24-TA-2868: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai segtu izdevumus par neatliekamiem un prioritāriem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim sniegti virs paredzētā apjoma, kur papildus nepieciešamais finansējums 1 800 000 euro apmērā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Laikus pieejama veselības aprūpe ir kritiski svarīga, lai novērstu priekšlaicīgu darbnespēju un priekšlaicīgu mirstību, kā arī sekmētu sociālo iekļaušanu un produktivitāti. Latvijā, tāpat kā daudzās Eiropas valstīs, aizvien lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai rada sabiedrības novecošanās.
Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās, dzīvildzes palielināšanās un pacientu skaita pieaugums ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Tieši hroniskas slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēlonis un to izplatība ik gadu pieaug, veidojot 92% nāves gadījumu Latvijā. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus par aprūpi no mājsaimniecības budžeta. Šo iemeslu dēļ ir veicami papildu ieguldījumi, lai palielinātu izmaksu efektīvu valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, gan sabiedrībai kopumā ir pamatvajadzība un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 111.pantam valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[1]
2024. gada pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Valstī ik gadu vērojama sabiedrības novecošanās, tā ir neizbēgama, kas rezultējas ar negatīvām sekām - hroniskām slimībām un augstiem ārstēšanās izdevumiem. Tāpat pieaugot dzīves dārdzībai, daļa iedzīvotāju vairs nevar atļauties līdzšinējos veselības aprūpes pakalpojumus saņemt par maksu, tādējādi pieaug pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem valsts plūsmā, kas redzams arī faktā, ka gaidīšanas laiks un pacientu skaits uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem turpina pieaug.
1. Neatliekamā medicīniskā aprūpe
Neatliekamā medicīniskā aprūpe ir medicīniskā palīdzība, kas tiek sniegta personai, kura atrodas kritiskā, veselībai vai dzīvībai bīstamā stāvoklī. Ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā to paredz Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7. pants, savukārt 8. pants nosaka, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir iekļauta valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā.
Ir pacientu veselības stāvokļi, kur veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana ir neatliekama, lai glābtu pacienta dzīvību, un slimnīcas tos sniegs, nevērtējot tai piešķirto finansējumu, tādejādi radot finansējuma pārstrādes, tai skaitā intensīvās terapijas nodrošināšana un neatliekama aortu endoprotezēšana.
1.1. Intensīvā terapija
Slimnīcās intensīvās terapijas pacientiem ir nepieciešama pastāvīga intensīva terapijas speciālistu uzraudzība ar sarežģītām medicīnas iekārtām un specifisku aprūpi, kuru nevar nodrošināt terapijas nodaļā. Intensīvajā terapijā tiek nodrošināta pacienta dzīvībai svarīgo organisma funkciju atjaunošana vai uzturēšana pacientiem ar smagām slimībām, to izraisītām komplikācijām, dzīvībai bīstamām, kombinētām komplikācijām. Lai ikdienā nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, klīniskās universitātes slimnīcām no kopējā gultu skaita 15% ir jābūt IT gultām. Savukārt reģionālajās slimnīcās minētajam rādītājam būtu jābūt 10%.
Pieaugot pacientu skaitam, kas saņem neatliekamo stacionāro palīdzību, pieaug pacienti, kas nonāk intensīvajā terapijā, tādejādi 2024. gada 9 mēnešos radot pārstrādi ~ 1 milj. euro apmērā.
1.2. Aortas endoprotezēšana
Aorta ir lielākā ķermeņa artērija, kura nes asinis no sirds uz pārējo organismu. Dažādu slimību ietekmē aorta var sākt deģenerēties un paplašināties, veidojot aneirismas. Aneirisma ar laiku paliekot lielāka, aortas sieniņu padarot plānāku, tādēļ konkrētā brīdi aorta var atslāņoties un plīst. Plīsuma gadījumā nomirst aptuveni 80 procenti pacientu.
Aortas endoprotešana ir vienīgā iespēja glābt pacientu dzīvības, kā arī ir iespējamapa pacientu darba spēju atjaunošanās.
Pacientu skaits, kam šī dzīvību glābjošā operācija ir nepieciešama, ir lielāks kā valsts budžetā šim mērķim paredzētais finansējums, tādejādi 2024. gada 9 mēnešos radot pārstrādi ~ 240 tūkst. euro apmērā.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem.
Bērni ir viena no tām personu grupām, kurām Latvijas veselības aprūpes sistēmā piešķirta prioritāte atbilstoši Ārstniecības likuma 3.panta otrajai daļai. Līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumi bērniem tiek nodrošināti prioritāri.
Pakalpojumu programmas - kohleārā implanta implantācija bērniem, stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem, ķīmijterapija bērniem, bērnu surdoloģija (pārejoši vai pastāvīgu dzirdes un valodas traucējumi), psihiatriskā palīdzība bērniem, narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem, obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma.
Šo grupu pacientu skaits palielinās vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, uzlabota medicīniskā diagnostika un izpratne par veselības problēmām ļauj agrāk identificēt slimības, piemēram, dzirdes traucējumus un vēzi, tādējādi palielinot pacientu skaitu, kas saņem ārstēšanu. Bērnu un onkoloģisko pacientu aprūpe ir valsts prioritāte, jo tie pārstāv visneaizsargātākās sabiedrības grupas, kuru ārstēšana būtiski ietekmē sabiedrības veselību un nākotni. Bērnu dzirdes un valodas traucējumu savlaicīga ārstēšana, piemēram, ar surdoloģijas un kohleārā implanta palīdzību, veicina viņu attīstību un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Ņemot vērā faktisko pakalpojuma vajadzību un valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, ir stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, kur radušās finansējuma pārstrādes 2024. gada 9 mēnešos ~ 500 tūkst. euro apmērā.
[1] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021-2027.gadam
Latvijas demogrāfiskajai struktūrai kopumā ir raksturīga sabiedrības novecošanās, dzīvildzes palielināšanās un pacientu skaita pieaugums ar vienu vai vairākām hroniskām slimībām. Tieši hroniskas slimības ir galvenais iedzīvotāju nāves un invaliditātes cēlonis un to izplatība ik gadu pieaug, veidojot 92% nāves gadījumu Latvijā. Līdz ar sabiedrības novecošanos pieaug vajadzība pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, taču samazinās iespēja segt izdevumus par aprūpi no mājsaimniecības budžeta. Šo iemeslu dēļ ir veicami papildu ieguldījumi, lai palielinātu izmaksu efektīvu valsts finansēto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, tādējādi uzlabojot pakalpojumu pieejamību.
Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, gan sabiedrībai kopumā ir pamatvajadzība un atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 111.pantam valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.[1]
2024. gada pirmajā pusgadā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Valstī ik gadu vērojama sabiedrības novecošanās, tā ir neizbēgama, kas rezultējas ar negatīvām sekām - hroniskām slimībām un augstiem ārstēšanās izdevumiem. Tāpat pieaugot dzīves dārdzībai, daļa iedzīvotāju vairs nevar atļauties līdzšinējos veselības aprūpes pakalpojumus saņemt par maksu, tādējādi pieaug pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem valsts plūsmā, kas redzams arī faktā, ka gaidīšanas laiks un pacientu skaits uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem turpina pieaug.
1. Neatliekamā medicīniskā aprūpe
Neatliekamā medicīniskā aprūpe ir medicīniskā palīdzība, kas tiek sniegta personai, kura atrodas kritiskā, veselībai vai dzīvībai bīstamā stāvoklī. Ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, kā to paredz Veselības aprūpes finansēšanas likuma 7. pants, savukārt 8. pants nosaka, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība ir iekļauta valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā.
Ir pacientu veselības stāvokļi, kur veselības aprūpes pakalpojuma sniegšana ir neatliekama, lai glābtu pacienta dzīvību, un slimnīcas tos sniegs, nevērtējot tai piešķirto finansējumu, tādejādi radot finansējuma pārstrādes, tai skaitā intensīvās terapijas nodrošināšana un neatliekama aortu endoprotezēšana.
1.1. Intensīvā terapija
Slimnīcās intensīvās terapijas pacientiem ir nepieciešama pastāvīga intensīva terapijas speciālistu uzraudzība ar sarežģītām medicīnas iekārtām un specifisku aprūpi, kuru nevar nodrošināt terapijas nodaļā. Intensīvajā terapijā tiek nodrošināta pacienta dzīvībai svarīgo organisma funkciju atjaunošana vai uzturēšana pacientiem ar smagām slimībām, to izraisītām komplikācijām, dzīvībai bīstamām, kombinētām komplikācijām. Lai ikdienā nodrošinātu kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, klīniskās universitātes slimnīcām no kopējā gultu skaita 15% ir jābūt IT gultām. Savukārt reģionālajās slimnīcās minētajam rādītājam būtu jābūt 10%.
Pieaugot pacientu skaitam, kas saņem neatliekamo stacionāro palīdzību, pieaug pacienti, kas nonāk intensīvajā terapijā, tādejādi 2024. gada 9 mēnešos radot pārstrādi ~ 1 milj. euro apmērā.
1.2. Aortas endoprotezēšana
Aorta ir lielākā ķermeņa artērija, kura nes asinis no sirds uz pārējo organismu. Dažādu slimību ietekmē aorta var sākt deģenerēties un paplašināties, veidojot aneirismas. Aneirisma ar laiku paliekot lielāka, aortas sieniņu padarot plānāku, tādēļ konkrētā brīdi aorta var atslāņoties un plīst. Plīsuma gadījumā nomirst aptuveni 80 procenti pacientu.
Aortas endoprotešana ir vienīgā iespēja glābt pacientu dzīvības, kā arī ir iespējamapa pacientu darba spēju atjaunošanās.
Pacientu skaits, kam šī dzīvību glābjošā operācija ir nepieciešama, ir lielāks kā valsts budžetā šim mērķim paredzētais finansējums, tādejādi 2024. gada 9 mēnešos radot pārstrādi ~ 240 tūkst. euro apmērā.
2. Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana bērniem.
Bērni ir viena no tām personu grupām, kurām Latvijas veselības aprūpes sistēmā piešķirta prioritāte atbilstoši Ārstniecības likuma 3.panta otrajai daļai. Līdz ar to veselības aprūpes pakalpojumi bērniem tiek nodrošināti prioritāri.
Pakalpojumu programmas - kohleārā implanta implantācija bērniem, stacionārā psihiatriskā palīdzība bērniem, ķīmijterapija bērniem, bērnu surdoloģija (pārejoši vai pastāvīgu dzirdes un valodas traucējumi), psihiatriskā palīdzība bērniem, narkomānu rehabilitācija stacionārā bērniem, obligātā narkoloģiskā palīdzība bērniem pēc bāriņtiesas lēmuma.
Šo grupu pacientu skaits palielinās vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, uzlabota medicīniskā diagnostika un izpratne par veselības problēmām ļauj agrāk identificēt slimības, piemēram, dzirdes traucējumus un vēzi, tādējādi palielinot pacientu skaitu, kas saņem ārstēšanu. Bērnu un onkoloģisko pacientu aprūpe ir valsts prioritāte, jo tie pārstāv visneaizsargātākās sabiedrības grupas, kuru ārstēšana būtiski ietekmē sabiedrības veselību un nākotni. Bērnu dzirdes un valodas traucējumu savlaicīga ārstēšana, piemēram, ar surdoloģijas un kohleārā implanta palīdzību, veicina viņu attīstību un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā.
Ņemot vērā faktisko pakalpojuma vajadzību un valsts budžeta ierobežotās finansiālās iespējas, ir stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi, kur radušās finansējuma pārstrādes 2024. gada 9 mēnešos ~ 500 tūkst. euro apmērā.
[1] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021-2027.gadam
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai neradītu papildus zaudējumus slimnīcām un nodrošinātu neatliekamo medicīnisko palīdzību Latvijas iedzīvotājiem un veselības aprūpes pakalpojumus bērniem ir nepieciešams papildus finansējums veselības aprūpes pakalpojumu pārstrāžu segšanai no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim.
Risinājuma apraksts
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 1 800 000 euro apmērā, lai segtu izdevumus par neatliekamiem un prioritāriem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim sniegti virs paredzētā apjoma, no tiem:
1. 508 183 euro veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem;
2. 238 882 euro neatliekamo aortas endoprotezēšanas operāciju nodrošināšanai;
3. 1 052 935 euro intensīvās terapijas nodrošināšanai.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
1. 508 183 euro veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem;
2. 238 882 euro neatliekamo aortas endoprotezēšanas operāciju nodrošināšanai;
3. 1 052 935 euro intensīvās terapijas nodrošināšanai.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pacienti, kas saņem neatliekamus un prioritārus veselības aprūpes pakalpojumus.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Stacionārās ārstniecības iestādes, kas nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 800 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 800 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-1 800 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-1 800 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
1 800 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Finansējums 2024. gadam atbilstoši likumam „Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” un ņemot vērā Finanšu ministrijas rīkojumus uz 2024. gada 8. novembri Veselības ministrijas budžeta programmā 99.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izlietojums”:
Resursi izdevumu segšanai 10 135 255 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 135 255 euro
Izdevumi 10 135 255 euro, tai skaitā:
Preces un pakalpojumi 30 494 euro
Subsīdijas un dotācijas 10 104 761 euro.
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 1 800 000 euro apmērā, lai segtu izdevumus par neatliekamiem un prioritāriem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim sniegti virs paredzētā apjoma, no tiem:
1. 508 183 euro veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem;
2. 238 882 euro neatliekamo aortas endoprotezēšanas operāciju nodrošināšanai;
3. 1 052 935 euro intensīvās terapijas nodrošināšanai.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē par laika periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim ir nepieciešams papildus finansējums 1 800 000 euro apmērā (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā).
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Resursi izdevumu segšanai 10 135 255 euro, tai skaitā:
Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem 10 135 255 euro
Izdevumi 10 135 255 euro, tai skaitā:
Preces un pakalpojumi 30 494 euro
Subsīdijas un dotācijas 10 104 761 euro.
Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt Veselības ministrijai (Nacionālajam veselības dienestam) finansējumu 1 800 000 euro apmērā, lai segtu izdevumus par neatliekamiem un prioritāriem stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas laikposmā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 30. septembrim sniegti virs paredzētā apjoma, no tiem:
1. 508 183 euro veselības aprūpes pakalpojumiem bērniem;
2. 238 882 euro neatliekamo aortas endoprotezēšanas operāciju nodrošināšanai;
3. 1 052 935 euro intensīvās terapijas nodrošināšanai.
Veselības ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
Lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē par laika periodu no 2024. gada 1. janvāra līdz 30. septembrim ir nepieciešams papildus finansējums 1 800 000 euro apmērā (detalizēti aprēķini anotācijas Pielikumā).
Komercdarbības atbalsts stacionārajām ārstniecības iestādēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālais veselības dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektam ir pozitīva ietekme uz sabiedrības veselību - tiks nodrošināti netliekami un prioritāri veselības aprūpes pakalpojumi.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
