Anotācija (ex-ante)

Lai izpildītu Satversmes tiesas 2024.gada 17.decembra spriedumā (lietas Nr.2023-47-01) noteikto, ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, kurā ir pārskatītas līdzšinējās prasības personai, kura nevar būt par tiesu eksperta kandidātu. Minētajā Satversmes tiesas spriedumā likumdevējam tiek dota iespēja izvērtēt un ieviest regulējumu, kas paredz vai nu individuālas izvērtēšanas noteikšanu katram kandidātam, kuram ir šie īpašie apstākļi, vai ietvert konkrētu detalizētu regulējumu, kurā atrunāts ierobežojums konkrētām noziedzīgu nodarījumu grupām un ar noziedzīgu nodarījumu aizskartajām interesēm, vai arī ietverts noteikts laika posms. Izvērtējot tiesu eksperta institūtu un tiesu eksperta darba nozīmīgumu tiesvedībā, un atbilstoši Satversmes tiesas spriedumā iekļautajām atziņām, ir izvēlēts optimālākais risinājums prasību definēšanai.

Izstrādāts regulējums, kurā, ievērojot, Satversmes tiesas spriedumā dotos norādījumus, ir pārskatīti ierobežojumi personai, kas liedz būt par tiesu eksperta kandidātu, un mazināts līdz šim regulējumā ietvertais absolūtā aizlieguma koncepts. Satversmes tiesas 2024.gada 17.decembra sprieduma 17.3. punktā norādīja, ka tiesu eksperts pilda nozīmīgu funkciju pirmstiesas izmeklēšanas un tiesas spriešanas procesā, un šī funkcija ir galvenokārt saistīta ar viņa speciālajām zināšanām un pieredzi kādā konkrētā nozarē (sk. Tiesu ekspertu likuma 1. panta 2. punktu). Tiesu eksperta atzinumu procesa virzītājs pirmstiesas izmeklēšanā un tiesa izmanto kā vienu no pierādījumiem un tam nav augstākas ticamības kā citiem pierādījumiem. Tiesu eksperta atzinums procesa virzītājam pirmstiesas izmeklēšanā un tiesai nav saistošs tādā veidā, ka tie savu nolēmumu varētu pamatot tikai ar tiesu eksperta atzinumu. Kā arī šajā spriedumā ir uzsvērts, ka tiesu eksperti nav tiesu sistēmai piederīgo profesiju pārstāvji, bet gan citas ar lietas izskatīšanu tiesā saistītas personas. No minētā var secināt, ka tiesu ekspertiem nav izvirzāmas tādas pašas prasības kā tiesu sistēmai piederīgiem profesijas pārstāvjiem, līdz ar to ir iespējams mīkstināt tiesu eksperta kandidātam noteiktos ierobežojumus.

