24-TA-2240: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumu Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 264) 18. punkts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām”” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts saskaņā ar MK noteikumu Nr. 264 18. punktu, lai atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem aktualizētu Profesiju klasifikatoru.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Profesiju klasifikators veidots, adaptējot Starptautiskās Darba organizācijas izstrādāto un 2008. gada martā pieņemto Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju International Standard Classification of Occupations (ISCO-08).
Profesiju klasifikators ir apstiprināts ar MK noteikumiem Nr. 264, kuru pielikumā izveidots profesiju saraksts. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju, arodu, amatu, specialitāšu saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.
Profesiju klasifikatorā iekļautais termins „profesija” ir lietots saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, kur termins "profesija” tiek skaidrots kā arods, amats, specialitāte.
Profesiju klasifikators attiecas uz darba tirgus jomu un darba tirgū ir, piemēram, vēlēti amati (likumdevēji), amatpersonu amati, vadītāju amati, speciālistu amati un profesijas, speciālistu un strādnieku profesiju specializācijas, strādnieku amati un profesijas, un amati, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību.
Profesijas nosaukums var sakrist ar ieņemamā amata nosaukumu, bet var būt arī, ka profesijas nosaukums nesakrīt ar ieņemamā amata nosaukumu, t.i., atbilstoši iegūtajai profesionālajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai persona var ieņemt vairākus profesijai atbilstošus amatus.
Profesiju klasifikatorā profesijas klasificētas grupās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas noteiktiem kodiem, kā arī noteiktas to kvalifikācijas pamatprasības un profesionālās darbības pamatuzdevumi.
Saskaņā ar Profesiju klasifikatora struktūru un izstrādāto MK noteikumu Nr. 264 mērķi (nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu) nav paredzēts iekļaut katrai profesijai konkrētas prasības konkrētā jomā.
Profesiju klasifikators ir apstiprināts ar MK noteikumiem Nr. 264, kuru pielikumā izveidots profesiju saraksts. Profesiju klasifikators ir sistematizēts profesiju, arodu, amatu, specialitāšu saraksts, kas veidots, lai nodrošinātu starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu.
Profesiju klasifikatorā iekļautais termins „profesija” ir lietots saskaņā ar Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punktā noteikto, kur termins "profesija” tiek skaidrots kā arods, amats, specialitāte.
Profesiju klasifikators attiecas uz darba tirgus jomu un darba tirgū ir, piemēram, vēlēti amati (likumdevēji), amatpersonu amati, vadītāju amati, speciālistu amati un profesijas, speciālistu un strādnieku profesiju specializācijas, strādnieku amati un profesijas, un amati, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību.
Profesijas nosaukums var sakrist ar ieņemamā amata nosaukumu, bet var būt arī, ka profesijas nosaukums nesakrīt ar ieņemamā amata nosaukumu, t.i., atbilstoši iegūtajai profesionālajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai persona var ieņemt vairākus profesijai atbilstošus amatus.
Profesiju klasifikatorā profesijas klasificētas grupās atbilstoši Starptautiskās Darba organizācijas noteiktiem kodiem, kā arī noteiktas to kvalifikācijas pamatprasības un profesionālās darbības pamatuzdevumi.
Saskaņā ar Profesiju klasifikatora struktūru un izstrādāto MK noteikumu Nr. 264 mērķi (nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu darbaspēka uzskaiti un salīdzināšanu) nav paredzēts iekļaut katrai profesijai konkrētas prasības konkrētā jomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Labklājības ministrija ir saņēmusi priekšlikumus Profesiju klasifikatora aktualizēšanai no publisko un privāto tiesību subjektiem un izvērtējusi iesniegtos priekšlikumus un pamatojošos dokumentus, un atbilstoši MK noteikumu Nr. 264 20. punktam, apzinot arī attiecīgās nozares ministrijas vai ekspertu viedokli par jaunu profesiju iekļaušanu Profesiju klasifikatorā, sagatavojusi noteikumu projektu par izmaiņām Profesiju klasifikatorā. Noteikumu projektā iestrādāti priekšlikumi Profesiju klasifikatora aktualizēšanai, tai skaitā Profesiju klasifikatorā tiek iekļautas jaunas profesijas un noteikti to pamatuzdevumi.
Informācija par priekšlikumiem Profesiju klasifikatora profesiju aktualizēšanai ir sniegta anotācijas pielikumā tabulas veidā.
Saskaņā ar Darba likuma 56. panta ceturto daļu darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Līdz ar to, Profesiju klasifikatorā nav jānosaka prasība par svešvalodu zināšanām. Savukārt profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu nosaka Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz svītrot no atsevišķās grupas "9112 Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji" profesiju pamatuzdevumu uzskaitījuma, uzdevumu spēt sazināties ar viesi valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
Vienlaikus, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, noteikumu projekts paredz Profesiju klasifikatora pielikuma 199.4. apakšpunktā aizstāt vārdus "zinātniskais grāds" ar vārdiem "doktora grāds". Termins zinātniskais grāds Augstskolu likumā vairs netiek lietots. Termins "doktora grāds" aptver abus doktora grāda veidus, kādi pašreiz ir.
Pamatojoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra priekšlikumu, tika paplašināts Profesiju klasifikatora atsevišķās grupas "5142 Skaistumkopšanas un tai radniecīgu profesiju darbinieki" profesiju pamatuzdevumu apraksts, lai iekļautu uzdevumus, kas atbilst radošo industriju jomā strādājošo stilistu uzdevumiem.
Informācija par priekšlikumiem Profesiju klasifikatora profesiju aktualizēšanai ir sniegta anotācijas pielikumā tabulas veidā.
Saskaņā ar Darba likuma 56. panta ceturto daļu darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos. Līdz ar to, Profesiju klasifikatorā nav jānosaka prasība par svešvalodu zināšanām. Savukārt profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu nosaka Ministru kabineta 2022. gada 8. marta noteikumi Nr. 157 “Noteikumi par valsts valodas zināšanu apjomu, valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību un valsts nodevu par valsts valodas prasmes pārbaudi”.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projekts paredz svītrot no atsevišķās grupas "9112 Biroju, viesnīcu un citu telpu apkopēji" profesiju pamatuzdevumu uzskaitījuma, uzdevumu spēt sazināties ar viesi valsts valodā un vismaz vienā svešvalodā.
Vienlaikus, ņemot vērā Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumu, noteikumu projekts paredz Profesiju klasifikatora pielikuma 199.4. apakšpunktā aizstāt vārdus "zinātniskais grāds" ar vārdiem "doktora grāds". Termins zinātniskais grāds Augstskolu likumā vairs netiek lietots. Termins "doktora grāds" aptver abus doktora grāda veidus, kādi pašreiz ir.
Pamatojoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra priekšlikumu, tika paplašināts Profesiju klasifikatora atsevišķās grupas "5142 Skaistumkopšanas un tai radniecīgu profesiju darbinieki" profesiju pamatuzdevumu apraksts, lai iekļautu uzdevumus, kas atbilst radošo industriju jomā strādājošo stilistu uzdevumiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- darba ņēmēji (kosmetologi)
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir netieša ietekme uz darba ņēmējiem. Ņemot vērā to, ka noteikumu projekts paredz veikt izmaiņas profesijas "KOSMETOLOGS" nosaukumā, tiks veikti grozījumi esošajos darba līgumos.
Juridiskās personas
- darba devēji
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz darba devējiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes veiktā Darbaspēka apsekojuma datiem, 2023. gadā darba devēju skaits bija 33 956.
Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu.
Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kopš 2013. gada 1. jūlija vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.
Tātad jau tagad darba devējiem ir jāsniedz informācija par darba ņēmēja profesijas nosaukumu un profesijas kodu, kas atbilst darba līgumā noteiktajai profesijai atbilstoši Profesiju klasifikatoram. To, ka, Profesiju klasifikators tiek papildināts ar jaunām profesijām (līdz ar to ar jauniem kodiem), nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo, ja pašlaik šādas profesijas nav, tad par tādu nav slēgts arī darba līgums. Savukārt pēc jauno profesiju spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar darbiniekiem jaunajās profesijās, darba devējam, kā par jebkuru citu darba ņēmēja profesiju, būs jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam.
Darba likuma 40. panta otrās daļas 5. punkts nosaka, ka darba līgumā norāda darbinieka arodu, amatu, specialitāti atbilstoši Profesiju klasifikatoram un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu.
Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8.4 punkts nosaka, ka darba devējs, reģistrējot katru darba ņēmēju Valsts ieņēmumu dienestā un sniedzot ziņas par darba ņēmējiem, kopš 2013. gada 1. jūlija vienlaikus norāda arī darba ņēmēja profesijas (aroda, amata, specialitātes) kodu atbilstoši Profesiju klasifikatoram.
Tātad jau tagad darba devējiem ir jāsniedz informācija par darba ņēmēja profesijas nosaukumu un profesijas kodu, kas atbilst darba līgumā noteiktajai profesijai atbilstoši Profesiju klasifikatoram. To, ka, Profesiju klasifikators tiek papildināts ar jaunām profesijām (līdz ar to ar jauniem kodiem), nevar uzskatīt par darba devēja administratīvā sloga palielinājumu, jo, ja pašlaik šādas profesijas nav, tad par tādu nav slēgts arī darba līgums. Savukārt pēc jauno profesiju spēkā stāšanās, slēdzot darba līgumu ar darbiniekiem jaunajās profesijās, darba devējam, kā par jebkuru citu darba ņēmēja profesiju, būs jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi” (24-TA-609).
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi” paredz izveidot jaunus amatus – ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vietnieka amatu un ostas aizsardzības virsnieka vietnieka amatu.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Satiksmes ministrija, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nodibinājums “Mācību centrs Atbalsts” un biedrība “PEP mammu apvienība”.6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/e8f3c4b9-cd7e-49e3-81b9-6cb262a8361f
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskās apspriešanas laikā iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts darba inspekcija
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 3. janvāra noteikumu Nr. 2 "Noteikumi par statistisko klasifikāciju sarakstu un tajā iekļauto statistisko klasifikāciju ieviešanas, uzturēšanas un publicēšanas kārtību” 5.3. apakšpunktu un pielikuma 32. punktu Labklājības ministrija, kura ir atbildīgā valsts institūcija par Profesiju klasifikatora ieviešanu, uzturēšanu un publicēšanu, Profesiju klasifikatoru izveido mašīnlasāmā formātā, nodrošinot tā publicēšanu ar eksporta iespēju, un saskaņā ar MK noteikumu Nr. 264 5.4. apakšpunktu nodrošina Profesiju klasifikatora elektroniskās versijas bezmaksas pieejamību vismaz CSV, XML un XLSX formātā. Pēc katras Profesiju klasifikatora aktualizācijas valsts institūcijas, kas izmanto Profesiju klasifikatoru savās datu bāzēs (piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā statistikas pārvalde), var lejupielādēt aktualizēto Profesiju klasifikatoru mašīnlasāmā formātā (CSV, XML un XLSX formātā), kas ir atrodams Labklājības ministrijas mājas lapā (adrese: https://www.lm.gov.lv/lv/klasifikacija/profesiju-klasifikators-5/profesiju-klasifikators-aktualizets-2024gada-16augusts). Tādējādi valsts iestādēm tas neradīs papildu izmaksas, jo Profesiju klasifikatora pieejamību nodrošina izstrādātā programmatūra.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Pielikums Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumos Nr. 264 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām"" sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumam (anotācijai).