25-TA-2106: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu kompensēšanai" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" (turpmāk – rīkojuma projekts) paredz piešķirt Satiksmes ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" finansējumu 9 073 694 EUR apmērā Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai, lai 2025. gadā samaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī sniegtajiem abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem (turpmāk - preses piegāde), kā arī lai valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Pasts” (turpmāk - Latvijas Pasts) kompensētu 2024. gada universālā pasta pakalpojuma (turpmāk - UPP) saistību izpildes tīrās izmaksas,nodrošinot UPP, tostarp preses piegādes, sniegšanas nepārtrauktību visā Latvijas Republikas teritorijā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktā kvalitātē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekta mērķis ir piešķirt papildu finansējumu Satiksmes ministrijai, lai nodrošinātu preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību 2025. gadā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīvas 97/67/EK par kopējiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai (grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20.februāra Direktīvu 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi) 3. pants nosaka pienākumu dalībvalstīm nodrošināt UPP visā valsts teritorijā, kā arī nosaka minimālās prasības UPP grozam. Dalībvalstis var veikt papildu pasākumus, ko pieņem saskaņā ar prasībām, kas attiecas uz atzītām sabiedrības interesēm.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
Pasta likums paredz divu dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem:
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (dalītā maksājuma valsts daļa) par preses piegādes pakalpojumiem (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022. gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma "02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” (turpmāk – SM programma "02.00.00"), kurā 2025. gadam paredzēts finansējums 6 957 500 EUR.
1. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļa
Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"" (turpmāk – rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" valsts aksciju sabiedrība "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Noteikumos Nr. 463 noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Noteikumi Nr. 463 nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību:
- Regulatora apstiprinātā preses piegādes tarifa (turpmāk – tarifs) dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
- termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, un termiņus un kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts daļu.
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" SM programmā "02.00.00" līdzekļus 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 EUR PVN apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
2. UPP tīro izmaksu kompensēšana
Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un UPP sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP tīro izmaksu aprēķinu. Pasta likuma 31. pants noteic, ka Regulatora apstiprinātās UPP tīrās izmaksas pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Satiksmes ministrija nodrošina kompensācijas izmaksu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumi Nr. 61 nosaka termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa tīro izmaksu kompensēšanu no valsts budžeta, kā arī nosaka šo izmaksu kompensēšanas termiņus un kārtību.
Atbilstoši Noteikumu Nr.61 3. un 4. punktam Satiksmes ministrija, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu, nodrošina kompensācijas izmaksu UPP sniedzējam līdz kārtējā gada 20. decembrim no SM programmas "02.00.00".
3. No valsts budžeta veicamo maksājumu atšķirība pēc būtības:
- rēķinu par preses piegādi izraksta, balstoties uz faktiskajiem preses apjomiem un tarifiem par pakalpojumiem, proti, apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem;
- UPP tīro izmaksu kompensēšana – atbilstoši Regulatora metodikai aprēķinātā starpība starp visiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kuram Regulators noteicis UPP saistības (noteiktās kvalitātes prasības) un pienākumu sniegt šo pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības. UPP tīro izmaksu aprēķinā ņemti vērā arī veiktie maksājumi par preses piegādes pakalpojumiem. Pieteikumu iesniedz Satiksmes ministrijai pēc Regulatora lēmuma par UPP tīro izmaksu kompensējamo apmēru.
4. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 31. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši esošām regulējumam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu izmaksas kārtējā gadā, neizmaksāto starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
a) Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15. janvārim.
b) Atbilstoši Noteikumu Nr. 61 5.punktam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai kompensētu UPP tīrās izmaksas kārtējā gadā, un ja izmaksātā kompensācija par UPP saistību izpildi ir bijusi mazāka nekā pieteikumā norādītā summa, starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
Ievērojot Pasta likumā iepriekš aprakstītos pienākumus, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2023. gadā un dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā, kas, savukārt radīja lidzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem.
5. Atlikums SM programmā "02.00.00" ir nulle.
Saskaņā ar Pasta likumā noteikto 2025. gadā no SM programmas "02.00.00" tika veikti kārtējā gada maksājumi: apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR, kompensētas UPP tīrās izmaksas par 2023. gadu 4 240 913,00 EUR, un daļēji apmaksāts rēķins par preses piegādes pakalpojumiem pirmajā ceturksnī 2 222 340,09 EUR.
Pēc minēto maksājumu veikšanas finanšu līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" 2025. gadā ir nulle.
6. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 26. pants noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta. Arī Regulatora 2022. gada 21. aprīļa "Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu pasta nozarē" 9. punkts nosaka pienākumu pasta komersantiem nodrošināt atsevišķu iekšējās grāmatvedības uzskaiti katram pasta pakalpojuma veidam un nodalīt to no pārējās grāmatvedības uzskaites.
a) UPP tīro izmaksu aprēķina nosacījumi
Pasta likuma 30. pants nosaka detalizēti kārtību, kādā aprēķina UPP tīrās izmaksas. Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un šā pakalpojuma sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP tīro izmaksu aprēķinu un tā pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu. UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, ievērojot šādus nosacījumus:
- tīrajās izmaksās neiekļauj izmaksas, kas radušās UPP ietverto pakalpojumu tarifu atlaižu un īpašo tarifu piemērošanas dēļ;
- aprēķināto tīro izmaksu apmēru samazina par papildu ieguvuma vērtību, ko veido nemateriālie un tirgus ieguvumi - UPP sniedzēja ieņēmumi no citiem šajā pakalpojumā neietvertajiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja šādus ieņēmumus iespējams gūt, tikai sniedzot UPP.
Tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Tīro izmaksu aprēķina pārbaude ietver arī aprēķinu veikšanai izmantoto datu patiesuma un pamatotības pārbaudi.
Regulators pārbauda UPP sniedzēja iesniegto tīro izmaksu aprēķinu un līdz kārtējā gada 31. oktobrim apstiprina tīro izmaksu apmēru. Regulators tīrās izmaksas apstiprina, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- UPP sniedzējs ir ievērojis UPP saistības un to izpildes nosacījumus. UPP saistības uzskata par izpildītām arī tad, ja ar Regulatoru ir saskaņotas atsevišķas izmaiņas noteikto UPP saistību izpildē, kā arī tad, ja konstatētās UPP saistību izpildes nepilnības novērstas Regulatora norādītajā veidā un termiņā;
- tīrās izmaksas un papildu ieguvums ir aprēķināts atbilstoši Regulatora noteiktajai metodikai;
- UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, ja tīrās izmaksas, no kurām atņemts papildu ieguvums, veido zaudējumu, kas vienāds ar vienu procentu no kopējiem ieņēmumiem par UPP nodrošināšanu vai ir lielāks par to;
- Regulators savā tīmekļvietnē publisko informāciju par apstiprināto tīro izmaksu apmēru.
Regulatora 2022. gada 31. marta UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika nosaka kārtību, kādā UPP sniedzējs aprēķina un nosaka UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kā arī Regulatoram iesniedzamās informācijas apjomu tīro izmaksu apstiprināšanai, tostarp:
- papildu ieguvuma aprēķinu saskaņā ar metodikas 5. punktā noteikto formulu;
- aprēķinu, kas pamato, ka UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam atbilstoši Pasta likuma 30. panta septītās daļas 3. punktā noteiktajam;
- zvērināta revidenta ziņojumu par tīro izmaksu aprēķina pārbaudi;
- informāciju par saņemto kompensācijas summu no valsts budžeta, ja tāda piešķirta.
Izpildoties šādām prasībām, tiek novērsta iespēja veikt dubultuzskaiti un samaksāt no valsts budžeta dubultā par preses piegādes pakalpojumiem.
Ievērojot, ka atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 7. pantam Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas pārbauda iesniegto UPP tīro izmaksu aprēķinu un pamatojumu, kā arī šo aprēķinu pārbauda arī zvērināts revidents, Satiksmes ministrijai nav ne deleģējuma likumā, ne pamatojuma apšaubīt Regulatora un zvērināta revidenta kompetenci, tādējādi Satiksmes ministrija nedublē minētās funkcijas un izmaksā UPP tīro izmaksu kompensāciju Regulatora apstiprinātajā apmērā.
b) Dalītā maksājuma valsts daļas par preses piegādi apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023. gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 "Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību" (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr. 463 2. punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, kā arī pārskati par 2024. un 2025. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par preses izdevēju un no valsts budžeta veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
Pārņemot direktīvas prasības, Pasta likums nosaka regulējumu attiecībā uz UPP nodrošināšanu, nosakot šādus galvenos UPP nodrošināšanas principus:
- UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas;
- noteikts UPP ietilpstošo pakalpojumu grozs, kas ietver arī preses piegādes pakalpojumus;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) UPP sniedzēju izvēlas konkursa kārtībā un nosaka UPP saistības uz pieciem gadiem;
- UPP jāsniedz visā Latvijas teritorijā Regulatora noteiktā kvalitātē;
Pasta likums paredz divu dažādu veidu maksājumus UPP sniedzējam no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem:
- UPP sniedzēja iesniegto rēķinu apmaksa (dalītā maksājuma valsts daļa) par preses piegādes pakalpojumiem (reizi ceturksnī) saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu un Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumiem Nr. 463 "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība" (turpmāk - Noteikumi Nr. 463);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu (turpmāk - UPP tīrās izmaksas) kompensēšana Regulatora apstiprinātajā apmērā (reizi gadā) saskaņā ar Pasta likuma 31. pantu un Ministru kabineta 2022. gada 25.janvāra noteikumiem Nr. 61 "Noteikumi par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanu" (turpmāk - Noteikumi Nr. 61).
Ņemot vērā minēto, šiem mērķiem izveidota kopējā Satiksmes ministrijas programma "02.00.00 Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi” (turpmāk – SM programma "02.00.00"), kurā 2025. gadam paredzēts finansējums 6 957 500 EUR.
1. Preses piegādes pakalpojumu apmaksa no valsts budžeta kā dalītā maksājuma valsts daļa
Ar Ministru kabineta 2020. gada 17. jūlija rīkojuma Nr. 397 "Par konceptuālo ziņojumu "Abonētās preses izdevumu piegādes nodrošināšanas un drukāto mediju atbalsta pilnveides iespējas"" (turpmāk – rīkojums Nr. 397) 1. punktu atbalstīts risinājuma 1. variants, kas paredz:
- preses piegāde ir UPP sastāvdaļa:
- Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei, nosakot UPP saistības, nosaka arī kvalitātes prasības preses piegādei un apstiprina tarifu;
- ar speciālu regulējumu noteikt preses izdevēju maksājuma proporciju no Regulatora apstiprinātā tarifa, kādu tiem būs jāmaksā UPP sniedzējam, bet tarifa atlikušo daļu UPP sniedzējam apmaksā no valsts budžeta. Minētā proporcija būtu nosakāma tāda, kas paredzētu 30 % no Regulatora apstiprinātā tarifa kā preses izdevēja maksājumu un 70 % kā valsts budžeta atbalsta maksājumu.
Atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 78 "Par konkursa universālā pasta pakalpojuma sniedzēja noteikšanai uzvarētāju" valsts aksciju sabiedrība "Latvijas Pasts" (turpmāk - Latvijas Pasts) tika atzīts par konkursa UPP sniedzēja noteikšanai uzvarētāju un ar Regulatora 2021. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 79 "Par universālā pasta pakalpojuma saistību noteikšanu" Latvijas Pastam tika noteiktas UPP saistības no 2022. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim. Ievērojot minēto, Latvijas Pastam kā UPP sniedzējam jānodrošina minimālais pakalpojums kopa visā Latvijā, noteiktā kvalitātē par vienotiem, Regulatora apstiprinātiem tarifiem, tostarp preses piegādes pakalpojumiem. Atbilstoši uzliktajām saistībām Latvijas Pastam ir jāievēro arī kvalitātes nosacījumi, kas attiecas uz preses izdevumu piegādes laiku Latvijas teritorijā.
Saskaņā ar Pasta likuma 35.1 pantu maksa par preses piegādes pakalpojumiem ir sadalīta divās daļās, no kurām vienu maksā preses izdevējs, bet otra tiek segta no Satiksmes ministrijas valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk kopā - dalītais maksājums), ievērojot Noteikumos Nr. 463 noteikto dalītā maksājuma procentuālo apmēru. Dalītā maksājuma valsts daļu maksā no valsts budžeta ne retāk kā reizi ceturksnī, veicot apmaksu UPP sniedzēja iesniegtajos rēķinos norādītajā apmērā, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (turpmāk - PVN).
Noteikumi Nr. 463 nosaka abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību:
- Regulatora apstiprinātā preses piegādes tarifa (turpmāk – tarifs) dalītā maksājuma procentuālo apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu maksā Satiksmes ministrija no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem;
- termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa samaksu par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, un termiņus un kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts daļu.
Saskaņā ar rīkojuma Nr. 397 5. punktu jautājums par nepieciešamā papildu finansējuma piešķiršanu Satiksmes ministrijai tika atbalstīts, paredzot likumā "Par valsts budžetu 2023. gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" SM programmā "02.00.00" līdzekļus 6 957 500 EUR (tostarp 5 750 000 EUR pakalpojumu apmaksai un 1 207 500 EUR PVN apmaksai) katru gadu.
Valsts finansējuma apmērs vidējam termiņam tika aprēķināts, balstoties uz rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā informāciju par 2019. gadā veiktajām aplēsēm un pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaita un tarifu izmaiņu dinamiku.
2. UPP tīro izmaksu kompensēšana
Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un UPP sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP tīro izmaksu aprēķinu. Pasta likuma 31. pants noteic, ka Regulatora apstiprinātās UPP tīrās izmaksas pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Satiksmes ministrija nodrošina kompensācijas izmaksu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Noteikumi Nr. 61 nosaka termiņus un kārtību, kādā UPP sniedzējs pieprasa tīro izmaksu kompensēšanu no valsts budžeta, kā arī nosaka šo izmaksu kompensēšanas termiņus un kārtību.
Atbilstoši Noteikumu Nr.61 3. un 4. punktam Satiksmes ministrija, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu, nodrošina kompensācijas izmaksu UPP sniedzējam līdz kārtējā gada 20. decembrim no SM programmas "02.00.00".
3. No valsts budžeta veicamo maksājumu atšķirība pēc būtības:
- rēķinu par preses piegādi izraksta, balstoties uz faktiskajiem preses apjomiem un tarifiem par pakalpojumiem, proti, apmaksa par sniegtajiem pakalpojumiem;
- UPP tīro izmaksu kompensēšana – atbilstoši Regulatora metodikai aprēķinātā starpība starp visiem izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kuram Regulators noteicis UPP saistības (noteiktās kvalitātes prasības) un pienākumu sniegt šo pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības. UPP tīro izmaksu aprēķinā ņemti vērā arī veiktie maksājumi par preses piegādes pakalpojumiem. Pieteikumu iesniedz Satiksmes ministrijai pēc Regulatora lēmuma par UPP tīro izmaksu kompensējamo apmēru.
4. Pienākums Satiksmes ministrijai veikt maksājumus līdz nākamā gada 31. janvārim, ja kārtējā gadā pietrūkst līdzekļu
Atbilstoši esošām regulējumam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai veiktu izmaksas kārtējā gadā, neizmaksāto starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
a) Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 6. punktam, ja gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai pilnībā apmaksātu iesniegto rēķinu par kārtējā gadā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, atlikušo daļu Satiksmes ministrija izmaksā līdz nākamā gada 15. janvārim.
b) Atbilstoši Noteikumu Nr. 61 5.punktam, ja Satiksmes ministrijas kārtējā gada budžetā attiecīgajam mērķim paredzētie valsts budžeta līdzekļi nav pietiekami, lai kompensētu UPP tīrās izmaksas kārtējā gadā, un ja izmaksātā kompensācija par UPP saistību izpildi ir bijusi mazāka nekā pieteikumā norādītā summa, starpību izmaksā līdz nākamā gada 31. janvārim.
Ievērojot Pasta likumā iepriekš aprakstītos pienākumus, Satiksmes ministrija 2025. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR (kompensācija par UPP tīrajām izmaksām 2023. gadā un dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2024. gadā), izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā, kas, savukārt radīja lidzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem.
5. Atlikums SM programmā "02.00.00" ir nulle.
Saskaņā ar Pasta likumā noteikto 2025. gadā no SM programmas "02.00.00" tika veikti kārtējā gada maksājumi: apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR, kompensētas UPP tīrās izmaksas par 2023. gadu 4 240 913,00 EUR, un daļēji apmaksāts rēķins par preses piegādes pakalpojumiem pirmajā ceturksnī 2 222 340,09 EUR.
Pēc minēto maksājumu veikšanas finanšu līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" 2025. gadā ir nulle.
6. No valsts budžeta izmaksājamo summu aprēķins un pārbaude
Likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 26. pants noteic, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs kārto atsevišķu grāmatvedības uzskaiti katram sabiedriskā pakalpojuma veidam. Minētā uzskaite kopējā grāmatvedības uzskaitē ir nodalīta. Arī Regulatora 2022. gada 21. aprīļa "Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu pasta nozarē" 9. punkts nosaka pienākumu pasta komersantiem nodrošināt atsevišķu iekšējās grāmatvedības uzskaiti katram pasta pakalpojuma veidam un nodalīt to no pārējās grāmatvedības uzskaites.
a) UPP tīro izmaksu aprēķina nosacījumi
Pasta likuma 30. pants nosaka detalizēti kārtību, kādā aprēķina UPP tīrās izmaksas. Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un šā pakalpojuma sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP tīro izmaksu aprēķinu un tā pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu. UPP sniedzējs tīrās izmaksas aprēķina saskaņā ar Regulatora noteikto tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku, ievērojot šādus nosacījumus:
- tīrajās izmaksās neiekļauj izmaksas, kas radušās UPP ietverto pakalpojumu tarifu atlaižu un īpašo tarifu piemērošanas dēļ;
- aprēķināto tīro izmaksu apmēru samazina par papildu ieguvuma vērtību, ko veido nemateriālie un tirgus ieguvumi - UPP sniedzēja ieņēmumi no citiem šajā pakalpojumā neietvertajiem sniegtajiem pakalpojumiem, ja šādus ieņēmumus iespējams gūt, tikai sniedzot UPP.
Tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents. Tīro izmaksu aprēķina pārbaude ietver arī aprēķinu veikšanai izmantoto datu patiesuma un pamatotības pārbaudi.
Regulators pārbauda UPP sniedzēja iesniegto tīro izmaksu aprēķinu un līdz kārtējā gada 31. oktobrim apstiprina tīro izmaksu apmēru. Regulators tīrās izmaksas apstiprina, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
- UPP sniedzējs ir ievērojis UPP saistības un to izpildes nosacījumus. UPP saistības uzskata par izpildītām arī tad, ja ar Regulatoru ir saskaņotas atsevišķas izmaiņas noteikto UPP saistību izpildē, kā arī tad, ja konstatētās UPP saistību izpildes nepilnības novērstas Regulatora norādītajā veidā un termiņā;
- tīrās izmaksas un papildu ieguvums ir aprēķināts atbilstoši Regulatora noteiktajai metodikai;
- UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, ja tīrās izmaksas, no kurām atņemts papildu ieguvums, veido zaudējumu, kas vienāds ar vienu procentu no kopējiem ieņēmumiem par UPP nodrošināšanu vai ir lielāks par to;
- Regulators savā tīmekļvietnē publisko informāciju par apstiprināto tīro izmaksu apmēru.
Regulatora 2022. gada 31. marta UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodika nosaka kārtību, kādā UPP sniedzējs aprēķina un nosaka UPP saistību izpildes tīrās izmaksas, kā arī Regulatoram iesniedzamās informācijas apjomu tīro izmaksu apstiprināšanai, tostarp:
- papildu ieguvuma aprēķinu saskaņā ar metodikas 5. punktā noteikto formulu;
- aprēķinu, kas pamato, ka UPP sniedzējs ir pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam atbilstoši Pasta likuma 30. panta septītās daļas 3. punktā noteiktajam;
- zvērināta revidenta ziņojumu par tīro izmaksu aprēķina pārbaudi;
- informāciju par saņemto kompensācijas summu no valsts budžeta, ja tāda piešķirta.
Izpildoties šādām prasībām, tiek novērsta iespēja veikt dubultuzskaiti un samaksāt no valsts budžeta dubultā par preses piegādes pakalpojumiem.
Ievērojot, ka atbilstoši likuma "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" 7. pantam Regulators ir institucionāli un funkcionāli neatkarīgs, pilntiesīgs, autonoms publisko tiesību subjekts, kas pārbauda iesniegto UPP tīro izmaksu aprēķinu un pamatojumu, kā arī šo aprēķinu pārbauda arī zvērināts revidents, Satiksmes ministrijai nav ne deleģējuma likumā, ne pamatojuma apšaubīt Regulatora un zvērināta revidenta kompetenci, tādējādi Satiksmes ministrija nedublē minētās funkcijas un izmaksā UPP tīro izmaksu kompensāciju Regulatora apstiprinātajā apmērā.
b) Dalītā maksājuma valsts daļas par preses piegādi apmēra aprēķina nosacījumi un atbilstības pārbaude
Noteikumu Nr. 463 2. un 3. punktā noteikti nosacījumi, kā tiek aprēķinātas no valsts budžeta maksājamās summas, proti, dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā no Satiksmes ministrijai gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem (bez PVN), veido starpība starp maksājuma apmēru, kas aprēķināts saskaņā ar tarifu (bez PVN), un šo noteikumu 2. punktā minētā tarifa dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN).
Dalītā maksājuma apmēru, kādu UPP sniedzējam maksā preses izdevējs (bez PVN), aprēķina, ņemot vērā šādus tarifa dalītā maksājuma procentuālos apmērus:
- valstspilsētās – 8,93 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 124,60 % no tarifa vienam kilogramam;
- pārējā Latvijas teritorijā – 7,89 % no tarifa vienai preses izdevuma vienībai un 110,41 % no tarifa vienam kilogramam.
Lai nodrošinātu valsts finanšu līdzekļu izlietojuma uzraudzību, izdoti Satiksmes ministrijas 2023. gada 25. janvāra iekšējie noteikumi Nr.01-02/5 "Kārtība, kādā Satiksmes ministrija nodrošina valsts budžeta programmas 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" ietvaros izmaksas universālā pasta pakalpojuma sniedzējam - valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Pasts" un piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību" (turpmāk – Iekšējie noteikumi). Iekšējo noteikumu 3. pielikums nosaka vadlīnijas par Satiksmes ministrijai iesniedzamajā rēķinā norādāmās informācijas apjomu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem:
- rēķinu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai (turpmāk - Rēķins) sagatavo par kārtējā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem;
- rēķinā norāda informāciju atsevišķi par katru ceturkšņa kalendāra mēnesi (ieskaitot PVN);
- lai nodrošinātu samaksai aprēķināto summu precizitāti turpmākai izvērtēšanai un salīdzināšanai, piemēro vienādu skaitļu noapaļošanas pieeju, aprēķinot dalītā maksājuma preses izdevēju un valsts daļu (divi cipari aiz komata).
Atbilstoši Noteikumu Nr. 463 pielikumā un Iekšējo noteikumu 3. pielikumā minētajām prasībām Latvijas Pasts, iesniedzot Satiksmes ministrijai kārtējo ceturkšņa rēķinu apmaksai, iesniedz arī pārskatu ar detalizētu informāciju par piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem, tostarp norādot arī preses izdevēju maksu par pakalpojumiem. Atbilstoši Pasta likuma 35.1 pantam pārskats tiek veidots, apkopojot detalizētus aprēķinus par katru mēnesi, kas tiek iesniegti Satiksmes ministrijā kopā ar pārskatu EXCEL tabulu veidā. Maksājamo summu aprēķini tiek veikti automātiski EXCEL tabulā, ievadot preses izdevumu skaitu un svaru, preses izdevēju un Satiksmes ministrijas maksājamo summu aprēķinam piemērojot formulas, kurās attiecīgās pozīcijās iestrādāti tarifu proporcijas, ņemot vērā Noteikumu Nr. 463 2. punktā norādītos procentuālos apmērus atsevišķi valstspilsētās un pārējās Latvijas teritorijās.
Pēc veiktajiem aprēķiniem par katru ceturkšņa mēnesi iegūtās summas apkopotas vienā ceturkšņa rēķinā, norādot aprēķinātās summas bez PVN un gala maksājamās summas ar PVN.
Piemērs ar Iekšējo noteikumu 3. pielikumā aprēķina paraugu, kā arī pārskati par 2024. un 2025. gadu, kas ietver apkopotu informāciju par preses izdevēju un no valsts budžeta veiktajiem maksājumiem katrā ceturksnī, pievienoti rīkojuma projekta anotācijas pielikumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ar Regulatora 2021. gada 29. novembra lēmumu Nr. 136 un 2022. gada 1. decembra lēmumu Nr. 266 tika apstiprināti jauni preses piegādes pakalpojumu tarifi, kas ievērojami pārsniedza rīkojumam Nr. 397 pievienotajā konceptuālajā ziņojumā 2019. gadā veiktos pieņēmumus. Tarifi tika aprēķināti, balstoties uz faktiskajām izmaksām, un vidējā cena par preses izdevumu piegādi ievērojami pārsniedz iepriekš veiktos pieņēmumus. Salīdzinājumā ar konceptuālajā ziņojumā veiktajiem pieņēmumiem par piegādājamo preses izdevumu skaitu vērojams daudz lielāks preses izdevumu apjomu kritums. Attiecīgi, aprēķinot par preses piegādes pakalpojumiem nepieciešamo dalītā maksājuma valsts daļas summu, konstatēts, ka tā ievērojami pārsniedz konceptuālajā ziņojumā aprēķināto apmēru.
Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, jau 2023. un 2024. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2024. gada rezultātus, secināts, ka SM programmā "02.00.00" 2023., 2024. un 2025. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļēji apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025. gada pirmo ceturksni.
Regulators ar 2025. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 100 "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” aprēķinātajām 2024.gada universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīrajām izmaksām” apstiprināja Latvijas Pasta aprēķinātās 2024.gada universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīrās izmaksas 3 658 818 EUR apmērā.
Ņemot vērā SM programmas "02.00.00" atlikumu 0,00 EUR, papildus 2025. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 9 073 694 EUR apmērā, lai apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumu sniegšanu 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī kompensētu UPP tīras izmaksas par 2024. gadu.
Ievērojot, ka SM programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai pat apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā ceturksnī pilnā apmērā, pēc Latvijas Pasta rēķina daļējas apmaksas 2025. gada jūlijā un iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2025. gada otro ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds, kas ievērojami palielināsies līdz 2025. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par trešo un ceturto ceturksni, ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos.
Ievērojot minēto, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 9 073 694 EUR apmērā, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā dalītā maksājuma valsts daļas samaksu par preses piegādi 2025. gadā un kompensētu UPP saistību izpildes tīrās izmaksas par 2024. gadu.
Katru gadu, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta izstrādes, Satiksmes ministrija gatavo prioritāro pasākumu pieteikumus papildu līdzekļu piešķiršanai. Taču Satiksmes ministrijas budžeta bāzes izdevumos piešķirtā finansējuma apmērs netika palielināts, jau 2023. un 2024. gadā tika konstatētas būtiskas problēmas ar pieejamo valsts budžeta finansējumu. Izvērtējot 2024. gada rezultātus, secināts, ka SM programmā "02.00.00" 2023., 2024. un 2025. gadā paredzētais finansējums ir ievērojami mazāks, nekā nepieciešams, lai veiktu visas izmaksas atbilstoši Pasta likumā noteiktajai kārtībai un termiņiem.
Kopumā tas radīja būtisku ietekmi uz 2025. gada Satiksmes ministrijas budžetu, samazinot 2025. gadā plānotajiem maksājumiem pieejamo līdzekļu apmēru, kā rezultātā 2025. gadā atlikušo līdzekļu pietika tikai preses piegādes pakalpojumu daļēji apmaksai (dalītā maksājuma valsts daļa) par 2025. gada pirmo ceturksni.
Regulators ar 2025. gada 30. oktobra lēmumu Nr. 100 "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas Pasts” aprēķinātajām 2024.gada universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīrajām izmaksām” apstiprināja Latvijas Pasta aprēķinātās 2024.gada universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīrās izmaksas 3 658 818 EUR apmērā.
Ņemot vērā SM programmas "02.00.00" atlikumu 0,00 EUR, papildus 2025. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi 9 073 694 EUR apmērā, lai apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumu sniegšanu 2025. gada otrajā, trešajā un ceturtajā ceturksnī, kā arī kompensētu UPP tīras izmaksas par 2024. gadu.
Ievērojot, ka SM programmā "02.00.00" vairs nav atlikuši līdzekļi, lai pat apmaksātu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā ceturksnī pilnā apmērā, pēc Latvijas Pasta rēķina daļējas apmaksas 2025. gada jūlijā un iesniegtā (bet neapmaksātā) rēķina par 2025. gada otro ceturksni jau izveidojies valsts budžeta parāds, kas ievērojami palielināsies līdz 2025. gada 31. decembrim (ar iesniegto rēķinu par trešo un ceturto ceturksni, ja netiks rasts papildu finansējums, kas savukārt radīs apdraudējuma riskus preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai noteiktajā kvalitātē un termiņos.
Ievērojot minēto, nepieciešams piešķirt papildu finansējumu 9 073 694 EUR apmērā, lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto prasību izpildi, proti, nodrošinot pilnā apmērā dalītā maksājuma valsts daļas samaksu par preses piegādi 2025. gadā un kompensētu UPP saistību izpildes tīrās izmaksas par 2024. gadu.
Risinājuma apraksts
Latvijas Pastam 2025. gada janvārī pārskaitīti līdzekļi lielā apmērā, kas netika izmaksāti 2024. gadā līdzekļu trūkumu dēļ, ievērojami samazinot 2025. gadam paredzēto finansējumu valsts budžeta saistību izpildei 2025. gadā. Lai novērstu situācijas atkārtošanos, ja maksājumi tiktu pārcelti uz 2026. gadu saskaņā ar Noteikumu Nr.463 6. punktu, kā arī lai neradītu Latvijas Pastam papildu finansiālo apgrūtinājumu, kas apdraudētu preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, Satiksmes ministrija sagatavoja rīkojuma projektu, lai Satiksmes ministrijai 2025. gadā piešķirtu papildu finanšu līdzekļus 9 073 694 EUR apmērā Pasta likumā noteikto pienākumu pildīšanai un savlaicīgi noteiktajos termiņos maksājumu veikšanai Latvijas Pastam pilnā apmērā kā dalītā maksājuma valsts daļas samaksu par preses piegādes pakalpojumiem un kompensētu UPP tīrās izmaksas par 2024. gadu.
Minētā summa aprēķināta, balstoties uz faktiskajiem datiem par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī, un indikatīvi prognozējamiem datiem par 2025. gada trešo un ceturto ceturksni (pirmajos divos mēnešos).
UPP tīro izmaksu apmērs par 2024. gadu ir aprēķināts un apliecināts ar neatkarīga revidenta ziņojumu gada pārskata par 2024. gadu apstiprināšanas ietvaros, un saskaņā ar Pasta likuma 30.panta piekto daļu, atņemot papildu ieguvumu, saskaņā ar Regulatora lēmumu apstiprinātā UPP tīro izmaksu kompensējamā summa ir 3 658 818 EUR.
Neatkarīgā revidenta ziņojums par UPP tīro izmaksu aprēķinu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta lietošanai tikai Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai, Latvijas Pastam un Regulatoram. Līdz ar to šis ziņojums nav pievienots rīkojuma projekta anotācijai.
Ja pieprasītie līdzekļi tiks piešķirti nepieciešamajā apmērā, tas radīs finansiālo stabilitāti un līdzsvaru, novēršot situāciju, ka Latvijas Pastam līdzekļi lielos apmēros tiktu pārskaitīti novēloti, radot valsts kapitālsabiedrībai apgrozāmo līdzekļu pieejamības apgrūtinājumu un risku turpmākai preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai.
Minētā summa aprēķināta, balstoties uz faktiskajiem datiem par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī, un indikatīvi prognozējamiem datiem par 2025. gada trešo un ceturto ceturksni (pirmajos divos mēnešos).
UPP tīro izmaksu apmērs par 2024. gadu ir aprēķināts un apliecināts ar neatkarīga revidenta ziņojumu gada pārskata par 2024. gadu apstiprināšanas ietvaros, un saskaņā ar Pasta likuma 30.panta piekto daļu, atņemot papildu ieguvumu, saskaņā ar Regulatora lēmumu apstiprinātā UPP tīro izmaksu kompensējamā summa ir 3 658 818 EUR.
Neatkarīgā revidenta ziņojums par UPP tīro izmaksu aprēķinu ir ierobežotas pieejamības informācija, kas paredzēta lietošanai tikai Satiksmes ministrijai, Finanšu ministrijai, Latvijas Pastam un Regulatoram. Līdz ar to šis ziņojums nav pievienots rīkojuma projekta anotācijai.
Ja pieprasītie līdzekļi tiks piešķirti nepieciešamajā apmērā, tas radīs finansiālo stabilitāti un līdzsvaru, novēršot situāciju, ka Latvijas Pastam līdzekļi lielos apmēros tiktu pārskaitīti novēloti, radot valsts kapitālsabiedrībai apgrozāmo līdzekļu pieejamības apgrūtinājumu un risku turpmākai preses piegādes pakalpojumu nodrošināšanai.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū un pasta sūtījumu apjomu, tostarp preses izdevumu skaita, samazināšanos un UPP sniedzēja Latvijas Pasta sniegto pakalpojumu izmaksu palielināšanos, veidojas situācija ar nepieciešamā valsts budžeta finansējuma trūkumu visu Pasta likumā noteikto maksājumu veikšanai. Ievērojot Ministru kabineta lēmumus par vidējā termiņa ietvara valsts budžeta veidošanu, kas ierobežo valsts iestāžu iespējas pieprasīt papildu finansējumu, Satiksmes ministrija 2025. gada sākumā uzsākusi konsultācijas ar Kultūras ministriju, Finanšu ministriju un Regulatoru par iespējamiem risinājumiem sloga uz valsts budžetu mazināšanai un maksājumu veikšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.
Lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, samazinot dalītā maksājuma valsts daļu, Latvijas Pasts ir veicis mērķtiecīgus izmaksu optimizācijas pasākumus sūtījumu savākšanas un pārvadāšanas jomā, apvienojot struktūrvienības, kas pildīja līdzīgas funkcijas. Izskatot Latvijas Pasta darbības rezultātus un vērtējot iespējas sadalīt dividendes no peļņas par 2023.gadu, tika izvēlēts risinājums - novirzīt dividendes preses piegādes pakalpojumu samaksai. Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64% no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājies par 344 733 EUR. Taču šīs risinājums nav pietekams, lai risinātu problēmu kopumā, jo par 2024.gadu nav tādas Latvijas Pasta peļņas, lai varētu atkal novirzīt dividendes un segtu valsts budžeta parādu par preses piegādes pakalpojumiem.
Vērtējot Satiksmes ministrijas budžeta programmās pieejamo finansējumu, tika secināts, ka nav iespējams veikt izdevumu pārdali starp budžeta programmām, jo Satiksmes ministrija jau ir veikusi izdevumu optimizāciju, un atlikušie līdzekļi paredzēti izdevumiem citās Satiksmes ministrijas kompetencē esošās jomās.
Pakalpojumu izmaksu samazināšanai tika izskatīta iespēja pārskatīt pakalpojumu kvalitātes prasības, samazinot sūtījumu piegāžu dienas no piecām uz trīs dienām. Taču šāda varianta īstenošana ne 2025. ne 2026. gadā nav iespējama, jo Regulatora lēmumā Nr.79 kvalitātes prasības konkursa kārtībā izvēlētām UPP sniedzējam Latvijas Pastam noteiktas uz pieciem gadiem - līdz 2026. gada 31. decembrim, un šajā posmā Regulators nevar mainīt kvalitātes prasības, jo Pasta likums neparedz tādu iespēju.
Lai mazinātu slogu uz valsts budžetu, mazinot dalītā maksājuma valsts daļas apmēru, tika vērtētas iespējas mainīt regulējumu attiecībā uz preses piegādes pakalpojumu apmaksai piemērojamiem nosacījumiem, pārskatot tarifa procentuālo daļu, kuru maksātu preses izdevēji.
Noteikumos Nr.463 noteiktās tarifu proporcijas tika aprēķinātas, ievērojot 2019. gadā spēkā esošos tarifus, kā arī panākot vienošanos ar preses izdevējiem, ka kopējo izmaksu pieaugums preses izdevējiem nepārsniegs 11,4%, lai pārejot uz jauno atbalsta modeli, neradītu pārāk lielu slogu.
Arī Satiksmes ministrijas valsts budžetā tika paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un dalītā maksājuma valsts daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70 %) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai. Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz valsts budžetu 2025.-2028. gada ietvaram, nepalielinot Satiksmes ministrijai finansējumu, sloga uz valsts budžeta samazināšana esošā regulējuma ietvaros iespējama, tikai mainot tarifu proporcijas, ko maksā preses izdevēji.
Jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs un rada negatīvus rezultātus:
- ik gadu ievērojami samazinās preses izdevumu apjomi;
- pieaug Latvijas Pasta izmaksas un ievērojami palielinās slogs uz valsts budžetu;
- Regulators apstiprina jaunus tarifus;
- Satiksmes ministrijai netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi pietiekamā apmērā un krājas valsts parāds Latvijas Pastam, tādējādi radot riskus valsts kapitālsabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanai.
2025. gada augustā Latvijas Pasts iesniedza Regulatoram jaunu tarifu projektu. Par jaunu tarifu projektu preses izdevēji pauda neapmierinātību un izteica asu kritiku gan publiskā telpā, gan iesniedzot vēstules Satiksmes ministrijai un vairākām iestādēm, norādot, ka paredzētais tarifu pieaugums apdraud izdevniecības nozares pastāvēšanu, īpaši reģionālos izdevumus.
Lai mazinātu ietekmi uz preses iedevējiem un valsts budžetu no jaunu tarifu piemērošanas, tika vērtēti dažādi varianti par iespējām mainīt tarifa proporcijas, kā rezultātā preses izdevējiem izmaksas pieaugtu līdz 10%, 15% un pat līdz 20%, bet rezultātā varētu iekļauties piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Satiksmes ministrijas organizētajās tikšanās ar preses izdevējiem tika pārrunāti preses piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumi un iespējamie risinājumi ietekmes uz preses izdevējiem samazināšanai par pakalpojumiem 2026. gadā. 2025. gada 26. augusta tikšanās ar preses izdevējiem tika panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija sagatavos priekšlikumus un virzīs apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.463, lai noteiktu tādas tarifa proporcijas, lai preses izdevējiem pēc jaunā tarifu piemērošanas nepalielinātos izmaksām salīdzinājumā ar 2025. gadu.
Saskaņā ar sanāksmes protokolu sarunas par risinājumiem piemērošanai 2027. gadā turpināsies, lai rastu samērīgu risinājumu drukātās preses piegādes jautājumā, tostarp par apmaksas nosacījumu izmaiņām preses izdevējiem un kvalitātes prasībām attiecībā uz preses izdevumu piegādēm, līdz ar to šo problēmu nevar atrisināt šī projekta ietvaros.
Preses piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Pastāvošais atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos "ziņu tuksnešus" reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu. Tas ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 2026. gadā nav iespējams samazināt kvalitātes prasības, kā arī nav plānots palielināt preses izdevēju maksājamas daļas apmēru.
Saskaņā ar Latvijas Pasta indikatīvo aprēķinu, ja šobrīd ir prognozējams, ka preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par 2026. gadā sniedzamajiem preses piegādes pakalpojumiem būs nepieciešams finansējums 8 325 048 EUR, kas liecina par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību 2026. gadā 1 367 548 EUR apmērā, jo Satiksmes ministrijas budžeta bāzē paredzētā summa 6 957 500 EUR ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams 2026. gadā.
Attiecīgi saglabāsies situācija, ka pēc daļējām valsts saistību izmaksām 2026. gada janvārī par 2025. gada parādiem (ja rīkotos saskaņā ar Pasta likumā noteikto), daļa no parāda netiks segta, un vispār nepaliks valsts budžeta līdzekļu SM programmā "02.00.00", lai veiktu 2026. gadā nepieciešamos maksājumus, un valsts budžeta parāds Latvijas Pastam pārietu uz 2027. gada budžetu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 53. §) "Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" 2. punktu ir apstiprināta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam (tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai) saskaņā ar informatīvā ziņojuma 1., 2., 3. un 4. pielikumu.
Tāpat šā protokollēmuma 18. punkts noteic, ka, ja izdevumu samazinājumu ministrijas nodrošina, veicot politikas izmaiņas, funkciju un sniegto pakalpojumu pārskatīšanu, tad ministrijas sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kurus iekļauj valsts budžeta likumprojektu paketē. Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 2026. gadam bāzes izdevumi noteikti 6 957 500 EUR.
Šobrīd tiek virzīts likumprojekts "Grozījums Pasta likumā" (Nr. 1044/Lp14, pieņemts 1.lasījumā Saeimas 2025. gada 2. septembra sēdē), lai noteiktu pārejas periodu, un, nerīkojot konkursu, pagarināt esošo saistību izpildi par diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam (Latvijas Pastam), kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Lai rastu iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, vienlaicīgi likumprojekts paredz tiesības Regulatoram pārejas periodā noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības (piemēram, samazināt piegādes dienu skaitu nedēļā), salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim. Likumprojekts paredz tikai noteikt pārejas periodu uz diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra, tādējādi 2025. un 2026. gadā tas nerisina šobrīd identificēto problēmu ar valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību.
Meklējot iespējamos risinājumus par valsts atbalsta sniegšanu attiecībā uz drukātās preses piegādēm, lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, un, ņemot vērā šobrīd izveidojušos ģeopolitisko situāciju, rīkojuma projekts paredz uzdevumu atbilstoši premjerministres E.Siliņas uzstādījumam vērtēt iespēju mainīt valsts atbalsta piemērošanu preses izdevumu piegādēm, attiecinot valsts atbalstu tikai uz preses izdevumiem, kas izdoti Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, panākto vienošanos ar preses izdevējiem un to, ka 2025. gadā nav iespējams veikt būtiskus grozījumus vairākos tiesību aktos jaunu nosacījumu noteikšanai attiecībā uz valsts atbalsta mehānismu UPP nodrošināšanas ietvaros, tiek virzīts rīkojuma projekts par trūkstošo līdzekļu izmaksu jau 2025. gadā, lai līdzsvarotu situāciju un neradītu ievērojamu ietekmi uz 2026. gada budžetu un neveidojot Pasta likumā noteikto valsts saistību neizpildi 2026. gadā.
Lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, samazinot dalītā maksājuma valsts daļu, Latvijas Pasts ir veicis mērķtiecīgus izmaksu optimizācijas pasākumus sūtījumu savākšanas un pārvadāšanas jomā, apvienojot struktūrvienības, kas pildīja līdzīgas funkcijas. Izskatot Latvijas Pasta darbības rezultātus un vērtējot iespējas sadalīt dividendes no peļņas par 2023.gadu, tika izvēlēts risinājums - novirzīt dividendes preses piegādes pakalpojumu samaksai. Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64% no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī. Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājies par 344 733 EUR. Taču šīs risinājums nav pietekams, lai risinātu problēmu kopumā, jo par 2024.gadu nav tādas Latvijas Pasta peļņas, lai varētu atkal novirzīt dividendes un segtu valsts budžeta parādu par preses piegādes pakalpojumiem.
Vērtējot Satiksmes ministrijas budžeta programmās pieejamo finansējumu, tika secināts, ka nav iespējams veikt izdevumu pārdali starp budžeta programmām, jo Satiksmes ministrija jau ir veikusi izdevumu optimizāciju, un atlikušie līdzekļi paredzēti izdevumiem citās Satiksmes ministrijas kompetencē esošās jomās.
Pakalpojumu izmaksu samazināšanai tika izskatīta iespēja pārskatīt pakalpojumu kvalitātes prasības, samazinot sūtījumu piegāžu dienas no piecām uz trīs dienām. Taču šāda varianta īstenošana ne 2025. ne 2026. gadā nav iespējama, jo Regulatora lēmumā Nr.79 kvalitātes prasības konkursa kārtībā izvēlētām UPP sniedzējam Latvijas Pastam noteiktas uz pieciem gadiem - līdz 2026. gada 31. decembrim, un šajā posmā Regulators nevar mainīt kvalitātes prasības, jo Pasta likums neparedz tādu iespēju.
Lai mazinātu slogu uz valsts budžetu, mazinot dalītā maksājuma valsts daļas apmēru, tika vērtētas iespējas mainīt regulējumu attiecībā uz preses piegādes pakalpojumu apmaksai piemērojamiem nosacījumiem, pārskatot tarifa procentuālo daļu, kuru maksātu preses izdevēji.
Noteikumos Nr.463 noteiktās tarifu proporcijas tika aprēķinātas, ievērojot 2019. gadā spēkā esošos tarifus, kā arī panākot vienošanos ar preses izdevējiem, ka kopējo izmaksu pieaugums preses izdevējiem nepārsniegs 11,4%, lai pārejot uz jauno atbalsta modeli, neradītu pārāk lielu slogu.
Arī Satiksmes ministrijas valsts budžetā tika paredzēts finansējums, balstoties uz 2019. gada pieņēmumiem. Rezultātā pēc jaunu tarifu apstiprināšanas preses izdevēju maksājamās daļas un dalītā maksājuma valsts daļas savstarpējā proporcija (kas bija paredzēta attiecīgi 30 % un 70 %) mainījās, palielinoties valsts daļai un samazinoties preses izdevēju daļai. Ņemot vērā Ministru kabineta pieņemtos lēmumus attiecībā uz valsts budžetu 2025.-2028. gada ietvaram, nepalielinot Satiksmes ministrijai finansējumu, sloga uz valsts budžeta samazināšana esošā regulējuma ietvaros iespējama, tikai mainot tarifu proporcijas, ko maksā preses izdevēji.
Jāatzīmē, ka ar rīkojumu Nr. 397 atbalstītā varianta īstenošana divu gada laikā pierādīja, ka šāds risinājums nav ilgtspējīgs un rada negatīvus rezultātus:
- ik gadu ievērojami samazinās preses izdevumu apjomi;
- pieaug Latvijas Pasta izmaksas un ievērojami palielinās slogs uz valsts budžetu;
- Regulators apstiprina jaunus tarifus;
- Satiksmes ministrijai netiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi pietiekamā apmērā un krājas valsts parāds Latvijas Pastam, tādējādi radot riskus valsts kapitālsabiedrības finansiālā stāvokļa pasliktināšanai.
2025. gada augustā Latvijas Pasts iesniedza Regulatoram jaunu tarifu projektu. Par jaunu tarifu projektu preses izdevēji pauda neapmierinātību un izteica asu kritiku gan publiskā telpā, gan iesniedzot vēstules Satiksmes ministrijai un vairākām iestādēm, norādot, ka paredzētais tarifu pieaugums apdraud izdevniecības nozares pastāvēšanu, īpaši reģionālos izdevumus.
Lai mazinātu ietekmi uz preses iedevējiem un valsts budžetu no jaunu tarifu piemērošanas, tika vērtēti dažādi varianti par iespējām mainīt tarifa proporcijas, kā rezultātā preses izdevējiem izmaksas pieaugtu līdz 10%, 15% un pat līdz 20%, bet rezultātā varētu iekļauties piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. Satiksmes ministrijas organizētajās tikšanās ar preses izdevējiem tika pārrunāti preses piegādes pakalpojumu apmaksas jautājumi un iespējamie risinājumi ietekmes uz preses izdevējiem samazināšanai par pakalpojumiem 2026. gadā. 2025. gada 26. augusta tikšanās ar preses izdevējiem tika panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija sagatavos priekšlikumus un virzīs apstiprināšanai priekšlikumus grozījumiem Noteikumos Nr.463, lai noteiktu tādas tarifa proporcijas, lai preses izdevējiem pēc jaunā tarifu piemērošanas nepalielinātos izmaksām salīdzinājumā ar 2025. gadu.
Saskaņā ar sanāksmes protokolu sarunas par risinājumiem piemērošanai 2027. gadā turpināsies, lai rastu samērīgu risinājumu drukātās preses piegādes jautājumā, tostarp par apmaksas nosacījumu izmaiņām preses izdevējiem un kvalitātes prasībām attiecībā uz preses izdevumu piegādēm, līdz ar to šo problēmu nevar atrisināt šī projekta ietvaros.
Preses piegādes atbalsta mehānisms ir būtisks instruments drukāto mediju nozares ilgtspējas nodrošināšanai, īpaši reģionālajiem izdevumiem, un tam ir neatņemama loma demokrātijas stiprināšanā un sabiedrības informētībā. Šis mehānisms nodrošina pieejamību kvalitatīvai informācijai arī attālākajos Latvijas reģionos, kur cita veida informācijas izplatīšanas kanāli var būt ierobežoti vai nepietiekami efektīvi. Pastāvošais atbalsta mehānisms ir būtisks, lai novērstu tā saucamos "ziņu tuksnešus" reģionos un aizsargātu drukātās preses pastāvēšanu. Tas ne tikai palīdz saglabāt mediju plurālismu, bet arī veicina neatkarīgas un kvalitatīvas informācijas pieejamību ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Tā ir būtiska garantija demokrātijas stiprināšanai un informatīvās vides daudzveidības saglabāšanai, īpaši laikā, kad drukātie mediji saskaras ar arvien pieaugošiem izaicinājumiem digitālajā laikmetā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, 2026. gadā nav iespējams samazināt kvalitātes prasības, kā arī nav plānots palielināt preses izdevēju maksājamas daļas apmēru.
Saskaņā ar Latvijas Pasta indikatīvo aprēķinu, ja šobrīd ir prognozējams, ka preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par 2026. gadā sniedzamajiem preses piegādes pakalpojumiem būs nepieciešams finansējums 8 325 048 EUR, kas liecina par valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību 2026. gadā 1 367 548 EUR apmērā, jo Satiksmes ministrijas budžeta bāzē paredzētā summa 6 957 500 EUR ir ievērojami mazāka, nekā nepieciešams 2026. gadā.
Attiecīgi saglabāsies situācija, ka pēc daļējām valsts saistību izmaksām 2026. gada janvārī par 2025. gada parādiem (ja rīkotos saskaņā ar Pasta likumā noteikto), daļa no parāda netiks segta, un vispār nepaliks valsts budžeta līdzekļu SM programmā "02.00.00", lai veiktu 2026. gadā nepieciešamos maksājumus, un valsts budžeta parāds Latvijas Pastam pārietu uz 2027. gada budžetu.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 26. augusta sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 33, 53. §) "Informatīvais ziņojums “Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam" 2. punktu ir apstiprināta ministriju un citu centrālo valsts iestāžu valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāze 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam (tajā skaitā valsts pamatfunkciju īstenošanai un Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai) saskaņā ar informatīvā ziņojuma 1., 2., 3. un 4. pielikumu.
Tāpat šā protokollēmuma 18. punkts noteic, ka, ja izdevumu samazinājumu ministrijas nodrošina, veicot politikas izmaiņas, funkciju un sniegto pakalpojumu pārskatīšanu, tad ministrijas sagatavo nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, kurus iekļauj valsts budžeta likumprojektu paketē. Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 2026. gadam bāzes izdevumi noteikti 6 957 500 EUR.
Šobrīd tiek virzīts likumprojekts "Grozījums Pasta likumā" (Nr. 1044/Lp14, pieņemts 1.lasījumā Saeimas 2025. gada 2. septembra sēdē), lai noteiktu pārejas periodu, un, nerīkojot konkursu, pagarināt esošo saistību izpildi par diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra tam pasta komersantam (Latvijas Pastam), kuram ir noteiktas saistības sniegt UPP līdz 2026. gada 31. decembrim. Lai rastu iespēju mazināt ietekmi uz valsts budžetu, vienlaicīgi likumprojekts paredz tiesības Regulatoram pārejas periodā noteikt atšķirīgas UPP kvalitātes prasības (piemēram, samazināt piegādes dienu skaitu nedēļā), salīdzinājumā ar tām, kas noteiktas līdz 2026. gada 31. decembrim. Likumprojekts paredz tikai noteikt pārejas periodu uz diviem gadiem no 2027. gada 1. janvāra, tādējādi 2025. un 2026. gadā tas nerisina šobrīd identificēto problēmu ar valsts budžeta līdzekļu nepietiekamību.
Meklējot iespējamos risinājumus par valsts atbalsta sniegšanu attiecībā uz drukātās preses piegādēm, lai mazinātu ietekmi uz valsts budžetu, un, ņemot vērā šobrīd izveidojušos ģeopolitisko situāciju, rīkojuma projekts paredz uzdevumu atbilstoši premjerministres E.Siliņas uzstādījumam vērtēt iespēju mainīt valsts atbalsta piemērošanu preses izdevumu piegādēm, attiecinot valsts atbalstu tikai uz preses izdevumiem, kas izdoti Eiropas Savienības oficiālajās valodās.
Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, panākto vienošanos ar preses izdevējiem un to, ka 2025. gadā nav iespējams veikt būtiskus grozījumus vairākos tiesību aktos jaunu nosacījumu noteikšanai attiecībā uz valsts atbalsta mehānismu UPP nodrošināšanas ietvaros, tiek virzīts rīkojuma projekts par trūkstošo līdzekļu izmaksu jau 2025. gadā, lai līdzsvarotu situāciju un neradītu ievērojamu ietekmi uz 2026. gada budžetu un neveidojot Pasta likumā noteikto valsts saistību neizpildi 2026. gadā.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Latvijas iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja 2025. un 2026. gadā turpināt saņemt noteiktās kvalitātes UPP, tostarp abonētos preses izdevumus.
Juridiskās personas
- uzņēmumi, iestādes, organizācijas
Ietekmes apraksts
Tiek garantēta iespēja 2025. un 2026. gadā turpināt saņemt noteiktās kvalitātes UPP, tostarp abonētos preses izdevumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2025
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2026
2027
2028
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
6 957 500
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
6 957 500
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
6 957 500
9 073 694
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
6 957 500
9 073 694
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-9 073 694
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-9 073 694
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
9 073 694
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Aprēķins tika veikts, balstoties uz faktiskajiem datiem iepriekšējos trīs ceturkšņos un indikatīvajiem pieņēmumiem par papildu ietekmi 2025. gada ceturtajā ceturksnī, ņemot vērā faktiskos rādītājus par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā, otrajā un trešajā ceturksnī.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" Satiksmes ministrijas budžeta programmā 02.00.00 "Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi" 2025. gadam izdevumi plānoti 6 957 500 EUR.
Detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanu noteiktā kvalitātē atbilstoši Regulatora noteiktajām saistībām:
1) Ievērojot Pasta likumā iepriekš aprakstītos pienākumus, Satiksmes ministrija no programmas "02.00.00” 2025. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR, izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā”:
- izmaksāta 2024. gadā neizmaksātā kompensācija par 2023. gada UPP tīrajām izmaksām 4 240 913,00 EUR (Noteikumu Nr.61 5.punkts);
- apmaksāta rēķina par 2024. gada ceturtajā ceturksnī pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem atlikusi neapmaksātā daļa 5 140,67 EUR (Noteikumu Nr. 463 6. punkts) ;
(Kopumā par 2024. gada valsts saistībām veikti maksājumi:
4 240 913,00 +5 140,67 =4 246 053,67 EUR).
2) Tas, savukārt radīja līdzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem: dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gadā),
- veikta rēķina apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR,
- daļēji apmaksāts rēķins par 2025. gada pirmajā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2 222 340,09 EUR (Noteikumu Nr.463 4.1.apakšpunkts);
Kopumā par 2025. gada valsts saistībām veikti maksājumi:
489 106,24 +2 222 340,09 = 2 711 446,33 EUR.
3) Ņemot vērā iepriekš minētos veiktos maksājumus, uz 2025. gada 1.maiju pieejamo līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" preses piegādes pakalpojumu apmaksai ir nulle EUR.
(6 957 500 -4 246 053,67 - 2 711 446,33 =0,00 EUR)
4) Valsts budžeta saistības par 2025. gadā pirmajā un otrajā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, kas nav izpildītas:
- neapmaksāta rēķina daļa par 2025. gada pirmo ceturksni 40 748,42 EUR;
- Latvijas Pasts ir iesniedzis Satiksmes ministrijai rēķinu par 2025. gada otro ceturksni 2 068 309,19 EUR.
Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64% no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.
Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājies par 344 733 EUR un ir 1 764 324,61 EUR.
(40 748,42 + 2 068 309,19 - 344 733,00 = 1 764 324,61 EUR).
5) Pieņemot par pamatu faktiskos rezultātus par 2025. gada pirmo, otro un trešo ceturksni un indikatīvi aprēķināto nepieciešamā finansējuma apmēru par ceturto ceturksni (diviem mēnešiem), lai saskaņā ar Pasta likumu Satiksmes ministrija varētu samaksāt dalītā maksājuma valsts daļu pilnā apmērā par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada otrajā ceturksnī (neapmaksāto rēķina daļu), kā arī trešajā ceturksnī un ceturtajā ceturksnī (diviem mēnešiem), nepieciešami valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:
1 764 324,61 EUR (neapmaksātā rēķina daļa par 2025. gada otro ceturksni);
2 251 636,85 EUR (iesniegts rēķins par trešo ceturksni);
1 398 914,49 EUR (indikatīvs aprēķins par ceturtā ceturkšņa diviem mēnešiem (jāsamaksā līdz 2025. gada 31. decembrim).
3 658 818 EUR (apstiprinats kompensējamo UPP tīro izmaksu apmērs (saskaņā ar Regulatora 30.10.2025. lēmumu Nr.100), (jāmaksā līdz 2025. gada 30.decembrim).
6) Ņemot vērā SM programmas "02.00.00" atlikumu 0,00 EUR, papildus 2025. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi: 9 073 693,95 EUR.
(1 764 324,61+ 2 251 636,85 + 1 398 914,49 + 3 658 818= 9 073 693,95 EUR).
Detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu Pasta likumā noteikto pienākumu izpildi attiecībā uz preses piegādes pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktības nodrošināšanu noteiktā kvalitātē atbilstoši Regulatora noteiktajām saistībām:
1) Ievērojot Pasta likumā iepriekš aprakstītos pienākumus, Satiksmes ministrija no programmas "02.00.00” 2025. gada janvārī izmaksāja Latvijas Pastam 4 246 053,67 EUR, izpildot valsts saistības, kas līdzekļu trūkumu dēļ netika izpildītas 2024. gadā”:
- izmaksāta 2024. gadā neizmaksātā kompensācija par 2023. gada UPP tīrajām izmaksām 4 240 913,00 EUR (Noteikumu Nr.61 5.punkts);
- apmaksāta rēķina par 2024. gada ceturtajā ceturksnī pirmajos divos mēnešos sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem atlikusi neapmaksātā daļa 5 140,67 EUR (Noteikumu Nr. 463 6. punkts) ;
(Kopumā par 2024. gada valsts saistībām veikti maksājumi:
4 240 913,00 +5 140,67 =4 246 053,67 EUR).
2) Tas, savukārt radīja līdzekļu nepietiekamību kārtējo maksājumu veikšanai par 2025. gadā sniegtajiem pakalpojumiem: dalītā maksājuma valsts daļa par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gadā),
- veikta rēķina apmaksa par preses piegādi 2024. gada decembrī 489 106,24 EUR,
- daļēji apmaksāts rēķins par 2025. gada pirmajā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2 222 340,09 EUR (Noteikumu Nr.463 4.1.apakšpunkts);
Kopumā par 2025. gada valsts saistībām veikti maksājumi:
489 106,24 +2 222 340,09 = 2 711 446,33 EUR.
3) Ņemot vērā iepriekš minētos veiktos maksājumus, uz 2025. gada 1.maiju pieejamo līdzekļu atlikums SM programmā "02.00.00" preses piegādes pakalpojumu apmaksai ir nulle EUR.
(6 957 500 -4 246 053,67 - 2 711 446,33 =0,00 EUR)
4) Valsts budžeta saistības par 2025. gadā pirmajā un otrajā ceturksnī sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, kas nav izpildītas:
- neapmaksāta rēķina daļa par 2025. gada pirmo ceturksni 40 748,42 EUR;
- Latvijas Pasts ir iesniedzis Satiksmes ministrijai rēķinu par 2025. gada otro ceturksni 2 068 309,19 EUR.
Ar Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija rīkojumu Nr.371 "Par valstij dividendēs izmaksājamo valsts akciju sabiedrības "Latvijas Pasts” peļņas daļu par 2023. gadu" 64% no peļņas par 2023. gadu, kas veido 344 733 EUR, ir novirzīti, lai segtu dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.
Rezultātā valsts budžeta parāds Latvijas Pastam uz 2025. gada 31. jūliju ir samazinājies par 344 733 EUR un ir 1 764 324,61 EUR.
(40 748,42 + 2 068 309,19 - 344 733,00 = 1 764 324,61 EUR).
5) Pieņemot par pamatu faktiskos rezultātus par 2025. gada pirmo, otro un trešo ceturksni un indikatīvi aprēķināto nepieciešamā finansējuma apmēru par ceturto ceturksni (diviem mēnešiem), lai saskaņā ar Pasta likumu Satiksmes ministrija varētu samaksāt dalītā maksājuma valsts daļu pilnā apmērā par sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem 2025. gada otrajā ceturksnī (neapmaksāto rēķina daļu), kā arī trešajā ceturksnī un ceturtajā ceturksnī (diviem mēnešiem), nepieciešami valsts budžeta līdzekļi šādā apmērā:
1 764 324,61 EUR (neapmaksātā rēķina daļa par 2025. gada otro ceturksni);
2 251 636,85 EUR (iesniegts rēķins par trešo ceturksni);
1 398 914,49 EUR (indikatīvs aprēķins par ceturtā ceturkšņa diviem mēnešiem (jāsamaksā līdz 2025. gada 31. decembrim).
3 658 818 EUR (apstiprinats kompensējamo UPP tīro izmaksu apmērs (saskaņā ar Regulatora 30.10.2025. lēmumu Nr.100), (jāmaksā līdz 2025. gada 30.decembrim).
6) Ņemot vērā SM programmas "02.00.00" atlikumu 0,00 EUR, papildus 2025. gadā nepieciešami valsts budžeta līdzekļi: 9 073 693,95 EUR.
(1 764 324,61+ 2 251 636,85 + 1 398 914,49 + 3 658 818= 9 073 693,95 EUR).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Satiksmes ministrijai paredzēts 2025.gadā piešķirt papildu līdzekļus no resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, lai izpildītu valsts budžeta saistības par UPP nodrošināšanu 2024. un 2025. gadā. Satiksmes ministrija iesniegs pieprasījumu līdzekļu piešķiršanai Finanšu ministrijā.
Jautājums par finanšu līdzekļu pietiekamību UPP nodrošināšanai 2026. gadā un turpmākos gados tiks skatīts atsevišķi pēc situācijas izvērtēšanas, izstrādājot tiesību aktu projektus par iespējamiem risinājumiem.
Jautājums par finanšu līdzekļu pietiekamību UPP nodrošināšanai 2026. gadā un turpmākos gados tiks skatīts atsevišķi pēc situācijas izvērtēšanas, izstrādājot tiesību aktu projektus par iespējamiem risinājumiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32012D0021
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. Punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L7, 11.1.2012). (turpmāk - lēmums 2012/21/ES).
Apraksts
Šo lēmumu piemēro valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, kas piešķirta uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts Līguma 106. panta 2. punktā, un kas ietilpst vienā no lēmuma 2.panta 1.punktā minētajām kategorijām, tostarp "a) kompensācija, kas nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro par pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi sniegšanu jomās, kas nav transports un transporta infrastruktūra".
ES tiesību akta CELEX numurs
32008L0006
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. Februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 52, 27.02.2008)
Apraksts
Direktīva 2008/6/EK groza direktīvu 97/67/EK. Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 8.punkts izteica jaunā redakcijā Direktīvas 97/67/EK 7.pantu, tā 3.punktā nosakot, ka, ja dalībvalsts konstatē, ka šajā direktīvā paredzētās UPP saistības ir saistītas ar tīrajām izmaksām, kuras aprēķina, ņemot vērā I pielikumu, un ir negodīgs finansiālais slogs, UPP sniedzējam(-iem), tā var ieviest:
a) mehānismu, lai no valsts līdzekļiem nodrošinātu kompensāciju attiecīgajam(-iem) uzņēmumam(-iem);
b) mehānismu, lai UPP saistību tīrās izmaksas sadalītu starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.
a) mehānismu, lai no valsts līdzekļiem nodrošinātu kompensāciju attiecīgajam(-iem) uzņēmumam(-iem);
b) mehānismu, lai UPP saistību tīrās izmaksas sadalītu starp pakalpojumu sniedzējiem un/vai lietotājiem.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmums 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. Punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L7, 11.1.2012). (turpmāk - lēmums 2012/21/ES).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Lēmuma 2.panta 1. a) apakšpunkts
-
-
Rīkojuma projektā nav noteiktas stingrākas prasības, un kompensācijas veids atbilst vienam no uzskaitītajām kategorijām.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Ņemot vērā, ka Pasta likumā un citos tiesību aktos noteiktās normas par kompensāciju izmaksām UPP sniedzējam nodrošina atbilstību Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi noteiktajiem kritērijiem, šāds valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības.
Cita informācija
Rīkojuma projekts paredz, ka UPP nodrošināšanas ietvaros kā pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, paredzēts izmaksāt līdzekļus no valsts budžeta, piemērojot divus valsts atbalsta mehānismus:
- preses izdevumu pakalpojumu apmaksas dalītā maksājuma valsts daļas samaksu;
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšana.
Rīkojuma projektā noteiktais balstās uz spēkā esošo regulējumu, kura normas atbilst lēmumā Nr. 2012/21/ES noteiktajiem kritērijiem, lai kompensācijas no valsts budžeta līdzekļiem atzītu par iekšējā tirgus nosacījumiem saderīgu valsts atbalstu:
1. katra no diviem minētiem valsts atbalsta veidiem kompensācija nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro, ko apliecina aprēķini projekta ietekmes novērtējumā;
2. periods, kurā uzņēmumam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nepārsniedz desmit gadus, jo Pasta likums nosaka, ka UPP sniedzēju Regulators konkursa kārtībā nosaka uz 5 gadiem;
3. pilnvarojumu UPP sniegšanai nosaka ar vairākiem tiesību aktiem, kuros noteikti pienākumi sniegt UPP, metodikas tarifu un tīro izmaksu aprēķināšanai, noteiktas prasības un kārtība, kādā maksā dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem, aprēķina un pārbauda UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķinus un izmaksā kompensācijas, iekļaujot pilnvarojuma aktā lēmumā Nr. 2012/21/ES paredzēto informāciju.
Atbilstība lēmumā Nr.2012/21/ES minētajām prasībām:
4.pants: Pilnvarojums
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un no tā izrietošiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” pasta pakalpojumi ir regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.
Pasta likuma 27.2 pantā noteikts uzdevums Regulatoram rīkot konkursu UPP sniedzēja izvēlei un konkursa uzvarētājam noteikt UPP saistības.
Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei (viens konkurss uz visu UPP ietverto pakalpojumu kopu), pēc būtības izvēlēsies arī preses piegādes pakalpojuma (kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uz kuru attiecināms dalītā maksājuma regulējums) sniedzēju. Attiecīgi Regulators ir tā institūcija, kas uzliek arī pienākumu sniegt preses piegādes pakalpojumu.
a) sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saturs un ilgums
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības (Pasta likuma 27.1 pants):
- pienākums UPP sniedzējam 5 gadus sniegt UPP visā Latvijas teritorijā atbilstoši Regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām;
- Regulators pieņem vienu lēmumu (administratīvo aktu) par UPP saistību noteikšanu, nosakot UPP sniedzējam pienākumu sniegt UPP sarakstā ietvertos pakalpojumus, uzskaitot tos atsevišķi:
1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;
2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;
3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus;
4) abonēto preses izdevumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde,
kā arī nosaka saistību izpildes termiņu - 5 gadi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu nosaka vismaz šādus nosacījumus attiecībā uz kvalitāti:
1) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu, regularitāti);
2) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vēstuļu kastīšu izvietojumu un skaitu;
21) kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem atbilstoši pakalpojuma specifikai, nepieciešamības gadījumā nosakot atšķirīgas kvalitātes prasības;
3) prasību nodrošināt visiem pasta pakalpojumu lietotājiem iespēju izmantot universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā;
4) prasību sniegt universālo pasta pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā.
b) norādīts uzņēmums un vajadzības gadījumā attiecīgā teritorija
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Prasība nodrošināt UPP visā Latvijas teritorijā noteikta Pasta likumā;
- Regulatora lēmumā (22.07.2021. lēmums Nr.79) noteikts konkursa uzvarētāja nosaukums un darbības zona - visa Latvijas teritorija. Latvijas Pastam kā konkursa uzvarētājam ir noteiktas UPP saistības līdz 2026. gada 31. decembrim;
c) jebkādu to ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtība, kuras uzņēmumam piešķīrusi piešķīrējiestāde;
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Pasta likumā nosaukti visi UPP elementi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu uzskaita visus UPP ietvertos elementus, un nosaka tiem atšķirīgas kvalitātes prasības.
d) kompensācijas mehānisma apraksts un aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri
noteikti normatīvajos aktos:
- kompensāciju regulējums noteikts Pasta likumā, Ministru kabineta noteikumos un Regulatora noteikumos, paredzot divus kompensācijas mehānismus: reiz ceturksnī dalītā maksājuma valsts daļas samaksa par preses piegādes pakalpojumiem, ņemot vērā preses izdevējiem noteiktās proporcijas no Regulatora apstiprinātajiem tarifiem (Pasta likuma 35.1 pants) un vienreizējā UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensācija pēc gada pārskata apstiprināšanas atbilstoši Regulatora apstiprinātajam apmēram (Pasta likuma 31.pants);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas prasības norādītas Regulatora metodikās, kas nosaka izmaksu un ieņēmumu attiecināšanas principus (Regulatora padomes 11.10.2013. lēmums Nr.1/28 par UPP tarifu aprēķināšanas metodiku (grozīts ar Regulatora padomes 15.08.2018. lēmumu Nr.1/18 un 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/17); Regulatora padomes 31.03.2022 lēmums Nr.1/4 par UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku);
- likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktas prasības attiecībā uz iespējamo tarifu pārskatīšanu, nosakot, ka Regulators izvērtē iesniegto tarifu projektu un tarifu aprēķinā tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu; Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu;
e) pasākumi, lai novērstu un atgūtu jebkādu pārmērīgu kompensāciju,
noteikti normatīvajos aktos:
UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanas mehānisms:
- prasības veikt atsevišķu iekšējās grāmatvedības uzskaiti noteiktas Pasta likumā un Regulatora noteikumos un metodikās;
- Regulators metodikās nosaka UPP tarifu un tīro izmaksu aprēķināšanas prasības;
- Pasta likumā noteikts, ka UPP saistību izpildes tīrās izmaksas veido starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kam Regulators nosaka UPP saistības sniegt UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības;
- Pasta likumā noteikts, ka UPP sniedzējs, nodrošina, ka UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents un Regulators izvērtē aprēķina atbilstību metodikās noteiktajam;
- Regulators apstiprina tīro izmaksu apmēru, ievērojot, ka kompensācija nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai segtu visas izmaksas vai daļu no izmaksām, kas rodas, pildot UPP saistības, ņemot vērā attiecīgus ieņēmumus un saprātīgu peļņu (ar Regulatora padomes 15.08.2024. lēmumu Nr. 49 ir noteikta kapitāla atdeves likme UPP tarifu projekta aprēķināšanai);
- Pasta likumā noteikts, kādas izmaksas nekompensē (tostarp aprēķinā ņem vērā papildu ieguvumu un no valsts budžeta jau saņemto kompensāciju, tīro izmaksu daļu, kas radusies tarifu atlaižu vai īpašo tarifu piemērošanas dēļ);
- kompensācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus Satiksmes ministrija izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
- UPP saistību izpildes tīrās izmaksas kompensēs Regulatora apstiprinātajā apmērā, tādējādi, izpildoties visiem kritērijiem, paredzētais UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem neradīs pārkompensācijas riskus, jo visu aprēķinu pārbaude tiks veikta pirms UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensācijas izmaksāšanas.
Preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksa:
Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu:
- UPP sniedzējs iesniedz rēķinu par iepriekšējā periodā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, pievienojot noteiktā parauga detalizētu atskaiti (aprēķinu apkopojumu) par faktiskajiem piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem;
- Satiksmes ministrija reizi gadā veic pārmērīgas kompensācijas riska pārbaudi, salīdzinot, vai rēķinos norādīto aprēķināto summu kopsavilkums atbilst kalendāra gadā faktiskajam aprēķinātās kompensācijas apmēram;
- noteikti nosacījumi pārmaksātās kompensācijas atmaksai.
f) atsauce uz šo lēmumu
- normatīvajos aktos neietver atsauces uz Eiropas Savienības institūciju lēmumiem, kas nav direktīvas vai regulas, atsauce ietverta Regulatora izdotajos noteikumos vai lēmumos.
5.pants.Kompensācija
Kompensācijas summas nav lielākas par summu, kas nepieciešamas, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus.
Pasta likums un Regulatora metodikas nosaka UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas nosacījumus un kritērijus, kā arī dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par preses piegādes pakalpojumiem, ievērojot lēmuma 5.pantā noteikto.
6.pants.Pārmērīgas kompensācijas kontrole
Šajā pantā minētie nosacījumi ņemti vērā, nosakot kontroles prasības par no valsts budžeta līdzekļiem maksājamām kompensācijām UPP nodrošināšanas ietvaros.
- preses izdevumu pakalpojumu apmaksas dalītā maksājuma valsts daļas samaksu;
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšana.
Rīkojuma projektā noteiktais balstās uz spēkā esošo regulējumu, kura normas atbilst lēmumā Nr. 2012/21/ES noteiktajiem kritērijiem, lai kompensācijas no valsts budžeta līdzekļiem atzītu par iekšējā tirgus nosacījumiem saderīgu valsts atbalstu:
1. katra no diviem minētiem valsts atbalsta veidiem kompensācija nepārsniedz gada summu 15 miljonus euro, ko apliecina aprēķini projekta ietekmes novērtējumā;
2. periods, kurā uzņēmumam uzticēts sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi nepārsniedz desmit gadus, jo Pasta likums nosaka, ka UPP sniedzēju Regulators konkursa kārtībā nosaka uz 5 gadiem;
3. pilnvarojumu UPP sniegšanai nosaka ar vairākiem tiesību aktiem, kuros noteikti pienākumi sniegt UPP, metodikas tarifu un tīro izmaksu aprēķināšanai, noteiktas prasības un kārtība, kādā maksā dalītā maksājuma valsts daļu par preses piegādes pakalpojumiem, aprēķina un pārbauda UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķinus un izmaksā kompensācijas, iekļaujot pilnvarojuma aktā lēmumā Nr. 2012/21/ES paredzēto informāciju.
Atbilstība lēmumā Nr.2012/21/ES minētajām prasībām:
4.pants: Pilnvarojums
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” un no tā izrietošiem Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumiem Nr.1227 "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem” pasta pakalpojumi ir regulējamie sabiedriskie pakalpojumi
Saskaņā ar likumu "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" Regulators patstāvīgi pilda tam ar likumu nodotās funkcijas un savas kompetences ietvaros patstāvīgi pieņem lēmumus un izdod administratīvos aktus, kas ir saistoši konkrētiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem.
Pasta likuma 27.2 pantā noteikts uzdevums Regulatoram rīkot konkursu UPP sniedzēja izvēlei un konkursa uzvarētājam noteikt UPP saistības.
Regulators, rīkojot konkursu UPP sniedzēja izvēlei (viens konkurss uz visu UPP ietverto pakalpojumu kopu), pēc būtības izvēlēsies arī preses piegādes pakalpojuma (kā pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, uz kuru attiecināms dalītā maksājuma regulējums) sniedzēju. Attiecīgi Regulators ir tā institūcija, kas uzliek arī pienākumu sniegt preses piegādes pakalpojumu.
a) sabiedrisko pakalpojumu pienākumu saturs un ilgums
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības (Pasta likuma 27.1 pants):
- pienākums UPP sniedzējam 5 gadus sniegt UPP visā Latvijas teritorijā atbilstoši Regulatora noteiktajām kvalitātes prasībām;
- Regulators pieņem vienu lēmumu (administratīvo aktu) par UPP saistību noteikšanu, nosakot UPP sniedzējam pienākumu sniegt UPP sarakstā ietvertos pakalpojumus, uzskaitot tos atsevišķi:
1) tādu iekšzemes un pārrobežu vēstuļu korespondences sūtījumu (tajā skaitā ierakstītu un apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz divus kilogramus;
2) tādu iekšzemes un pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde, kuru svars nepārsniedz 10 kilogramus;
3) tādu pārrobežu pasta paku (tajā skaitā apdrošinātu) piegāde, kuras saņem no citām Eiropas Savienības valstīm un kuru svars nepārsniedz 20 kilogramus;
4) abonēto preses izdevumu savākšana, šķirošana, pārvadāšana un piegāde,
kā arī nosaka saistību izpildes termiņu - 5 gadi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu nosaka vismaz šādus nosacījumus attiecībā uz kvalitāti:
1) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta sūtījumu savākšanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi (biežumu, ātrumu, regularitāti);
2) kvalitātes prasības attiecībā uz pasta pakalpojumu sniegšanas vietu un vēstuļu kastīšu izvietojumu un skaitu;
21) kvalitātes prasības abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem atbilstoši pakalpojuma specifikai, nepieciešamības gadījumā nosakot atšķirīgas kvalitātes prasības;
3) prasību nodrošināt visiem pasta pakalpojumu lietotājiem iespēju izmantot universālā pasta pakalpojuma sarakstā ietilpstošos pasta pakalpojumus par vienotu tarifu visā Latvijas Republikas teritorijā;
4) prasību sniegt universālo pasta pakalpojumu ekonomiski izdevīgākajā veidā.
b) norādīts uzņēmums un vajadzības gadījumā attiecīgā teritorija
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Prasība nodrošināt UPP visā Latvijas teritorijā noteikta Pasta likumā;
- Regulatora lēmumā (22.07.2021. lēmums Nr.79) noteikts konkursa uzvarētāja nosaukums un darbības zona - visa Latvijas teritorija. Latvijas Pastam kā konkursa uzvarētājam ir noteiktas UPP saistības līdz 2026. gada 31. decembrim;
c) jebkādu to ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtība, kuras uzņēmumam piešķīrusi piešķīrējiestāde;
Normatīvajos aktos noteiktas šādas prasības:
- Pasta likumā nosaukti visi UPP elementi;
- Regulators lēmumā par UPP saistību noteikšanu uzskaita visus UPP ietvertos elementus, un nosaka tiem atšķirīgas kvalitātes prasības.
d) kompensācijas mehānisma apraksts un aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas parametri
noteikti normatīvajos aktos:
- kompensāciju regulējums noteikts Pasta likumā, Ministru kabineta noteikumos un Regulatora noteikumos, paredzot divus kompensācijas mehānismus: reiz ceturksnī dalītā maksājuma valsts daļas samaksa par preses piegādes pakalpojumiem, ņemot vērā preses izdevējiem noteiktās proporcijas no Regulatora apstiprinātajiem tarifiem (Pasta likuma 35.1 pants) un vienreizējā UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensācija pēc gada pārskata apstiprināšanas atbilstoši Regulatora apstiprinātajam apmēram (Pasta likuma 31.pants);
- UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas prasības norādītas Regulatora metodikās, kas nosaka izmaksu un ieņēmumu attiecināšanas principus (Regulatora padomes 11.10.2013. lēmums Nr.1/28 par UPP tarifu aprēķināšanas metodiku (grozīts ar Regulatora padomes 15.08.2018. lēmumu Nr.1/18 un 29.08.2022. lēmumu Nr. 1/17); Regulatora padomes 31.03.2022 lēmums Nr.1/4 par UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un noteikšanas metodiku);
- likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" noteiktas prasības attiecībā uz iespējamo tarifu pārskatīšanu, nosakot, ka Regulators izvērtē iesniegto tarifu projektu un tarifu aprēķinā tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu; Ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, piemēram, rentabilitāte, Regulators var ierosināt tarifu pārskatīšanu un pieprasīt, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs noteiktā termiņā iesniedz tarifu projektu kopā ar tarifus veidojošo izmaksu pamatojumu;
e) pasākumi, lai novērstu un atgūtu jebkādu pārmērīgu kompensāciju,
noteikti normatīvajos aktos:
UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanas mehānisms:
- prasības veikt atsevišķu iekšējās grāmatvedības uzskaiti noteiktas Pasta likumā un Regulatora noteikumos un metodikās;
- Regulators metodikās nosaka UPP tarifu un tīro izmaksu aprēķināšanas prasības;
- Pasta likumā noteikts, ka UPP saistību izpildes tīrās izmaksas veido starpība starp izdevumiem un ieņēmumiem, kas rodas pasta komersantam, kam Regulators nosaka UPP saistības sniegt UPP ekonomiski izdevīgākajā veidā, un tā paša komersanta izmaksām, ja nav noteiktas UPP saistības;
- Pasta likumā noteikts, ka UPP sniedzējs, nodrošina, ka UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķinu pārbauda zvērināts revidents un Regulators izvērtē aprēķina atbilstību metodikās noteiktajam;
- Regulators apstiprina tīro izmaksu apmēru, ievērojot, ka kompensācija nepārsniedz summu, kas nepieciešama, lai segtu visas izmaksas vai daļu no izmaksām, kas rodas, pildot UPP saistības, ņemot vērā attiecīgus ieņēmumus un saprātīgu peļņu (ar Regulatora padomes 15.08.2024. lēmumu Nr. 49 ir noteikta kapitāla atdeves likme UPP tarifu projekta aprēķināšanai);
- Pasta likumā noteikts, kādas izmaksas nekompensē (tostarp aprēķinā ņem vērā papildu ieguvumu un no valsts budžeta jau saņemto kompensāciju, tīro izmaksu daļu, kas radusies tarifu atlaižu vai īpašo tarifu piemērošanas dēļ);
- kompensācijai nepieciešamos finanšu līdzekļus Satiksmes ministrija izmaksā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;
- UPP saistību izpildes tīrās izmaksas kompensēs Regulatora apstiprinātajā apmērā, tādējādi, izpildoties visiem kritērijiem, paredzētais UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanas mehānisms no valsts budžeta līdzekļiem neradīs pārkompensācijas riskus, jo visu aprēķinu pārbaude tiks veikta pirms UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensācijas izmaksāšanas.
Preses piegādes pakalpojumu dalītā maksājuma valsts daļas samaksa:
Ministru kabineta noteikumi nosaka kārtību, kādā Satiksmes ministrija uzrauga un izmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu:
- UPP sniedzējs iesniedz rēķinu par iepriekšējā periodā sniegtajiem preses piegādes pakalpojumiem, pievienojot noteiktā parauga detalizētu atskaiti (aprēķinu apkopojumu) par faktiskajiem piegādāto preses izdevumu apjomiem un ieņēmumiem;
- Satiksmes ministrija reizi gadā veic pārmērīgas kompensācijas riska pārbaudi, salīdzinot, vai rēķinos norādīto aprēķināto summu kopsavilkums atbilst kalendāra gadā faktiskajam aprēķinātās kompensācijas apmēram;
- noteikti nosacījumi pārmaksātās kompensācijas atmaksai.
f) atsauce uz šo lēmumu
- normatīvajos aktos neietver atsauces uz Eiropas Savienības institūciju lēmumiem, kas nav direktīvas vai regulas, atsauce ietverta Regulatora izdotajos noteikumos vai lēmumos.
5.pants.Kompensācija
Kompensācijas summas nav lielākas par summu, kas nepieciešamas, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus.
Pasta likums un Regulatora metodikas nosaka UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķināšanas un apstiprināšanas nosacījumus un kritērijus, kā arī dalītā maksājuma valsts daļas samaksai par preses piegādes pakalpojumiem, ievērojot lēmuma 5.pantā noteikto.
6.pants.Pārmērīgas kompensācijas kontrole
Šajā pantā minētie nosacījumi ņemti vērā, nosakot kontroles prasības par no valsts budžeta līdzekļiem maksājamām kompensācijām UPP nodrošināšanas ietvaros.
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. Februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi (publicēta “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” L 52, 27.02.2008)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 8.punkts
(groza Direktīvas 97/67/EK 7.panta 3.punktu)
(groza Direktīvas 97/67/EK 7.panta 3.punktu)
Pasta likuma 30. un 31.pants
Pārņemtas pilnībā
Nav noteiktas stingrākas prasības. No iespējamiem variantiem izvēlēts Latvijai piemērotākais finansēšanas mehānisms.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīva nenosaka pienākumu obligāti piemērot kādu no uzskaitītajiem finansēšanas mehānismiem. Pārņemot Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 8.punktu, sākotnēji Pasta likumā tika noteikts UPP saistību izpildes tīro izmaksu finansēšanas mehānisms, paredzot finansējumu no diviem avotiem – no UPP kompensācijas fonda līdzekļiem, kurus veidoja pasta komersantu samaksātā valsts nodeva UPP saistību izpildes tīro izmaksu kompensēšanai un valsts budžeta līdzekļiem. Taču, īstenojot šādu mehānismu, tika konstatēts, ka kompensācijas fonda darbība praksē nav efektīva (apraksts ietverts likumprojekta "Grozījumi Pasta likumā" (Nr.1163/Lp13) anotācijā), un Pasta likums tika grozīts, paredzot tikai vienu finansēšanas avotu - no valsts budžeta līdzekļiem, kas atbilst Direktīvas 2008/6/EK 1.panta 8.punktam.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Latvijai kā Eiropas Savienības dalībniecei saistošās Direktīvas 97/67/EK un Direktīvas 2008/6/EK obligātas prasības ir pilnībā pārņemtas Pasta likumā, Ministru kabineta noteikumos un ar Regulatora lēmumiem pieņemtajos noteikumos, par ko noteiktā kārtībā ir paziņots.
Direktīvas 2008/6/EK 1. panta 8. punktā ir uzskaitīti iespējamie UPP nodrošināšanas finansēšanas mehānismi, kurus dalībvalsts var piemērot, ja uzskata to par nepieciešamo, bet dalībvalstīm nav uzlikts pienākums sniegt Eiropas Komisijai atsevišķu paziņojumu par piemēroto finansēšanas mehānismu.
Ņemot vērā, ka Pasta likumā un citos tiesību aktos noteiktās normas par UPP tīro izmaksu kompensēšanu nodrošina atbilstību Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - lēmums Nr. 2012/21/ES) noteiktajiem kritērijiem, šāds valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības.
Direktīvas 2008/6/EK 1. panta 8. punktā ir uzskaitīti iespējamie UPP nodrošināšanas finansēšanas mehānismi, kurus dalībvalsts var piemērot, ja uzskata to par nepieciešamo, bet dalībvalstīm nav uzlikts pienākums sniegt Eiropas Komisijai atsevišķu paziņojumu par piemēroto finansēšanas mehānismu.
Ņemot vērā, ka Pasta likumā un citos tiesību aktos noteiktās normas par UPP tīro izmaksu kompensēšanu nodrošina atbilstību Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk - lēmums Nr. 2012/21/ES) noteiktajiem kritērijiem, šāds valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu un ir atbrīvots no Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktā paredzētās paziņošanas prasības.
Cita informācija
Pasta likuma 1.panta 37.punktā noteikts, ka UPP ir minimālais noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu kopums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kas pieejams visiem lietotājiem visā Latvijas Republikas teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas.
Pasta likuma 30. pants nosaka kritērijus UPP saistību izpildes tīro izmaksu noteikšanai un apstiprināšanai. Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un šā pakalpojuma sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķinu un tā pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu. Regulators apstiprina UPP saistību izpildes tīro izmaksu apmēru, ievērojot 30.pantā noteikto.
Pasta likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Regulatora apstiprinātās UPP saistību izpildes tīrās izmaksas pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Satiksmes ministrija nodrošina kompensācijas izmaksu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Pasta likuma 30. pants nosaka kritērijus UPP saistību izpildes tīro izmaksu noteikšanai un apstiprināšanai. Ja UPP saistību izpilde ir radījusi zaudējumus un šā pakalpojuma sniedzējs pakļauts netaisnīgam finansiālajam apgrūtinājumam, UPP sniedzējs ir tiesīgs līdz kārtējā gada 1. septembrim iesniegt Regulatoram apstiprināšanai UPP saistību izpildes tīro izmaksu aprēķinu un tā pamatojumu par iepriekšējo kalendāra gadu. Regulators apstiprina UPP saistību izpildes tīro izmaksu apmēru, ievērojot 30.pantā noteikto.
Pasta likuma 31. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Regulatora apstiprinātās UPP saistību izpildes tīrās izmaksas pilnā apmērā kompensē no valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi. Satiksmes ministrija nodrošina kompensācijas izmaksu no gadskārtējā valsts budžeta likumā šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama attīstības plānošanas dokumentu projektu, kā arī tiesību aktu projektu izstrādē un citās sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesos, it īpaši reformu izstrādes un īstenošanas procesā un publiskā finansējuma plānošanā, nodrošinot sabiedrības pārstāvjiem iespējas iegūt informāciju un sniegt priekšlikumus par reformu vai publiskā finansējuma prioritātēm.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekta izstrādē iesaistītā institūcija - Satiksmes ministrija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Finanšu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Iedzīvotāji arī turpmāk varēs saņemt noteiktās kvalitātes UPP visā Latvijas teritorijā, tostarp abonētos preses izdevumus.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Paraugi maksājumu aprēķiniem par abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumiem