25-TA-2265: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Likumprojekta "Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā" (turpmāk - likumprojekts) izstrāde izriet no Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 34 25. § 1.9., 2. un 3. punktā dotā uzdevuma Ārlietu ministrijai sagatavot attiecīgus grozījumus nozares normatīvajos aktos, ietverot turpmāk minēto:
1.9.1. personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.9.2. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.9.1. punktā minētajam:
izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.9.2.1. minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.9.2.2. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.9.1. punktā un 1.9.2. punktā minētajam:
1.9.3.1. izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.9.3.2. minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, bet abi par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata;
1.9.4. personām, kuras uzsāks pildīt diplomāta darba pienākumus pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), nebūs tiesību uz izdienas pensiju.
2. Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Kultūras ministriju tiesiskās skaidrības nodrošināšanai izvērtēt nepieciešamību nozaru normatīvajos aktos paredzēt, ka personas, kas ir devušās izdienas pensijā, nedrīkst saņemt izdienas pensiju, ja turpina darba gaitas tajā pašā vai citā izdienas profesijā.
3. Valsts kancelejai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavot grozījumus prokuroru, diplomātu, tiesnešu, KNAB amatpersonu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku izdienas pensiju likumos, paredzot, ka neatkarīgi no vecuma persona varēs tikt atbrīvota no amata (atvaļināta) veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Arodārstu konsīlija lēmumam.
1.9.1. personām (izņemot personas, kuras attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) jau būs ieguvušas tiesības uz izdienas pensijas piešķiršanu atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem) izdienas pensijas aprēķina formulas grozījumus, paredzot, ka aprēķinā neņem vērā pēdējos 2 mēnešus;
1.9.2. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus 1.9.1. punktā minētajam:
izdienas stāžs tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.9.2.1. minimālais izdienas pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
1.9.2.2. personām, kurām attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (01.01.2027.) uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus 1.9.1. punktā un 1.9.2. punktā minētajam:
1.9.3.1. izdienas pensija tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas (atvaļināšanas) no darba (dienesta);
1.9.3.2. minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10 % punktiem, bet abi par 5 % punktiem, ja persona tiek atbrīvota no amata;
1.9.4. personām, kuras uzsāks pildīt diplomāta darba pienākumus pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (01.01.2027.), nebūs tiesību uz izdienas pensiju.
2. Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Kultūras ministriju tiesiskās skaidrības nodrošināšanai izvērtēt nepieciešamību nozaru normatīvajos aktos paredzēt, ka personas, kas ir devušās izdienas pensijā, nedrīkst saņemt izdienas pensiju, ja turpina darba gaitas tajā pašā vai citā izdienas profesijā.
3. Valsts kancelejai, Veselības ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ārlietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sagatavot grozījumus prokuroru, diplomātu, tiesnešu, KNAB amatpersonu, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbinieku izdienas pensiju likumos, paredzot, ka neatkarīgi no vecuma persona varēs tikt atbrīvota no amata (atvaļināta) veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Arodārstu konsīlija lēmumam.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt grozījumus Diplomātu izdienas pensiju likumā (turpmāk - likums), lai risinātu identificētos izdienas pensiju pārnozaru segmentācijas, pieaugošās attālināšanās no valsts vecuma pensijas sistēmas, strauji augošo valsts budžeta izdevumu un izdienas subjektu nodarbinātības riskus, kā arī tiesiski nostiprinātu Ministru kabineta pieņemto lēmumu un nodrošinātu tā īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 25. §) “Informatīvais ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”” 1.9. punktam Likumprojektā noteiktais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta bija paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, tomēr pakāpeniski personu loks tika paplašināts un patlaban izdienas pensiju sistēmu regulē 9 likumi un vairāki saistītie normatīvie akti, aptverot plašu profesiju loku. Izdienas pensijas lielākoties piešķir, pamatojoties uz personas nostrādāto laiku konkrētajā amatā, profesijā vai izdienas laiku un personas sasniegto vecumu. Tomēr pensiju saņēmēju grupas un nosacījumi ir pievienoti situatīvi, ar konkrētu nozarisko motivāciju, kas ir segmentējis izdienas pensiju normatīvo ietvaru, radot būtiskas atšķirības un nevienlīdzības gan izdienas pensiju piešķiršanā, gan aprēķināšanā starp resoriem, kā arī tās nav pārskatītas mainoties apstākļiem nozarēs un kopējā darba tirgū Latvijā. Kopumā izdienas pensiju normatīvā ietvara segmentācija ir novedusi pie vairākām būtiskām atšķirībām izdienas pensiju piešķiršanā un aprēķināšanā starp resoriem:
- pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
- minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
- profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
- vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 euro;
- atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12 176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. euro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030. gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. euro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādejādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz diplomātiem pakāpeniski atkarībā no izdienas stāža, savukārt jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī uzkrātais izdienas stāžs ir mazāks kā 10 gadi. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka diplomāti, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka izdienas pensijas saņemšanai minimāli nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti: reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu no 2027. gada 1. janvāra:
1) piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz diplomātiem, kuri 2027. gada 1. janvārī būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju (sasnieguši minimālo izdienas pensijas vecumu 55 gadus un minimālo izdienas pensijas stāžu 20 gadus) vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
2) diplomāti, kuri 2027. gada 1. janvārī vēl nebūs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
3) diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžs un vecums tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
4) diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10 % punktiem, bet abi par 5 % punktiem, ja diplomāts tiek atbrīvots no amata;
5) tiesību uz izdienas pensiju nebūs diplomātiem, kuri būs ieguvuši pirmo diplomātisko rangu pēc 2027. gada 1. janvāra.
- pensionēšanās vecums starp profesijām svārstās no vidēji 46 līdz 65,5 gadiem;
- minimālais izdienas stāžs ir amplitūdā no 10 līdz 30 gadiem;
- profesijām ir atšķirīgi izdienas stāžam pielīdzināmie periodi;
- vidējais izdienas pensijas apmērs starp profesijām ir no 815,4 līdz 3181,6 euro;
- atšķiras izdienas pensijas minimālās likmes un aprēķina periodi.
Izdienas pensiju sistēma ir kļuvusi par vienu no būtiskām valsts budžeta pozīcijām, ar tendenci strauji pieaugt. Periodā no 2011. līdz 2024. gadam izdienas pensijas saņēmēju skaits ir palielinājies par 69,2%, sasniedzot 12 176 personas. Minēto izskaidro gan jaunu profesiju ienākšana izdienas pensiju sistēmā, gan izdienas pensijas raksturs – tā tiek piešķirta uz mūžu. Nemainoties izdienas pensijas piešķiršanas politikai, izdienas pensijas saņēmēju skaits turpinās pieaugt. Tajā pašā laikā valsts budžeta izdevumi no pamatbudžeta izdienas pensijām ir palielinājušies par 288,9%, sasniedzot 115,9 milj. euro gadā. Tas lielā mērā skaidrojams ar darba samaksas pieaugumu profesijās, kas paredz izdienas stāža uzkrāšanu, saņēmēju skaita augošu dinamiku un izdienas pensiju indeksāciju. Pie nemainīgas politikas ir paredzams, ka 2030. gadā valsts budžeta izdevumi izdienas pensijām pārsniegs 200 milj. euro.
Izdienas pensiju sistēma Latvijā ir veidojusies vēsturiski, balstoties uz novecojušiem regulējumiem un kritērijiem, kas vairs neatbilst mūsdienu darba tirgus, valsts pārvaldes, pensiju sistēmas un plašākam sociālās drošības attīstības kontekstam. Līdz ar darba tirgus pārmaiņām, valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas attīstību un sociālās drošības sistēmas attīstību, kā arī izmaiņām valsts vispārējā pensiju sistēmā, izdienas pensiju sistēma Latvijā nav attīstījusies vienoti un koordinēti, radot arvien pieaugošu slogu uz valsts budžetu un raisot jautājumus par sistēmas ilgtspēju un taisnīgumu. Salīdzinot valsts vecuma pensijas un izdienas pensiju sistēmas, redzams, ka izdienas pensiju sistēma laika gaitā ir būtiski attālinājusies no valsts vecuma pensiju sistēmas un kļuvusi izteikti netaisnīgāka attiecībā pret to. Vidējais stāžs vecuma pensijas saņemšanai ir 39 gadi, kamēr prognozētais pensijas saņemšanas periods 16,5 gadi. Turpretī izdienas pensijas saņemšanai vidējais stāžs ir salīdzinoši īsāks - 26,3 gadi, bet prognozētais pensijas saņemšanas periods krietni ilgāks 28,6 gadi. Papildus, vidējās izdienas pensijas apmērs par 58,2% pārsniedz vidējo vecuma pensijas apmēru, savukārt valsts uzņemtās saistības uz personu un pensijas atvietojuma līmenis izdienas pensiju gadījumā aptuveni divas reizes pārsniedz uzņemtās saistības vecuma pensijas gadījumā.
Analizējot izdienas subjektu iesaisti darba tirgū pēc došanās izdienas pensijā ir secināms, ka aptuveni 24,3% no izdienas pensijas saņēmējiem neturpina darba gaitas, savukārt aptuveni 17,7% vidēji saņem ienākumus, kas nesasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Līdz ar to vien 57,9% procenti ir nodarbināti veidā, kas nodrošina personai minimālo darba samaksu vai lielāku atalgojumu, savukārt analizējot izdienas pensijā esošo personu nodarbinātības biežumu, izriet, ka aptuveni 46,4% no izdienas pensiju saņēmējiem ir pilnībā zuduši darba tirgum vai iesaistās tajā minimālā apmērā. Analogi starp 53,6% personu, kam ir raksturīga lielāka iesaiste darba tirgū, vien daļa iesaistās tajā visā izdienas pensijas saņemšanas periodā. No minētā izriet divi būtiski izdienas pensijas saņēmēju riski – izdienas pensiju saņēmēju iespējamā iesaiste ēnu ekonomikā un atalgojuma dempings darba tirgū. Svarīgi piebilst, ka tādejādi tiek veicināta situācija, kad personas, kuras vēl varētu aktīvi iesaistīsities nodarbinātībā un dot ieguldījumu kopējās tautsaimniecības attīstībā, izvēlas neiesaistīties darba tirgū.
Minētais ir radījis nepieciešamību rast risinājumus sistēmas optimizācijai un nodrošināt taisnīgu, samērīgu un sabiedrības atbalstītu izdienas pensiju sistēmu.
Tā kā ar izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšanu, papildu nosacījumu ietveršanu izdienas pensijas aprēķinam tiks sabalansētas valsts saistības sociālo tiesību jomā ar valsts gaidāmajām ekonomiskajām iespējām, nodrošinot sistēmas ilgtspēju, tostarp garantējot, ka tiesības uz sociālo nodrošinājumu būs īstenojamas arī turpmāk, ir uzskatāms, ka labums, ko sabiedrība gūst no šāda normatīvā regulējuma, ir lielāks par amatpersonu tiesību uz sociālo nodrošinājumu ierobežojumu.
Izvērtējot šī normatīvā regulējuma atbilstību no Satversmes 1. panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam, secināms, ka tas neskar personu jau iegūtās tiesības. Proti, piedāvātās izmaiņas neskars jau esošos izdienas pensijas saņēmējus un, tiesiskais regulējums attieksies uz diplomātiem pakāpeniski atkarībā no izdienas stāža, savukārt jaunais tiesiskais regulējums attieksies uz diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī uzkrātais izdienas stāžs ir mazāks kā 10 gadi. Bez tam jāatzīmē, ka tiesiskās paļāvības princips nenosaka, ka reiz pieņemtie likumi nekad vairs netiks grozīti. Pretējā gadījumā valsts regulēšanas iespējas arvien vairāk samazinātos un zustu iespēja piemēroties pārmaiņām. Likumdevēja nerēķināšanās ar valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas problēmām var novest pie valsts nespējas nodrošināt cilvēkiem Satversmē garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu vismaz minimālā līmenī. Šāda bezdarbība būtu prettiesiska.
Ņemams vērā, ka diskusijas par izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamā stāža paaugstināšanu ir jau kopš vismaz 2013. gada (skat. Koncepcijas projektu "Par izdienas pensiju piešķiršanu" (VSS-1678), kas izsludināts Valsts sekretāru 2013. gada 29. augusta sanāksmē (prot. Nr. 34, 14.§)), tāpat Valsts kontrole 2017. gada lietderības revīzijā “Valsts politikas efektivitāte pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai” un 2022. gada lietderības revīzijā “Vai pastāv iespēja samazināt izmeklēšanas iestāžu skaitu un pārskatīt kompetenču sadalījumu starp tām?” akcentē vajadzību atteikties no izdienas pensijām. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka diplomāti, uzsākot dienestu, gan esot dienestā, varēja paredzēt, ka esošajos apstākļos nav iespējams ilgtermiņā nodrošināt nemainīgus izdienas pensijas noteikumus, tostarp, ka izdienas pensijas saņemšanai minimāli nepieciešamā izdienas stāža un dienesta laika paaugstināšana ir neizbēgama.
Tāpat ņemams vērā, ka piedāvātās izmaiņas tika iniciētas laicīgi, dodot sabiedrībai laiku ar tām iepazīties. Pie tam likuma normas nestāsies spēkā nākamajā dienā pēc to pieņemšanas Saeimā, kā arī vairākas normas paredz pakāpenisku stāšanos spēkā, tādējādi nodrošinot amatpersonām iespēju pārorientēties atbilstoši jaunajai kārtībai, proti: reformas piedāvājums paredz saudzējošu un ilgu pārejas periodu no 2027. gada 1. janvāra:
1) piedāvātās izmaiņas izdienas pensiju regulējumā neattieksies uz diplomātiem, kuri 2027. gada 1. janvārī būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju (sasnieguši minimālo izdienas pensijas vecumu 55 gadus un minimālo izdienas pensijas stāžu 20 gadus) vai jau būs izdienas pensijas saņēmēji;
2) diplomāti, kuri 2027. gada 1. janvārī vēl nebūs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju, bet kuru izdienas stāžs būs vairāk kā 15 gadi izdienas pensijas aprēķina formulā netiks ņemti vērā pēdējie divi mēneši;
3) diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 15 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas stāžs un vecums tiks pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) par pieciem gadiem;
4) diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī būs uzkrāts izdienas stāžs, kas ir mazāks kā 10 gadi, papildus iepriekš minētajam, izdienas pensija tiks aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kā arī minimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiks samazināts par 10 % punktiem, bet abi par 5 % punktiem, ja diplomāts tiek atbrīvots no amata;
5) tiesību uz izdienas pensiju nebūs diplomātiem, kuri būs ieguvuši pirmo diplomātisko rangu pēc 2027. gada 1. janvāra.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Vēsturiski būtiski ir pārskatīta valsts vecuma pensijas sistēma, ceļot gan minimālajai pensijai nepieciešamo stāžu, gan pensionēšanās vecumu, vienlaikus izdienas pensiju regulējumi ir bijuši stagnējoši un attālinājušies no valsts vecuma pensijas sistēmas.
Saskaņā ar spēkā esošo likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu tiesības uz izdienas pensiju ir diplomātam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs ir 20 gadi vai arī neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem.
Saskaņā ar spēkā esošo likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktu tiesības uz izdienas pensiju ir diplomātam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs ir 20 gadi vai arī neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam, ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka tiesības uz izdienas pensiju ir diplomātam, kurš:
1) sasniedzis 60 gadu vecumu un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 25 gadiem;
2) neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ vai ir atbrīvots no amata ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 25 gadiem.
Izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamais izdienas stāžs un vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem. Minētais regulējums attieksies uz diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tos diplomātus, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi, proti, tiem diplomātiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem, tādējādi pēc būtības lemjot, ka diplomātiem, kuriem izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs. Šiem diplomātiem brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 6. panta regulējumu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šiem diplomātiem izdienas pensiju aprēķinās no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no dienesta.
Savukārt diplomātiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju iestājas līdz 2027. gada 1. janvārim (sasnieguši minimālo izdienas pensijas vecumu 55 gadus un minimālo izdienas pensijas stāžu 20 gadus), tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot diplomātiem tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai. Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru. Vienlaikus norādām, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 23. un 25. punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu).
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo vecumu un izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu). Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un palielinās iedzīvotāju dzīvildze, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk.
1) sasniedzis 60 gadu vecumu un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 25 gadiem;
2) neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ vai ir atbrīvots no amata ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 25 gadiem.
Izdienas pensijas saņemšanai nepieciešamais izdienas stāžs un vecums tiek pakāpeniski palielināts (par sešiem mēnešiem katru gadu) kopumā par pieciem gadiem. Minētais regulējums attieksies uz diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs būs mazāks kā 15 gadi.
Lai ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, regulējums neskars tos diplomātus, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs būs lielāks kā 15 gadi, proti, tiem diplomātiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju rastos jau pēc pieciem gadiem, tādējādi pēc būtības lemjot, ka diplomātiem, kuriem izdienas pensija varētu tikt aprēķināta un piešķirta salīdzinoši tuvā nākotnē, tiek saglabātas tiesības uz tiem nosacījumiem, ar kuriem viņi jau rēķinās, jo periods līdz izdienas pensijas saņemšanai ir mazs. Šiem diplomātiem brīdī, kad iestāsies tiesības uz izdienas pensiju, tā tiks piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī, izņemot 6. panta regulējumu par darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju, proti, šiem diplomātiem izdienas pensiju aprēķinās no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no dienesta.
Savukārt diplomātiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju iestājas līdz 2027. gada 1. janvārim (sasnieguši minimālo izdienas pensijas vecumu 55 gadus un minimālo izdienas pensijas stāžu 20 gadus), tā tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31. decembrī.
Tādējādi tiks nodrošināts, ka jaunais tiesiskais regulējums (nosacījumi) tiek ieviests pakāpeniski, nodrošinot diplomātiem tiesību mazāku ierobežojumu, vienlaikus arī nodrošinot savlaicīgu sagatavošanos jaunajai tiesiskajai kārtībai. Šāds regulējums atbilst arī samērīguma principam, jo ar pensionēšanās vecuma un izdienas stāža paaugstināšanu tiek palielināts apdrošināšanas iemaksu veikšanas ilgums, nodrošinot lielāku sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēru. Vienlaikus norādām, ka grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2009. gada 26. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-08-01 23. un 25. punktu). Izvērtējot to, vai ir ievērots saprātīgs līdzsvars starp nepieciešamību aizsargāt personu tiesisko paļāvību un nodrošināt sabiedrības intereses, vērā ņemams tas, vai ir paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno tiesisko regulējumu, kas var izpausties kā saprātīga pārejas termiņa noteikšana vai kompensācijas paredzēšana (sk. Satversmes tiesas 2003. gada 25. marta sprieduma lietā Nr. 2002-12-01 secinājumu daļas 2. punktu).
Norādāms, ka, paaugstinot izdienas pensijas pieprasīšanai nepieciešamo vecumu un izdienas stāžu, tiek nodrošināta personu ilgāka palikšana darba tirgū, saņemot algu un maksājot sociālās apdrošināšanas iemaksas (t.i., turpinot krāt pensijas kapitālu). Vienlaikus, ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju, kā rezultātā jaunu speciālistu ienākšana darba tirgū ir problemātiska, un palielinās iedzīvotāju dzīvildze, ir būtiski, ka savas jomas speciālisti ar savām specifiskajām zināšanām un darba procesā uzkrāto unikālo pieredzi veic savus amata pienākumus ilgāk.
Problēmas apraksts
Spēkā esošā likuma 2. panta otrā daļa nosaka kādos gadījumos tiesības uz izdienas pensiju zūd. Tiesības uz izdienas pensiju nav diplomātam, kurš: 1) saņem citas valsts pensiju; un 2) atbrīvots no dienesta disciplinārsoda dēļ vai sakarā ar notiesājošu tiesas spriedumu par tīšu noziedzīgu nodarījumu.
Risinājuma apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34 25. § informatīvā ziņojuma “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”” 1.9.4. apakšpunktā noteikts, ka personām, kuras uzsāks pildīt diplomāta darba pienākumus pēc attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās (2027. gada 1. janvāra), nebūs tiesību uz izdienas pensiju.
Ņemot to vērā, tiek papildināta likuma 2. panta otrā daļa, kas nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju nav diplomātam, kurš ieguvis pirmo diplomātisko rangu pēc 2027. gada 1. janvāra. Diplomātiskais rangs ir noteicošais kritērijs, lai iegūtu tiesības uz diplomātu izdienas pensiju. Diplomātam, kurš ir bijis ieskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā vai rezervē un no 2027. gada 1. janvāra atjauno valsts civildienesta attiecības un atjauno diplomātisko rangu, izdienas pensijas stāžs summējas un tiesības uz diplomātu izdienas pensiju tiek saglabātas pēc 2027. gada 1. janvāra.
Ņemot to vērā, tiek papildināta likuma 2. panta otrā daļa, kas nosaka, ka tiesības uz izdienas pensiju nav diplomātam, kurš ieguvis pirmo diplomātisko rangu pēc 2027. gada 1. janvāra. Diplomātiskais rangs ir noteicošais kritērijs, lai iegūtu tiesības uz diplomātu izdienas pensiju. Diplomātam, kurš ir bijis ieskaitīts Ārlietu ministrijas pārziņā vai rezervē un no 2027. gada 1. janvāra atjauno valsts civildienesta attiecības un atjauno diplomātisko rangu, izdienas pensijas stāžs summējas un tiesības uz diplomātu izdienas pensiju tiek saglabātas pēc 2027. gada 1. janvāra.
Problēmas apraksts
Likumprojekta 4. pantā tiek veikti tehniska rakstura grozījumi, lai nodrošinātu tiesību normas skaidrāku piemērošanu. Likuma 4. pants nosaka, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita dienesta laiku valstīs, kurās ir bijis izsludināts karastāvoklis vai ārkārtējais stāvoklis, vienu kalendāro dienu pielīdzinot piecām darba dienām.
Terminu “ārkārtējais stāvoklis” šā likuma ietvaros var interpretēt ļoti plaši. Ārvalstīs, kurās diplomāti pilda dienestu, ārkārtējo stāvokli pasludina visdažādākajās situācijās. Piemēram: vīrusa Covid-19 pandēmijas laikā, ekonomiskās vai enerģētikas krīzes gadījumos, plūdu gadījumā utml. Lai likuma norma būtu saprotamāka, šī likuma ietvaros termins “ārkārtējais stāvoklis” tiek aizstāts ar terminu "īpašs tiesiskais regulējums kara apdraudējuma gadījumā, terorisma, bruņotu nemieru, militāru konfliktu vai sacelšanās gadījumā.".
Terminu “ārkārtējais stāvoklis” šā likuma ietvaros var interpretēt ļoti plaši. Ārvalstīs, kurās diplomāti pilda dienestu, ārkārtējo stāvokli pasludina visdažādākajās situācijās. Piemēram: vīrusa Covid-19 pandēmijas laikā, ekonomiskās vai enerģētikas krīzes gadījumos, plūdu gadījumā utml. Lai likuma norma būtu saprotamāka, šī likuma ietvaros termins “ārkārtējais stāvoklis” tiek aizstāts ar terminu "īpašs tiesiskais regulējums kara apdraudējuma gadījumā, terorisma, bruņotu nemieru, militāru konfliktu vai sacelšanās gadījumā.".
Risinājuma apraksts
Likumprojekts precizē 4. panta redakciju, nosakot, ka izdienas stāžā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju, palielinātā apmērā ieskaita dienesta laiku valstīs, kurās ir bijis izsludināts karastāvoklis vai īpašs tiesiskais režīms kara apdraudējuma gadījumā, terorisma, bruņotu nemieru, militāru konfliktu vai sacelšanās gadījumā, vienu kalendāro dienu pielīdzinot piecām darba dienām.
Problēmas apraksts
Likuma 5. panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteikti izdienas pensijas aprēķināšana nosacījumi. Pirmajā daļā noteikts, ka “Diplomātam, kurš sasniedzis 55 gadu vecumu un kura izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem, un kurš atbrīvots no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, izdienas pensiju piešķir 65 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.”.
Savukārt otrā daļa, paredz, ka “Diplomātam, kurš neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam vai ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.”.
Ceturtajā daļā noteikts, ka maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.
Šajā sakarā jānorāda, ka valstī ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011. gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030. gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. euro gadā.
Savukārt otrā daļa, paredz, ka “Diplomātam, kurš neatkarīgi no vecuma atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ atbilstoši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumam vai ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ un kura izdienas stāžs saskaņā ar šā likuma 3. pantu ir ne mazāks par 20 gadiem, izdienas pensiju piešķir 40 procentu apmērā no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu, un par katru izdienas stāža gadu, kas pārsniedz 20 gadus, izdienas pensijas apmēru palielina par diviem procentiem no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.”.
Ceturtajā daļā noteikts, ka maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 80 procentus no vidējās mēneša darba samaksas, kas noteikta saskaņā ar šā likuma 6. pantu.
Šajā sakarā jānorāda, ka valstī ļoti strauji aug izdienas pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. No 2011. gada izdevumi izdienas pensijām ir gandrīz trīskāršojušies un ir paredzams, ka 2030. gadā valsts budžeta izdevumi jau pārsniegs 200 milj. euro gadā.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz, ka diplomātiem, kuriem attiecīgo likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdī (2027. gada 1. janvārī) uzkrāts izdienas stāžs mazāks kā 10 gadi, minimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 20 % punktiem un maksimālais izdienas pensijas apmērs tiek samazināts par 10% punktiem, bet par 5% punktiem, ja diplomāts tiek atbrīvots no amata.
Ņemot to vērā, minimālais izdienas pensijas apmērs ir 45% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 70% no vidējās mēneša darba samaksas.
Savukārt diplomātam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ vai ir atbrīvots no amata ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ, minimālais izdienas pensijas apmērs ir 35% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 70% no vidējās mēneša darba samaksas.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz diplomātiem, kuriem uz 2027. gada 1. janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tiem diplomātiem, kuriem uz 2027. gada 1. janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 5. panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026. gada 31. decembrī.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Ņemot to vērā, minimālais izdienas pensijas apmērs ir 45% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 70% no vidējās mēneša darba samaksas.
Savukārt diplomātam, kurš neatkarīgi no vecuma atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca” Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu konsīlija lēmumam ir atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ vai ir atbrīvots no amata ierēdņa amata likvidācijas vai ierēdņu skaita samazināšanas dēļ, minimālais izdienas pensijas apmērs ir 35% apmērā no vidējās mēneša darba samaksas un maksimālais izdienas pensijas apmērs nedrīkst pārsniegt 70% no vidējās mēneša darba samaksas.
Šāds regulējums tiks attiecināts uz diplomātiem, kuriem uz 2027. gada 1. janvāri izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tiem diplomātiem, kuriem uz 2027. gada 1. janvāri izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, piemēros likuma 5. panta pirmās, otrās un ceturtās daļas noteikumus, kas bija spēkā 2026. gada 31. decembrī.
Izvērtējot šajā gadījumā tiesisko paļāvību un samērību secināms, ka likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības. Konstatējams, ka Latvijas valsts nav izteikusi kādas noteiktas garantijas, ka tiesību normas jautājumā par izdienas pensiju pieprasīšanu nākotnē netiks grozītas, tieši otrādi šādas diskusijas ir regulāras.
Jānorāda, ka šāds regulējums veicinās pensiju sistēmas finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, mazinās valsts budžeta, tai skaitā, sociālā budžeta, noslodzi.
Problēmas apraksts
Likuma 6. pants nosaka, ka izdienas pensiju aprēķina no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata. Savukārt Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 34 25. § 1.9.3.1. apakšpunkts paredz grozījumus darba samaksas formulā, no kuras aprēķina izdienas pensiju.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts nosaka, ka izdienas pensiju aprēķina no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējo 120 mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms diplomāta atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata. Šāds regulējums tiks attiecināts uz tiem diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs ir mazāks par 10 gadiem.
Savukārt tiem diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata.
Bet diplomātiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju iestājas līdz 2027. gada 1. janvārim, izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31.decembrī.
Savukārt tiem diplomātiem, kuriem 2027. gada 1. janvārī izdienas stāžs ir lielāks par 10 gadiem, brīdī, kad iestājas tiesības uz izdienas pensiju, izdienas pensiju aprēķinās no diplomāta vidējās mēneša darba samaksas par pēdējiem trim gadiem pirms atbrīvošanas no diplomātiskā un konsulārā dienesta amata, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms atbrīvošanas no amata.
Bet diplomātiem, kuriem tiesības uz izdienas pensiju iestājas līdz 2027. gada 1. janvārim, izdienas pensija tiek piešķirta, aprēķināta un izmaksāta atbilstoši likuma noteikumiem, kuri bija spēkā 2026. gada 31.decembrī.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34 25. § informatīvais ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām” 2. punktā noteikts, ka Valsts kancelejai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Veselības ministriju, Tieslietu ministriju, Ārlietu ministriju un Kultūras ministriju tiesiskās skaidrības nodrošināšanai izvērtēt nepieciešamību nozaru normatīvajos aktos paredzēt, ka personas, kas ir devušās izdienas pensijā, nedrīkst saņemt izdienas pensiju, ja turpina darba gaitas tajā pašā vai citā izdienas profesijā.
Izvērtējot Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 30. augusta spriedumu lietā Nr. A420281919, SKA-142/2023 un Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 30. novembra lēmumu administratīvajā lietā tika noteikts, ka Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normā iekļautais jēdziens "dienests, kas dod tiesības uz izdienas pensiju” ir tulkojams kā dienests, kas ir minēts tikai šā likuma 3. pantā.
Latvijas Republikas Senāta un Administratīvās rajona tiesas piedāvātais Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normas tulkojums rada atšķirīgu attieksmi pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Proti, atbilstoši tiesas piedāvātajam normu tulkojumam tikai personas, kuras izdienas pensijas saņemšanas laikā no jauna uzsāk dienestu Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. pantā iekļautajos gadījumos, zaudē tiesības saņemt izdienas pensiju, kamēr citos dienestos dienējošās personas ir tiesīgas saglabāt militārpersonas izdienas pensiju. Šādi izveidojas atšķirīga attieksme starp personām, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.
Piedāvātais tiesību normas tulkojums arī izveido situāciju, kurā Militārpersonu izdienas pensiju likumā netiek atrunāta izdienas pensijas izmaksas un/vai tās pārtraukšanas kārtība attiecībā uz citiem dienestiem, kas dod tiesības uz izdienas pensiju) un kas nav iekļauti šā likuma 3. pantā, lai gan minētais būtu pretrunā ar izdienas pensiju piešķiršanas jēgu un mērķi.
Lai regulējums būtu nepārprotami skaidrs un izteikts vienotā terminoloģijā, ir nepieciešams grozīt Diplomātu izdienas pensiju likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu.
Izvērtējot Latvijas Republikas Senāta 2023. gada 30. augusta spriedumu lietā Nr. A420281919, SKA-142/2023 un Administratīvās rajona tiesas 2023. gada 30. novembra lēmumu administratīvajā lietā tika noteikts, ka Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normā iekļautais jēdziens "dienests, kas dod tiesības uz izdienas pensiju” ir tulkojams kā dienests, kas ir minēts tikai šā likuma 3. pantā.
Latvijas Republikas Senāta un Administratīvās rajona tiesas piedāvātais Militārpersonu izdienas pensiju likuma 10. panta otrās daļas tiesību normas tulkojums rada atšķirīgu attieksmi pret personām, kas ir vienādos un salīdzināmos apstākļos. Proti, atbilstoši tiesas piedāvātajam normu tulkojumam tikai personas, kuras izdienas pensijas saņemšanas laikā no jauna uzsāk dienestu Militārpersonu izdienas pensiju likuma 3. pantā iekļautajos gadījumos, zaudē tiesības saņemt izdienas pensiju, kamēr citos dienestos dienējošās personas ir tiesīgas saglabāt militārpersonas izdienas pensiju. Šādi izveidojas atšķirīga attieksme starp personām, kurām ir tiesības uz izdienas pensiju saskaņā ar Militārpersonu izdienas pensiju likumu.
Piedāvātais tiesību normas tulkojums arī izveido situāciju, kurā Militārpersonu izdienas pensiju likumā netiek atrunāta izdienas pensijas izmaksas un/vai tās pārtraukšanas kārtība attiecībā uz citiem dienestiem, kas dod tiesības uz izdienas pensiju) un kas nav iekļauti šā likuma 3. pantā, lai gan minētais būtu pretrunā ar izdienas pensiju piešķiršanas jēgu un mērķi.
Lai regulējums būtu nepārprotami skaidrs un izteikts vienotā terminoloģijā, ir nepieciešams grozīt Diplomātu izdienas pensiju likuma 10. panta pirmās daļas 2. punktu.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesību normu skaidrību un vienotību, tiek precizēta likuma 10. panta pirmās daļas 2. punkta otrā daļa, lai precīzi definētu tajā iekļauto jēdzienu "dienestu (darbu) amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensiju”, saskaņā ar Nolikuma par izdienas pensijām, kas apstiprināts ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992. gada 26. marta lēmumu Nr. 104 "Par izdienas pensijām” 1.7. apakšpunktu, kas nosaka, ka izdienas pensija tiek piešķirta un izmaksāta tikai pēc darbinieka atbrīvošanas no darba profesijās, kuras dod tiesības uz šādu pensiju. Ja persona atgriežas darbā profesijās, kuras dod tiesības uz izdienas pensiju, diplomātu izdienas pensijas izmaksa tiek pārtraukta.
Ņemot vērā minēto tiek noteikts, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Ņemot vērā minēto tiek noteikts, ka izdienas pensijas izmaksu pārtrauc, ja izdienas pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz izdienas pensiju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā, ka darbs pie izmaiņām izdienas pensiju sistēmā aizsākās 2021. gadā un no tā brīža ir nodrošināta plaša ieinteresēto pušu iesaiste, procesā ir analizēts visaptverošs spektrs ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz sistēmas nākotni kopumā un tādiem tās atsevišķiem elementiem, kā tiesiskā paļāvība, izdienas stāžs un vecums, izdienas pensijas apmērs, izdienas profesijas u.c.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Likumprojekts neparedz papildu izmaksas, salīdzinājumā ar esošo situāciju. Stingrākas prasības attiecībā uz personu izdienas stāžu un vecumu ir samērīgas ar ieguvumiem un tautsaimniecības, sociālās drošības sistēmas un valsts pārvaldes vēsturisko attīstību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
Nosaukums
Valsts kontroles 2017.gada revīzijas ziņojums “Vai valsts politika pensiju sistēmas ilgtspējas nodrošināšanai ir efektīva?”
Apraksts
Ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu pēc būtības, tās atbilstību mērķiem, novērtē riskus un valsts uzņemtās ilgtermiņa saistības.
Nosaukums
Saeimas 2019. gada pētījums “Tiesību uz speciālo pensiju noteikšanas prakse Eiropā”.
Apraksts
Pētījums analizē speciālo pensiju sistēmas Eiropā.
Nosaukums
Valsts kancelejas informatīvai ziņojums “Par izdienas pensiju sistēmas izmaiņām”.
Apraksts
Informatīvais ziņojums analizē izdienas pensiju sistēmu Latvijā, tās attīstību, būtiskos datus un riskus un detalizēti pamato likumprojektā iekļauto izmaiņu nepieciešamību.
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Diplomāti
Ietekmes apraksts
Atsevišķiem diplomātiem tiek noteikti savādāki vai papildu kritēriji izdienas pensijas noteikšanai.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Paaugstināsies izdienas subjektu motivācija iesaistīties darba tirgū.
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-6 306
-10 112
2.1. valsts pamatbudžets
108 016 786
0
118 596 552
0
129 073 174
-6 306
-10 112
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
6 306
10 112
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
6 306
10 112
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
6 306
10 112
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
6 306
10 112
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Likumprojekta grozījumu fiskālā ietekme vidējam termiņam pa gadiem veidojas 2027. gadā – 6306 euro apmērā, 2028. gadā - 10 112 euro apmērā un 2029. gadā – 20 164 euro apmērā.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumi Nr. 1160 “Kārtība, kādā piešķir, aprēķina un izmaksā diplomātu izdienas pensijas”.
Pamatojums un apraksts
Nepieciešams grozīt izdienas pensijas aprēķina kārtību atbilstoši likumprojektam.
Atbildīgā institūcija
Ārlietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ārlietu ministrija, Labklājības ministrija, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Darba devēju konfederācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Tika organizēts informatīvais seminārs, nevalstiskajām organizācijām tika nosūtīts informatīvā ziņojuma un Ministru kabineta protokollēmuma projekts viedokļu sniegšanai. Viedokļi tika apkopoti, izvērtēti un pievienoti Ministru kabineta sēdes dokumentu pakotnei.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/attachments/legal_acts/additional_documents/e95ed409-47e6-4a6b-8048-ecaa56f9abfc/download
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Ārlietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Informācija par potenciālajiem diplomātu izdienas pensiju saņēmējiem un pieprasītājiem laika periodā no 2026.gada līdz 2029.gadam (Ārlietu ministrija)