Ņemot vērā minēto, likumprojektā tiek precizēta 6. panta trešās daļas 2. punkta redakcija, nosakot, ka par ekspertu nevar būt persona, kura ir bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot, ja tā ir tikusi reabilitēta vai sodāmība ir noņemta vai dzēsta. Ja persona ir tikusi reabilitēta, tas nozīmē, ka tai ir atjaunota labā reputācija vai tai tiek atdotas tiesības (šajā gadījumā - tiesības ieņemt noteiktu amatu). Savukārt attiecībā par sodāmības dzēšanu vai noņemšanu norādāms, ka ar brīdi, kad personai ir dzēsta sodāmība vai sodāmība ir noņemta, persona ir atzīstama juridiski par iepriekš nesodītu. Līdz ar to nav pamatoti tiesu eksperta kandidātam ierobežot tiesības ieņemt tiesu eksperta amatu, ja izpildās kritērijs, ka persona, lai arī sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, tā ir tikusi reabilitēta vai tai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Savukārt likumprojektā piedāvātajā 6. panta trešās daļas 3. punkta redakcijā ir ietverts izņēmums personai, kas saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata noziedzīgiem nodarījumiem, kas pēc savas būtības ir ar mazu kaitīguma pakāpi, papildus arī paredzot, ka no normā noteiktā apstākļa, ir jābūt pagājušam noteiktam laika periodam, kas ir identisks tam periodam, kāds noteikts attiecībā uz tiesnešiem likuma "Par tiesu varu" 55.panta otrajā daļā, t.i., ne mazāk kā astoņi gadi. No likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotācijas var secināt, ka, pirmkārt, astoņu gadu termiņš ir nosakāms, jo, ņemot vērā Krimināllikuma 7. pantu un 63. pantu, termiņam ir jābūt samērīgam ar sodāmības dzēšanas termiņu. Otrkārt, Satversmes tiesa 2019. gada 5. decembra spriedumā lietā Nr. 2019-01-01 ir paudusi atziņu, ka kriminoloģiskie pētījumi liecina, ka septiņu līdz desmit gadu laikā, uzturoties sabiedrībā bez atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas, lielai daļai sodīto personu risks atkārtoti izdarīt noziedzīgu nodarījumu nokrītas līdz nesodītu personu riska līmenim. Līdz ar to, ņemot vērā tiesu eksperta statusu un lomu nodarījuma vai faktu pierādīšanā, astoņi gadi ir optimāls termiņš, lai gūtu pārliecību, ka attiecīgā persona ir mainījusi savu uzvedību un dzīvi, kā arī pietiekams termiņš, lai labotu un celtu savu reputāciju sabiedrības acīs. [sk. likumprojekta "Grozījumi likumā "Par tiesu varu"", kas stājās spēkā 2024. gada 5. janvārī, anotāciju].

Tiesu eksperta likuma 7. pantā ir noteikts tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvs un komisijas izveides kārtība. Praksē ir secināts, ka ir nepieciešams noteikt tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas izveides kārtību feksiblāku, kas ļautu pielāgot eksaminācijas komisijas sastāvu katrai tiesu ekspertu specialitātei, kurā tiks kārtots eksāmens. Ņemot vērā, ka jau šobrīd eksāmena norisi organizē Tiesu ekspertu padome, tad arī tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju izveide būtu uzticama padomei. Vienlaikus, apzinot normā ietveramo regulējuma saturu, secināms, ka šāda detalizācija ir atbilstošāka Ministru kabineta noteikumiem, līdz ar to ir pārskatāms likuma garam un būtībai normās iekļaujamais regulējams.

Tiesu ekspertu likuma 7.pants tiek izteikts jaunā redakcijā, paredzot, ka tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju izveido Tiesu ekspertu padome. Ir nepieciešamība izveidot jaunu tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas izveidošanas kārtību, kas paredzētu iespēju Tiesu ekspertu padomei veidot tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju atbilstoši tai specialitātei, kurā konkrētajā brīdī ir nepieciešams pārbaudīt tiesu ekspertu kandidāta zināšanas. Šādā gadījumā tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas sastāvā iekļautu tieši tās jomas tiesu ekspertus, kuru specialitātē kandidāts kārto pārbaudījumu, attiecīgi samazinot citu nesaistītu jomu speciālistu formālu iesaisti eksaminācijas procesā. Tāpat arī ir risināms jautājums attiecībā uz komisijas izveidi un darbību, ņemot vērā eksāmena norisi, proti, atrunājams jautājums par komisijas izveidi tiesu ekspertu eksāmena pirmajai daļai (testam) un otrajai daļai (zināšanu pārbaude specifiskos jautājumos konkrētajā tiesu ekspertīzē.
Līdz ar to, ir secināms, ka no normas piemērošanas ērtuma un tiesību normās risināmā jautājumu loka, tas detalizēti būtu atrunājams Ministru kabineta noteikumos, kas regulē tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtību, paplašinot Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumu Nr. 834 "Tiesu ekspertu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība” tvērumu un iekļaujot arī jautājumus par tiesu ekspertu eksaminācijas komisiju.

Tiesu ekspertu padomes sastāvs ir noteikts Tiesu ekspertu likuma 19.pantā un tajā ir visu tiesu ekspertīžu iestāžu vadītāji vai viņu pilnvarotas personas, privāto tiesu ekspertu pārstāvis, rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis un apgabaltiesas tiesnesis. 
Ņemot vērā, ka Tiesu ekspertu padomes lēmumi ir pārsūdzami Administratīvā procesa likuma kārtībā, tad veidojas situācija, kas var radīt sabiedrības bažas par varas dalīšanas principa pārkāpšanu, jo Administratīvai rajona tiesai vai apelācijas kārtībā  - Administratīvai apgabaltiesai ir jāvērtē Tiesu ekspertu padomes lēmums, kura pieņemšanā ir piedalījies citas vai tās pašas tiesas tiesnesis. 
Vienlaikus, vērtējot Tiesu ekspertu likuma 18.pantā nostiprinātās tiesu ekspertu padomes kompetences, secināms, ka tās ir vērstas uz tiesu ekspertu un to darbības pārvaldību un uzraudzību. Tikai paši tiesu eksperti vislabāk var attīstīt savu nozari un novērtēt tajā nepieciešamos uzlabojumus, kā arī izvērtēt esošās nepilnības vai saredzēt tiesu eksperta darbībā pieļautos pārkāpumus. Nav saskatāms, ka tiesnešu tieša iesaiste šāda veida lēmumu pieņemšanā būtu nepieciešama. Ja nozarei ir vajadzīga diskusija ar tiesu varas pārstāvjiem, to var nodrošināt citos formātos. Līdz ar to, normatīvajā regulējumā ir veidojams instruments, kas dod iespēju Tiesu ekspertu padomei pieaicināt tiesu varas pārstāvjus un pārstāvjus no izmeklēšanas iestādēm, lai veicinātu diskusijas, piemēram, par tiesu ekspertu darbības pilnveidošanu un savstarpējo sadarbību.

No Tiesu ekspertu likuma 19.panta pirmās daļas tiek izslēgti punkti, kas noteic kā obligātu gan pirmās, gan otrās tiesu instances tiesnešu dalību Tiesu ekspertu padomē. Vienlaikus, ja tomēr Tiesu ekspertu padomes darbā ir nepieciešamība pēc tiesu varas pārstāvjiem, tad likumprojektā tiek noteikta Tiesu ekspertu padomes priekšsēdētājam tiesība uzaicināt piedalīties padomes sēdē gan tiesas, gan prokuratūras pārstāvi. Tāpat tiek paredzēta iespēja, ka Tiesu ekspertu padomes priekšsēdētājs var pieaicināt padomes sēdē piedalīties izmeklēšanas iestādes pārstāvi. Minēto pārstāvju dalība Tiesu ekspertu padomes sēdē varētu būt lietderīga, ja nepieciešams tiesu ekspertīzes noteicēja un eksperta atzinuma tālākā izmantotāja skatījums, vai arī saskatāma nepieciešamība viedokļu apmaiņai citos ar tiesu ekspertīzi saistītos jautājumos.
Vienlaikus likumprojektā ir iekļauts pārejas noteikums, kas noteic, ka grozījumi Tiesu ekspertu likuma 19.pantā stājas spēkā 2026.gada 15.martā. Minētais datums izvēlēts, jo tajā brīdī beidzas pilnvaru termiņš esošajam Tiesu ekspertu padomes sastāvam, kas apstiprināts ar tieslietu ministra 2023.gada 15.marta rīkojumu Nr.1-1/54 "Par Tiesu ekspertu padomes sastāvu" [sk.https://tiesas.lv/Media/Default/Tiesu%20ekspertu%20padome/TM_RIK_TEPsastavs.PDF].

Uzsākot Ministru kabineta 2024. gada 27. augusta sēdē pieņemtā lēmuma izpildi, viens no būtiskākajiem uzdevumiem bija sekmēt VP GKrPP KP Ekspertīžu birojā strādājošo tiesu ekspertu darba tiesisko attiecību turpināšanu VTEB, tādējādi saglabājot tādas valstiski nozīmīgas funkcijas kā tiesu ekspertīze nepārtrauktību. Minētais ir būtiski, lai nepagarinātu ekspertīžu izpildes termiņus un nesamazinātu ekspertīžu kvalitāti. Mainot VP GKrPP KP nodarbināto tiesu ekspertu amata statusu, personas var atteikties ieņemt darbinieka amatu VTEB un izvēlēties turpināt dienestu Valsts policijā citā amatā, vai arī atvaļināties, ja persona atbilst likuma "Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm" (turpmāk - Izdienas pensiju likums) 2.panta pirmajā daļā ietvertajiem nosacījumiem.
Lai mazinātu risku, ka reformai pakļautie tiesu eksperti izvēlētos turpināt dienestu Valsts policijā citā amatā, atvaļināto tiesu ekspertu sociālajām garantijām reformas rezultātā ir jābūt pietuvinātām šā brīža sociālajām garantijām. Tādēļ, veicinot reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem augstu motivāciju turpināt profesionālo karjeru tiesu eksperta amatā VTEB, nepieciešams nodrošināt, ka tiesu ekspertīžu iestāžu apvienošana nerada tiesu ekspertiem nelabvēlīgas tiesiskās sekas. Tādēļ ar konceptuālo ziņojumu tika nostiprināts, ka reformai pakļautiem tiesu ekspertiem tiek saglabātas šādas sociālās garantijas:
1) Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk – Atlīdzības likums) 19. panta 2.¹ daļā noteiktais pabalsts nāves gadījumā – minētais nozīmē, ka tiesu ekspertam tuvākās pakāpes augšupējie radinieki papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam pabalstam saņem vienreizēju pabalstu 12 mēnešalgu apmērā, bet ne mazāku kā 10 000 euro;
2) Atlīdzības likuma 2.⁴ daļā ietvertais 50% pabalsts nelaimes gadījumā no Atlīdzības likuma 19. panta 2.² vai 2.³ daļā noteiktā pabalsta, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus;
3) apmaksāts veselības aprūpes apjoms, kas izriet no Atlīdzības likuma 39.panta pirmās daļas un detalizētāk noregulēts Ministru kabineta 2010. gada 21. jūnija noteikumos Nr.569 "Kārtība, kādā Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņem apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus";
4) apmaksāts ikgadējais atvaļinājums, kas reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem tiek aprēķināts uz 2026.gada 30.jūniju pamatojoties uz Atlīdzības likuma 41.panta piekto daļu.
Atbilstoši konceptuālajā ziņojumā noteiktajam, reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem, nodibinot darba tiesiskās attiecības ar VTEB 2026. gada 1. jūlijā, pēc būtības tiek nofiksēts sociālo garantiju "grozs", kas tiem pienāktos 2026. gada 30. jūnijā, un tas saglabājas līdz brīdim, kad attiecībā uz konkrēto personu iestājas Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas 1. vai 3.punktā noteiktais izdienas stāžs un vecums, t.i, izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem vai kopējais apdrošināšanas stāžs un tam pielīdzinātais stāžs ir ne mazāks par 25 gadiem, turklāt ne mazāk kā 12 gadi un seši mēneši no tiem nodienēti Iekšlietu ministrijas sistēmā, un personai ir 50 gadi vai vairāk.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta 2024. gada 28. augusta rīkojuma Nr. 710 "Par konceptuālo ziņojumu "Par tiesu ekspertīžu institūta reformas gaitu un turpmāk veicamajiem pasākumiem"" 1.punktā ir noteikts, ka reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem tiek saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, nenosakot pārejas periodu. Proti, netiek definēts noteikts periods, kurā būtu izmantojamas šīs tiesības, bet tiek paredzēts, ka ikvienam tiesu ekspertam, kurš šobrīd strādā VP GKrPP KP, tiek saglabātas tiesības uz izdienas pensiju līdz brīdim, kad tiesu eksperts ir sasniedzis nepieciešamo izdienas stāžu un vecumu.
Vienlaikus, izvērtējot reformas jēgu un būtību, ir secināms, ka uz reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem objektīvi nav attiecināms Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktās tiesības uz izdienas pensiju, ja persona tiek atbrīvota no dienesta veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ. Brīdī, kad persona būs darba tiesiskajās attiecībās ar VTEB, tiesu ekspertam vairs nebūs dienesta attiecību, līdz ar to nevar iestāties apstāklis, ka tiesu eksperts var tikt atbrīvots no dienesta veselības stāvokļa vai darbinieku skaita samazināšanas dēļ, vienlaikus saglabājot tiesības uz izdienas pensiju.
Šobrīd Izdienas pensiju likuma 5.panta devītajā daļā ir nostiprināts pienākums Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādei pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījuma sniegt informāciju par darbinieku izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju. Ņemot vērā, ka VP GKrPP KP pēc 2026.gada 1.jūlija neuzskaitīs VTEB uzkrāto izdienas stāžu, tad informācijas sniegšanas pienākums nostiprināms arī attiecībā uz VTEB.

Tiesu ekspertu likuma pārejas noteikumu 9.punkta 1.apakšpunktā tiek noteikts, ka reformai pakļautiem tiesu ekspertiem tiek saglabātas tiesības uz izdienas pensiju, kā arī tiek ietverts regulējums, ka izdienas stāžā tiek ieskaitīts nepārtrauktās nodarbinātības laiks VTEB. Jāpiebilst, ka gadījumā, ja tiek grozīts regulējums attiecībā uz izdienas pensijas vecumu vai izdienas stāžu, tad minētais regulējums attieksies arī uz šiem reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem.
Vienlaikus, lai būtu skaidri noteikta atbildība par turpmāku informācijas sniegšanu, tad likuma pārejas noteikumu 10.punktā tiek noteikts pienākums VTEB atbildēt uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieprasījumu par reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem, sniedzot informāciju par to izdienas stāžu un darba samaksu, no kuras aprēķina izdienas pensiju.

Savukārt Tiesu ekspertu likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.-4.apakšpunktā tiek nostiprinātas reformai pakļauto tiesu ekspertu tiesības uz sociālajām garantijām, kas noteiktas Atlīdzības likuma 19. panta 2.¹ un 2.⁴ daļā, 39.panta pirmajā daļā un 41.panta piektajā daļā. Minētais paredz, ka reformai pakļautajiem tiesu ekspertiem tiek nofiksētas konkrētas sociālās garantijas, kādas ir noteiktas konceptuālajā ziņojumā. Šīs garantijas tiek piemērotas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam. Savukārt, ja tiks izveidotas jaunas sociālās garantijas amatpersonām ar speciālo dienesta pakāpi pēc 2026.gada 1.jūlija, tad tās nebūs piemērojamas minētajiem tiesu ekspertiem.
Minētais par tiesību saglabāšanu uz izdienas pensiju un noteiktu sociālo garantiju "grozu" būs attiecināms tikai tiem tiesu ekspertiem, kuri ir piekrituši pēc atvaļināšanās no dienesta VP GKrPP KP nodibināt darba tiesiskās attiecības ar VTEB uzreiz 2026.gada 1.jūlijā, tādējādi nodrošinot tiesu ekspertīžu funkcijas nepārtrauktību. Tie tiesu eksperti, kuri nenodibinās darba tiesiskās attiecības ar VTEB uzreiz 2026.gada 1.jūlijā, zaudēs tiesības uz minētajām garantijām.
Tāpat arī normā tiek nostiprināts, ka izdienas stāžs tiek uzskaitīts un tiesības uz noteikto sociālo garantiju "grozu" tiek saglabātas tikai līdz brīdim, kad tiesu ekspertam iestājas tiesības doties izdienas pensijā saskaņā ar Izdienas pensiju likuma 2.panta pirmās daļas 1. vai 3.punkta nosacījumiem. Proti, tiesu ekspertam ir jāizmanto tiesība doties izdienas pensijā uzreiz, kad iestājas minētie nosacījumi, kā arī konceptuālajā ziņojumā norādītās sociālās garantijas pienākas tikai līdz brīdim, kad tiesu eksperts ir sasniedzis likumā noteikto izdienas stāžu un vecumu.