25-TA-1872: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
2026. gada budžeta izstrādes procesā saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes protokola Nr. 38 1.§ "Informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam"" 2. punktu ir atbalstīts Labklājības ministrijas (turpmāk – ministrija) prioritārais pasākums "Nodrošināti un pilnveidoti ārpusģimenes aprūpes atbalsta pasākumi" 2026. gadā un turpmāk ik gadu, kas ietver arī civiltiesiskās atbildības un veselības apdrošināšanas nodrošināšanu specializētajai audžuģimenei.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir pilnveidot ārpusģimenes aprūpes atbalsta sistēmas darbību un tiesisko noteiktību, stiprinot specializētajām audžuģimenēm pieejamo atbalstu, nodrošinot skaidru un paredzamu atbalsta centru statusa atcelšanas kārtību un precizējot audžuģimenes statusa piešķiršanai nepieciešamā psihologa atzinuma nozīmi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā bērnu tiesību aizsardzības sistēma ir vērsta uz bērna tiesību nodrošināšanu augt ģimeniskā vidē. Bērnu tiesību aizsardzības likuma (turpmāk - likums) 6. pants nostiprina principu, ka bērnam ir tiesības uz ģimeni, savukārt gadījumos, kad bērna aprūpe bioloģiskajā ģimenē nav iespējama, saskaņā ar likuma 27. pantu bērnam tiek nodrošināta ārpusģimenes aprūpe, primāri pie aizbildņa vai audžuģimenē, bet bērnu aprūpes iestādē tikai gadījumos, kad aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē nav piemērota konkrētam bērnam. Bērnu aprūpes iestādē bērns atrodas līdz brīdim, kad viņam tiek nodrošināta piemērota aprūpe pie aizbildņa vai audžuģimenē.
Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam[1] un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam[2] valsts politika ir vērsta uz ģimeniskai videi pietuvinātu ārpusģimenes aprūpes formu attīstību un bērnu skaita samazināšanu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, tomēr praksē joprojām pastāv izaicinājumi, lai nodrošinātu nepieciešamo audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu pieejamību.
2018. gadā tika izveidoti atbalsta centri, kuri darbojas saskaņā ar likuma 36.1 pantu un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" (turpmāk – Noteikumi), un to mērķis ir ne tikai stiprināt uzņemošo ģimeņu (audžuģimeņu, aizbildņu, viesģimeņu) un adoptētāju kapacitāti un nodrošināt psihosociālu atbalstu tām, bet arī piesaistīt jaunas uzņemošās ģimenes un adoptētājus.
Saskaņā ar pārskatu par bāriņtiesas darbu 2025. gadā[3] ārpusģimenes aprūpē atradās 5160 bērns, tostarp palielinājās bērnu skaits bērnu aprūpes iestādēs (2023. gadā – 518; 2024. gadā – 568; 2025. gadā 606), vienlaikus samazinoties audžuģimeņu skaitam (2023. gadā – 709; 2024. gadā – 686; 2025. gadā – 654), savukārt specializēto audžuģimeņu skaits palielinājās no 128 2023. gadā līdz 142 2025. gadā. Minētās tendences norāda, ka ir nepieciešams stiprināt atbalstu audžuģimenēm, ieviešot papildu atbalsta pasākumus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" (turpmāk – Audžuģimenes noteikumi) no 2018. gada Latvijā ir noteikti divi specializēto audžuģimeņu veidi:
– krīzes audžuģimenes, kas uzņem bērnu jebkurā diennakts laikā;
– specializētās audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Šīs audžuģimenes nodrošina aprūpi bērniem ar kompleksām vajadzībām, kam nepieciešama pastiprināta uzmanība, individuāla pieeja, nepārtraukta klātbūtne, regulāra sadarbība ar ārstniecības, sociālo pakalpojumu, izglītības un rehabilitācijas institūcijām, kā arī specifiskas zināšanas un prasmes. Aprūpes pienākumi saistīti ar būtiski lielāku fizisko, emocionālo un psiholoģisko slodzi, kā arī ar paaugstinātu civiltiesisko atbildības risku ikdienas aprūpes procesā.
Specializētajām audžuģimenēm šobrīd normatīvais regulējums paredz finansiālu atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un atsevišķus atbalsta pasākumus, tostarp atbalsta centru sniegtos pakalpojumus. Tomēr spēkā esošais regulējums neparedz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm, neskatoties uz šo ģimeņu veikto pienākumu sarežģītību un pieaugošajiem riskiem.
Praksē tas nozīmē, ka specializētās audžuģimenes civiltiesiskās atbildības riskus (piemēram, kaitējuma nodarīšana trešajām personām vai tās īpašumam bērna uzraudzības laikā), kā arī veselības aprūpes izdevumus, kas rodas pastiprinātas slodzes, traumu vai emocionālas izdegšanas rezultātā, sedz no saviem personiskajiem līdzekļiem. Šāda situācija samazina specializēto audžuģimeņu drošības sajūtu, ietekmē motivāciju uzņemties šāda veida aprūpi un ir viens no faktoriem, kas kavē jaunu specializēto audžuģimeņu piesaisti un esošo noturēšanu sistēmā.
Vienlaikus Latvija, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 20. pantu un Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu, ir uzņēmusies pienākumu nodrošināt bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, īpašu aizsardzību un palīdzību, tostarp atbilstošas un ilgtspējīgas aprūpes formas. Šo pienākumu izpilde nav iespējama bez mērķtiecīga un adekvāta atbalsta personām un ģimenēm, kuras praktiski nodrošina bērnu ikdienas aprūpi īpaši sarežģītos gadījumos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv objektīva nepieciešamība pilnveidot specializēto audžuģimeņu atbalsta sistēmu, ieviešot civiltiesiskās atbildības un veselības apdrošināšanu kā valsts nodrošinātu aizsardzības mehānismu, lai mazinātu riskus, stiprinātu šo ģimeņu drošību un veicinātu specializēto audžuģimeņu ilgtspējīgu iesaisti ārpusģimenes aprūpes sistēmā.
Noteikumu projekts ir savstarpēji saistīts ar tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"", kas nosaka specializētajām audžuģimenēm piešķiramās kompensācijas apmēru un tās izmaksas nosacījumus. Abu tiesību aktu projektu spēkā stāšanās ir savstarpēji saskaņota, lai nodrošinātu vienlaicīgu un pilnvērtīgu apdrošināšanas atbalsta regulējuma piemērošanu.
[1] https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/ricplans_groz_201710171.pdf
[2] https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-2022-2027-gadam
[3] https://www.bac.gov.lv/lv/media/3596/download?attachment
Atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2021.–2027. gadam[1] un Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.–2027. gadam[2] valsts politika ir vērsta uz ģimeniskai videi pietuvinātu ārpusģimenes aprūpes formu attīstību un bērnu skaita samazināšanu ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, tomēr praksē joprojām pastāv izaicinājumi, lai nodrošinātu nepieciešamo audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu pieejamību.
2018. gadā tika izveidoti atbalsta centri, kuri darbojas saskaņā ar likuma 36.1 pantu un Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumiem Nr. 355 "Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra noteikumi" (turpmāk – Noteikumi), un to mērķis ir ne tikai stiprināt uzņemošo ģimeņu (audžuģimeņu, aizbildņu, viesģimeņu) un adoptētāju kapacitāti un nodrošināt psihosociālu atbalstu tām, bet arī piesaistīt jaunas uzņemošās ģimenes un adoptētājus.
Saskaņā ar pārskatu par bāriņtiesas darbu 2025. gadā[3] ārpusģimenes aprūpē atradās 5160 bērns, tostarp palielinājās bērnu skaits bērnu aprūpes iestādēs (2023. gadā – 518; 2024. gadā – 568; 2025. gadā 606), vienlaikus samazinoties audžuģimeņu skaitam (2023. gadā – 709; 2024. gadā – 686; 2025. gadā – 654), savukārt specializēto audžuģimeņu skaits palielinājās no 128 2023. gadā līdz 142 2025. gadā. Minētās tendences norāda, ka ir nepieciešams stiprināt atbalstu audžuģimenēm, ieviešot papildu atbalsta pasākumus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumu Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" (turpmāk – Audžuģimenes noteikumi) no 2018. gada Latvijā ir noteikti divi specializēto audžuģimeņu veidi:
– krīzes audžuģimenes, kas uzņem bērnu jebkurā diennakts laikā;
– specializētās audžuģimenes bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
Šīs audžuģimenes nodrošina aprūpi bērniem ar kompleksām vajadzībām, kam nepieciešama pastiprināta uzmanība, individuāla pieeja, nepārtraukta klātbūtne, regulāra sadarbība ar ārstniecības, sociālo pakalpojumu, izglītības un rehabilitācijas institūcijām, kā arī specifiskas zināšanas un prasmes. Aprūpes pienākumi saistīti ar būtiski lielāku fizisko, emocionālo un psiholoģisko slodzi, kā arī ar paaugstinātu civiltiesisko atbildības risku ikdienas aprūpes procesā.
Specializētajām audžuģimenēm šobrīd normatīvais regulējums paredz finansiālu atlīdzību par specializētās audžuģimenes pienākumu pildīšanu un atsevišķus atbalsta pasākumus, tostarp atbalsta centru sniegtos pakalpojumus. Tomēr spēkā esošais regulējums neparedz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm, neskatoties uz šo ģimeņu veikto pienākumu sarežģītību un pieaugošajiem riskiem.
Praksē tas nozīmē, ka specializētās audžuģimenes civiltiesiskās atbildības riskus (piemēram, kaitējuma nodarīšana trešajām personām vai tās īpašumam bērna uzraudzības laikā), kā arī veselības aprūpes izdevumus, kas rodas pastiprinātas slodzes, traumu vai emocionālas izdegšanas rezultātā, sedz no saviem personiskajiem līdzekļiem. Šāda situācija samazina specializēto audžuģimeņu drošības sajūtu, ietekmē motivāciju uzņemties šāda veida aprūpi un ir viens no faktoriem, kas kavē jaunu specializēto audžuģimeņu piesaisti un esošo noturēšanu sistēmā.
Vienlaikus Latvija, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu tiesību konvencijas 20. pantu un Latvijas Republikas Satversmes 110. pantu, ir uzņēmusies pienākumu nodrošināt bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības, īpašu aizsardzību un palīdzību, tostarp atbilstošas un ilgtspējīgas aprūpes formas. Šo pienākumu izpilde nav iespējama bez mērķtiecīga un adekvāta atbalsta personām un ģimenēm, kuras praktiski nodrošina bērnu ikdienas aprūpi īpaši sarežģītos gadījumos.
Ņemot vērā iepriekš minēto, pastāv objektīva nepieciešamība pilnveidot specializēto audžuģimeņu atbalsta sistēmu, ieviešot civiltiesiskās atbildības un veselības apdrošināšanu kā valsts nodrošinātu aizsardzības mehānismu, lai mazinātu riskus, stiprinātu šo ģimeņu drošību un veicinātu specializēto audžuģimeņu ilgtspējīgu iesaisti ārpusģimenes aprūpes sistēmā.
Noteikumu projekts ir savstarpēji saistīts ar tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"", kas nosaka specializētajām audžuģimenēm piešķiramās kompensācijas apmēru un tās izmaksas nosacījumus. Abu tiesību aktu projektu spēkā stāšanās ir savstarpēji saskaņota, lai nodrošinātu vienlaicīgu un pilnvērtīgu apdrošināšanas atbalsta regulējuma piemērošanu.
[1] https://www.lm.gov.lv/sites/lm/files/data_content/ricplans_groz_201710171.pdf
[2] https://likumi.lv/ta/id/338304-par-bernu-jaunatnes-un-gimenes-attistibas-pamatnostadnem-2022-2027-gadam
[3] https://www.bac.gov.lv/lv/media/3596/download?attachment
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Audžuģimenes noteikumi paredz, ka audžuģimenes un specializētās audžuģimenes saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, pabalstu bērna uzturam, kā arī pabalstu apģērba un mīkstā inventāra iegādei, savukārt specializētā audžuģimene papildus vēl saņem mājokļa iekārtošanas izdevumu vienreizēju kompensāciju. Esošais atbalsts specializētām audžuģimenēm ir nepietiekams, jo tās uzņemas bērnu ikdienas aprūpi apstākļos, kas prasa pastāvīgu modrību un emocionālu iesaisti, kas savukārt rada paaugstinātu risku audžuģimenes locekļu veselībai, savukārt bērni ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām var būt arī fiziski agresīvi, kā rezultātā audžuģimenes locekļi var gūt traumas. Tāpat intensīvā aprūpe rada ilgstošu emocionālu un fizisku slodzi, kas var izpausties kā izdegšanas sindroms, miega traucējumi vai citas ar stresu saistītas veselības problēmas. Savukārt, aprūpējot bērnu ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām, audžuģimene uzņemas arī juridisku atbildību par šī bērna rīcību un risku par zaudējumu nodarīšanu trešajām personām, piemēram, kaimiņiem, skolas biedriem vai publiskās vietās. Atšķirībā no bērniem bez īpašām vajadzībām, bērni ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem var būt impulsīvi, grūti prognozējami un var rīkoties tā, kā audžuģimene nevar paredzēt vai fiziski novērst.
Lai saglabātu esošās specializētās audžuģimenes un veicinātu jaunu specializēto audžuģimeņu veidošanos, nepieciešams papildu valsts finansēts atbalsts gadījumos, ja iestājas kāds no iepriekš minētajiem riskiem.
Lai saglabātu esošās specializētās audžuģimenes un veicinātu jaunu specializēto audžuģimeņu veidošanos, nepieciešams papildu valsts finansēts atbalsts gadījumos, ja iestājas kāds no iepriekš minētajiem riskiem.
Risinājuma apraksts
Grozījumi Audžuģimenes noteikumos paredz, ka specializētajai audžuģimenei (laulātajiem (personai), kuriem kā audžuģimenei ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss) ir tiesības uz veselības apdrošināšanu un kompensāciju par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu, ja audžuģimene ir iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu uz gadu, un tā atbilst Audžuģimenes noteikumos noteiktajiem nosacījumiem. Veselības apdrošināšanas polisē netiek iekļauti specializētās audžuģimenes bioloģiskie bērni, audžuģimenē ievietotie, aizbildnībā esošie un adoptētie bērni.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu veselības apdrošināšanas pakalpojumu specializētām audžuģimenēm un valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centra kolēģiem izvērtēja iespējamos variantus veselības apdrošināšanas pakalpojuma nodrošināšanai, iepirkumu rīkojot ministrijai, Bērnu aizsardzības centram vai atbalsta centriem. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma 17. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka pasūtītāji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu, valsts deleģējuma – atbalsta nodrošināšana ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā – nodošanu atbalsta centriem, kā arī Noteikumu 12. punktā noteikto, ka atbalsta centri nodrošina atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tika izskatīts risinājums, ka viens no 12 atbalsta centriem īsteno veselības apdrošināšanas iepirkumu visu atbalsta centru vajadzībām, bet ņemot vērā atbalsta centru dažādību (lieluma, specializēto audžuģimeņu skaita un personāla nodrošināšanas ziņā), kā arī vairāku atbalsta centru pausto viedokli ministrijai, tika nolemts iepirkuma organizēšanu un veikšanu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm nodod Bērnu aizsardzības centram, kurš ir noslēdzis ar katru atbalsta centru līgumu par finansiālu atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniegšanā. Bērnu aizsardzības centrs organizē un veic veselības apdrošināšanas specializētajām audžuģimenēm pakalpojuma iepirkumu atbalsta centru vajadzībām, iepirkuma dokumentācijā nosakot minimālās prasības veselības apdrošināšanas segumam, apdrošināto personu loku, limitus un pakalpojumu apmaksas modeļus.
Bērnu aizsardzības centrs iepirkumu par veselības apdrošināšanas nodrošināšanu specializētajām audžuģimenēm organizē atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai. Lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības apdrošināšanas pieejamību specializētajām audžuģimenēm, Bērnu aizsardzības centrs nākamo iepirkumu veselības apdrošināšanai specializētām audžuģimenēm plāno un uzsāk savlaicīgi, ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms noslēgtā līguma par veselības apdrošināšanas specializētām audžuģimenēm beigu termiņa, ņemot vērā spēkā esošā veselības apdrošināšanas līguma termiņu un iepirkuma norisei nepieciešamo laiku. Gadījumā, ja veselības apdrošināšanas specializētām audžuģimenēm iepirkums tiek apstrīdēts vai izbeigts bez rezultāta, Bērnu aizsardzības centrs rīkojas atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, tai skaitā organizējot atkārtotu iepirkumu, ja iepirkums izbeigts bez rezultāta. Situācijā, ja esošā līguma darbības termiņš par veselības apdrošināšanu specializētām audžuģimenēm tuvojas izpildei, bet jaunais līgums ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju vēl nav noslēgts, lai nodrošinātu veselības apdrošināšanas pakalpojuma nepārtrauktību, tiks izskatīta iespēja pagarināt esošo veselības apdrošināšanas pakalpojuma līgumu līdz laikam, kad stāsies spēkā jaunā līguma darbības termiņš.
Savukārt pēc iepirkuma procedūras rezultātā izraudzītā pretendenta noteikšanas, atbalsta centri veic Noteikumos noteiktos pienākumus:
1) mēneša laikā pēc Bērnu aizsardzības centra rakstveida paziņojuma saņemšanas par atļauju slēgt līgumu ar šo noteikumu 4.1 punktā minētā iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēdz līgumu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm;
2) veic ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus atbilstoši noslēgtajam līgumam;
3) rakstveidā informē veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par nepieciešamību specializēto audžuģimeni iekļaut veselības apdrošināšanas polisē, ja tajā ir ievietots bērns, vai izslēgt no veselības apdrošināšanas polises, ja tā vairs neatbilst Audžuģimeņu noteikumos noteiktajiem kritērijiem vai arī bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu;
4) izsniedz specializētajai audžuģimenei veselības apdrošināšanas karti no tā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kad specializētajā audžuģimenē ievietots bērns.
Ņemot vērā grozījuma projekta saskaņošanas ilgumu un iepirkuma par veselības apdrošināšanu specializētām audžuģimenēm īstenošanas procesus, grozījumi noteikumos paredz, ka atbalsta centrs izsniedz veselības apdrošināšanas karti specializētai audžuģimenei, ar kuru uz Noteikumu 12.11.1 apakšpunktā minētā līguma ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēgšanas dienu atbalsta centram ir noslēgts Noteikumu 14. punktā minētais līgums un vienošanās par grozījumiem Noteikumu 14. punktā minētajā līgumā, kas paredz kārtību, kādā atbalsta centrs izmaksā kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja audžuģimene tādu ir iegādājusies, un izsniedz veselības apdrošināšanas karti, ja nepieciešams, un kurai saskaņā ar noteikumiem ir tiesības uz veselības apdrošināšanu, viena mēneša laikā no Noteikumu 14. punkta minētā līguma un minētās vienošanās noslēgšanas dienas. Specializētām audžuģimenēm, kurām tiesības uz veselības apdrošināšanu rodas apdrošināšanas periodā, veselības apdrošināšanas karti izsniegs ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētā audžuģimenē ir ievietots bērns. Šāda kārtība ir izvēlēta, lai visām iesaistītājām pusēm (specializētām audžuģimenēm, atbalsta centriem, veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam) nodrošinātu samērīgus nosacījumus un šī pakalpojuma administrēšana gan atbalsta centriem, gan veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam neradītu nepamatotu administratīvo slogu, kas savukārt var ietekmēt veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja iesniegto piedāvājumu un radīt specializētām audžuģimenēm neizdevīgākus nosacījumus veselības apdrošināšanas nodrošināšanā.
Specializētai audžuģimenei, kura ir iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ir tiesības uz kompensāciju, ievērojot Audžuģimenes noteikumos noteikto.
Atbalsta centrs izmaksā specializētajai audžuģimenei kompensāciju par tās iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un apmērā. Kompensācijas apmērs nepārsniedz 70 euro par vienu apdrošināšanas periodu un tiek noteikts atbilstoši specializētās audžuģimenes faktiskajiem izdevumiem par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādi, piemēram, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ir iegādāta par cenu, kas ir zemāka par grozījumu projektā minēto kompensācijas apjomu, tad specializētajai audžuģimenei izmaksā kompensāciju faktisko izdevumu apmērā.
Kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksā tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene ir noslēgusi Noteikumu 14. punktā minēto līgumu. Atbalsta centrs veic izmaksu, pamatojoties uz iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, attiecīgos datus ievada Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS) un pēc tam saņem finansējumu no Bērnu aizsardzības centra, atbilstoši noteiktajai atskaišu un maksājumu kārtībai, proti, atbalsta centra veikto apdrošināšanas izdevumu un sniegto atbalsta pakalpojumu uzskaite un kontrole tiek nodrošināta esošās atskaitīšanās kārtības ietvaros. Atbalsta centrs, izmantojot SPOLIS sistēmu, iesniedz centram ikmēneša pārskatu par atbalsta pakalpojumu faktisko izpildi un faktiski veiktajiem izdevumiem deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes ietvaros, ietverot arī informāciju par veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijām.
Lai nodrošinātu vienotu un tiesiski skaidru apdrošināšanas atbalsta īstenošanu, Noteikumu projekts paredz, ka līgumā starp atbalsta centru un specializēto audžuģimeni obligāti ietverams nosacījumus par veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu atbilstoši Noteikumu grozījumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunktam.
Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 22. punktā ietverto finansējuma aprēķina formulu, papildinot C komponentes skaidrojumu, lai skaidri noteiktu pakalpojuma administrēšanas izdevumus, kas saistīti ar specializētajām audžuģimenēm nodrošinātās veselības apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju izmaksu administrēšanu. C komponentes skaidrojuma papildināšana nodrošina, ka arī apdrošināšanas ieviešana tiek iekļauta vienotā finanšu plānošanas un kontroles ietvarā, vienlaikus nosakot maksimāli pieļaujamo administrēšanas izdevumu apmēru – ne vairāk kā 10 % no šo noteikumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunktā minētajām apdrošināšanas un kompensāciju izmaksām. Veselības apdrošināšana nodrošinās, ka specializētā audžuģimene varēs laikus vērsties pēc medicīniskās palīdzības gan ārkārtas situācijās, gan profilaktiski neuzņemoties šos izdevumus no saviem līdzekļiem ne tikai laika periodā, kad tajā ir ievietots bērns, bet arī vēl sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, savukārt civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pasargās audžuģimeni no neprognozējamiem izdevumiem, kuri radušies, kādam ģimenes loceklim, t.sk. aizbildnībā esošam un audžuģimenē ievietotam bērnam netīšām nodarot zaudējumus citas personas veselībai, īpašumam, kā arī videi.
Veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana kopā veidos papildu drošības tīklu specializētajām audžuģimenēm, kas ļaus audžuģimenei pilnvērtīgi koncentrēties uz bērna aprūpi, neuztraucoties par personīgajiem finansiālajiem riskiem, kas saistīti ar šo īpašo lomu.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu veselības apdrošināšanas pakalpojumu specializētām audžuģimenēm un valsts budžeta līdzekļu efektīvu izmantošanu, ministrija sadarbībā ar Bērnu aizsardzības centra kolēģiem izvērtēja iespējamos variantus veselības apdrošināšanas pakalpojuma nodrošināšanai, iepirkumu rīkojot ministrijai, Bērnu aizsardzības centram vai atbalsta centriem. Ņemot vērā, ka Publisko iepirkumu likuma 17. panta vienpadsmitā daļa noteic, ka pasūtītāji var vienoties par atsevišķu iepirkumu kopīgu rīkošanu, valsts deleģējuma – atbalsta nodrošināšana ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu sniegšanā – nodošanu atbalsta centriem, kā arī Noteikumu 12. punktā noteikto, ka atbalsta centri nodrošina atbalstu audžuģimenēm un specializētajām audžuģimenēm, tika izskatīts risinājums, ka viens no 12 atbalsta centriem īsteno veselības apdrošināšanas iepirkumu visu atbalsta centru vajadzībām, bet ņemot vērā atbalsta centru dažādību (lieluma, specializēto audžuģimeņu skaita un personāla nodrošināšanas ziņā), kā arī vairāku atbalsta centru pausto viedokli ministrijai, tika nolemts iepirkuma organizēšanu un veikšanu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm nodod Bērnu aizsardzības centram, kurš ir noslēdzis ar katru atbalsta centru līgumu par finansiālu atbalstu ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniegšanā. Bērnu aizsardzības centrs organizē un veic veselības apdrošināšanas specializētajām audžuģimenēm pakalpojuma iepirkumu atbalsta centru vajadzībām, iepirkuma dokumentācijā nosakot minimālās prasības veselības apdrošināšanas segumam, apdrošināto personu loku, limitus un pakalpojumu apmaksas modeļus.
Bērnu aizsardzības centrs iepirkumu par veselības apdrošināšanas nodrošināšanu specializētajām audžuģimenēm organizē atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajai kārtībai. Lai nodrošinātu nepārtrauktu veselības apdrošināšanas pieejamību specializētajām audžuģimenēm, Bērnu aizsardzības centrs nākamo iepirkumu veselības apdrošināšanai specializētām audžuģimenēm plāno un uzsāk savlaicīgi, ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms noslēgtā līguma par veselības apdrošināšanas specializētām audžuģimenēm beigu termiņa, ņemot vērā spēkā esošā veselības apdrošināšanas līguma termiņu un iepirkuma norisei nepieciešamo laiku. Gadījumā, ja veselības apdrošināšanas specializētām audžuģimenēm iepirkums tiek apstrīdēts vai izbeigts bez rezultāta, Bērnu aizsardzības centrs rīkojas atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, tai skaitā organizējot atkārtotu iepirkumu, ja iepirkums izbeigts bez rezultāta. Situācijā, ja esošā līguma darbības termiņš par veselības apdrošināšanu specializētām audžuģimenēm tuvojas izpildei, bet jaunais līgums ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju vēl nav noslēgts, lai nodrošinātu veselības apdrošināšanas pakalpojuma nepārtrauktību, tiks izskatīta iespēja pagarināt esošo veselības apdrošināšanas pakalpojuma līgumu līdz laikam, kad stāsies spēkā jaunā līguma darbības termiņš.
Savukārt pēc iepirkuma procedūras rezultātā izraudzītā pretendenta noteikšanas, atbalsta centri veic Noteikumos noteiktos pienākumus:
1) mēneša laikā pēc Bērnu aizsardzības centra rakstveida paziņojuma saņemšanas par atļauju slēgt līgumu ar šo noteikumu 4.1 punktā minētā iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēdz līgumu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm;
2) veic ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus atbilstoši noslēgtajam līgumam;
3) rakstveidā informē veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par nepieciešamību specializēto audžuģimeni iekļaut veselības apdrošināšanas polisē, ja tajā ir ievietots bērns, vai izslēgt no veselības apdrošināšanas polises, ja tā vairs neatbilst Audžuģimeņu noteikumos noteiktajiem kritērijiem vai arī bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu;
4) izsniedz specializētajai audžuģimenei veselības apdrošināšanas karti no tā mēneša pirmās dienas, kas seko dienai, kad specializētajā audžuģimenē ievietots bērns.
Ņemot vērā grozījuma projekta saskaņošanas ilgumu un iepirkuma par veselības apdrošināšanu specializētām audžuģimenēm īstenošanas procesus, grozījumi noteikumos paredz, ka atbalsta centrs izsniedz veselības apdrošināšanas karti specializētai audžuģimenei, ar kuru uz Noteikumu 12.11.1 apakšpunktā minētā līguma ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēgšanas dienu atbalsta centram ir noslēgts Noteikumu 14. punktā minētais līgums un vienošanās par grozījumiem Noteikumu 14. punktā minētajā līgumā, kas paredz kārtību, kādā atbalsta centrs izmaksā kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja audžuģimene tādu ir iegādājusies, un izsniedz veselības apdrošināšanas karti, ja nepieciešams, un kurai saskaņā ar noteikumiem ir tiesības uz veselības apdrošināšanu, viena mēneša laikā no Noteikumu 14. punkta minētā līguma un minētās vienošanās noslēgšanas dienas. Specializētām audžuģimenēm, kurām tiesības uz veselības apdrošināšanu rodas apdrošināšanas periodā, veselības apdrošināšanas karti izsniegs ar nākamo mēnesi, kas seko dienai, kad specializētā audžuģimenē ir ievietots bērns. Šāda kārtība ir izvēlēta, lai visām iesaistītājām pusēm (specializētām audžuģimenēm, atbalsta centriem, veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam) nodrošinātu samērīgus nosacījumus un šī pakalpojuma administrēšana gan atbalsta centriem, gan veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam neradītu nepamatotu administratīvo slogu, kas savukārt var ietekmēt veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēja iesniegto piedāvājumu un radīt specializētām audžuģimenēm neizdevīgākus nosacījumus veselības apdrošināšanas nodrošināšanā.
Specializētai audžuģimenei, kura ir iegādājusies civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ir tiesības uz kompensāciju, ievērojot Audžuģimenes noteikumos noteikto.
Atbalsta centrs izmaksā specializētajai audžuģimenei kompensāciju par tās iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un apmērā. Kompensācijas apmērs nepārsniedz 70 euro par vienu apdrošināšanas periodu un tiek noteikts atbilstoši specializētās audžuģimenes faktiskajiem izdevumiem par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises iegādi, piemēram, ja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polise ir iegādāta par cenu, kas ir zemāka par grozījumu projektā minēto kompensācijas apjomu, tad specializētajai audžuģimenei izmaksā kompensāciju faktisko izdevumu apmērā.
Kompensāciju par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksā tas atbalsta centrs, ar kuru specializētā audžuģimene ir noslēgusi Noteikumu 14. punktā minēto līgumu. Atbalsta centrs veic izmaksu, pamatojoties uz iesniegtajiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem, attiecīgos datus ievada Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS) un pēc tam saņem finansējumu no Bērnu aizsardzības centra, atbilstoši noteiktajai atskaišu un maksājumu kārtībai, proti, atbalsta centra veikto apdrošināšanas izdevumu un sniegto atbalsta pakalpojumu uzskaite un kontrole tiek nodrošināta esošās atskaitīšanās kārtības ietvaros. Atbalsta centrs, izmantojot SPOLIS sistēmu, iesniedz centram ikmēneša pārskatu par atbalsta pakalpojumu faktisko izpildi un faktiski veiktajiem izdevumiem deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes ietvaros, ietverot arī informāciju par veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijām.
Lai nodrošinātu vienotu un tiesiski skaidru apdrošināšanas atbalsta īstenošanu, Noteikumu projekts paredz, ka līgumā starp atbalsta centru un specializēto audžuģimeni obligāti ietverams nosacījumus par veselības apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācijas izmaksu atbilstoši Noteikumu grozījumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunktam.
Noteikumu projekts paredz precizēt Noteikumu 22. punktā ietverto finansējuma aprēķina formulu, papildinot C komponentes skaidrojumu, lai skaidri noteiktu pakalpojuma administrēšanas izdevumus, kas saistīti ar specializētajām audžuģimenēm nodrošinātās veselības apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensāciju izmaksu administrēšanu. C komponentes skaidrojuma papildināšana nodrošina, ka arī apdrošināšanas ieviešana tiek iekļauta vienotā finanšu plānošanas un kontroles ietvarā, vienlaikus nosakot maksimāli pieļaujamo administrēšanas izdevumu apmēru – ne vairāk kā 10 % no šo noteikumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunktā minētajām apdrošināšanas un kompensāciju izmaksām. Veselības apdrošināšana nodrošinās, ka specializētā audžuģimene varēs laikus vērsties pēc medicīniskās palīdzības gan ārkārtas situācijās, gan profilaktiski neuzņemoties šos izdevumus no saviem līdzekļiem ne tikai laika periodā, kad tajā ir ievietots bērns, bet arī vēl sešus mēnešus pēc tam, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par bērna uzturēšanās izbeigšanu specializētajā audžuģimenē, savukārt civiltiesiskās atbildības apdrošināšana pasargās audžuģimeni no neprognozējamiem izdevumiem, kuri radušies, kādam ģimenes loceklim, t.sk. aizbildnībā esošam un audžuģimenē ievietotam bērnam netīšām nodarot zaudējumus citas personas veselībai, īpašumam, kā arī videi.
Veselības un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana kopā veidos papildu drošības tīklu specializētajām audžuģimenēm, kas ļaus audžuģimenei pilnvērtīgi koncentrēties uz bērna aprūpi, neuztraucoties par personīgajiem finansiālajiem riskiem, kas saistīti ar šo īpašo lomu.
Problēmas apraksts
Likuma 36.1 panta trešā daļa paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt atbalsta centru izveidošanas, atbalsta centru statusa piešķiršanas un atcelšanas, kā arī darbības nosacījumus un kārtību. Saskaņā ar minēto pilnvarojumu ir izdoti noteikumi, tomēr spēkā esošajos noteikumos atbalsta centru statusa atcelšanas nosacījumi un kārtība nav noteikti, līdz ar to Ministru kabinetam ar likumu dotais pilnvarojums šajā daļā nav pilnībā īstenots. Esošais regulējums nenosaka nedz gadījumus, kuros atbalsta centra statuss ir atceļams, nedz institūciju kompetenci un procedūru šāda lēmuma pieņemšanai.
Vienlaikus noteikumu 11. punktā ir paredzēts, ka Bērnu aizsardzības centrs nodrošina informācijas uzkrāšanu par komersantiem, biedrībām vai nodibinājumiem, kuriem piešķirts vai atcelts atbalsta centra statuss. Tas norāda, ka normatīvais regulējums paredz statusa atcelšanas iespējamību, tomēr kārtība, kādā statuss tiek atcelts, noteikumos nav reglamentēta, radot iekšēju normatīvā regulējuma nepilnību.
Šāda situācija rada tiesisko nenoteiktību, var apgrūtināt uzraugošo institūciju rīcību praksē, kā arī rada risku nevienveidīgai normu piemērošanai. Nepieciešamība novērst konstatēto normatīvā regulējuma nepilnību ir aktualizēta arī Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija sēdes protokola Nr. 24 37. § 3. punktā, ar kuru Labklājības ministrijai uzdots izstrādāt grozījumus noteikumos, paredzot atbalsta centru statusa atcelšanas nosacījumus un kārtību.
Vienlaikus noteikumu 11. punktā ir paredzēts, ka Bērnu aizsardzības centrs nodrošina informācijas uzkrāšanu par komersantiem, biedrībām vai nodibinājumiem, kuriem piešķirts vai atcelts atbalsta centra statuss. Tas norāda, ka normatīvais regulējums paredz statusa atcelšanas iespējamību, tomēr kārtība, kādā statuss tiek atcelts, noteikumos nav reglamentēta, radot iekšēju normatīvā regulējuma nepilnību.
Šāda situācija rada tiesisko nenoteiktību, var apgrūtināt uzraugošo institūciju rīcību praksē, kā arī rada risku nevienveidīgai normu piemērošanai. Nepieciešamība novērst konstatēto normatīvā regulējuma nepilnību ir aktualizēta arī Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija sēdes protokola Nr. 24 37. § 3. punktā, ar kuru Labklājības ministrijai uzdots izstrādāt grozījumus noteikumos, paredzot atbalsta centru statusa atcelšanas nosacījumus un kārtību.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu tiesiskā regulējuma nepilnību un nodrošinātu likuma 36.1 panta trešajā daļā Ministru kabinetam dotā pilnvarojuma pilnvērtīgu īstenošanu, noteikumi tiek papildināti ar jauniem 8.1, 8.2 un 8.3 punktiem, kas regulē atbalsta centru statusa atcelšanas nosacījumus un kārtību.
Regulējums paredz objektīvus un nepārprotami konstatējamus apstākļus, kuros atbalsta centru statusa saglabāšana vairs nav pamatota. Tie ietver gan paša atbalsta centru iniciētu atteikšanos no statusa, gan juridiskā statusa vai darbības izmaiņas, kas liedz turpināt atbalsta centru funkciju izpildi, kā arī gadījumus, kad statuss iegūts, pamatojoties uz nepatiesu vai maldinošu informāciju.
Vienlaikus noteikumu projektā tiek noteikts, ka Bērnu aizsardzības centrs var lemt par atbalsta centra statusa atcelšanu, ja atbalsta centrs nav Bērnu aizsardzības centra noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 darbdienām, novērsis Bērnu aizsardzības centra konstatētās neatbilstības kādā no šo noteikumu 12. punktā noteiktajām prasībām. Ar neatbilstībām šajā gadījumā saprotama noteikumu 12. punktā ietverto prasību neievērošana, kas konstatēta Bērnu aizsardzības centra veiktās uzraudzības ietvaros, tostarp atbalsta centra funkciju nenodrošināšana vai nepilnīga nodrošināšana, noteiktajām prasībām neatbilstoša speciālistu piesaiste, mērķa grupām paredzēto pakalpojumu nenodrošināšana vai citu atbalsta centra darbībai noteikto pienākumu nepildīšana. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka atbalsta centrs objektīvu iemeslu dēļ līdz noteikumu projektā noteiktā termiņa beigām var iesniegt motivētu iesniegumu Bērnu aizsardzības centram par termiņa pagarināšanu, kuru Bērnu aizsardzības centrs izvērtē un pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt. Par objektīviem šķēršļiem šajā gadījumā uzskatāmi no atbalsta centra gribas neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ konstatēto neatbilstību novēršana noteiktajā termiņā nav iespējama, piemēram, ilgstoša speciālista prombūtne, speciālista piesaistes process vai citi līdzīgi apstākļi.
Tādējādi atbalsta centru statusa atcelšana tiek paredzēta kā galējs līdzeklis gadījumos, kad atbalsta centrs nav novērsis konstatētās neatbilstības noteiktajā termiņā vai pagarinātajā termiņā, ja tāds ir piešķirts, un nav nodrošinājis atbilstību šo noteikumu 12. punktā noteiktajām prasībām. Šāds regulējums atbilst Administratīvā procesa likuma 13. pantā nostiprinātajam samērīguma principam, jo pirms lēmuma par statusa atcelšanu pieņemšanas atbalsta centram tiek dota iespēja novērst konstatētās neatbilstības, kā arī objektīvu iemeslu dēļ lūgt noteiktā termiņa pagarinājumu. Grozījumi nodrošina skaidru un paredzamu kārtību atbalsta centra statusa atcelšanai, stiprina atbalsta centru uzraudzību un sekmē kvalitatīva atbalsta sniegšanu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem.
Regulējums paredz objektīvus un nepārprotami konstatējamus apstākļus, kuros atbalsta centru statusa saglabāšana vairs nav pamatota. Tie ietver gan paša atbalsta centru iniciētu atteikšanos no statusa, gan juridiskā statusa vai darbības izmaiņas, kas liedz turpināt atbalsta centru funkciju izpildi, kā arī gadījumus, kad statuss iegūts, pamatojoties uz nepatiesu vai maldinošu informāciju.
Vienlaikus noteikumu projektā tiek noteikts, ka Bērnu aizsardzības centrs var lemt par atbalsta centra statusa atcelšanu, ja atbalsta centrs nav Bērnu aizsardzības centra noteiktajā termiņā, kas nav mazāks par 10 darbdienām, novērsis Bērnu aizsardzības centra konstatētās neatbilstības kādā no šo noteikumu 12. punktā noteiktajām prasībām. Ar neatbilstībām šajā gadījumā saprotama noteikumu 12. punktā ietverto prasību neievērošana, kas konstatēta Bērnu aizsardzības centra veiktās uzraudzības ietvaros, tostarp atbalsta centra funkciju nenodrošināšana vai nepilnīga nodrošināšana, noteiktajām prasībām neatbilstoša speciālistu piesaiste, mērķa grupām paredzēto pakalpojumu nenodrošināšana vai citu atbalsta centra darbībai noteikto pienākumu nepildīšana. Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka atbalsta centrs objektīvu iemeslu dēļ līdz noteikumu projektā noteiktā termiņa beigām var iesniegt motivētu iesniegumu Bērnu aizsardzības centram par termiņa pagarināšanu, kuru Bērnu aizsardzības centrs izvērtē un pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu vai atteikumu to pagarināt. Par objektīviem šķēršļiem šajā gadījumā uzskatāmi no atbalsta centra gribas neatkarīgi apstākļi, kuru dēļ konstatēto neatbilstību novēršana noteiktajā termiņā nav iespējama, piemēram, ilgstoša speciālista prombūtne, speciālista piesaistes process vai citi līdzīgi apstākļi.
Tādējādi atbalsta centru statusa atcelšana tiek paredzēta kā galējs līdzeklis gadījumos, kad atbalsta centrs nav novērsis konstatētās neatbilstības noteiktajā termiņā vai pagarinātajā termiņā, ja tāds ir piešķirts, un nav nodrošinājis atbilstību šo noteikumu 12. punktā noteiktajām prasībām. Šāds regulējums atbilst Administratīvā procesa likuma 13. pantā nostiprinātajam samērīguma principam, jo pirms lēmuma par statusa atcelšanu pieņemšanas atbalsta centram tiek dota iespēja novērst konstatētās neatbilstības, kā arī objektīvu iemeslu dēļ lūgt noteiktā termiņa pagarinājumu. Grozījumi nodrošina skaidru un paredzamu kārtību atbalsta centra statusa atcelšanai, stiprina atbalsta centru uzraudzību un sekmē kvalitatīva atbalsta sniegšanu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, aizbildņiem, audžuģimenēm un adoptētājiem.
Problēmas apraksts
Noteikumi nosaka, ka gadījumos, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu par laulāto (personas) piemērotību audžuģimenes statusam vai audžuģimenes piemērotību specializētās audžuģimenes statusam, tā nosūta laulātos (personu) vai audžuģimeni psihologa atzinuma saņemšanai par laulāto (personas) vai audžuģimenes piemērotību konkrētam statusam, bet ņemot vērā, ka psihologs veic psiholoģisko izpēti un psiholoģiskās izpētes rezultāti var būt palīdzoši bāriņtiesai lēmuma pieņemšanai, nepieciešams precizēt, ka psihologa atzinums ir nepieciešams bāriņtiesas lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei.
Risinājuma apraksts
Grozījumu projekts paredz, ka bāriņtiesa nosūta laulātos (personu) vai audžuģimeni uz atbalsta centru, lai psihologs sagatavotu atzinumu, kas nepieciešams lēmuma pieņemšanai par audžuģimenes statusa piešķiršanu laulātajiem (personai) vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu audžuģimenei attiecīgajā specializācijā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri
Ietekmes apraksts
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nodrošinās specializēto audžuģimeņu veselības apdrošināšanas līgumu noslēgšanu, norēķinus ar apdrošinātāju, veselības apdrošināšanas karšu izsniegšanu, informācijas sniegšanu veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam par specializētās audžuģimenes iekļaušanu vai izslēgšanu veselības apdrošināšanas polisē, kā arī izmaksās kompensāciju par specializētās audžuģimenes iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Minētie uzdevumi tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem būs pienākums novērst Bērnu aizsardzības centra konstatētās neatbilstības Bērnu aizsardzības centra noteiktajā termiņā, kā arī tiesības iesniegt motivētu iesniegumu par šā termiņa pagarināšanu. Ja Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nenovērsīs konstatētās neatbilstības noteiktajā termiņā, Bērnu aizsardzības centrs lems par statusa atcelšanu.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem būs iespējams iesniegt iesniegumu Bērnu aizsardzības centram par Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra statusa atcelšanu.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem būs pienākums novērst Bērnu aizsardzības centra konstatētās neatbilstības Bērnu aizsardzības centra noteiktajā termiņā, kā arī tiesības iesniegt motivētu iesniegumu par šā termiņa pagarināšanu. Ja Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri nenovērsīs konstatētās neatbilstības noteiktajā termiņā, Bērnu aizsardzības centrs lems par statusa atcelšanu.
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem būs iespējams iesniegt iesniegumu Bērnu aizsardzības centram par Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra statusa atcelšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Noteikumu projekts ir skatāms kopā ar tiesību akta projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi" (23-TA-327).
Detalizēta informācija par noteikumu projektā iekļauto pasākumu (veselības apdrošināšana, civiltiesiskā apdrošināšana, specializētās audžuģimenes bērniem ar uzvedības traucējumiem vai atkarību problēmām) ieviešanas ietekmi uz valsts budžetu ir norādīta tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumos Nr. 354 "Audžuģimenes noteikumi"" anotācijas 3.sadaļā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Bērnu aizsardzības centrsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/fd84aca7-8256-4f17-b4c9-6457695f6dcf
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saņemts Latvijas Lielo pilsētu asociācijas priekšlikums
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Bērnu aizsardzības centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Bērnu aizsardzības centram būs jāorganizē veselības apdrošināšanas iepirkums Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru vajadzībām, jāinformē Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centri par atļauju slēgt līgumus ar izvēlēto pakalpojuma sniedzēju, kā arī jānodrošina jauna Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra statusa atcelšanas procedūra. Tostarp neatbilstību konstatēšana un paziņošana, to novēršanas termiņa noteikšana, motivētu iesniegumu par termiņa pagarināšanu izvērtēšana, attiecīgo lēmumu sagatavošana un paziņošana, kā arī jāveic reģistrā par Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centriem esošās informācijas aktualizēšana.
Bērnu aizsardzības centram ir jāsniedz informācija SPOLIS izstrādātajiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem SPOLIS (piešķirto pakalpojumu apstrāde, jauna specializētās audžuģimenes statusa iekļaušana, veselības apdrošināšanas un kompensācijas par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu administrēšana atbalsta centriem nosacījumu un finanšu atskaišu iestrāde), Tāpat Bērnu aizsardzības centram ir jāsagatavo metodiskie ieteikumi par izmaiņām noteikumos atbalsta centriem un bāriņtiesām.
Šīs darbības tiks nodrošinātas Bērnu aizsardzības centra esošo amata vietu un piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
Bērnu aizsardzības centram ir jāsniedz informācija SPOLIS izstrādātajiem par nepieciešamajiem uzlabojumiem SPOLIS (piešķirto pakalpojumu apstrāde, jauna specializētās audžuģimenes statusa iekļaušana, veselības apdrošināšanas un kompensācijas par civiltiesisko atbildības apdrošināšanu administrēšana atbalsta centriem nosacījumu un finanšu atskaišu iestrāde), Tāpat Bērnu aizsardzības centram ir jāsagatavo metodiskie ieteikumi par izmaiņām noteikumos atbalsta centriem un bāriņtiesām.
Šīs darbības tiks nodrošinātas Bērnu aizsardzības centra esošo amata vietu un piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nacionālā attīstības plāna 2021-2027. gadam rīcības virziena "Sociālā iekļaušana", 114. rīcības virziena mērķa indikators "Aizbildnībā un audžuģimenēs (ģimeniskā vidē) dzīvojošu bērnu īpatsvars no visu ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu skaita", 120. rīcības uzdevums - Ģimeniskas vides veidošana ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem, ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu tiesību aizstāvības un interešu pārstāvniecības, sniegtā atbalsta un pakalpojumu uzlabošana, kā arī atbalsta pakalpojumu pilnveide jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes, veicinot sociālo iekļaušanu.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs iedzīvotāju sociālo situāciju, uzlabojot specializēto audžuģimeņu sociālo drošību un finansiālo stabilitāti. Veselības apdrošināšanas un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas kompensācija mazinās riskus, kas saistīti ar bērnu aprūpes pienākumu veikšanu, veicinās specializēto audžuģimeņu ilgtspēju un pieejamību, kā arī sekmēs kvalitatīvāku atbalstu bērniem ar sarežģītām vajadzībām.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs specializēto audžuģimeņu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem, tādējādi mazinot ar veselības riskiem saistīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu un audžuģimeņu veselību.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paplašina atbalsta centra funkcijas (noteikumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunkts), paredzot, ka atbalsta centri:
- mēneša laikā pēc Bērnu aizsardzības centra rakstveida paziņojuma saņemšanas par atļauju slēgt līgumu ar šo noteikumu 4.1 punktā minētā iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēdz līgumu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm;
- veic ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus atbilstoši noslēgtajam līgumam, rakstveidā informē veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par nepieciešamību specializēto audžuģimeni iekļaut vai izslēgt veselības apdrošināšanas polisē un izsniedz specializētajai audžuģimenei veselības apdrošināšanas karti normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā;
- izmaksā specializētajai audžuģimenei kompensāciju par tās iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un apmērā.
Atbalsta centrs kā pārzinis veiks šādu datu apstrādi:
Datu apjoms veselības apdrošināšanas administrēšanai. Lai iekļautu specializēto audžuģimeni veselības apdrošināšanas polisē un izslēgtu no tās, kā arī veiktu norēķinus ar apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, atbalsta centrs apstrādā šādus datus par personām, kurām ir specializētās audžuģimenes statuss:
vārds, uzvārds, personas kods - nepieciešams, lai atbalsta centrs pēc līguma par veselības apdrošināšanas specializētām audžuģimenēm noslēgšanas ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, nosūtītu informāciju veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam par personām, kurām ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss, lai tās iekļautu veselības apdrošināšanas polisē un sagatavotu veselības apdrošināšanas kartes;
bāriņtiesas lēmuma par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai par bērna uzturēšanās izbeigšanu datums un numurs - nepieciešams, lai noteiktu specializētās audžuģimenes, kurām ir tiesības uz veselības apdrošināšanu normatīvos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un informētu veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par specializēto audžuģimeņu iekļaušanu veselības apdrošināšanas polisē;
bāriņtiesas lēmuma par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu datums un numurs - nepieciešams, lai noteiktu specializētās audžuģimenes, kuras ir jāizslēdz no veselības apdrošināšanas polises, jo neatbilst normatīvos aktos par audžuģimenēm noteiktajai kārtībai;
Minētie dati ir identifikācijas un bāriņtiesas lēmuma par bērna ievietošanu vai uzturēšanās izbeigšanu specializētā audžuģimenē vai lēmuma par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanas vai atņemšanas dati un neietver ziņas par personas veselību. Datu apjoms atbilst datu minimizēšanas principam - atbalsta centrs apstrādā un veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam nodod tikai tos datus, kas nepieciešami personas iekļaušanai polisē un apdrošināšanas kartes izsniegšanai – vārdu, uzvārdu un personas kodu. Norēķinu veikšanai ar apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju atbalsta centrs apstrādās informāciju par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un apdrošinātajām personām.
Datu apjoms kompensācijas par specializētās audžuģimenes iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksai. Lai izmaksātu kompensāciju par specializētās audžuģimenes iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, atbalsta centrs apstrādā personas identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods), bāriņtiesas lēmuma par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē datumu un numuru, norēķinu konta numuru, apliecinošos dokumentus par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādi (informācija par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas periodu un samaksāto summu) un aprēķināto kompensācijas apmēru. Šie dati nepieciešami kompensācijas pamatotības pārbaudei un izmaksai specializētai audžuģimenei, kurai ir tiesības uz kompensāciju par iegādāto civiltiesisko atbildības apdrošināšanu normatīvos aktos par audžuģimenēm noteiktajai kārtībai, un neietver personas veselības datus.
Atbalsta centrs neapstrādā specializētās audžuģimenes locekļu veselības datus, lai nodrošinātu noteikumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunktā minētos pienākumus. Atbalsta centra veiktie norēķini attiecas uz apdrošināšanas prēmiju atbilstoši polisē iekļauto personu skaitam un sarakstam, nevis uz individuālu personu veselības datiem vai atlīdzības prasījumiem. Līdz ar to atbalsta centrs neapstrādā īpašo kategoriju personas datus Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta izpratnē.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36.1 panta trešā un ceturtā daļa, noteikumi.
Personas datus atbalsta centrs glabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams apstrādes mērķa sasniegšanai, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto glabāšanas ierobežojuma principu. Datus, kas nepieciešami personas iekļaušanai polisē un izslēgšanai no tās, glabā personas dalības apdrošināšanā periodā un tik ilgi, cik nepieciešams ar to saistīto norēķinu veikšanai un pārbaudei. Ar norēķiniem un kompensācijas izmaksu saistītos attaisnojuma dokumentus glabā atbilstoši Grāmatvedības likumā noteiktajiem termiņiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām dati tiek dzēsti vai iznīcināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
- mēneša laikā pēc Bērnu aizsardzības centra rakstveida paziņojuma saņemšanas par atļauju slēgt līgumu ar šo noteikumu 4.1 punktā minētā iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju noslēdz līgumu par veselības apdrošināšanu specializētajām audžuģimenēm;
- veic ar veselības apdrošināšanu saistītos norēķinus atbilstoši noslēgtajam līgumam, rakstveidā informē veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par nepieciešamību specializēto audžuģimeni iekļaut vai izslēgt veselības apdrošināšanas polisē un izsniedz specializētajai audžuģimenei veselības apdrošināšanas karti normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā;
- izmaksā specializētajai audžuģimenei kompensāciju par tās iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu normatīvajos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un apmērā.
Atbalsta centrs kā pārzinis veiks šādu datu apstrādi:
Datu apjoms veselības apdrošināšanas administrēšanai. Lai iekļautu specializēto audžuģimeni veselības apdrošināšanas polisē un izslēgtu no tās, kā arī veiktu norēķinus ar apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, atbalsta centrs apstrādā šādus datus par personām, kurām ir specializētās audžuģimenes statuss:
vārds, uzvārds, personas kods - nepieciešams, lai atbalsta centrs pēc līguma par veselības apdrošināšanas specializētām audžuģimenēm noslēgšanas ar veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, nosūtītu informāciju veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam par personām, kurām ar bāriņtiesas lēmumu ir piešķirts specializētās audžuģimenes statuss, lai tās iekļautu veselības apdrošināšanas polisē un sagatavotu veselības apdrošināšanas kartes;
bāriņtiesas lēmuma par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē vai par bērna uzturēšanās izbeigšanu datums un numurs - nepieciešams, lai noteiktu specializētās audžuģimenes, kurām ir tiesības uz veselības apdrošināšanu normatīvos aktos par audžuģimenēm noteiktajā kārtībā un informētu veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju par specializēto audžuģimeņu iekļaušanu veselības apdrošināšanas polisē;
bāriņtiesas lēmuma par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanu vai atņemšanu datums un numurs - nepieciešams, lai noteiktu specializētās audžuģimenes, kuras ir jāizslēdz no veselības apdrošināšanas polises, jo neatbilst normatīvos aktos par audžuģimenēm noteiktajai kārtībai;
Minētie dati ir identifikācijas un bāriņtiesas lēmuma par bērna ievietošanu vai uzturēšanās izbeigšanu specializētā audžuģimenē vai lēmuma par specializētās audžuģimenes statusa izbeigšanas vai atņemšanas dati un neietver ziņas par personas veselību. Datu apjoms atbilst datu minimizēšanas principam - atbalsta centrs apstrādā un veselības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējam nodod tikai tos datus, kas nepieciešami personas iekļaušanai polisē un apdrošināšanas kartes izsniegšanai – vārdu, uzvārdu un personas kodu. Norēķinu veikšanai ar apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju atbalsta centrs apstrādās informāciju par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem un apdrošinātajām personām.
Datu apjoms kompensācijas par specializētās audžuģimenes iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu izmaksai. Lai izmaksātu kompensāciju par specializētās audžuģimenes iegādāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, atbalsta centrs apstrādā personas identifikācijas datus (vārds, uzvārds, personas kods), bāriņtiesas lēmuma par bērna ievietošanu specializētajā audžuģimenē datumu un numuru, norēķinu konta numuru, apliecinošos dokumentus par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas iegādi (informācija par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas pakalpojuma sniedzēju, civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas periodu un samaksāto summu) un aprēķināto kompensācijas apmēru. Šie dati nepieciešami kompensācijas pamatotības pārbaudei un izmaksai specializētai audžuģimenei, kurai ir tiesības uz kompensāciju par iegādāto civiltiesisko atbildības apdrošināšanu normatīvos aktos par audžuģimenēm noteiktajai kārtībai, un neietver personas veselības datus.
Atbalsta centrs neapstrādā specializētās audžuģimenes locekļu veselības datus, lai nodrošinātu noteikumu 12.11.1 un 12.11.2 apakšpunktā minētos pienākumus. Atbalsta centra veiktie norēķini attiecas uz apdrošināšanas prēmiju atbilstoši polisē iekļauto personu skaitam un sarakstam, nevis uz individuālu personu veselības datiem vai atlīdzības prasījumiem. Līdz ar to atbalsta centrs neapstrādā īpašo kategoriju personas datus Vispārīgās datu aizsardzības regulas 9. panta izpratnē.
Personas datu apstrādes tiesiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 6. panta 1. punkta e) apakšpunkts, kā arī Bērnu tiesību aizsardzības likuma 36.1 panta trešā un ceturtā daļa, noteikumi.
Personas datus atbalsta centrs glabā ne ilgāk, kā tas nepieciešams apstrādes mērķa sasniegšanai, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteikto glabāšanas ierobežojuma principu. Datus, kas nepieciešami personas iekļaušanai polisē un izslēgšanai no tās, glabā personas dalības apdrošināšanā periodā un tik ilgi, cik nepieciešams ar to saistīto norēķinu veikšanai un pārbaudei. Ar norēķiniem un kompensācijas izmaksu saistītos attaisnojuma dokumentus glabā atbilstoši Grāmatvedības likumā noteiktajiem termiņiem. Pēc glabāšanas termiņa beigām dati tiek dzēsti vai iznīcināti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts pozitīvi ietekmēs bērna labākās intereses, veicinot stabilāku, drošāku un kvalitatīvāku aprūpes vidi specializētās audžuģimenēs.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
