; atteikums ierakstīt reģistrā (reģistrēt) ziņas par īpašnieka vai pieteicēja maiņu.
Šāda norma nebija samērīga, un nebija pamatota iemesla tam, kādēļ saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem atsevišķās apelāciju lietās lietas dalībnieki var vērsties tiesā, bet atsevišķās – nē. Tādēļ, lai labotu tiesiskās sistēmas nepilnību, tika izstrādāti grozījumi RIIPL, kas turpmāk paredz personai tiesības vērsties tiesā arī par šiem Apelācijas padomes lēmumiem (ar kuriem strīds apelācijas lietā izšķirts pēc būtības, izņemot strīdus par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju), par kuriem līdz šim civilprocesuālajā kārtībā nebija iespējams vērsties tiesā. Proti, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, apelācijas iesnieguma iesniedzējs sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot RIIPL 98. panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā CPL noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, Patentu valde sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot RIIPL 98. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā CPL noteiktajā kārtībā (RIIPL 98.1 pants).
Ņemot vērā, ka šie strīdi faktiski nav par tiesībām uz rūpniecisko īpašumu, bet pēc rakstura atbilst procesuāliem jautājumiem, Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupā tika nolemts veidot jaunu Apelācijas padomes lēmumu pārskatīšanas kārtību šo lietu kategoriju strīdiem. Proti, lietas dalībnieks, kurš nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, var to pārsūdzēt CPL kārtībā, iesniedzot tiesā sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu. Tātad šīs lietas pēc rakstura atbildīs blakus sūdzībām, un tiesa vērtēs Apelācijas padomes pieņemtā lēmuma nepareizību, līdz ar to tiesa lēmumā arī paudīs savu attieksmi par Apelācijas padomes lēmumu un analizēs tajā norādīto pamatojumu, atšķirībā no RIIPL 98.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā izskatāmajiem strīdiem.
Šāda atšķirīga kārtība ir pamatota ar to, ka faktiski šie strīdi ir procesuālu jautājumu strīdi, kuriem nav civiltiesisks raksturs, un lietas dalībnieki šajās lietās būs apelācijas iesnieguma iesniedzējs un Patentu valde, kuri vērsīsies tiesā sūdzības veidā par Apelācijas padomes lēmumu, to pārsūdzot. Veicot attiecīgos grozījumus CPL, tiks nodrošināts, ka par visiem rūpnieciskā īpašuma strīdiem varēs vērsties tiesā un tie tiks izskatīti vienā specializētā tiesā - Rīgas pilsētas tiesā.
1) apelācijas iesnieguma iesniedzējs, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu uzlikt Patentu valdei pienākumu nodibināt tiesiskās attiecības atbilstoši rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumam (veikt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju);
2) Patentu valde, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu un attiecīgo Patentu valdes lēmumu — par tiesisku;
3) iebilduma iesnieguma iesniedzējs, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, — ar prasību par savu aizskarto tiesību un tiesisko interešu aizsardzību un lūgumu grozīt ierakstu reģistrā (pilnībā vai daļēji atzīt par spēkā neesošu citai personai piederošu reģistrāciju);
4) apstrīdētās reģistrācijas īpašnieks, ja iebilduma iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, — ar prasību par apstrīdēto tiesību aizsardzību (pilnībā vai daļēji atzīt reģistrāciju par spēkā esošu).
Tātad RIIPL 98. panta pirmās daļas 1. un 2. punkts, kuri regulē vēršanos tiesā saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem apelāciju lietās, šādu vēršanos tiesā paredzēja tikai tajos gadījumos, kad apelācijas iesniegums tika iesniegts par Patentu valdes lēmumu atzīt rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas pieteikumu par rūpnieciskā īpašuma normatīvā akta nosacījumiem neatbilstošu. Gadījumos, kad apelācijas iesniegums bijis iesniegts par kādu citu Patentu valdes lēmumu, kas pieņemts rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrācijas vai pēcreģistrācijas procedūrā, RIIPL neparedzēja tiesības lietas dalībniekam vērsties tiesā, lai panāktu Apelācijas padomes lēmuma nestāšanos spēkā. Tādi lēmumi, ir, piemēram, par pieteikuma datumu (ir vai nav visas obligātās sastāvdaļas, kad tas saņemtas, vai pieteikuma maksa samaksāta termiņā); par preču un pakalpojumu sarakstu – vai preces un pakalpojumi pieteikumā ir identificēti pietiekami skaidri un precīzi; atteikums ierakstīt reģistrā (reģistrēt) ziņas par īpašnieka vai pieteicēja maiņu.
Šāda norma nebija samērīga, un nebija pamatota iemesla tam, kādēļ saistībā ar Apelācijas padomes lēmumiem atsevišķās apelāciju lietās lietas dalībnieki var vērsties tiesā, bet atsevišķās – nē. Tādēļ, lai labotu tiesiskās sistēmas nepilnību, tika izstrādāti grozījumi RIIPL, kas turpmāk paredz personai tiesības vērsties tiesā arī par šiem Apelācijas padomes lēmumiem (ar kuriem strīds apelācijas lietā izšķirts pēc būtības, izņemot strīdus par rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju), par kuriem līdz šim civilprocesuālajā kārtībā nebija iespējams vērsties tiesā. Proti, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji noraidīts, apelācijas iesnieguma iesniedzējs sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot RIIPL 98. panta pirmās daļas 1. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā CPL noteiktajā kārtībā. Savukārt, ja apelācijas iesniegums pilnībā vai daļēji apmierināts, Patentu valde sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu, izņemot RIIPL 98. panta pirmās daļas 2. punktā minētajā gadījumā, var iesniegt mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas Rīgas pilsētas tiesā CPL noteiktajā kārtībā (RIIPL 98.1 pants).
Ņemot vērā, ka šie strīdi faktiski nav par tiesībām uz rūpniecisko īpašumu, bet pēc rakstura atbilst procesuāliem jautājumiem, Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupā tika nolemts veidot jaunu Apelācijas padomes lēmumu pārskatīšanas kārtību šo lietu kategoriju strīdiem. Proti, lietas dalībnieks, kurš nepiekrīt Apelācijas padomes lēmumam, var to pārsūdzēt CPL kārtībā, iesniedzot tiesā sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu. Tātad šīs lietas pēc rakstura atbildīs blakus sūdzībām, un tiesa vērtēs Apelācijas padomes pieņemtā lēmuma nepareizību, līdz ar to tiesa lēmumā arī paudīs savu attieksmi par Apelācijas padomes lēmumu un analizēs tajā norādīto pamatojumu, atšķirībā no RIIPL 98.panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā izskatāmajiem strīdiem.
Šāda atšķirīga kārtība ir pamatota ar to, ka faktiski šie strīdi ir procesuālu jautājumu strīdi, kuriem nav civiltiesisks raksturs, un lietas dalībnieki šajās lietās būs apelācijas iesnieguma iesniedzējs un Patentu valde, kuri vērsīsies tiesā sūdzības veidā par Apelācijas padomes lēmumu, to pārsūdzot. Veicot attiecīgos grozījumus CPL, tiks nodrošināts, ka par visiem rūpnieciskā īpašuma strīdiem varēs vērsties tiesā un tie tiks izskatīti vienā specializētā tiesā - Rīgas pilsētas tiesā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt CPL ar jaunu 28.2 nodaļu "Apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana", kas paredz kārtību, kādā tiek izskatītas sūdzības, sūdzībai pievienojamos dokumentus, kāds būs pamats sūdzības nepieņemšanai vai atstāšanai bez virzības, par sūdzību par Apelācijas padomes lēmumu pieņemamo tiesas lēmumu, lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.
Tādējādi lietas dalībnieki RIIPL 98.1 pantā minētajos gadījumos varēs pārsūdzēt Apelācijas padomes lēmumu civilprocesuālajā kārtībā.
Tādējādi lietas dalībnieki RIIPL 98.1 pantā minētajos gadījumos varēs pārsūdzēt Apelācijas padomes lēmumu civilprocesuālajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Atbilstoši CPL 250.20 pantam, kas nosaka prasības pieteikuma saturam, noteikts, ka prasības pieteikumā lietās, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, norāda, kā izpaužas Apelācijas padomes lēmuma nepareizība. Attiecīgi atbilstoši CPL 250.20 panta ceturtajai daļai prasības pieteikumam var pievienot Apelācijas padomes attiecīgo lēmumu. Prasības pieteikumam var nepievienot pierādījumus, kuri iesniegti Apelācijas padomei.
Turklāt, izskatot lietu par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, atbilstoši RIIPL 98.panta un CPL 250.18 panta nosacījumiem, tiesa nepārskata Apelācijas padomes pieņemto lēmumu un nepārbauda tā pamatotību, bet izskata strīdu pēc būtības, un atbilstoši CPL 74.pantam prasītājam ir tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Līdz ar to tiesa spriedumā nepauž savu attieksmi pret Apelācijas padomes lēmumu un neanalizē tajā norādīto pamatojumu.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbilstoši šā brīža regulējumam, persona prasības pieteikumā, vēršoties ar prasību tiesā par Apelācijas padomes lēmumu, var grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, kāds bijis ietverts prasījumā Apelācijas padomē. Līdz ar to faktiski persona var vērsties tiesā ar jaunu prasījumu, nevis to, kas bijis ietverts Apelācijas padomē, lai gan persona vēršas tiesā par Apelācijas padomes lēmuma nepareizību.
Taču jānorāda, ja persona ir vērsusies Apelācijas padomē kā ārpustiesas institūcijā par strīdu, kurš izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām, tai nav liegta iespēja pēc tam arī vērsties civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā ar jaunu prasījumu. Tā, piemēram, atbilstoši RIIPL 60. pantā noteiktajam pret rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju iesniegts iebilduma iesniegums neliedz šo reģistrāciju apstrīdēt tiesā civilprocesuālajā kārtībā. Līdz ar to personai nav liegtas tiesības vērsties ar jaunu prasījumu tiesā, tātad, ierobežojot personas tiesības grozīt prasījuma pamatu, tai nebūs ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības.
Turklāt, izskatot lietu par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, atbilstoši RIIPL 98.panta un CPL 250.18 panta nosacījumiem, tiesa nepārskata Apelācijas padomes pieņemto lēmumu un nepārbauda tā pamatotību, bet izskata strīdu pēc būtības, un atbilstoši CPL 74.pantam prasītājam ir tiesības grozīt prasības pamatu vai priekšmetu vai palielināt prasījumu apmēru, iekams nav uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības. Līdz ar to tiesa spriedumā nepauž savu attieksmi pret Apelācijas padomes lēmumu un neanalizē tajā norādīto pamatojumu.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka atbilstoši šā brīža regulējumam, persona prasības pieteikumā, vēršoties ar prasību tiesā par Apelācijas padomes lēmumu, var grozīt prasības pamatu vai priekšmetu, kāds bijis ietverts prasījumā Apelācijas padomē. Līdz ar to faktiski persona var vērsties tiesā ar jaunu prasījumu, nevis to, kas bijis ietverts Apelācijas padomē, lai gan persona vēršas tiesā par Apelācijas padomes lēmuma nepareizību.
Taču jānorāda, ja persona ir vērsusies Apelācijas padomē kā ārpustiesas institūcijā par strīdu, kurš izriet no reģistrācijas un pēcreģistrācijas procedūrām, tai nav liegta iespēja pēc tam arī vērsties civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā ar jaunu prasījumu. Tā, piemēram, atbilstoši RIIPL 60. pantā noteiktajam pret rūpnieciskā īpašuma objekta reģistrāciju iesniegts iebilduma iesniegums neliedz šo reģistrāciju apstrīdēt tiesā civilprocesuālajā kārtībā. Līdz ar to personai nav liegtas tiesības vērsties ar jaunu prasījumu tiesā, tātad, ierobežojot personas tiesības grozīt prasījuma pamatu, tai nebūs ierobežotas tiesības uz taisnīgu tiesu pēc būtības.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietverti grozījumi, paredzot CPL 250.96 pantā par prasības pieteikuma saturu un tam pievienojamiem dokumentiem, ka prasības pieteikumā lietās, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, nedrīkst grozīt prasības priekšmetu un pamatu un ietvert jaunus prasījumus, kas nebija ietverti iesniegumā Apelācijas padomē.
Problēmas apraksts
Izvērtējot Apelācijas padomes apkopoto statistiku par Apelācijas padomes lēmumiem lietās, par kurām personas vērsušās tiesā, aptuveni pusei no visām lietām tiesas izskatīšanas rezultāts sakrita ar Apelācijas padomē nolemto.[1]
Lai gan Apelācijas padome tiek uzskatīta tikai par kvazi tiesu, tomēr, izvērtējot procesuālo ekonomiju un Apelācijas padomes augstas profesionalitātes sagatavotos lēmumus, kā arī, ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa faktiski kā apelācijas instance izskata jau Apelācijas padomē izskatītu lietu, Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupa ierosināja veikt grozījumus CPL, paredzot tiesnesim, izskatot lietu, tiesības pievienoties Apelācijas padomes lēmuma argumentācijai, atļaujot neatkārtot tos argumentus, kurus jau iepriekš ir bijusi norādījusi Apelācijas padome un kuri tiesneša ieskatā ir pareizi un pietiekami, tādējādi pievienojoties Apelācijas padomes lēmumā ietvertajai argumentācijai.
Skaidrojot normu par pievienošanos zemākas instances argumentiem piemērošanu, Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka tas, ka apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai, nenozīmē, ka apelācijas instances tiesa nav patstāvīgi izskatījusi lietu pēc būtības. Proti, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, ir nonākusi pie tiem pašiem secinājumiem, kurus jau iepriekš izdarījusi un uzrakstījusi pirmās instances tiesa, apelācijas instances tiesai nav atkārtoti jāraksta tie paši argumenti. Tā vietā var dot atsauci uz pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļu. Šāda nostādne atbilst procesuālās ekonomijas principam – ir lieki vēlreiz rakstīt to, kas jau ir uzrakstīts. Neatkarīgi no tā, kā apelācijas instances tiesa izvēlas strukturēt sprieduma motīvu daļu – visus argumentus rakstīt patstāvīgi vai daļēji vai pilnīgi atsaukties uz pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļu –, tā izskata lietu pēc būtības. Tādējādi sprieduma motīvu daļas struktūra nevar būt pamats secinājumam, ka apelācijas instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības un nav pārbaudījusi pierādījumus (sk. Senāta 2008.gada 19.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-695/2008 13.2.punktu).
[1]Apelācijas padomes apkopotā informācija par lietām, kas izskatītas tiesā:
2019. gadā personas ir vērsušās tiesā saistībā ar 5 Apelācijas padomes lēmumiem preču zīmju iebildumu lietās. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gadā pēc būtības izskatīja 7 iebildumu lietas un 1 apelācijas lietu. Divās iebildumu lietās, kā arī apelācijas lietā izskatīšanas rezultāts sakrita ar Apelācijas padomē nolemto, bet trīs iebildumu lietās spriedums bija pretējs tam, kā izlēma Apelācijas padome (vienā no tām gan vēlāk Rīgas apgabaltiesa lēma tāpat kā Apelācijas padome). Divās iebildumu lietās strīds tiesā beidzās ar pušu izlīgumu.
Otrajā tiesu instancē – Rīgas apgabaltiesā – 2019. gadā tika izskatīta viena iebilduma lieta, un rezultāts tajā sakrita ar Apelācijas padomē nolemto.
2020. gadā personas ir vērsušās tiesā saistībā ar 3 Apelācijas padomes lēmumiem preču zīmju apelācijas lietās un 4 lēmumiem iebilduma lietās. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2020.gadā pēc būtības izskatīja 7 iebilduma lietas. Trijās izskatīšanas rezultāts sakrita ar Apelācijas padomē nolemto, vienā spriedums bija pretējs tam, kā izlēma Apelācijas padome (vēlāk gan Rīgas apgabaltiesa lēma tāpat kā Apelācijas padome), bet vēl trijās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa negodprātīgu preču zīmes pieteicēja nolūku, atšķirībā no Apelācijas padomes, atzina arī attiecībā uz nelīdzīgām precēm un pakalpojumiem. Otrajā tiesu instancē – Rīgas apgabaltiesā – 2020. gadā tika izskatīta viena iebilduma lieta, un rezultāts tajā sakrita ar Apelācijas padomē nolemto.
Lai gan Apelācijas padome tiek uzskatīta tikai par kvazi tiesu, tomēr, izvērtējot procesuālo ekonomiju un Apelācijas padomes augstas profesionalitātes sagatavotos lēmumus, kā arī, ņemot vērā, ka pirmās instances tiesa faktiski kā apelācijas instance izskata jau Apelācijas padomē izskatītu lietu, Preču zīmju direktīvas ieviešanas darba grupa ierosināja veikt grozījumus CPL, paredzot tiesnesim, izskatot lietu, tiesības pievienoties Apelācijas padomes lēmuma argumentācijai, atļaujot neatkārtot tos argumentus, kurus jau iepriekš ir bijusi norādījusi Apelācijas padome un kuri tiesneša ieskatā ir pareizi un pietiekami, tādējādi pievienojoties Apelācijas padomes lēmumā ietvertajai argumentācijai.
Skaidrojot normu par pievienošanos zemākas instances argumentiem piemērošanu, Augstākās tiesas Senāts atzinis, ka tas, ka apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma motivācijai, nenozīmē, ka apelācijas instances tiesa nav patstāvīgi izskatījusi lietu pēc būtības. Proti, ja apelācijas instances tiesa, izskatot lietu, ir nonākusi pie tiem pašiem secinājumiem, kurus jau iepriekš izdarījusi un uzrakstījusi pirmās instances tiesa, apelācijas instances tiesai nav atkārtoti jāraksta tie paši argumenti. Tā vietā var dot atsauci uz pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļu. Šāda nostādne atbilst procesuālās ekonomijas principam – ir lieki vēlreiz rakstīt to, kas jau ir uzrakstīts. Neatkarīgi no tā, kā apelācijas instances tiesa izvēlas strukturēt sprieduma motīvu daļu – visus argumentus rakstīt patstāvīgi vai daļēji vai pilnīgi atsaukties uz pirmās instances tiesas sprieduma motīvu daļu –, tā izskata lietu pēc būtības. Tādējādi sprieduma motīvu daļas struktūra nevar būt pamats secinājumam, ka apelācijas instances tiesa nav izskatījusi lietu pēc būtības un nav pārbaudījusi pierādījumus (sk. Senāta 2008.gada 19.decembra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-695/2008 13.2.punktu).
[1]Apelācijas padomes apkopotā informācija par lietām, kas izskatītas tiesā:
2019. gadā personas ir vērsušās tiesā saistībā ar 5 Apelācijas padomes lēmumiem preču zīmju iebildumu lietās. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2019. gadā pēc būtības izskatīja 7 iebildumu lietas un 1 apelācijas lietu. Divās iebildumu lietās, kā arī apelācijas lietā izskatīšanas rezultāts sakrita ar Apelācijas padomē nolemto, bet trīs iebildumu lietās spriedums bija pretējs tam, kā izlēma Apelācijas padome (vienā no tām gan vēlāk Rīgas apgabaltiesa lēma tāpat kā Apelācijas padome). Divās iebildumu lietās strīds tiesā beidzās ar pušu izlīgumu.
Otrajā tiesu instancē – Rīgas apgabaltiesā – 2019. gadā tika izskatīta viena iebilduma lieta, un rezultāts tajā sakrita ar Apelācijas padomē nolemto.
2020. gadā personas ir vērsušās tiesā saistībā ar 3 Apelācijas padomes lēmumiem preču zīmju apelācijas lietās un 4 lēmumiem iebilduma lietās. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2020.gadā pēc būtības izskatīja 7 iebilduma lietas. Trijās izskatīšanas rezultāts sakrita ar Apelācijas padomē nolemto, vienā spriedums bija pretējs tam, kā izlēma Apelācijas padome (vēlāk gan Rīgas apgabaltiesa lēma tāpat kā Apelācijas padome), bet vēl trijās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa negodprātīgu preču zīmes pieteicēja nolūku, atšķirībā no Apelācijas padomes, atzina arī attiecībā uz nelīdzīgām precēm un pakalpojumiem. Otrajā tiesu instancē – Rīgas apgabaltiesā – 2020. gadā tika izskatīta viena iebilduma lieta, un rezultāts tajā sakrita ar Apelācijas padomē nolemto.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz veikt grozījumus, paredzot 250.97 pantā par sprieduma satura īpatnībām un spēkā stāšanos lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, ka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka Apelācijas padomes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Apelācijas padomes lēmuma argumentācijai.
Tāda pati analoģija turpmāks tiks noteikta arī sūdzībās par Apelācijas padomes lēmumu, ļaujot tiesai pievienoties Apelācijas padomes lēmumam, ja tā atzīst ietverto pamatojumu par pareizu un pietiekamu.
Tāda pati analoģija turpmāks tiks noteikta arī sūdzībās par Apelācijas padomes lēmumu, ļaujot tiesai pievienoties Apelācijas padomes lēmumam, ja tā atzīst ietverto pamatojumu par pareizu un pietiekamu.
Problēmas apraksts
Ņemot vērā lietu specifisko izskatīšanas kārtību, šobrīd tiesību normas, kas attiecas uz lietām par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē, CPL atrodas vienā nodaļā ar vienkāršotās procedūras lietām, lai gan, vērtējot šo specifisko lietu raksturu, tās nebūt nav vienkāršotas lietas. Turklāt normas, kas attiecas uz šīs kategorijas lietu strīdiem, nav vienkopus, bet gan izkaisītas visā 30.3 nodaļā, kas lietotājam, kuram nav juridiskās izglītības, ir sarežģīta.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz izveidot atsevišķu nodaļu lietām, par kurām strīds izskatīts Apelācijas padomē, izslēdzot no 30.3 nodaļas "Atsevišķu kategoriju lietu izskatīšana rakstveida procesā" normas, kas attiecas uz lietu izskatīšanu par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē, vienkopus apkopojot vienā nodaļā visas tiesību normas šo kategoriju strīdu izskatīšanai.
Līdz ar to ikvienam tiesību aktu lietotājam būs ērtāk pieejama informācija par speciālām tiesību normām attiecībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē.
Līdz ar to ikvienam tiesību aktu lietotājam būs ērtāk pieejama informācija par speciālām tiesību normām attiecībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē.
Problēmas apraksts
Šobrīd CPL 30.6 nodaļa nosaka kārtību, kādā izskata lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences pārkāpumiem. Ņemot vērā veiktos un spēkā stājušos grozījumus Konkurences likumā, ir nepieciešams veikt grozījumus arī attiecīgajos CPL pantos, kas skar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci, kā arī paplašināt CPL 30.6 nodaļas tvērumu, attiecinot to arī uz Digitālo tirgu aktu.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz papildināt CPL 24. panta 1.1 daļas 10. punktu, nosakot, ka Ekonomisko lietu tiesa kā pirmās instances tiesa izskata prasības par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Šis papildinājums ir nepieciešams, ņemot vērā 24. panta visaptverošo raksturu, nosakot tiesu kompetences. Tas ir veidots pēc analoģijas ar normām konkurences tiesībās, ņemot vērā, ka speciālā jurisdikcija saistībā ar konkurences tiesību pārkāpumiem tiek atrunāta gan Konkurences likumā, gan CPL.
Likumprojekts paredz papildināt CPL 214. pantu ar 9. punktu, paredzot, ka tiesa aptur tiesvedību, ja konkrētajā lietā par Digitālo tirgu akta pārkāpumu notiek Konkurences padomes vai Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izmeklēšana (dalībvalstij piešķirot nacionālajai konkurences iestādei Digitālo tirgu akta 38. panta 7. punktā paredzētās pilnvaras, attiecīgu izmeklēšanu var uzsākt ne tikai Eiropas Komisija, bet arī Konkurences padome, savukārt lēmumus par Digitālo tirgu akta pārkāpumu var pieņemt tikai Eiropas Komisija). Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no situācijām, kad Latvijas nacionālās tiesas spriedums varētu būt pretējs EK iecerētajam lēmumam saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas līdz ar to būtu Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punkta pārkāpums no Latvijas puses. Šīs normas mērķis ir paredzēt tiesas pienākumu apturēt tiesvedību neatkarīgi no tā, vai prasītājs ir iesniedzis prasību 1) pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Digitālo tirgu akts, 2) veikt darbības, kas novērš Digitālo tirgu akta pārkāpumu, 3) sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu vai arī 4) tā aptver vairākus no minētajiem prasījumiem (skat. arī Konkurences likuma 20. panta otro daļu).
Likumprojekts paredz papildināt CPL 216. pantu ar 11. punktu, paredzot tiesvedības apturēšanas termiņus, tas ir, tiesvedība tiek apturēta līdz Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu vai Eiropas Komisija vai Konkurences padome citā veidā izbeigusi lietu izpēti. Tas ir nepieciešams, jo paredzot lietas izskatīšanas apturēšanu, ir jāparedz arī, kad lietas izskatīšana nacionālajā tiesā atsāktos. Ņemot vērā Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punkta prasības, lietas izskatīšanu atsākt nebūtu lietderīgi pirms EK ir pieņēmusi lēmumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu vai ir tikusi citā veidā izbeigta lietas izpēte.
Likumprojekts paredz grozījumus CPL 30.6 nodaļā (250.65- 250.70 pantos), kas šobrīd nosaka kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un šādu prasību vešanas atvieglošanu tiesā par konkurences tiesību pārkāpumiem, attiecinot šo regulējumu arī uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Tādējādi šo papildinājumu mērķis ir ne tikai veicināt tiesisko noteiktību šajos gadījumos, bet arī stiprināt vispārējo prevenciju un nodrošināt Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti, paredzot efektīvas iespējas un rīkus privātā sektora dalībai Digitālo tirgu akta pārkāpumu finansiālā sodīšanā, kas spētu ne tikai nodrošināt atlīdzinājumu par tieši nodarītajiem zaudējumiem cietušajām personām, bet arī atlīdzināt netiešo kaitējumu, kas nodarīts digitālo tirgu struktūrai un to darbībai kopumā, liedzot tirgum sasniegt pilnu ekonomisko efektivitāti, it īpaši attiecībā uz ieguvumiem patērētājiem (sk. Arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietās C-312/21, Tráficos Manuel Ferrer, 41.–42. punktus, C-163/21, PACCAR, 55.–56. punktus).
Minēto mērķu nodrošināšanai CPL 30.6 nodaļu paredzēts piemērot, izskatot šādas ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem saistītas prasības – 1) pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Digitālo tirgu akts, 2) veikt darbības, kas novērš Digitālo tirgu akta pārkāpumu, 3) sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, 4) kā arī prasības, kas aptver vairākus no iepriekš uzskaitītajiem prasījumiem (sk. arī Konkurences likuma 20. panta otro daļu).
Grozījumi 250.65 pantā paredzēti, ņemot vērā, ka lietu izskatīšanas kārtību nepieciešams arī skaidri identificēt attiecībā uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kas ir arī vispārēja CPL piektās sadaļas nodaļu tendence.
Grozījumi 250.66 pantā paredzēti, jo līdzīgi kā zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, arī zaudējumu atlīdzināšanas prasībās par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem raksturo informācijas asimetrija, kur pierādījumi zaudējumu aprēķināšanai primāri var būt tieši pārkāpēja vai trešo personu rīcībā. Kā tas atzīts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā C-312/21, Tráficos Manuel Ferrer, 44. punktā, viens no primārajiem rīkiem, ar kura palīdzību ir iespējams labot šādu informācijas asimetriju, ir tiesību noteikšana prasītājiem lūgt nacionālajām tiesām, pastāvot zināmiem nosacījumiem, izprasīt atbildētāja vai trešās personas rīcībā esošos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Tādējādi CPL 250.66 panta pirmo daļu būtu lietderīgi attiecināt arī uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām, kas izriet no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, līdz ar to arī stiprinot Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti.
CPL 250.66 panta septīto daļu, gluži kā minētā panta sesto daļu, būtu lietderīgi attiecināt arī uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpuma. Proti, var eksistēt tādas situācijas, kur prasītājs lūdz izprasīt tiesai pierādījumus, kas atrodas konkurences iestādes lietas materiālos, kurus tā savākusi lietas par iespējamu neatbilstību Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7. pantam ietvaros (izmantojot Digitālo tirgu akta 38. panta 7. punktā noteiktās pilnvaras). Tajos gadījumos tiesai būtu pamatoti prasīt no konkurences iestādes atzinumu, lai izvairītos no jebkurām potenciālajām situācijām, kad šāda pierādījuma izprasīšana varētu vēlāk traucēt iespējamās neatbilstības Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7. pantam pierādīšanai, pilnīgai atklāšanai vai izmeklēšanai citā veidā.
CPL 250.67 pants pamatā neattieksies uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām pēc Digitālo tirgu akta pārkāpuma. Proti, minētā panta pirmā daļa šo pārkāpumu kontekstā nebūs aktuāla (iecietības programma Digitālo tirgu akta ietvaros nav paredzēta, savukārt par izlīguma iesniegumiem jebkurā gadījumā lems EK kā vienīgais izpildes nodrošinātājs (sole enforcer), tāpat arī minētā panta trešā, ceturtā un piektā daļa faktiski atsaucas uz pirmo daļu. Tomēr CPL 250.67 panta otrās daļas attiecināšana uz pierādījumu izprasīšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasību par Digitālo tirgu akta pārkāpuma kontekstā un tādējādi pierādījumu no Konkurences padomes materiāliem izprasīšanas ierobežošana ir būtiska, lai sasniegtu tos pašus mērķus, kas tika paredzēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīvu Nr. 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/104/ES). Tas ir, lai nodrošinātu konkurences iestāžu neapgrūtināšanu, izprasot pierādījumus, kur šos pierādījumus var iegūt citā veidā (sk. Direktīva Nr. 2014/104/ES preambulas 29. un 32. apsvērumu).
Lai gan CPL 250.68 panta pirmā daļa nevar tikt attiecināta uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, tomēr minētā panta otrā daļa ir būtiska kontekstā ar pierādījumu nekļūšanu par apmaiņas objektu (object of trade), līdzīgi kā to attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par konkurences tiesību pārkāpumu attiecina Direktīva Nr. 2014/104/ES. No minētā līdz ar to izriet arī nepieciešamība ierobežot tādu pierādījumu izmantošanu, kurus persona ieguvusi, izmantojot piekļuvi konkurences iestādes lietas materiāliem, nosakot, ka tādus pierādījumus var izmantot tikai tās personas, kurām šāda piekļuve tika oriģināli (sākotnēji) piešķirta (sk. Direktīvas Nr. 2014/104/ES preambulas 32. apsvērumu).
CPL 250.69 panta pirmo daļu ir nepieciešams attiecināt uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punktu noteikumus, nacionālo tiesu nolēmumi nedrīkst nonākt pretrunā ar EK lēmumiem. Tādējādi, ja EK lēmums ir kļuvis nepārsūdzams attiecībā uz konkrētu Digitālo tirgu akta pārkāpumu, tad nacionālās tiesas arī izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, principā nedrīkstētu nonākt pie pretējiem secinājumiem. Līdz ar to šāds papildinājums stiprinātu Digitālo tirgu akta vienotu interpretāciju, kā arī palielinātu tiesisko noteiktību. Otrkārt, šāda norma pēc būtības padara zaudējumu atlīdzināšanas prasību pierādīšanu ievērojami vienkāršāku (atvieglotāku), tādējādi arī stiprinot Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti. Tāpat pantā ir uzsverams, ka EK lēmumi, kas kļuvuši nepārsūdzami, no jauna izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pēc Digitālo tirgu akta pārkāpuma nav jāpierāda, ņemot vērā, ka lēmumus par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem pieņems tikai un vienīgi EK kā vienīgais izpildes nodrošinātājs (sole enforcer). Šādā redakcijā minētā norma faktiski arī pamatoti konkretizē, ka konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar EK lēmumu, kas kļuvis nepārsūdzams, nav tiesvedībā par zaudējumu atlīdzināšanu atkārtoti jāpierāda, kas saskan ar Direktīvas Nr 2014/104/ES mērķiem (sk. preambulas 34. apsvērumu) un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, noteikumiem (sk. 16. panta 1. punktu).
CPL 250.70 pantu ir nepieciešams attiecināt arī uz gadījumiem, kad kāda no pusēm atsakās iesniegt pierādījumus prasībās par zaudējumu atlīdzību pēc Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, jo tādējādi tiek pēc iespējas novērsta iespēja, ka trešās personas vai pretējā puse apzināti iznīcinātu šādus pierādījumus (piemēram, kā rezultātā cietušie nespētu efektīvi pierādīt savas prasības). Minētais likumsakarīgi būtu attiecināms arī uz gadījumiem, kad nepastāv objektīvi iemesli pierādījumu neiesniegšanai un kad pārkāpti pierādījumu pieļaujamības ierobežojumi, lai pēc iespējas mazinātu pretējās puses un trešo personu izvairīšanos no pierādījumu iesniegšanas un lai pilnībā novērstu jebkādu potenciālu konkurences iestādes materiālu kļūšanu par apmaiņas objektu (object of trade).
Likumprojekts paredz papildināt CPL 214. pantu ar 9. punktu, paredzot, ka tiesa aptur tiesvedību, ja konkrētajā lietā par Digitālo tirgu akta pārkāpumu notiek Konkurences padomes vai Eiropas Komisijas (turpmāk – EK) izmeklēšana (dalībvalstij piešķirot nacionālajai konkurences iestādei Digitālo tirgu akta 38. panta 7. punktā paredzētās pilnvaras, attiecīgu izmeklēšanu var uzsākt ne tikai Eiropas Komisija, bet arī Konkurences padome, savukārt lēmumus par Digitālo tirgu akta pārkāpumu var pieņemt tikai Eiropas Komisija). Tas ir nepieciešams, lai izvairītos no situācijām, kad Latvijas nacionālās tiesas spriedums varētu būt pretējs EK iecerētajam lēmumam saistībā ar Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas līdz ar to būtu Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punkta pārkāpums no Latvijas puses. Šīs normas mērķis ir paredzēt tiesas pienākumu apturēt tiesvedību neatkarīgi no tā, vai prasītājs ir iesniedzis prasību 1) pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Digitālo tirgu akts, 2) veikt darbības, kas novērš Digitālo tirgu akta pārkāpumu, 3) sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu vai arī 4) tā aptver vairākus no minētajiem prasījumiem (skat. arī Konkurences likuma 20. panta otro daļu).
Likumprojekts paredz papildināt CPL 216. pantu ar 11. punktu, paredzot tiesvedības apturēšanas termiņus, tas ir, tiesvedība tiek apturēta līdz Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu vai Eiropas Komisija vai Konkurences padome citā veidā izbeigusi lietu izpēti. Tas ir nepieciešams, jo paredzot lietas izskatīšanas apturēšanu, ir jāparedz arī, kad lietas izskatīšana nacionālajā tiesā atsāktos. Ņemot vērā Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punkta prasības, lietas izskatīšanu atsākt nebūtu lietderīgi pirms EK ir pieņēmusi lēmumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu vai ir tikusi citā veidā izbeigta lietas izpēte.
Likumprojekts paredz grozījumus CPL 30.6 nodaļā (250.65- 250.70 pantos), kas šobrīd nosaka kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un šādu prasību vešanas atvieglošanu tiesā par konkurences tiesību pārkāpumiem, attiecinot šo regulējumu arī uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Tādējādi šo papildinājumu mērķis ir ne tikai veicināt tiesisko noteiktību šajos gadījumos, bet arī stiprināt vispārējo prevenciju un nodrošināt Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti, paredzot efektīvas iespējas un rīkus privātā sektora dalībai Digitālo tirgu akta pārkāpumu finansiālā sodīšanā, kas spētu ne tikai nodrošināt atlīdzinājumu par tieši nodarītajiem zaudējumiem cietušajām personām, bet arī atlīdzināt netiešo kaitējumu, kas nodarīts digitālo tirgu struktūrai un to darbībai kopumā, liedzot tirgum sasniegt pilnu ekonomisko efektivitāti, it īpaši attiecībā uz ieguvumiem patērētājiem (sk. Arī Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietās C-312/21, Tráficos Manuel Ferrer, 41.–42. punktus, C-163/21, PACCAR, 55.–56. punktus).
Minēto mērķu nodrošināšanai CPL 30.6 nodaļu paredzēts piemērot, izskatot šādas ar Digitālo tirgu akta pārkāpumiem saistītas prasības – 1) pārtraukt un aizliegt darbības, ar kurām tiek pārkāpts Digitālo tirgu akts, 2) veikt darbības, kas novērš Digitālo tirgu akta pārkāpumu, 3) sniegt atbilstošu atlīdzinājumu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, 4) kā arī prasības, kas aptver vairākus no iepriekš uzskaitītajiem prasījumiem (sk. arī Konkurences likuma 20. panta otro daļu).
Grozījumi 250.65 pantā paredzēti, ņemot vērā, ka lietu izskatīšanas kārtību nepieciešams arī skaidri identificēt attiecībā uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, kas ir arī vispārēja CPL piektās sadaļas nodaļu tendence.
Grozījumi 250.66 pantā paredzēti, jo līdzīgi kā zaudējumu atlīdzināšanas prasības par konkurences tiesību pārkāpumiem, arī zaudējumu atlīdzināšanas prasībās par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem raksturo informācijas asimetrija, kur pierādījumi zaudējumu aprēķināšanai primāri var būt tieši pārkāpēja vai trešo personu rīcībā. Kā tas atzīts Eiropas Savienības Tiesas spriedumā C-312/21, Tráficos Manuel Ferrer, 44. punktā, viens no primārajiem rīkiem, ar kura palīdzību ir iespējams labot šādu informācijas asimetriju, ir tiesību noteikšana prasītājiem lūgt nacionālajām tiesām, pastāvot zināmiem nosacījumiem, izprasīt atbildētāja vai trešās personas rīcībā esošos pierādījumus, kuriem ir nozīme lietā. Tādējādi CPL 250.66 panta pirmo daļu būtu lietderīgi attiecināt arī uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām, kas izriet no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, līdz ar to arī stiprinot Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti.
CPL 250.66 panta septīto daļu, gluži kā minētā panta sesto daļu, būtu lietderīgi attiecināt arī uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpuma. Proti, var eksistēt tādas situācijas, kur prasītājs lūdz izprasīt tiesai pierādījumus, kas atrodas konkurences iestādes lietas materiālos, kurus tā savākusi lietas par iespējamu neatbilstību Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7. pantam ietvaros (izmantojot Digitālo tirgu akta 38. panta 7. punktā noteiktās pilnvaras). Tajos gadījumos tiesai būtu pamatoti prasīt no konkurences iestādes atzinumu, lai izvairītos no jebkurām potenciālajām situācijām, kad šāda pierādījuma izprasīšana varētu vēlāk traucēt iespējamās neatbilstības Digitālo tirgu akta 5., 6. un 7. pantam pierādīšanai, pilnīgai atklāšanai vai izmeklēšanai citā veidā.
CPL 250.67 pants pamatā neattieksies uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām pēc Digitālo tirgu akta pārkāpuma. Proti, minētā panta pirmā daļa šo pārkāpumu kontekstā nebūs aktuāla (iecietības programma Digitālo tirgu akta ietvaros nav paredzēta, savukārt par izlīguma iesniegumiem jebkurā gadījumā lems EK kā vienīgais izpildes nodrošinātājs (sole enforcer), tāpat arī minētā panta trešā, ceturtā un piektā daļa faktiski atsaucas uz pirmo daļu. Tomēr CPL 250.67 panta otrās daļas attiecināšana uz pierādījumu izprasīšanu zaudējumu atlīdzināšanas prasību par Digitālo tirgu akta pārkāpuma kontekstā un tādējādi pierādījumu no Konkurences padomes materiāliem izprasīšanas ierobežošana ir būtiska, lai sasniegtu tos pašus mērķus, kas tika paredzēti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Direktīvu Nr. 2014/104/ES par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem (turpmāk – Direktīva Nr. 2014/104/ES). Tas ir, lai nodrošinātu konkurences iestāžu neapgrūtināšanu, izprasot pierādījumus, kur šos pierādījumus var iegūt citā veidā (sk. Direktīva Nr. 2014/104/ES preambulas 29. un 32. apsvērumu).
Lai gan CPL 250.68 panta pirmā daļa nevar tikt attiecināta uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, tomēr minētā panta otrā daļa ir būtiska kontekstā ar pierādījumu nekļūšanu par apmaiņas objektu (object of trade), līdzīgi kā to attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par konkurences tiesību pārkāpumu attiecina Direktīva Nr. 2014/104/ES. No minētā līdz ar to izriet arī nepieciešamība ierobežot tādu pierādījumu izmantošanu, kurus persona ieguvusi, izmantojot piekļuvi konkurences iestādes lietas materiāliem, nosakot, ka tādus pierādījumus var izmantot tikai tās personas, kurām šāda piekļuve tika oriģināli (sākotnēji) piešķirta (sk. Direktīvas Nr. 2014/104/ES preambulas 32. apsvērumu).
CPL 250.69 panta pirmo daļu ir nepieciešams attiecināt uz Digitālo tirgu akta pārkāpumiem vismaz divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, ņemot vērā Digitālo tirgu akta 39. panta 5. punktu noteikumus, nacionālo tiesu nolēmumi nedrīkst nonākt pretrunā ar EK lēmumiem. Tādējādi, ja EK lēmums ir kļuvis nepārsūdzams attiecībā uz konkrētu Digitālo tirgu akta pārkāpumu, tad nacionālās tiesas arī izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, principā nedrīkstētu nonākt pie pretējiem secinājumiem. Līdz ar to šāds papildinājums stiprinātu Digitālo tirgu akta vienotu interpretāciju, kā arī palielinātu tiesisko noteiktību. Otrkārt, šāda norma pēc būtības padara zaudējumu atlīdzināšanas prasību pierādīšanu ievērojami vienkāršāku (atvieglotāku), tādējādi arī stiprinot Digitālo tirgu akta pilnu efektivitāti. Tāpat pantā ir uzsverams, ka EK lēmumi, kas kļuvuši nepārsūdzami, no jauna izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu pēc Digitālo tirgu akta pārkāpuma nav jāpierāda, ņemot vērā, ka lēmumus par Digitālo tirgu akta pārkāpumiem pieņems tikai un vienīgi EK kā vienīgais izpildes nodrošinātājs (sole enforcer). Šādā redakcijā minētā norma faktiski arī pamatoti konkretizē, ka konkurences tiesību pārkāpums, kas konstatēts ar EK lēmumu, kas kļuvis nepārsūdzams, nav tiesvedībā par zaudējumu atlīdzināšanu atkārtoti jāpierāda, kas saskan ar Direktīvas Nr 2014/104/ES mērķiem (sk. preambulas 34. apsvērumu) un Padomes 2002. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, noteikumiem (sk. 16. panta 1. punktu).
CPL 250.70 pantu ir nepieciešams attiecināt arī uz gadījumiem, kad kāda no pusēm atsakās iesniegt pierādījumus prasībās par zaudējumu atlīdzību pēc Digitālo tirgu akta pārkāpumiem, jo tādējādi tiek pēc iespējas novērsta iespēja, ka trešās personas vai pretējā puse apzināti iznīcinātu šādus pierādījumus (piemēram, kā rezultātā cietušie nespētu efektīvi pierādīt savas prasības). Minētais likumsakarīgi būtu attiecināms arī uz gadījumiem, kad nepastāv objektīvi iemesli pierādījumu neiesniegšanai un kad pārkāpti pierādījumu pieļaujamības ierobežojumi, lai pēc iespējas mazinātu pretējās puses un trešo personu izvairīšanos no pierādījumu iesniegšanas un lai pilnībā novērstu jebkādu potenciālu konkurences iestādes materiālu kļūšanu par apmaiņas objektu (object of trade).
Problēmas apraksts
Šobrīd CPL nav tāda izsoles veida kā izsole kopīpašnieku starpā jeb slēgtā izsole. CPL ir 49.nodaļa "Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā", kur veic tiesu izpildītājs kārtībā, kāda CPL noteikta tiesas spriedumu izpildei, ievērojot likumā noteiktos nosacījumus. Nekustamā īpašuma labprātīga pārdošana izsolē tiesas ceļā izriet no Civillikuma 1321. pantā noteiktajām ķīlas ņēmēja tiesībām pārdot ķīlu par brīvu cenu. Arī pats īpašnieks var vērsties tiesā un lūgt sava īpašuma pārdošanu izsolē, tomēr arī šajā gadījumā priekšnosacījums 49.nodaļas piemērošanai ir esoša ķīlas tiesība uz nekustamo īpašumu, kā arī jau radušās problēmas ar saistības izpildījumu, kuras nodrošināšanai ķīla tika ņemta. Ņemot vērā minēto, šāds regulējums nav piemērots kopīpašuma dalīšanas lietās, jo ķīlas esamība nevar būt par priekšnosacījumu kopīpašuma dalīšanai.
CPL ir arī 73. nodaļa "Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu", kura pēc savas būtības vairāk atbilst mērķim nodrošināt un aizsargāt visu kopīpašnieku intereses, ja kopīpašumā esošais īpašums vai tā daļa tiek pārdota izsoles ceļā. Vienlaikus ir nepieciešami grozījumi, lai šobrīd likumā noteikto. t.s. atklāto izsoli un ar to saistītās nianses attiecinātu konkrēti uz kopīpašuma dalīšanas lietām, padarot iespējamu arī izsoli tikai kopīpašnieku starpā jeb slēgto izsoli. Tāpat ir nepieciešams papildināt citas izpildes stadijas normas attiecībā uz piedziņas izdevumu sadalījumu kopīpašnieku starpā.
CPL ir arī 73. nodaļa "Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu", kura pēc savas būtības vairāk atbilst mērķim nodrošināt un aizsargāt visu kopīpašnieku intereses, ja kopīpašumā esošais īpašums vai tā daļa tiek pārdota izsoles ceļā. Vienlaikus ir nepieciešami grozījumi, lai šobrīd likumā noteikto. t.s. atklāto izsoli un ar to saistītās nianses attiecinātu konkrēti uz kopīpašuma dalīšanas lietām, padarot iespējamu arī izsoli tikai kopīpašnieku starpā jeb slēgto izsoli. Tāpat ir nepieciešams papildināt citas izpildes stadijas normas attiecībā uz piedziņas izdevumu sadalījumu kopīpašnieku starpā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz grozījumus 568. pantā, nosakot izņēmumu no vispārējās kārtības sprieduma izpildes izdevumu piedziņā. Proti, saskaņā ar vispārējo kārtību sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina. Jebkurā strīdā prasības tiesvedības kārtībā tā persona, kas vēršas tiesā, tiesu informatīvajā sistēmā (turpmāk – TIS) tiek reģistrēta kā prasītājs, savukārt persona, pret kuru vēršas, tiek reģistrēta kā atbildētājs. Ņemot vērā, ka visu lietu veidos tiek izmantotas universālās izpildu rakstu formas, šāda pat informācija – prasītājs/atbildētājs – vēlāk, pēc tiesvedības beigām tiek nodota izpildu lietu reģistram un izpildes stadijā prasītājs kļūst par piedzinēju, savukārt atbildētājs – par parādnieku. Kopīpašuma dalīšanas lietās pēc savas būtības nav piedzinēja un parādnieka, jo visi kopīpašnieki ir līdzvērtīgi savās tiesībās (ja vien likumā konkrēti nav noteikts citādi), tomēr, ņemot vērā, ka šobrīd nav iespējams TIS izstrādāt jaunu izpildu rakstu veidu un pielāgot tajā lietotos apzīmējumus, minētā kārtība attiecas arī uz kopīpašuma dalīšanas lietām. Tādējādi, arī kopīpašuma dalīšanas lietās kopīpašnieks, kurš cēlis prasību tiesā par kopīpašuma dalīšanu, tiek saukts par prasītāju/piedzinēju, savukārt pārējie kopīpašnieki, pret kuriem ceļ prasību – par atbildētājiem/parādniekiem. Kā jau minēts iepriekš, kopīpašnieki vairumā gadījumu ir līdzvērtīgi savās tiesībās un pienākumos, tādēļ ir būtiski likumā nostiprināt, ka arī izpildes izdevumu segšanas nastu kopīpašnieki uzņemas vienādās daļās, neatkarīgi no tā, kurš izpildu rakstā tiek norādīts par piedzinēju un kurš – par parādnieku. Minētais tiek nostiprināts, papildinot CPL 568. pantu ar jaunu 1.4 daļu. Gadījums, kad kopīpašnieki savās tiesībās un pienākumos nav uzskatāmi par līdzvērtīgiem, ir Civillikuma 1074.1 pantā minētais gadījums, kad tiek atsavinātas tāda kopīpašnieka daļas, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Uz šādu gadījumu attiecas vispārējā kārtība sprieduma izpildes izdevumu piedziņā, proti, šāda sprieduma izpilde notiks uz parādnieka jeb minētā kopīpašnieka rēķina.
Ņemot par pamatu kopīpašnieku līdzvērtīgās tiesības un pienākumus, ir veikti arī grozījumi normās, kas attiecas uz kopīpašnieku tiesībām piedalīties izsolē. Lai gan grozījumi Civillikumā pamatā bija vērsti uz kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma sadali, tomēr Civillikuma normas attiecībā uz kopīpašuma dalīšanu formulējuma ziņā vietām ir neitrālas un vienlīdz var attiekties kā uz kustamas, tā uz nekustamas mantas sadali. Līdz ar to ir veikti līdzīga satura grozījumi CPL 586. pantā, papildinot to ar jaunu otro daļu, un 607. pantā, papildinot to ar jaunu 3.1 daļu. Proti, ja šobrīd CPL ir noteikts aizliegums parādniekam piedalīties izsolē, tad attiecībā uz kopīpašniekiem šādam aizliegumam nav pamata, jo visiem kopīpašniekiem būtu jābūt līdzvērtīgām tiesībām piedalīties izsolē. Gadījums, kad ir saglabājams aizliegums kopīpašniekam piedalīties izsolē ir Civillikuma 1074.1 pantā minētais gadījums, kad tiek atsavinātas tāda kopīpašnieka daļas, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Lai gan šobrīd CPL neparedz aizliegumu piedalīties izsolē piedzinējam, tomēr kopīpašuma dalīšanas lietās šāds aizliegums ir nepieciešams gadījumā, kad tiek atsavinātas tam kopīpašniekam piederošās daļas, kas pats ir cēlis prasību par kopīpašuma dalīšanu, tātad vēlas izstāties no kopīpašuma. Bez šāda aizlieguma varētu veidoties situācija, kad kopīpašnieks, kurš vēlas izstāties no kopīpašuma un kura daļa tiek atsavināta izsolē, varētu iegādāties pats sev piederošo daļu, tādējādi saglabājot esošo status quo un paliekot kopīpašumā. Lai gan praksē šādu gadījumu nevarētu būt daudz, jo labticīgam kopīpašniekam visdrīzāk nebūs vēlme piedalīties izsolē, ja viņš grib izstāties no kopīpašuma. Tomēr nevar izslēgt arī negodprātīgus kopīpašniekus, kuriem varētu rasties vēlme piedalīties izsolē nevis, lai iegādātos atpakaļ sev piederošo daļu, bet tikai, lai, balsojot, mākslīgi paaugstinātu sev piederošās daļas vērtību. Ņemot vērā minēto, ir veikti attiecīgi grozījumi CPL 586. pantā, papildinot to ar jaunu trešo daļu, un 607. pantā, papildinot to ar jaunu 3.2 daļu.
Ar grozījumiem likumā tiek iekļauts jauns pants “Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtība”, kura pirmajā daļā tiek noteikts, ka nekustamo īpašumu vai tā daļu tiesu izpildītājs pārdod izsolē šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības. Proti, jaunais pants atrodas CPL 73. nodaļā “Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu” un visi šajā nodaļā paredzētie noteikumi attiecas arī uz kopīpašuma dalīšanas lietām, ja jaunajā pantā nav noteikts citādi. Tātad, līdzīgi kā vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, arī kopīpašuma dalīšanas lietās tiesu izpildītājam, pārdodot kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu izsolē, būs pienākums iesniegt tiesai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu (CPL 600. panta otrā daļa), būs jāinformē hipotekārie kreditori un citi likumā noteiktie subjekti (CPL 600. panta trešā daļa), jāveic nekustamā īpašuma novērtēšana (CPL 604. pants), bet ar tālāk aprakstītajiem izņēmumiem, kā arī jāpiemēro visas pārējās CPL 73. nodaļā minētās normas, ja vien jaunajā 617.1 pantā nav noteikts citādi. Vienlaikus jaunajā 617.1 pantā ir normas, kas skar arī citas izpildes stadijas, piemēram, ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana (CPL 617.1 panta astotā daļa atsaucas uz CPL 628. pantu).
Šobrīd CPL 555. pants nosaka, ka, stājoties pie izpildes, tiesu izpildītājs paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt nolēmumu. Ņemot vērā, ka kopīpašnieki paši nemaz nevar izpildīt nolēmumu, piemēram, rīkot izsoli, ir nepieciešams likumā attiecībā uz kopīpašuma dalīšanas lietām paredzēt citādu kārtību, pirmkārt, gan attiecībā uz to, kādu informāciju tiesu izpildītājs nosūta kopīpašniekiem, otrkārt, šādu informāciju nosūtot visiem kopīpašniekiem, nevis tikai parādniekam jeb tam kopīpašniekam, pret kuru ir celta prasība. Līdz ar to ar grozījumiem CPL 617.1 panta otrajā daļā noteikts, ka, stājoties pie izpildes, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu visiem kopīpašniekiem par izpildu lietas ievešanu, kā arī citus dokumentus sūta visiem kopīpašniekiem. Šāds nosacījums nepieciešams tāpēc, lai visi kopīpašnieki būtu lietas kursā par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām kopīpašuma atsavināšanas procesā. Tāpat šāds nosacījums nepieciešams arī tajā gadījumā, ja izpildu rakstā nebūs norādīts kāds kopīpašnieks (nav sagaidāms, ka šādi gadījumi varētu būt daudz), jo, piemēram, kopīpašuma dalīšana neietekmē viņam piederošo domājamo daļu un līdz ar to tiešā veidā neaizskar viņa tiesības. Arī šādā gadījumā paziņojums un visi tiesu izpildītāja sastādītie dokumenti ir jāsūta visiem zemesgrāmatā reģistrētajiem kopīpašniekiem, līdzīgi kā visiem kopīpašniekiem jāsedz ar kopīpašuma dalīšanu saistītās izmaksas kā tas ar grozījumiem ir paredzēts 568. pantā.
Civillikuma 1075. panta ceturtā daļa nosaka, ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tā pārdodama atklātā izsolē. Ar grozījumiem CPL 617.1 panta trešajā daļā tiek ieviests jauns izsoles veids – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Ņemot vērā, ka radīt pavisam jaunu tehnisko risinājumu tikai slēgtajām izsolēm, prasa nesamērīgus finanšu ieguldījumus, slēgtās izsoles elektronisko izsoļu vietnē notiks pēc līdzības ar šobrīd spēkā esošo kārtību atklātajām izsolēm, bet tiesu izpildītājs būs tas, kas autorizēs slēgtajai izsolei tikai kopīpašniekus. Līdz ar to elektronisko izsoļu vietnē izsludinātās slēgtās izsoles būs redzamas arī trešajām personām, bet trešās personas tajās nevarēs piedalīties. Savukārt tad, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu, jo tai nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens nepārsola sākumcenu, rīkojama atklāta izsole, kurā var piedalīties jebkurš interesents, tostarp arī paši kopīpašnieki. Tāpat var arī būt gadījumi, kad tiesa uzreiz nosaka pārdot īpašumu atklātā izsolē, piemēram, ja jau tiesvedības laikā tiesai ir skaidrs, ka no kopīpašnieku puses nav izrādīta interese piedalīties izsolē un pretendēt uz kopīpašuma vai tā daļas iegādi. Vienlaikus, kā jau minēts iepriekš, kopīpašniekam saglabājas iespēja piedalīties arī atklātā izsolē, ja kādu iemeslu dēļ tas negribēja vai nevarēja piedalīties slēgtajā izsolē.
Savukārt, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu tādēļ, ka kopīpašnieks, kas nosolījis īpašumu, noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, vai arī izsoles laikā ir bijuši būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, ar likumprojektu noteikts, ka piemērojama attiecīgi 615. panta otrā vai 2.1 daļa. Proti, ja nosolītājs nav samaksājis no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs piedāvā paturēt nekustamo īpašumu pēdējam pārsolītajam solītājam par viņa solīto augstāko cenu. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nevēlas paturēt īpašumu, tad tiesu izpildītājs rīko atkārtotu slēgto izsoli. Savukārt, ja atklātā izsole atzīta par nenotikušu, jo tai nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens nepārsola sākumcenu, rīkojama otrā atklātā izsole saskaņā ar likuma 616. panta pirmo daļu – otrā atklātā izsole rīkojama, ievērojot pirmās atklātās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā atklātajā izsolē.
Vispārīgi, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu un veicot tā novērtēšanu, tiek noteikta nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība, no kuras tad arī sākas izsole. Parāda piedziņas lietās ir svarīgi nodrošināt kreditora interešu aizsardzību. Savukārt kopīpašuma dalīšanas lietās ir atšķirīga situācija, jo ir svarīgi nodrošināt, ka kopīpašnieks saņem taisnīgu atlīdzību par savu daļu, pat, ja viņu izslēdz no kopīpašuma, atsavinot šo daļu. Var būt situācijas, kad pārējie kopīpašnieki, rīkojoties negodprātīgi, vienojas un nopērk citam kopīpašniekam piederošo daļu par zemāku cenu (tas būtu iespējams, ja izsole sāktos no piespiedu pārdošanas vērtības). Tāpēc, lai nodrošinātu visu kopīpašnieku aizsardzību, 617.1 panta piektajā daļā paredzēts, ka, veicot novērtēšanu, tiek noteikta nekustamā īpašuma tirgus vērtība. Tāpat minētā panta daļa uzsver jau 568. pantā nostiprināto, ka sprieduma izpildes izdevumus, tostarp izmaksas par novērtēšanu, sedz visi kopīpašnieki, izņemot, ja tiek atsavinātas tāda kopīpašnieka daļas, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Šādā gadījumā izmaksas par novērtēšanu segs parādnieks jeb tas kopīpašnieks, kura daļa tiek atsavināta. Tāpat ar grozījumiem uz kopīpašniekiem tiek attiecināta vispārējā kārtība lūgt atkārtotu novērtēšanu. Tātad jebkuram no kopīpašniekiem būs tiesības lūgt atkārtotu novērtēšanu, attiecīgi sedzot tās izmaksas.
CPL 617.1 panta sestā daļa turpina iepriekšējā daļā aizsākto domu par kopīpašnieku aizsardzību, veicot novērtēšanu, un secīgi nosaka, ka slēgtā izsole un pirmā atklātā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās tirgus vērtības. Ja ir bijušas divas izsoles, izsole sākas no augstākās vērtības. Savukārt izsoles solis tiek noteikts viena procenta apmērā no izsoles sākumcenas. Vispārīgi piedziņas lietās tiesu izpildītājam ir tiesības noteikt izsoles soli no viena līdz desmit procentiem no izsoles sākumcenas (CPL 606. panta sestā daļa). Ņemot vērā, ka kopīpašuma dalīšanas lietās izsole sākas no tirgus vērtības, nevis no piespiedu pārdošanas vērtības, ir nepieciešams noteikt iespējami mazāku soli, lai kopīpašniekiem vai trešajām personām vispār būtu interese piedalīties izsolē un solīt vairāk par tirgus vērtību. Savukārt otrā atklātā izsole, kā jau minēts panta ceturtajā daļā, sāksies no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā atklātajā izsolē.
Pārdodot slēgtā vai atklātā izsolē kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu, iegūtā summa, no kuras atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, tiek sadalīta starp kopīpašniekiem atbilstoši to daļu apmēram. Nosakot katram kopīpašniekam izmaksājamo summu, tiesu izpildītājs ņem vērā atsavinātajai kopīpašnieka daļai reģistrētās ķīlas, kā arī pret šo kopīpašnieku uzsāktās parāda piedziņas lietas, ja tādas ir. Savukārt attiecībā uz summu, kas pēc visiem atskaitījumiem saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu būtu izmaksājama kopīpašniekam, kurš nosolījis nekustamo īpašumu vai pēc nenotikušas izsoles patur nekustamo īpašumu, būtu atļaujams izmantot ieskaitu. Ieskaita izmantošana ļauj nosolītājam maksāt mazāku summu, nepieprasot lieku naudas līdzekļu apriti. Proti, nepieprasot kopīpašniekam kā nosolītājam iemaksāt visu nosolīto summu, tai skaitā to, kas viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pēc izsoles akta apstiprināšanas būtu izmaksājama atpakaļ kā viņa kopīpašnieka daļa. Tā kā šāds ieskaits nosakāms tikai gadījumos, kad izsolē tiek pārdots viss nekustamais īpašums kopīpašuma izbeigšanas nolūkā, ar CPL 617.1 panta septīto daļu tiek noteiktas kopīpašnieka tiesības uz ieskaitu. Pēc būtības līdzīga kārtība ir jau šobrīd spēkā CPL 612. pantā, tomēr tā regulē tikai hipotekārā kreditora ieskaita tiesību.
CPL 617.1 panta astotā un devītā daļa uzsver zemesgrāmatā reģistrētās ķīlas tiesības aizsardzību, paredzot bijušajam kopīpašniekam pēc nekustamā īpašuma pārdošanas izmaksāt tikai tos naudas līdzekļus, no kuriem atņemti sprieduma izpildes izdevumi un zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērs. Attiecīgi naudas līdzekļi zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērā tiek deponēti tiesu izpildītāja kontā un atrodas tur līdz pēc tiem ierodas persona, kurai par labu bija nostiprināta ķīlas tiesība, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildu rakstu par ķīlas tiesības izlietošanu vai vienošanos ar nekustamā īpašuma bijušo kopīpašnieku par deponēto līdzekļu sadali. Lai izslēgtu negodprātīgus gadījumus un potenciālus vienošanās viltojumus, šāda vienošanās ir iesniedzama elektroniskā formā, parakstīta ar drošu elektronisko parakstu vai arī personu parakstiem uz tās jābūt apliecinātiem pie notāra.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma normām maksātnespējas procesā parādnieka mantas pārdošanu, tostarp izsolē, veic maksātnespējas administrators. Tamdēļ CPL 560. pantā tiesu izpildītājam ir noteikts pienākums apturēt izpildes lietvedību, ja parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process. Šādā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta, un no pārdošanā saņemtās naudas ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Ar likumprojektu CPL 617.1 panta desmitajā daļā paredzēta savā ziņā līdzīga kārtība. Proti, tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksātos līdzekļus, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, nodod administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Šeit gan jānorāda uz nelielu atkāpi no vispārējās kārtības, ka administrators rīko nekustamā īpašuma izsoli maksātnespējas procesā. Arī tajā gadījumā, ja pie tiesu izpildītāja būs ievesta izpildu lieta par kopīpašuma dalīšanu, bet izsole vēl nebūs izsludināta, izsoli rīkos tiesu izpildītājs, nevis maksātnespējas administrators. Ņemot vērā likumā noteiktās īpatnības kopīpašuma pārdošanai izsolē, tostarp slēgtā izsolē, izsoles rīkošana kopīpašuma dalīšanas lietās ir ekskluzīvā tiesu izpildītāju kompetencē. Maksātnespējas administrators var pretendēt tikai uz atlikušo līdzekļu saņemšanu, ja tādi būs, bet ne uz pašu izsoles rīkošanu. Tāpat minētā panta daļa vēlreiz uzsver to personu aizsardzību, kuriem par labu bija nostiprināta ķīlas tiesības atzīme, pasakot, ka ķīlas tiesības dzēšana kopīpašuma dalīšanas lietā neietekmē šādu personu kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā.
Ņemot par pamatu kopīpašnieku līdzvērtīgās tiesības un pienākumus, ir veikti arī grozījumi normās, kas attiecas uz kopīpašnieku tiesībām piedalīties izsolē. Lai gan grozījumi Civillikumā pamatā bija vērsti uz kopīpašumā esoša nekustamā īpašuma sadali, tomēr Civillikuma normas attiecībā uz kopīpašuma dalīšanu formulējuma ziņā vietām ir neitrālas un vienlīdz var attiekties kā uz kustamas, tā uz nekustamas mantas sadali. Līdz ar to ir veikti līdzīga satura grozījumi CPL 586. pantā, papildinot to ar jaunu otro daļu, un 607. pantā, papildinot to ar jaunu 3.1 daļu. Proti, ja šobrīd CPL ir noteikts aizliegums parādniekam piedalīties izsolē, tad attiecībā uz kopīpašniekiem šādam aizliegumam nav pamata, jo visiem kopīpašniekiem būtu jābūt līdzvērtīgām tiesībām piedalīties izsolē. Gadījums, kad ir saglabājams aizliegums kopīpašniekam piedalīties izsolē ir Civillikuma 1074.1 pantā minētais gadījums, kad tiek atsavinātas tāda kopīpašnieka daļas, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Lai gan šobrīd CPL neparedz aizliegumu piedalīties izsolē piedzinējam, tomēr kopīpašuma dalīšanas lietās šāds aizliegums ir nepieciešams gadījumā, kad tiek atsavinātas tam kopīpašniekam piederošās daļas, kas pats ir cēlis prasību par kopīpašuma dalīšanu, tātad vēlas izstāties no kopīpašuma. Bez šāda aizlieguma varētu veidoties situācija, kad kopīpašnieks, kurš vēlas izstāties no kopīpašuma un kura daļa tiek atsavināta izsolē, varētu iegādāties pats sev piederošo daļu, tādējādi saglabājot esošo status quo un paliekot kopīpašumā. Lai gan praksē šādu gadījumu nevarētu būt daudz, jo labticīgam kopīpašniekam visdrīzāk nebūs vēlme piedalīties izsolē, ja viņš grib izstāties no kopīpašuma. Tomēr nevar izslēgt arī negodprātīgus kopīpašniekus, kuriem varētu rasties vēlme piedalīties izsolē nevis, lai iegādātos atpakaļ sev piederošo daļu, bet tikai, lai, balsojot, mākslīgi paaugstinātu sev piederošās daļas vērtību. Ņemot vērā minēto, ir veikti attiecīgi grozījumi CPL 586. pantā, papildinot to ar jaunu trešo daļu, un 607. pantā, papildinot to ar jaunu 3.2 daļu.
Ar grozījumiem likumā tiek iekļauts jauns pants “Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtība”, kura pirmajā daļā tiek noteikts, ka nekustamo īpašumu vai tā daļu tiesu izpildītājs pārdod izsolē šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības. Proti, jaunais pants atrodas CPL 73. nodaļā “Piedziņas vēršana uz nekustamo īpašumu” un visi šajā nodaļā paredzētie noteikumi attiecas arī uz kopīpašuma dalīšanas lietām, ja jaunajā pantā nav noteikts citādi. Tātad, līdzīgi kā vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu, arī kopīpašuma dalīšanas lietās tiesu izpildītājam, pārdodot kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu izsolē, būs pienākums iesniegt tiesai nostiprinājuma lūgumu par piedziņas atzīmes ierakstīšanu (CPL 600. panta otrā daļa), būs jāinformē hipotekārie kreditori un citi likumā noteiktie subjekti (CPL 600. panta trešā daļa), jāveic nekustamā īpašuma novērtēšana (CPL 604. pants), bet ar tālāk aprakstītajiem izņēmumiem, kā arī jāpiemēro visas pārējās CPL 73. nodaļā minētās normas, ja vien jaunajā 617.1 pantā nav noteikts citādi. Vienlaikus jaunajā 617.1 pantā ir normas, kas skar arī citas izpildes stadijas, piemēram, ar ķīlu apgrūtināta nekustamā īpašuma pārdošanā saņemtās naudas sadalīšana (CPL 617.1 panta astotā daļa atsaucas uz CPL 628. pantu).
Šobrīd CPL 555. pants nosaka, ka, stājoties pie izpildes, tiesu izpildītājs paziņo parādniekam par pienākumu izpildīt nolēmumu. Ņemot vērā, ka kopīpašnieki paši nemaz nevar izpildīt nolēmumu, piemēram, rīkot izsoli, ir nepieciešams likumā attiecībā uz kopīpašuma dalīšanas lietām paredzēt citādu kārtību, pirmkārt, gan attiecībā uz to, kādu informāciju tiesu izpildītājs nosūta kopīpašniekiem, otrkārt, šādu informāciju nosūtot visiem kopīpašniekiem, nevis tikai parādniekam jeb tam kopīpašniekam, pret kuru ir celta prasība. Līdz ar to ar grozījumiem CPL 617.1 panta otrajā daļā noteikts, ka, stājoties pie izpildes, tiesu izpildītājs nosūta paziņojumu visiem kopīpašniekiem par izpildu lietas ievešanu, kā arī citus dokumentus sūta visiem kopīpašniekiem. Šāds nosacījums nepieciešams tāpēc, lai visi kopīpašnieki būtu lietas kursā par tiesu izpildītāja veiktajām darbībām kopīpašuma atsavināšanas procesā. Tāpat šāds nosacījums nepieciešams arī tajā gadījumā, ja izpildu rakstā nebūs norādīts kāds kopīpašnieks (nav sagaidāms, ka šādi gadījumi varētu būt daudz), jo, piemēram, kopīpašuma dalīšana neietekmē viņam piederošo domājamo daļu un līdz ar to tiešā veidā neaizskar viņa tiesības. Arī šādā gadījumā paziņojums un visi tiesu izpildītāja sastādītie dokumenti ir jāsūta visiem zemesgrāmatā reģistrētajiem kopīpašniekiem, līdzīgi kā visiem kopīpašniekiem jāsedz ar kopīpašuma dalīšanu saistītās izmaksas kā tas ar grozījumiem ir paredzēts 568. pantā.
Civillikuma 1075. panta ceturtā daļa nosaka, ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tā pārdodama atklātā izsolē. Ar grozījumiem CPL 617.1 panta trešajā daļā tiek ieviests jauns izsoles veids – izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole). Ņemot vērā, ka radīt pavisam jaunu tehnisko risinājumu tikai slēgtajām izsolēm, prasa nesamērīgus finanšu ieguldījumus, slēgtās izsoles elektronisko izsoļu vietnē notiks pēc līdzības ar šobrīd spēkā esošo kārtību atklātajām izsolēm, bet tiesu izpildītājs būs tas, kas autorizēs slēgtajai izsolei tikai kopīpašniekus. Līdz ar to elektronisko izsoļu vietnē izsludinātās slēgtās izsoles būs redzamas arī trešajām personām, bet trešās personas tajās nevarēs piedalīties. Savukārt tad, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu, jo tai nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens nepārsola sākumcenu, rīkojama atklāta izsole, kurā var piedalīties jebkurš interesents, tostarp arī paši kopīpašnieki. Tāpat var arī būt gadījumi, kad tiesa uzreiz nosaka pārdot īpašumu atklātā izsolē, piemēram, ja jau tiesvedības laikā tiesai ir skaidrs, ka no kopīpašnieku puses nav izrādīta interese piedalīties izsolē un pretendēt uz kopīpašuma vai tā daļas iegādi. Vienlaikus, kā jau minēts iepriekš, kopīpašniekam saglabājas iespēja piedalīties arī atklātā izsolē, ja kādu iemeslu dēļ tas negribēja vai nevarēja piedalīties slēgtajā izsolē.
Savukārt, ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu tādēļ, ka kopīpašnieks, kas nosolījis īpašumu, noteiktajā termiņā nesamaksā visu summu, kas no viņa pienākas, vai arī izsoles laikā ir bijuši būtiski tehniski traucējumi, kas var ietekmēt izsoles rezultātu, ar likumprojektu noteikts, ka piemērojama attiecīgi 615. panta otrā vai 2.1 daļa. Proti, ja nosolītājs nav samaksājis no viņa pienākošos summu, tiesu izpildītājs piedāvā paturēt nekustamo īpašumu pēdējam pārsolītajam solītājam par viņa solīto augstāko cenu. Ja pēdējais pārsolītais solītājs nevēlas paturēt īpašumu, tad tiesu izpildītājs rīko atkārtotu slēgto izsoli. Savukārt, ja atklātā izsole atzīta par nenotikušu, jo tai nav autorizēts neviens izsoles dalībnieks vai neviens nepārsola sākumcenu, rīkojama otrā atklātā izsole saskaņā ar likuma 616. panta pirmo daļu – otrā atklātā izsole rīkojama, ievērojot pirmās atklātās izsoles noteikumus, bet solīšana sākas no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā atklātajā izsolē.
Vispārīgi, vēršot piedziņu uz nekustamo īpašumu un veicot tā novērtēšanu, tiek noteikta nekustamā īpašuma piespiedu pārdošanas vērtība, no kuras tad arī sākas izsole. Parāda piedziņas lietās ir svarīgi nodrošināt kreditora interešu aizsardzību. Savukārt kopīpašuma dalīšanas lietās ir atšķirīga situācija, jo ir svarīgi nodrošināt, ka kopīpašnieks saņem taisnīgu atlīdzību par savu daļu, pat, ja viņu izslēdz no kopīpašuma, atsavinot šo daļu. Var būt situācijas, kad pārējie kopīpašnieki, rīkojoties negodprātīgi, vienojas un nopērk citam kopīpašniekam piederošo daļu par zemāku cenu (tas būtu iespējams, ja izsole sāktos no piespiedu pārdošanas vērtības). Tāpēc, lai nodrošinātu visu kopīpašnieku aizsardzību, 617.1 panta piektajā daļā paredzēts, ka, veicot novērtēšanu, tiek noteikta nekustamā īpašuma tirgus vērtība. Tāpat minētā panta daļa uzsver jau 568. pantā nostiprināto, ka sprieduma izpildes izdevumus, tostarp izmaksas par novērtēšanu, sedz visi kopīpašnieki, izņemot, ja tiek atsavinātas tāda kopīpašnieka daļas, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu. Šādā gadījumā izmaksas par novērtēšanu segs parādnieks jeb tas kopīpašnieks, kura daļa tiek atsavināta. Tāpat ar grozījumiem uz kopīpašniekiem tiek attiecināta vispārējā kārtība lūgt atkārtotu novērtēšanu. Tātad jebkuram no kopīpašniekiem būs tiesības lūgt atkārtotu novērtēšanu, attiecīgi sedzot tās izmaksas.
CPL 617.1 panta sestā daļa turpina iepriekšējā daļā aizsākto domu par kopīpašnieku aizsardzību, veicot novērtēšanu, un secīgi nosaka, ka slēgtā izsole un pirmā atklātā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās tirgus vērtības. Ja ir bijušas divas izsoles, izsole sākas no augstākās vērtības. Savukārt izsoles solis tiek noteikts viena procenta apmērā no izsoles sākumcenas. Vispārīgi piedziņas lietās tiesu izpildītājam ir tiesības noteikt izsoles soli no viena līdz desmit procentiem no izsoles sākumcenas (CPL 606. panta sestā daļa). Ņemot vērā, ka kopīpašuma dalīšanas lietās izsole sākas no tirgus vērtības, nevis no piespiedu pārdošanas vērtības, ir nepieciešams noteikt iespējami mazāku soli, lai kopīpašniekiem vai trešajām personām vispār būtu interese piedalīties izsolē un solīt vairāk par tirgus vērtību. Savukārt otrā atklātā izsole, kā jau minēts panta ceturtajā daļā, sāksies no summas, kas atbilst 75 procentiem no sākumcenas pirmajā atklātajā izsolē.
Pārdodot slēgtā vai atklātā izsolē kopīpašumā esošu nekustamo īpašumu, iegūtā summa, no kuras atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, tiek sadalīta starp kopīpašniekiem atbilstoši to daļu apmēram. Nosakot katram kopīpašniekam izmaksājamo summu, tiesu izpildītājs ņem vērā atsavinātajai kopīpašnieka daļai reģistrētās ķīlas, kā arī pret šo kopīpašnieku uzsāktās parāda piedziņas lietas, ja tādas ir. Savukārt attiecībā uz summu, kas pēc visiem atskaitījumiem saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu būtu izmaksājama kopīpašniekam, kurš nosolījis nekustamo īpašumu vai pēc nenotikušas izsoles patur nekustamo īpašumu, būtu atļaujams izmantot ieskaitu. Ieskaita izmantošana ļauj nosolītājam maksāt mazāku summu, nepieprasot lieku naudas līdzekļu apriti. Proti, nepieprasot kopīpašniekam kā nosolītājam iemaksāt visu nosolīto summu, tai skaitā to, kas viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pēc izsoles akta apstiprināšanas būtu izmaksājama atpakaļ kā viņa kopīpašnieka daļa. Tā kā šāds ieskaits nosakāms tikai gadījumos, kad izsolē tiek pārdots viss nekustamais īpašums kopīpašuma izbeigšanas nolūkā, ar CPL 617.1 panta septīto daļu tiek noteiktas kopīpašnieka tiesības uz ieskaitu. Pēc būtības līdzīga kārtība ir jau šobrīd spēkā CPL 612. pantā, tomēr tā regulē tikai hipotekārā kreditora ieskaita tiesību.
CPL 617.1 panta astotā un devītā daļa uzsver zemesgrāmatā reģistrētās ķīlas tiesības aizsardzību, paredzot bijušajam kopīpašniekam pēc nekustamā īpašuma pārdošanas izmaksāt tikai tos naudas līdzekļus, no kuriem atņemti sprieduma izpildes izdevumi un zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērs. Attiecīgi naudas līdzekļi zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērā tiek deponēti tiesu izpildītāja kontā un atrodas tur līdz pēc tiem ierodas persona, kurai par labu bija nostiprināta ķīlas tiesība, iesniedzot tiesu izpildītājam izpildu rakstu par ķīlas tiesības izlietošanu vai vienošanos ar nekustamā īpašuma bijušo kopīpašnieku par deponēto līdzekļu sadali. Lai izslēgtu negodprātīgus gadījumus un potenciālus vienošanās viltojumus, šāda vienošanās ir iesniedzama elektroniskā formā, parakstīta ar drošu elektronisko parakstu vai arī personu parakstiem uz tās jābūt apliecinātiem pie notāra.
Saskaņā ar Maksātnespējas likuma normām maksātnespējas procesā parādnieka mantas pārdošanu, tostarp izsolē, veic maksātnespējas administrators. Tamdēļ CPL 560. pantā tiesu izpildītājam ir noteikts pienākums apturēt izpildes lietvedību, ja parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process. Šādā gadījumā tiesu izpildītājs pabeidz uzsākto mantas pārdošanu, ja tā jau ir izsludināta, un no pārdošanā saņemtās naudas ietur sprieduma izpildes izdevumus, bet pārējo naudu nodod administratoram kreditoru prasījumu segšanai atbilstoši Maksātnespējas likumā noteiktajai kārtībai, ievērojot nodrošinātā kreditora tiesības. Ar likumprojektu CPL 617.1 panta desmitajā daļā paredzēta savā ziņā līdzīga kārtība. Proti, tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksātos līdzekļus, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, nodod administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Šeit gan jānorāda uz nelielu atkāpi no vispārējās kārtības, ka administrators rīko nekustamā īpašuma izsoli maksātnespējas procesā. Arī tajā gadījumā, ja pie tiesu izpildītāja būs ievesta izpildu lieta par kopīpašuma dalīšanu, bet izsole vēl nebūs izsludināta, izsoli rīkos tiesu izpildītājs, nevis maksātnespējas administrators. Ņemot vērā likumā noteiktās īpatnības kopīpašuma pārdošanai izsolē, tostarp slēgtā izsolē, izsoles rīkošana kopīpašuma dalīšanas lietās ir ekskluzīvā tiesu izpildītāju kompetencē. Maksātnespējas administrators var pretendēt tikai uz atlikušo līdzekļu saņemšanu, ja tādi būs, bet ne uz pašu izsoles rīkošanu. Tāpat minētā panta daļa vēlreiz uzsver to personu aizsardzību, kuriem par labu bija nostiprināta ķīlas tiesības atzīme, pasakot, ka ķīlas tiesības dzēšana kopīpašuma dalīšanas lietā neietekmē šādu personu kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Visi likumprojektā iekļautie risinājumi ir tapuši vairākkārtīgi par to diskutējot ekspertu lokā. Katram priekšlikumam ir izvērtētas vairākas alternatīvas, izvēloties tādu rezultātu, kas salāgo visu iesaistīto subjektu intereses.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Tiesas izdevumi
Piemēram, 2018.gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu ir norādīts, ka tiesas nodevas par prasījumiem, kuru vērtība ir 0,5 miljoni euro un vairāk, Latvijā ir daudz lielākas nekā citās valstīs, un pastāv risks, ka tiks pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts - ir ieteicams ierobežot tiesas nodevas līdz aprēķinātām lietas vidējām izmaksām, kā tas nesen tika darīts citās Eiropas valstīs.[1] Līdz ar to - lai arī grozījumi rada ietekmi uz budžetu - tie ir samēroti ar privātpersonu tiesībām uz pieeju tiesai, kā arī ir rasts risinājums tam, lai ietekme uz budžetu būtu pēc iespējas mazāka. Taču jānorāda, ka nodevu samazināšana mazākas vērtības prasībām un valsts nodevas maksimālā apmēra noteikšana tieši veicinās privātpersonu vēršanos tiesā, tādējādi kopumā radot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības vidi Latvijā.
Ieguvumi:
Personu piekļuves tiesu sistēmai veicināšana: Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, tiek veicināta iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuve tiesu sistēmai, tādējādi veicinot taisnīgumu un tiesiskumu.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana: Samazinot izmaksas, kas saistītas ar parādu piedziņu, var tik uzlabota uzņēmējdarbības vide, stimulējot ekonomisko aktivitāti, inovācijas un investīcijas.
Ekonomiskās aktivitātes veicināšana: Uzlabojot tiesas aizsardzības pieejamību un samazinot saistītās izmaksas, tiek nodrošināta efektīvāka parādu piedziņa un tiek palielināta naudas līdzekļu aprite, kas pozitīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti kopumā.
Uzticēšanās tiesu varai: Uzlabojot tiesu sistēmas pieejamību tiek veicināta uzticēšanās tiesu varai.
[1] Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. CEPEJ ekspertu ziņojums. 155.-156.lpp. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/CEPEJ%20Evaluation%20Report_Latvia_Final_LV.docx
Piemēram, 2018.gada CEPEJ ekspertu ziņojumā par Latvijas tiesu sistēmas novērtējumu ir norādīts, ka tiesas nodevas par prasījumiem, kuru vērtība ir 0,5 miljoni euro un vairāk, Latvijā ir daudz lielākas nekā citās valstīs, un pastāv risks, ka tiks pārkāpts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. panta 1. punkts - ir ieteicams ierobežot tiesas nodevas līdz aprēķinātām lietas vidējām izmaksām, kā tas nesen tika darīts citās Eiropas valstīs.[1] Līdz ar to - lai arī grozījumi rada ietekmi uz budžetu - tie ir samēroti ar privātpersonu tiesībām uz pieeju tiesai, kā arī ir rasts risinājums tam, lai ietekme uz budžetu būtu pēc iespējas mazāka. Taču jānorāda, ka nodevu samazināšana mazākas vērtības prasībām un valsts nodevas maksimālā apmēra noteikšana tieši veicinās privātpersonu vēršanos tiesā, tādējādi kopumā radot pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecības vidi Latvijā.
Ieguvumi:
Personu piekļuves tiesu sistēmai veicināšana: Samazinot finansiālo slogu, kas saistīts ar tiesvedību, tiek veicināta iedzīvotāju un uzņēmumu piekļuve tiesu sistēmai, tādējādi veicinot taisnīgumu un tiesiskumu.
Uzņēmējdarbības vides uzlabošana: Samazinot izmaksas, kas saistītas ar parādu piedziņu, var tik uzlabota uzņēmējdarbības vide, stimulējot ekonomisko aktivitāti, inovācijas un investīcijas.
Ekonomiskās aktivitātes veicināšana: Uzlabojot tiesas aizsardzības pieejamību un samazinot saistītās izmaksas, tiek nodrošināta efektīvāka parādu piedziņa un tiek palielināta naudas līdzekļu aprite, kas pozitīvi ietekmē ekonomisko aktivitāti kopumā.
Uzticēšanās tiesu varai: Uzlabojot tiesu sistēmas pieejamību tiek veicināta uzticēšanās tiesu varai.
[1] Latvijas tiesu sistēmas novērtējums, pamatojoties uz CEPEJ izstrādāto metodiku un instrumentiem. CEPEJ ekspertu ziņojums. 155.-156.lpp. Pieejams: https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/9_Tieslietu_padome/Dokumenti/CEPEJ%20Evaluation%20Report_Latvia_Final_LV.docx
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- jebkura fiziska persona, kura ir iesaistīta tiesvedībā
Ietekmes apraksts
Tiesas izdevumi
Regulējums ietekmēs jebkuru fizisku personu, kura vēršas tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai (CPL 1. pants). Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 euro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu, jo, ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt sava tiesības un intereses tiesā. Tāpat vienkāršotais nodevu aprēķins - fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas. Kā norādīts Eiropas Komisijas 2023. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) - tiesu sistēmas kvalitāti nosaka vairāki ietekmējošie faktori un viens no tiem ir tiesu pieejamība. Tiesu pieejamība ir nepieciešama visā tieslietu sistēmas ķēdē, lai ļautu cilvēkiem iegūt būtisku informāciju par tiesu sistēmu, par prasības ierosināšanu un ar to saistītajiem finansiālajiem aspektiem [..]. ES dalībvalstīs tiesvedības izmaksas ir galvenais faktors, kas nosaka tiesas pieejamību. Augstas tiesāšanās izmaksas, ieskaitot tiesas nodevas,var kavēt piekļuvi tiesai (Sk. Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-06/Justice%20Scoreboard%202023_0.pdf un https://juristavards.lv/zinas/283638-latvija-tresaja-vieta-starp-es-valstim-ar-isakajiem-civillietu-komerclietu-un-administrativo-lietu).
Tāpat regulējums, kas paredz daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, ietekmēs gan fiziskas personas, gan tiesnešus un tiesu darbiniekus - tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušai pusei. Tāpat parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nesamaksās ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valstij.
Pozitīvi tiks ietekmēts arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbs, jo vairs nebūs nepieciešamība ierosināt izpildu lietas par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā nelielos apmēros.
Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Regulējums ietekmēs fiziskas personas - parādniekus un kreditorus. Ar regulējumu tiek mainīta brīdinājuma izsniegšanas kārtība no izsniegšanas pret parakstu uz nosūtīšanu ar ierakstītu pasta sūtījumu uz deklarēto dzīvesvietas adresi - tas prasīs ievērojami mainīt ierasto parādnieka rīcības standartu, lai parādnieks nesaskartos ar nelabvēlīgām sekām. Proti, jaunais regulējums prasīs aktīvu parādnieka rīcību iebilst pret maksājuma saistības pamatotību (CPL 406.7 pant otrā daļa), lai novērstu tūlītējas piedziņas iespējamību. Ja parādnieks nereaģēs uz brīdinājumu, tiks secināts, ka parādnieks brīdinājumu ir saņēmis un tam neiebilst un tiesa pieņems izpildāmu lēmumu, kura izpilde var tikt nekavējoši uzsākta (CPL 406.9 pants). Šobrīd esošā kārtībā ļauj parādniekam būt pasīvam un pat negodprātīgam, neizņemot tiesas dokumentus pastā pret parakstu, līdz ar to nesaskaroties ar tūlītējām negatīvām sekām - tiesas lēmumu, kas ļauj nekavējoši uzsākt piedziņu. Šādā situācijā kreditors ir spiests vai nu celt prasību prasības kārtībā vai ārpustiesas līdzekļiem mēģināt tikt pie savas saistības izpildījuma.
Savukārt kreditorus šis regulējums ietekmēs tā, ka - ja jautājumu par parāda piedziņu izdosies atrisināt brīdinājuma kārtības posmā, neradīsies nepieciešamība celt prasību tiesā prasības tiesvedības kārtībā, kas tikai palielinās tiesvedības izmaksas gan pašam kreditoram, gan parādniekiem, jo no parādnieka, prasības apmierināšanas gadījumā, tiks piedzīti tiesāšanās izdevumi par labu kreditoram. Tāpat, ja parādu izdosies piedzīt brīdinājuma kārtības procedūras ietvaros, tad, protams, kreditors saņems saistību izpildi daudz ātrāk.
Tāpat regulējums ietekmēs ar tiesnešus - kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai, nevis tādu lietu izskatīšanai, kur nepastāv strīds, kā arī lietas dalībnieki nereti pat neierodas uz tiesas sēdēm.
Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē
Likumprojekta regulējums ietekmēs tiesnešus, patentpilnvarniekus, rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus un šo personu pārstāvjus, kuri piedalīsies tiesas procesā - turpmāk personas varēs vērsties tiesā par visiem Apelācijas padomes lēmumiem.
Digitālo tirgu akta pārkāpumi
Regulējums ietekmēs patērētājus, kas cietuši no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Regulējums nodrošinās efektīvu zaudējumu piedziņu prasībās par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.
Kopīpašnieku izsoles
Regulējums ietekmēs fiziskas personas - kopīpašniekus, ja tie nevarēs savstarpēji vienoties par kopīpašuma izbeigšanu un vērsīsies tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali. Regulējums ietekmēs fiziskās personas - hipotekāros kreditorus un citas personas, kurām par labu zemesgrāmatā uz kopīpašumā esošu īpašumu vai tā daļu nostiprināta ķīlas tiesība. Šādām personām kopīpašuma sadales gadījumā būs vai nu jāvienojas ar kopīpašnieku par līdzekļu sadali vai jāiesniedz tiesu izpildītājam izpildu raksts par ķīlas tiesības izlietošanu.
Regulējums ietekmēs arī zvērinātus tiesu izpildītājus, jo attiecībā uz izsoles rīkošanu kopīpašuma dalīšanas lietās ir atrunāti izņēmumi no vispārējās kārtības izpildes procesā, tostarp noteikts jauns izsoles veids - izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole).
Tāpat regulējums ietekmēs arī tiesnešus, jo tiem, izskatot strīdus kopīpašnieku starpā, būs jāpiemēro jauns izsoles veids - izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole).
Regulējums ietekmēs jebkuru fizisku personu, kura vēršas tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai (CPL 1. pants). Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 euro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu, jo, ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt sava tiesības un intereses tiesā. Tāpat vienkāršotais nodevu aprēķins - fiksētu valsts nodevu noteikšana dažādu vērtību kategoriju prasījumiem tabulas veidā atvieglos privātpersonām valsts nodevu aprēķināšanas kārtību, kā arī ļaus privātpersonām vieglāk saprast faktiskās tiesvedības izmaksas. Kā norādīts Eiropas Komisijas 2023. gada ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard) - tiesu sistēmas kvalitāti nosaka vairāki ietekmējošie faktori un viens no tiem ir tiesu pieejamība. Tiesu pieejamība ir nepieciešama visā tieslietu sistēmas ķēdē, lai ļautu cilvēkiem iegūt būtisku informāciju par tiesu sistēmu, par prasības ierosināšanu un ar to saistītajiem finansiālajiem aspektiem [..]. ES dalībvalstīs tiesvedības izmaksas ir galvenais faktors, kas nosaka tiesas pieejamību. Augstas tiesāšanās izmaksas, ieskaitot tiesas nodevas,var kavēt piekļuvi tiesai (Sk. Eiropas Komisijas ikgadējais ziņojums par tiesiskumu Eiropas Savienībā (EU Justice Scoreboard). Pieejams: https://commission.europa.eu/system/files/2023-06/Justice%20Scoreboard%202023_0.pdf un https://juristavards.lv/zinas/283638-latvija-tresaja-vieta-starp-es-valstim-ar-isakajiem-civillietu-komerclietu-un-administrativo-lietu).
Tāpat regulējums, kas paredz daļēju ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu iekļaušanu valsts nodevā, ietekmēs gan fiziskas personas, gan tiesnešus un tiesu darbiniekus - tiesai vairs nebūs katrā lietā atsevišķi jārēķina un ar spriedumu valsts labā jāpiedzen ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, jo tie jau būs iekļauti valsts nodevā un piedzenami par labu uzvarējušai pusei. Tāpat parādniekam netiks ierosināta vēl viena izpildu lieta par izdevumu piedziņu valsts labā, ja viņš sprieduma labprātīgas izpildes termiņā nesamaksās ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus valstij.
Pozitīvi tiks ietekmēts arī zvērinātu tiesu izpildītāju darbs, jo vairs nebūs nepieciešamība ierosināt izpildu lietas par ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā nelielos apmēros.
Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Regulējums ietekmēs fiziskas personas - parādniekus un kreditorus. Ar regulējumu tiek mainīta brīdinājuma izsniegšanas kārtība no izsniegšanas pret parakstu uz nosūtīšanu ar ierakstītu pasta sūtījumu uz deklarēto dzīvesvietas adresi - tas prasīs ievērojami mainīt ierasto parādnieka rīcības standartu, lai parādnieks nesaskartos ar nelabvēlīgām sekām. Proti, jaunais regulējums prasīs aktīvu parādnieka rīcību iebilst pret maksājuma saistības pamatotību (CPL 406.7 pant otrā daļa), lai novērstu tūlītējas piedziņas iespējamību. Ja parādnieks nereaģēs uz brīdinājumu, tiks secināts, ka parādnieks brīdinājumu ir saņēmis un tam neiebilst un tiesa pieņems izpildāmu lēmumu, kura izpilde var tikt nekavējoši uzsākta (CPL 406.9 pants). Šobrīd esošā kārtībā ļauj parādniekam būt pasīvam un pat negodprātīgam, neizņemot tiesas dokumentus pastā pret parakstu, līdz ar to nesaskaroties ar tūlītējām negatīvām sekām - tiesas lēmumu, kas ļauj nekavējoši uzsākt piedziņu. Šādā situācijā kreditors ir spiests vai nu celt prasību prasības kārtībā vai ārpustiesas līdzekļiem mēģināt tikt pie savas saistības izpildījuma.
Savukārt kreditorus šis regulējums ietekmēs tā, ka - ja jautājumu par parāda piedziņu izdosies atrisināt brīdinājuma kārtības posmā, neradīsies nepieciešamība celt prasību tiesā prasības tiesvedības kārtībā, kas tikai palielinās tiesvedības izmaksas gan pašam kreditoram, gan parādniekiem, jo no parādnieka, prasības apmierināšanas gadījumā, tiks piedzīti tiesāšanās izdevumi par labu kreditoram. Tāpat, ja parādu izdosies piedzīt brīdinājuma kārtības procedūras ietvaros, tad, protams, kreditors saņems saistību izpildi daudz ātrāk.
Tāpat regulējums ietekmēs ar tiesnešus - kreditoram nebūs jāceļ prasība tiesā vispārējā kārtībā un tiesām būs iespēja novirzīt savus resursus strīdīgu civillietu izskatīšanai, nevis tādu lietu izskatīšanai, kur nepastāv strīds, kā arī lietas dalībnieki nereti pat neierodas uz tiesas sēdēm.
Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē
Likumprojekta regulējums ietekmēs tiesnešus, patentpilnvarniekus, rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus un šo personu pārstāvjus, kuri piedalīsies tiesas procesā - turpmāk personas varēs vērsties tiesā par visiem Apelācijas padomes lēmumiem.
Digitālo tirgu akta pārkāpumi
Regulējums ietekmēs patērētājus, kas cietuši no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Regulējums nodrošinās efektīvu zaudējumu piedziņu prasībās par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.
Kopīpašnieku izsoles
Regulējums ietekmēs fiziskas personas - kopīpašniekus, ja tie nevarēs savstarpēji vienoties par kopīpašuma izbeigšanu un vērsīsies tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali. Regulējums ietekmēs fiziskās personas - hipotekāros kreditorus un citas personas, kurām par labu zemesgrāmatā uz kopīpašumā esošu īpašumu vai tā daļu nostiprināta ķīlas tiesība. Šādām personām kopīpašuma sadales gadījumā būs vai nu jāvienojas ar kopīpašnieku par līdzekļu sadali vai jāiesniedz tiesu izpildītājam izpildu raksts par ķīlas tiesības izlietošanu.
Regulējums ietekmēs arī zvērinātus tiesu izpildītājus, jo attiecībā uz izsoles rīkošanu kopīpašuma dalīšanas lietās ir atrunāti izņēmumi no vispārējās kārtības izpildes procesā, tostarp noteikts jauns izsoles veids - izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole).
Tāpat regulējums ietekmēs arī tiesnešus, jo tiem, izskatot strīdus kopīpašnieku starpā, būs jāpiemēro jauns izsoles veids - izsole kopīpašnieku starpā (slēgtā izsole).
Juridiskās personas
- jebkura juridiska persona, kura ir iesaistīta tiesvedībā
Ietekmes apraksts
Tiesas izdevumi
Regulējums ietekmēs jebkura juridisku persona, kura vēršas tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai (CPL 1. pants). Paredzams, ka valsts nodevas "griestu" noteikšana, paredzot, ka maksimālais valsts nodevas apmērs ir 25000 euro, veicinās juridisku personu vēršanos tiesā (skatīt tiesu pieejamības nozīmīguma pamatojumu iepriekšējā punktā).
Publisko pasūtītāju vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā
Regulējums ietekmēs valsts un pašvaldību iestādes, kurām jāceļ tiesā prasības par zaudējumu piedziņu, kas tām radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, proti, turpmāk valsts un pašvaldību iestādēm, ceļot šādas prasības, nebūs jāmaksā tiesas izdevumi. Mērķis ir motivēt valsts un pašvaldību iestādes vērsties tiesā un atgūt zaudējumus, jo tas ir visas sabiedrības interesēs.
Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Regulējums ietekmēs juridiskas personas - parādniekus un kreditorus (Skaidrojums par ietekmes veidu pie fiziskām personām attiecas arī uz juridiskām personām).
Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē
Regulējums ietekmēs rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus un šo personu pārstāvjus, kuri piedalīsies tiesas procesā - likumprojektā noteiktās piemaksas nodrošināšana.
Digitālo tirgu akta pārkāpumi
Regulējums ietekmēs uzņēmumus, kas cietuši no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Regulējums nodrošinās efektīvu zaudējumu piedziņu prasības par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.
Kopīpašnieku izsoles
Kopīpašnieki var būt arī juridiskas personas. Līdz ar to regulējums ietekmēs juridiskas personas - kopīpašniekus, ja tie nevarēs savstarpēji vienoties par kopīpašuma izbeigšanu un vērsīsies tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali. Tāpat regulējums ietekmēs hipotekāros kreditorus un citas juridiskas personas, kurām par labu zemesgrāmatā uz kopīpašumā esošu īpašumu vai tā daļu nostiprināta ķīlas tiesība. Šādām personām kopīpašuma sadales gadījumā būs vai nu jāvienojas ar kopīpašnieku par līdzekļu sadali vai jāiesniedz tiesu izpildītājam izpildu raksts par ķīlas tiesības izlietošanu.
Regulējums ietekmēs jebkura juridisku persona, kura vēršas tiesā savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzībai (CPL 1. pants). Paredzams, ka valsts nodevas "griestu" noteikšana, paredzot, ka maksimālais valsts nodevas apmērs ir 25000 euro, veicinās juridisku personu vēršanos tiesā (skatīt tiesu pieejamības nozīmīguma pamatojumu iepriekšējā punktā).
Publisko pasūtītāju vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu piedziņu, kas radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā
Regulējums ietekmēs valsts un pašvaldību iestādes, kurām jāceļ tiesā prasības par zaudējumu piedziņu, kas tām radušies konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā, proti, turpmāk valsts un pašvaldību iestādēm, ceļot šādas prasības, nebūs jāmaksā tiesas izdevumi. Mērķis ir motivēt valsts un pašvaldību iestādes vērsties tiesā un atgūt zaudējumus, jo tas ir visas sabiedrības interesēs.
Brīdinājuma izsniegšana saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procedūras ietvaros
Regulējums ietekmēs juridiskas personas - parādniekus un kreditorus (Skaidrojums par ietekmes veidu pie fiziskām personām attiecas arī uz juridiskām personām).
Vēršanās CPL noteiktajā kārtībā par strīdiem, kas ir izskatīti Apelācijas padomē
Regulējums ietekmēs rūpnieciskā īpašuma tiesību īpašniekus un šo personu pārstāvjus, kuri piedalīsies tiesas procesā - likumprojektā noteiktās piemaksas nodrošināšana.
Digitālo tirgu akta pārkāpumi
Regulējums ietekmēs uzņēmumus, kas cietuši no Digitālo tirgu akta pārkāpumiem. Regulējums nodrošinās efektīvu zaudējumu piedziņu prasības par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.
Kopīpašnieku izsoles
Kopīpašnieki var būt arī juridiskas personas. Līdz ar to regulējums ietekmēs juridiskas personas - kopīpašniekus, ja tie nevarēs savstarpēji vienoties par kopīpašuma izbeigšanu un vērsīsies tiesā ar prasību par kopīpašuma sadali. Tāpat regulējums ietekmēs hipotekāros kreditorus un citas juridiskas personas, kurām par labu zemesgrāmatā uz kopīpašumā esošu īpašumu vai tā daļu nostiprināta ķīlas tiesība. Šādām personām kopīpašuma sadales gadījumā būs vai nu jāvienojas ar kopīpašnieku par līdzekļu sadali vai jāiesniedz tiesu izpildītājam izpildu raksts par ķīlas tiesības izlietošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Makroekonomiskā vide varētu tikt ietekmēta šādi:
1.Palielināta naudas plūsma ekonomikā: Samazinot izmaksas un atvieglojot naudas piedziņas procesu, var palielināties veiksmīgi piedzīto parādu skaits, tādējādi palielinot naudas plūsmu ekonomikā. Tas var veicināt gan patēriņu, gan investīcijas, kas ir svarīgi makroekonomiskās aktivitātes veicināšanai.
2.Uzlabota uzņēmējdarbības vide: Uzņēmumiem bieži ir jārisina parādu piedziņas jautājumi. Samazinot parādu piedziņas procedūras izmaksas, uzņēmumiem tiek atvieglota finanšu plānošana un risku pārvaldība. Tas var veicināt uzņēmumu izaugsmi un ekonomikas diversifikāciju.
3.Taisnīguma un tiesiskuma sajūtas veicināšana: Uzlabojot tiesu sistēmas pieejamību un samazinot ekonomiskos šķēršļus taisnīguma meklējumos, var tikt veicināta lielāka uzticēšanās tiesu sistēmai. Stabila un uzticama tiesu sistēma ir būtisks makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības faktors.
4.Potenciālā ietekme uz valsts budžetu: Ir svarīgi ņemt vērā arī iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts nodevu samazināšana var nozīmēt zemākus ienākumus no šiem maksājumiem. Taču ilgtermiņā šī ietekme varētu tikt kompensēta ar pozitīvajiem ekonomiskajiem efektiem, kas rodas no uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un ekonomiskās aktivitātes veicināšanas. Tostarp, grozot valsts nodevu summas, personai iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, tiek veicināta personu piekļuve tiesai, līdz ar to turpmāk pieļaujot personu aktīvāku vēršanos tiesā ar prasības pieteikumiem tiesā, attiecīgi, iespējams, palielinoties tiesā iesniedzamo prasību pieteikumu skaitam, kas vienlaikus var radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem
Lai gan tiešā ietekme uz makroekonomisko vidi varētu nebūt acīmredzama nekavējoties, šie grozījumi veicina ekonomisko aktivitāti un tiesiskumu, kas ir būtiski makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības elementi.
1.Palielināta naudas plūsma ekonomikā: Samazinot izmaksas un atvieglojot naudas piedziņas procesu, var palielināties veiksmīgi piedzīto parādu skaits, tādējādi palielinot naudas plūsmu ekonomikā. Tas var veicināt gan patēriņu, gan investīcijas, kas ir svarīgi makroekonomiskās aktivitātes veicināšanai.
2.Uzlabota uzņēmējdarbības vide: Uzņēmumiem bieži ir jārisina parādu piedziņas jautājumi. Samazinot parādu piedziņas procedūras izmaksas, uzņēmumiem tiek atvieglota finanšu plānošana un risku pārvaldība. Tas var veicināt uzņēmumu izaugsmi un ekonomikas diversifikāciju.
3.Taisnīguma un tiesiskuma sajūtas veicināšana: Uzlabojot tiesu sistēmas pieejamību un samazinot ekonomiskos šķēršļus taisnīguma meklējumos, var tikt veicināta lielāka uzticēšanās tiesu sistēmai. Stabila un uzticama tiesu sistēma ir būtisks makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības faktors.
4.Potenciālā ietekme uz valsts budžetu: Ir svarīgi ņemt vērā arī iespējamo negatīvo ietekmi uz valsts budžetu, jo valsts nodevu samazināšana var nozīmēt zemākus ienākumus no šiem maksājumiem. Taču ilgtermiņā šī ietekme varētu tikt kompensēta ar pozitīvajiem ekonomiskajiem efektiem, kas rodas no uzņēmējdarbības vides uzlabošanas un ekonomiskās aktivitātes veicināšanas. Tostarp, grozot valsts nodevu summas, personai iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, tiek veicināta personu piekļuve tiesai, līdz ar to turpmāk pieļaujot personu aktīvāku vēršanos tiesā ar prasības pieteikumiem tiesā, attiecīgi, iespējams, palielinoties tiesā iesniedzamo prasību pieteikumu skaitam, kas vienlaikus var radīt pozitīvu ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem
Lai gan tiešā ietekme uz makroekonomisko vidi varētu nebūt acīmredzama nekavējoties, šie grozījumi veicina ekonomisko aktivitāti un tiesiskumu, kas ir būtiski makroekonomiskās stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības elementi.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Nozaru konkurētspēja varētu tikt ietekmēta šādi:
1.Samazināta finansiālā slodze mazajiem un vidējiem uzņēmumiem: mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar finansiāliem izaicinājumiem, meklējot taisnīgumu tiesā, jo tiesvedības izmaksas tiem var būt proporcionāli lielākas salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Samazinot valsts nodevas, var tik palielināta mazo un vidējo uzņēmumu spēja aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā, tādējādi veicinot vienlīdzīgākas konkurences apstākļus starp lieliem un maziem uzņēmumiem.
2.Viecināta piekļuve tiesiskajai aizsardzībai: Uzlabojot tiesu sistēmas pieejamību, tiek veicināta ātrāka un efektīvāka parāda piedziņa, kas ir īpaši svarīgi nozarēs, kurās bieži saskaras ar parādu piedziņas problēmām. Tas var veicināt uzņēmumu finansiālo stabilitāti, palielinot to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
3.Taisnīga konkurences veicināšana: Samazinot šķēršļus tiesiskās aizsardzības iegūšanai, likuma grozījumi var palīdzēt nodrošināt, ka visi tirgus dalībnieki ievēro likumu, tādējādi veicinot godīgu konkurenci. Tas ir īpaši svarīgi nozarēs, kurās ir augsts konkurences līmenis un kur regulāri rodas strīdi par līgumu izpildi vai parādu piedziņu.
4.Veicināta labvēlīga investīciju vide: Uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un samazinot tiesisko nedrošību, likuma grozījumi var veicināt uzņēmumus veikt investīcijas inovācijās un paplašināt savu darbību. Tas ir īpaši svarīgi tehnoloģiju, ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kurās inovācija un ātra reaģēšanas spēja uz tirgus izmaiņām ir konkurētspējas pamatā.
5.Paaugstināta starptautiskā konkurētspēja: Veicinot tiesu sistēmas pieejamību un samazinot uzņēmumu finansiālās izmaksas, tiek veidoti labvēlīgāki apstākļi uzņēmumu starptautiskajai konkurētspējai. Tas palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un atvieglo uzņēmumu paplašināšanos ārējos tirgos.
1.Samazināta finansiālā slodze mazajiem un vidējiem uzņēmumiem: mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar finansiāliem izaicinājumiem, meklējot taisnīgumu tiesā, jo tiesvedības izmaksas tiem var būt proporcionāli lielākas salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Samazinot valsts nodevas, var tik palielināta mazo un vidējo uzņēmumu spēja aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā, tādējādi veicinot vienlīdzīgākas konkurences apstākļus starp lieliem un maziem uzņēmumiem.
2.Viecināta piekļuve tiesiskajai aizsardzībai: Uzlabojot tiesu sistēmas pieejamību, tiek veicināta ātrāka un efektīvāka parāda piedziņa, kas ir īpaši svarīgi nozarēs, kurās bieži saskaras ar parādu piedziņas problēmām. Tas var veicināt uzņēmumu finansiālo stabilitāti, palielinot to konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskā līmenī.
3.Taisnīga konkurences veicināšana: Samazinot šķēršļus tiesiskās aizsardzības iegūšanai, likuma grozījumi var palīdzēt nodrošināt, ka visi tirgus dalībnieki ievēro likumu, tādējādi veicinot godīgu konkurenci. Tas ir īpaši svarīgi nozarēs, kurās ir augsts konkurences līmenis un kur regulāri rodas strīdi par līgumu izpildi vai parādu piedziņu.
4.Veicināta labvēlīga investīciju vide: Uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un samazinot tiesisko nedrošību, likuma grozījumi var veicināt uzņēmumus veikt investīcijas inovācijās un paplašināt savu darbību. Tas ir īpaši svarīgi tehnoloģiju, ražošanas un pakalpojumu nozarēm, kurās inovācija un ātra reaģēšanas spēja uz tirgus izmaiņām ir konkurētspējas pamatā.
5.Paaugstināta starptautiskā konkurētspēja: Veicinot tiesu sistēmas pieejamību un samazinot uzņēmumu finansiālās izmaksas, tiek veidoti labvēlīgāki apstākļi uzņēmumu starptautiskajai konkurētspējai. Tas palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un atvieglo uzņēmumu paplašināšanos ārējos tirgos.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams, ka jaunais regulējums, īpaši izmaiņas valsts nodevu apmēros un brīdinājuma izsniegšanas kārtībā (saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā procesa ietvaros), radīs pozitīvu ietekmi arī uz uzņēmējdarbības vidi un sabiedrību kopumā. Kā tas atzīmēts 2023. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā salīdzinošā pārskatā par tiesu sistēmu neatkarību, kvalitāti un efektivitāti Eiropas Savienības dalībvalstīs - efektīvai tiesu sistēmai, kas aizstāv tiesiskumu, ir pozitīva ekonomiskā ietekme. Ja tiesu sistēmas nodrošina tiesību ievērošanu, kreditori labprātāk sniedz aizdevumus, uzņēmumi nerīkojas oportūnistiski, samazinās darījumu izmaksas un inovatīvi uzņēmumi labprātāk veic ieguldījumus. Labi funkcionējošu valstu tiesu sistēmu labvēlīgā ietekme uz ekonomiku ir pamatota daudzos un dažādos pētījumos un akadēmiskajā literatūrā, tostarp Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, Pasaules Ekonomikas foruma un Pasaules Bankas publikācijās (Questions and Answers about the 2023 EU Justice Scoreboard. Pieejams: https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/qanda_23_3128 ).
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ziņojumā aicinājusi apsvērt jautājumus, kas saistīti ar valsts nodevu, citu tiesāšanās izdevumu, spriedumu izpildes izdevumu u. c. apmēru, ieviešot vienotu, taisnīgu un samērīgu izdevumu aprēķināšanas kārtību. FICIL vērš uzmanību uz nepieciešamību noteikt valsts nodevu maksimālos apmērus, lai novētstu netaisnīgo situāciju, kas var rasties lietās ar lielu prasības summu, kur valsts nodevas nav samērīgas ar tiesu patērētajiem administratīvajiem resursiem. FICIL arī norāda, ka ir veikuši izpēti Baltijā un Ziemeļvalstīs un secinājuši, ka valsts nodevu maksimālais apmērs šajās valstīs nepārsniedz 7–10 tūkst. euro par prasības iesniegšanu, līdz ar to līdzīga maksimālā nodeva būtu nosakāma arī Latvijā.(Ārvalstu investoru padomes Latvijā 2021.gada nostāja attiecībā uz tiesu efektivitātes un investīciju aizsardzības jautājumiem. 5.lpp- 10.pp Pieejams: https://www.ficil.lv/high-council/ficil-high-council-meeting-2021/) Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz budžetu, bet radītu investīcijām labvēlīgu vidi - Tieslietu ministrija likumprojektā noteikusi maksimālo valsts nodevas apmēru - 25 000 euro.
Tātad no minētā izriet, ka, piemēram, uz valsts nodevu apmēra samazinājumu nevar skatīties tikai, kā uz zaudētiem ienākumiem valsts budžetā no valsts nodevas samazināšanas, šādu grozījumu ietekme ir daudz kompleksāka, jo tieši nodevu samazinājums var veicināt personu vēršanos tiesā savu tiesību un interešu aizsardzībai, turpretī nesamērīgi augsti nodevu apmēri attur personas no vēršanās tiesā ar pamatotām prasībām, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā.
Rezumējot, pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību izpaudīsies šādi:
1.Samazināta finansiālā slodze uzņēmumiem un citām privātpersonām: Ar valsts nodevu samazinājumu un maksimālās nodevas noteikšanu tiks samazināta finansiālā slodze uzņēmumiem un privātpersonām, aizstāvot savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā. Tas veicinās pieeju tiesai, motivējot uzņēmumus un privātpersonas meklēt tiesiskus risinājumus.
2.Palielināta ekonomiskā aktivitāte: Samazinot šķēršļus tiesvedības uzsākšanai, tiek veicināta aktīvāka naudas līdzekļu aprite un strīdu atrisināšana, kas var novest pie efektīvākas parādu piedziņas un uzlabot finansiālo stabilitāti. Tas var veicināt investīcijas un uzņēmējdarbības paplašināšanu, tādējādi nodrošinot ekonomisko izaugsmi.
3. Vairota uzticība tiesu varai: Pieņemot, ka samazinātās valsts nodevas padarīs tiesu sistēmu pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam, tas var uzlabot tiesiskās aizsardzības kvalitātei un veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai.
4.Viecināta parādu atmaksa: Grozījumi var motivēt parādniekus aktīvāk atmaksāt parādus, jo zinot, ka kreditori tagad varēs efektīvāk un ar mazākām izmaksām vērsties tiesā, tas var veicināt parādniekus savlaicīgi atmaksāt parādus, tādējādi samazinot ieilgušas parādu atgūšanas situācijas.
Arī Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ziņojumā aicinājusi apsvērt jautājumus, kas saistīti ar valsts nodevu, citu tiesāšanās izdevumu, spriedumu izpildes izdevumu u. c. apmēru, ieviešot vienotu, taisnīgu un samērīgu izdevumu aprēķināšanas kārtību. FICIL vērš uzmanību uz nepieciešamību noteikt valsts nodevu maksimālos apmērus, lai novētstu netaisnīgo situāciju, kas var rasties lietās ar lielu prasības summu, kur valsts nodevas nav samērīgas ar tiesu patērētajiem administratīvajiem resursiem. FICIL arī norāda, ka ir veikuši izpēti Baltijā un Ziemeļvalstīs un secinājuši, ka valsts nodevu maksimālais apmērs šajās valstīs nepārsniedz 7–10 tūkst. euro par prasības iesniegšanu, līdz ar to līdzīga maksimālā nodeva būtu nosakāma arī Latvijā.(Ārvalstu investoru padomes Latvijā 2021.gada nostāja attiecībā uz tiesu efektivitātes un investīciju aizsardzības jautājumiem. 5.lpp- 10.pp Pieejams: https://www.ficil.lv/high-council/ficil-high-council-meeting-2021/) Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz budžetu, bet radītu investīcijām labvēlīgu vidi - Tieslietu ministrija likumprojektā noteikusi maksimālo valsts nodevas apmēru - 25 000 euro.
Tātad no minētā izriet, ka, piemēram, uz valsts nodevu apmēra samazinājumu nevar skatīties tikai, kā uz zaudētiem ienākumiem valsts budžetā no valsts nodevas samazināšanas, šādu grozījumu ietekme ir daudz kompleksāka, jo tieši nodevu samazinājums var veicināt personu vēršanos tiesā savu tiesību un interešu aizsardzībai, turpretī nesamērīgi augsti nodevu apmēri attur personas no vēršanās tiesā ar pamatotām prasībām, kas savukārt nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības un investīciju vidi Latvijā.
Rezumējot, pozitīvā ietekme uz tautsaimniecību izpaudīsies šādi:
1.Samazināta finansiālā slodze uzņēmumiem un citām privātpersonām: Ar valsts nodevu samazinājumu un maksimālās nodevas noteikšanu tiks samazināta finansiālā slodze uzņēmumiem un privātpersonām, aizstāvot savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā. Tas veicinās pieeju tiesai, motivējot uzņēmumus un privātpersonas meklēt tiesiskus risinājumus.
2.Palielināta ekonomiskā aktivitāte: Samazinot šķēršļus tiesvedības uzsākšanai, tiek veicināta aktīvāka naudas līdzekļu aprite un strīdu atrisināšana, kas var novest pie efektīvākas parādu piedziņas un uzlabot finansiālo stabilitāti. Tas var veicināt investīcijas un uzņēmējdarbības paplašināšanu, tādējādi nodrošinot ekonomisko izaugsmi.
3. Vairota uzticība tiesu varai: Pieņemot, ka samazinātās valsts nodevas padarīs tiesu sistēmu pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam, tas var uzlabot tiesiskās aizsardzības kvalitātei un veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai.
4.Viecināta parādu atmaksa: Grozījumi var motivēt parādniekus aktīvāk atmaksāt parādus, jo zinot, ka kreditori tagad varēs efektīvāk un ar mazākām izmaksām vērsties tiesā, tas var veicināt parādniekus savlaicīgi atmaksāt parādus, tādējādi samazinot ieilgušas parādu atgūšanas situācijas.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Paredzams, ka nodevu samazinājums mazākas vērtības prasībām līdz 7500 euro veicinās personu vēršanos tiesā. Šobrīd salīdzinoši augstie nodevu apmēri ietekmē personu tiesības uz taisnīgu tiesu, jo, ja nodeva sastāda lielu vai pat lielāko daļu no pašas prasības, tad persona, iespējams, izvēlēsies neaizsargāt sava tiesības un intereses tiesā. Tāpat, kā jau iepriekš tika norādīts - mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar finansiāliem izaicinājumiem, meklējot taisnīgumu tiesā, jo tiesvedības izmaksas tiem var būt proporcionāli lielākas salīdzinājumā ar lielajiem uzņēmumiem. Samazinot valsts nodevas, var tikt palielināta mazo un vidējo uzņēmumu spēja aizstāvēt savas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses tiesā, tādējādi veicinot vienlīdzīgākas konkurences apstākļus starp lieliem un maziem uzņēmumiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
No Ekonomikas ministrijas izstrādātā informatīvā ziņojuma "Par īstenojamiem pasākumiem, lai veicinātu aktīvāku publisko pasūtītāju iesaisti zaudējumu atgūšanā, kas tiem radušies organizētajos iepirkumos tirgus dalībnieku īstenoto konkurences tiesību pārkāpumu dēļ" - publiskie pasūtītāji ir viens no subjektiem, kas ir tiesīgs vērsties tiesā ar zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret karteļa dalībniekiem. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka attiecībā uz iespēju prasīt kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies tāda līguma vai rīcības rezultātā, kas var ierobežot vai traucēt konkurenci, vispirms ir jāatceras, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, valsts tiesām, uz kurām gulstas Kopienu tiesību normu piemērošanas pienākums to kompetences ietvaros, ir jānodrošina šo normu pilna iedarbība un jāaizsargā indivīdiem piešķirtās tiesības. Pilna Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 85. panta iedarbība un it īpaši tā 1. punktā noteiktā aizlieguma lietderīgā iedarbība var būt apdraudēta, ja jebkura persona nevarētu prasīt atlīdzību par zaudējumiem, kas tai radušies līguma rezultātā, vai par rīcību, kas var ierobežot vai traucēt konkurenci (EST 20.09.2001. spriedums lietā Nr. C-453/99, Courage Ltd, 25., 26. punkts. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:61999CJ0453&from=LV.).
Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko pasūtītāju vēršanos tiesā, lai atgūtu zaudējumus, kas tiem nodarīti konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā un šāda vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu tiešā veidā pozitīvi ietekmēs konkurenci. Minēto arī var attiecināt uz likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kas saistīti ar zaudējumu piedziņu par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.
Tāpat arī jānorāda, ka zemākas tiesvedības izmaksas un uzlabota tiesiskā aizsardzība tiesā var mudināt uzņēmumus investēt inovācijās un jaunu produktu izstrādē, kā arī veicināt tirgus dažādošanu. Tas noved pie veselīgākas konkurences un piedāvājuma dažādības tirgū, kas ir arī patērētāju interesēs.
Likumprojekta mērķis ir veicināt publisko pasūtītāju vēršanos tiesā, lai atgūtu zaudējumus, kas tiem nodarīti konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā un šāda vēršanās tiesā ar prasību par zaudējumu atlīdzināšanu tiešā veidā pozitīvi ietekmēs konkurenci. Minēto arī var attiecināt uz likumprojektā ietvertajiem grozījumiem, kas saistīti ar zaudējumu piedziņu par Digitālo tirgu aktu pārkāpumiem.
Tāpat arī jānorāda, ka zemākas tiesvedības izmaksas un uzlabota tiesiskā aizsardzība tiesā var mudināt uzņēmumus investēt inovācijās un jaunu produktu izstrādē, kā arī veicināt tirgus dažādošanu. Tas noved pie veselīgākas konkurences un piedāvājuma dažādības tirgū, kas ir arī patērētāju interesēs.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
10 990 408
0
10 990 408
-236 140
10 990 408
-236 140
-236 140
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
10 990 408
0
10 990 408
-236 140
10 990 408
-236 140
-236 140
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
645 408
0
645 408
-236 140
645 408
-236 140
-236 140
2.1. valsts pamatbudžets
645 408
0
645 408
-236 140
645 408
-236 140
-236 140
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
10 345 000
0
10 345 000
0
10 345 000
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
10 345 000
0
10 345 000
0
10 345 000
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Uz Civilprocesa likumu ir attiecināmi valsts pamatbudžeta ieņēmumi no valsts nodevām – nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs un nodeva par izpildu dokumentu iesniegšanu, un ieņēmumi no ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" plānoti ieņēmumi 10 990 408 euro:
1. nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs plānota 10 000 000 euro un nodeva par izpildu dokumentu iesniegšanu – 345 000 euro.
2. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civilprocesā plānoti 645 408 euro
Likumprojekts paredz 2025.gadā un turpmāk ik gadu ieņēmumu samazinājumu par 236 140 euro:
1. valsts nodevu apmēra pārskatīšanas (grozījumi CPL 34. pantā) rezultātā paredzams valsts nodevu ieņēmumu samazinājumu – 236 140 euro apmērā;
2. ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, ja sūtījums paredzēts iekšzemē, iekļaušanu valsts nodevas apmērā (grozījumi CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā), paredzams valsts nodevu ieņēmumu palielinājums + 581 060 euro apmērā;
3. ņemot vērā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, ja sūtījums paredzēts iekšzemē, iekļaušanu valsts nodevas apmērā (grozījumi CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā) paredzams Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem samazinājums - 581 060 euro apmērā.
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" plānoti ieņēmumi 10 990 408 euro:
1. nodeva par darbību veikšanu tiesu iestādēs plānota 10 000 000 euro un nodeva par izpildu dokumentu iesniegšanu – 345 000 euro.
2. Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civilprocesā plānoti 645 408 euro
Likumprojekts paredz 2025.gadā un turpmāk ik gadu ieņēmumu samazinājumu par 236 140 euro:
1. valsts nodevu apmēra pārskatīšanas (grozījumi CPL 34. pantā) rezultātā paredzams valsts nodevu ieņēmumu samazinājumu – 236 140 euro apmērā;
2. ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, ja sūtījums paredzēts iekšzemē, iekļaušanu valsts nodevas apmērā (grozījumi CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā), paredzams valsts nodevu ieņēmumu palielinājums + 581 060 euro apmērā;
3. ņemot vērā ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu, piegādāšanu, izsniegšanu un rakstveida pierādījumu atgriešanu, ja sūtījums paredzēts iekšzemē, iekļaušanu valsts nodevas apmērā (grozījumi CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā) paredzams Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem samazinājums - 581 060 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Detalizēts aprēķins pievienots anotācijas pielikumā "Detalizēts valsts nodevu ieņēmumu un ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu ieņēmumu aprēķins".
Ieņēmumu izmaiņu aprēķiniem izmantoti Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrētie dati 2023. gadā par pieteikumu skaitu sadalījumā pa lietu kategorijām, prasību summām un aprēķinātajām valsts nodevām.
Tomēr jāņem vērā, ka pieteikumu skaits un prasības summas nākotnē nav prognozējamas, līdz ar to ietekme uz budžetu ir indikatīva.
Ieņēmumu izmaiņu aprēķiniem izmantoti Tiesu informatīvajā sistēmā reģistrētie dati 2023. gadā par pieteikumu skaitu sadalījumā pa lietu kategorijām, prasību summām un aprēķinātajām valsts nodevām.
Tomēr jāņem vērā, ka pieteikumu skaits un prasības summas nākotnē nav prognozējamas, līdz ar to ietekme uz budžetu ir indikatīva.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam" Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" izdevumi par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem civilprocesā plānoti 645 408 euro, tai skaitā 581 060 euro attiecināmi uz Likumprojektu, bet 64 348 euro citi lietas izskatīšanas izdevumi (par ekspertīzes veikšanu, tulkošanu, ceļa un viesnīcas izdevumi lieciniekiem un ekspertiem).
Saskaņā ar Ministru kabineta 11.01.2022. noteikumiem Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro, ar saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saistīto tiesas dokumentu izsniegšanas izdevumi ir 4 euro un ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie izdevumi lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.
Plānotie izdevumi lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir 331 400 euro (82 850 pieteikumi x 4 euro). Pārējās civillietās 249 660 euro (24 966 pieteikumi x 2,5 vidējais pasta sūtījumu skaits lietā x 2 euro + 24 966 pieteikumi x 5 euro vidējais biroja papīra un toneru patēriņš uz vienu lietu).
Grozījumi CPL 406.6 pantā paredz atteikties no brīdinājuma un atbildes veidlapas izsniegšanas parādniekam pret parakstu un paredz, ka brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam – juridiskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīves vietas adresi (šobrīd likums paredz, ka brīdinājumu un atbildes veidlapu parādniekam izsniedz pret parakstu, tas ir ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu).
Līdz ar to prognozējams izdevumu samazinājums par paziņojumiem- 182 270 euro (2,20 euro (saskaņā ar pasta pakalpojumu tarifiem) x 82 850 pieteikumi).
Prognozējams, ka aptuveni 25,9 procentos gadījumu, jeb par 21 462 pieteikumiem, brīdinājums un atbildes veidlapa parādniekam tiks nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi un prognozējams izdevumu samazinājums -53 870 euro (2,51 euro (saskaņā ar pasta pakalpojumu tarifiem ierakstīta vēstule līdz 20 g) x 21 462 sūtījumi).
Izdevumu samazinājums pavisam – 182 270 euro + 53 870 euro = -236 140 euro
Ņemot vērā, ka ieņēmumi par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem tiks iekļauti valsts nodevas apmērā (grozījumi CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā), kas rada valsts nodevas ieņēmumu palielinājumu 581 060 euro, bet ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem samazinājumu par šo summu, kā arī izdevumu samazinājumu par 236 140 euro saistībā ar grozījumiem CPL 406.6 pantā, tad izdevumu segšanai par 344 920 euro (581 060 euro – 236 140 euro) jāpalielina Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.
Saskaņā ar Ministru kabineta 11.01.2022. noteikumiem Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība" tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanas un izsniegšanas izdevumi, kā arī rakstveida pierādījumu atgriešanas izdevumi vienam pasta sūtījumam ir 2 euro, ar saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā saistīto tiesas dokumentu izsniegšanas izdevumi ir 4 euro un ar tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanu saistītie izdevumi lietā, kurā drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjoms ir līdz 250 lapām (viens sējums), tiesas dokumentu atvasinājumu izgatavošanas izdevumi ir 5 euro. Par katru nākamo drukāto, kopēto un skenēto tiesas dokumentu apjomu līdz 250 lapām tiek pieskaitīti 5 euro.
Plānotie izdevumi lietās par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir 331 400 euro (82 850 pieteikumi x 4 euro). Pārējās civillietās 249 660 euro (24 966 pieteikumi x 2,5 vidējais pasta sūtījumu skaits lietā x 2 euro + 24 966 pieteikumi x 5 euro vidējais biroja papīra un toneru patēriņš uz vienu lietu).
Grozījumi CPL 406.6 pantā paredz atteikties no brīdinājuma un atbildes veidlapas izsniegšanas parādniekam pret parakstu un paredz, ka brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam – juridiskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarēto dzīves vietas adresi (šobrīd likums paredz, ka brīdinājumu un atbildes veidlapu parādniekam izsniedz pret parakstu, tas ir ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu).
Līdz ar to prognozējams izdevumu samazinājums par paziņojumiem- 182 270 euro (2,20 euro (saskaņā ar pasta pakalpojumu tarifiem) x 82 850 pieteikumi).
Prognozējams, ka aptuveni 25,9 procentos gadījumu, jeb par 21 462 pieteikumiem, brīdinājums un atbildes veidlapa parādniekam tiks nosūtīta uz oficiālo elektronisko adresi un prognozējams izdevumu samazinājums -53 870 euro (2,51 euro (saskaņā ar pasta pakalpojumu tarifiem ierakstīta vēstule līdz 20 g) x 21 462 sūtījumi).
Izdevumu samazinājums pavisam – 182 270 euro + 53 870 euro = -236 140 euro
Ņemot vērā, ka ieņēmumi par ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem tiks iekļauti valsts nodevas apmērā (grozījumi CPL 39. panta pirmās daļas 5. punktā), kas rada valsts nodevas ieņēmumu palielinājumu 581 060 euro, bet ieņēmumu no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem samazinājumu par šo summu, kā arī izdevumu samazinājumu par 236 140 euro saistībā ar grozījumiem CPL 406.6 pantā, tad izdevumu segšanai par 344 920 euro (581 060 euro – 236 140 euro) jāpalielina Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" dotācija no vispārējiem ieņēmumiem.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Pēc likumprojekta pieņemšanas Saeimā Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai veikt sekojošas izmaiņas likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa ietvaru sagatavošanas procesā:
1)Tieslietu ministrijai iesniegt priekšlikumu Finanšu ministrijā palielināt pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas prognozi kārtējam gadam un turpmākajiem gadiem par 344 920 euro, tai skaitā palielinot nodevu par darbību veikšanu tiesu iestādēs par 284 920 euro un palielinot nodevu par izpildu dokumentu iesniegšanu par 60 000 euro.
2)Finanšu ministrijai palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" un izdevumus precēm un pakalpojumiem kārtējam gadam un turpmākajiem gadiem par 344 920 euro, vienlaicīgi par šo summu samazinot ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem.
3)Tieslietu ministrijai iesniegt priekšlikumu Finanšu ministrijā samazināt ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem kārtējā gadā un turpmākajiem gadiem par 236 140 euro Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas".
1)Tieslietu ministrijai iesniegt priekšlikumu Finanšu ministrijā palielināt pamatbudžetā iemaksājamās valsts nodevas prognozi kārtējam gadam un turpmākajiem gadiem par 344 920 euro, tai skaitā palielinot nodevu par darbību veikšanu tiesu iestādēs par 284 920 euro un palielinot nodevu par izpildu dokumentu iesniegšanu par 60 000 euro.
2)Finanšu ministrijai palielināt dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas" un izdevumus precēm un pakalpojumiem kārtējam gadam un turpmākajiem gadiem par 344 920 euro, vienlaicīgi par šo summu samazinot ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem.
3)Tieslietu ministrijai iesniegt priekšlikumu Finanšu ministrijā samazināt ieņēmumus no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un izdevumus precēm un pakalpojumiem kārtējā gadā un turpmākajiem gadiem par 236 140 euro Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 03.02.00 "Apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesas".
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums
Pamatojums un apraksts
98. un 98.prim pants
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2022. gada 11. janvāra noteikumi Nr. 20 "Ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu aprēķināšanas kārtība"
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar šo likumprojektu tiek grozīts CPL 39. pants un šie Ministru kabineta noteikumi ir izdoti saskaņā ar CPL 39.panta otro daļu - visticamāk būs nepieciešams izdot šos Ministru kabineta noteikumus no jauna vai attiecīgi grozīt, jo daļa ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem, kuru apmēri ir norādīti Ministru kabineta noteikumos ar šo likumprojektu tiks iekļauti valsts nodevā.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.1.3. Ministru kabineta 2009. gada 21. jūlija noteikumi Nr. 792 "Noteikumi par saistību piespiedu izpildīšanas brīdinājuma kārtībā izmantojamām veidlapām".
Pamatojums un apraksts
Ņemot vērā, ka ar likumprojektu ir plānots iekļaut brīdinājuma izsniegšanas izmaksas valsts nodevā, tad būs nepieciešams izdot šos Ministru kabineta noteikumus no jauna vai attiecīgi grozīt, jo šobrīd, piemēram, aizpildot minēto noteikumu veidlapu "Pieteikuma paraugs par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā", tajā atsevišķi ir jānorāda samaksa par ar brīdinājuma izsniegšanu saistītajiem izdevumiem, kā arī ir jānorāda informācija par dokumentu, kas apstiprina ar brīdinājuma izsniegšanu saistīto izdevumu samaksu. Tāpat likumprojekts paredz atteikties no brīdinājuma izsniegšanas ar tiesu izpildītāja starpniecību un šobrīd, aizpildot minēto veidlapu - tajā ir iespēja izvēlēties šādu brīdinājuma izsniegšanas veidu, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās CPL vairs nebūs aktuāls. Turklāt CPL darba grupā tika izteikts priekšlikums, ka minēto noteikumu veidlapā "Brīdinājuma paraugs par maksājuma saistības piespiedu izpildīšanu" būtu apsverama iespēja ietvert informatīvu norādi parādniekam par sekām, kas var iestāties, ja parādnieks nepamatoti iebildīs pret maksājuma saistības pamatotību, proti, ka tad pret viņu var vērsties prasības tiesvedības kārtībā, kas tikai palielinās parāda apmēru.
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ekonomikas ministrija, Patentu valde, Tiesu administrācija, Valsts zemes dienests, Konkurences padomeNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Finanšu nozares asociācijaCits
LATVIJAS PROFESIONĀLO PATENTPILNVARNIEKU ASOCIĀCIJA, Latvijas Republikas Augstākā tiesa, RĪGAS PILSĒTAS TIESA, Rīgas rajona tiesa; Rīgas apgabaltiesa; Kurzemes apgabaltiesa; Zemgales apgabaltiesa; Zemgales rajona tiesa; Ekonomisko lietu tiesa; Latvijas Universitāte; Latvijas Zvērinātu advokātu padome; Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome,6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta TAP portālā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā".
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana notika no 31.05.2024. līdz 17.06.2024. Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti. https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e9acafcd-4614-4822-9baa-f09864d6b3aa
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padome, Rīgas pilsētas tiesa, Rīgas apgabaltiesa
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padome sūdzību lietās piedalīsies kā lietas dalībnieks
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
-
8. Cita informācija
-
-
7.5. Cita informācija
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Detalizēts valsts nodevu ieņēmumu un ar lietas izskatīšanu
saistīto izdevumu ieņēmumu aprēķins