Anotācija (ex-ante)

Projekts ir nepieciešams, lai noteiktu institucionālās izglītības iestāžu akreditācijas tiesisko regulējumu un pilnveidotu izglītības iestāžu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtību.

Atbilstoši Izglītības likuma 20.panta trešās daļas 7.pantam Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) Ministru kabineta noteiktā kārtībā akreditē vispārējās izglītības iestādes un profesionālās izglītības iestādes un akreditācijas laikā novērtē izglītības iestāžu vadītāju profesionālo darbību (izņemot pirmsskolas izglītības iestādes, kuru vadītājus vērtē reizi sešos gados).
Izglītības likuma 30.panta 4¹.daļa noteic, ka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un koledžas) vadītāju profesionālo darbību novērtē dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos gados. Izglītības iestādes vadītāju, kurš stājies amatā pirmo reizi, novērtē divu gadu laikā, bet ne agrāk kā sešus mēnešus pēc amatā stāšanās dienas.
Atbilstoši Izglītības likuma 27.panta pirmajā daļā noteiktajam izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz sešiem gadiem, bet Profesionālās izglītības likuma 30.¹panta otrajā daļā noteiktajam profesionālās izglītības iestādi akreditē uz sešiem gadiem.
Ievērojot minēto, gadījumā, ja izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšana nesakrīt vienlaikus ar izglītības iestādes akreditāciju, tad dienests var organizēt atsevišķi izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu un izglītības iestādes akreditāciju.
Izglītības iestāde, izņemot augstskolu un koledžu, analizē savu darbību un katru gadu līdz 1.novembrim nodrošina ar izglītības iestādes dibinātāju saskaņota pašnovērtējuma ziņojuma pieejamību izglītības iestādes vai dibinātāja tīmekļvietnē. Paredzot šādu risinājumu, ir ņemts vērā izglītības iestāžu un to dibinātāju viedoklis par pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošanu / aktualizēšanu līdz katra gada 1.novembrim. Pašnovērtējuma ziņojumam ir noteikta struktūra, kura ir pieejama dienesta tīmekļvietnē. Pašnovērtējuma ziņojumā norāda šādu informāciju: 1. izglītības iestādes nosaukumu, izglītības iestādes vadītāju; 2. izglītības iestādes darbības un izglītības programmas īstenošanas kvalitātes mērķus un to sasniegšanas izvērtējumu; 3. informāciju par izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu; 4. elementu izvērtējumu, īpaši stiprās puses un turpmākās attīstības vajadzības; 5. informāciju par nozīmīgākajiem īstenotajiem projektiem un to rezultātiem; 6. citus sasniegumus un izglītības iestādei būtisko informāciju; 7. informāciju par izglītības iestādes akreditācijā vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanā norādīto uzdevumu izpildi (ja attiecināms).
Pašnovērtējuma struktūra veidota, ievērojot Ministru kabineta 2021.gada 10.augusta noteikumos Nr.528 “Vispārējās izglītības iestāžu un profesionālās izglītības iestāžu pedagoģiskā procesa un eksaminācijas centru profesionālās kvalifikācijas ieguves organizēšanai obligāti nepieciešamā dokumentācija” noteikto, ka izglītības iestādes attīstības plānā un izglītības iestādes darba plānā norāda misiju, vīziju, stratēģiskos mērķus, uzdevumus, attīstības prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus ne mazāk kā triju gadu periodam un to saskaņo ar izglītības iestādes dibinātāju, kā arī izglītības iestādes sasniedzamos mērķus, uzdevumus, ikgadējās prioritātes un plānotos sasniedzamos rezultātus vienam gadam.
Papildus minētajam profesionālās izglītības iestāde un vispārējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās izglītības programmu (izņemot izglītības iestādi, kura īsteno profesionālās ievirzes izglītības programmu), pašnovērtējuma ziņojumā iekļauj informāciju par izglītības kvalitātes indikatoriem – atbilstoši vienotajai Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā (EQAVET): 1. pedagogu dalību profesionālās kompetences pilnveidē; 2. izglītojamo skaitu profesionālās izglītības programmās; 3. profesionālo izglītību ieguvušo skaitu; 4. izglītību ieguvušo nodarbinātību; 5. apgūto prasmju izmantošanu darba vietā; 6. riska grupu iekļaušanos profesionālajā izglītībā; 7. profesionālās izglītības programmu pieprasījuma apzināšanu darba tirgū; 8. profesionālās izglītības programmu pieejamības veicināšanu.
EQAVET jeb Eiropas kvalitātes nodrošināšanas ietvarstruktūra ir sadarbības tīkls, kas apvieno Eiropas Savienības dalībvalstis, sociālos partnerus un Eiropas Komisiju, lai izveidotu un ieviestu vienotus kritērijus profesionālās izglītības un profesionālās tālākizglītības kvalitātes nodrošināšanai.
EQAVET ir starptautiska vienošanās ar Latviju kā Eiropas Savienības dalībvalsti. Dienests darbojas arī kā EQAVET koordinācijas punkts Latvijā un kopš 2013.gada koordinē EQAVET un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas rādītāju ieviešanu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā Latvijā.
Ministru kabineta 2013.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.225 „Izglītības kvalitātes valsts dienesta nolikums” 4.17.punktā noteikts, ka viens no dienesta uzdevumiem ir koordinēt EQAVET un vienoto profesionālās izglītības kvalitātes novērtēšanas rādītāju ieviešanu profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā.
Pamatojoties uz vienotiem Eiropas Savienības dalībvalstu kritērijiem, vienotā profesionālās izglītības un apmācības kvalitātes nodrošināšana tiek īstenota, lai veicinātu nepārtrauktus uzlabojumus profesionālajā izglītībā un apmācībā, sekmējot tās kvalitātes kultūras ieviešanu un pilnveidi, politikas pasākumu pārredzamību un saskaņotību, un tādējādi veicinot savstarpēju uzticēšanos, atzīšanu, pedagogu un izglītojamo mobilitāti, kā arī mūžizglītību. EQAVET iekļauj kvalitātes nodrošināšanas un uzlabošanas ciklu plānošanai, ieviešanai, novērtēšanai un pārskatīšanai, ko atbalsta vienoti kvalitātes kritēriji, to apraksti un indikatori.
Kopš 2013.gada ir organizētas piecas diskusijas ar sociālo partneru Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, kā arī Izglītības un zinātnes ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts ieņēmumu dienesta, Profesionālās izglītības biedrības, nozares ekspertu padomju un profesionālās izglītības iestāžu pārstāvju dalību. Diskusiju rezultātā Ministru kabineta noteikumos par akreditāciju iekļauti EQAVET indikatori.
EQAVET indikatori definēti un skaidroti tīmekļa vietnē https://kns.ikvd.gov.lv/.
EQAVET izglītības kvalitātes indikatoru mērķis Eiropas Savienības līmenī ir risināt šādus prioritārus izglītības politikas un prakses uzdevumus profesionālajā izglītībā un profesionālajā tālākizglītībā: 1) nodrošināt nodarbinātību, 2) saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu pēc kompetences, kvalifikācijas, nodrošinot iekļaujošas profesionālās izglītības pieejamību.
Līdz ar to informācijas apkopošana atbilstoši EQAVET indikatoriem ir Latvijas Republikas starptautisko saistību izpilde. Lai dienests varētu iegūt datus, profesionālās izglītības iestādēm vai izglītības iestādēm, kuras īsteno profesionālās izglītības programmu, aprakstoši jāapkopo EQAVET indikatoriem atbilstošie dati, iekļaujot informāciju izglītības iestādes pašnovērtējuma ziņojumā, kā arī analizējot Profesionālās izglītības programmu absolventu monitoringa un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējumu.
Indikators ietver kvantitatīvas un kvalitatīvas informācijas analīzi. Papildus arī šobrīd profesionālās izglītības iestādes apkopo informāciju atbilstoši EQAVET indikatoriem. Līdz ar to šī darbība ir samērīga, izglītības iestādēm nepieciešama, iekļaujot ne tikai kvantitatīvo informāciju, kura ir pieejama datu bāzēs, bet arī kvalitatīvo informāciju.
Izglītības iestāde tās dibinātāja noteiktajā attīstības plānošanas perioda laikā nodrošina projekta 27. punktā minēto elementu pašvērtēšanu, katru gadu izvēloties vērtējamos elementus. Izglītības iestāde projekta 27.2.1. apakšpunktā minēto elementu (“mācīšana un mācīšanās”), kā arī izvirzīto ikgadējo prioritāšu sasniegšanu izvērtē katru gadu.
Ievērojot Grozījumus Izglītības likumā, attīstības plānošanas periodu nosaka izglītības iestādes dibinātājs.

Projekts paredz, ka, piesakoties akreditācijai vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanai, izglītības iestādes vadītājs, saskaņojot ar dibinātāju, vai izglītības iestādes dibinātājs iesniedz dienestā akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas iesniegumu (iesniegumam netiek pievienoti citi dokumenti, jo visi nepieciešamie dokumenti un informācija jau būs dienesta rīcībā). Ievērojot iesniegumā norādīto, dienests izraksta rēķinu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto dienesta maksas pakalpojumu cenrādi (Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumi Nr.213 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”). Šāds saskaņojums ir nepieciešams, jo dibinātājs uzņemas finansiālās saistības par akreditācijas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, kā arī ir jāsaskaņo procedūru norises termiņi, dibinātāja pārstāvju dalība utt..

Akreditējot izglītības iestādes un novērtējot izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, dienests sākotnēji izvērtē dokumentus un publiski pieejamo informāciju, tostarp Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – informācijas sistēma), attiecīgi lemjot par akreditācijas uzsākšanu izglītības iestādē vai akreditācijas atteikumu. Ja dienests konstatē, ka ir nepieciešams aktualizēt izglītības iestādes nolikumu, tad izglītības iestādes vadītājs dienestā iesniedz nolikuma projektu vai informē par nolikuma pilnveidi / grozījumu izstrādi un virzību. Dienests, izmantojot informācijas sistēmas jau šobrīd nodrošināto pārbaudes iespēju, pārliecināsies, vai no Sodu reģistra par konkrētu personu ir / nav nepieciešams rakstiska pieprasījuma veidā pieprasīt nepieciešamo informāciju par personas iepriekšējo sodāmību un izvērtēs sniegtās ziņas par izglītības iestādes vadītāju, pedagogiem un citiem darbiniekiem, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par attiecīgās personas atbilstību Izglītības likumā, Psihologu likumā un Bērnu tiesību aizsardzības likumā (ja izglītības iestādē mācās bērni) ietvertajām prasībām (par noziedzīgiem nodarījumiem, sodāmību krimināllietās un administratīvo pārkāpumu lietās, par tiesas nolēmumu).
Gadījumā, ja dienests konstatē būtiskus trūkumus izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja profesionālajā darbībā, kas neļauj akreditēt izglītības iestādi (piemēram, izglītības iestāde darbojas neatbilstoši izglītības iestādes veidam, nav atbilstoša materiāli tehniskā nodrošinājuma, t.sk. telpu stāvoklis, izglītības programmas īstenošana neatbilstoši licencētajai izglītības programmai u.c.), un tie nav novērsti pēc dienesta sniegtās informācijas, dienests lemj par akreditācijas atteikumu. Šajā gadījumā izglītības iestāde vai tās dibinātājs akreditācijas izdevumus nesedz. Tādējādi tiks taupīti resursi, tostarp izglītības iestādes akreditācijas izdevumi, kā arī akreditācijas ekspertu komisijas laiks un noslodze, vienlaikus ļaujot izglītības iestādēm uzlabot izglītības kvalitāti. Ja dienests lemj par akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas atteikumu, dienests atmaksā izglītības iestādei vai dibinātājam maksu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu.

Dienests organizē: 1) izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu vienlaikus ar akreditāciju;
2) pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu ne retāk kā reizi sešos gados; 3) izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu, kurš stājies amatā pirmo reizi. Šādā gadījumā novērtēšanu organizē divu gadu laikā, bet ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem no amatā stāšanās dienas.
Ņemot vērā, ka pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību vērtē sešu gadu laikā no 2018.gada 1.janvāra, pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību novērtē līdz 2024.gada 31.decembrim.

Akreditācijas ekspertu komisijā iekļauj personu (ekspertu), kura ir apguvusi dienesta organizētos izglītības kvalitātes vērtēšanas un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas kursus un kurai ir pieredze izglītības vadībā, pētniecībā vai darba pieredze nozarē, ne mazāka kā pieci gadi pēdējo septiņu gadu laikā; ir zināšanas par izglītības sistēmu, izglītības iestādes darbību un izglītības kvalitātes vērtēšanu; iegūta izglītība, kas atbilst vienai no šādām prasībām: augstākā izglītība pedagoģijā, izglītības zinātnē, vadībzinātnē vai augstākā izglītība attiecīgajā nozarē; profesionālā izglītība vai Latvijas Amatniecības kameras piešķirta amatnieka kvalifikācija, kas atbilst amata meistara līmenim, profesijās, kurās nav iespējams iegūt augstāko izglītību; ir attiecīgās nozares ekspertu padomes vai likumā noteiktas institūcijas, kura koordinē nozaru ekspertu padomju (ja nozarē nav izveidota nozaru ekspertu padome) darbību, deleģējums (attiecināms uz profesionālo izglītību). Tādējādi noteikumu projekta 13.1., 13.2., 13.3. un 13.4.apakšpunktā iekļautajām prasībām jāizpildās vienlaikus.
Lai novērtētu izglītības iestādes darbības kvalitāti un izglītības iestādes vadītāja profesionālo darbību, tiek izveidota akreditācijas ekspertu komisija, kuras vadītājs ir dienesta darbinieks vai eksperts, kuram ir pieredze izglītības vadībā. Savukārt atsevišķiem ekspertiem būtiskas ir zināšanas un profesionālā pieredze konkrētajā jomā, piemēram, novērtējot elementus ,,mācīšana un mācīšanās”, ,,vienlīdzība un iekļaušana” u.c., tādējādi ekspertu komisijā var iekļaut ekspertus, kuriem ir plaša pieredze un zināšanas, kas ir iegūtas pedagoģiskajā vai pētnieciskajā darbā.
Izglītības iestāžu, kuras īsteno profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās un profesionālās tālākizglītības programmas, akreditācijā tiek iesaistīti nozaru ekspertu padomju (ja tāda attiecīgajā nozarē ir izveidota) deleģētie pārstāvji. Akreditācijas ekspertu komisiju izveide izglītības iestāžu, kuras īsteno izglītības tematiskās jomas “Mākslas” izglītības programmas (mākslas, mūzikas un dejas), notiek, balstoties uz Latvijas Nacionālā kultūras centra deleģējumu. Savukārt sporta izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā iesaista Latvijas Sporta federāciju padomes deleģētos ekspertus.
Šobrīd spēkā esošajos Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumos Nr.618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” nav noteikts (nav bijis noteikts arī iepriekš) akreditācijas ekspertu komisijā iekļaujamo personu skaits.
Akreditācijas izmaksas noteiktas Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumu Nr.213 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” 1.pielikumā un to anotācijā detalizēti noteikts akreditācijas ekspertu komisijas sastāvs, proti, (1) Vispārējās izglītības iestādes akreditācijā tiks iesaistīti akreditācijas ekspertu komisijas vadītājs un divi akreditācijas eksperti. Ja tiks veikta vispārējās izglītības iestādes akreditācija, kurā īsteno profesionālās izglītības, t.sk. profesionālās pilnveides izglītības programmas vai profesionālās ievirzes izglītības programmas, akreditācijas ekspertu komisijā tiks iekļauts arī nozares / jomas pārstāvis – izglītības kvalitātes eksperts. Nozares / jomas pārstāvja – izglītības kvalitātes eksperta (nozares / jomas pārstāvju skaits ir atkarīgs no konkrētās izglītības iestādes, tajā īstenoto izglītības programmu un piešķiramo profesionālo kvalifikāciju skaita (ja attiecināms)); (2) Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības vērtēšanā tiks iesaistīti akreditācijas ekspertu komisijas vadītājs un viens akreditācijas eksperts; (3) Profesionālās iestādes akreditācijā (bez atbilstības statusam izvērtējuma) tiks iesaistīti akreditācijas ekspertu komisijas vadītājs, akreditācijas eksperts un nozares / jomas pārstāvis – izglītības kvalitātes eksperts (nozares / jomas pārstāvju skaits ir atkarīgs no konkrētās izglītības iestādes, tajā īstenoto izglītības programmu un piešķiramo profesionālo kvalifikāciju skaita (ja attiecināms)); (4) Profesionālās iestādes akreditācijā (ar atbilstības statusam izvērtējumu) tiks iesaistīti akreditācijas ekspertu komisijas vadītājs, akreditācijas eksperts un nozares / jomas pārstāvis – izglītības kvalitātes eksperts (nozares / jomas pārstāvju skaits ir atkarīgs no konkrētās izglītības iestādes).
Ievērojot minēto, nav lietderīgi noteikumu projektā paredzēt akreditācijas ekspertu komisijā iekļaujamo personu skaitu.
2023.gada 22.decembrī ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2023.gada 19.decembra noteikumi Nr.762 "Noteikumi par valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu mākslu jomā" (turpmāk - Standarts), kas noteic profesionālās ievirzes izglītības mākslu jomā mērķus, uzdevumus un profesionālās ievirzes izglītības obligāto saturu, t.sk. nosakot kopējo stundu skaitu un īstenojamos mācību priekšmetus. Standartā profesionālās ievirzes izglītības programmas īstenošanai ir noteikts vienots ietvars, kas izglītības iestādēm ir jāņem vērā veidojot izglītības programmu saturu un mācību plānu. Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 13.jūnija noteikumu Nr.322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" (turpmāk – MK Nr.322) 2.pielikumu, izglītības iestādes izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" īsteno 7 (septiņās) izglītības tematiskajās grupās, kas savukārt ir sadalītas vēl detalizētāk izglītības tematiskajā kopās (MK Nr.322 4.pielikums), no kurām tiek atvasināta jau konkrēta izglītības programma.
Profesionālās iestādes akreditācijā (profesionālās ievirzes izglītības programmas un profesionālās vidējās izglītības programmas mākslu jomā) tiks iesaistīti akreditācijas ekspertu komisijas vadītājs, akreditācijas eksperts un nozares / jomas pārstāvis – izglītības kvalitātes eksperts. Lai eksperti akreditācijas ietvaros veiktu šo izglītības programmu īstenošanas kvalitātes novērtējumu, nav nepieciešams eksperts katrai izglītības programmai, bet gan atbilstošajai izglītības tematiskajai kopai.

Akreditācijas ekspertu komisija savā darbībā ievēro Izglītības un zinātnes ministrijas saskaņotās Vadlīnijas izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā, kurās noteikti detalizēti kvalitātes vērtējuma līmeņu un elementu apraksti. Izstrādājot šīs vadlīnijas, dienests iesaista tā satura apspriešanā sadarbības partnerus, tostarp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvjus. Minētais ļauj arī operatīvi pilnveidot vadlīnijas, ievērojot izmaiņas normatīvajos aktos un aktuālas izglītības, dažādu profesionālo nozaru, darba tirgus attīstības tendences.

Atsaucoties uz Eiropas Sociālā fonda projekta Nr.8.3.6.2/17/I/001 “Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide un īstenošana” ietvaros izstrādāto izglītība kvalitātes koncepcijas ietvaru un definējumu, izglītības kvalitāte tiek raksturota kā sastāvoša no četrām kategorijām un 12 elementiem (http://petijumi.mk.gov.lv/node/3401). Šobrīd tiek gatavoti arī Grozījumi Vadlīnijās izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā, tostarp iekļaujot terminus “elementi” un “kategorijas”. Tādējādi noteikumu projekts paredz, ka, novērtējot izglītības iestādes darbības kvalitātes kategorijas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes kategoriju, nosaka kvalitātes vērtējuma līmeni katrā elementā.
Elementa “Kompetences un sasniegumi” (kvalitātes kategorija “Atbilstība mērķiem”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes izveidotā sistēma ikdienas mācību sasniegumu nodrošināšanai, izglītojamo mācību sasniegumu diagnosticēšanai, valsts pārbaudes darbu analīzei, izglītojamo rezultāti kvalifikācijas eksāmenos, izglītības iestādes audzināšanas darba plānošana un sasniegtie rezultāti, izglītības iestādes kvalitātes mērķu definēšana un sasniegšana.
Elementa “Izglītības turpināšana un nodarbinātība” (kvalitātes kategorija “Atbilstība mērķiem”) ietvaros tiek izvērtēta karjeras izglītības kvalitāte, absolventu viedoklis par mācībām un izglītības kvalitāti, izglītības iestādes darbs ar izglītojamiem, kam ir zemi mācību sasniegumi.
Elementa “Vienlīdzība un iekļaušana” (kvalitātes kategorija “Atbilstība mērķiem”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes darbībā, izglītības procesā iesaistīto izpratne par vienlīdzības un iekļaušanas aspektiem izglītībā, izglītības iestādes organizācijas kultūras atbilstība un vardarbības un diskriminācijas novēršanas jautājumi, kā arī nevienlīdzības mazināšanas pasākumi, kuri saistīti ar izglītojamo sociālekonomiskajiem apstākļiem u.tml. aspektiem, izglītības iestādes risku identificēšanas sistēmas rādītāji.
Elementa “Mācīšana un mācīšanās” (kvalitātes kategorija “Kvalitatīvas mācības”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes izveidotā sistēma datu ieguvei par mācīšanas un mācīšanās kvalitāti, izglītības procesa plānošana, tā efektivitāte un kvalitāte, diferenciācija, individualizācija un personalizācija, attālināto mācību īstenošanas kvalitāte, mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, atbalsta sniegšana izglītojamiem, kā arī izglītības procesa īstenošana tālmācības formā, izglītības iestādes nodrošinātās izglītības ieguves ģimenē organizēšana un efektivitāte.
Elementa “Pedagogu profesionālā kapacitāte” (kvalitātes kategorija “Kvalitatīvas mācības”) ietvaros tiek izvērtēta pedagogiem nepieciešamās izglītība, profesionālā kvalifikācija, profesionālās kompetences pilnveides kārtība un tās atbilstība normatīvajiem aktiem, pedagogu noslodze, profesionālās darbības pilnveides sistēma un tās efektivitāte izglītības iestādē, pedagogu profesionālās kvalitātes novērtēšanas kārtība izglītības iestādē.
Elementa “Izglītības programmu īstenošana” (kvalitātes kategorija “Kvalitatīvas mācības”) ietvaros tik izvērtēta informācijas sistēmā pieejamā informācija par izglītības programmu, tās atbilstība tiesību aktos noteiktajām prasībām, izglītības programmas aktualitāte, pedagogu sadarbība izglītības programmas īstenošanā, izglītības iestādes īstenoto mācību/ārpusstundu pasākumu efektivitāte un atbilstība izglītības programmas mērķiem, izglītības iestādes darbība efektīvai laika izmantošanai, īstenojot izglītības programmu, speciālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāte un efektivitāte, kā arī profesionālās izglītības programmas īstenošanas kvalitāte un efektivitāte speciālās izglītības iestādē, izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas kvalitāte dažādās struktūrvienībās, vidējās vispārējās izglītības programmas padziļināto kursu piedāvājuma atbilstība normatīvo aktu prasībām un kvalitāte, izglītības iestādes īstenotās izglītības programmas īstenošanas kvalitātes un efektivitātes izvērtēšanas rezultāti.
Elementa “Pieejamība” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes mērķgrupu izpratne par izglītības pieejamības jautājumiem, izglītības vides pieejamība un iespējas izglītības procesu pielāgot izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām, izglītības iestādes iespējas un piedāvājums, lai nodrošinātu augstu izglītības kvalitāti izglītojamiem no dažādām mērķgrupām, izglītības iestādes rīcība priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risku mazināšanai, dienesta viesnīcu un/vai internātu pieejamība un kvalitāte, izglītības iestādes rīcība, izvērtējot nepieciešamību licencēt speciālās izglītības programmu.
Elementa “Drošība un psiholoģiskā labklājība” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) ietvaros tiek izvērtēts izglītības iestādes darbs, iegūstot informāciju un datus par izglītojamo, vecāku un personāla drošību un psiholoģisko labklājību, izglītības iestādes iekšējās kārtības un drošības, darba kārtības un trešo personu uzturēšanās noteikumu izstrāde un ievērošana izglītības iestādē, fiziskā un emocionālā drošība un ar to saistīto risku identificēšana un novēršana, izglītības iestādes personāla un izglītojamo labizjūta.
Elementa “Infrastruktūra un resursi” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādei pieejamā infrastruktūra un resursi, tajā skaitā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un digitālie resursi izglītības programmas īstenošanai, to izmantošanas efektivitāte un multifunkcionalitāte.
Elementa “Administratīvā efektivitāte” (kvalitātes kategorija “Laba pārvaldība”) ietvaros tiek izvērtēta izglītības iestādes vadītāja pārvaldības sistēmas efektivitāte, nodrošinot iespējas sasniegt augstus rezultātus kategorijās “Atbilstība mērķiem”, “Kvalitatīvas mācības” un “Iekļaujoša vide”, tajā skaitā izglītības iestādes stratēģiskās, ikgadējās un ikdienas plānošanas sistēma, izglītības iestādes pašvērtēšanas procesa kvalitāte, personāla pārvaldības sistēma, izglītības iestādes vadības komandas profesionālā darbība un tās sasaiste ar valstī noteiktajām izglītības politikas prioritātēm, izglītības iestādes vadītāja kompetence finanšu un resursu pārvaldībā, kā arī visu izglītības iestādes īstenoto pārvaldības procesu efektivitāte.
Elementa “Vadības profesionālā darbība” (kvalitātes kategorija “Laba pārvaldība”) ietvaros izvērtē izglītības iestādes vadītāja zināšanas, prasmes un kompetences, kuras nepieciešamas kvalitatīva un efektīva pārvaldības procesa nodrošināšanai.  Elementa novērtēšanā tiek ņemtas vērā izglītības iestādes vadītāja zināšanas, prasmes un kompetences par tiesiskuma, līderības, vadības, efektīvas un cieņpilnas komunikācijas, izglītības kvalitātes, izglītības attīstības un/vai nozares politikas jautājumiem, kā arī vadītāja prasme sniegt un saņemt profesionālu atgriezenisko saiti, nodrošinot izglītības iestādes pāreju uz mācīšanās organizācijas darbības pamatprincipiem.
Elementa “Atbalsts un sadarbība” (kvalitātes kategorija “Laba pārvaldība”) ietvaros izvērtē izglītības iestādes vadītāja pārvaldības kvalitātes aspektus, kuri nodrošina visu izglītības iestādes iesaistīto pušu sadarbības kvalitāti. Elementa izvērtēšanā tiek ņemta vērā vadītāja prasme veidot sekmīgu sadarbību ar izglītības iestādes dibinātāju un/vai pašvaldību, vietējo kopienu un/vai nozares organizāciju, augstākās izglītības iestādēm, ievērot demokrātiskas pārvaldības pamatprincipus, īstenot pārmaiņu vadību izglītības iestādē, nodrošinot izglītības iestādes pārvaldību atbilstoši mācīšanās organizācijas pamatprincipiem.
Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšana ir akreditācijas kvalitātes kategorija, attiecīgi attīstot vienotu izglītības kvalitātes novērtēšanas sistēmu valstī.
Noteikumu projekta 27.punktā minēto elementu saturs neatšķiras no šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumu Nr.618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība" 26.punktā minēto kritēriju satura.
Vadlīnijās izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā tiek ietverti rezultatīvie rādītāji, kuri tiek vērtēti atbilstoši izglītības iestādes īstenojamo izglītības programmu specifikai, tostarp paredzot izņēmumus, kāda tipa un veida izglītības iestādēs attiecīgais rezultatīvais rādītājs netiek vērtēts.
Grozījumos Vadlīnijās izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā un profesionālajā izglītībā ir paredzēts, tostarp ietvert izņēmumus pie rezultatīvajiem rādītājiem attiecībā uz izglītības iestādēm, kas īsteno izglītības programmas policijas darba un apsardzes darbības jomā, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības jomā, valsts robežas drošības jomā, jūrniecības jomā, militārās aizsardzības jomā vai penitenciārā darba jomā, piemēram, par elementa “Pieejamība” (kvalitātes kategorija “Iekļaujoša vide”) rezultatīvā rādītāja “Izglītības vides pieejamība un izglītības programmas pielāgošana izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām” nevērtēšanu.

Akreditācijas ekspertu komisija vērtē izglītības kvalitāti tikai laikā, kad izglītības iestādē notiek izglītības process. Tā ir tiesīga iepazīties ar iepriekšējo izglītības iestādes vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas ziņojumu, kā arī ar dibinātāja iepriekš veikto izglītības iestādes vadītāja novērtējumu.

Akreditācijas ekspertu komisija mēneša laikā (ja nav objektīvu apstākļu ilgākam termiņam) pēc izglītības iestādes darbības vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas sagatavo ziņojuma projektu, ar kuru elektroniski iepazīstina izglītības iestādes vadītāju. Ziņojuma sagatavošanas laiks var būt saistīts ar nepieciešamību precizēt vai iegūt papildu informāciju, detalizēti izvērtēt izglītības iestādes apmeklējuma laikā iegūtos faktus utt.
Atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 18.panta ceturtajai daļā un Profesionālās izglītības likuma 30.1pantā noteiktajam lēmumu par vispārējās izglītības un profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas. Izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības vērtēšana, izvērtējot izglītības iestādes pārvaldības kvalitāti, ir daļa no izglītības iestādes kvalitātes vērtēšanas.
Spēkā esošie Ministru kabineta 2020.gada 6.oktobra noteikumu Nr.618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” 46.punkta regulējums paredz iespēju pagarināt akreditācijas termiņu vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas termiņu uz laiku līdz diviem gadiem, ja šis termiņš beidzas izglītības iestādes reorganizācijas, likvidācijas laikā, izglītības iestādes būvniecības vai telpu renovācijas laikā.
Akreditācijas termiņu vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas termiņa pagarināšana uz laiku līdz diviem gadiem ir samērīga, ievērojot to, ka periodiski notiek izmaiņas izglītības iestāžu tīklā (izglītības iestāžu reorganizācija, likvidācija), lai neradītu papildu administratīvo un finanšu slogu izglītības iestādēm un to dibinātājiem skolu tīkla optimizācijas gadījumā, kā arī īstenojot projektus, piemēram, izglītības iestāžu energoefektivitātes projekti, t.sk. norobežojošo konstrukciju siltināšana, apgaismojuma renovācija, apkures sistēmu renovācija, ventilācijas sistēmu ierīkošana, kā arī rotaļu laukumu atjaunošana, sporta infrastruktūras izveide utt.. Turklāt Administratīvā procesa likums paredz samērīguma principu, kas arī tika ievērots, izstrādājot šo regulējumu.

Personas tiesības būt uzklausītai ir viens no būtiskākajiem administratīvā procesa principiem, jo iestādei (dienestam) ir pienākums objektīvi noskaidrot visus lietas apstākļus, tostarp uzklausīt izglītības iestādes vadītāja viedokli saistībā ar akreditāciju un izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu. Līdz ar to, izvērtējot saņemto informāciju, ekspertu komisijas vadītājs piecu darbdienu laikā precizē ziņojuma projektu un elektroniski iesniedz ziņojumu dienestā, kā arī nosūta to izglītības iestādes vadītājam un izglītības iestādes dibinātājam.
Ziņojumam ir noteikta struktūra, kura ir pieejama dienesta tīmekļvietnē. Ziņojumā iekļauj šādas ziņas: 1. vispārīgā informācija par izglītības iestādi (izglītības iestādes nosaukums, izglītības iestādes reģistrācijas numurs Izglītības iestāžu reģistrā, juridiskā adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese, izglītības iestādes vadītājs un amatā stāšanās laiks, dibinātājs, dibinātāja elektroniskā pasta adrese, izglītojamo, pedagogu un atbalsta personāla skaits); 2. informāciju par ekspertu komisijas sastāvu un vērtēšanas periodu; 3. izglītības iestādes misiju, vīziju, izglītības iestādes darbības kvalitātes mērķi, izglītības iestādes darbības rādītājus, izglītības kvalitātes risku rādītājus, informāciju par iepriekšējā vērtēšanā (ja attiecināms) sniegto uzdevumu izpildi; 4. informāciju par izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanu: 4.1. izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanas rezultātu kopsavilkuma tabulu; 4.2. novērtējuma aprakstu katrā elementā un kvalitātes vērtējuma līmeni; 4.3. izglītības iestādes darbības kvalitātes vērtēšanā izmantotās metodes; 4.4. izglītības iestādes darbības stiprās puses; 4.5. uzdevumus izglītības iestādes darbības kvalitātes pilnveidei; 5. informāciju par izglītības iestādes vadītāja novērtēšanu: 5.1. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes novērtējuma rezultātu kopsavilkuma tabulu; 5.2. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes novērtējumu, iekļaujot katra elementa aprakstu un kvalitātes vērtējuma līmeni; 5.3. izglītības iestādes vadītāja profesionālās kompetences novērtēšanā izmantotās metodes; 5.4. izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības stiprās puses; 5.5. uzdevumus izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības pilnveidei.
Atbilstoši Arhīvu likuma 1.panta 22.punktam ziņojums ir uz laiku glabājams dokuments, kuram noteikts īslaicīgs (līdz 10 gadiem) glabāšanas termiņš.

Dienests, pieņemot lēmumu par akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, ņem vērā dienesta vai citu kompetento institūciju (Bērnu aizsardzības centra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas) pārbaudes aktos vai atzinumos norādīto, kā arī citu informāciju, kura ir dienesta rīcībā. Tādējādi dienests, pamatojot savu lēmumu, var paaugstināt vai pazemināt akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumā norādīto vērtējumu. Šādā gadījumā dienests savā tīmekļvietnē publisko arī papildu informāciju par dienesta pieņemto lēmumu.

Informāciju par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam dienests ievada informācijas sistēmā. Ieraksti par akreditāciju informācijas sistēmā ir publiski pieejami, t.i., jebkurai personai ir iespēja iegūt informāciju no informācijas sistēmas, kā arī ieraksts informācijas sistēmā ir uzskatāms par publiski ticamu, līdz ar to trešās personas var paļauties uz šo ierakstu pareizību un attiecīgi rīkoties, kā arī ir nodrošināta sabiedrības informēšana par akreditācijas rezultātu attiecīgajā izglītības iestādē un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības vērtējumu.
Izglītības iestāde no informācijas sistēmas saņem elektronisku paziņojumu par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam.

Ja kaut viens no elementiem novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “jāpilnveido”, izglītības iestādes vadītājs mēneša laikā pēc lēmuma saņemšanas par izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja atbilstību amatam iesniedz dienestā ar dibinātāju saskaņotu rīcības plānu darbības pilnveidei. Šajā plānā izglītības iestādes vadītājs var iekļaut, piemēram, profesionālās kompetences pilnveidi izglītības iestādes vadības un pedagoģijas jautājumos, supervīzijas, mentora atbalstu, sadarbību ar izglītības pētniekiem un konsultantiem un citus izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības atbalsta un profesionālās kompetences pilnveides pasākumus utt.
Savukārt, ja vismaz viens no elementiem (“Administratīvā efektivitāte”, “Vadības profesionālā darbība”, “Atbalsts un sadarbība”) novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “nepietiekami” vai izglītības iestādes vadītājs atkārtoti novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “jāpilnveido”, par šādu vērtējumu dienests informē dibinātāju, rosinot izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju.

Dienests pieņem lēmumu par izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības ārkārtas novērtēšanu, ja saņemts dibinātāja vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums. Tādējādi tiks nodrošināta nepārtraukta izglītības iestāžu (to vadītāju) darbības uzraudzība, izglītības kvalitātes attīstība un izveidots instruments regulāram izglītības kvalitātes ārējam monitoringam, lai uz izmaiņām izglītības kvalitātē varētu reaģēt nekavējoties, negaidot kārtējo izglītības iestādes akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu.
Izglītības iestādes ārkārtas akreditāciju vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības ārkārtas novērtēšanu veic, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības kārtējai izglītības iestādes akreditācijai vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanai.

Saņemot un izvērtējot informāciju, kas liecina, ka izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas laikā tika sniegtas nepatiesas vai maldinošas ziņas (kas tieši ietekmēja pieņemto lēmumu), ir anulētas visas licencētās vispārējās un profesionālās izglītības programmas (attiecināms uz izglītības iestādi) vai izglītības iestādes darbībā vai izglītības iestādes vadītāja darbībā konstatēti būtiski normatīvo aktu pārkāpumi (norādīti dienesta, Bērnu aizsardzības centra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Veselības inspekcijas, Valsts darba inspekcijas aktos pēc minēto kompetento institūciju veiktajām pārbaudēm izglītības iestādē), un tie ietekmē izglītības kvalitāti, aizskarot izglītībā iesaistīto pušu tiesības un intereses, dienests Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā lemj par izglītības iestādes akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanas anulēšanu.

Akreditācijas vai izglītības iestādes vadītāja novērtēšanas periodā dienests var apmeklēt izglītības iestādi, lai pārliecinātos par uzdevumu izpildi, kā arī, ievērojot izmaiņas konkrētajā situācijā vai izglītības iestādes darbībā, tos precizēt.

Izglītības iestāde vai dibinātājs sedz izdevumus, kas saistīti ar akreditāciju / vadītāja vērtēšanu, t.sk. par ekspertu darbu proporcionāli pienākumu pildīšanas apjomam, saskaņā ar dienesta maksas pakalpojumu cenrādi (Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumi Nr.213 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis”) un ekspertu komandējuma izdevumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi (Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumi Nr.969 “Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”).

Konkrētais risinājums pilnībā novērsīs anotācijā minēto problēmu, kā arī tiks sasniegts anotācijas 1.2.sadaļā noteiktais tiesību akta sasniedzamais mērķis.