24-TA-2665: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamā īpašuma "ARIAN M" Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 37. panta pirmās daļas 4.punkts un 44. panta astotās daļas 1. punkts, Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 7. punkts.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu.
Ņemot vērā valsts nekustamā īpašuma izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi nekustamo īpašumu saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt valsts nekustamā īpašuma “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot valsts nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Izstrādātais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot par brīvu cenu nekustamo īpašumu “ARIAN M” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7868 001 0483) – valsts meža zemi (zemes vienības kadastra apzīmējums 7868 001 0483) 1,5000 ha platībā - Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, (turpmāk – valsts zemes vienība “ARIAN M”) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Rēzeknes tiesas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 193, lēmuma datums: 27.04.2023. (pamats: 2023. gada 31. marta valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2281R/22 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas)( turpmāk - Akts).
Valsts zemes vienība “ARIAN M” 31.03.2023. pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta (VNĪ Akta Nr. A/2023/2105) parakstīšanas dienu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts zemes vienībai “ARIAN M” noteikts lietošanas mērķis:
“zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība”, kods: 0201, platība 1,5000 ha; zemes lietošanas veids: “mežs” 1,4000 ha platībā; “zemes zem ceļiem platība - 0,1000 ha”.
Atbilstoši NĪVKIS datiem valsts nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 380 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 593 euro apmērā.
Valsts zemes vienībai “ARIAN M” NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
ceļa servitūta teritorija – 0,1000 ha;
lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0633 ha;
dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0633 ha;
pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0633 ha.
Valsts zemes vienībai “ARIAN M” zemesgrāmatā atzīmes veidā ierakstīts ceļa servitūts – 0,22 km.
Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.193 III daļas 1.iedaļas ieraksts veikts atbilstoši zemes robežu plānā norādītajam ceļa servitūta garumam, savukārt, NĪVKIS reģistrēta ceļa servitūta platība citās mērvienībās.
Valsts zemes vienība “ARIAN M” nav iznomāta.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 15.04.2025. sniegto informāciju “Meža un meža zemes novērtējums zemes kadastrālās vērtības un mežaudzes vērtības noteikšanai 2025. gadā” valsts zemes vienības “ARIAN M” sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 243 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā valsts zemes vienība “ARIAN M” ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un tā nerobežojas ar valsts īpašumu un tai nav piekļuves, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Rēzeknes novada pašvaldība ar 26.01.2024. vēstuli Nr. RNP/2024/4.19/139 informē, ka:
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto, valsts zemes vienība “ARIAN M” ir uzskatāma par starpgabalu, un ka zemes vienībai nav nodrošināta piekļūšana no valsts vai pašvaldības ceļa, kā arī nav reģistrēti ceļa servitūti, kas nodrošinātu piekļūšanu tai;
- valsts zemes vienība “ARIAN M” neatrodas degradētā teritorijā;
- atbilstoši spēkā esošajam Pašvaldības teritorijas plānojumam (01.10.2020. saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”), zemes vienība ietilpst Mežu teritorija (M) funkcionālajā zonā, kas ir zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
Rēzeknes novada pašvaldība ar 22.05.2023. vēstuli Nr. RNP/2023/4.4/1105 informē, ka:
- neviena no Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām nav saistāma ar valsts zemes vienības “ARIAN M” izmantošanu, līdz ar to Rēzeknes novada pašvaldībai nav pamata zemes vienību pārņemt bez atlīdzības tās īpašumā.
Vienlaikus Zemkopības ministrija ar 07.12.2022. vēstuli Nr. 8.7-5e/1992/2022 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka ņemot vērā, ka valsts zemes vienībai “ARIAN M” nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa un zemes vienība nerobežojas ar valsts meža zemi, no meža apsaimniekošanas viedokļa zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.
Saskaņā ar Atsavināšanas likums 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā sniegto jēdziena “starpgabals” skaidrojumu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
VNĪ ar 06.08.2024. vēstulēm Nr. 2/9-3/5852, Nr.2/9-3/5850 un 2/9-3/5849 ir aicinājusi nekustamo īpašumu "Keiši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010658), "Denisovi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010454), "Egles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010342), Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, īpašniekus noslēgt ceļa servitūta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi Nekustamajam īpašumam. Atbildi sniedza un līgumu slēgt ir piekritusi vienīgi nekustamā īpašuma “Denisovi”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, īpašniece (05.09.2024. vēstule). Lai valsts zemes vienībai “ARIAN M” nodibinātu ceļa servitūtu un nodrošinātu piekļuvi koplietošanas ielai (ceļam), nepieciešams saņemt arī pārējo minēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu. Ņemot vērā, ka vienošanās ceļā nodibināt ceļa servitūtus nav izdevies, VNĪ ir izvērtējusi ceļa servitūtu nodibināšanu tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu). Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt valsts zemes vienību “ARIAN M” (2023.gadā minētā īpašuma uzturēšanas izmaksas bija 22,14 euro, savukārt, 2024.gadā atbilstoši Meža likuma 29.panta nosacījumiem tika veikta meža inventarizācija (izmaksas 129,11 euro apmērā) saskaņā ar kuru 2024.gadā ir noteikts nodrošināt Nekustamā īpašuma jaunaudžu kopšanu (izmaksas 500 euro apmērā). Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā 639 euro; universālais īpašuma novērtējums kadastrā 852 euro), kas ir zemāks par kopējiem potenciālajiem izdevumiem, kas valstij rastos, dibinot servitūtu tiesvedības ceļā un tiesvedības laikā uzturot valsts zemes vienību “ARIAN M” (kopā 3 gadu periodā 1900,11 euro). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to valsts zemes vienības “ARIAN M” pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību. Ņemot vērā minēto, tā kā konkrētajā gadījumā valsts zemes vienībai “ARIAN M” un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, secināms, ka valsts zemes vienībai “ARIAN M” nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un valsts zemes vienība “ARIAN M” ir uzskatāma par starpgabalu, kas virzāma pārdošanai par brīvu cenu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts zemes vienībai “ARIAN M“ piegul sešas zemes vienības:
1) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010089, 4,5300 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Žučki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7868 002 0505) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000520639 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 78680010280, 2,4000 ha platībā un 78680010372,1,4000 ha platībā, kuras ietilpst nekustamā īpašuma “Kastaņi-2” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010280) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000187915 nostiprinātas fiziskai personai;
3) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010453, 0,8000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Denisovi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010454) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 111 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010479, 3,3000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Jevdokijas mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010479) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 160 nostiprinātas fiziskai personai;
5) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010550, 1,8000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Bērziņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010550) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 135 nostiprinātas fiziskai personai;
6) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010664, 5,7000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Keiši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010658) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202920 nostiprinātas Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “SCA Phoenix AM Latvia”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka valsts zemes vienība “ARIAN M” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts zemes vienību “ARIAN M” par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pārdot nekustamo īpašumu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajai personai var par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, (turpmāk – valsts zemes vienība “ARIAN M”) nostiprinātas valstij Finanšu ministrijas personā Rēzeknes tiesas Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 193, lēmuma datums: 27.04.2023. (pamats: 2023. gada 31. marta valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma akts Nr. 2281R/22 (valstij piekritīgās mantas realizācijai un nodošanai bez maksas)( turpmāk - Akts).
Valsts zemes vienība “ARIAN M” 31.03.2023. pārņemta Finanšu ministrijas valdījumā un grāmatvedības uzskaitē un VNĪ pārvaldīšanā ar Akta (VNĪ Akta Nr. A/2023/2105) parakstīšanas dienu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) datiem valsts zemes vienībai “ARIAN M” noteikts lietošanas mērķis:
“zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir mežsaimniecība”, kods: 0201, platība 1,5000 ha; zemes lietošanas veids: “mežs” 1,4000 ha platībā; “zemes zem ceļiem platība - 0,1000 ha”.
Atbilstoši NĪVKIS datiem valsts nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
1) fiskālā kadastrālā vērtība 380 euro apmērā;
2) universālā kadastrālā vērtība 593 euro apmērā.
Valsts zemes vienībai “ARIAN M” NĪVKIS noteikti šādi apgrūtinājumi:
ceļa servitūta teritorija – 0,1000 ha;
lauku zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0633 ha;
dzīvojamās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0633 ha;
pārējās apbūves zemei izvērtējamo apgrūtinājumu pārklājuma teritorija zemes kadastrālās vērtības aprēķinam – 0,0633 ha.
Valsts zemes vienībai “ARIAN M” zemesgrāmatā atzīmes veidā ierakstīts ceļa servitūts – 0,22 km.
Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.193 III daļas 1.iedaļas ieraksts veikts atbilstoši zemes robežu plānā norādītajam ceļa servitūta garumam, savukārt, NĪVKIS reģistrēta ceļa servitūta platība citās mērvienībās.
Valsts zemes vienība “ARIAN M” nav iznomāta.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta 15.04.2025. sniegto informāciju “Meža un meža zemes novērtējums zemes kadastrālās vērtības un mežaudzes vērtības noteikšanai 2025. gadā” valsts zemes vienības “ARIAN M” sastāvā ietilpstošās mežaudzes vērtība ir 243 euro.
Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 29.punktu meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi, purvi, lauces un tam piegulošie purvi. Saskaņā ar Meža likuma 3.panta pirmās daļas 1.punktu šā likuma objekts ir zeme, kas NĪVKIS reģistrēta kā mežs.
Saskaņā ar Meža likuma 44.panta pirmo daļu valsts meža zeme ir meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij, tajā skaitā meža zeme, kura atbilstoši Civillikuma 416.pantam atzīta par bezmantinieku mantu.
Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punkts noteic, ka zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes atsavināšanu vai privatizāciju var atļaut ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, atsavinot valsts meža zemi, kas atzīta par bezmantinieku, bezīpašnieka, konfiscētu vai atmestu mantu un veido domājamās daļas vai nerobežojas ar valsts īpašumu, vai atrodas pilsētu vai ciemu teritorijā, vai pie tās nav piekļuves, vai ja valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, vai ja pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.
Tā kā valsts zemes vienība “ARIAN M” ir uzskatāms par valsts meža zemi, kas atzīta par valstij piekritīgo bezmantinieka mantu un tā nerobežojas ar valsts īpašumu un tai nav piekļuves, ievērojot Meža likuma 44. panta ceturtās daļas 7.punktu, tā atsavināšanu var atļaut ar Ministru kabineta rīkojumu. Meža likuma 44.panta piektā daļa paredz, ka šā panta ceturtās daļas 7.punktā minētā zeme atsavināma Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Rēzeknes novada pašvaldība ar 26.01.2024. vēstuli Nr. RNP/2024/4.19/139 informē, ka:
- saskaņā ar Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punktā noteikto, valsts zemes vienība “ARIAN M” ir uzskatāma par starpgabalu, un ka zemes vienībai nav nodrošināta piekļūšana no valsts vai pašvaldības ceļa, kā arī nav reģistrēti ceļa servitūti, kas nodrošinātu piekļūšanu tai;
- valsts zemes vienība “ARIAN M” neatrodas degradētā teritorijā;
- atbilstoši spēkā esošajam Pašvaldības teritorijas plānojumam (01.10.2020. saistošie noteikumi Nr. 69 “Rēzeknes novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi un grafiskā daļa”), zemes vienība ietilpst Mežu teritorija (M) funkcionālajā zonā, kas ir zona, ko nosaka, lai nodrošinātu apstākļus mežu ilgtspējīgai attīstībai un mežu galveno funkciju – saimniecisko, ekoloģisko un sociālo funkciju īstenošanai.
Rēzeknes novada pašvaldība ar 22.05.2023. vēstuli Nr. RNP/2023/4.4/1105 informē, ka:
- neviena no Pašvaldību likumā noteiktajām pašvaldības autonomajām funkcijām nav saistāma ar valsts zemes vienības “ARIAN M” izmantošanu, līdz ar to Rēzeknes novada pašvaldībai nav pamata zemes vienību pārņemt bez atlīdzības tās īpašumā.
Vienlaikus Zemkopības ministrija ar 07.12.2022. vēstuli Nr. 8.7-5e/1992/2022 ir sniegusi informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, ka ņemot vērā, ka valsts zemes vienībai “ARIAN M” nav nodrošināta piekļuve no valsts vai pašvaldības autoceļa un zemes vienība nerobežojas ar valsts meža zemi, no meža apsaimniekošanas viedokļa zemes vienības pārņemšana Zemkopības ministrijas valdījumā un akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” pārvaldīšanā valsts funkciju veikšanai nav lietderīga.
Saskaņā ar Atsavināšanas likums 1.panta 11.punkta b) apakšpunktā sniegto jēdziena “starpgabals” skaidrojumu zemes starpgabals ir publiskai personai piederošs zemesgabals, kura platība - lauku apvidos ir mazāka par pašvaldības saistošajos noteikumos paredzēto minimālo zemesgabala platību vai kura konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam).
Senāta judikatūrā ir atzīts, ka atzīmes veidā zemesgrāmatā izdarīts ieraksts neapliecina ceļa servitūta nodibināšanu (sk. Senāta Civillietu departamenta 09.10.2013. sprieduma lietā Nr. SKC-458/2013 (C12204010) 10.3. punktu). Minētā tiesas atziņa atbilst Civillikuma 1235. pantā noteiktajam, ka no servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm, t.i. valdošā un kalpojošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatās.
VNĪ ar 06.08.2024. vēstulēm Nr. 2/9-3/5852, Nr.2/9-3/5850 un 2/9-3/5849 ir aicinājusi nekustamo īpašumu "Keiši" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010658), "Denisovi" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010454), "Egles" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010342), Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, īpašniekus noslēgt ceļa servitūta līgumus, lai nodrošinātu piekļuvi Nekustamajam īpašumam. Atbildi sniedza un līgumu slēgt ir piekritusi vienīgi nekustamā īpašuma “Denisovi”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, īpašniece (05.09.2024. vēstule). Lai valsts zemes vienībai “ARIAN M” nodibinātu ceļa servitūtu un nodrošinātu piekļuvi koplietošanas ielai (ceļam), nepieciešams saņemt arī pārējo minēto nekustamo īpašumu īpašnieku piekrišanu. Ņemot vērā, ka vienošanās ceļā nodibināt ceļa servitūtus nav izdevies, VNĪ ir izvērtējusi ceļa servitūtu nodibināšanu tiesvedības ceļā. Tiesvedības izdevumi prasības pieteikuma iesniegšanai tiesā ir 70 euro, turklāt šāda veida tiesvedības parasti ilgst vismaz 3 gadus. Kā arī papildus valstij rastos katra servitūta dibināšanas izdevumi, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, tai skaitā plāna izgatavošana, uzmērīšana (200-300 euro par katru servitūtu), zemesgrāmatas kancelejas nodeva par servitūtu ierakstīšanu gan kalpojošo, gan valdošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā (kopā 27 euro par katru servitūtu), kalpojošo zemes vienību īpašnieku izdevumi par notāra pakalpojumiem (aptuveni 50 euro par katru servitūtu). Vienlaikus valstij tiesvedības procesa laikā būtu jāturpina uzturēt valsts zemes vienību “ARIAN M” (2023.gadā minētā īpašuma uzturēšanas izmaksas bija 22,14 euro, savukārt, 2024.gadā atbilstoši Meža likuma 29.panta nosacījumiem tika veikta meža inventarizācija (izmaksas 129,11 euro apmērā) saskaņā ar kuru 2024.gadā ir noteikts nodrošināt Nekustamā īpašuma jaunaudžu kopšanu (izmaksas 500 euro apmērā). Ņemot vērā minēto, konkrētajā gadījumā vēršanās tiesā par ceļa servitūtu nodibināšanu gan laika, gan administratīvo resursu dēļ nav uzskatāma par lietderīgāko rīcību, ņemot vērā Nekustamā īpašuma novērtējumu kadastrā (fiskālais īpašuma novērtējums kadastrā 639 euro; universālais īpašuma novērtējums kadastrā 852 euro), kas ir zemāks par kopējiem potenciālajiem izdevumiem, kas valstij rastos, dibinot servitūtu tiesvedības ceļā un tiesvedības laikā uzturot valsts zemes vienību “ARIAN M” (kopā 3 gadu periodā 1900,11 euro). Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.pantā noteikts publiskas personas pienākums lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tai skaitā rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, kā arī manta atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu. Līdz ar to valsts zemes vienības “ARIAN M” pārdošana par brīvu cenu (kas nav zemāka par nosacīto cenu) konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par lietderīgāko un finansiāli izdevīgāko rīcību. Ņemot vērā minēto, tā kā konkrētajā gadījumā valsts zemes vienībai “ARIAN M” un tam kalpojošo nekustamo īpašumu zemesgrāmatās nav nodibināti ceļa servitūti, ierakstot tos zemesgrāmatā kā apgrūtinājumus, un, ievērojot Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā valstij noteikto pienākumu rīkoties lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, secināms, ka valsts zemes vienībai “ARIAN M” nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) un tādējādi izpildās viens no Atsavināšanas likuma 1.panta 11. punkta “b” apakšpunktā minētajiem kritērijiem un valsts zemes vienība “ARIAN M” ir uzskatāma par starpgabalu, kas virzāma pārdošanai par brīvu cenu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44.panta astotās daļas 1.punktu zemes starpgabalu, kuram nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), vai zemes starpgabalu, kurš ir nepieciešams, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam), šajā likumā noteiktajā kārtībā drīkst atsavināt tam zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei piegul attiecīgais zemes starpgabals.
Atbilstoši NĪVKIS datiem, valsts zemes vienībai “ARIAN M“ piegul sešas zemes vienības:
1) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010089, 4,5300 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Žučki” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7868 002 0505) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000520639 nostiprinātas fiziskai personai;
2) zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 78680010280, 2,4000 ha platībā un 78680010372,1,4000 ha platībā, kuras ietilpst nekustamā īpašuma “Kastaņi-2” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010280) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000187915 nostiprinātas fiziskai personai;
3) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010453, 0,8000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Denisovi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010454) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 111 nostiprinātas fiziskai personai;
4) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010479, 3,3000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Jevdokijas mežs” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010479) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 160 nostiprinātas fiziskai personai;
5) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010550, 1,8000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Bērziņi” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.78680010550) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 135 nostiprinātas fiziskai personai;
6) zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 78680010664, 5,7000 ha platībā, kas ietilpst nekustamā īpašuma “Keiši” (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 78680010658) Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, sastāvā, uz kuru īpašuma tiesības Lūznavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000202920 nostiprinātas Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “SCA Phoenix AM Latvia”.
Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī to, ka valsts zemes vienība “ARIAN M” nav nepieciešama valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tās virzīšana atsavināšanai.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot valsts zemes vienību “ARIAN M” par brīvu cenu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37. panta pirmās daļas 4. punktu un 44. panta astotās daļas 1. punktu.
Atsavināšanas likuma 37.panta pirmās daļas 4.punkts nosaka, ka pārdot nekustamo īpašumu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajai personai var par brīvu cenu, kas ir vienāda ar nosacīto cenu (8.pants). Atbilstoši Atsavināšanas likuma 37.panta piektajai daļai, ja nekustamo īpašumu pārdod par brīvu cenu šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētajām personām, institūcija, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9.pants), nosūta tām atsavināšanas paziņojumu. Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 37.panta sesto daļu, ja pēc šā panta piektajā daļā minētā atsavināšanas paziņojuma saņemšanas tajā noteiktajā termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no atsavināšanas paziņojuma nosūtīšanas dienas, pirkt nekustamo mantu piesakās vairākas personas, kurām ir pirmpirkuma tiesības, rīkojama izsole starp šīm personām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma – valsts zemes vienības “ARIAN M” izmantošanas iespējas, ka arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautās valsts zemes vienības “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot valsts zemes vienību “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautās valsts zemes vienības “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz valsts zemes vienības “ARIAN M” valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā iekļautā nekustamā īpašuma – valsts zemes vienības “ARIAN M” izmantošanas iespējas, ka arī to, ka nav zināmas valsts vajadzības, kuru nodrošināšanai nekustamo īpašumu būtu lietderīgi saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt rīkojuma projektā iekļautās valsts zemes vienības “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets. Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Ievērojot 1.3. sadaļā aprakstīto faktisko un tiesisko situāciju, ir sagatavots attiecīgs rīkojuma projekts, lai saņemtu Ministru kabineta atļauju VNĪ pārdot valsts zemes vienību “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo un otro daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, rīkojuma projektā iekļautās valsts zemes vienības “ARIAN M”, Lūznavas pagastā, Rēzeknes novadā, ieguvējam jāatbilst likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” noteiktajam darījumiem ar zemes īpašumiem. Šī iemesla dēļ nekustamā īpašuma atsavināšanas paziņojumā jāparedz arī šāds nosacījums.
Rīkojuma projekts paredz valsts zemes vienības “ARIAN M” valdītājam – Finanšu ministrijai uzdevumu nodot pircējam valsts nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantam izsoles dalībniekam, kurš nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā.
Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, Rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieki, kuru zemei piegul attiecīgais valsts zemes starpgabals.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Pirmpirkuma tiesīgās personas - zemes īpašnieks, kuru zemei piegul attiecīgais valsts zemes starpgabals.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi