Anotācija

Starptautiskajā zinātnē aizvien plašāk tiek ieviestas atvērtās zinātnes prakses (piemēram, pētniecības datu publicēšana un atkārtota izmantošana), turklāt pētniecības datu atvēršana ir kā priekšnosacījums dalībai programmā Apvārsnis Eiropa. 2022. gada 1. martā pieņemtā "Latvijas Atvērtās zinātnes stratēģija 2021.–2027. gadam" identificē vairākus izaicinājumus kvalitatīvai Latvijas pētniecības datu pārvaldībai, tostarp datu uzglabāšanas risinājumu sadrumstalotību, specifisku datu pārvaldības prasmju trūkumu un vienotu metadatu un datu apmaiņas standartu trūkumu.

Lai gan Latvijā pakāpeniski uzlabojas pētniecības datu pārvaldības prakse, tomēr, pētījumā par atvērto zinātni[1] iezīmējas, ka “lielākai daļai [pētnieku] ir samērā sveša pētniecības datu publicēšanas koncepcija. To arī parāda interviju atbildes: vairumā gadījumi pētnieciskie dati tiek glabāti personīgajos datoros vai individuālajos mākoņpakalpojumos”. Pētniecības datu glabāšanas sadrumstalotība un nepieejamība citiem pētniekiem, studentiem, uzņēmējiem un sabiedrības grupām ierobežo jaunu pētījumu rašanos un aizkavē inovāciju rašanos.

Pētniecības datu sagatavošana prasa noteiktu zināšanu un kompetenču kopumu attiecībā uz datu apraksta sagatavošanas tehnisko procesu, pētniecības jomai specifisko terminoloģiju un metadatu atslēgvārdiem, tāpat ir jāveic ieguldījumi pētniecības digitālajā infrastruktūrā un pakalpojumos, kas atbalsta digitalizētas informācijas apkopošanu, radīšanu un apstrādi pētniecības vajadzībām un  pētniecības pārvaldībai, ietverot datu pārraides, uzglabāšanas, skaitļošanas resursus un pakalpojumus, programmatūru un citus rīkus, datu apstrādes risinājumus un pakalpojumus, risinājumus šādas pētniecības pārvaldībai, kā arī to organizatorisko nodrošinājumu. Latvijā šobrīd trūkst gan speciālistu ar zināšanām zinātniskās darbības digitalizācijā, gan ir nepietiekami ieguldījumi digitālajās pētniecības infrastruktūrā. Bez kompleksas un sistēmiskas pieejas būs apgrūtināta Latvijas spēja attīstīt pētniecību, iekļauties starptautiskajos pētniecības projektos, sasniegt Apvārsnis Eiropa un nākamās Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas pamatprogrammas rezultātus un attīstīt inovācijas. Bez nozīmīgiem ieguldījumiem veidosies vēl lielāka atpalicība uz Eiropas valstu fona, šobrīd Latvija Eiropas inovāciju indeksā[2] ierindojas trešajā vietā no beigām, apsteidzot vien Rumāniju un Bulgāriju.

Darbam ar pētniecības datiem ir nepieciešama arī ātra un droša liela apjoma datu pārraide, diemžēl Latvijas akadēmiskais pamattīkls (LAT) ir tehnoloģiski novecojis. Tā ieviešanas projekts tika pabeigts 2016.gada 31.martā [3]. Lai gan šobrīd tas darbojas un īstenotā projekta rezultāti tiek uzturēti, tā datu pārraides ātrums nav pietiekams darbam ar lielapjoma datiem. Tajā nav  paredzēta pietiekama vieta datu glabāšanai un tā ir fragmentēta pa institūcijām. LAT nepilnīgi atbilst pašreizējām kiberdrošības prasībām, un tajā nav pieejama digitālā infrastruktūra ar paaugstināto drošību un trūkst risinājumu kopdarbībai ar ES valstu pētniekiem.

Līdz ar to, lai arī turpmāk Latvijā īstenotu augstas kvalitātes un starptautiski atzītu pētniecību, tai skaitā augstas pievienotās vērtības tehnoloģijas, produktus un pakalpojumus, kas ir konkurētspējīgi un pieprasīti Eiropas un pasaules tirgos, kā arī veicinātu finansējuma īpatsvara pētniecībai un attīstībai pieaugumu līdz vismaz 1,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP) un zinātniskās institūcijas piesaistītu programmas Apvārsnis Eiropa finansējumu 150 milj. euro līdz programmas Apvārsnis Eiropa noslēgumam, jāturpina sniegt atbalstu zinātniskajām institūcijām kvalitatīvu programmas Apvārsnis Eiropa projektu pieteikumu izstrādei, tai skaitā nodrošinot pētniekiem labākos digitālos pakalpojumus un infrastruktūras, kas tiek kvalitatīvi pārvaldīti.

Šobrīd notiek 10.IP, kas sāksies 2028. gadā pēc programmas Apvārsnis Eiropa noslēguma, izstrāde. Dalībvalstis un dažādas institūcijas Eiropā, tai skaitā arī Latvijas pētniecības ekosistēma iesaistās diskusijās un sāk viedokļu apmaiņu par nostāju nākamās Eiropas pētniecības un attīstības programmas izveidē. Draghi ziņojums[4] un Enrico Letta ziņojums par vienoto tirgu[5], kas tika publicēts 2024. gada aprīlī, norāda ceļu uz jauno Eiropas Komisijas politiku, kur atvērtās zinātnes praksei un EOSC iniciatīvai ir būtiska loma. EOSC Asociācija ir sagatavojusi pārdomu dokumentu[6] reflektējot uz Enrico Letta ziņojumu par vienoto tirgu un atzīmējot EOSC misijas saikni un darbības plānu ar turpmāko Eiropas Komisijas politiku. EOSC uzņemas nozīmīgu lomu Eiropas konkurētspējas uzlabošanā, sniedzot ieguldījumu četrās galvenajās jomās: Eiropas digitālā un datu suverenitāte, drošība, produktivitāte un atbalsta mērķi, lai Eiropa kļūtu par līderi MI jomā. Bez ieguldījumiem EOSC, Latvijas dalība nākamajā 10.IP būs būtiski ierobežota, būs ierobežotas iespējas Latvijas dalībai starptautiskajos konsorcijos, kur nosacījums būs piekļuve EOSC un atvērtās zinātnes principi.

Pašlaik Latvijā ir uzsākts standartizētas pētniecības datu pārvaldības pieejas īstenošanas investīcijas projekts 2.1.3.1.i. "Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī" (turpmāk – datu pārvaldnieku projekts). Datu pārvaldnieku projektā ir uzsākts sniegt konsultācijas universitāšu pētniekiem par datu pārvaldības plānu izstrādi un arī individuālas konsultācijas par pētniecības datiem. Projekta ietvaros ir izveidotas četras tematiskās datu kuratoru tīkla darba grupas: datu pārvaldības, normatīvā regulējuma, informācijas tehnoloģijas risinājuma un zināšanu pārneses. Darba grupās tiek apkopota aktuālā problemātika datu pārvaldības jomā un ir nepieciešams šos rezultātus izmantot un ieviest. Ir nepieciešams turpinājums uzsāktajām darbībām datu pārvaldnieku projektā, iekļaujot secīgi nākamās aktivitātes un sasniedzamos rezultātus, tostarp rezultātu izmantošanu.

Latvijas viedās specializācijas (turpmāk – RIS3) ekosistēma paredz, ka tā ietver sabiedrības, nacionālās ekosistēmas un starptautiskā ekosistēmas līmeņus. Viedās specializācijas stratēģija ir valsts līmeņa attīstības stratēģija, kuras mērķis ir maksimizēt efektivitāti, mērķtiecīgi virzoties uz augstas pievienotās vērtības tautsaimniecību, resursu efektīvāku izmantošanu un kompetenču stiprināšanu inovāciju stimulam. Atvērtās zinātnes koncepts ir saistīts ar visiem trim norādītajiem lielumiem –sabiedrība iegūst pieeju publikācijām un datiem. Atvērtās publikācijas un dati, ietekmē industriju, nodrošinot ciešāku pētnieku un tirgus sasaisti. Ir situācijas, kad industrijas pārstāvji/komersanti vēlas pasūtīt pētījumu, bet tiem nav izpratnes, vai tādi pētījumi jau ir veikti, vai šādam pētījumam būs atdeve nākotnē. Šajā gadījumā, ja būtu pieejami publiski pētījumi un dati, komersantam būtu iespēja ar tiem iepazīties un konkrētāk veidot dialogu ar pētniekiem. Savukārt, starptautiskā ekosistēmas līmenī palielinātos kopējo publikāciju skaits, būtu iespēja piesaistīt starptautisku finansējumu projektiem, kuros kā prasība izvirzīta atvētās pieejas publikācijas. Līdz ar to, lai sasaistītu RIS3 ar atvērto zinātni, nepieciešams veidot atvērtus digitālus resursus un nodrošināt atvērtu piekļuvi pētniecības datiem, datu telpām RIS3 specializācijas jomās, tādējādi rosinot uzņēmējdarbības atklājuma principu, veicinot jauno produktu un pakalpojumu izstrādi konkurences apstākļos un inovāciju rašanos.

EOSC platforma nacionālā līmenī apkopos un savienos datus no dažādām datu telpām, lai apmierinātu pēc iespējas plašāka pētnieku loka vajadzības. EOSC būtu nepieciešams savienot ar veselības, lauksaimniecības, kosmosa, transporta, enerģētikas, drošības, publiskā sektora atvērtos datu, kā arī citu jomu datu telpām.

2024. gada 1. septembrī stājas spēkā Nacionālās kiberdrošības likums[7] (turpmāk – NKDL). Šī likuma mērķis ir stiprināt kiberdrošību Latvijā, kā arī ieviest pārskatītās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas[8] (NIS2) prasības vienādi augsta kiberdrošības līmeņa panākšanai visā Eiropas Savienībā. NKDL likumā ir noteikti svarīgo pakalpojumu sniedzēji un kiberdoršības prasības šiem pakalpojumu sniedzējiem. Zinātniskās institūcijas ir noteiktas kā svarīgo pakalpojumu sniedzēji un NKDL nosaka īstenot kiberdrošības pasākumus. IZM nav paredzēts finansējums kiberdrošības prasību īstenošanai zinātniskajās institūcijās, tādēļ ir nepieciešama investīcija šo prasību īstenošanai.

[1] Pētījuma par atvērto zinātni un rīcībpolitikas ceļa kartes izstrādi noslēguma ziņojums https://www.izm.gov.lv/sites/izm/files/petijums-atverta_zinatne_21_2.pdf

[2] Eiropas inovāciju indeks 2024  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/8a4a4a1f-3e68-11ef-ab8f-01aa75ed71a1/language-en

[3] MK Nr.109 par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2.apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai" https://likumi.lv/ta/id/205737-noteikumi-par-darbibas-programmas-uznemejdarbiba-un-inovacijas-papildinajuma-21132apaksaktivitati-informacijas-tehnologiju-infrastrukturas-un-informacijas-sistemu-uzlabosana-zinatniskajai-darbibai

[4] https://commission.europa.eu/topics/strengthening-european-competitiveness/eu-competitiveness-looking-ahead_en#paragraph_47059

[5] https://www.consilium.europa.eu/media/ny3j24sm/much-more-than-a-market-report-by-enrico-letta.pdf

[6] https://eosc.eu/wp-content/uploads/2024/11/20241104_EOSC-A-reflection-paper-on-Letta-report_final.pdf

[7] https://likumi.lv/ta/id/353390-nacionalas-kiberdrosibas-likums

[8] https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2016/1148/oj/?locale=LV
 

Pasākuma mērķis ir nodrošināt Latvijas pētniekiem drošu, mūsdienīgu un ērtu piekļuvi un dalīšanos ar kvalitatīvi pārvaldītiem pētniecības datiem, piekļuvi datu apstrādes rīkiem un digitāliem pētniecības pakalpojumiem, nodrošināt Latvijas iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā, starpnozaru un starptautisko sadarbību, lielo datu un MI potenciāla izmantošanu, izveidojot un ieviešot EOSC nacionālo mezglu un koplietošanas pakalpojumus datu izmantošanai.

1.1.1.6. pasākumā tiks mērķtiecīgi attīstīta Latvijas digitālā pētniecības infrastruktūra:
1) ātri un droši tīkla savienojumi pētniecības un akadēmisko datu pārraidei un savienojumi ar ES infrastruktūru ar EOSC EU mezglu un datu telpām – sadarbībai ar citu ES valstu pētniekiem,
2) nozaru prasībām pielāgota droša datu glabātuve,
3) skaitļošanas jaudas un mūsdienīgi, ērti rīki datos balstītajai pētniecībai.

EOSC nacionālo mezglu lietos vismaz 26 institūcijas, iekļaujot to struktūrvienības.  Šīs 26 institūcijas aptver vairāk nekā 90% Latvijas pētniecības aktivitātes. Primāri iesaistāmo institūciju saraksts norādīts anotācijā - zinātniskās institūcijas, kas tiek finansētas no zinātnes bāzes finansējuma un citas valsts un privātās zinātniskās institūcijas. Nav izslēgta pārējo institūciju iesaiste EOSC kā lietotājiem.

Ja pasākums netiks ieviests, Latvijas zinātne, inovācijas un augstākā izglītība bezcerīgi atpaliks. Pēdējā desmitgadē zinātne un inovācijas aizvien vairāk balstās lielo datu apstrādē, kas nav iedomājama bez lieliem pārraides ātrumiem, glabāšanas kapacitātes un skaitļošanas jaudas. Diemžēl, Latvijas digitālā pētniecības infrastruktūra ir būtiski vājāka kā citās valstīs un ir novecojusi. Iepriekš investīcijas digitālajā pētniecības infrastruktūrā bijušas minimālas, jo ieguldījumi bija mērķēti uz laboratoriju (analītiskajām) iekārtām.

LAT ātrums nav pietiekams darbam ar lielapjoma datiem, vieta datu glabāšanai nepietiekama un fragmentēta pa institūcijām. Pētniecības digitālā infrastruktūra nepilnīgi atbilst pašreizējām kiberdrošības prasībām, nav pieejama digitālā infrastruktūra ar paaugstināto drošību, nav risinājumu kopdarbībai ar ES valstu pētniekiem.

Ja Latvijas zinātnei netiks nodrošināta konkurētspējīga digitālā pētniecības infrastruktūra, Latvijas zinātnieki nespēs pilnvērtīgi piedalīties pētniecības projektos, piemēram, attēlu, skaņas, tekstu atpazīšanā un analīzē – medicīnā, inženierzinātnēs, arī valodā vai kultūrā; lielo datu analīzē finansēs, valsts pārvaldē, lauksaimniecībā (fermu, mežu, lauku robotizēto iekārtu dati); autonomo dronu vai automašīnu izstrādē; laikapstākļu vai bioloģisko sistēmu modelēšanā u.c. Netiks pilnvērtīgi pētīti nacionālie dati – klimats, biotopi, genoms, valoda, kultūra.

Digitālā pētniecības infrastruktūra ir kritiska arī MI pētniecības, praktisko risinājumu, un izglītības attīstībai, jo MI pamatā ir lieli datu apjomi un skaitļošanas jaudas. Būtiski apgrūtināta būs iespēja veiksmīgi piedalīties ES pētniecības 10.IP no 2028.gada un kopdarbības projektos – Latvijas pētniekiem pieejamās jaudas un rīki neatbilst modernai zinātnei, nav savienojumu ar ES zinātnisko infrastruktūru, ko izmanto kopprojektos. Nepietiekamais kiberdrošības līmenis var ierobežot iespējas sadarboties ar citu valstu pētniekiem. Bez infrastruktūras ar paaugstināto drošību apgrūtināta pētījumu veikšana ar sensitīviem vai personas datiem (medicīnā, ar valsts pārvaldes vai komercdatiem, drošības pētījumi u.c.).

EOSC nacionālajā mezglā tiks apvienoti un lietotājiem būs pieejami Latvijas pētniecības organizāciju resursi un dati, Latvijas industriju – finanšu, enerģētikas, klimata, veselības, pašvaldību pētniecībai pieejamie resursi un dati, kā arī nacionālie resursi – genoma dati, Latvijas Nacionālās bibliotēkas resursi un valodas korpusi. EOSC nacionālais mezgla nodrošinās ne tikai piekļuvi datiem, bet arī datu apstrādes rīkus un savienojumu ar Eiropas EOSC mezglu un piekļuvi Eiropas datu telpām. Savienojums ar Eiropas EOSC mezglu nodrošinās, to, ka Latvijas datiem varēs piekļūt arī citu valstu EOSC lietotāji.

EOSC nacionālo mezglu veidos trīs daļas:
1) Drošs nacionālais pētniecības un akadēmisko datu pārraides tīkls (turpmāk – tīkls), tīkla pārvaldības un drošības pakalpojumi;
2) Dati un to apstrāde: datu kopu publiskošanas platforma un datu repozitoriji, datu drošās uzglabāšanas un apstrādes vides, virtuālas vides darbam ar datiem un rīki datu analīzei;
3) Atbalsts: tīkla, drošības pakalpojumu un datu apstrādes rīku pārvaldības un meklēšanas vide, atbalsts, arī mācības darbam ar pakalpojumiem, darba vidēm, datu apstrādes rīkiem un kiberdrošību.

EOSC nacionālā mezgla tīkls nodrošinās Latvijas pētniecības institūciju pieslēgšanu ātrai, drošai, stabilai, viegli pieejamai datu pārraidei. Tīkls veidos pamatu lielapjoma datu pārraidei, savienojumiem starp datu glabātuvēm un augstas veiktspējas skaitļošanas resursiem, piemēram, laikapstākļu vai bioloģisko sistēmu modelēšanai, attēlu, skaņas, tekstu atpazīšana un analīzei – sākot ar medicīnu un inženierzinātnēm, satura analīzei valodās vai kultūrā, lielo datu analīzei finansēs, lauksaimniecībā (fermu, mežu, lauku apstrādes dati), autonomo lidojumu un ceļu satiksmes modelēšanā, MI modeļu veidošanā. Tīkls veidos pamatu sadarbībai ar partneriem citās ES valstīs un piekļuvei citu valstu un Eiropas pētniecības resursiem. Tīkla drošība tiks nodrošināta, veidojot kiberdrošības risinājumus un kiberdrošības pakalpojumus EOSC nacionālā mezgla lietotājiem, kā arī tiks veikta Latvijas pētniecības digitālās infrastruktūras sertifikācija atbilstoši starptautiskajiem standartiem, piemēram, CoreTrust Seal un prasībām sadabībai ar starptautisko pētniecības infrastruktūru.

EOSC nacionālā mezgla nozaru prasībām pielāgota droša datu glabātuve un apstrādes vide nodrošinās nepieciešamo kapacitāti lielapjoma datu uzglabāšanai – gan ikdienas darbam, gan ilgtermiņa glabāšanai. Tiks nodrošināta datu drošība (t.sk. sensitīviem, personas datiem), ērta piekļuve nepieciešamajiem datu glabāšanas resursiem – “ar vienu klikšķi”, vienkārša piekļuves tiesību noteikšana datiem, kas drīkst piekļūt un kādiem datiem. Latvijas pētnieku dati būs ērti un droši pieejami  un izmantojami starptautiskajos projektos, t.sk. nacionālie dati – klimats, biotopi, genoms, valoda, kultūra. Datu drošās apstrādes vides nodrošinās to, ka  sensitīvus un personas datus drīkst apstrādāt tikai īpaši aizsargātās virtuālajās vidēs ar kontrolētu pieeju. Pašlaik pētnieki bieži atsakās no pētniecības projektiem ar šādiem datiem. Būs pieejami moderni, dažādu nozaru vajadzībām atbilstoši pētniecības rīki – datu analīzei, vizualizācijai, modeļu veidošanai, programmēšanai, simulācijai, MI izstrādei u.c.
EOSC nacionālais mezgla nodrošinās uzticamu un drošu lietotāju identitātes pārvaldību – katrs pētnieks vai  students ar savu zinātniskās institūcijas vai augstskolas lietotāja identitāti varēs piekļūt gan vietējiem resursiem, gan starptautiskajiem (EOSC node), t.sk. Latvijas studenti ERASMUS citās Eiropas universitātēs varēs lietot savas augstskolas identitāti, un ES apmaiņas studenti Latvijā –  savas universitātes identitāti.

Ar EOSC nacionālā mezgla atbalsta funkcijām tiks nodrošināta EOSC nacionālā mezgla tīkla, drošības un datu pakalpojumu pārvaldība. Tiks nodrošināta viegla piekļuve resursiem – pieejamo resursu katalogs, kur lietotājam viegli pieteikties un lietot izvēlēto pakalpojumu. Institūciju administrācijai būs sakārtota resursu lietošana un vieglāki norēķini starp institūcijām. EOSC nacionālā mezgla atbalsta funkcijas veicinās efektīvāku resursu koplietošanu – pētnieki varēs izmantot citu institūciju infrastruktūru. Piemēram, pētījuma vadītājs “ar vienu klikšķi” var rezervēt glabāšanas, pārraides, skaitļošanas resursus, specifiskus rīkus, kādi ir nepieciešami pētniecības projektam, var viegli pievienot citus pētījuma dalībniekus, komandai vienkopus ieejami visi pētījuma resursi – dati, dienasgrāmata, programmatūras kods, modeļi, vizualizācijas, citi rezultāti.

Projekta iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pieejamo attiecināmo finansējumu plāno ne vairāk kā 16 742 224 euro apmērā, kur indikatīvi katrai EOSC nacionālā mezgla projekta daļai ir paredzēts šāds finansējums: 1) Tīkla izveidei un tīkla pārvaldības un drošības pakalpojumiem – indikatīvi 7 535 000 eur;
2) Datu apstrādei: datu kopu publiskošanas platformas un datu repozitoriju, datu drošās uzglabāšanas un apstrādes vides, virtuālas vides darbam ar datiem un rīki datu analīzei – indikatīvi 5 810 000 eur;
3) Atbalstam: tīkla, drošības pakalpojumu un datu apstrādes rīku pārvaldības un meklēšanas videi, atbalsts, arī mācībām darbam ar pakalpojumiem, darba vidēm, datu apstrādes rīkiem un kiberdrošību – indikatīvi 2 010 000 eur.

EOSC nacionālā mezgla potenciāls MI jomā un sinerģija ar Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru

Atvērta piekļuve pētniecības datiem ir būtiska, lai izstrādātu MI un mašīnmācīšanās modeļus, kas var risināt sarežģītus izaicinājums dažādās jomās. EOSC nacionālais mezgls nodrošinās drošu infrastruktūru augstas kvalitātes FAIR principiem atbilstošas un mašīnlasāmu pētniecības datu kopu glabāšanai un apstrādei. Atvērtā piekļuve nodrošina to, ka pētniecības datus un objektus atkārtoti var izmantot zinātniskās kopienas un uzņēmumi, lai apmācītu MI un mašīnmācīšanās modeļus, kā arī uzlabotu to uzticamību.

Latvijas EOSC nacionālais mezgls nodrošinās sinerģiju ar Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru (turpmāk – LNMIC). EOSC nacionālais mezgls nodrošinās drošu vidi pētniecības datu uzglabāšanai un atkalizmantošani (t.sk. mašīnlasāmiem datiem), savienojamību ar drošu datu pārraides un apstrādes infrastruktūru nacionālā un starptautiskā mērogā, kā arī kontrolētu un drošu lietotāju piekļuves pārvaldību. EOSC nacionālais mezgls spēs nodrošināt savienojumu arī ar citām kopējām Eiropas datu telpām.

EOSC nacionālais mezgls ir ar potenciālu sinerģijai ar LNMIC “regulatīvās smilškastes” īstenošanu. EOSC nacionālā mezgla arhitektūru varētu pielāgot drošas “regulatīvās smilškastes” izveidei, radot kontrolētu eksperimentēšanas un testēšanas digitālo vidi pētniecības datiem. EOSC nacionālā mezgla regulētā digitālā vide spētu nodrošināt atbildīgu inovāciju un atbilstošu aizsardzības un riska mazināšanas pasākumu integrēšanu MI risinājumu izstrādes procesā.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz Latvijas mērķu sasniegšanu programmā Apvārsnis Eiropa un atvērtās zinātnes ieviešanu visā pētniecības un izglītības sistēmā nacionālā līmenī.

Programma Apvārsnis Eiropa nosaka jaunus standartus zināšanu un jaunu prasmju izplatīšanai Eiropas sabiedrībā. Eiropas un visu dalībvalstu uzdevums ir panākt, ka atvērtā zinātne ir visu pētnieku darba veikšanas prakses standarts. Atvērtā zinātne nozīmē, ka dalīšanās zināšanās, datos un rīkos pētniecības un inovācijas procesā notiek pēc iespējas agrāk, atklāti sadarbojoties ar visiem zināšanu jomas dalībniekiem – akadēmiskajām aprindām, industriju, publiskajām iestādēm, galalietotājiem, iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā. Atvērtās zinātnes iniciatīva veicina uz sadarbību vērstu zinātnisko darbību. Tās praktiskā ieviešanā būtisku lomu spēlē digitālās tehnoloģijas un jauni sadarbības rīki, attiecinot atvērtības principus uz visiem pētniecības procesa posmiem. EOSC nacionālā mezgla ieviešana paredz integrēt atvērtās zinātnes pārvaldības modeli visā pētniecības un izglītības sistēmā nacionālā līmenī, nosakot vienotus standartus, vadlīnijas, piekļuves nosacījumus un drošības protokolus. EOSC nacionālā mezgla funkcionalitāte nodrošinās ka publiski finansētas zinātniskās publikācijas, pētniecības dati programmatūra un citi pētniecības rezultāti ir pieejami atbilstoši atvērtās piekļuves vadlīnijās noteiktajam. Iniciatīvas ieviešana ļaus atbalstīt paradigmas maiņu padarot atvērtās zinātnes praksi par normu. EOSC platforma nodrošinās ieejas punktu izmantojot vienotu autorizāciju un autentifikāciju atvērtās zinātnes mērķa sasniegšanai.

Atvērtās zinātnes pieejas īstenošana:
1. nodrošinās zinātnes kvalitātes un integritātes uzlabošanos;
2. nodrošinās paplašinātas pētniecības datu un rezultātu pieejamību un atkārotas izmantošanas iespējas;
3. nodrošinās stiprinātas pētnieku datu pārvaldības prasmes un veicinās zinātnes digitalizāciju;
4. veicinās zinātnieku starptautisko sadarbību;
5. sekmēs zināšanu pārnesi un pētniecības rezultātu komercializāciju;
6. nodrošinās priekšnosacījumus zinātniskos pētījumos un datos balstītas rīcībpolitikas veidošanai;
7. paaugstinās sabiedrības iesaisti pētniecības procesos, uzlabos sabiedrības izpratni un interesi par zinātni, kā arī paaugstinās zinātnes vērtību sabiedrībā;
8. ļaus pilnveidot pētniecības rezultātu monitoringa sistēmu pētniecības finansējuma efektivitātes novērtēšanai un plānošanai.

Atvērtās zinātnes stratēģija paredz standartizētas pētniecības datu pārvaldības prakses ieviešanu pilnā datu pārvaldības ciklā, ieviešot obligātu prasību pētniekiem veidot datu pārvaldības plānu. Datu pārvaldības plāna veidnei jābūt elektroniskai, mašīnlasāmā formātā un pēc iespējas līdzīgākai Apvārsnis Eiropa veidnei un šādus pakalpojumus un rīkus plānots integrēt EOSC nacionālā mezgla pakalpojumu klāstā. Pētniecības datiem un to metadatiem pēc noklusējuma jābūt deponētiem drošā repozitorijā un jābūt pieejamiem universālajā Creative Commons[1] vai ekvivalentā licencē. Projekta investīcijas paredz arī šādu koplietošanas pakalpojumu nodrošināšanu un personāla apmācību FAIR principu ieviešanai praksē.

Apvārsnis Eiropa aicina ievērot FAIR principus, tai skaitā nodrošināt, ka dati būs “tik atvērti, cik iespējams, tik slēgti, cik nepieciešams”, tā sargājot leģitīmas intereses un ierobežojumus. Tomēr piekļuve pētījumu rezultātiem tiks nodrošināta arī trešajām personām, lai tās varētu verificēt vai validēt publikācijas.

EOSC nacionālā mezgla galvenais uzdevums ir nodrošināt centralizētu piekļuvi datiem, kā arī infrastruktūru pētniecības datu apstrādei. Ja dati jau ir pieejami portālā data.gov.lv, nav nepieciešamības tos atkārtoti glabāt citos repozitorijos. Nav paredzēts ANM 2.3.1.i projektā izveidotā pakalpojuma “Pētniecības datu repozitorijs DataverseLV un datu kuratoru programma“ ietvaros izveidotās datu kopas pārnest. Vienlaikus, tiek paredzēti risinājumi, lai šīs datu kopas būtu iespējams lietot, izmantojot kopējo EOSC infrastruktūru – t.i. esošo datu repozitoriju integrācija ar EOSC nacionālo mezglu. Tāpat paredzēta papildus datu uzglabāšanas un pārraides infrastruktūra, lai nodrošinātu papildus kapacitāti pētniecības datu uzglabāšanai. Ir plānots nodrošināt uzglabāšanu datu veidiem, kas netiek uzglabāti repozitorijos (piem. liela apjoma jēldatiem, datiem pētījuma laikā u.c.).”

EOSC nacionālais mezgls veicinās Latvijas pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas Pētniecības telpā, koplietojot nacionālas nozīmes pētniecības infrastruktūru, stratēģiski iesaistoties Eiropas un pasaules pētniecības un inovāciju iniciatīvās un pasākumos, kas stiprina P&A sistēmas konkurētspēju un starptautisko atvērtību un atbilstoši NAP2027 noteiktajiem politikas mērķiem. Pasākums atbalsta NAP2027 Rīcības virziena uzdevuma Nr.143 izpildi.

EOSC paredz izveidot ‘sistēmu sistēmas’ tipa infrastruktūru, kas padarīs zinātni efektīvāku un produktīvāku, un ļaus miljoniem pētnieku kopīgot un analizēt pētniecības datus uzticamā vidē, ko nenorobežo tehnoloģijas un disciplīnas un nesadala valstu robežas. Iniciatīvas ieviešanas mērķis ir nodrošināt vienu brīvas piekļuves punktu un visu datu bāzu sadarbspējību, nodrošinot ērtu piekļuvi pētījumu datiem un padarot pieejamus publiski finansētus pētījumu datus. Ar EOSC federācijas izveidi tiek mēģināts atrisināt problēmu, ka pētniecības dati tiek glabāti daudzos dažādos datu centros, iestādēs un pētniecības centros visā Eiropā, bet tiem nav dota atvērtā piekļuve un to sistēmas nav sadarbspējīgas.

Eiropas Komisija 2024. gada 22. oktobrī paziņoja par “EOSC ES mezgla” – pirmā EOSC federācijas mezgla darbības uzsākšanu[2]. Papildus citiem pakalpojumiem EOSC ES mezgls nodrošina federācijas pamatfunkcijas, kas ļauj savstarpēji savienoties ar citiem EOSC mezgliem un tādējādi uzsākt EOSC federācijas izveidošanas procesu, kas ļaus apvienot vairākas pētniecības e-infrastruktūras un uzlabot to piekļūstamību lietotājiem.
EOSC federācijas izveides procesa sākumposmā ir daudz izaicinājumu, jo apvienot informāciju un resursus no dažādiem avotiem un jomām prasa vispārēju saskaņotību starp dažādiem līmeņiem t.sk. pētniecības veicējiem, institūcijām un politikas plānošanu.

EOSC nacionālā mezgla izveide ļaus nodrošināt pētniecības sistēmas fragmentācijas mazināšanu nacionālā līmenī, kā arī sadarbspēju ar kopējo Eiropas Pētniecības telpu.  EOSC mezglu apvienošana ļaus pētniekiem un pētniecības atbalsta personālam uzlabot viņu darba efektivitāti, kā arī nodrošinās vienlīdzīgas piekļuves iespējas pētniecības infrastruktūrai un pakalpojumiem tai skaitā ilgtermiņā paredzama pētniecības izmaksu samazināšanās.

EOSC nacionālā mezgla izveidei jābalstās uz esošo infrastruktūru un pakalpojumiem reizē paredzot tiem nepieciešamos uzlabojumus, jauninājumus un jaunu lietotāju pieslēgšanu. EOSC nacionālais mezgls nodrošinās tā lietotājus ar piekļuvi pētniecības rezultātiem, pakalpojumiem un rīkiem nacionālā līmenī atbilstoši vispārpieņemtajiem standartiem, kā arī jānodrošinās savienojumu un mijiedarbību ar plašākiem tīkliem, tai skaitā citiem EOSC mezgliem kopējā Eiropas datu telpā.

LAT un Eiropas akadēmiskajam tīklam GEANT (GEANT) ir jābūt daļai no EOSC nacionālā mezgla ekosistēmas pamatelementiem. Tieši ar GEANT palīdzību ir savienoti nozīmīgākie Eiropas akadēmiskie mākoņu, lielo datu un režģa skaitļošanas resursi, kā arī tas savieno 38 Eiropas valstu nacionālos pētniecības un izglītības tīklus (NREN). LAT pašlaik savieno 24 tā aktīvus lietotājus – zinātniskās institūcijas un mācību iestādes, nodrošinot Akadēmiskā datu tīkla pamatpakalpojumus Latvijā. LAT ātrums nav pietiekams darbam ar lielapjoma datiem, tajā nav paredzēta vieta datu glabāšanai, kas ir nepietiekama un fragmentēta pa institūcijām. Latvijas Akadēmiskā Datu tīkla infrastruktūra nepilnīgi atbilst pašreizējām kiberdrošības prasībām, tajā nav arī pieejama infrastruktūra ar paaugstināto drošību. 1.1.1.6. pasākums paredz jauna tīkla risinājuma izstrādi, ieviešanu un nodrošināšana projekta norises laikā.  

GEANT ir publicējis dokumentu, kurā izklāsta kopienas nostāja par EOSC iniciatīvas īstenošanu pētniecības un izglītības atbalstam[3], norādot būtiskus EOSC mezglu izveides pamatprincipus un iepriekšējo GEANT kopienas ieguldījumu Eiropas Pētniecības telpas attīstībā. Tā pat Eiropas Komisija ir publicējusi publiskā iepirkuma rezultātus, kura mērķis ir izveidot funkcionētspējīgu infrastruktūru EOSC iniciatīvas īstenošanai. GEANT ir nosaukts par iepirkuma uzvarētāju divās no trim iepirkuma daļām[4], kas apstiprina GEANT kompetenci un būtisko lomu EOSC iniciatīvas īstenošanai Eiropas un Latvijas līmenī. GEANT veido mugurkaulu kopīgajai zinātnes un pētījumu digitālajai infrastruktūrai un kalpo par pamatu citu Eiropas pētniecības infrastruktūru veidošanā.

Lai gūtu lielāku pienesumu no EOSC iniciatīvas ieviešanas nacionālā līmenī un pilnībā izmantotu EOSC priekšrocības, nepietiek ar EOSC nacionālā mezgla izveidi, bet ir jānodrošina savienojamība ar citiem EOSC mezgliem un Eiropas datu telpām[5]. Digitālo infrastruktūru jābalsta uz savienojamību un spēju apstrādāt plašus datus, jo tie ir citu tehnoloģiju attīstības veicinātāji un atbalsta visas tautsaimniecības konkurētspēju. Visās šajās jomās ir vajadzīgi ievērojami ieguldījumi, kas prasa koordināciju Eiropas mērogā un EOSC ir viena no tām. Izcila un droša savienojamība ir priekšnoteikums P&A darbībām nākotnē.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz “Digitālās Dekādes”[6] mērķu sasniegšanu, jo EOSC nacionālā mezgla īstenošana atbalstīs “Digitālās Dekādes” vispārējā mērķa sasniegšanu, jo tā iekļauj tādas jomas kā digitālās prasmes, digitālā infrastruktūra, publisko pakalpojumu digitalizācija. Tāpat EOSC ir arī daļa no Eiropas Datu stratēģijas[7], kuras mērķis ir padarīt ES par līderi uz datiem balstītā sabiedrībā. Tas nodrošinās Eiropas pētniekiem, novatoriem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem netraucētu piekļuvi pētniecības datiem un to uzticamu atkalizmantošanu, izmantojot uzticamu un atvērtu dalītu datu vidi un saistītus sadarbspējīgus pakalpojumus.

Datu akts[8] ir visaptveroša iniciatīva, kuras mērķis ir risināt problēmas un izmantot iespējas, ko ES sniedz dati, uzsverot taisnīgu piekļuvi un lietotāju tiesības, vienlaikus nodrošinot personas datu aizsardzību. EOSC arhitektūra nodrošinās drošu vidi dažāda līmeņa pētniecības rezultātu publiskošanai un pakalpojumu izmantošanai. EOSC koncepcija tiek virzīta kā starpnozaru datu telpa pētniecībai un inovācijām, lai apmierinātu digitālās ekonomikas vajadzības un novērstu šķēršļus labi funkcionējošam iekšējam datu tirgum. Tā pat ir jāizveido saskaņots satvars, kur nosaka, kurš ir tiesīgs izmantot datus vai ar tiem saistīto pakalpojumu datus, ar kādiem nosacījumiem un uz kāda pamata.

Pašlaik 14 nozarēs/jomās tiek veidotas kopīgas Eiropas datu telpas un tieši Pētniecības un inovāciju kopējā datu telpai – EOSC ir būtiska loma visu datu telpu savienošanai, kas spēj sniegt nozīmīgu ieguldījumu virzot uz datiem balstītu inovāciju attīstību.

Piekļuve pētniecības datiem ir ļoti svarīga, lai izstrādātu uzticamus un konkurētspējīgus MI risinājumus, ar kuriem var risināt sarežģītas problēmas visās tautsaimniecības nozarēs.  Lai MI modeļus efektīvi apmācītu, ir nepieciešams milzīgs datu apjoms un skaitļošanas jauda. Lai MI modelis būtu uzticams un labi funkcionējošs, ir nepieciešami kvalitatīvi un FAIR principiem atbilstoši dati. Atvērtā zinātnes prakse un EOSC iniciatīvas ieviešana ir spēcīgs instruments, lai nodrošinātu paradigmas maiņu pētniecības sistēmā un nodrošinātu turmāko attīstību. Labi aprakstīti dati, kas ir sadarbspējīgi un atbilst kopienas standartiem, ir pamats uzticama MI attīstībai un integrācijai dažādās jomās.

EOSC ieviešanas ceļakartē[9] norādīts, ka datu pārvaldībai vēlams paredzēt 5 % no kopējām pētniecības izmaksām. EOSC pilotprojekta rekomendācijās politikas veidotājiem[10] norādīts, ka EOSC pakalpojumi ilgtermiņā var radīt apjomradītu ietaupījumu. Ņemot par atskaites punktu 2021. gada Latvijas finansējumu pētniecībai un attīstībai (232 milj. euro, EUROSTAT) un pieņemot, ka tiktu radīts 10 % ietaupījums, 13 gadu laikā datu pārvaldības un koplietošanas centralizēšanas rezultātā rastos 15,08 milj. euro ietaupījums. Pieņemot, ka projekts par 5 % samazina komercsektora vajadzības pēc jauniem datiem un jaunas pētniecības, jo var izmantot otrreizējos un atvērtos datus, un ņemot par pamatu 2021. gada komercsektora finansētās pētniecības apjomu (76 milj. euro), ekonomiski sociālais efekts uz komercsektoru 13 gados būs 49,4 milj. euro.

Latvijā tieši ieguldījumi EOSC nacionālā mezgla izveidošanā un Atvērtās zinātnes prakses īstenošanā ir veikti tikai 2023.–2026. gada periodā 3,44 milj. euro apmērā 2.1.3.1.investīcija “Datu pieejamība, koplietošana un analītika” atvērtās zinātnes ieviešanai praksē un risinājuma izveidošanai zinātnes datu koplietošanai.  Kopā ar pasākuma 1.1.1.6. plānoto investīciju, Latvija kopā 7 gadu periodā (2023. – 2029.gadam) paredz investīcijas ~20.18 milj. EUR apmērā (~25.19 ar elastības finansējumu).Latvija vidēji gadā ieguldīs ~2,9 milj. EUR (~3,6 milj. EUR ar elastības finansējumu), jeb ~359 EUR (~446 EUR ar elastības finansējumu) uz vienu pētnieku PLE izteiksmē (2023. gadā pētnieku skaits PLE izteiksmē – 8065) EOSC nacionālā mezgla, tīkla, datu izmantošanas pakalpojumu un rīku izveidošanā un uzturēšanā

1.1.1.6. pasākums atbilst arī DTP2027[11] noteiktajiem mērķiem [2] un īsteno uzdevumus  4.4.12.-3 nodrošināt Latvijas dalību ESOC un Eiropas reģionālos kopprojektos, efektivizējot, attīstot un starptautiski integrējot nacionālās digitālās infrastruktūras un 4.4.12.-4  nodrošināt  digitālo pētniecības infrastruktūru un rīku pieejamību zinātniskajām institūcijām, pētniekiem un komersantiem, t.sk. piekļuvi attālinātajiem pārvaldības, skaitļošanas, apstrādes un glabāšanas pakalpojumiem.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz ZTAIP 2027[12] mērķu sasniegšanu, jo dalība EOSC iniciatīvā atbalstīs un efektivizēs pētniecības un izglītības ekosistēmu nacionālā līmenī, nodrošinot pētniecības organizāciju iekšējās pārvaldības efektivitātes uzlabošanos, ciešāku integrāciju starp augstāko izglītību un pētniecību tai skaitā starptautisko pētniecības telpu,  kā arī resursu koplietošanas prakses ieviešanu nacionālā līmenī.
Investīcijas sniegs būtisku ietekmi sekojošu P&A sistēmai izvirzīto uzdevumu izpildē:
1. Veidot zināšanu bāzi un radīt jaunas zināšanas kvalitatīvas un pētniecībā balstītas izglītības nodrošināšanai, pētniecības izcilības sekmēšanai un prasmīgas, gudras un radošas sabiedrības attīstībai;
2. Veidot ilgtspējīgu P&A cilvēkkapitālu, attīstot talantus un prasmes, kā arī paplašinot sadarbības tīklus;
3. Attīstīt jaunas tehnoloģijas inovatīvu produktu un pakalpojumu radīšanai, sekmējot uzņēmumu resursefektivitāti, tehnoloģisko transformāciju un iekļaušanos dažāda mēroga vērtību ķēdēs;
4. Rast inovatīvus risinājumus sabiedrībai aktuāliem izaicinājumiem;
5. Attīstīt pētniecības un inovāciju kapacitāti uzņēmējdarbības produktivitātes paaugstināšanai un publiskās pārvaldes procesu efektivitātes uzlabošanai.

1.1.1.6. pasākums ir vērsts uz NKDL [13] (NIS2) mērķu sasniegšanu. Veidojot  EOSC nacionālo mezglu, kiberdrošības un datu aizsardzības regulējums ir ļoti būtisks, izmantojot vienotu pieeju. EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras kvalitāte un drošība tiks nodrošināta izmantojot starptautiski atzītus sertificēšanas mehānismus, specifikācijas un standartus. Pasākuma investīcijas paredz EOSC nacionālā mezgla savienojamības nodrošināšanu ar citiem EOSC tīkla mezgliem, tai skaitā tīkla kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības tehnisko pakalpojumu nodrošināšanu un drošas pētniecības vides izstrādi. Kiberdrošības risinājumu izstrādes procesā un EOSC nacionālā mezgla informācijas sistēmu drošības līmeņa noteikšanai konsultēties un sadarboties ar Nacionālo kiberdrošības centru, tai skaitā ievērot Valsts informācijas sistēmu likumu[14];

EOSC ES mezgla CSIRT nodrošina centrālo kontaktu un atbalsta punktu drošības incidentiem EOSC ES mezgla pakalpojumiem, tā pat EOSC federācijas izveides procesā tiks izstrādīti vienota EOSC federācijas politika dažādās jomās (t.sk. Piekļuves politika; kiberdrošības, privātuma un datu aizsardzības politika; Intelektuālā īpašuma politika u.c.), kas jāintegrē arī EOSC nacionālā mezgla pārvaldības modelī. Visi EOSC mezglu pakalpojumi tiek nodrošināti saderīgā, suverēnā un drošā mākoņos balstītā vidē, kas ir izstrādāta un darbosies saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu[15], lai novērstu nesankcionētu piekļuvi resursiem un ievērotu informācijas pārvaldības standartus tai skaitā ievērojot atzītos zinātniskās pētniecības ētiskas standartus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 1.1.1.6. pasākumu, prasības projekta iesniedzējam, finansējuma saņēmējam un sadarbības partneriem, sasniedzamo mērķi un rādītājus, atbalstāmās darbības, izmaksu attiecināmības nosacījumus,  vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību, projekta īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.

Pasākuma mērķa grupa ir pētnieki publiskā un privātā sektorā, pētniecības organizācijas, augstskolas un valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas iesaistītas augstākās izglītības un pētniecības digitālo pakalpojumu izstrādē, ieviešanā un sniegšanā.

1.1.1.6. pasākums atbalstīs Latvijas atvērtās zinātnes stratēģijas 2021 – 2027.gadam īstenošanu, līdz ar to 1.1.1.6. pasākumā primāri iesaistāmie lietotāji (institūcijas) ir valsts finansētās zinātniskās institūcijas:
1. Latvijas Universitāte (kopā ar aģentūru “Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts”)
2. Rīgas Tehniskā universitāte (tai skaitā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Liepājas Universitāte)
3. Rīgas Stradiņa universitāte (tai skaitā RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija)
4. Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
5. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
6. Daugavpils Universitāte (kopā ar aģentūru “Latvijas Hidroekoloģijas institūts”)
7. Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts
8. Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava"
9. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
10. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"
11. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts
12. Agroresursu un ekonomikas institūts
13. Elektronikas un datorzinātņu institūts un Fizikālās enerģētikas institūta
14. Ventspils Augstskola
15. Dārzkopības institūts
16. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija
17. Vidzemes Augstskola
18. Latvijas Kultūras akadēmija
19. Latvijas Mākslas akadēmija
20. Banku Augstskola
21. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija
22. Latvijas Zinātņu Akadēmija
23. Latvijas Nacionālā bibliotēka
24. Nacionālais botāniskais dārzs
25. SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca"
26. Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Bērnu klīniskās universitātes slimnīca"
27. un citas zinātniskās institūcijas

Projekta iesniedzējam, izstrādājot projekta pieteikumu, jāiekļauj informācija par lietotāju skaita palielināšanas plānu, lai nodrošinātu ka veiktās investīcijas ir ar maksimāli lielu nacionālo ietekmi un atdevi.

Arī publiskais un privātais sektors, kā arī sabiedrība kopumā būs EOSC nacionālā mezgla publiskās daļas lietotāji (pasākuma netiešā mērķa grupa). Projekta ieviešanas laikā tiks izstrādāta piekļuves politika dažādu piekļuves līmeņu grupu kategorijām t.sk. to tiesības, pienākumi un resursu izmantošanas ierobežojumi.

1.1.1.6. pasākumam  kopējais attiecināmais finansējums ir 21 750 002 euro (tai skaitā elastības finansējums – 5 007 778 euro), tai skaitā ERAF finansējums 18 487 501 euro (tai skaitā elastības finansējums – 4 256 611 euro) un valsts budžeta līdzfinansējums – 3 262 501 euro (tai skaitā elastības finansējums – 751 167 euro). Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma. 1.1.1.6. pasākumam ERAF finansējumu piešķir granta veidā. 

Pasākuma īstenošanas nosacījumi
1.1.1.6. pasākums tiks īstenots ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā. Projekta iesniedzējs ir biedrība, kas pilda pārvaldes uzdevumu izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs" reģ. Nr. 40008314266 (turpmāk – Biedrība), un Biedrība ir pilnvarotā organizācija[17] (mandated organization) EOSC Asociācijā[18].

Biedrība pilda arī augstākās izglītības un zinātnes nozares institūciju sadarbības organizēšanas un interešu salāgošanas funkciju – augstskolu un zinātnisko institūciju vajadzību apzināšanu, veido vienošanos par visām pusēm pieņemamiem risinājumiem, t.sk. ņemot vērā arī augstākās izglītības un zinātnes politikas, un sabiedrības intereses. Tāpat Biedrības funkcijas ir zināšanu un labāko prakšu apguve, izstrāde, un uzturēšana augstākās izglītības un zinātnes digitalizācijā, kopēju nozares attīstības projektu organizēšana, tai skaitā projektu vadība, aktivitāšu saskaņošana un salāgošana dažādās institūcijās, kopējo aktivitāšu organizēšana, iepirkumi, darbs ar piegādātājiem, tirgū pieejamo pakalpojumu un risinājumu komplektēšana lietotājiem u.c.

Ierobežotu resursu apstākļos efektīvāka ir nozares organizācijas specializācija, nevis katras institūcijas individuāls darbs, kā arī šādi ir iespējams panākt labāku sadarbību nozares institūciju starpā projektu īstenošanā un labāku līdzsvaru starp nozares un sabiedrības interesēm.

Biedrība ir dalībnieks EOSC Asociācijā, kuras mērķis ir veicināt atvērtās zinātnes prakses, lai paātrinātu jaunu zināšanu radīšanu, radītu inovācijas un veicinātu zināšanu pieejamību. EOSC Asociācijas starptautiskie mērķi ir, pirmkārt, nodrošināt vienotu nostāju visu EOSC ieinteresēto pušu aizstāvībai un pārstāvībai, otrkārt, veicināt ES pētniecības politikas un prioritāšu saskaņošanu ar asociācijas koordinētajām darbībām un, treškārt, nodrošināt netraucētu piekļuvi datiem, izmantojot sadarbspējīgus pakalpojumus, kas attiecas uz visu pētniecības datu aprites ciklu, no datu atklāšanas līdz glabāšanai, pārvaldībai, analīzei un atkalizmantošanai starp valstu robežām un zinātnes disciplīnām.

Pamatojoties uz EOSC Asociācijas statūtu[19] 2. punkta 2.1 apakšpunktu, tās biedri nevar būt valsts iestādes vai to departamenti, tām ir jābūt organizācijām, kuras tieši ir ieinteresētas veidot EOSC. Katra dalībvalsts nosaka vienu organizāciju, kura ir pilnvarota pārstāvēt nacionālās intereses EOSC Asociācijā. Biedrība ir pilnvarotā organizācija EOSC Asociācijā.

Biedrība veicinās Latvijas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un sniedzot kvalitatīvus koplietošanas informācijas tehnoloģiju pakalpojumus. Biedrībai ir jānodrošina valsts finansēti pamatpakalpojumi visām pētniecības iestādēm, kā arī jāparedz iespēja organizācijas darbībā iesaistīt citas pētniecības iestādes. Biedrība nodrošinās vērtīgu, kvalitatīvu un drošu atvērto datu infrastruktūru, kas balstīta uz starptautiskām specifikācijām un standartiem, izmantojot atvērtā koda sistēmas un programmatūru. Biedrībai ir būtiska loma atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanā, jo tā nodrošinās nepieciešamo digitālās koplietošanas infrastruktūru pētniecības iestādēm un pētniekiem, kā arī veicinās iesaistīšanos starptautiskās iniciatīvās. Dalība EOSC Asociācijā nodrošina Biedrībai un tās biedriem iespēju piedalīties EOSC darbsemināros, apmācībās u.c. aktivitātēs.  

Biedrība īstenos projektu sadarbībā ar zinātnes universitātēm: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti (turpmāk – sadarbības partneri). Projekta iesniegšanas brīdī sadarbības līgumā tiek noteikta partneru atbildība un ieguldījums. Tas nodrošinās esošā (t.sk. sadarbības partneru) cilvēkkapitāla iesaisti projekta īstenošanā un mazinātu slogu uz finansējuma saņēmēja organizācijas struktūru EOSC nacionālā mezgla izveides posmā.

Lai sasniegtu 1.1.1.6. pasākuma mērķi un Noteikumu projektā 7.2. un 7.6. punktā noteikto EOSC nacionālā mezgla lietotāju (institūciju) skaitu vismaz 26, bez minētajiem sadarbības partneriem finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas aktivitātes var veikt arī citās pētniecības organizācijās. Citās pētniecības organizācijās finansējuma saņēmējs veiks tādas atbalstāmās darbības, lai nodrošinātu pētniecības organizācijas risinājumu savienošanu ar EOSC nacionālo mezglu. Katrā pētniecības organizācijā esošie risinājumi atšķiras, tādēļ precīzas atbalstāmās darbības savienojuma nodrošināšanai ar EOSC nacionālo mezglu tiks noteiktas projekta iesniegumā.

Ieguldījumi esošajos pētniecības organizāciju risinājumos netiek plānoti. Plānots veidot jaunus EOSC nacionālā mezgla prasībām atbilstošus risinājumus un tiek paredzēts, ka pētniecības organizācijas esošos risinājumus varēs savienot ar EOSC nacionālo mezglu.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotas šādas atbalstāmās darbības:

1. EOSC nacionālā mezgla pārvaldības un savienošanas platformas izveidošana [20], kas ietver savienojumu ar Eiropas Savienības EOSC mezglu un tā federācijas noteikumiem [21] atbilstošas infrastruktūras un  pakalpojumu pārvaldības un savienojumu risinājumu izstrādi, ieviešanu un nodrošināšanu projekta norises laikā. Primāri EOSC nacionālajam mezglam ir jāveido savienojums ar EOSC EU mezglu, attiecīgi izveidotajam risinājumam būs jāievēro EOSC EU mezgla, EOSC federācijas un FAIR datu pārvaldības principu prasības;
2. EOSC nacionālā mezgla tīkla risinājuma izstrāde, ieviešana un nodrošināšana projekta norises laikā. Atbalstāmā darbība ietver tīkla risinājuma iekārtu, aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai nepieciešamo telpu pielāgošanu, atjaunošanu un pārbūvi, ja tāda ir nepieciešama finansējuma saņēmējam, lai tīklam pieslēgtu EOSC nacionālā mezgla tīkla lietotāju nacionālā rādītāja 7.2. sasniegšanai;
3. EOSC nacionālā mezgla un tīkla pārvaldības un drošības pakalpojumu, autorizācijas un autentifikācijas infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības pakalpojumu izstrāde, ieviešana un nodrošināšana projekta norises laikā;
4. EOSC nacionālā mezgla pētniecības datu digitālo pakalpojumu, balstītu uz FAIR datu pārvaldības principiem, tai skaitā, datu un saistīto digitālo resursu un rīku koplietošanas un publiskošanas platformas, repozitoriju, datu drošās apstrādes vides, datu apstrādes rīku un programmatūras, datos balstītas pētniecības pārvaldības pakalpojumu, datu drošās uzglabāšanas un skaitļošanas resursu un pakalpojumu izstrāde, ieviešana un nodrošināšana projekta norises laikā;
5. EOSC nacionālā mezglā iekļauto tīkla, kiberdrošības pakalpojumu, pētniecības datu digitālo pakalpojumu, datu, resursu un rīku pārvaldības, meklēšanas, un sadarbības vides (lietotāju un administratoru vides) pakalpojumu pārvaldības, meklēšanas un sadarbības vides (lietotāju un administratoru vides) izstrāde, ieviešana un nodrošināšana; 
6. EOSC nacionālā mezgla uzturēšanas, pārvaldības, attīstības un atbalsta organizācijas, un sistēmas izveidošana, iekļaujot EOSC nacionālā mezgla monitoringa sistēmas izveidošanu un ieviešanu, atbalsta pakalpojumu, pārvaldības un attīstības funkciju izveidi un to nodrošināšanu projekta norises laikā. Atbalstāmā darbība ietver pētniecības organizāciju sadarbības procedūru izveidi digitālās pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanai, pakalpojumu koplietošanas un sadarbības organizatorisko struktūru un nosacījumu izstrādi un ieviešanu EOSC nacionālajā mezglā un pētniecības organizācijās;
7. ar EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras un pakalpojumu ieviešanu, attīstību un pārvaldību saistītā personāla kompetenču pilnveide. Atbalstāmā darbība ietver zinātniskā personāla, pētniecības organizāciju administratīvā personāla, sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla mācības un informēšanu par darbu ar EOSC nacionālā mezgla pakalpojumiem, ieskaitot pasākumus un materiālu sagatavošanu;
8. projekta vadības un īstenošanas nodrošināšana;
9. komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas pasākumi.

1.-5. atbalstāmajās darbībās minēto sistēmu un pakalpojumu ieviešana ietver arī:
1) ar to izveidi un ieviešanu saistītā tehniskā aprīkojuma, programmatūras un citu licenču, un pakalpojumu (tajā skaitā mākoņpakalpojumu) iegādi vai nomu (projekta īstenošanas laikā). Noma ir attiecināma, ja pamatots, ka tā ir saimnieciski izdevīgākā nekā iegāde;
2) pakalpojumu izstrādāšanu, pārbūvi, pielāgošanu, konfigurēšanu,  adaptāciju un testēšanu;
3) sistēmu integrāciju (tajā skaitā savienošanu ar sistēmām citās institūcijās un valstīs), uzturēšanu un nodrošināšanu; ar to izveidi un ieviešanu saistīto prasību un biznesa procesu analīzi un izstrādi;
4) esošās situācijas analīzi un auditus;
5) labāko prakšu analīzi;
6) tehnoloģisko standartu, datu standartu un struktūru, procedūru un nosacījumu, pārvaldības pakalpojumu atlasi, izstrādi, pielāgošanu un ieviešanu;
7) tīkla un pakalpojumu tehnisko projektēšanu, sistēmu arhitektūras un integrāciju izveidi;
8) dokumentācijas sagatavošanu;
9) jaunu funkciju un pakalpojumu izveidi;
10)  piekļūstamības nodrošināšanai saskaņā ar nacionālajiem un starptautiskajiem standartiem;
10) datu sagatavošanu, pārnešanu un pārvaldību;
11) pētniecības organizāciju sadarbības procedūru izveidi digitalizēto pakalpojumu sniegšanai;

Projekta īstenošanas rezultātā izveidotās sistēmas un pakalpojumus (t.sk. an augstākminētos nomas un iegādes izdevumi) pēc projekta īstenošanas beigām plānots finansēt no zinātniskās darbības bāzes finansējuma atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 252 "Zinātniskās darbības bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība " 13. punktam. Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar VPC sagatavot un izglītības un zinātnes ministram līdz 2027. gada 30. novembrim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā fiskāli neitrālus priekšlikumus par 1.1.1.6. pasākuma ietvaros īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā EOSC nacionālā mezgla tīkla, pakalpojumu, rīku un vides pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem sistēmu darbībai pēc 2029. gada 30. novembra.

Projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projekta iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas elektronisko vidi.

1.1.1.6. pasākumam ir šādi izmaksu veidi:
1) tiešās attiecināmās izmaksas, kas ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu un nepieciešamas rezultātu sasniegšanai, un šī saistība ir skaidri saprotama un pierādāma;
2) netiešās attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus atbalstāmo darbību īstenošanai un rezultātu sasniegšanai.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros plānotas šādas tiešās attiecināmās izmaksas:
1) tiešās attiecināmās personāla izmaksas
– projekta vadības personāla izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma nosacījumiem, izņemot virsstundas, kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas, paredzot ierobežojumu ES fondu daļai projekta vadības personāla izmaksām līdz 84 787 euro kalendārajā gadā. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;
– projekta īstenošanas personāla, tai skaitā ekspertu, speciālistu, konsultantu, tostarp ārvalstu, izmaksas, izņemot virsstundas, kas ir attiecināmas kā faktiskās izmaksas. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze.

Personāla izmaksas atbilstoši “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” ietver gan darba samaksu (t.i. mēnešalgu (darba algu), piemaksas, prēmijas, naudas balvas) un sociālās garantijas (t.i. pabalstus, kompensācijas, apdrošināšanu) un atvaļinājuma izmaksas, ievērojot Finansējuma saņēmēja iekšējos normatīvajos aktos noteikto personāla izmaksu politiku.

2) jaunradītu darba vietu aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licenču iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas vai esošo darba vietu atjaunošanas izmaksas, ja esošo darba vietu aprīkojums ir nolietojies un tiek norakstīts, ne vairāk kā 3000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja personāls ir nodarbināts projektā uz darba līguma vai rīkojuma pamata. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja personāls ir nodarbināts saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam un ņemot vērā darbinieka iesaistes periodu projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

3) iekšzemes komandējumu un darba braucienu izmaksas finansējuma saņēmējam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai".

4) ārvalstu komandējumu izmaksas finansējuma saņēmējam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, ja tās ir skaidri saistāmas ar projekta rezultāta sasniegšanu.

5) transporta izmaksas (maksa par degvielu, maksa par sabiedriskā transporta izmantošanu) finansējuma saņēmējam atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajai metodikai "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam īstenošanai.

6) pārējās transporta pakalpojumu izmaksas (transportlīdzekļu noma, transporta pakalpojumu pirkšana) finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam.

7) ar apmācību, semināru, konferenču, diskusiju un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanu un īstenošanu saistītās izmaksas finansējuma saņēmējam, tai skaitā telpu īres izmaksas (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un izdales materiālu nodrošinājuma un publicēšanas izmaksas, dalībnieku piesaistes un reprezentācijas izmaksas. Šajā punktā minētās izmaksas ir atbalstāmas ar EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras un pakalpojumu ieviešanu, attīstību un pārvaldību saistītā personāla kompetenču pilnveidei, kas ietver zinātniskā personāla, pētniecības organizāciju administratīvā personāla, sistēmu lietotāju un apkalpojošā personāla mācības un informēšanu par darbu ar EOSC nacionālā mezgla pakalpojumiem, ieskaitot pasākumus un materiālu sagatavošanu;

8) pakalpojumu un piegādes izmaksas finansējuma saņēmējam, tai skaitā projekta īstenošanas gaitā radušos materiālo vērtību apdrošināšanas izmaksas, ja tās attiecināmas uz projekta īstenošanas periodu

9) licenču iegādes vai nomas izmaksas finansējuma saņēmējam, kā arī licenču atjauninājumu iegādes izmaksas licenču darbības periodā, kas nepārsniedz projekta īstenošanas laiku, tai skaitā par mākoņpakalpojumiem un ar tiem saistītajiem iegādes, ieviešanas un konfigurēšanas pakalpojumiem. Šajā punktā minētā licenču noma un pakalpojumu (tajā skaitā mākoņpakalpojumu) nodrošināšana atbalstāma projekta norises laikā.

10) ar sistēmu un pakalpojumu izveidi un ieviešanu saistītā iekārtu, aprīkojuma un aparatūras iegādes, uzstādīšanas, konfigurēšanas, un uzturēšanas izmaksas finansējuma saņēmējam;

11) tīkla iekārtu, aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai nepieciešamās telpu pielāgošanas, atjaunošanas un pārbūves izmaksas finansējuma saņēmējam. Šajā punktā minētās izmaksas ir atbalstāmas EOSC nacionālā mezgla tīkla risinājuma izstrādē, ieviešanā un nodrošināšanā projekta norises laikā, ja tās ir nepieciešamas un pamatotas, lai finansējuma saņēmējs pieslēgtu EOSC nacionālā mezgla tīkla lietotāju nacionālā rādītāja 7.2. sasniegšanai. Šo izmaksu attiecināšanai finansējuma saņēmējam ir jāsniedz pamatojums, ka bez tīkla iekārtu, aprīkojuma un aparatūras uzstādīšanai nepieciešamās telpu pielāgošanas, atjaunošanas un pārbūves nav iespējams uzstādīt un uzturēt EOSC nacionālā mezgla tīkla risinājuma tīkla iekārtas, aprīkojumu un aparatūru atbilstoši kiberdrošības prasībām;

12) ārvalstu ekspertu piesaistes izmaksas, t.sk. personāla atlases kompānijas pakalpojumi, vakanču publicēšanas izmaksas pārcelšanās kompensācijas izmaksas saistībā ar darba pienākumu veikšanu Latvijā, transporta un izmitināšanas izmaksu segšana, ja ārvalstu eksperts projektā darbu veic bez atlīdzības finansējuma saņēmējam. 

13) projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmējam, lai nodrošinātu minētās prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 47. un 50. pantu un normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027.gada plānošanas periodā, kā arī ievērojot ES fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas.

Netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām, kas radušās uz darba līguma vai rīkojuma par iecelšanu amatā pamata.

Tika izskatīti visi “Vadlīnijās par vienkāršoto izmaksu izmantošanas iespējām un to piemērošana ES kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam ietvaros” piedāvātie vienkāršoto izmaksu veidi, taču secināts, ka 1.1.1.6. pasākuma projekta struktūras dēļ, kur ievērojamu daļu no izmaksām veido infrastruktūras, licenču, pakalpojumu izmaksas, nav identificētas tādas izmaksas, kuru vienkāršākai uzskaitei būtu lietderīgi izstrādāt tādu vienkāršoto izmaksu metodiku, kas neierobežos projektu mērķu un rezultātu sasniegšanu, līdz ar to nav iespējams piemērot citas šo vadlīniju 27. punktā piedāvātās izmaksas kā tikai šo vadlīniju 27.2. apakšpunktā[22] minēto “netiešo izmaksu vienotā likme 15% apmērā no tiešajām attiecināmajām personāla izmaksām”. Vienlaikus, 1.1.1.6. pasākumam atbilstoši jomai – “Informācijas tehnoloģijas”, tiks piemēroti dažādi tirgus koeficienti katra amata specifiskās jomas piemērojamā tirgus koeficienta robežās saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 5.  pielikumu “Profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients, un piemērojamā tirgus koeficienta robežas”.

Ja projekta īstenošanas laikā atbildīgā iestāde vai vadošā iestāde izstrādā vienkāršoto izmaksu metodiku kādām no augstāk minētajām izmaksām, tām piemēro atbildīgās iestādes vai vadošās iestādes izstrādāto metodiku attiecībā uz atbilstoši metodikā noteiktajam spēkā stāšanās laikam un nosacījumiem, izņemot attiecībā uz projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksām, ievērojot, ka personāla  izmaksu apmērs ir pamatots ar atbildīgās iestādes veiktajiem aprēķiniem, ņemot vērā konkurētspējas nosacījumus un vidējo atalgojumu informācijas tehnoloģiju jomā ES, lai projekta īstenošanai piesaistītu augsti kvalificētu personālu. Detalizēts aprēķins ir pieejams atbildīgajā iestādē.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam izmaksas ir attiecināmas no Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienas, ja tās atbilst šo noteikumu 21. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām. Projekta iesniegumā neiekļauj un finansējumu nepiešķir pabeigtām darbībām. Par pabeigtu darbību uzskatāms viss projekts kopumā.

Finansējuma saņēmējs uzņemas pilnu juridisku un finansiālu atbildību par izmaksām, kas radušās pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, tostarp, izdevumus, kas neatbilst projektā atbalstāmām darbībām un/vai apstiprinātajām izmaksu pozīcijām, sedz no saviem līdzekļiem.

Izvērtējot 1.1.1.6.pasākuma ieviešanas nosacījumu izstrādes gaitu, kā arī nepieciešamību palaist EOSC nacionālā mezgla tīklu līdz 01.04.2026., jo ar 31.03.2026. tiek izbeigta esošā LAT uzturēšana saskaņā ar 2010.gada 2.februāra MK noteikumiem Nr.109 par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma 2.1.1.3.2. apakšaktivitāti "Informācijas tehnoloģiju infrastruktūras un informācijas sistēmu uzlabošana zinātniskajai darbībai". Līdz ar to pastāv augsts risks, ka to nav iespējams izdarīt, ja zemāk aprakstītās 1.1.1.6. atbalstāmās darbības netiek uzsāktas līdz 2025.g. II cet.: 
1) EOSC nacionālā mezgla pārvaldības un savienošanas platformas izveidošana, kas ietver savienojumu ar Eiropas Savienības EOSC mezglu un tā federācijas noteikumiem atbilstošas digitālās pētniecības infrastruktūras un  pakalpojumu pārvaldības un savienojumu risinājumu izstrādi, ieviešanu un nodrošināšanu projekta norises laikā;
2) EOSC nacionālā mezgla tīkla risinājuma izstrāde, ieviešana un nodrošināšana projekta norises laikā;
3) EOSC nacionālā mezgla un tīkla pārvaldības un drošības pakalpojumu, autorizācijas un autentifikācijas infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības pakalpojumu izstrāde, ieviešana un nodrošināšana projekta norises laikā;

Ja EOSC nacionālā mezgla tīkls netiks ieviests līdz 1.04.2026, tas radīs neatgriezeniskas sekas Latvijas zinātnei un augstākajai izglītībai, jo pastāv risks, ka nebūs iespējama liela apjoma datu pārraide un apmaiņa ne Latvijā, ne starptautiski. Tiks apdraudēta visu pašreiz īstenoto pētniecības projektu darbs gan Latvijas, gan starptautiska mēroga. Ir iespējama esošā LAT darbības turpināšana, taču tā uzturēšanas izmaksas ir neproporcionālas pašreiz pieejamiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un datu pārraides ātrumiem. Tādējādi šobrīd esošā tīkla uzturēšana ir ļoti dārga, kas reizē nenodrošina vajadzīgo ātrumu darbam ar pētniecības datiem, nav pieejama vieta datu glabāšanai un akadēmiskais pamattīkls neatbilst kiberdrošības prasībām NKDL izpratnē. 

VPC ir pieejami līdzekļi vienas projekta vadības vakances priekšfinansēšanai līdz līgumam par projekta īstenošanu noslēgšanai. Vienlaikus ar vienu aizpildītu vakanci nav reāli paveikt plānotos darbus termiņā, ir nepieciešama pārējā komanda. Ātrākai projekta darbību uzsākšanai ir nepieciešams papildus priekšfinansējums, lai projektu pietiekamā komandā var uzsākt īstenot uzreiz pēc MK noteikumu apstiprināšanas. Priekšfinansējums 415 711 euro apmērā ir nepieciešams indikatīvi no 2025.gada  maija līdz decembrim. Līdz līguma par projekta apstiprināšanai noslēgšanai piešķirtā priekšfinansējuma ietvaros tiks veiktas šādas darbības:
1) EOSC nacionālā mezgla pārvaldības un savienošanas platformas izstrāde, kas ietver savienojumu ar Eiropas Savienības EOSC mezglu un tā federācijas noteikumiem atbilstošas digitālās pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu pārvaldības un savienojumu risinājumu izstrādi (1.1.1.6. pasākuma MK noteikumu 21.1. punktā noteiktā atbalstāmā darbība);
2) EOSC nacionālā mezgla tīkla risinājuma izstrāde (1.1.1.6. pasākuma MK noteikumu 21.2. punktā noteiktā atbalstāmā darbība);
3) EOSC nacionālā mezgla un tīkla pārvaldības un drošības pakalpojumu, autorizācijas un autentifikācijas infrastruktūras un pakalpojumu, kā arī kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības pakalpojumu izstrāde (1.1.1.6. pasākuma MK noteikumu 21.3. punktā noteiktā atbalstāmā darbība);
4) Tiek uzsāktas iepirkuma procedūras EOSC nacionālā mezgla tīkla ieviešanai (1.1.1.6. pasākuma MK noteikumu 21.2. punktā noteiktā atbalstāmā darbība).

Plānots, ka  lietotāji (institūcijas) varēs lietot EOSC nacionālā mezgla tīklu pirms EOSC mezgla pabeigšanas, saskaņā ar pasākuma nacionālajiem rādītājiem noteiktajiem termiņiem.

Minēto darbību izpildei tiks nodarbināts šāds projekta vadības personāls:
1) EOSC projekta vadītājs ar IT infrastruktūras kompetenci;
2) Iepirkumu vadītājs ar Eiropas līmeņa iepirkumu kompetenci.

Minēto darbību izpildei tiks nodarbināts šāds projekta īstenošanas personāls:
1) EOSC infrastruktūras vadītājs. Īsteno EOSC nacionālā mezgla projektu un koordinē komandas darbu. Nodrošina tehnoloģiskā ietvara atbilstību EOSC prasībām, labāko prakšu analīzi un izmantošanu;
2) IT infrastruktūras un pakalpojumu drošības vadītājs. Sagatavo EOSC nacionālā mezgla kiberdrošības prasību tehnisko specifikāciju un nodrošina EOSC nacionālā mezgla atbilstību NKDL;
3) Vadošais tīkla administrators. Nodrošina EOSC nacionālā mezgla tīkla izstrādi un tā atbilstību GEANT rekomendācijām. Piedalās jaunā tīkla konfigurēšanā un sagatavo iepirkumu tehnisko dokumentāciju;
4) Tehniskais projektu vadītājs. Nodrošina projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanu, kontrolē projekta atbilstību EOSC EU mezgla rekomendācijām. Sagatavo uzdevumus un kontrolē to izpildi laikā un atbilstoši prasībām;
5) Tehniskā projektu vadītāja asistents;
6) Īstermiņa eksperti  (6 eksperti). Nodrošina Latvijas pētnieku un pētniecības organizāciju vajadzību ievērošanu un iekļaušanu projektā.

Kopējais nepieciešamais finansējums personālam ir 337 040 euro, kur projekta vadības personālam plānoti  41 008 euro un projekta īstenošanas personālam 296 032 euro.

Papildus nepieciešams finansējums indikatīvi 13 115 euro apmērā komandējumiemno 01.05.2025 līdz 31.12.2025:
1) NORDUnet Community Wokshop 2025, Kopenhāgena, Dānija. 9 – 11. septembris, 2025. Komandējuma mērķis ir iegūt informāciju, kā NORDUnet biedri nodrošina nacionālā un NORDUnet EOSC mezgla funkcionēšanu, kādus tehnoloģiskos risinājumus viņi izmanto un kādas kļūdas tika pieļautas strādājot pie EOSC mezgla izstrādes. Komandējumā dosies: EOSC infrastruktūras vadītājs, IT drošības vadītājs, vadošais tīkla administrators, tehniskais projektu vadītājs.
2) Pieredzes apmaiņas vizīte SURF, Nīderlande, Amsterdama, indikatīvi 2025. gada oktobris. Komandējuma mērķis iepazīties ar SURF EOSC mezgla elementiem un to funkcionalitāti. Tiek plānots, ka SURF ResearchCloud risinājums tiks izmantots EOSC nacionālā mezglā iekļauto pakalpojumu pārvaldības, meklēšanas un sadarbības vides (lietotāju un administratoru vides) izstrādē. Komandējumā dosies: EOSC infrastruktūras vadītājs IT infrastruktūras un pakalpojumu drošības vadītājs, vadošais tīkla administrators, tehniskais projekta vadītājs, tehniskā projektu vadītāja asistents.

Nepieciešams finansējums 5 jaunradītu darba vietu iekārtošanai (3000 EUR vienai darba vieta. Netiešajām izmaksām līdz 50 556 euro.

Izglītības un zinātnes ministrija ir veikusi risku izvērtējumu 1.1.1.6. pasākuma projekta darbību uzsākšanai pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas. Tika identificēti šādi būtiskākie riski:
1) projekta iesniegums netiek apstiprināts un līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai izlietoto finansējumu, kas piešķirts no 80. programmas, nav iespējams attiecināt no ERAF. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka projekta iesnieguma atlases kārta tiek īstenota ierobežotas projekta iesniegumu atlases veidā un projekta iesniedzējs ir VPC, kam ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus un process notiek ciešā sadarbībā ar IZM. Tāpat, ņemot vērā, ka VPC veido četras Latvijas zinātņu universitātes, iesaistītajām pusēm ir jau iepriekšēja pieredze ES fondu projektu īstenošanā. Riska mazināšanai VPC projekta iesnieguma sagatavošanai piesaistīs kompetentus ekspertus ar atbilstošu pieredzi, kā arī konsultēsies ar CFLA par projekta iesnieguma sagatavošanu. Papildus tam, risku mazinās arī ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas periodā CFLA piemērotais “konsultē vispirms” princips projektu iesniegumu atlases posmā.
2) līdz projekta iesnieguma apstiprināšanai veiktie izdevumi netiek attiecināti normatīvo aktu prasību neievērošanas rezultātā. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka 1.1.1.6. pasākuma īstenošanas noteikumu projekts precīzi nosaka gan projekta ietvaros atbalstāmās darbības, gan attiecināmās izmaksas. Darbības un izmaksas, ko paredzēts veikt pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, atbilst 1.1.1.6. pasākumā plānotajām atbalstāmajām darbībām un attiecināmajām izmaksām. Riska mazināšanai VPC projekta īstenošanai līdz līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai (kā arī pēc tam) piesaistīs kvalificētu projekta vadības un īstenošanas personālu, sekos līdzi MK noteikumu projekta saskaņošanas procesam, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēsies ar Izglītības un zinātnes ministriju un CFLA par izmaksu attiecināšanas jautājumiem, īstenojot darbības, ko paredzēts veikt pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas, ievēros ES fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda horizontālos nosacījumus, t.sk. ievēros prasības, kas ietvertas Finanšu ministrijas vadlīnijās attiecināmo izmaksu noteikšanai ES kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027.gada plānošanas periodā, lai mazinātu neatbilstību riskus, kā arī  nodrošinās prasības ievērošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 63. panta 6. daļu, ka darbības pirms projekta iesnieguma iesniegšanas var būt uzsāktas, bet nedrīkst būt faktiski pabeigtas vai pilnībā īstenotas;
3) VPC nav nepieciešamās kapacitātes paredzēto darbību uzsākšanai. Šī riska iestāšanās varbūtība ir vērtējama kā zema, ņemot vērā, ka jau tika izsludinātas vakances un notiek personāla atlases process darbam projektā, t.sk. vakances prasībās nosakot konkrētas personāla pieredzes un zināšanu prasības, lai projekta darbības tiktu īstenotas kvalitatīvi un atbilstoši mērķim. Vienlaikus šī riska ietekme ir vērtējama kā vidēja, tā kā nepietiekamas kapacitātes dēļ var rasties nobīdes plānotajos 1.1.1.6. pasākuma atbalstāmo darbību izpildes termiņos.

Kvalitatīvai projekta ieviešanai finansējuma saņēmējam indikatīvi būtu nepieciešams vismaz:
1) EOSC projektu vadītājs ar IT infrastruktūras kompetenci,
2) iepirkumu vadītājs ar Eiropas līmeņa iepirkumu kompetenci,
3) starptautiskā EOSC pakalpojumu/infrastruktūras vecākais eksperts ar pieredzi EOSC mezgla veidošanā,
4) EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras vadītājs,
5) EOSC mezgla pakalpojumu eksperts,
6) IT infrastruktūras un pakalpojumu drošības vadītājs,
7) divi (2) IT drošības vecākie eksperti,
8) vadošais tīkla un IT pakalpojumu administrators,
9) vadošais IT risinājumu administrators,
10) vismaz seši (6) pakalpojumu attīstības eksperti,
11) EOSC ekosistēmas eksperts,
12) tehniskās dokumentācijas speciālists,
13) tehniskais projektu vadītājs,
14) divi (2) tehniskā projektu vadītāja asistents,
15) vismaz viens datu analītiķis,
16) divi (2) IT pakalpojumu atbalsta speciālisti (pirmā un otrā līmeņa atbalsts),
17) vismaz seši (6) īstermiņa eksperti (no universitātēm un zinātniskajiem institūtiem) (daļslodzē),
18) vecākais eksperts komunikācijas jautājumos (komunikācijas vadītājs), 
kopā vismaz 31 darbinieks.

Saskaņā ar indikatīvo amatu sarakstu, plānota 25 jaunradītu darba vietu iekārtošana (visiem pilnas slodzes darbiniekiem).

1.1.1.6. pasākuma amati un lomas tiek plānoti, balstoties uz plānotās ekosistēmas elementu aprakstiem no GEANT vadlīnijām[23],  EOSC federācijas noteikumiem[24], CERT.LV (Kiberincidentu novēršanas institūcijas) rekomendācijām un Vienotā valsts interneta plūsmu apmaiņas punkta (GLV IX) prasībām[25]. Lai arī lielākoties minētajās vadlīnijās un rekomendācijās netiek minēti konkrēti amati, bet lomas ir aprakstītas funkcionāli, tas ir ļāvis izveidot indikatīvo Projekta amatu sarakstu.

Amata vietu skaitu un veidus, projekta iesniedzējs, iesniedzot projekta iesniegumu, var precizēt, ņemot vērā faktiskās vajadzības un augstākminētās vadlīnijas un rekomendācijas, kas laika gaitā tiek pilnveidotas un papildinātas.

Atbilstoši augstākminētajām GEANT rekomendācijām, ir vēlams, ka finansējuma saņēmējs algu noteikšanai piemēro maksimālos mēnešalgu intervālus, jo GEANT publicējos pētījumos tiek norādīts uz nākotnes izaicinājumiem, kas saistīti ar kvalificēta IT personāla piesaisti. Norādīts, ka jau tagad NREN sastopas ar nepieciešamību aktīvi piesaistīt personālu no citām, ar zinātni un izglītību nesaistītām, nozarēm. IT darba tirgus turpinās globalizēties un darbinieku noturēšanai būs nepieciešams pielāgoties atalgojumu kāpumam.

Atkarībā no amata pienākumiem, kompetencēm, nepieciešamās pieredzes un atbildības jomas, īstenošanas personāla amatiem tiks piemēroti tirgus koeficienti katra amata specifiskās jomas piemērojamā tirgus koeficienta robežās saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 5.  pielikumu “Profesijas un specifiskās jomas, kurām piemērojams tirgus koeficients, un piemērojamā tirgus koeficienta robežas” (atbilstoši jomai: Informācijas tehnoloģijas).

Pakalpojumu attīstības eksperti un īstermiņa eksperti tiks nodarbināti pie finansējuma saņēmēja, bet darbu veiks gan pie sadarbības partneriem, zinātniskajām institūcijām un citām institūcijām, kas izmantos vai plānos izmantot EOSC nacionālā mezgla pakalpojumus.

Valsts pārvaldes darbinieku skaitu nav paredzēts palielināt.

Projekta iesniegumā tiks noteikti pienākumi projekta vadības un īstenošanas personālam, kur tiks vērtēta funkciju un izmaksu nepārklāšanās. Projekta vadības un īstenošanas personāla darbība tiks nošķirta no citām noteikumu projektā paredzētajām darbībām, kas tiks noteikts projekta iesniegumā.

Plānojot projekta īstenošanu, tiks izvērtēta esošo cilvēkresursu kapacitāte, nepieciešamības gadījumā piesaistot personālu uz darba līguma pamata vai nodrošinot projekta darbību īstenošanu ārpakalpojuma ietvaros. Ja tiks veidota jauna štata vieta, tad projekta ietvaros tik attiecinātas aprīkojuma, tai skaitā biroja mēbeļu un tehnikas, datorprogrammu un licences iegādes vai nomas izmaksas, aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, ne vairāk kā 3 000 euro vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā, ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā vismaz 30 procentu apmērā no normālā darba laika uz darba līguma pamata. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, jaunradītas darba vietas aprīkojuma iegādes vai nomas izmaksas ir attiecināmas proporcionāli darba slodzes procentuālajam sadalījumam. Ja projekta vadības vai īstenošanas personāls ir nodarbināts daļlaiku, tiek ņemts vērā darbinieka iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.

Lai nodrošinātu 1.1.1.6. pasākuma izveidoto sistēmu ilgtspēju, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar VPC sagatavos un izglītības un zinātnes ministram līdz 2027. gada 30. novembrim normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā fiskāli neitrālus priekšlikumus par 1.1.1.6. pasākuma īstenoto darbību ilgtspēju, tai skaitā EOSC nacionālā mezgla tīkla, pakalpojumu, rīku un vides pielietošanu, atbildību sadalījumu, tālāko attīstību, nepieciešamajiem resursiem un finansējuma avotiem sistēmu darbībai pēc 2029. gada 30. novembra.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 30. novembrim ir sasniedzams šāds iznākuma rādītājs: pētniecības un inovācijas aprīkojuma nominālā vērtība – 2 700 000 euro.

1.1.1.6. pasākumam ir noteikti šādi nacionālie rādītāji:
1) līdz 2026. gada 1.aprīlim izveidots viens EOSC nacionālā mezgla drošs nacionālais pētniecības un akadēmisko datu pārraides tīkls (turpmāk – tīkls) ;
2) līdz 2026. gada 30. oktobrim vismaz 26 EOSC nacionālā mezgla tīkla lietotāji (institūcijas) 
3) līdz 2029.gada 31. martam izveidoti, lietotājiem pieejami, ar pilnībā darbojošos funkcionalitāti EOSC nacionāla mezgla datu izmantošanas pakalpojumi – vismaz 5;
4) līdz 2029.gada 31. martam izveidoti, lietotājiem pieejami, ar pilnībā darbojošos funkcionalitāti  EOSC nacionālā mezgla pārvaldības un drošības pakalpojumi – vismaz 3;
5) līdz 2029.gada 30.novembrim izveidots, lietotājiem pieejams, ar pilnībā darbojošos funkcionalitāti EOSC nacionālais mezgls ar tīkla, drošības pakalpojumu, datu izmantošanas rīku pārvaldības un meklēšanas vidi un datu drošās glabāšanas un apstrādes vidi – 1;
6) līdz 2029.gada 30.novembrim vismaz 26 EOSC nacionālā mezgla lietotāji (institūcijas). 

Primāri EOSC nacionālajam mezglam ir jāveido savienojums ar EOSC EU mezglu, attiecīgi izveidotajam risinājumam būs jāievēro EOSC EU mezgla un federācijas prasības. Sadarbības iestāde pārbauda izdevumus un sasniegto rezultātu, t.i., izveidoto pakalpojumu esamību, un var piesaistīt ekspertus EOSC radīto pakalpojumu izveides un to funkcionalitātes pārbaudei. Finansējuma saņēmējs sagatavo un projekta uzraudzības padomei iesniedz ārējo ekspertu atzinumu par nacionālo rādītāju izpildi.

Rādītājā 2) un 6) noteikta minimālā vērtība vismaz 26 institūcijas, kas neizslēdz arī pārējo institūciju iesaisti EOSC kā lietotājiem. Jāatzīmē ka ne visas institūcijas, kas reģistrētas ZI reģistrā mērķtiecīgi plāno ieviest atvērtās zinātnes praksi, tai skaitā šī platforma un pakalpojumi būs jāuztur arī pēc projekta beigām no zinātnes bāzes finansējuma. Primāri iesaistāmo institūciju saraksts norādīts anotācijā - zinātniskās institūcijas, kas tiek finansētas no zinātnes bāzes finansējuma un citas valsts un privātās zinātniskās institūcijas. Valsts finansētās zinātniskās institūcijas aptver vairāk nekā 90% Latvijas pētniecības aktivitātes.

EOSC nacionāla mezgla izveide nodrošinās dažādu līmeņu pakalpojumus. Projekta ieviešanas laikā tiks izstrādāta piekļuves politika dažādu piekļuves līmeņu grupu kategorijām t.sk. to tiesības, pienākumi un resursu izmantošanas ierobežojumi. EOSC nodrošinās ka pētniecības dati ir atrodami un piekļūstami visiem četrkāršās spirāles modeļa dalībniekiem bez autorizācijas nepieciešamības atvērtajā piekļuvē pieejamajiem pētniecības datiem nacionālā un starptautiskā līmenī. EOSC nacionālā mezgla izveide primāri tiek mērķēta uz atvērtās zinātnes stratēģijas īstenošanu un tās īstenošanā iesaistīto institūciju atbalstīšanu.

EOSC mezgla lietotājs būs institūcija ar noslēgtu  līgumu par EOSC mezgla pakalpojumu izmantošanu. Par pamatu autentificēšanās platformas politikas izveidošanā tiks izmantota GEANT uzticības un identitātes stratēģija 2025-2027 (https://zenodo.org/records/10977308) . Detalizēta lietotāju piekļuves politika EOSC nacionālajam mezglam un tā pakalpojumiem tiks izstrādāta projekta īstenošanas fāzē. Lai nodrošinātu drošu pētniecības digitālo infrastruktūru un pakalpojumus, tiešajai mērķa grupai būs nepieciešams autorizēties EOSC nacionālajā mezglā izmantojot eduGAIN digitālās identitātes nodrošināšanas pakalpojumus. Citas lietotāju grupas varēs izmantot tādus piekļuves un autorizācijas veidus, kādus par drošiem un atbilstošiem noteiks EOSC nacionāla mezgla izstrādātā lietotāju piekļuves politika. Izstrādājot EOSC nacionālā mezgla lietotāju piekļuves politiku tiks ņemts vērā EOSC EU mezgla lietotāju piekļuves politikā noteiktais (https://open-science-cloud.ec.europa.eu/system/files?file=2024-10/EOSC-EU-Node-User-Access-Policy-v1.0.pdf), lai nodrošinātu savstarpējo papildinātību un integrāciju pakalpojumu saņemšanai un resursu lietošanai.

1.1.1.6. pasākuma ietvaros Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā finansējuma saņēmējam jāuzkrāj dati par nacionālajiem rādītājiem un RIS3 rādītājiem. Finansējuma saņēmējs uzkrāj RIS3 rādītājus par kopējiem P&A kapitālizdevumiem – ēkas, iekārtas, intelektuālā īpašuma tiesības, datoru programmatūra (euro). Pasākuma ietvaros pieejamais publiskais finansējums attiecas uz RIS3 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomu. Finansējuma saņēmējs minēto informāciju iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā kopā ar maksājuma pieprasījumu. Atbildību par uzkrāto nacionālo rādītāju datu un RIS3 rādītāju ticamību uzņemas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde neveic šo datu pārbaudi (uzkrātie dati ir informatīvi un kalpo nozares vajadzībām).

Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanas finanšu plūsmas un darbību veidu skaidru nodalīšanu no citām finansējuma saņēmēja finanšu plūsmām un darbību veidiem, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku un pārklāšanos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu instrumentiem. Lai novērstu dubultā finansējuma risku, Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pakalpojumu un piegādes izmaksas ir skaidri nodalāmas no īstenošanas personāla izmaksām.

1.1.1.6. pasākuma noteikumu projekts paredz, ka tiek īstenots projekts, kas nav saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu. 

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. pantam biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav pelņas gūšanas rakstura. Nevienai citai organizācijai, izņemot Biedrībai, nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus. Izglītības un zinātnes ministrija ar Biedrību ir noslēgusi divus deleģēšanas līgumus, kas  aptver arī šajā pasākumā plānotās aktivitātes:
 
1) Izglītības un zinātnes ministrijas ar Biedrību noslēgtā 2024.gada 28.februāra deleģēšanas līgums Nr. 2-2e/24/79 ir noslēgts ievērojot Ministru kabineta 2022.gada 1.marta protokollēmuma (turpmāk – Protoklollēmums) “Informatīvais ziņojums “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam”” (prot. Nr.12 31.§) 3.punktā noteikto, ka Vienotā augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centra uzturēšanas izmaksas 2023. gadam un turpmākajiem gadiem 100 000 euro apmērā ik gadu finansē no Izglītības un zinātnes ministrijas pamatbudžeta programmas 05.00.00 "Zinātne" budžeta apakšprogrammas 05.02.00 "Zinātnes bāzes finansējums" līdzekļiem, atbilstoši informatīvajā ziņojumā “Latvijas atvērtās zinātnes stratēģija 2021.-2027. gadam” (pieņemts zināšanai ar Protokollēmuma 1. punktu) noteiktajam, ka VPC mērķis ir veicināt Latvijas augstākās izglītības un zinātnisko institūciju attīstību un starptautisko konkurētspēju, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes informāciju tehnoloģiju koplietošanas pakalpojumus, t.sk. potenciāli VPC iesaistot nozares digitalizācijas politikas plānošanā, kā arī šī ziņojuma 4. daļā “Pasākumu plāns Latvijas atvērtās zinātnes stratēģijai 2021.-2027. gadam” minētajiem uzdevumiem “2.Ieviest prasību veidot datu pārvaldības plānus visās jauni izveidotās valsts finansētās pētniecības programmās”, “4.Izveidot DataverseLV vispārējo pētniecības datu repozitoriju tīklu Latvijā”,  “6.Veicināt atvērtās zinātnes principu ieviešanu zinātniskajās institūcijās, t.sk. caur zinātnisko institūciju atvērtās zinātnes stratēģijām, deklarācijām un principu iekļaušanu dokumentos”, “11.Izveidot sistēmu atvērtās piekļuves monitoringam”, “21.Veicināt nacionālo un institucionālo infrastruktūru atbilstību EOSC tehniskajām un satura kvalitātes prasībām (t.sk. FAIRifikācija un integrācija EOSC)”, “22.Sekmēt zinātniskā personāla reģistrēšanu ORCID.”, “24.Nodrošināt datu infrastruktūras (repozitoriju) pieejamību Latvijas sabiedriskās zinātnes iniciatīvām”, “28.Īstenot plašāku Latvijas zinātnisko institūciju un pētnieku pārstāvību Starptautiskās organizācijās, tīklos un konsorcijos”, “29.Ieviest atvērtās zinātnes principus un labo praksi valsts pārvaldes pētījumu datubāzē petijumi.mk.gov.lv, integrējot platformu zinātnisko darbu repozitoriju un pētniecības datu repozitoriju tīklos”, “31.Nodrošināt finansējumu rīku, pakalpoju un e-infrastruktūru pieejamībai pētniekiem un zinātniskajām institūcijām atvērtās zinātnes veicināšanai” un “32.Veicināt Nacionālās zinātniskās darbības informācijas sistēmas (NZDIS) atvērtību, atverot lietojumprogrammas saskarnes (API) un ieviešot atvērtās zinātnes principus sistēmā, kā arī padarot sistēmu modulārāku”.

2) 2022. gada 30. decembra Līguma Nr. 2-2e/22/503,  "Deleģēšanas līgums par Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT autentifikācijas servisa eduGAIN un vispasaules viesabonēšanas pieejas servisa eduroam pakalpojumu nodrošināšanu 2023. -2027.gadam" ir noslēgts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta trešās daļas 3.punktu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmo un otro daļu, 41. panta pirmo daļu, 42. panta pirmo daļu, 43. panta otro daļu, 46.pantu, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumu Nr.317 “Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu” 38.punktu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2015.gada 26.marta rīkojuma Nr.160 “Par Latvijas dalību Eiropas akadēmiskajā tīklā GEANT” 1.2 un 7. punktu.

Projekta līdzekļi tiks ieguldīti ar nekomerciāliem mērķiem saistītās darbībās. Finansējuma saņēmējs īstenos projektā atbalstāmās darbības, negūstot ieņēmumus no projekta īstenošanas. Tas īstenos projektu ar saviem cilvēkresursiem, kas būs projekta vadības un īstenošanas personāls, tam sedzot vienīgi faktiskās nepieciešamās izmaksas, kas būs pamatotas un pierādāmas. Finansējuma saņēmējam projektā būs starpnieka (koordinējošā) loma, tas negūs labumu sev. Projekta īstenošanā paredzētie infrastruktūras un programmatūras risinājumi, kā arī to tehniskā ieviešana (ietverot ar to saistīto projektu vadību) un uzturēšana tiks iegādāti atbilstoši publiskā iepirkuma procedūrām. Tāpat pēc iespējas un kur tas ir efektīvi pēc apjoma un specifikas, tiks veikti konsultantu darba iepirkumi (piemēram, lielāku tehnisko specifikāciju izstrādei, risinājumu izpētei u.c.).

Finansējuma saņēmējs zinātnes digitalizācijas un piekļuves EOSC nacionālā mezglā ietvertos pakalpojumus sniegs bez ekskluzivitātes un diskriminācijas, pētniecības sektoram šie pakalpojumi būs brīvi pieejami, līdz ar to tām nav saimniecisks raksturs. Projekta darbības un atvērtās zinātnes platforma nerada ieņēmumus. Projekta īstenošanas laikā nav paredzēti ieņēmumi.

Finansējuma saņēmējs projektu īsteno sadarbībā ar zinātnes universitātēm: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Latvijas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti un Rīgas Tehnisko universitāti. Projekta iesniedzējs pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē ar katru sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, tai skaitā paredzot sadarbības partnera atbildību un ieguldījumu pasākuma mērķa sasniegšanā, īstenojamās darbības un sasniedzamos rādītājus. Sadarbības partneri projektā piedalās ar savu kompetenci un nav paredzēta ne finansējuma piešķiršana, ne materiālo aktīvu nodošana no finansējuma saņēmēja uz partneriem, līdz ar to netiek sniegts tāds atbalsts, kas kvalificējas kā valsts atbalsts. Sadarbības partneriem projektā  netiek piešķirts finansējums un attiecībā uz tiem nav jāvērtē atbilstība komercdarbības atbalsta normām.
  
Sadarbības partneriem ir jāatbilst  pētniecības organizācijas statusam, ko nosaka atbilstoši  EK Regulas Nr. 651/2014 2. panta 83. punkta definīcijai un IZM apstiprinātajai metodikai par pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas noteikšanu. Tas ir IZM noteikts pasākuma nosacījums, lai saskaņā ar 20. punktu finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas darbības varētu veikt arī citās  pētniecības organizācijās. Tādējādi tiek noteikts, ka projekta darbības ir saistītas ar pētniecības sektoru. Vienlaikus mērķa grupa, kas var izmantot datus un zināšanas, ir plašāka.

Personāla apmācība par EOSC nacionālā mezgla infrastruktūras un pakalpojumu ieviešanu, attīstību un pārvaldību un saistītā personāla kompetenču pilnveide tiek piedāvāta partneriem un pētniecības sektoram bez ekskluzivitātes un diskriminācijas,  līdz ar to tas nav valsts atbalsts. Tas attiecas gan uz projekta partneriem, gan arīdzan projekta ietvaros jaunas kompetences un prasmes varēs iegūt individuālas personas, kas nodarbinātas citās zinātniskajās institūcijās.

Ja projekta īstenošanas gaitā radies izmaksu sadārdzinājums, finansējuma saņēmējs sedz to no saviem līdzekļiem.

Publiskos iepirkumus finansējuma saņēmējs veic atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā un konkurenci nodrošinošā procedūrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā. Projekta ietvaros ir atbalstāma sociāli atbildīga publiskā iepirkuma principu ievērošana, vides prasību (zaļā publiskā iepirkuma prasību), digitālās piekļūstamības prasību un inovatīvu pakalpojumu integrēšana preču un pakalpojuma iepirkumos (inovāciju publiskais iepirkums). 

Lai nodrošinātu digitālās piekļūstamības prasības, visi pakalpojumi un sistēmas, kas tiks izstrādāti 1.1.1.6. pasākuma projekta ietvaros, atbildīs ES Tīmekļa pieejamības direktīvai (Direktīva (ES) 2016/2102) un attiecīgajiem Latvijas pieejamības regulējumiem, kā arī ievēros Tīmekļa satura pieejamības vadlīnijas (WCAG) 2.1, nodrošinot iekļaujošu piekļuvi visiem lietotājiem, kā arī tehniskās prasības noteiktas nacionālajos standartos: LVS EN ISO 9241-210:2019 "Cilvēka un sistēmas mijiedarbības ergonomika. 210.daļa: Cilvēkorientēta interaktīvo sistēmu projektēšana (ISO 9241-210:2019)" un LVS EN 301549:2021 "IKT produktu un pakalpojumu pieejamības prasības".

1.1.1.6. pasākuma atbalstāmo darbību ietvaros ir attiecināms pievienotās vērtības nodoklis tiešajām attiecināmajām izmaksām atbilstoši Regulas 2021/1060 64. panta 1. punkta “c” apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja tas nav atgūstams atbilstoši normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar līguma par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 30. novembrim.
Projekta īstenošanas uzraudzībai finansējuma saņēmējs izveido projekta uzraudzības padomi, kuras sastāvā iekļauj Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātnes padomes, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Ekonomikas ministrijas pārstāvjus. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut pārstāvjus arī no citām institūcijām, tai skaitā no sadarbības partneriem. Padomes darbību nosaka finansējuma saņēmēja izstrādāts un apstiprināts nolikums, kas ir saskaņots ar Izglītības un zinātnes ministriju. Finansējuma saņēmēja izveidotā projekta uzraudzības padome savu darbību nodrošinās tajā iesaistīto institūciju un organizāciju pieejamā finansējuma ietvaros.
Uzraudzības padomei ir konsultatīva un projekta īstenošanas kvalitātes uzraudzības funkcija. Pirmajā projekta uzraudzības padomes sēdē finansējuma saņēmējs prezentē projekta kvalitātes vadības sistēmu, tostarp par atgriezeniskās saites sniegšanu un nepieciešamo izmaiņu ieviešanu, balstoties uz kvalitātes vadības monitoringa rezultātiem. Projekta uzraudzības padome var uzdot finansējuma saņēmējam veikt izmaiņas projekta īstenošanas gaitā, ja konstatēti riski projekta ieviešanas kvalitātē.
Pirmo projekta uzraudzības padomes sēdi sasauc ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs vismaz vienu reizi sešos mēnešos projekta uzraudzības padomei iesniedz ziņojumu par projekta īstenošanas progresu, tai skaitā par īstenotajiem mērķa grupas informēšanas pasākumiem, nacionālo rādītāju un RIS3 rādītāju par kopējiem  pētniecības un attīstības kapitālizdevumiem sasniegtajām vērtībām, un prezentē projekta rezultātus projekta uzraudzības padomē.

Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē aktualizē informāciju par projekta īstenošanas gaitu, tiklīdz tā pieejama, bet ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

Noteikumu projekts nosaka arī avansa piešķiršanas nosacījumus. Ja 1.1.1.6. pasākuma projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs paredz saņemt avansu, to var izmaksāt pa daļām. Pēc tam, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, nodrošinās finansējuma saņēmējam avansa maksājumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu plānošanu ES fondu projektu īstenošanai un maksājumu veikšanai 2021.-2027. gada plānošanas periodā. Viens avansa maksājums nepārsniedz 30 procentus no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Tā kā finansējuma saņēmējs ir biedrība, avansa un starpposma maksājumu kopsumma var būt 100 procenti no projektam piešķirtā ERAF finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. 

Nevienai citai organizācijai, izņemot Biedrībai, nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi izveidot un uzturēt augstākās izglītības un pētniecības digitālos pakalpojumus. IZM ar Biedrību ir noslēgusi divus deleģēšanas līgumus, kas  aptver arī šajā pasākumā plānotās aktivitātes: 2024.gada 28.februāra deleģēšanas līgums Nr. 2-2e/24/79 un 2022. gada 30. decembra Līgums Nr. 2-2e/22/503,  "Deleģēšanas līgums par Eiropas akadēmiskā tīkla GEANT autentifikācijas servisa eduGAIN un vispasaules viesabonēšanas pieejas servisa eduroam pakalpojumu nodrošināšanu 2023. -2027.gadam".

1.1.1.6. pasākumā finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina interešu konflikta neesamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas (ES, Euratom) Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (pārstrādāta redakcija) 61. panta prasībām un normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, kā arī paraksta interešu konflikta neesamības apliecinājumu. Lai nodrošinātu šīs prasības izpildi, finansējuma saņēmējs izstrādās vai noteiks kārtību, kā tas pārliecināsies par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificēs apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, noteiks veicamos pasākumus un izstrādās darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.

EOSC nacionālais mezgls un tajā iekļauto pakalpojumu tiesiskais valdītājs NKDL izpratnē projekta laikā un pēc tā noslēguma ir finansējuma saņēmējs, kurš nodrošina digitālās pētniecības infrastruktūras pārvaldību un atbilstību kiberdrošības prasībām. Finansējuma saņēmējam līdz projekta apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrija deleģēs droša nacionālā pētniecības un akadēmisko datu pārraides tīkla  (turpmāk - NREN) funkcijas. Šāda prakse jau tiek īstenota visās citās ES dalībvalstīs, kur NREN ir atbildīgs par pētniecības digitālās infrastruktūras:
1) Nepārtrauktu darbību un tehnisko atbalstu;
2) Kiberdrošības pārvaldību un datu drošības prasību ievērošanu;
3) Zinātniskās kopienas atbalstu un iesaisti infrastruktūras attīstībā.

Atbildības sadalījums EOSC nacionālā mezgla kiberdrošības pārvaldībā. Finansējuma saņēmējs būs atbildīgs par EOSC nacionālā mezgla centrālās infrastruktūras uzturēšanu, drošību un lietotāju atbalstu, tostarp monitoringu un kiberdrošības incidentu pārvaldību. Savukārt digitālā infrastruktūra, kas atradīsies aiz pētniecības organizāciju ugunsmūra, būs šo institūciju pārziņā, ieskaitot drošību un GDPR prasību ievērošanu. Tiks izveidota sadarbības kārtība un noteikumi starp finansējuma saņēmēju un institūcijām, lai nodrošinātu efektīvu komunikāciju, vienotu pieeju drošībai un vienmērīgu infrastruktūras darbību. Finansējuma saņēmējs nodrošinās EOSC nacionālā mezgla un tajā iekļauto pakalpojumu lietotāju atbalstu.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar 2.1.3.1.i. investīcijas projekta "Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī". 1.1.1.6. pasākuma ietvaros plānota 2.1.3.1.i. investīcijas projekta turpinājums un rezultātu izmantošana. 2.1.3.1.i. investīcijas projekta ietvaros plānots attīstīt cilvēkkapitālu un pilnveidot pētniecības datu pārvaldību, integrējot, attīstot un nodrošinot augstas kvalitātes zinātnisko un pētniecisko datu sagatavošanu, apstrādi, anotēšanu un koplietošanu, kā arī tam nepieciešamos IKT risinājumus.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana  kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.5. pasākuma "Latvijas pilnvērtīga dalība Apvārsnis Eiropa programmā, tajā skaitā nodrošinot kompleksu atbalsta instrumentu klāstu un sasaisti ar RIS3 specializācijas jomu attīstīšanu" trešās projektu iesniegumu atlases kārtas (turpmāk 1.1.1.5 pasākuma trešā kārta) projektiem. 1.1.1.5 pasākuma trešajā kārtā tiek sniegts atbalsts ESFRI/ERIC nacionālajiem partnerības plāniem. ESFRI/ERIC integrē infrastruktūras konkrētajā tematiskajā zinātnes nozarē.  ESFRI/ERIC nefinansē EOSC aktivitātes, bet izstrādā zinātnes  nozarēm (biomedicīna, bioekonomika, enerģētika u.c.) standartu Eiropas mērogā kā tiek veidoti EOSC-savietojami tematiskie datu resursi, līdz ar to veidojas sinerģija, bet nav pārklāšanās.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība, kā arī nepārklāšanās ar topošo Latvijas Nacionālo mākslīgā intelekta centru.  EOSC nacionālais mezgls nodrošinās drošu vidi pētniecības datu uzglabāšanai un atkalizmantošani (t.sk. mašīnlasāmiem datiem), savienojamību ar drošu datu pārraides un apstrādes infrastruktūru nacionālā un starptautiskā mērogā, kā arī kontrolētu un drošu lietotāju piekļuves pārvaldību. EOSC nacionālais mezgls spēs nodrošināt savienojumu arī ar citām kopējām Eiropas datu telpām.

1.1.1.6. pasākumā tiks nodrošināta sinerģija un papildinātība ar NKDL (NIS2) mērķu sasniegšanu. Pasākuma investīcijas paredz EOSC nacionālā mezgla savienojamības nodrošināšanu ar citiem EOSC tīkla mezgliem, tai skaitā tīkla kiberdrošības atbilstības un kiberdrošības tehnisko pakalpojumu nodrošināšanu un drošas pētniecības vides izstrādi. Kiberdrošības risinājumu izstrādes procesā un EOSC nacionālā mezgla informācijas sistēmu drošības līmeņa noteikšanai konsultēties un sadarboties ar Nacionālo kiberdrošības centru, tai skaitā ievērot Valsts informācijas sistēmu likumu.

1.1.1.6. pasākuma ERAF investīcijām piemēroti šādi intervences kodi un indikatīvi plānotais Eiropas Savienības fonda finansējums: 4. intervences kods “Ieguldījumi pamatlīdzekļos, tostarp pētniecības infrastruktūrā valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīta ar pētniecības un inovācijas darbībām” (4 621 875 EUR), 8 intervences kods “Ieguldījumi nemateriālos aktīvos valsts pētniecības centros un augstākajā izglītībā, kas ir tieši saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām” (4 621 875 EUR), 12. intervences kods "Publisko pētniecības centru, augstākās izglītības un kompetences centru pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte)" (2 310 938 EUR), 28. intervences kods "Tehnoloģiju nodošana un sadarbība starp uzņēmumiem, pētniecības centriem un augstākās izglītības nozari" (4 621 875 EUR) un 11. intervences kods "Lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana" (2 310 938 EUR).

[1] https://creativecommons.org/public-domain/cc0/

[2] https://open-science-cloud.ec.europa.eu/news/european-commission-announces-eosc-eu-nodes-transition-full-production

[3] https://resources.geant.org/wp-content/uploads/2023/09/Position-paper-GEANT-and-the-NRENs-have-a-long-history-in-scalable-federated-environments-that-can-support-the-creation-of-EOSC-Nodes_.pdf

[4] https://eosc.eu/news/2023/11/european-commission-announces-results-of-the-eosc-procurement/

[5] https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/data-spaces

[6] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/europes-digital-decade-digital-targets-2030_en

[7] https://commission.europa.eu/strategy-and-policy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-data-strategy_en

[8] https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2023/2854

[9] Eiropas Atvērtās zinātnes mākoņa (EOSC) ieviešanas ceļakarte https://ec.europa.eu/transparency/documents-register/detail?ref=SWD(2018)83&lang=en

[10] EOSC pilotprojekta rekomendācijas politikas veidotājiem https://eoscpilot.eu/content/d36-final-policy-recommendations

[11] https://likumi.lv/ta/id/324715-par-digitalas-transformacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[12] https://likumi.lv/ta/id/322468-par-zinatnes-tehnologijas-attistibas-un-inovacijas-pamatnostadnem-20212027-gadam

[13] https://likumi.lv/ta/id/353390-nacionalas-kiberdrosibas-likums

[14] https://likumi.lv/ta/id/62324-valsts-informacijas-sistemu-likums

[15] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32016R0679

[16] Metodika pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju statusa izvērtējumam | Izglītības un zinātnes ministrija. Pieejama: https://www.izm.gov.lv/lv/metodika-petniecibas-un-zinasanu-izplatisanas-organizaciju-statusa-izvertejumam

[17] Latvijas dalībnieki EOSC Asociācijā un pilnvarotā organizācija https://eosc.eu/tripartite-collaboration/latvia/

[18] Eiropas atvērtās zinātnes mākoņa asociācija (EOSC Association) https://www.eosc.eu/association

[19] EOSC Asociācijas statūti https://eosc.eu/wp-content/uploads/2023/08/20220524_EOSC-A_Revised-Articles-of-Association_PDF.pdf

[20] EOSC Asociācija publicējusi minimālās prasības EOSC federācijas kandidātmezgliem. Pieejams:  https://eosc.eu/wp-content/uploads/2024/05/EOSC-A_GA8_20240527-28_Paper-G_Update_EOSC_Nodes_requirements-DRAFT-v240524.pdf

[21] EOSC federācijas rokasgrāmatas izstrādi vada EOSC Asociācija balstoties uz trīspusējo sadarbību un konsultācijām. Pieejams:  https://eosc.eu/eosc-federation-handbook/

[22] Atbilstoši Vispārējās regulas Nr. 2021/1060 54.panta b) apakšpunktam nav jāveic aprēķins piemērojamās likmes noteikšanai.

[23]GEANT vadlīnijas: “FORESIGHT 2030 Navigating Change - https://resources.geant.org/wp-content/uploads/2024/11/Foresight-Study-v02-ONLINE.pdf  un “Compendium 2023 of National Research and Education Networks (NRENs) in Europe” https://resources.geant.org/wp-content/uploads/2024/11/compendium2023_IIIb37.pdf;

[24] EOSC federācijas noteikumi EOSC Federation Handbook - EOSC Association

[25]Vienotā valsts interneta plūsmu apmaiņas punkta (GLV IX) prasības  https://glv-ix.lv/public-content/policy