26-TA-2546: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" izstrādāts, pamatojoties uz likumu "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli", lai valsts līmenī izsludinātu ārkārtējo situāciju, ņemot vērā 2026. gada smago meteoroloģisko apstākļu iestāšanos, kas negatīvi ietekmē spēju veikt lauksaimniecisko darbību. Ārkārtējās situācijas izsludināšana rada priekšnoteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzētās iespējas piemērošanai.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana ar Ministru kabineta rīkojumu ir Latvijā izvēlētais tiesiskais risinājums, lai valsts līmenī atzītu smagu meteoroloģisko apstākļu iestāšanos un noteiktu to būtiski skarto teritoriju. Tas ļauj piemērot Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzēto teritoriālo pieeju, kas atbilstoši Eiropas Komisijas 2024. gada 30. maija paziņojumā COM(2024) 225 final sniegtajam skaidrojumam ļauj atzīt nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos noteiktā teritorijā bez katra gadījuma individuālas izvērtēšanas. Līdz ar to lauksaimniekiem attiecībā uz tiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kuriem piemērojama minētā teritoriālā pieeja, nav nepieciešams iesniegt individuālu paziņojumu un pierādījumus par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz šo nosacījumu izpildi.
Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka smagi meteoroloģiskie apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību, var tikt atzīti par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem. Savukārt minētā panta 2. punkts nosaka, ka gadījumā, ja smagi meteoroloģiskie apstākļi nopietni ietekmē precīzi noteiktu teritoriju, dalībvalsts var uzskatīt, ka visa attiecīgā teritorija ir smagi cietusi no šiem apstākļiem.
Neizsludinot ārkārtējo situāciju un nenosakot tās skarto teritoriju ar Ministru kabineta rīkojumu, nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšana būtu īstenojama individuālā kārtībā, katram lauksaimniekam iesniedzot Lauku atbalsta dienestā attiecīgu informāciju un pierādījumus par nelabvēlīgo apstākļu ietekmi uz konkrētās saimniecības darbību. Ņemot vērā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo teritoriālo izplatību un skarto lauksaimnieku skaitu, šāda pieeja radītu būtisku administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan Lauku atbalsta dienestam, kā arī apgrūtinātu savlaicīgu un vienotu ārkārtas apstākļu izvērtēšanu.
Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi nenozīmē atbrīvojumu no visām KLP atbalsta saņemšanas prasībām. Nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšanai konkrētā gadījumā jābūt pamatotai ar saikni starp nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un attiecīgo prasību neizpildi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 5. punktu administratīvie sodi jeb atbalsta samazinājumi netiek piemēroti, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ.
Tādējādi ārkārtējās situācijas izsludināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzētās teritoriālās pieejas vienotu un savlaicīgu piemērošanu, mazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem un Lauku atbalsta dienestam un nodrošinātu tiesisku pamatu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes izvērtēšanai KLP atbalsta administrēšanā.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana ar Ministru kabineta rīkojumu ir Latvijā izvēlētais tiesiskais risinājums, lai valsts līmenī atzītu smagu meteoroloģisko apstākļu iestāšanos un noteiktu to būtiski skarto teritoriju. Tas ļauj piemērot Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzēto teritoriālo pieeju, kas atbilstoši Eiropas Komisijas 2024. gada 30. maija paziņojumā COM(2024) 225 final sniegtajam skaidrojumam ļauj atzīt nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos noteiktā teritorijā bez katra gadījuma individuālas izvērtēšanas. Līdz ar to lauksaimniekiem attiecībā uz tiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kuriem piemērojama minētā teritoriālā pieeja, nav nepieciešams iesniegt individuālu paziņojumu un pierādījumus par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz šo nosacījumu izpildi.
Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts paredz, ka smagi meteoroloģiskie apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību, var tikt atzīti par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem. Savukārt minētā panta 2. punkts nosaka, ka gadījumā, ja smagi meteoroloģiskie apstākļi nopietni ietekmē precīzi noteiktu teritoriju, dalībvalsts var uzskatīt, ka visa attiecīgā teritorija ir smagi cietusi no šiem apstākļiem.
Neizsludinot ārkārtējo situāciju un nenosakot tās skarto teritoriju ar Ministru kabineta rīkojumu, nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšana būtu īstenojama individuālā kārtībā, katram lauksaimniekam iesniedzot Lauku atbalsta dienestā attiecīgu informāciju un pierādījumus par nelabvēlīgo apstākļu ietekmi uz konkrētās saimniecības darbību. Ņemot vērā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo teritoriālo izplatību un skarto lauksaimnieku skaitu, šāda pieeja radītu būtisku administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan Lauku atbalsta dienestam, kā arī apgrūtinātu savlaicīgu un vienotu ārkārtas apstākļu izvērtēšanu.
Vienlaikus ārkārtējās situācijas izsludināšana pati par sevi nenozīmē atbrīvojumu no visām KLP atbalsta saņemšanas prasībām. Nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšanai konkrētā gadījumā jābūt pamatotai ar saikni starp nelabvēlīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem un attiecīgo prasību neizpildi. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. panta 5. punktu administratīvie sodi jeb atbalsta samazinājumi netiek piemēroti, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ.
Tādējādi ārkārtējās situācijas izsludināšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzētās teritoriālās pieejas vienotu un savlaicīgu piemērošanu, mazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem un Lauku atbalsta dienestam un nodrošinātu tiesisku pamatu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes izvērtēšanai KLP atbalsta administrēšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2026. gada 29. decembrim, lai nodrošinātu vienotu pieeju nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšanai un radītu pamatu normatīvajos aktos paredzēto atvieglojumu un atkāpju piemērošanu uz KLP atbalsta nosacījumu piemērošanu, investīciju projektu saistību izpildi un nodokļu maksājumu termiņu pagarināšanu, tādējādi mazinot nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radīto ietekmi uz lauksaimniekiem un mazinot administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan atbildīgajām institūcijām.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
2026.gada vasaras un septembra ilgstošie un intensīvie nokrišņi un to izraisītais augsnes pārmērīgais mitrums ir būtiski apgrūtinājuši lauksaimniecisko darbību plašā Latvijas teritorijā, kavējot ražas novākšanu, ziemāju sēju un citus lauksaimnieciskos darbus. Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ lauksaimniekiem ir radušās un arī 2027. gadā var rasties grūtības izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus un investīciju projektu ietvaros uzņemtās saistības.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana nepieciešama, lai nodrošinātu vienotu pieeju šo apstākļu atzīšanai un dotu iespēju atbildīgajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtēt un piemērot atbilstošus risinājumus nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skarto lauksaimnieku atbalstam, vienlaikus mazinot nepieciešamību individuāli pierādīt šo apstākļu ietekmi un izvērtēt katru gadījumu, tādējādi samazinot administratīvo slogu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir lūgušas Ventspils novada un Kuldīgas novada pašvaldības. Tomēr, izvērtējot meteoroloģisko datu kopumu, lauksaimnieku sniegto informāciju un prognozēto ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, secināms, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme neaprobežojas tikai ar atsevišķiem novadiem, bet skar lauksaimniecisko darbību visā Latvijas teritorijā. Tādēļ ir pamats izsludināt ārkārtējo situāciju visā valstī.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka 2026. gada vasaras mēnešos nokrišņu daudzums pārsniedza klimatisko normu gandrīz visās meteoroloģisko novērojumu stacijās. Izņēmumi bija Alūksne, Rēzekne un Dagda, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums normu nepārsniedza. Tomēr arī šajās vietās atsevišķos vasaras mēnešos tika reģistrēts nokrišņu daudzuma pārsniegums: augustā - Alūksnē un Rēzeknē, bet jūlijā - Dagdā. Savukārt 2026. gada septembrī nokrišņu daudzums pārsniedza klimatisko normu visās novērojumu stacijās, izņemot Dobeli, Jelgavu un Kalnciemu. Ja vasaras mēnešos lielākie nokrišņu daudzuma pārsniegumi tika reģistrēti Kurzemes un Zemgales novērojumu stacijās, tad septembrī lielākie pārsniegumi bija vērojami Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Šie dati liecina par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo teritoriālo izplatību un to mainīgo intensitāti dažādos Latvijas reģionos.
Nelabvēlīgo apstākļu ietekmi apliecina arī lauksaimnieku nevalstisko organizāciju apkopotā informācija par lauksaimnieku pieredzi dažādos Latvijas novados, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu novērojumi. Šī informācija liecina, ka ar pārmērīgu nokrišņu izraisītajām sekām, lai gan atšķirīgā intensitātē un apjomā, saskaras lauksaimnieki visā valstī. Pārmērīgi nokrišņi apgrūtina lauksaimniecisko darbību, tādējādi radot nelabvēlīgu ietekmi uz saimniecību darbību un ekonomiskajiem rezultātiem.
Šo ietekmi papildus apliecina kultūraugu prognozēšanas darba grupas apkopotās ražas prognozes, kas liecina par vasarāju kultūraugu ražas prognožu samazināšanos visā Latvijas teritorijā. Lielākais prognozētais ražas samazinājums paredzams Vidzemē un Latgalē, kas norāda uz būtisku nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi arī šajos reģionos.
Tādējādi meteoroloģisko novērojumu dati, lauksaimnieku sniegtā informācija, LLKC augkopības speciālistu novērojumi un kultūraugu ražas prognozes kopumā apliecina, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme ir plaša, skar dažādus Latvijas reģionus un rada negatīvas sekas lauksaimnieciskajai ražošanai visā valstī. Atšķirības nokrišņu daudzumā un to ietekmes intensitātē pa reģioniem nemaina konstatēto apstākļu vispārējo raksturu un sekas valsts mērogā.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana nepieciešama, lai nodrošinātu vienotu pieeju šo apstākļu atzīšanai un dotu iespēju atbildīgajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izvērtēt un piemērot atbilstošus risinājumus nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skarto lauksaimnieku atbalstam, vienlaikus mazinot nepieciešamību individuāli pierādīt šo apstākļu ietekmi un izvērtēt katru gadījumu, tādējādi samazinot administratīvo slogu.
Ārkārtējās situācijas izsludināšanu ir lūgušas Ventspils novada un Kuldīgas novada pašvaldības. Tomēr, izvērtējot meteoroloģisko datu kopumu, lauksaimnieku sniegto informāciju un prognozēto ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu, secināms, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme neaprobežojas tikai ar atsevišķiem novadiem, bet skar lauksaimniecisko darbību visā Latvijas teritorijā. Tādēļ ir pamats izsludināt ārkārtējo situāciju visā valstī.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka 2026. gada vasaras mēnešos nokrišņu daudzums pārsniedza klimatisko normu gandrīz visās meteoroloģisko novērojumu stacijās. Izņēmumi bija Alūksne, Rēzekne un Dagda, kur vasaras kopējais nokrišņu daudzums normu nepārsniedza. Tomēr arī šajās vietās atsevišķos vasaras mēnešos tika reģistrēts nokrišņu daudzuma pārsniegums: augustā - Alūksnē un Rēzeknē, bet jūlijā - Dagdā. Savukārt 2026. gada septembrī nokrišņu daudzums pārsniedza klimatisko normu visās novērojumu stacijās, izņemot Dobeli, Jelgavu un Kalnciemu. Ja vasaras mēnešos lielākie nokrišņu daudzuma pārsniegumi tika reģistrēti Kurzemes un Zemgales novērojumu stacijās, tad septembrī lielākie pārsniegumi bija vērojami Vidzemē, Kurzemē un Latgalē. Šie dati liecina par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo teritoriālo izplatību un to mainīgo intensitāti dažādos Latvijas reģionos.
Nelabvēlīgo apstākļu ietekmi apliecina arī lauksaimnieku nevalstisko organizāciju apkopotā informācija par lauksaimnieku pieredzi dažādos Latvijas novados, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu novērojumi. Šī informācija liecina, ka ar pārmērīgu nokrišņu izraisītajām sekām, lai gan atšķirīgā intensitātē un apjomā, saskaras lauksaimnieki visā valstī. Pārmērīgi nokrišņi apgrūtina lauksaimniecisko darbību, tādējādi radot nelabvēlīgu ietekmi uz saimniecību darbību un ekonomiskajiem rezultātiem.
Šo ietekmi papildus apliecina kultūraugu prognozēšanas darba grupas apkopotās ražas prognozes, kas liecina par vasarāju kultūraugu ražas prognožu samazināšanos visā Latvijas teritorijā. Lielākais prognozētais ražas samazinājums paredzams Vidzemē un Latgalē, kas norāda uz būtisku nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi arī šajos reģionos.
Tādējādi meteoroloģisko novērojumu dati, lauksaimnieku sniegtā informācija, LLKC augkopības speciālistu novērojumi un kultūraugu ražas prognozes kopumā apliecina, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme ir plaša, skar dažādus Latvijas reģionus un rada negatīvas sekas lauksaimnieciskajai ražošanai visā valstī. Atšķirības nokrišņu daudzumā un to ietekmes intensitātē pa reģioniem nemaina konstatēto apstākļu vispārējo raksturu un sekas valsts mērogā.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Meteoroloģiskā un hidroloģiskā situācija Latvijā 2026. gadā
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) datiem (sk. pielikumā), 2026. gada vasara Latvijā bija nokrišņiem bagātāka nekā 2025. gada vasara. Kopējais nokrišņu daudzums 2026. gada vasarā sasniedza 288,1 mm jeb 29 % virs gadalaika normas, savukārt 2025. gada vasarā – 272,6 mm jeb 22 % virs normas. Tādējādi jau otro gadu pēc kārtas vasara Latvijā bija būtiski mitrāka par normu, turklāt 2026. gada vasara ierindojās kā 13. mitrākā vasara novērojumu vēsturē. Salīdzinājumam – 2025. gadā ilgstošo lietavu un plūdu radīto seku dēļ lauksaimniecībā ārkārtējā situācija tika izsludināta visā Latvijas teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim.
Atšķirībā no 2025. gada, kad ilgstoši mitri apstākļi izveidojās jau pavasara beigās, 2026. gada pavasaris un vasaras sākums bija sauss, bet vasaras otrajā pusē situācija strauji mainījās. Nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi īpaši saasinājās vasaras beigās un rudens sākumā. 2026. gada augusta trešajā dekādē kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 60,3 mm jeb bija par 110 % lielāks par dekādes normu, savukārt septembra pirmajā dekādē nokrišņu daudzums sasniedza 55,8 mm jeb bija par 147 % lielāks par normu. Septembra sākumā bagātīgi nokrišņi tika novēroti visā Latvijā, īpaši Kurzemē un Zemgalē.
Sausuma un mitruma rādītāja (Standardized Precipitation Index – SPI) dati liecina, ka augusta beigu un septembra sākuma nokrišņi nebija tikai atsevišķa īslaicīga epizode. Trīs mēnešu SPI raksturo vasaras periodā uzkrātos paaugstināta mitruma apstākļus, savukārt viena mēneša SPI par augusta beigām un septembra sākumu liecina par situācijas tālāku saasināšanos. Īpaši izteikti mitri apstākļi šajā periodā koncentrējās Latvijas rietumu daļā. Vienlaikus LVĢMC un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas (EFAS) dati liecināja par applūdušiem un pārmitriem laukiem un anomāli augstu augsnes mitrumu Latvijas rietumu daļā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā septembrī Latgalē, vietām Vidzemē un Kurzemē norādīja uz mēreni un ļoti mitriem apstākļiem, turklāt divās stacijās - Priekuļos un Kolkā - septembris bija ekstremāli mitrs.
Intensīvo nokrišņu ietekme atspoguļojās arī hidroloģiskajā situācijā. Pēc pavasarī novērotā mazūdens perioda vasaras otrajā pusē atsevišķos upju baseinos, īpaši Kurzemē, notika ļoti straujš ūdenīguma pieaugums. Bārtas baseinā jūlijā notece sasniedza 476 % no normas, bet augustā – 483 % no normas, savukārt Ventas baseinā augustā tā sasniedza 373 % no normas. Atsevišķās Kurzemes upēs ūdens līmenis paaugstinājās par 1–2,3 metriem, applūdinot zemākās teritorijas un lauksaimniecības zemes.
Īpaši izteikta nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme konstatēta Kurzemē. Ventspilī 2026. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 376,1 mm jeb 99 % virs gadalaika normas. Savukārt augusta trešajā dekādē Ventspilī nokrišņu daudzums sasniedza 81,8 mm jeb 185 % no normas, bet septembra pirmajā dekādē – 62,1 mm jeb 149 % no normas. Lauksaimnieku iesūtītajos foto un video materiālos no Ventspils novada ir fiksētas plašas pārmitras un applūdušas lauksaimniecības zemes un virszemes ūdens uzkrāšanās uz laukiem.
Nelabvēlīgo laikapstākļu lokālā ietekme un tās izvērtēšana
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu nevar pilnvērtīgi novērtēt, balstoties tikai uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem. Novērojumu staciju izvietojums un pārklājums ne vienmēr ļauj precīzi raksturot faktiskos apstākļus konkrētās lauksaimniecības platībās. Turklāt nokrišņu intensitāte un to radītās sekas dažādās teritorijās var būtiski atšķirties. Arī īslaicīgas, bet intensīvas lietavas vai atkārtoti nokrišņi var būtiski apgrūtināt lauksaimniecības darbus, īpaši tad, ja augsne jau ir pārmitra un uz laukiem uzkrājas ūdens.
Tādēļ situācijas vērtējumā ņemta vērā arī informācija par novērotajiem augsnes mitruma apstākļiem, kultūraugu ražības izmaiņām un faktiskajām iespējām veikt lauksaimniecības darbus. Būtiska nozīme ir lauksaimnieku organizāciju un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (turpmāk - LLKC) augkopības speciālistu sniegtajai informācijai par situāciju dažādos Latvijas reģionos. Šo informācijas avotu kopums ļauj novērtēt faktisko ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu.
Zemnieku saeima (turpmāk - ZSA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (turpmāk - LOSP) ir saņēmušas no saviem biedriem informāciju par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajām problēmām dažādos Latvijas reģionos. Arī LLKC augkopības speciālisti ir konstatējuši būtiskus šķēršļus lauksaimniecības darbu veikšanai vairākās teritorijās.
Novērojumi un apzinātā informācija liecina, ka Viduslatvijā, tostarp Ērgļu, Siguldas un Limbažu apkārtnē, konstatētas būtiskas problēmas dārzeņu un kartupeļu audzēšanā. Pārmērīga mitruma un uz laukiem uzkrātā ūdens dēļ ir apgrūtināta ražas novākšana, savukārt daļa izaudzētās produkcijas bojājas, radot tiešus ražas zudumus un pasliktinot produkcijas kvalitāti. Šie apstākļi apliecina, ka pārmērīgu nokrišņu ietekme izpaužas kā tiešs šķērslis savlaicīgai lauksaimniecības darbu veikšanai un izaudzētās ražas saglabāšanai.
Zemgalē intensīvie nokrišņi augustā atsevišķās platībās izraisīja ziemas rapša sējumu bojājumus vai bojāeju, radot nepieciešamību sējumus pārsēt. Šis piemērs apliecina, ka pat teritorijās, kurās kopējie meteoroloģiskie rādītāji nav tik nelabvēlīgi kā citos reģionos, atsevišķas intensīvu nokrišņu epizodes var radīt būtiskus zaudējumus un ietekmēt nākamā ražošanas cikla uzsākšanu. Tādējādi nelabvēlīgo apstākļu ietekmi nevar vērtēt tikai pēc sezonas kopējā nokrišņu daudzuma vai tā vidējās novirzes no normas.
Vasarā visizteiktākais pārmērīgais mitrums bija vērojams Latvijas rietumu daļā, tostarp Kurzemē. Meteoroloģiskie novērojumi liecina par būtiskiem nokrišņu daudzuma pārsniegumiem pār klimatisko normu, kas kopā ar lauksaimnieku sniegto informāciju apliecina nelabvēlīgu apstākļu plašu izplatību šajā reģionā.
Vienlaikus nelabvēlīgo apstākļu teritoriālais sadalījums laika gaitā mainījās. Tādēļ situācijas vērtējumā nav pamata aprobežoties tikai ar vasaras periodā vissmagāk skartajām teritorijām, jo turpmākie nokrišņi varēja radīt papildu sarežģījumus arī citos Latvijas reģionos.
Latvijas austrumu daļas – Vidzemes un Latgales teritoriālā tvēruma pamatojumu papildus nostiprina 2026. gada septembra meteoroloģiskie dati, kas liecina par nelabvēlīgo apstākļu izplatību arī Latvijas austrumu un ziemeļaustrumu daļā. Ja vasarā lielākie nokrišņu daudzuma pārsniegumi galvenokārt bija raksturīgi Kurzemes un Zemgales novērojumu stacijām, tad septembrī izteiktāki pārsniegumi tika reģistrēti arī Vidzemē un Latgalē.
Savukārt kultūraugu prognozēšanas darba grupas apkopotās prognozes liecina par vasarāju kultūraugu ražas prognožu samazināšanos visā valstī, vislielāko samazinājumu paredzot Vidzemē un Latgalē.
Šie dati apliecina, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme nav bijusi raksturīga tikai Latvijas rietumu vai centrālajai daļai. Tā ir skārusi arī austrumu reģionus, turklāt atsevišķās teritorijās būtiskas sekas izpaužas ne tikai kā apgrūtināti lauku darbi, bet arī kā prognozēts kultūraugu ražības samazinājums.
Šie piemēri, vērtējot tos kopā ar meteoroloģisko novērojumu datiem un SPI rādītājiem, kā arī lauksaimnieku organizāciju un LLKC sniegto informāciju, apliecina, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme ir izplatīta visā Latvijas teritorijā, lai gan tās intensitāte, izpausmes un radītās sekas reģionos atšķiras.
Līdz ar to ārkārtējās situācijas teritoriālo tvērumu nav pamatoti noteikt tikai pēc atsevišķu novērojumu staciju rādījumiem vai koncentrējoties uz teritorijām, kurās reģistrēti lielākie nokrišņu daudzuma pārsniegumi.
Ņemot vērā minēto, ārkārtējās situācijas izsludināšana visā Latvijas teritorijā ir pamatojama ar nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo izplatību un nepieciešamību nodrošināt vienotu, samērīgu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu pieeju šo apstākļu seku novēršanai un KLP atbalsta nosacījumu piemērošanai.
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību
Ilgstošu un atkārtotu nokrišņu rezultātā pārmirkusi augsne zaudē nestspēju, apgrūtinot vai atsevišķās platībās padarot neiespējamu lauksaimniecības tehnikas izmantošanu un sezonālo lauku darbu veikšanu. Pārmērīga mitruma dēļ kavējās ražas novākšana, savukārt ilgstoša ražas atrašanās uz lauka samazina tās kvalitāti un tirgus vērtību, kā arī palielina ražas zudumu risku. Atsevišķās platībās ražu nebija iespējams novākt vispār un tā ir palikusi uz lauka.
Nelabvēlīgo laikapstākļu sekas neaprobežojas tikai ar 2026. gada ražošanas rezultātiem. Pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniekiem ir apgrūtināta augsnes apstrāde, ziemāju un starpkultūru sēja, kā arī citi rudens lauku darbi. Atsevišķās platībās ziemāju sēju nav iespējams veikt, savukārt bojātie sējumi būs jāpārsēj vai sākotnēji plānoto kultūraugu vietā būs jāaudzē kultūraugi ar zemāku ekonomisko atdevi. Tas negatīvi ietekmē arī 2027. gada ražošanas iespējas.
Ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, sējumu pārsēšana un lauku darbu kavēšanās rada papildu izmaksas un samazina saimniecību ieņēmumus. Vienlaikus augstās lauksaimnieciskās ražošanas resursu cenas, īpaši minerālmēslu un degvielas izmaksas, pastiprina finansiālo slogu. Tā rezultātā lauksaimniekiem var rasties grūtības izpildīt finanšu un līgumsaistības, tostarp nodrošināt saražotās produkcijas piegādi līgumos noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī īstenot investīciju projektos uzņemtās saistības.
Nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi apgrūtina KLP atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi gan 2026. gadā, gan nākamajā 2027. gadā. Tas attiecas, piemēram, uz prasībām par minimālās ražības nodrošināšanu un kultūraugu novākšanu noteiktajos termiņos u.c. Tādējādi laikapstākļu radītās sekas var ietekmēt ne tikai saimniecību ražošanas rezultātus, bet arī to iespējas izpildīt atbalsta saņemšanas prasības un saglabāt plānotos ieņēmumus.
Jāņem vērā arī tas, ka lauksaimniecības nozari nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi skar atkārtoti. Arī 2025. gadā ilgstošo lietavu un plūdu radīto seku dēļ tika izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Atkārtotu nelabvēlīgu apstākļu ietekme samazina saimniecību iespējas kompensēt iepriekšējo gadu zaudējumus ar pašu resursiem, palielina to finansiālo ievainojamību un apdraud saimnieciskās darbības nepārtrauktību.
Vasarāju ražības prognožu samazinājums
Par nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi uz lauksaimniecisko darbību 2026. gadā liecina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sagatavotās laukaugu ražības prognozes. Ražības prognozes tiek sagatavotas, pamatojoties uz sistemātisku lauku apsekojumu rezultātiem dabā, kuru laikā tiek novērtēts kultūraugu attīstības stāvoklis, sējumu kvalitāte, tiek analizēti agroklimatiskie apstākļi jeb meteoroloģiskie faktori saistībā ar kultūrauga vajadzībām attiecīgajā attīstības stadijā. Lai gan jūnijā sākotnējās ražības prognozes bija salīdzinoši labvēlīgas, sezonas gaitā vairākiem vasarāju kultūraugiem tās tika samazinātas.
Vasaras kvieši: Vidējā prognozētā ražība valstī no 4,2 t/ha jūnijā samazinājās līdz 3,8 t/ha augustā un septembrī. Kritums novērojams Kurzemē (no 3,5 uz 3,0 t/ha), Vidzemē (no 4,3 uz 3,8 t/ha) un Latgalē (no 4,3 uz 4,0 t/ha), savukārt Zemgalē prognoze saglabājās nemainīgi augsta – 4,5 t/ha;
Vasaras mieži: Vidējā ražība samazinājusies no 3,9 t/ha jūnijā līdz 3,7 t/ha augustā un 3,5 t/ha septembrī. Visizteiktākais samazinājums skāris Vidzemi (no 4,2 t/ha jūnijā līdz 3,1 t/ha septembrī) un Latgali (no 4,0 uz 3,5 t/ha). Zemgalē un Kurzemē prognozes palikušas stabilas (attiecīgi 4,2 t/ha un 3,2 t/ha);
Auzas: Vidējā prognoze sarukusi visos reģionos – no 3,8 t/ha jūnijā līdz 3,6 t/ha augustā un 3,3 t/ha septembrī. Kurzemē ražība kritās no 3,2 uz 2,8 t/ha, Vidzemē no 4,0 uz 3,2 t/ha, Rīgā no 4,0 uz 3,6 t/ha, Latgalē no 3,8 uz 3,3 t/ha, bet Zemgalē no 4,0 uz 3,8 t/ha;
Griķi: Prognozes saglabājušās visstabilākās – vidējā ražība valstī visos mēnešos ir 1,0 t/ha. Kurzemē, Zemgalē un Rīgā tā palikusi 1,0 t/ha līmenī, Vidzemē samazinājusies no 1,2 t/ha uz 1,0 t/ha, bet Latgalē – no 1,0 t/ha uz 0,8 t/ha.
Apgrūtināta ziemāju sēja un neapsēto platību risks
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu sekas ietekmē ne tikai 2026. gada ražas novākšanu, bet arī nākamās ražošanas sezonas sagatavošanu. Paaugstinātais augsnes mitrums un ierobežotās iespējas veikt augsnes apstrādi būtiski apgrūtina ziemāju sēju, radot risku, ka daļa plānoto platību paliks neapsēta.
2025. gadā pēc CSP datiem ziemāju kultūraugu sējumu platība veidoja 71% no kopējās graudaugu platības, savukārt vasarāju – 29%. Ziemāju kultūraugiem parasti ir augstāka ražība un līdz ar to arī lielāks ieņēmumu potenciāls nekā vasarājiem, tādēļ ziemāju platību samazinājums var negatīvi ietekmēt saimniecību nākamās sezonas saimniecību ekonomiskos rezultātus.
Precīzāku novērtējumu par neapsētajām ziemāju platībām būs iespējams sagatavot pēc ziemāju sējas darbu noslēguma, apkopojot lauksaimnieku sniegto informāciju par laikapstākļu dēļ neapsētajām platībām.
Rīcība un piemērotie risinājumi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas
Ņemot vērā 2026. gada nelabvēlīgos laikapstākļus, atbalsta nosacījumu piemērošanā jau ir paredzēti vairāki risinājumi cietušajiem lauksaimniekiem, tostarp iespēja vēlāk veikt atsevišķu zālāju un nektāraugu nopļaušanu, saglabāt atbalstu noteiktos ražas zuduma gadījumos, kā arī ņemt vērā ārkārtējos apstākļus atsevišķu ekoshēmu un citu platību atbalsta nosacījumu izpildē. Lai šos apstākļus varētu ņemt vērā, lauksaimniekiem par skartajām platībām un radušos situāciju jāinformē LAD.
Šobrīd, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 4. punktam lauksaimniekam ir iespēja informēt Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – LAD) par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos. Lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad rodas šāda iespēja, iesniedz LAD informāciju par attiecīgajiem apstākļiem un to apliecinošus pierādījumus. Ja tie saistīti ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, informāciju var iesniegt, izmantojot LAD mobilo lietotni. Ja minēto apstākļu dēļ nav iespējams izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai nosacījumu sistēmas prasības, pēc konkrētās situācijas izvērtēšanas tiesības uz atbalstu var tikt saglabātas.
Lauksaimnieku ziņojumi par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi
Kopš 2026. gada 23.augusta ZM un LAD ir aicinājuši lauksaimniekus ziņot LAD par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām un nodarītajiem postījumiem, lai šos apstākļus varētu ņemt vērā, izvērtējot atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildi.
Saskaņā ar LAD rīcībā esošo informāciju līdz šim ir ziņojuši 174 lauksaimnieki par 10 335 ha, kas veido aptuveni 0,4 % no lauksaimniecības platībām valstī. Tomēr šie dati neraksturo kopējo 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi, jo pieņemam, ka gadījumos, kad nelabvēlīgie apstākļi nav tieši ietekmējuši atbalsta nosacījumu izpildi, lauksaimnieki nav ziņojuši par ražas zudumiem, ražas kvalitātes samazinājumu, kavētu ražas novākšanu, neapsētām ziemāju platībām un citiem postījumiem.
Līdz ar to faktiskā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību var būt būtiski plašāka par pašlaik LAD paziņoto platību apjomu.
Papildu atbalsta pasākumi un finanšu instrumenti nav paredzēti īstenošanai ar šo rīkojuma projektu un nepieciešamības gadījumā tiks vērtēti atsevišķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts budžeta iespējas.
Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMC) datiem (sk. pielikumā), 2026. gada vasara Latvijā bija nokrišņiem bagātāka nekā 2025. gada vasara. Kopējais nokrišņu daudzums 2026. gada vasarā sasniedza 288,1 mm jeb 29 % virs gadalaika normas, savukārt 2025. gada vasarā – 272,6 mm jeb 22 % virs normas. Tādējādi jau otro gadu pēc kārtas vasara Latvijā bija būtiski mitrāka par normu, turklāt 2026. gada vasara ierindojās kā 13. mitrākā vasara novērojumu vēsturē. Salīdzinājumam – 2025. gadā ilgstošo lietavu un plūdu radīto seku dēļ lauksaimniecībā ārkārtējā situācija tika izsludināta visā Latvijas teritorijā no 2025. gada 5. augusta līdz 4. novembrim.
Atšķirībā no 2025. gada, kad ilgstoši mitri apstākļi izveidojās jau pavasara beigās, 2026. gada pavasaris un vasaras sākums bija sauss, bet vasaras otrajā pusē situācija strauji mainījās. Nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi īpaši saasinājās vasaras beigās un rudens sākumā. 2026. gada augusta trešajā dekādē kopējais nokrišņu daudzums Latvijā sasniedza 60,3 mm jeb bija par 110 % lielāks par dekādes normu, savukārt septembra pirmajā dekādē nokrišņu daudzums sasniedza 55,8 mm jeb bija par 147 % lielāks par normu. Septembra sākumā bagātīgi nokrišņi tika novēroti visā Latvijā, īpaši Kurzemē un Zemgalē.
Sausuma un mitruma rādītāja (Standardized Precipitation Index – SPI) dati liecina, ka augusta beigu un septembra sākuma nokrišņi nebija tikai atsevišķa īslaicīga epizode. Trīs mēnešu SPI raksturo vasaras periodā uzkrātos paaugstināta mitruma apstākļus, savukārt viena mēneša SPI par augusta beigām un septembra sākumu liecina par situācijas tālāku saasināšanos. Īpaši izteikti mitri apstākļi šajā periodā koncentrējās Latvijas rietumu daļā. Vienlaikus LVĢMC un Eiropas Plūdu apzināšanas sistēmas (EFAS) dati liecināja par applūdušiem un pārmitriem laukiem un anomāli augstu augsnes mitrumu Latvijas rietumu daļā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā septembrī bija 100,6 mm, kas ir 65% virs mēneša normas (60,9 mm). Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā septembrī Latgalē, vietām Vidzemē un Kurzemē norādīja uz mēreni un ļoti mitriem apstākļiem, turklāt divās stacijās - Priekuļos un Kolkā - septembris bija ekstremāli mitrs.
Intensīvo nokrišņu ietekme atspoguļojās arī hidroloģiskajā situācijā. Pēc pavasarī novērotā mazūdens perioda vasaras otrajā pusē atsevišķos upju baseinos, īpaši Kurzemē, notika ļoti straujš ūdenīguma pieaugums. Bārtas baseinā jūlijā notece sasniedza 476 % no normas, bet augustā – 483 % no normas, savukārt Ventas baseinā augustā tā sasniedza 373 % no normas. Atsevišķās Kurzemes upēs ūdens līmenis paaugstinājās par 1–2,3 metriem, applūdinot zemākās teritorijas un lauksaimniecības zemes.
Īpaši izteikta nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme konstatēta Kurzemē. Ventspilī 2026. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 376,1 mm jeb 99 % virs gadalaika normas. Savukārt augusta trešajā dekādē Ventspilī nokrišņu daudzums sasniedza 81,8 mm jeb 185 % no normas, bet septembra pirmajā dekādē – 62,1 mm jeb 149 % no normas. Lauksaimnieku iesūtītajos foto un video materiālos no Ventspils novada ir fiksētas plašas pārmitras un applūdušas lauksaimniecības zemes un virszemes ūdens uzkrāšanās uz laukiem.
Nelabvēlīgo laikapstākļu lokālā ietekme un tās izvērtēšana
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu nevar pilnvērtīgi novērtēt, balstoties tikai uz meteoroloģisko novērojumu staciju datiem. Novērojumu staciju izvietojums un pārklājums ne vienmēr ļauj precīzi raksturot faktiskos apstākļus konkrētās lauksaimniecības platībās. Turklāt nokrišņu intensitāte un to radītās sekas dažādās teritorijās var būtiski atšķirties. Arī īslaicīgas, bet intensīvas lietavas vai atkārtoti nokrišņi var būtiski apgrūtināt lauksaimniecības darbus, īpaši tad, ja augsne jau ir pārmitra un uz laukiem uzkrājas ūdens.
Tādēļ situācijas vērtējumā ņemta vērā arī informācija par novērotajiem augsnes mitruma apstākļiem, kultūraugu ražības izmaiņām un faktiskajām iespējām veikt lauksaimniecības darbus. Būtiska nozīme ir lauksaimnieku organizāciju un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (turpmāk - LLKC) augkopības speciālistu sniegtajai informācijai par situāciju dažādos Latvijas reģionos. Šo informācijas avotu kopums ļauj novērtēt faktisko ietekmi uz lauksaimniecisko ražošanu.
Zemnieku saeima (turpmāk - ZSA) un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (turpmāk - LOSP) ir saņēmušas no saviem biedriem informāciju par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītajām problēmām dažādos Latvijas reģionos. Arī LLKC augkopības speciālisti ir konstatējuši būtiskus šķēršļus lauksaimniecības darbu veikšanai vairākās teritorijās.
Novērojumi un apzinātā informācija liecina, ka Viduslatvijā, tostarp Ērgļu, Siguldas un Limbažu apkārtnē, konstatētas būtiskas problēmas dārzeņu un kartupeļu audzēšanā. Pārmērīga mitruma un uz laukiem uzkrātā ūdens dēļ ir apgrūtināta ražas novākšana, savukārt daļa izaudzētās produkcijas bojājas, radot tiešus ražas zudumus un pasliktinot produkcijas kvalitāti. Šie apstākļi apliecina, ka pārmērīgu nokrišņu ietekme izpaužas kā tiešs šķērslis savlaicīgai lauksaimniecības darbu veikšanai un izaudzētās ražas saglabāšanai.
Zemgalē intensīvie nokrišņi augustā atsevišķās platībās izraisīja ziemas rapša sējumu bojājumus vai bojāeju, radot nepieciešamību sējumus pārsēt. Šis piemērs apliecina, ka pat teritorijās, kurās kopējie meteoroloģiskie rādītāji nav tik nelabvēlīgi kā citos reģionos, atsevišķas intensīvu nokrišņu epizodes var radīt būtiskus zaudējumus un ietekmēt nākamā ražošanas cikla uzsākšanu. Tādējādi nelabvēlīgo apstākļu ietekmi nevar vērtēt tikai pēc sezonas kopējā nokrišņu daudzuma vai tā vidējās novirzes no normas.
Vasarā visizteiktākais pārmērīgais mitrums bija vērojams Latvijas rietumu daļā, tostarp Kurzemē. Meteoroloģiskie novērojumi liecina par būtiskiem nokrišņu daudzuma pārsniegumiem pār klimatisko normu, kas kopā ar lauksaimnieku sniegto informāciju apliecina nelabvēlīgu apstākļu plašu izplatību šajā reģionā.
Vienlaikus nelabvēlīgo apstākļu teritoriālais sadalījums laika gaitā mainījās. Tādēļ situācijas vērtējumā nav pamata aprobežoties tikai ar vasaras periodā vissmagāk skartajām teritorijām, jo turpmākie nokrišņi varēja radīt papildu sarežģījumus arī citos Latvijas reģionos.
Latvijas austrumu daļas – Vidzemes un Latgales teritoriālā tvēruma pamatojumu papildus nostiprina 2026. gada septembra meteoroloģiskie dati, kas liecina par nelabvēlīgo apstākļu izplatību arī Latvijas austrumu un ziemeļaustrumu daļā. Ja vasarā lielākie nokrišņu daudzuma pārsniegumi galvenokārt bija raksturīgi Kurzemes un Zemgales novērojumu stacijām, tad septembrī izteiktāki pārsniegumi tika reģistrēti arī Vidzemē un Latgalē.
Savukārt kultūraugu prognozēšanas darba grupas apkopotās prognozes liecina par vasarāju kultūraugu ražas prognožu samazināšanos visā valstī, vislielāko samazinājumu paredzot Vidzemē un Latgalē.
Šie dati apliecina, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme nav bijusi raksturīga tikai Latvijas rietumu vai centrālajai daļai. Tā ir skārusi arī austrumu reģionus, turklāt atsevišķās teritorijās būtiskas sekas izpaužas ne tikai kā apgrūtināti lauku darbi, bet arī kā prognozēts kultūraugu ražības samazinājums.
Šie piemēri, vērtējot tos kopā ar meteoroloģisko novērojumu datiem un SPI rādītājiem, kā arī lauksaimnieku organizāciju un LLKC sniegto informāciju, apliecina, ka nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme ir izplatīta visā Latvijas teritorijā, lai gan tās intensitāte, izpausmes un radītās sekas reģionos atšķiras.
Līdz ar to ārkārtējās situācijas teritoriālo tvērumu nav pamatoti noteikt tikai pēc atsevišķu novērojumu staciju rādījumiem vai koncentrējoties uz teritorijām, kurās reģistrēti lielākie nokrišņu daudzuma pārsniegumi.
Ņemot vērā minēto, ārkārtējās situācijas izsludināšana visā Latvijas teritorijā ir pamatojama ar nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo izplatību un nepieciešamību nodrošināt vienotu, samērīgu un faktiskajiem apstākļiem atbilstošu pieeju šo apstākļu seku novēršanai un KLP atbalsta nosacījumu piemērošanai.
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību
Ilgstošu un atkārtotu nokrišņu rezultātā pārmirkusi augsne zaudē nestspēju, apgrūtinot vai atsevišķās platībās padarot neiespējamu lauksaimniecības tehnikas izmantošanu un sezonālo lauku darbu veikšanu. Pārmērīga mitruma dēļ kavējās ražas novākšana, savukārt ilgstoša ražas atrašanās uz lauka samazina tās kvalitāti un tirgus vērtību, kā arī palielina ražas zudumu risku. Atsevišķās platībās ražu nebija iespējams novākt vispār un tā ir palikusi uz lauka.
Nelabvēlīgo laikapstākļu sekas neaprobežojas tikai ar 2026. gada ražošanas rezultātiem. Pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniekiem ir apgrūtināta augsnes apstrāde, ziemāju un starpkultūru sēja, kā arī citi rudens lauku darbi. Atsevišķās platībās ziemāju sēju nav iespējams veikt, savukārt bojātie sējumi būs jāpārsēj vai sākotnēji plānoto kultūraugu vietā būs jāaudzē kultūraugi ar zemāku ekonomisko atdevi. Tas negatīvi ietekmē arī 2027. gada ražošanas iespējas.
Ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, sējumu pārsēšana un lauku darbu kavēšanās rada papildu izmaksas un samazina saimniecību ieņēmumus. Vienlaikus augstās lauksaimnieciskās ražošanas resursu cenas, īpaši minerālmēslu un degvielas izmaksas, pastiprina finansiālo slogu. Tā rezultātā lauksaimniekiem var rasties grūtības izpildīt finanšu un līgumsaistības, tostarp nodrošināt saražotās produkcijas piegādi līgumos noteiktajā apjomā un termiņā, kā arī īstenot investīciju projektos uzņemtās saistības.
Nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi apgrūtina KLP atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi gan 2026. gadā, gan nākamajā 2027. gadā. Tas attiecas, piemēram, uz prasībām par minimālās ražības nodrošināšanu un kultūraugu novākšanu noteiktajos termiņos u.c. Tādējādi laikapstākļu radītās sekas var ietekmēt ne tikai saimniecību ražošanas rezultātus, bet arī to iespējas izpildīt atbalsta saņemšanas prasības un saglabāt plānotos ieņēmumus.
Jāņem vērā arī tas, ka lauksaimniecības nozari nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi skar atkārtoti. Arī 2025. gadā ilgstošo lietavu un plūdu radīto seku dēļ tika izsludināta ārkārtējā situācija lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā. Atkārtotu nelabvēlīgu apstākļu ietekme samazina saimniecību iespējas kompensēt iepriekšējo gadu zaudējumus ar pašu resursiem, palielina to finansiālo ievainojamību un apdraud saimnieciskās darbības nepārtrauktību.
Vasarāju ražības prognožu samazinājums
Par nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi uz lauksaimniecisko darbību 2026. gadā liecina arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sagatavotās laukaugu ražības prognozes. Ražības prognozes tiek sagatavotas, pamatojoties uz sistemātisku lauku apsekojumu rezultātiem dabā, kuru laikā tiek novērtēts kultūraugu attīstības stāvoklis, sējumu kvalitāte, tiek analizēti agroklimatiskie apstākļi jeb meteoroloģiskie faktori saistībā ar kultūrauga vajadzībām attiecīgajā attīstības stadijā. Lai gan jūnijā sākotnējās ražības prognozes bija salīdzinoši labvēlīgas, sezonas gaitā vairākiem vasarāju kultūraugiem tās tika samazinātas.
Vasaras kvieši: Vidējā prognozētā ražība valstī no 4,2 t/ha jūnijā samazinājās līdz 3,8 t/ha augustā un septembrī. Kritums novērojams Kurzemē (no 3,5 uz 3,0 t/ha), Vidzemē (no 4,3 uz 3,8 t/ha) un Latgalē (no 4,3 uz 4,0 t/ha), savukārt Zemgalē prognoze saglabājās nemainīgi augsta – 4,5 t/ha;
Vasaras mieži: Vidējā ražība samazinājusies no 3,9 t/ha jūnijā līdz 3,7 t/ha augustā un 3,5 t/ha septembrī. Visizteiktākais samazinājums skāris Vidzemi (no 4,2 t/ha jūnijā līdz 3,1 t/ha septembrī) un Latgali (no 4,0 uz 3,5 t/ha). Zemgalē un Kurzemē prognozes palikušas stabilas (attiecīgi 4,2 t/ha un 3,2 t/ha);
Auzas: Vidējā prognoze sarukusi visos reģionos – no 3,8 t/ha jūnijā līdz 3,6 t/ha augustā un 3,3 t/ha septembrī. Kurzemē ražība kritās no 3,2 uz 2,8 t/ha, Vidzemē no 4,0 uz 3,2 t/ha, Rīgā no 4,0 uz 3,6 t/ha, Latgalē no 3,8 uz 3,3 t/ha, bet Zemgalē no 4,0 uz 3,8 t/ha;
Griķi: Prognozes saglabājušās visstabilākās – vidējā ražība valstī visos mēnešos ir 1,0 t/ha. Kurzemē, Zemgalē un Rīgā tā palikusi 1,0 t/ha līmenī, Vidzemē samazinājusies no 1,2 t/ha uz 1,0 t/ha, bet Latgalē – no 1,0 t/ha uz 0,8 t/ha.
Apgrūtināta ziemāju sēja un neapsēto platību risks
Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu sekas ietekmē ne tikai 2026. gada ražas novākšanu, bet arī nākamās ražošanas sezonas sagatavošanu. Paaugstinātais augsnes mitrums un ierobežotās iespējas veikt augsnes apstrādi būtiski apgrūtina ziemāju sēju, radot risku, ka daļa plānoto platību paliks neapsēta.
2025. gadā pēc CSP datiem ziemāju kultūraugu sējumu platība veidoja 71% no kopējās graudaugu platības, savukārt vasarāju – 29%. Ziemāju kultūraugiem parasti ir augstāka ražība un līdz ar to arī lielāks ieņēmumu potenciāls nekā vasarājiem, tādēļ ziemāju platību samazinājums var negatīvi ietekmēt saimniecību nākamās sezonas saimniecību ekonomiskos rezultātus.
Precīzāku novērtējumu par neapsētajām ziemāju platībām būs iespējams sagatavot pēc ziemāju sējas darbu noslēguma, apkopojot lauksaimnieku sniegto informāciju par laikapstākļu dēļ neapsētajām platībām.
Rīcība un piemērotie risinājumi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas
Ņemot vērā 2026. gada nelabvēlīgos laikapstākļus, atbalsta nosacījumu piemērošanā jau ir paredzēti vairāki risinājumi cietušajiem lauksaimniekiem, tostarp iespēja vēlāk veikt atsevišķu zālāju un nektāraugu nopļaušanu, saglabāt atbalstu noteiktos ražas zuduma gadījumos, kā arī ņemt vērā ārkārtējos apstākļus atsevišķu ekoshēmu un citu platību atbalsta nosacījumu izpildē. Lai šos apstākļus varētu ņemt vērā, lauksaimniekiem par skartajām platībām un radušos situāciju jāinformē LAD.
Šobrīd, atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumu Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 4. punktam lauksaimniekam ir iespēja informēt Lauku atbalsta dienestu (turpmāk – LAD) par nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos. Lauksaimnieks 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad rodas šāda iespēja, iesniedz LAD informāciju par attiecīgajiem apstākļiem un to apliecinošus pierādījumus. Ja tie saistīti ar nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, informāciju var iesniegt, izmantojot LAD mobilo lietotni. Ja minēto apstākļu dēļ nav iespējams izpildīt tiešo maksājumu atbilstības kritērijus vai nosacījumu sistēmas prasības, pēc konkrētās situācijas izvērtēšanas tiesības uz atbalstu var tikt saglabātas.
Lauksaimnieku ziņojumi par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi
Kopš 2026. gada 23.augusta ZM un LAD ir aicinājuši lauksaimniekus ziņot LAD par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu skartajām platībām un nodarītajiem postījumiem, lai šos apstākļus varētu ņemt vērā, izvērtējot atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildi.
Saskaņā ar LAD rīcībā esošo informāciju līdz šim ir ziņojuši 174 lauksaimnieki par 10 335 ha, kas veido aptuveni 0,4 % no lauksaimniecības platībām valstī. Tomēr šie dati neraksturo kopējo 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi, jo pieņemam, ka gadījumos, kad nelabvēlīgie apstākļi nav tieši ietekmējuši atbalsta nosacījumu izpildi, lauksaimnieki nav ziņojuši par ražas zudumiem, ražas kvalitātes samazinājumu, kavētu ražas novākšanu, neapsētām ziemāju platībām un citiem postījumiem.
Līdz ar to faktiskā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekme uz lauksaimniecību var būt būtiski plašāka par pašlaik LAD paziņoto platību apjomu.
Papildu atbalsta pasākumi un finanšu instrumenti nav paredzēti īstenošanai ar šo rīkojuma projektu un nepieciešamības gadījumā tiks vērtēti atsevišķi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts budžeta iespējas.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2026.gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītās sekas ir būtiski apgrūtinājušas lauksaimniecisko darbību dažādos Latvijas reģionos, ietekmējot gan 2026. gada ražošanas rezultātus, gan 2027. gada ražošanas iespējas,rezultātā ir pasliktinājusies saimniecību finansiālā situācija un dzīvotspēju. Vienlaikus joprojām saglabājas augstas būtisku ražošanas resursu, piemēram, dīzeļdegvielas, minerālmēslu, sēklu un augu aizsardzības līdzekļu, cenas, apgrūtinot ar saimnieciskās darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu segšanu un tā rezultātā lauksaimniekiem ir grūtības izpildīt uzņemtās saistības, tostarp kredītsaistības pret AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", kā arī segt 2025. un 2026. gadā radušās saistības par ražošanai nepieciešamo resursu iegādi.
Apgrūtināta vai neiespējama lauksaimnieciskās darbības veikšana kavē vai padara neiespējamu atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi, kas saistīti ar lauksaimniecības zemju apsaimniekošana atbilstoši noteiktām praksēm vai prasībām noteiktos termiņos.
Ja objektīvu un no lauksaimnieka neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams izpildīt attiecīgos atbalsta saņemšanas nosacījumus, lauksaimniekam piemērojamajā regulējumā paredzētajos gadījumos un termiņos ir jāinformē kompetentā iestāde LAD par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos un jāiesniedz attiecīgie pamatojošie dokumenti – iesniegums un pierādījumi. Ja šāds pienākums ir piemērojams, tā neizpilde var radīt risku, ka atbalsts tiek samazināts vai netiek piešķirts.
Situācijā, kad nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi skar plašu teritoriju un ietekmē daudzu lauksaimnieku iespējas izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus, individuālu paziņojumu un pamatojošo dokumentu iesniegšana par katru skarto lauksaimniecības zemes platību rada ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan Lauku atbalsta dienestam (LAD).
Vienlaikus nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes apmēru nav iespējams pilnībā novērtēt pēc pašlaik pieejamajiem administratīvajiem datiem, jo ne visi lauksaimnieki ir ziņojuši par ražošanas procesā radušajiem zaudējumiem un apgrūtinājumiem.
Apgrūtināta vai neiespējama lauksaimnieciskās darbības veikšana kavē vai padara neiespējamu atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi, kas saistīti ar lauksaimniecības zemju apsaimniekošana atbilstoši noteiktām praksēm vai prasībām noteiktos termiņos.
Ja objektīvu un no lauksaimnieka neatkarīgu apstākļu dēļ nav iespējams izpildīt attiecīgos atbalsta saņemšanas nosacījumus, lauksaimniekam piemērojamajā regulējumā paredzētajos gadījumos un termiņos ir jāinformē kompetentā iestāde LAD par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos un jāiesniedz attiecīgie pamatojošie dokumenti – iesniegums un pierādījumi. Ja šāds pienākums ir piemērojams, tā neizpilde var radīt risku, ka atbalsts tiek samazināts vai netiek piešķirts.
Situācijā, kad nelabvēlīgie meteoroloģiskie apstākļi skar plašu teritoriju un ietekmē daudzu lauksaimnieku iespējas izpildīt atbalsta saņemšanas nosacījumus, individuālu paziņojumu un pamatojošo dokumentu iesniegšana par katru skarto lauksaimniecības zemes platību rada ievērojamu administratīvo slogu gan lauksaimniekiem, gan Lauku atbalsta dienestam (LAD).
Vienlaikus nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmes apmēru nav iespējams pilnībā novērtēt pēc pašlaik pieejamajiem administratīvajiem datiem, jo ne visi lauksaimnieki ir ziņojuši par ražošanas procesā radušajiem zaudējumiem un apgrūtinājumiem.
Risinājuma apraksts
Tādēļ, ja ir konstatēti pietiekami objektīvi pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību un to ietekmi noteiktā teritorijā, jāparedz iespēja piemērot Padomes Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktā paredzēto pieeju nepārvaramas varas un ārkārtas apstākļu atzīšanai attiecīgajā teritorijā, tādējādi mazinot nepieciešamību katram lauksaimniekam atsevišķi pierādīt vienu un to pašu apstākļu iestāšanos.
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmērīgā mitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu vienotu pieeju nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes izvērtēšanai un normatīvajos aktos paredzēto tiesisko risinājumu piemērošanai, paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2026. gada 29. decembrim.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana ļaus atbildīgajām institūcijām ņemt vērā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo ietekmi uz lauksaimniecisko darbību, tostarp izvērtējot atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi un investīciju projektu ietvaros uzņemto saistību izpildes iespējas. Konkrēto risinājumu piemērošana notiks atbilstoši spēkā esošajam Eiropas Savienības un nacionālajam regulējumam, ņemot vērā attiecīgās situācijas apstākļus.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2026. gada 7. oktobra vēstulē lūdza atkārtoti izvērtēt Ministru kabineta 2026. gada 30. septembra rīkojuma Nr. 600 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" atbilstību likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" prasībām. Komisija norādīja, ka rīkojumā un tā anotācijā nav pietiekami konkrēti noteikti ārkārtējās situācijas laikā veicamie pasākumi, kā arī nav pietiekami skaidri noteikta atbildīgo institūciju rīcība un papildu pilnvaras šīs situācijas pārvaldīšanai.
Tāpēc sagatavots jauns rīkojums, kurā konkrētāk noteikti veicamie pasākumi un institūciju uzdevumi, kā arī precizēts ārkārtējās situācijas pamatojums un termiņš. Lai nerastos divi vienlaikus spēkā esoši Ministru kabineta rīkojumi par vienu un to pašu ārkārtējo situāciju, jaunajā rīkojumā paredzēts iepriekšējo rīkojumu Nr. 600 atzīt par spēku zaudējušu. Tas nozīmē, ka turpmāk ārkārtējās situācijas jautājumus regulēs jaunais rīkojums, kurā ietverts vienots un precizēts regulējums.
Tiešie maksājumi
Būtiska ārkārtējās situācijas izsludināšanas nozīme būtu arī Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta nosacījumu piemērošanā. Ja smags meteoroloģisks notikums būtiski ietekmē noteiktu teritoriju, visu šo teritoriju var atzīt par būtiski skartu. Šādā gadījumā par konkrēti noteiktiem atbalsta nosacījumiem atkāpes varētu piemērot visiem attiecīgās teritorijas lauksaimniekiem, uz kuriem šie nosacījumi attiecas, neprasot katram individuāli pierādīt pašu ārkārtējo apstākļu iestāšanos. Tādējādi lauksaimniekiem nebūtu individuāli jāiesniedz LAD pieprasījums un pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību, savukārt atkāpes tiktu piemērotas vienoti attiecībā uz iepriekš noteiktajiem atbalsta nosacījumiem. Eiropas Komisijas skaidrojums pieļauj šādu teritorijas līmeņa pieeju, ja ir noteikta skartā teritorija un attiecīgā lauksaimnieku grupa.
Investīciju projektu īstenošana
Ārkārtas situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai Lauku atbalsta dienests, individuāli izvērtējot katra projekta īstenotāja situāciju, sniegto informāciju un pamatojumu, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības, tostarp pieņemt lēmumu, ka projekts uzskatāms par pabeigtu. Izvērtējot konkrēto situāciju, būs iespējams ņemt vērā gan projekta īstenošanas gaitu un jau veiktos ieguldījumus, gan apstākļus, kas ietekmējuši projekta pabeigšanu vai noteikto rādītāju un mērķu sasniegšanu. Tas ļaus rast samērīgus risinājumus projektu pabeigšanai un uzraudzības prasību izpildei. Šāda pieeja ir īpaši būtiska, ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozari vairāku gadu garumā ir ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un sarežģīta tirgus situācija, kas atsevišķiem atbalsta saņēmējiem ir būtiski ietekmējusi saimniecisko darbību, finanšu plūsmu un spēju sākotnēji plānotajos termiņos izpildīt projektu saistības.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, lauksaimniekiem, kuri saskaras nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītām finanšu grūtībām, tiktu nodrošinātas arī šādas iespējas, kas uzskatāmi par līdzvērtīgas nozīmes pasākumiem, kas paredzēti ārkārtējo apstākļu radītā apgrūtinājuma pārvarēšanai.
VID, Kredītiestādes:
Tā rezultātā attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, piemēram, piešķirot nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot nokavējuma naudu (vai arī piemērot to samazinātā apmērā), nepiemērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos, tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Savukārt, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c. Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Ievērojot iepriekšminēto un lai risinātu iespējamās grūtības, kurās nonākuši cietušie lauksaimnieki, viņiem jau šobrīd ir dota iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) (papildinformācija pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/terminpagarinajumi-un-nodoklu-paradi) un atkarībā no konkrētās situācijas izmantot vienu no likumā paredzētajām iespējām:
1) lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Motivēts iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmās daļas 1. punkts);
2) lūgt VID pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta vienpadsmitā daļa), ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot minētajā punktā noteikto. Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Savukārt, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 4.punkts paredz iespēju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Tieši šī ir tā norma, kas ir izmantojama nepārvaramas varas apstākļos. Šādā gadījumā nokavējuma nauda netiek rēķināta.
Un atkārtota nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršana nodokļu maksātājam dēļ nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir noteikta likuma "Par nodokļiem un nodevām" likuma 24. panta 1.7 daļā. Šādā gadījumā tiks aprēķināta nokavējuma nauda samazinātā apmērā, proti, vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas (0,05%) par katru dienu visā kavējuma periodā.
Ņemot vērā minēto, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu (vai arī piemērot to samazinātā apmērā) tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos.
Apdrošināšanas līgumi:
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums segt atlīdzības. Tas, ka polisēs nav paredzēts šāds izņēmums, nozīmē, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nevar tikt izmantota kā pamats izmaksu atteikumam. Turklāt jebkuras izmaiņas segumā pēc līguma noslēgšanas drīkst veikt tikai ar paša lauksaimnieka rakstisku piekrišanu, tāpēc apdrošinātājs vienpersoniski noteikumus mainīt nevar.
2026.gada apdrošināšanas polises bija iegādājušies 1602 lauksaimnieki, kopumā apdrošinot 351 872 hektārus sējumu un 149 632 zīdītājdzīvniekus un 4 694 646 putnus stādījumu un
ZM uzskata, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecībā, lai visiem lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt savas kultūraugu platības. Jāpiebilst, ka pašlaik tās apdrošināt ir bijusi iespēja ne visiem lauksaimniekiem. Apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus. Tā, piemēram, jau 2024. gadā tika piedāvāta augļudārzu un dārzeņu apdrošināšana pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Tādējādi ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
Riska vadības pasākumi ir vieni no stratēģiski svarīgākajiem veiksmīgas lauksaimnieciskās darbības īstenošanā, un par sekmīgu riska vadību saimniecībā ir finansiāli atbildīgs arī pats lauksaimnieks. Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. Ievērojot klimata pārmaiņas un dabas apstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, pēdējos gados zemnieki arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, lai mazinātu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu un infekcijas slimību radītos zaudējumus.
Uzņemto saistību segšana
Lai mazinātu finansiālo slogu, uzlabotu saistību izpildes iespējas un veicinātu lauksaimniecības saimniecību finansiālo stabilitāti un darbības nepārtrauktību, nepieciešami normatīvā akta grozījumi, paredzot iespēju lauksaimniekiem saņemt aizdevumu tādu saistību segšanai, kas attiecas uz 2025. un 2026. gada sezonu un kas radušās par ražošanas procesam nepieciešamo resursu iegādi.
Lai mazinātu 2026. gada vasarā un rudens sākumā ilgstošo un intensīvo nokrišņu un to izraisītā pārmērīgā mitruma radītās sekas lauksaimniecības nozarei, kā arī nodrošinātu vienotu pieeju nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmes izvērtēšanai un normatīvajos aktos paredzēto tiesisko risinājumu piemērošanai, paredzēts izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas līdz 2026. gada 29. decembrim.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana ļaus atbildīgajām institūcijām ņemt vērā nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo ietekmi uz lauksaimniecisko darbību, tostarp izvērtējot atbalsta saņemšanas nosacījumu izpildi un investīciju projektu ietvaros uzņemto saistību izpildes iespējas. Konkrēto risinājumu piemērošana notiks atbilstoši spēkā esošajam Eiropas Savienības un nacionālajam regulējumam, ņemot vērā attiecīgās situācijas apstākļus.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 2026. gada 7. oktobra vēstulē lūdza atkārtoti izvērtēt Ministru kabineta 2026. gada 30. septembra rīkojuma Nr. 600 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" atbilstību likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" prasībām. Komisija norādīja, ka rīkojumā un tā anotācijā nav pietiekami konkrēti noteikti ārkārtējās situācijas laikā veicamie pasākumi, kā arī nav pietiekami skaidri noteikta atbildīgo institūciju rīcība un papildu pilnvaras šīs situācijas pārvaldīšanai.
Tāpēc sagatavots jauns rīkojums, kurā konkrētāk noteikti veicamie pasākumi un institūciju uzdevumi, kā arī precizēts ārkārtējās situācijas pamatojums un termiņš. Lai nerastos divi vienlaikus spēkā esoši Ministru kabineta rīkojumi par vienu un to pašu ārkārtējo situāciju, jaunajā rīkojumā paredzēts iepriekšējo rīkojumu Nr. 600 atzīt par spēku zaudējušu. Tas nozīmē, ka turpmāk ārkārtējās situācijas jautājumus regulēs jaunais rīkojums, kurā ietverts vienots un precizēts regulējums.
Tiešie maksājumi
Būtiska ārkārtējās situācijas izsludināšanas nozīme būtu arī Kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta nosacījumu piemērošanā. Ja smags meteoroloģisks notikums būtiski ietekmē noteiktu teritoriju, visu šo teritoriju var atzīt par būtiski skartu. Šādā gadījumā par konkrēti noteiktiem atbalsta nosacījumiem atkāpes varētu piemērot visiem attiecīgās teritorijas lauksaimniekiem, uz kuriem šie nosacījumi attiecas, neprasot katram individuāli pierādīt pašu ārkārtējo apstākļu iestāšanos. Tādējādi lauksaimniekiem nebūtu individuāli jāiesniedz LAD pieprasījums un pierādījumi par ārkārtējo apstākļu esību, savukārt atkāpes tiktu piemērotas vienoti attiecībā uz iepriekš noteiktajiem atbalsta nosacījumiem. Eiropas Komisijas skaidrojums pieļauj šādu teritorijas līmeņa pieeju, ja ir noteikta skartā teritorija un attiecīgā lauksaimnieku grupa.
Investīciju projektu īstenošana
Ārkārtas situācijas izsludināšana nodrošinās objektīvu pamatojumu, lai Lauku atbalsta dienests, individuāli izvērtējot katra projekta īstenotāja situāciju, sniegto informāciju un pamatojumu, varētu lemt par risinājumiem gadījumos, kad ārkārtas apstākļu ietekmē ir radušās grūtības izpildīt projekta ietvaros uzņemtās saistības, tostarp pieņemt lēmumu, ka projekts uzskatāms par pabeigtu. Izvērtējot konkrēto situāciju, būs iespējams ņemt vērā gan projekta īstenošanas gaitu un jau veiktos ieguldījumus, gan apstākļus, kas ietekmējuši projekta pabeigšanu vai noteikto rādītāju un mērķu sasniegšanu. Tas ļaus rast samērīgus risinājumus projektu pabeigšanai un uzraudzības prasību izpildei. Šāda pieeja ir īpaši būtiska, ņemot vērā, ka lauksaimniecības nozari vairāku gadu garumā ir ietekmējuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi un sarežģīta tirgus situācija, kas atsevišķiem atbalsta saņēmējiem ir būtiski ietekmējusi saimniecisko darbību, finanšu plūsmu un spēju sākotnēji plānotajos termiņos izpildīt projektu saistības.
Izsludinot ārkārtējo situāciju, lauksaimniekiem, kuri saskaras nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītām finanšu grūtībām, tiktu nodrošinātas arī šādas iespējas, kas uzskatāmi par līdzvērtīgas nozīmes pasākumiem, kas paredzēti ārkārtējo apstākļu radītā apgrūtinājuma pārvarēšanai.
VID, Kredītiestādes:
Tā rezultātā attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, piemēram, piešķirot nodokļa samaksas termiņa pagarinājumu Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs nepiemērot nokavējuma naudu (vai arī piemērot to samazinātā apmērā), nepiemērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos, tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ. Savukārt, kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c. Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Ievērojot iepriekšminēto un lai risinātu iespējamās grūtības, kurās nonākuši cietušie lauksaimnieki, viņiem jau šobrīd ir dota iespēja ar motivētu rakstveida iesniegumu vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID) (papildinformācija pieejama VID tīmekļvietnē: https://www.vid.gov.lv/lv/terminpagarinajumi-un-nodoklu-paradi) un atkarībā no konkrētās situācijas izmantot vienu no likumā paredzētajām iespējām:
1) lūgt sadalīt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu pa termiņiem uz laiku līdz vienam gadam, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Motivēts iesniegums jāiesniedz ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc maksājuma termiņa iestāšanās (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmās daļas 1. punkts);
2) lūgt VID pieņemt lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu izpildi, sadalot maksājumus pa termiņiem uz laiku līdz trim gadiem (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta vienpadsmitā daļa), ja ir nokavēts iesnieguma iesniegšanas termiņš un nodokļu parādam vairs nevar piemērot minētajā punktā noteikto. Iesniegumu var iesniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad paziņots lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Savukārt, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24.panta pirmās daļas 4.punkts paredz iespēju sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz vienam gadam nokavēto nodokļu samaksu, ja termiņa nokavējums radies nepārvaramas varas rezultātā. Tieši šī ir tā norma, kas ir izmantojama nepārvaramas varas apstākļos. Šādā gadījumā nokavējuma nauda netiek rēķināta.
Un atkārtota nodokļu maksājumu samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršana nodokļu maksātājam dēļ nepārvaramas varas radīto apstākļu izraisītajām sekām ir noteikta likuma "Par nodokļiem un nodevām" likuma 24. panta 1.7 daļā. Šādā gadījumā tiks aprēķināta nokavējuma nauda samazinātā apmērā, proti, vienas ceturtās daļas apmērā no šā likuma 29. panta otrajā daļā noteiktās nokavējuma naudas (0,05%) par katru dienu visā kavējuma periodā.
Ņemot vērā minēto, VID varēs nepiemērot nokavējuma naudu (vai arī piemērot to samazinātā apmērā) tikai likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajos gadījumos.
Apdrošināšanas līgumi:
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā nemaina jau noslēgto ražas un dzīvnieku apdrošināšanas līgumu spēku, tāpēc apdrošinātājiem joprojām ir pienākums segt atlīdzības. Tas, ka polisēs nav paredzēts šāds izņēmums, nozīmē, ka ārkārtējā situācija pati par sevi nevar tikt izmantota kā pamats izmaksu atteikumam. Turklāt jebkuras izmaiņas segumā pēc līguma noslēgšanas drīkst veikt tikai ar paša lauksaimnieka rakstisku piekrišanu, tāpēc apdrošinātājs vienpersoniski noteikumus mainīt nevar.
2026.gada apdrošināšanas polises bija iegādājušies 1602 lauksaimnieki, kopumā apdrošinot 351 872 hektārus sējumu un 149 632 zīdītājdzīvniekus un 4 694 646 putnus stādījumu un
ZM uzskata, ka ir jāturpina attīstīt un stiprināt apdrošināšanas sistēmu lauksaimniecībā, lai visiem lauksaimniekiem būtu iespēja apdrošināt savas kultūraugu platības. Jāpiebilst, ka pašlaik tās apdrošināt ir bijusi iespēja ne visiem lauksaimniekiem. Apdrošināšanas sistēma nepārtraukti attīstās, un apdrošinātāji piedāvā lauksaimniekiem arvien plašākas iespējas apdrošināt kultūraugus. Tā, piemēram, jau 2024. gadā tika piedāvāta augļudārzu un dārzeņu apdrošināšana pret krusas risku, lai gan iepriekš tā nebija pieejama. Tādējādi ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
Riska vadības pasākumi ir vieni no stratēģiski svarīgākajiem veiksmīgas lauksaimnieciskās darbības īstenošanā, un par sekmīgu riska vadību saimniecībā ir finansiāli atbildīgs arī pats lauksaimnieks. Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. Ievērojot klimata pārmaiņas un dabas apstākļu nelabvēlīgo ietekmi uz sējumiem un stādījumiem, pēdējos gados zemnieki arvien biežāk izmanto apdrošināšanas pakalpojumu, lai mazinātu nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu un infekcijas slimību radītos zaudējumus.
Uzņemto saistību segšana
Lai mazinātu finansiālo slogu, uzlabotu saistību izpildes iespējas un veicinātu lauksaimniecības saimniecību finansiālo stabilitāti un darbības nepārtrauktību, nepieciešami normatīvā akta grozījumi, paredzot iespēju lauksaimniekiem saņemt aizdevumu tādu saistību segšanai, kas attiecas uz 2025. un 2026. gada sezonu un kas radušās par ražošanas procesam nepieciešamo resursu iegādi.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Ņemot vērā 2026. gada nelabvēlīgos meteoroloģiskos apstākļus, ZM sadarbībā ar LAD jau ir paredzējusi vairākus risinājumus un atkāpes tiešo maksājumu un citu atbalsta nosacījumu piemērošanā, lai lauksaimnieki nezaudētu tiesības uz atbalstu gadījumos, kad noteikto prasību izpildi objektīvi kavējuši nelabvēlīgie laikapstākļi. Tostarp paredzētas atkāpes attiecībā uz atsevišķu platību nopļaušanas termiņiem, ražas novākšanas un sēklas ražošanas prasībām, kā arī atsevišķu ekoshēmu nosacījumu izpildi.
Pašlaik šo risinājumu piemērošanai lauksaimniekam par konkrēto situāciju ir jāinformē LAD EPS vai mobilajā lietotnē, iesniedzot situācijas aprakstu un attiecīgus pierādījumus, tostarp ģeomarķētus fotoattēlus. Tādējādi nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu esība un to ietekme uz atbalsta nosacījumu izpildi tiek vērtēta individuāli.
Minētie risinājumi ļauj mazināt nelabvēlīgo laikapstākļu sekas atsevišķos gadījumos, tomēr tie paredz individuālu ziņošanu un izvērtēšanu. Ārkārtas apstākļu atzīšana visā Latvijas teritorijā atbilstoši Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktam ļautu nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļus piemērot teritorijas līmenī, neprasot katram skartajam lauksaimniekam individuāli pierādīt pašu ārkārtas apstākļu iestāšanos.
Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
Lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams atbalsts radušās situācijas risināšanai, sākot ar 2025. gada 24. oktobri, ir iespēja saņemt LLKC ekonomiskas, juridiskas un cita veida konsultācijas.
Papildus jau piemērotajām atkāpēm atbalsta nosacījumu izpildē ir izvērtējami arī citi pasākumi, kas mazinātu nelabvēlīgo laikapstākļu radīto finanšu slogu un stiprinātu saimniecību spēju turpināt darbību.
Pietiekama finansējuma nodrošināšana lauksaimniecībai:
ES daudzgadu budžeta ietvarā no 2028. gada kā viena no prioritātēm būtu vērtējamas iespējas nodrošināt pietiekamu finansējumu meliorācijai, tādējādi palielinot lauksaimniecības noturību pret ilgstošu pārmitrumu, plūdiem un citiem klimatiskajiem riskiem.
Riska pārvaldības un finanšu instrumentu pilnveidošana:
Papildus jāvērtē iespējas pilnveidot apdrošināšanas atbalsta pasākumu lauksaimniekiem, piemēram, paredzot augstāku atbalsta intensitāti sējumu un stādījumu apdrošināšanai, nosakot to 70% apmērā (šobrīd tā ir noteikta 50%).
Tāpat būtu izvērtējamas papildu ALTUM iespējas finansiālās grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem, tostarp labvēlīgāki nosacījumi, piemēram, dot iespēju izsniegt lauksaimniekiem aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei ar 0% aizdevumu likmi. Jau šobrīd lauksaimniekiem ir pieejama ALTUM kredītsaistību refinansēšanas programma ekonomiski dzīvotspējīgām saimniecībām, kuru kredītsaistību izpilde ir apgrūtināta; refinansēšanas aizdevums pieejams no 100 000 līdz 1,5 milj. euro. Programma darbojas kopš 2026. gada 16. septembra.
Ļoti svarīga ir savlaicīga meliorācijas sistēmu kopšana, tāpēc ir būtiski arī turpmāk nodrošināt valsts atbalstu meliorācijas programmām Latvijā, lai saglabātu lauksaimniecības zemes ražīgumu, novērstu plūdu risku un veicinātu ilgtspējīgu lauku attīstību.
Apsekojot valsts meliorācijas būves – ūdensnotekas un izskalotos aizsargdambjus, secināts, ka ilgstošās lietavas radījušas ievērojamus postījumus un šeit situācijas apzināšana vēl turpinās.
Lai atvieglotu esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu un pēc plūdiem vai ilgstošām lietavām pēc iespējās ātrāk varētu atjaunot valsts ūdensnotekas, ir nepieciešams mazināt administratīvo slogu, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pamata. Birokrātijas slogs nedrīkst kļūt par plūdu iemeslu, ja atbildīgās iestādes nespēj laikus īstenot meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus pat situācijās, kad ir pieejams finansējums un skaidrs darāmo darbu apjoms.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi darbu šajā jomā un kopā ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ZM, aktīvi diskutē grozījumus MK noteikumos Nr. 30. Papildus tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi (Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība), kas atvieglos tīrīšanas darbus. Tautsaimniecības attīstības, sabiedrības labklājības un vides aizsardzības vajadzības nepieciešams patstāvīgi līdzsvarot, veidojot jēgpilnu un uz rezultātu vērstu regulatīvo vidi.
Tādējādi šajā jomā darbs ir jāturpina.
Pašlaik šo risinājumu piemērošanai lauksaimniekam par konkrēto situāciju ir jāinformē LAD EPS vai mobilajā lietotnē, iesniedzot situācijas aprakstu un attiecīgus pierādījumus, tostarp ģeomarķētus fotoattēlus. Tādējādi nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu esība un to ietekme uz atbalsta nosacījumu izpildi tiek vērtēta individuāli.
Minētie risinājumi ļauj mazināt nelabvēlīgo laikapstākļu sekas atsevišķos gadījumos, tomēr tie paredz individuālu ziņošanu un izvērtēšanu. Ārkārtas apstākļu atzīšana visā Latvijas teritorijā atbilstoši Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punktam ļautu nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļus piemērot teritorijas līmenī, neprasot katram skartajam lauksaimniekam individuāli pierādīt pašu ārkārtas apstākļu iestāšanos.
Attīstoties lauksaimniecības apdrošināšanas pakalpojumiem Latvijā un palielinoties konkurencei starp apdrošinātājiem, lauksaimniekam ir iespēja izvēlēties labākos apdrošināšanas piedāvājumus. ZM aktīvi strādā kopā ar nozaru organizācijām un apdrošināšanas sabiedrībām, lai pakalpojumu varētu saņem pēc iespējas plašāks lauksaimnieku loks.
Lauksaimniekiem, kuriem nepieciešams atbalsts radušās situācijas risināšanai, sākot ar 2025. gada 24. oktobri, ir iespēja saņemt LLKC ekonomiskas, juridiskas un cita veida konsultācijas.
Papildus jau piemērotajām atkāpēm atbalsta nosacījumu izpildē ir izvērtējami arī citi pasākumi, kas mazinātu nelabvēlīgo laikapstākļu radīto finanšu slogu un stiprinātu saimniecību spēju turpināt darbību.
Pietiekama finansējuma nodrošināšana lauksaimniecībai:
ES daudzgadu budžeta ietvarā no 2028. gada kā viena no prioritātēm būtu vērtējamas iespējas nodrošināt pietiekamu finansējumu meliorācijai, tādējādi palielinot lauksaimniecības noturību pret ilgstošu pārmitrumu, plūdiem un citiem klimatiskajiem riskiem.
Riska pārvaldības un finanšu instrumentu pilnveidošana:
Papildus jāvērtē iespējas pilnveidot apdrošināšanas atbalsta pasākumu lauksaimniekiem, piemēram, paredzot augstāku atbalsta intensitāti sējumu un stādījumu apdrošināšanai, nosakot to 70% apmērā (šobrīd tā ir noteikta 50%).
Tāpat būtu izvērtējamas papildu ALTUM iespējas finansiālās grūtībās nonākušiem lauksaimniekiem, tostarp labvēlīgāki nosacījumi, piemēram, dot iespēju izsniegt lauksaimniekiem aizdevumus apgrozāmo līdzekļu iegādei ar 0% aizdevumu likmi. Jau šobrīd lauksaimniekiem ir pieejama ALTUM kredītsaistību refinansēšanas programma ekonomiski dzīvotspējīgām saimniecībām, kuru kredītsaistību izpilde ir apgrūtināta; refinansēšanas aizdevums pieejams no 100 000 līdz 1,5 milj. euro. Programma darbojas kopš 2026. gada 16. septembra.
Ļoti svarīga ir savlaicīga meliorācijas sistēmu kopšana, tāpēc ir būtiski arī turpmāk nodrošināt valsts atbalstu meliorācijas programmām Latvijā, lai saglabātu lauksaimniecības zemes ražīgumu, novērstu plūdu risku un veicinātu ilgtspējīgu lauku attīstību.
Apsekojot valsts meliorācijas būves – ūdensnotekas un izskalotos aizsargdambjus, secināts, ka ilgstošās lietavas radījušas ievērojamus postījumus un šeit situācijas apzināšana vēl turpinās.
Lai atvieglotu esošo meliorācijas sistēmu uzturēšanu un pēc plūdiem vai ilgstošām lietavām pēc iespējās ātrāk varētu atjaunot valsts ūdensnotekas, ir nepieciešams mazināt administratīvo slogu, izdarot grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas izdoti uz likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" pamata. Birokrātijas slogs nedrīkst kļūt par plūdu iemeslu, ja atbildīgās iestādes nespēj laikus īstenot meliorācijas sistēmas uzturēšanas darbus pat situācijās, kad ir pieejams finansējums un skaidrs darāmo darbu apjoms.
Jāatzīmē, ka jau šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi darbu šajā jomā un kopā ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ZM, aktīvi diskutē grozījumus MK noteikumos Nr. 30. Papildus tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi (Virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtība), kas atvieglos tīrīšanas darbus. Tautsaimniecības attīstības, sabiedrības labklājības un vides aizsardzības vajadzības nepieciešams patstāvīgi līdzsvarot, veidojot jēgpilnu un uz rezultātu vērstu regulatīvo vidi.
Tādējādi šajā jomā darbs ir jāturpina.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Jau ceturto gadu pēc kārtas lauksaimniecības nozari skar nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi, tādējādi palielinot iepriekšējos gados uzkrāto finansiālo slogu un riskus saimniecību ekonomiskajai stabilitātei. Papildu finansiālo spiedienu 2026. gadā rada minerālmēslu un citu ražošanas resursu izmaksu pieaugums.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana dotu iespēju atbildīgajām institūcijām atbilstoši to kompetencei piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, savukārt kredītiestādes, citas finanšu iestādes un līgumpartneri varētu individuāli izvērtēt iespējas piemērot risinājumus tiem lauksaimniekiem, kuru saistību izpildi ietekmējušas nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītās sekas. Tas mazinātu tiesiskos un finansiālos riskus un palīdzētu skartajām saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu nākamajā sezonā.
Lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan līgumsaistības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, kavēta ražas novākšana un nespēja savlaicīgi veikt rudens lauku darbus var samazināt saimniecību ieņēmumus, vienlaikus saglabājoties nepieciešamībai finansēt nākamās ražošanas sezonas uzsākšanu. Šādos apstākļos ārkārtējās situācijas izsludināšanas radītie ieguvumi – tiesisko un finansiālo risku mazināšana un iespēja piemērot ārkārtas apstākļiem paredzētos risinājumus – ir samērīgi ar projekta mērķi.
Ārkārtējās situācijas izsludināšana dotu iespēju atbildīgajām institūcijām atbilstoši to kompetencei piemērot normatīvajos aktos paredzētos risinājumus nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos, savukārt kredītiestādes, citas finanšu iestādes un līgumpartneri varētu individuāli izvērtēt iespējas piemērot risinājumus tiem lauksaimniekiem, kuru saistību izpildi ietekmējušas nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu radītās sekas. Tas mazinātu tiesiskos un finansiālos riskus un palīdzētu skartajām saimniecībām saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu nākamajā sezonā.
Lauksaimniekiem ir gan ilgtermiņa finanšu saistības, gan līgumsaistības ar partneriem un pircējiem, tostarp par saražotās produkcijas piegādi. Ražas apjoma un kvalitātes samazināšanās, kavēta ražas novākšana un nespēja savlaicīgi veikt rudens lauku darbus var samazināt saimniecību ieņēmumus, vienlaikus saglabājoties nepieciešamībai finansēt nākamās ražošanas sezonas uzsākšanu. Šādos apstākļos ārkārtējās situācijas izsludināšanas radītie ieguvumi – tiesisko un finansiālo risku mazināšana un iespēja piemērot ārkārtas apstākļiem paredzētos risinājumus – ir samērīgi ar projekta mērķi.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Ilgstošas lietavas un plūdi ir uzskatāmi gan par smagiem meteoroloģiskiem apstākļiem, gan neparedzamu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī loģistikas ķēdes. Tādējādi izsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā dēļ iepriekšminētajiem apstākļiem, attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs piemērot nokavējuma naudu samazinātā apmērā par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Juridiskās personas
- lauksaimnieki
Ietekmes apraksts
Ilgstošas lietavas un plūdi ir uzskatāmi gan par smagiem meteoroloģiskiem apstākļiem, gan neparedzamu dabas katastrofu, kas būtiski ietekmē ne tikai lauksaimniecisko ražošanu, bet arī loģistikas ķēdes. Tādējādi izsludinot ārkārtas situāciju lauksaimniecībā visā valsts teritorijā dēļ iepriekšminētajiem apstākļiem, attiecīgās institūcijas varēs īstenot normatīvajos aktos paredzētos tiesiskos risinājumus, kas piemērojami nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos. Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām iespējām varēs varēs piemērot nokavējuma naudu samazinātā apmērā par normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi tiem lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
Tāpat arī kredītiestādes un citas finanšu iestādes, ņemot vērā ārkārtējās situācijas statusu, varēs piemērot dažādus risinājumus lauksaimniekiem, kuri 2026. gadā cietuši nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu dēļ, piemēram, kredītu pamatsummas atlikšanu, procentu maksājumu pārskatīšanu, maksājumu grafiku maiņu bez soda sankcijām u.c.
Tāpat arī līgumu (t.sk. starptautisku) nepildīšana ārkārtējās situācijas dēļ var tikt atzīta kā "force majeure" – tas samazina risku, ka tiks piemērotas sankcijas no partneriem.
Tas ļaus lauksaimniekiem saglabāt maksātspēju un turpināt ražošanu arī nākamajā sezonā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu izraisītā ārkārtas situācija lauksaimniecībā var būtiski ietekmēt Latvijas makroekonomisko vidi. Ražošanas apjoma kritums lauksaimniecībā un saistītajās nozarēs (pārtikas rūpniecība, loģistika, tirdzniecība) var samazināt iekšzemes kopprodukta izaugsmi un palielināt bezdarbu reģionos. Savlaicīgi atbalsta mehānismi un iespēja piemērot tiesiskos risinājumus ārkārtas situācijās palīdzētu stabilizēt nozari un mazināt šos riskus.
2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Ilgstoši nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi būtiski apdraud lauksaimniecības un ar to saistīto nozaru konkurētspēju gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Saimniecībām, kuras cieš zaudējumus un nespēj atjaunot ražošanas potenciālu, ir ierobežotas iespējas ieguldīt inovācijās, ilgtspējīgās tehnoloģijās un eksporta attīstībā. Rezultātā var palielināties plaisa starp Latvijas un citu valstu lauksaimniekiem. Tas var atstāt ietekmi arī ilgtermiņā, vājinot nozares spēju konkurēt kopējā ES tirgū un kavētu arī visas tautsaimniecības strukturālo izaugsmi.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Lauksaimniecības nozares nestabilitāte nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu dēļ var atstāt ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības vidi, īpaši reģionos. Iespējamās saimniecību maksātnespējas vai darbības ierobežojumi var samazināt pieprasījumu pēc pakalpojumiem, transporta, tehnikas, degvielas un vietējām izejvielām, tādējādi negatīvi ietekmējot arī citas nozares. Var pieaugt risks investīciju atcelšanai, kavējumiem maksājumos un uzņēmumu likvidācijai lauku teritorijās. Tas rada nestabilitāti biznesa vidē un bremzē reģionālo ekonomisko attīstību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Mazo un vidējo saimniecību un lauku uzņēmumu noturība pret klimata riskiem ir ievērojami zemāka. Ilgstošas lietavas un plūdi, un ar tām saistītie ražošanas zudumi mazajiem uzņēmumiem var nozīmēt ne tikai peļņas samazinājumu, bet arī būtisku apgrozāmo līdzekļu trūkumu, kredītsaistību neizpildi un bankrota risku.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Saimniecības, kuras smagi cietušas no nelabvēlīgiem meteoroloģiskiem apstākļiem, zaudē spēju konkurēt ar tām, kas darbojas labvēlīgākos apstākļos. Iekšzemē tas var novest pie mazo un vidējo saimniecību izslēgšanas no tirgus, atstājot dominanci lielajiem uzņēmumiem, kas samazina tirgus daudzveidību un patērētāju izvēles iespējas. Savukārt eksporta tirgos Latvijas ražotājiem kļūst grūtāk noturēt pozīcijas un cenas, pasliktinot nozares kopējo konkurētspēju ilgtermiņā.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Nelabvēlīgi meteoroloģiskie apstākļi un to izraisītās grūtības lauksaimniecības sektorā tieši apdraud nodarbinātību lauku reģionos. Samazināta ražošana un ieņēmumu kritums liek saimniecībām samazināt darba apjomu, sezonālo strādnieku skaitu vai pat pilnībā atteikties no darbaspēka. Tā rezultātā pieaug bezdarba risks teritorijās, kur jau pastāv ierobežotas darba iespējas. Nodarbinātības samazināšanās lauksaimniecībā ietekmē arī citas saistītās nozares – pārstrādi, transportu, lauksaimniecības pakalpojumu sniedzējus –, tādējādi veidojot kaskādes efektu visā reģionālajā ekonomikā. Ilgtermiņā tas var veicināt arī iedzīvotāju aizplūšanu no laukiem un reģionu sociālekonomisko lejupslīdi
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02021R2116
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013
Apraksts
Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi ir noteikti regulas 3. panta 1. punktā, tostarp arī gadījumi, ko izraisījusi smaga dabas katastrofa vai smagi meteoroloģiski apstākļi, kas būtiski ietekmē saimniecību. Savukārt regulas 3. panta 2. punktā noteikts, ka dalībvalsts ir tiesīga atzīt ārkārtas apstākļus visā valsts teritorijā, ja visa teritorija ir cietusi no būtiskiem meteoroloģiskiem apstākļiem.
Tiesību akts paredz, ka lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu, ja neatbilstību ir izraisījusi nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.
Tiesību akts paredz, ka lauksaimnieks saglabā tiesības uz atbalstu, ja neatbilstību ir izraisījusi nepārvarama vara vai ārkārtas apstākļi.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
2021. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2021/2116 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta 1. punkta "a" apakšpunkts un 2. punkts
1. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz augstākas prasības.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Ārkārtējās situācijas izsludināšana lauksaimniecībā un nepārvaramas varas un ārkārtēju apstākļu atzīšana palīdzēs mazināt finansiālos un tiesiskos riskus, ar kuriem lauksaimnieki saskaras 2026. gada ilgstošo lietavu un plūdu izraisīto seku dēļ.
Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 1. punkta "a" apakšpunkts paredz, ka par nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem var atzīt smagu dabas katastrofu vai smagus meteoroloģiskos apstākļus, kas būtiski ietekmē lauku saimniecību. Savukārt minētā panta 2. punkts paredz iespēju dalībvalstij piemērot teritoriālo pieeju, atzīstot, ka smagas dabas katastrofas vai smagu meteoroloģisko apstākļu dēļ būtiski ir skarta visa noteiktā teritorija.
Atbilstoši Eiropas Komisijas 2024. gada 30. maija paziņojumā COM(2024) 225 final sniegtajam skaidrojumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punkta piemērošanu teritoriālā pieeja ļauj atzīt nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos bez katra gadījuma individuālas izvērtēšanas. Līdz ar to lauksaimniekiem attiecībā uz tiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kuriem piemērojama minētā teritoriālā pieeja, nav nepieciešams iesniegt individuālu paziņojumu un pierādījumus par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz šo nosacījumu izpildi.
Ņemot vērā 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo ietekmi uz lauksaimniecisko darbību visos Latvijas reģionos, paredzēts piemērot minēto teritoriālo pieeju. Tādējādi gadījumos, kad atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpilde ir tieši saistīta ar atzītajiem nepārvaramas varas vai ārkārtējiem apstākļiem, lauksaimniekiem tiek saglabātas tiesības saņemt attiecīgo Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu.
Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 1. punkta "a" apakšpunkts paredz, ka par nepārvaramu varu vai ārkārtējiem apstākļiem var atzīt smagu dabas katastrofu vai smagus meteoroloģiskos apstākļus, kas būtiski ietekmē lauku saimniecību. Savukārt minētā panta 2. punkts paredz iespēju dalībvalstij piemērot teritoriālo pieeju, atzīstot, ka smagas dabas katastrofas vai smagu meteoroloģisko apstākļu dēļ būtiski ir skarta visa noteiktā teritorija.
Atbilstoši Eiropas Komisijas 2024. gada 30. maija paziņojumā COM(2024) 225 final sniegtajam skaidrojumam par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2116 3. panta 2. punkta piemērošanu teritoriālā pieeja ļauj atzīt nepārvaramas varas vai ārkārtēju apstākļu iestāšanos bez katra gadījuma individuālas izvērtēšanas. Līdz ar to lauksaimniekiem attiecībā uz tiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, kuriem piemērojama minētā teritoriālā pieeja, nav nepieciešams iesniegt individuālu paziņojumu un pierādījumus par nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz šo nosacījumu izpildi.
Ņemot vērā 2026. gada nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu plašo ietekmi uz lauksaimniecisko darbību visos Latvijas reģionos, paredzēts piemērot minēto teritoriālo pieeju. Tādējādi gadījumos, kad atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpilde ir tieši saistīta ar atzītajiem nepārvaramas varas vai ārkārtējiem apstākļiem, lauksaimniekiem tiek saglabātas tiesības saņemt attiecīgo Kopējās lauksaimniecības politikas atbalstu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Nav
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Ņemot vērā projekta steidzamību, sabiedrības līdzdalību projekta izstrādes procesā nav iespējams nodrošināt.
6.4. Cita informācija
Situācijas attīstībai tiek nepārtraukti sekots līdzi, sazinoties ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām un analizējot lauksaimnieku sniegto informāciju. Lai apzinātu nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi, ZM ir aicinājusi lauksaimniekus LAD EPS vai mobilajā lietotnē ziņot par skartajām platībām. Ziņošana ir pieejama nepārtraukti, nodrošinot iespēju operatīvi informēt LAD par ārkārtējo apstākļu ietekmi, tostarp gadījumos, kad šī informācija nepieciešama, lai izvērtētu un piemērotu atkāpes no atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Klimata un enerģētikas ministrija
- Valsts kanceleja
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Zemkopības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi