25-TA-2308: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumos Nr. 1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026. gada budžeta izstrādes procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktu ir atbalstīts Labklājības ministrijas prioritārais pasākums “Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem” 2026. gadā un turpmāk ik gadu, kas ietver arī pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēra pārskatīšanu.
Papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēra pārskatīšanu apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Papildu nepieciešamais finansējums saistībā ar pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēra pārskatīšanu apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta izstrādes mērķis ir pārskatīt pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru, lai uzlabotu atbalstu ģimenēm, kuras ņēmušas aizbildnībā bērnu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2026.
Pamatojums
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts. Likums "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā 2025. gada 3. decembrī). Likums "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 2025. gada 4. decembrī).
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārais pasākums “Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem” paredz pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru paaugstināt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ņemot vērā, ka Labklājības ministrijas prioritārais pasākums “Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem” paredz pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru paaugstināt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, noteikumu projektam ir jāstājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā spēkā esošais vecāku un bērnu attiecību tiesiskais regulējums ir vērsts uz to, lai nodrošinātu bērnam ģimenes jeb vecāku aprūpi. Šķirot bērnu no ģimenes, viņam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, t.i., bērnam primāri tiek nodrošināta iespēja augt pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet bērnu aprūpes iestādē bērns var atrasties līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 9.pantu pabalstu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem aizbildnim par bērna uzturēšanu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu, un personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni. Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu. Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.
Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir ļoti ievērojami pārskatīts gan pabalsta bērna uzturam aizbildnībā apmērs, gan tā piešķiršanas nosacījumi, jo vēsturiski šā pabalsta apmērs bijis ievērojami mazāks nekā pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam. Kopš 2021.gada 1.jūlija pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturam ir vienādots ar minimālo pabalsta apmēru bērna uzturam audžuģimenē.
Nosakot pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru, tika ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, kas ietver gan bērna pamatvajadzību, gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu. Pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmērs tika noteikts, ņemot vērā bērna pamatvajadzības, t.i., ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tā kā atkarībā no bērna vecuma vidējās izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām var atšķirties, piemēram, skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, bērna adopcijas pabalsta apmērs tika noteikts atšķirīgs, par pamatu izmantojot Civillikumā noteikto principu vecākam nodrošināt bērna pamatvajadzības. Proti, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” šis apmērs ir:
1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā minēto, kā arī pabalsta aprēķinā par pamatu izmantojot tobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru – 430 euro, pabalsts tika noteikts divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (kā par abiem vecākiem), proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai"" (turpmāk – MK noteikumi) pabalsta apmērs tika noteikts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 215 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 258 euro mēnesī.
Ja par bērnu ir piešķirti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izmaksājamo pabalstu samazina par attiecīgo summu.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 9.pantu pabalstu no valsts pamatbudžeta līdzekļiem aizbildnim par bērna uzturēšanu piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai piešķir personai, kura likumā noteiktajā kārtībā iecelta par aizbildni. Pabalstu piešķir par katru aizbildnībā esošo bērnu, un personai ir tiesības saņemt šo pabalstu no dienas, kad tā iecelta par aizbildni. Ja aizbildnība tiek atcelta, šā pabalsta izmaksu izbeidz ar aizbildnības atcelšanas dienu. Pabalstu nepiešķir, ja aizbildnības nodibināšanas iemesls atbilstoši bāriņtiesas lēmumam ir vecāku darba apstākļi, kuru dēļ viņi nevar bērnu aprūpēt.
Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā ir ļoti ievērojami pārskatīts gan pabalsta bērna uzturam aizbildnībā apmērs, gan tā piešķiršanas nosacījumi, jo vēsturiski šā pabalsta apmērs bijis ievērojami mazāks nekā pabalsts audžuģimenē esoša bērna uzturam. Kopš 2021.gada 1.jūlija pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturam ir vienādots ar minimālo pabalsta apmēru bērna uzturam audžuģimenē.
Nosakot pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēru, tika ņemti vērā bērna uzturēšanas izdevumi, kas ietver gan bērna pamatvajadzību, gan dažādu citu aktivitāšu, piemēram, pasākumu bērna garīgai un fiziskai attīstībai, interešu izglītības, pulciņu, transporta izdevumu u.tml. nodrošināšanu. Pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmērs tika noteikts, ņemot vērā bērna pamatvajadzības, t.i., ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība. Tā kā atkarībā no bērna vecuma vidējās izmaksas katrai no minētajām izdevumu pozīcijām var atšķirties, piemēram, skolas vecuma bērnu uzturēšanai sakarā ar izdevumiem mācību līdzekļu un mācību procesam nepieciešamā inventāra iegādei ir vajadzīgi lielāki līdzekļi, bērna adopcijas pabalsta apmērs tika noteikts atšķirīgs, par pamatu izmantojot Civillikumā noteikto principu vecākam nodrošināt bērna pamatvajadzības. Proti, saskaņā ar Civillikuma 179. pantu vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu. Tādējādi atbilstoši Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumiem Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” šis apmērs ir:
1) katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Ņemot vērā minēto, kā arī pabalsta aprēķinā par pamatu izmantojot tobrīd spēkā esošo minimālās algas apmēru – 430 euro, pabalsts tika noteikts divkāršā minimālo uzturlīdzekļu apmērā (kā par abiem vecākiem), proti, saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1643 "Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai"" (turpmāk – MK noteikumi) pabalsta apmērs tika noteikts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 215 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 258 euro mēnesī.
Ja par bērnu ir piešķirti uzturlīdzekļi no Uzturlīdzekļu garantiju fonda, izmaksājamo pabalstu samazina par attiecīgo summu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ņemot vērā pieaugošo dzīves dārdzību un minimālās darba algas izmaiņas kopš 2021.gada, esošais pabalsta apmērs ir pārskatāms.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nepietiekošs ģimeņu skaits, kuras spētu uzņemties bērna aprūpi, kad viņš tiek šķirts no ģimenes, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, nereti personas nav pārliecinātas, vai spēs ikdienā nodrošināt ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu finansiālu apsvērumu dēļ. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni vai aizbildnis ir pensijas vecumā esošs vecvecāks. Tāpat būtiski ietekmējošs faktors personu izvēlei uzņemties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpi ir apstāklis, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts.
Nereti nepietiekošs atbalsts aprūpētājam, tostarp aizbildnim, noved pie situācijas, ka viņš atsakās no turpmākas aizbildņa pienākuma pildīšanas un bērnam nākas mainīt aprūpes formu. Atkārtota ārpusģimenes aprūpes formas maiņa jau traumētam bērnam var radīt būtisku emocionālu kaitējumu un kavēt viņa spēju veidot veselīgas attiecības un integrēties sabiedrībā. Katrs nākamais aprūpes maiņas gadījums var padziļināt bērna traumu, izjaucot veidojošās emocionālās saites ar jauno aprūpētāju. Jāuzsver, ka no ģimenēm šķirtie bērni ir pakļauti īpaši lielam ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam (cilvēktirdzniecībai) (https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2014-guardianship_lv.pdf), tāpēc aizbildņi ir jo sevišķi svarīgi bērnu aizsardzības nodrošināšanā. Tāpēc būtiski ir atbalstīt esošos vai potenciālos aizbildņus, lai viņi spētu ilgtermiņā nodrošināt bērnam aprūpi.
Aizbildņi bieži ir radinieki, kuri bērnam nodrošina emocionālu stabilitāti, pazīstamu vidi un nepārtrauktību attiecībās. Aizbildņi bieži uzņemas bērna aprūpi ilgtermiņā, nodrošinot bērnam stabilu dzīvesvietu un attīstības iespējas. Aizbildņi ne tikai rūpējas par bērna ikdienas vajadzībām, bet arī pārstāv viņa intereses, pārvalda mantu, nodrošina izglītību un veselības aprūpi. Šie pienākumi ir salīdzināmi ar vecāku atbildību, taču bieži tiek veikti bez pietiekama finansiāla atbalsta.
Palielinot pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, tas motivētu uzņemties aizbildņu pienākumu pildīšanu, ja atteikšanās to veikt bija finansiālu apsvērumu dēļ. Tas veicinātu jaunu aizbildņu iesaisti, vienlaikus tas palīdzētu novērst bērnu nonākšanu institucionālā aprūpē, kas ir dārgāka un mazāk efektīva emocionālajā ziņā. Veicinot aizbildnību ar adekvātu atlīdzību, iespējams samazināt bērnu skaitu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, kas ir viens no valsts izvirzītajiem mērķiem.
Vienlaikus MK noteikumos nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 11.3 punktā norādīta vairs neeksistējoša Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļvietnes adrese, savukārt 7.punktā norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tāpat 7. un 11.3 punktā nav ietverti visi šobrīd pabalsta pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus MK noteikumu 7. punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, un papildināt noteikumus ar 7.2 punktu, nosakot visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot vairs neaktuālo 11.3 punktu.
Ņemot vērā to, ka Latvijā ir nepietiekošs ģimeņu skaits, kuras spētu uzņemties bērna aprūpi, kad viņš tiek šķirts no ģimenes, kā arī iedzīvotāju, jo īpaši ģimeņu ar bērniem, kopumā zemo materiālo nodrošinātības līmeni, nereti personas nav pārliecinātas, vai spēs ikdienā nodrošināt ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu finansiālu apsvērumu dēļ. Šos apstākļus īpaši ietekmē, ja ģimenē jau ir savi bioloģiskie bērni vai aizbildnis ir pensijas vecumā esošs vecvecāks. Tāpat būtiski ietekmējošs faktors personu izvēlei uzņemties ārpusģimenes aprūpē esoša bērna aprūpi ir apstāklis, ka ārpusģimenes aprūpē esošie bērni ir piedzīvojuši emocionāli smagas situācijas savā pagātnē, viņiem nepieciešams specifisks, tai skaitā dažādu speciālistu, sniegts atbalsts.
Nereti nepietiekošs atbalsts aprūpētājam, tostarp aizbildnim, noved pie situācijas, ka viņš atsakās no turpmākas aizbildņa pienākuma pildīšanas un bērnam nākas mainīt aprūpes formu. Atkārtota ārpusģimenes aprūpes formas maiņa jau traumētam bērnam var radīt būtisku emocionālu kaitējumu un kavēt viņa spēju veidot veselīgas attiecības un integrēties sabiedrībā. Katrs nākamais aprūpes maiņas gadījums var padziļināt bērna traumu, izjaucot veidojošās emocionālās saites ar jauno aprūpētāju. Jāuzsver, ka no ģimenēm šķirtie bērni ir pakļauti īpaši lielam ļaunprātīgas izmantošanas un ekspluatācijas riskam (cilvēktirdzniecībai) (https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2014-guardianship_lv.pdf), tāpēc aizbildņi ir jo sevišķi svarīgi bērnu aizsardzības nodrošināšanā. Tāpēc būtiski ir atbalstīt esošos vai potenciālos aizbildņus, lai viņi spētu ilgtermiņā nodrošināt bērnam aprūpi.
Aizbildņi bieži ir radinieki, kuri bērnam nodrošina emocionālu stabilitāti, pazīstamu vidi un nepārtrauktību attiecībās. Aizbildņi bieži uzņemas bērna aprūpi ilgtermiņā, nodrošinot bērnam stabilu dzīvesvietu un attīstības iespējas. Aizbildņi ne tikai rūpējas par bērna ikdienas vajadzībām, bet arī pārstāv viņa intereses, pārvalda mantu, nodrošina izglītību un veselības aprūpi. Šie pienākumi ir salīdzināmi ar vecāku atbildību, taču bieži tiek veikti bez pietiekama finansiāla atbalsta.
Palielinot pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai, tas motivētu uzņemties aizbildņu pienākumu pildīšanu, ja atteikšanās to veikt bija finansiālu apsvērumu dēļ. Tas veicinātu jaunu aizbildņu iesaisti, vienlaikus tas palīdzētu novērst bērnu nonākšanu institucionālā aprūpē, kas ir dārgāka un mazāk efektīva emocionālajā ziņā. Veicinot aizbildnību ar adekvātu atlīdzību, iespējams samazināt bērnu skaitu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs, kas ir viens no valsts izvirzītajiem mērķiem.
Vienlaikus MK noteikumos nepieciešami tehniska rakstura grozījumi. MK noteikumu 11.3 punktā norādīta vairs neeksistējoša Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļvietnes adrese, savukārt 7.punktā norādītā prasība iesniegt informāciju par deklarētās dzīvesvietas adresi vairs nav aktuāla, jo šo informāciju VSAA elektronisku datu apmaiņas veidā saņem no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes. Tāpat 7. un 11.3 punktā nav ietverti visi šobrīd pabalsta pieprasītājam pieejamie pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanāli. Līdz ar to ir nepieciešams veikt tehniska rakstura grozījumus MK noteikumu 7. punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, un papildināt noteikumus ar 7.2 punktu, nosakot visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī svītrojot vairs neaktuālo 11.3 punktu.
Risinājuma apraksts
Lai veicinātu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu iespējas uzaugt ģimeniskā vidē (aizbildņa aprūpē), noteikumu projekts paredz no 2026. gada pārskatīt pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai.
Noteikumu projekts paredz pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši minimālās algas izmaiņām, proti, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsta apmērs mēnesī ir:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi turpmākajos gados pabalsta apmērs pieaugtu atbilstoši plānotajām minimālās algas izmaiņām. Ņemot vērā 2026. gadam plānoto minimālās algas apmēru – 780 euro mēnesī, pabalsta apmērs no 2026. gada 1. janvāra tiktu palielināts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 215 euro līdz 390 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 258 euro līdz 468 euro mēnesī.
Minimālā alga 2027. gadā plānota 820 euro, 2028. gadā - 860 euro (2029. gadā tiek pieņemta 2028. gada līmenī). Līdz ar to pabalsta apmērs turpmāk plānots: 2027. gadā - 410/492 euro mēnesī, 2028. gadā un turpmāk - 430/516 euro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.
Ja pabalsts piešķirts līdz 2025. gada beigām un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad no 2026. gada pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā.
Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK 7. punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, un papildināti noteikumi ar 7.2 punktu, nosakot visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī tiek svītrots vairs neaktuālais 11.3 punkts.
Noteikumu projekts paredz pabalsta apmēra pārskatīšanu atbilstoši minimālās algas izmaiņām, proti, nosakot, ka no 2026. gada 1. janvāra pabalsta apmērs mēnesī ir:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – 50 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – 60 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Tādējādi turpmākajos gados pabalsta apmērs pieaugtu atbilstoši plānotajām minimālās algas izmaiņām. Ņemot vērā 2026. gadam plānoto minimālās algas apmēru – 780 euro mēnesī, pabalsta apmērs no 2026. gada 1. janvāra tiktu palielināts:
1) par bērnu līdz septiņu gadu vecuma sasniegšanai – no 215 euro līdz 390 euro mēnesī;
2) par bērnu vecumā no septiņiem gadiem – no 258 euro līdz 468 euro mēnesī.
Minimālā alga 2027. gadā plānota 820 euro, 2028. gadā - 860 euro (2029. gadā tiek pieņemta 2028. gada līmenī). Līdz ar to pabalsta apmērs turpmāk plānots: 2027. gadā - 410/492 euro mēnesī, 2028. gadā un turpmāk - 430/516 euro mēnesī atkarībā no bērna vecuma.
Ja pabalsts piešķirts līdz 2025. gada beigām un tā izmaksa turpināsies vēl pēc 2026. gada 1. janvāra, tad no 2026. gada pabalsts tiks izmaksāts jaunajā palielinātajā apmērā.
Vienlaikus tiek veikti tehniska rakstura grozījumi MK 7. punktā, nosakot VSAA iesniedzamo informāciju, un papildināti noteikumi ar 7.2 punktu, nosakot visus atbilstošos pabalsta pieprasījuma iesniegšanai VSAA kanālus, kā arī tiek svītrots vairs neaktuālais 11.3 punkts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
7 818 325
0
7 532 447
0
8 396 469
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 446 667
0
6 509 256
0
6 571 845
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
1 371 658
0
1 023 191
0
1 824 624
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
7 818 325
0
7 532 447
6 994 216
8 396 469
7 525 923
8 077 758
2.1. valsts pamatbudžets
6 446 667
0
6 509 256
6 971 952
6 571 845
7 525 923
8 077 758
2.2. valsts speciālais budžets
1 371 658
0
1 023 191
22 264
1 824 624
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-6 994 216
0
-7 525 923
-8 077 758
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-6 971 952
0
-7 525 923
-8 077 758
3.2. speciālais budžets
0
0
0
-22 264
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-6 994 216
-7 525 923
-8 077 758
5.1. valsts pamatbudžets
0
-6 971 952
-7 525 923
-8 077 758
5.2. speciālais budžets
0
-22 264
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
* kolonās "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" un "saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru" uzrādīti valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi pabalstam aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai (ieņēmumi atbilst izdevumiem) un speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" izdevumi pamatkapitāla veidošanai (ieņēmumi atbilst izdevumiem); 2025.gads ar FM 13.10.2025. rīkojumu Nr. 1.1-1/12/347 "Par apropriācijas pārdali neatliekamu un nozīmīgu pasākumu īstenošanai labklājības nozarē".
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Detalizēts izdevumu aprēķins saistībā ar pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai apmēra palielināšanu pievienots anotācijas pielikumā.
Vienlaikus, lai veiktu pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai izmaksas paaugstinātā apmērā, 2026.gadā nepieciešams veikt VSAA informācijas sistēmu (turpmāk - IS) pielāgošanu.
VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 22 264 euro (40 c/d * 556,60 euro ar PVN). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kā kapitālo izdevumu transferts no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Noteikumu projekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi pabalstam aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai) 2026. gadā 6 971 952 euro apmērā, 2027. gadā 7 525 923 euro apmērā, 2028. gadā 8 077 758 euro apmērā un 2029. gadā 7 999 326 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta 2026.gadā 22 264 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2026. gadā 22 264 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 6 994 216 euro apmērā, 2027. gadā 7 525 923 euro apmērā, 2028. gadā 8 077 758 euro apmērā un 2029. gadā 7 999 326 euro apmērā.
Vienlaikus, lai veiktu pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai izmaksas paaugstinātā apmērā, 2026.gadā nepieciešams veikt VSAA informācijas sistēmu (turpmāk - IS) pielāgošanu.
VSAA IS pielāgošanai nepieciešams papildus finansējums 22 264 euro (40 c/d * 556,60 euro ar PVN). Provizoriskā darbietilpība ietver sistēmanalīzes, programmēšanas un testēšanas uzdevumu izpildi ārpakalpojumā.
Finansējums VSAA IS izmaiņām tiks nodrošināts no Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kā kapitālo izdevumu transferts no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets".
Noteikumu projekta ietekmē palielinās:
1. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.01.00 "Valsts sociālie pabalsti" izdevumi sociāla rakstura maksājumiem un kompensācijām (izdevumi pabalstam aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai) 2026. gadā 6 971 952 euro apmērā, 2027. gadā 7 525 923 euro apmērā, 2028. gadā 8 077 758 euro apmērā un 2029. gadā 7 999 326 euro apmērā.
2. LM pamatbudžeta apakšprogrammas 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde" kapitālo izdevumu transferti no valsts pamatbudžeta uz valsts speciālā budžeta 2026.gadā 22 264 euro apmērā, vienlaikus palielinot speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" saņemtos transfertus no valsts pamatbudžeta un izdevumus pamatkapitāla veidošanai 2026. gadā 22 264 euro apmērā.
Līdz ar to kopējā noteikumu projekta ietekme uz valsts budžeta izdevumiem tiek prognozēta 2026. gadā 6 994 216 euro apmērā, 2027. gadā 7 525 923 euro apmērā, 2028. gadā 8 077 758 euro apmērā un 2029. gadā 7 999 326 euro apmērā.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekta ietekme uz valsts budžetu ir iekļauta arī likuma "Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā" (pieņemts Saeimā 2025. gada 3. decembrī) anotācijā.
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2026. gadā 24 168 498 euro apmērā, 2027. gadā 26 440 801 euro apmērā, 2028. gadā 30 177 077 euro apmērā un 2029. gadā 30 173 568 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 6 994 216 euro apmērā, 2027. gadā 7 525 923 euro apmērā, 2028. gadā 8 077 758 euro apmērā un 2029. gadā 7 999 326 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 1 2025. gada 4. decembrī).
Labklājības ministrija noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2027. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 9.3.1. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaitā.
Šobrīd papildu nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai ir apstiprināts atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro.
Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmums paredz – pieņemt zināšanai, ka, ja, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, Ministru kabinetā tiks lemts par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu gadījumos, kad priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, vienlaikus tiks lemts arī par nepieciešamo papildu finansējumu pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai nodrošināšanai.
Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē (protokollēmuma Nr. 38 1. § 2. punkts) tika atbalstīts LM priekšlikums par papildu finansējuma piešķiršanu LM prioritārajam pasākumam "Materiālā atbalsta pilnveidošana ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem" īstenošanai. Pasākuma nodrošināšanai ir atbalstīts kopējais papildu finansējums 2026. gadā 24 168 498 euro apmērā, 2027. gadā 26 440 801 euro apmērā, 2028. gadā 30 177 077 euro apmērā un 2029. gadā 30 173 568 euro apmērā, t.sk. noteikumu projekta ieviešanai 2026. gadā 6 994 216 euro apmērā, 2027. gadā 7 525 923 euro apmērā, 2028. gadā 8 077 758 euro apmērā un 2029. gadā 7 999 326 euro apmērā.
Finansējums noteikumu projekta ieviešanai ir apstiprināts likumā "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" (pieņemts Saeimā 1 2025. gada 4. decembrī).
Labklājības ministrija noteikumu projektā paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu 2027. gadam un turpmāk ik gadu pārskatīs un iekļaus Labklājības ministrijas pamatbudžetā valsts budžeta bāzes sagatavošanas procesā atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 17. janvāra noteikumu Nr. 15 "Maksimāli pieļaujamā valsts budžeta izdevumu kopapjoma un katrai ministrijai un citai centrālajai valsts iestādei paredzētā izdevumu kopējā apjoma noteikšanas kārtība vidējam termiņam" 9.3.1. apakšpunktam, ņemot vērā prognozētās izmaiņas valsts sociālo pabalstu saņēmēju skaitā.
Šobrīd papildu nepieciešamais finansējums noteikumu projekta īstenošanai ir apstiprināts atbilstoši plānotajai minimālajai mēneša darba algai 2026.gadā – 780 euro, 2027.gadā – 820 euro, 2028.gadā – 860 euro.
Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmums paredz – pieņemt zināšanai, ka, ja, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 730 “Minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība” 6. punktā noteikto, Ministru kabinetā tiks lemts par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu gadījumos, kad priekšlikuma par minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu fiskālā ietekme (ietekme uz valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumiem un izdevumiem) ir lielāka par ietekmi, kas ņemta vērā attiecīgā perioda Latvijas Fiskāli strukturālajā plānā, vienlaikus tiks lemts arī par nepieciešamo papildu finansējumu pabalsta aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai nodrošināšanai.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Tā kā noteikumu projekts paredz pārskatīt pabalsta apmēru atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdē atbalstītajam informatīvajam ziņojumam "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam", papildus komunikācijas aktivitātes par Ministru kabineta noteikumu projektu nav veiktas.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Pabalsta apmēra pārrēķināšanu, piešķiršanu un izmaksu nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra esošo funkciju ietvaros.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos aizbildņu un aizbildnībā esošo bērnu finansiālo situāciju.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts uzlabos ģimeņu ar aizbildnībā esošiem bērniem materiālo situāciju, tādā veidā rodot iespēju nodrošināt bērna vajadzības.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi