Anotācija

Jaunajā KLP SP un Programmas zivsaimniecības attīstībai plānošanas periodā nepieciešami jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikta valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība vietējām rīcības grupām starpteritoriālās un starpvalstu sadarbības īstenošanai. Lauku apvidi saskaras ar dažādām problēmām, kas attiecas, piemēram, uz apdzīvotības samazināšanos, sociālo iekļautību, nodarbinātības un ienākumu iespēju trūkumu, digitālo plaisu, pamatpakalpojumu trūkumu, mazo uzņēmējdarbības aktivitāti lauku reģionos un grūtībām maziem un vidējiem uzņēmumiem realizēt saražoto produkciju, savukārt iedzīvotāju skaita negatīvās pārmaiņas piekrastes teritorijās ietekmē attiecīgā reģiona attīstību, un sekas ir darbavietu trūkums, un otrādi – nodarbinātības iespēju pieejamība tiešā veidā ietekmē teritorijas apdzīvojumu. Vietējo rīcības grupu īstenota sadarbība starpteritoriālā un starptautiskā mērogā var sniegt ieguldījumu šo problēmu risināšanā.

LEADER un SVVA pieeja ir svarīgs nosacījums, lai risinātu sarežģītās problēmas, ar kurām saskaras lauku apvidi, piekrastes teritorijas, un tās ir pamatā ir septiņi savstarpēji papildinoši principi, no kuriem viens no tiem ir sadarbība. Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība dod iespēju iegūt zināšanas un apmainīties ar pieredzi, veicināt uzņēmējdarbības attīstību un nodarbinātību, projektos iegūstot zināšanas un pieredzi, kā arī sekmēt jaunu un inovatīvu sadarbības ideju īstenošanu un viedo kopienu attīstību. Noteikumu projekts ir nepieciešams papildus spēkā esošajiem Ministru Kabineta 2022. gada 16. augusta noteikumiem Nr. 509 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju 2023.–2027. gadam sagatavošanai un īstenošanai".
 
Starpteritoriālā un starpvalstu sadarbība ir veids, kā paplašināt vietējo perspektīvu un attiecīgajā teritorijā ieviest jaunas zināšanas aktuālu jautājumu risināšanai, attīstīt novatoriskas sadarbības idejas, dalīties ar savas darbības pieredzi un zināšanām starp valstīm un iegūt līdzīgu problēmu risinājumu pieredzi citviet, kā arī apvienot dažāda veida pieredzi kopīgu jautājumu risinājumu meklēšanā. Tas arī stiprina saikni starp projektā iesaistītajām vietējām rīcības grupām, kā arī mērķgrupas pārstāvjiem – uzņēmējiem, NVO u. c., kas potenciāli var kļūt par jauniem darījumu partneriem, piemēram, arī attīstot teritoriālos zīmolus vai veidojot klasterus. Sadarbības projekts sekmē vietējās attīstības stratēģiju mērķu sasniegšanu.
 
Pasākumu mērķis ir atbalstīt kopīgu sadarbību nacionālā un starptautiskā mērogā, lai veicinātu inovatīvu vai vietējās attīstības sekmējošu sadarbības ideju īstenošanu vietējās attīstības potenciāla un resursu ilgtspējīgai izmantošanai.
 
Atbalsta pretendents starpvalstu sadarbības projekta īstenošanai ir VRG, kurai ir piešķirts atbalsts vietējās attīstības stratēģijas ieviešanai noteiktā teritorijā. VRG īsteno starpvalstu sadarbības projektu kopā ar sadarbības partneri –  juridisku personu vai publisko un privāto partneru grupu, kas savukārt īsteno vietējās attīstības stratēģiju Eiropas Savienības dalībvalstī vai ārpus Eiropas Savienības. Ja sadarbības partneris ir juridiska persona, tad starpvalstu sadarbības projektā plānotajām darbībām jādod ieguldījums ar sadarbības partneri saistītās publisko un privāto partneru grupas īstenotās vietējās attīstības stratēģijas mērķu sasniegšanā.
 
Noteikumu projekts noteic, ka starpvalstu sadarbības projekts tiek īstenots gan VRG, gan sadarbības partnera darbības teritorijā, ir atbilstošs VRG sagatavotajai vietējās attīstības stratēģijai, kā arī, to īstenojot, tiek sekmēta vismaz viena stratēģijā noteiktā mērķa sasniegšana un radīts labums VRG un sadarbības partnera darbības teritorijas iedzīvotājiem.

Atbalstu starpteritoriālajai sadarbībai ir tiesīga saņemt vietējā rīcības grupa, lai īstenotu kopīgu darbību ar citu vietējo rīcības grupu Latvijas teritorijā vai – KLP SP pasākumā – arī ar vismaz diviem sadarbības dalībniekiem (juridiskām personām vai nereģistrētām iedzīvotāju grupām) viedo ciemu darbības veicināšanai savā darbības teritorijā. Starpteritoriālās sadarbības projekts tiek īstenots sadarbībā iesaistīto VRG un sadarbības dalībnieku darbības teritorijās un atbilst to sagatavotajām vietējās attīstības stratēģijām, kā arī, to īstenojot, tiek sekmēta vismaz viena stratēģijā noteiktā mērķa sasniegšana un radīts labums VRG darbības teritoriju iedzīvotājiem.

Starpvalstu un starpteritoriālo sadarbību projekti ir sabiedriskā labuma projekti, kuru mērķim nav komerciāla rakstura, un tie atbilst kritērijam "darbības tiek īstenotas kopīgās interesēs". Šie projekti tiek atlasīti, pamatojoties uz daudzgadu vietējās attīstības stratēģiju, ko izstrādā un īsteno vietējā rīcības grupa. Sadarbības projektu nevar īstenot viena komersanta interesēs.

Kādu no kopīgajām starpvalstu un starpteritoriālās sadarbības projektu darbībām var īstenot ārpus sadarbībā iesaistīto VRG darbības teritorijas (programmas zivsaimniecības attīstībai pasākumā tas netiek atļauts Rīgas valstspilsētā), ja darbība attiecīgajā teritorijā ir pamatota sadarbības projektā un rada labumu sadarbībā iesaistītajiem tiešajiem labuma guvējiem, piemēram, apmeklēt kādu no zinātniskām institūcijām, kas atrodas valstspilsētās. Viedo ciemu darbības veicināšanas projektos, kurus VRG kopā ar vismaz diviem sadarbības dalībniekiem īsteno savā darbības teritorijā, kāda no darbībām var tikt īstenota arī citā Eiropas Savienības dalībvalstī, piemēram, lai sadarbībā iesaistītie viedie ciemi pārņemtu citu valstu viedo ciemu labo praksi. Tā kā programmā zivsaimniecības attīstībai ir noteikts, ka EJZAF 3. prioritāte "Sekmēt ilgtspējīgu zilo ekonomiku piekrastes, salu un iekšzemes teritorijās un veicināt zvejniecības un akvakultūras kopienu attīstību" tiek īstenota Latvijas piekrastes teritorijā – pagastos, novadu pilsētās un valstspilsētās, kas robežojas ar Baltijas jūru vai Rīgas līci, izņemot Rīgas valstspilsētā, ja attiecīgajā teritorijā izvietojušies vairāk nekā 58 % zivsaimniecībā nodarbināto, bet starpvalstu un starpteritoriālās sadarbības projekti nevar tikt īstenoti Rīgas valstspilsētā.

Pirms starpvalstu vai starpteritoriālās sadarbības projekta īstenošanas VRG ar sadarbības partneri noslēdz sadarbības līgumu, un tajā ietver projekta nosaukumu un aprakstu, sadarbības partneru kontaktinformāciju, projekta koordinatoru, tiešos labuma guvējus, sasniedzamos rezultātus u. c. informāciju atbilstoši noteikumu projektam.

VRG var saņemt atbalstu starpvalstu un starpteritoriālās sadarbības projekta tehniskai sagatavošanai, ja tā spēj pierādīt, ka tā plāno īstenot konkrētu sadarbības projektu. Projekta tehniskās sagatavošanas atbalstu nepiešķir viedo ciemu darbības veicināšanas projektiem, ja VRG tos īsteno tikai savā darbības teritorijā.
 
Maksimālais atbalsta apmērs starpvalstu vai starpteritoriālās sadarbības projekta īstenošanai, ietverot atbalstu projekta tehniskai sagatavošanai, nepārsniedz 100 000 euro. Atbalsta intensitāte ir 100 procentu no kopējās attiecināmo izmaksu summas. Sadarbības līgumā un sadarbības projektā kādai no darbībām var noteikt arī privātā finansējuma ieguldījumu, tā konkrētai darbībai paredzot mazāku atbalsta intensitāti.
 
Atbalsts viedo ciemu darbības veicināšanas starpteritoriālās sadarbības projekta īstenošanai nepārsniedz 45 000 euro, un atbalsta intensitāte ir 100 procentu no kopējās attiecināmo izmaksu summas. Sadarbības līgumā un sadarbības projektā kādai no darbībām var noteikt arī privātā finansējuma ieguldījumu, tā konkrētai darbībai paredzot mazāku atbalsta intensitāti.
 
Atbalsts starpteritoriālās sadarbības projekta tehniskai sagatavošanai nepārsniedz 500 euro, bet starpvalstu sadarbības projektam – 4000 euro.

VRG pirms iesnieguma sadarbības projekta tehniskai sagatavošanai vai sadarbības projekta iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā organizē sabiedrisko apspriešanu, informāciju publicējot savā tīmekļvietnē. Saņemtos iebildumus un priekšlikumus izskata lēmējinstitūcijā, pieņemot lēmumu par sadarbības projekta idejas (ja atbalsts tiek saņemts tehniskajai sagatavošanai) vai sadarbības projekta apstiprināšanu.

Pasākums tiks ieviests ar vienkāršoto izmaksu, t. i., fiksētas summas maksājumu pēc budžeta projekta aprēķina metodes, atbilstoši regulas 2021/2115 83. panta 1. punkta "c" apakšpunktā un 2. punkta "b" apakšpunktā un regulas 2021/1060 53. panta 1. punkta "c" un 3. punkta "b" apakšpunktā noteiktajam un saskaņā ar Zemkopības ministrijas metodiku fiksētās summas maksājuma piemērošanai.

VRG pirmo maksājuma pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz pirmajā projekta īstenošanas gadā pēc Lauku atbalsta dienesta lēmuma pieņemšanas par sadarbības projekta iesnieguma apstiprināšanu. Priekšfinansējumu  piešķir ne vairāk kā 50 procentu apmērā no sadarbības projekta attiecināmajām izmaksām.

Projektu var īstenot pa posmiem, nosakot sasniedzamos rezultātus katrai darbībai vai vairāku darbību kopumam. Lai saņemtu maksājumu par projekta posma īstenošanu, VRG sagatavo maksājuma pieprasījumu un rezultātus pamatojošus dokumentus un iesniedz tos Lauku atbalsta dienestā, bet ne vairāk kā piecas reizes sadarbības projekta īstenošanas laikā.

Netiešās attiecināmās izmaksas, kas paredzētas projekta vadības administratīvajām izmaksām projekta mērķa sasniegšanai, ir septiņi procenti no tiešajām attiecināmajām izmaksām.
 
Projekta netiešās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta rezultātu sasniegšanu, bet atbalsta un nodrošina atbilstošus apstākļus projekta darbību īstenošanai un projekta rezultātu sasniegšanai. Tās ietver tehnisko nodrošinājumu projekta koordinēšanai un īstenošanas uzraudzībai, piemēram, transporta izdevumus, telpu nomas un apsaimniekošanas (arī koplietošanas telpu un koplietošanas resursu izmantošanas izmaksu proporcionālu segšanu), sakaru pakalpojumu, kancelejas preču un biroja piederumu iegādes izmaksas, biroja aprīkojuma īres vai iegādes, grāmatvedības, kā arī juridisko pakalpojumu izmaksas.

Sadarbībā iesaistītās VRG nav tiesīgas saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar normatīviem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vietējo rīcības grupu darbības nodrošināšanai un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas 2023.–2027. gadam iedzīvināšanas pārvaldībai, uzraudzībai un novērtēšanai vai citos no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības līdzekļiem finansētos programmu pasākumos. Tās nodrošina skaidru izmaksu un darbību nošķiršanu.