Anotācija

Krievijas agresijas rezultātā Černihivas apgabalā un Ukrainā kopumā ir izpostīti kritiskās un sociālās infrastruktūras objekti. Krievijas agresijas kara turpināšanās ik dienu apdraud Ukrainas iedzīvotājus, kuriem joprojām ne vienmēr tuvumā ir pieejamas patvertnes. Tāpat karš ir būtiski ietekmējis iedzīvotāju psiholoģisko stāvokli, radot gan fiziskas, gan psiholoģiskas traumas, kuru risināšanā nepieciešams atbalsts. Latvijas iesaiste Ukrainas atjaunošanā veicina Ukrainas sabiedrības noturību, sniedzot ieguldījumu kopējās drošības situācijas uzlabošanā.

Plānotā iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā 2025. gadā.
2024. gada 11. aprīlī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelenskyy) parakstīja Latvijas un Ukrainas drošības saistības. Attiecībā uz rekonstrukciju abas puses apstiprināja, ka Ukrainas rekonstrukcijas pamatuzdevums ir veicināt Ukrainas valsts nākotnes noturību. Latvija drošības saistību ietvaros ir apņēmusies ilgtermiņā iesaistīties Ukrainas rekonstrukcijā, savas aktivitātes un ieguldījumu prioritāri koncentrējot Ukrainas Černihivas apgabalā un Černihivas pilsētā. Laika posmā no 2024. gada līdz 2026. gadam Latvija drošības saistībās iezīmējusi 15 miljonus euro, lai īstenotu rekonstrukcijas projektus, koncentrējoties uz sociālās infrastruktūras objektu atjaunošanu, psiholoģisko atbalstu sievietēm un ekspertīzes nodošanu, īpaši ar ES integrāciju saistītos jautājumos. Drošības saistību ietvaros uzsvērta arī Daudzpusējās donoru koordinācijas platformas un citu starptautisko koordinācijas mehānismu nozīme, tādēļ  Latvijas rekonstrukcijas atbalsta Ukrainai plānošanā tiks turpināts ņemt vērā arī daudzpusējos formātos aktualizētās kritiskākās vajadzības.
Latvijas turpmākā iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā plānota atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 ''Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem'' prioritāram pasākumam "Pasākumi Ukrainas atbalstam un globālās drošības veicināšanai (atbalsts Ukrainas rekonstrukcijai un iemaksas Ukrainas atbalstam)" rezervētā finansējuma ietvaros 5 700 000 euro apmērā.
2025. gadā Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā turpinās balstīties Ukrainas, un jo īpaši Černihivas apgabala, vajadzībās. Tāpat Latvijas iesaiste būs balstīta Latvijas ekspertīzē un iespējās, kā arī esošajās iestrādnēs un attīstības sadarbības prioritārajos virzienos.

Černihivas apgabala administrācijas pārstāvji Ārlietu ministrijai ir snieguši informāciju par potenciālajiem rekonstrukcijas objektiem 2025. gadā, kuru kopējā aptuvenā rekonstrukcijas darbu vērtība (neieskaitot plānošanu, projekta uzraudzību, u.tml.) tiek lēsta 5 775 272 euro vērtībā. Apgabala administrācijas objektu sarakstam saņemts atbalsts arī no Ukrainas Kopienu un teritoriju attīstības ministrijas. Rekonstrukcijai identificētie objekti:
1) Černihivas reģionālā psihoneiroloģiskā slimnīca (sastāv no 4 atsevišķiem rekonstrukcijas objektiem),
2) Černihivas reģionālā asinsdonoru centra ēka A-3,
3) Černihivas reģionālā bibliotēka,
4) Černihivas centrālā rajona slimnīcas galvenā ēka,
5) Dmitrivskas licejs,
6) Dmitrijevas pirmskolas izglītības iestāde,
7) Zamglaju licejs,
8) Tupičivas licejs.
Būtiski atzīmēt, ka rekonstrukcijai prioritāro objektu saraksts ir indikatīvs un tas var mainīties, ņemot vērā aktuālo situāciju. Attiecībā uz projektiem iezīmējas izteikta tendence, kas apstiprinājusies arī sarunās ar Ukrainas Kopienu un teritoriju attīstības ministriju, ka daudzos sociālās infrastruktūras objektos prioritāte ir patvertnes izbūve vai remonts telpas pielāgošanai patvertnes funkcijas pildīšanai.

Projekta ietvaros finanšu līdzekļi tiks piešķirti nevalstiskajām organizācijām – nodibinājumam "Fonds Enterpreneurs for Peace", biedrībai "Centrs MARTA" un biedrībai "Tavi Draugi" – nesaimnieciskās darbības veikšanai, tādēļ šajā rīkojumā paredzētā publiskā finansējuma piešķiršana nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts un publisko līdzekļu piešķiršanā nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta regulējuma prasības (attiecināms uz projekta 1.1.1 un 1.1.4 apakšpunktu).

Projekta ietvaros plānotais publisko līdzekļu piešķīrums sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tilde" ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma (turpmāk – KAKL) 5. pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta pazīmēm, līdz ar to valsts budžeta līdzekļi minētajam subjektam tiks piešķirti, ievērojot de minimis atbalsta regulējumu, t.i., Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES) 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam. Minēto atbalstu kā ad-hoc atbalstu atbilstoši KAKL 1. panta otrās daļas pirmajam punktam un ievērojot KAKL 10. panta trešajā daļā noteikto piešķirs CFLA, slēdzot līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Tilde" (attiecināms uz projekta 1.1.5 apakšpunktu).

Savukārt būvniecības pakalpojumu sniedzēji tiks izvēlēti atklātā, pārredzamā, nediskriminējošā, beznosacījumu konkursa procedūrā, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēju līmenī netiek piešķirts komercdarbības atbalsts un maksa par pakalpojumu tādējādi nepārsniedz tirgus cenu (attiecināms uz projekta 1.1.2 un 1.1.3 apakšpunktu).

1. Ārlietu ministrija rosina Ukrainas rekonstrukcijai paredzēto finansējumu 2025. gadā izlietot šādos virzienos:

1.1. Finanšu ministrijai (CFLA) piešķirt finansējumu 4 900 000 euro apmērā, tai skaitā:

1.1.1. Rekonstrukcijas objektu atjaunošanai Černihivas apgabalā sadarbībā ar Nodibinājumu un Biedrību 2 700 000 euro apmērā.
Latvijas darbs pie sociālās infrastruktūras atjaunošanas, kam ir kritiska nozīme Ukrainas civiliedzīvotāju atbalstā un cīņasspara uzturēšanā, ir sniedzis Latvijai plašu pozitīvo redzamību. Darbs pie infrastruktūras objektu atjaunošanas plānošanas, reģistrēšanas un ieviešanas ir laikietilpīgs un sarežģīts, tādēļ projektu ieviesēju pieredzei un vietējo sadarbības partneru loka pieejamībai Ukrainā ir būtiska nozīme, lai būtu iespējama sekmīga projektu ieviešana ierobežotajā laika ietvarā. Nodibinājumam un Biedrībai ir bijusi plaša pieredze humānās palīdzības sniegšanā Ukrainai jau kopš kara sākuma, kas ir veicinājusi vietējo kontaktu veidošanu. Tāpat Nodibinājumam un Biedrībai ir unikāla pieredze jau iesaistoties Ukrainas rekonstrukcijas projektos un veicot pirmās projektu reģistrācijas Ukrainas Ministru kabineta sekretariātā. Ukrainas atbalsta un rekonstrukcijas ietvaros Nodibinājums un Biedrība ir izveidojuši iestrādnes un sadarbības partneru loku, kas ļauj bez kavēšanās turpināt realizēt atjaunošanas projektus. Attiecīgi tiek rosināts daļu no sociālās infrastruktūras objektiem, kam nepieciešama rekonstrukcija, nodot atjaunošanai Nodibinājumam un Biedrībai, turpinot to iesaisti rekonstrukcijas īstenošanā. Ar Nodibinājumu un Biedrību CFLA noslēgs granta līgumus.

1.1.2. Granta konkursam infrastruktūras objektu atjaunošanai Černihivas apgabalā 1 500 000 euro.
Lai paplašinātu potenciāli ieinteresētu Latvijas uzņēmēju un nevalstiskā sektora pārstāvju iesaistes iespējas, tiek rosināts par atsevišķu objektu rekonstrukciju rīkot granta konkursu, ko organizētu CFLA. Konkursi tiks izsludināti attiecībā uz objektu rekonstrukciju 1 500 000 euro vērtībā, iekļaujot vismaz vienu mazāka izmēra un vienu vidēja izmēra rekonstrukcijas objektu, lai nodrošinātu iespējas granta konkursā iesaistīties iespējami plašam interesentu lokam. Individuāla objekta rekonstrukcijas aptuvenās izmaksas svārstās no 57 000 euro līdz 1 083 000 euro. CFLA noslēgs granta līgumus ar pretendentiem, kuru projekta pieteikumi tiks apstiprināti.
2025. gadā rekonstrukcijas objektus Ukrainas Ministru kabineta sekretariātā plānots reģistrēt kā vienotu programmu (ar dažādiem ieviesējiem). Tas nodrošinātu maksimālu elastību gadījumā, ja neparedzētu apstākļu dēļ rodas nepieciešamība projektā veikt izmaiņas. 

1.1.3. Būvdarbu izpildes organizēšanai un to novērtējumam rekonstrukcijas objektos 100 000 euro apmērā.
Balstoties uz iepriekšējā gada pieredzi, ir pierādījies, ka būvuzrauga nolīgšana Latvijā nespēj nodrošināt pietiekami regulāru klātbūtni un pieejamību Ukrainā būvdarbu laikā. Tāpat pilnvērtīgai būvdarbu izpildes novērtējuma veikšanai ir būtiska vietējo spēkā esošo tiesību normu un valodas pārzināšana. Attiecīgi tiek rosināts turpmāk izmantot Ukrainā bāzēta būvuzrauga pakalpojumus. Tāpat būtu vēlama projektu vadītāja klātbūtne uz vietas Ukrainā. Šim mērķim paredzēts novirzīt finansējumu 100 000 euro apmērā, kas ir 2.5 % no rekonstrukcijas projektu īstenošanas izmaksām. CFLA noslēgs pakalpojumu līgumus būvdarbu izpildes organizēšanai un to novērtējumam rekonstrukcijas objektos publiskā iepirkuma ietvaros.

1.1.4. Noturības centru izveidei un atbalstam Černihivas apgabalā 400 000 euro apmērā.
MARTA ir Latvijā vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, kas ar Ukrainas organizācijām sadarbojas kopš 2022. gada, fokusējoties uz psiholoģiskā atbalsta sniegšanu sievietēm, kuras cietušas no kara radītajām sekām, saskaras ar problēmām ģimenē, kā arī ir piedzīvojušas vardarbību. Ukrainas atbalsta un rekonstrukcijas projektu īstenošanas ietvaros MARTA ir izveidojusies cieša sadarbība ar Ukrainas nevalstiskā sektora organizācijām. MARTA sekmīgā darbība, veidojot atbalsta centrus, sasaucas ar Ukrainas Sociālās politikas ministrijas plānu veidot noturības centrus visā Ukrainā, kuros tiktu sniegts psiholoģisks atbalsts dažādām sabiedrības grupām. Noturības centru atvēršanai un darbībai ir dažādas nepieciešamības, kas kopumā ietver ēku remontu un labiekārtošanu, kā arī ukraiņu speciālistu apmācības dažādās atbalsta sniegšanas jomās. MARTA ir potenciāls piesaistīt citu starptautisko donoru finansējumu iesaistei noturības centru atbalstā, taču, lai to nodrošinātu, būtu svarīgi, lai MARTA jau var uzrādīt iesaisti Ukrainas noturības centru izveidošanā un atbalstā. Attiecīgi, tiek piedāvāts daļu no nepieciešamā atbalsta Ukrainas noturības centriem Černihivas apgabalā segt no rekonstrukcijai paredzētā finansējuma. Ārlietu ministrijā ir saņemta Černihivas apgabala administrācijas vēstule ar lūgumu izskatīt iespēju sniegt palīdzību projekta īstenošanā, kura mērķis ir nodrošināt visaptverošu sociālo pakalpojumu pieejamību ilgtspējas un noturības veicināšanai. Projektu īsteno Ukrainas Sociālās politikas ministrija, Ukrainas pirmās lēdijas Olenas Zelenskas iniciētās garīgās veselības programmas "Kā tev klājas?" ietvaros. Atbilstoši minētajai vēstulei 4 noturības centru izveidošanai ir nepieciešams veikt telpu remontu, iekārtošanu un apmācības, kā arī vēl 7 noturības centru izveidošanai un darbībai ir nepieciešams materiāli tehniskais nodrošinājums un apmācības. CFLA noslēgs granta līgumu ar MARTA.

1.1.5. Projektu īstenošanai Ukrainas integrācijas ES veicināšanai 200 000 euro apmērā.
Būtiski turpināt sniegt atbalstu Ukrainai arī tās ES integrācijas procesa ietvaros, kas veicina reformas un pielāgošanos ES standartiem. Ukrainas ekspertu apmācības un kapacitātes celšana turpina būt aktuāls izaicinājums, kur Latvija var sniegt pienesumu.
Viena no konkrētām jomām, ko Ukrainas valdība ir identificējusi kā būtisku risināmu jautājumu un par ko Ārlietu ministrija ir saņēmusi vēstules no Ukrainas puses ar lūgumu sniegt atbalstu, ir Ukrainas tiesību aktu tulkošana. Ņemot vērā Latvijas uzņēmumu pieredzi gan ar mašīntulkošanu, gan citām mākslīgā intelekta valodas tehnoloģijām, Ukrainas institūcijām ir īpaša interese piekļuvei tulkošanas produktiem, kas atbalstīs raitāku nepieciešamo ES tiesību aktu tulkošanas procesu. Ukrainas Eiropas un Eiroatlantiskās integrācijas koordinācijas birojs paudis interesi saņemt atbalstu sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Tilde" mākslīgā intelekta valodas tehnoloģiju lietošanas uzsākšanai. Arī Ukrainas Digitālās Transformācijas ministrija ir lūgusi sadarbību valodas tehnoloģiju jomā, lai nodrošinātu lielāku ukraiņu valodas korpusa atvērto datu pieejamību un tuvotos ES prasībām un labākajām praksēm attiecībā uz informācijas pieejamību. Atbilstoši pieejamai informācijai par šādu produktu izmaksām, ar šobrīd paredzētā finansējuma apjomu būtu iespējams nodrošināt nepieciešamo nacionālās valodas tehnoloģiju platformas ieviešanu (datu apstrādi un importēšanu, platformas integrāciju ministriju infrastruktūrā, lietotāju apmācību, u.tml.). CFLA noslēgs de minimis granta līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Tilde” projektu īstenošanai. Kaut arī finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu pilnu Ukrainas iestādes interesējošo valodas tehnoloģiju klāstu, Latvijas iesaiste šajā atbalsta jomā varētu sniegt iespējas papildus finansējuma piesaistei caur ES pieejamo finansējumu Ukrainas ES integrācijas atbalstam.

1.2. Satiksmes ministrijai piešķirt finansējumu 100 000 euro apmērā, lai veicinātu Ukrainas ES integrāciju digitalizācijas jomā, atbalstot Latvijas un Ukrainas digitālā memoranda ieviešanu.
2023. gada 18. oktobrī tika parakstīts Latvijas un Ukrainas digitālais memorands, kas paredz Latvijas atbalstu platjoslas interneta piekļuves infrastruktūras atjaunošanai un modernizācijai, kas veicinātu Ukrainas integrāciju ES elektronisko sakaru jomā, un konsultāciju sniegšanu par labāko ES un pasaules praksi. Turpinot 2024. gadā aizsākto atbalstu, ko sniedz sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari" (izvēlēts kā ieviesējs Satiksmes ministrijas publiskā iepirkuma konkursa kārtībā), 2025. gadā būtu nepieciešams fokusēties uz elektronisko sakaru, tai skaitā radiofrekvenču un spektra politikas salāgošanu ar ES standartiem. Atbalsts ietvers gan palīdzību Ukrainas ekspertiem izvērtējot dokumentu projektu atbilstību Eiropas Komisijas normatīvo aktu prasībām, gan konsultācijas par finansējuma piesaistes iespējām elektronisko sakaru nozares attīstībai, tai skaitā ES līdzfinansētos projektos, gan Ukrainas ekspertu komunikācijas veicināšanu ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem.

2025. gadā plānotās aktivitātes ietver  ekspertu atbalstu sarunās ar Eiropas Komisiju par elektronisko sakaru, tostarp, radiofrekvenču spektra politiku, tai skaitā 1) konsultāciju sniegšanu par elektronisko sakaru, tostarp, radiofrekvenču spektra politiku atbilstoši ES pievienošanās sarunu saturam, 2) priekšlikumu izstrādi šo politiku pilnveidošanai atbilstoši ES pievienošanās sarunu saturam, 3) informācijas sniegšanu par Ukrainas dokumentu projektu atbilstību Eiropas Komisijas normatīvo aktu prasībām, 4) telefoniska un elektroniska atbalsta sniegšanu komunikācijā ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem, nodrošinot Ukrainas pārstāvjiem sarunām nepieciešamo sagatavošanās informāciju; 5) Ukrainas un Latvijas pārstāvju vizītes, ar mērķi tikties ar Eiropas Komisijas un telekomunikāciju jomas pārstāvjiem, lai nodrošinātu sarunas par elektronisko sakaru, tostarp, radiofrekvenču spektra politiku atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī Ukrainas dalību dažāda veida projektos. Tāpat tiks sniegts ekspertu atbalsts attiecībā uz finansējuma piesaistes iespējām elektronisko sakaru nozares attīstībai: konsultācijas par pieteikšanās procesu ES līdzfinansētos projektos; pieredzes nodošana finansējuma piesaistes jautājumos; atbalsts kontaktu veidošanā un konsultācijas par iesaisti dažādos projektu konsorcijos. Tāpat, turpinot iepriekšējā gada plānu, turpināsies darbs pie: tehnisko jautājumu, ES prasību un Ukrainas kaimiņvalstu situācijas analīzes; izņēmumu ceļveža 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanai;  analīzes par iespējām saņemt finansējumu 700 MHz frekvenču joslas atbrīvošanai no TV (Eiropas valstu pieredze un iespējas Ukrainai); detalizētas informācijas sagatavošanas par laika un finanšu izmaksām, kas saistītas ar 700 MHz frekvenču joslas attīrīšanu, saskaņā ar citu ES valstu pieredzi.

Nepieciešamā finansējuma apmērs noteikts ņemot vērā līgumā paredzēto eksperta konsultāciju likmi, kā arī ņemot vērā veicamo konsultāciju tvērumu, ko sabiedrība ar ierobežotu atbildību Elektroniskie sakari” ir konstatējuši sadarbībā ar Ukrainas puses pārstāvjiem, atbilstoši tā kapacitātei.

1.3. Ārlietu ministrijai piešķirt finansējumu 700 000 euro apmērā 2025. gadā un 2026. gadā attīstības sadarbības granta projektu īstenošanai Ukrainas atbalstam.
Ukraina ir prioritārā valsts Latvijas attīstības sadarbības ietvaros – kopš 2022. gada Ukrainai atvēlēta vairāk nekā trešdaļa no visa Ārlietu ministrijas divpusējā attīstības sadarbības budžeta. Puse no 2024. gada projektiem tiek īstenoti Ukrainā ar kopējo aptuveno summu 650 000 euro. Projekti tiek realizēti tādās Ukrainas atbalstam būtiskās jomās kā rehabilitācija, mikroķirurģija, finanšu uzraudzība, tiesu ekspertīze un kara noziegumu dokumentācija, mazo un vidējo uzņēmumu (turpmāk – MVU) attīstība, ES integrācija, lauksaimniecība, audits un cilvēktiesības, psihoemocionālais atbalsts sievietēm. Ārlietu ministrija lielāko daļu finansējuma attīstības sadarbības projektu īstenošanai nodrošina caur ikgadējo granta projektu konkursu. Konkursā projektu īstenošanai iespējams pieteikties gan publiskā, gan nevalstiskā un privātā sektora pārstāvjiem.
Atbilstoši Latvijas un Ukrainas drošības saistībām, Ukraina turpinās būt Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritāte un Latvija turpinās atbalstīt attīstības sadarbības projektus saistībā ar ES jautājumiem tādās jomās kā lauksaimniecība, MVU attīstība, laba pārvaldība, tiesiskums, tehniskais atbalsts, ES finanšu resursu pārvaldība un valsts augstāko revīzijas iestāžu stiprināšana. Tāpat, Latvija drošības saistībās apņēmusies turpināt Ukrainas jauno profesionāļu mācības ES tiesību un ekonomikas jomās Latvijas augtākās izglītības iestādēs, veicināt projektus psiholoģiskam un praktiskam atbalstam kara noziegumos cietušajiem, tostarp, veicināt palīdzību seksuālās vardarbības upuriem (vīriešiem, sievietēm un bērniem), sekmēt kara noziegumu pierādījumu dokumentēšanu un sadarbību cilvēktiesību jomā, kā arī atbalstīt Ukrainas rehabilitācijas sistēmas stiprināšanu.
Lai turpinātu atbalstu Ukrainai iepriekš minētajās attīstības sadarbības jomās arī  2025. gadā, Ārlietu ministrija rosina īstenot papildus attīstības sadarbības projektus Ukrainas atbalstam. Jau 2024. gada kopējā attīstības sadarbības granta projektu konkursā tika saņemti 30 projektu pieteikumi projektu īstenošanai tieši Ukrainā. Ierobežota finansējuma apstākļos bija iespējams īstenot tikai nelielu daļu no tiem. Ņemot vērā Latvijas uzņemtās saistības, pastāvošo interesi par projektu īstenošanu Ukrainā un jau 2024. gadā pieredzēto iesniedzēju aktivitāti, kā arī iesniegto projektu potenciālo lietderību un kvalitāti, Ārlietu ministrija rosina no iepriekš rezervētā finansējuma Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai šim Ukrainas atbalsta mērķim novirzīt finansējumu 700 000 euro apmērā 2025. gadā un 2026. gadā attīstības sadarbības granta projektu īstenošanai tieši Ukrainas atbalstam. Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi, paredzēts, ka no piešķirtā finansējuma būs iespējams katru gadu īstenot vismaz 8-10 projektus Ukrainas atbalstam. Turklāt finansējumu nepieciešams paredzēt ar iespēju īstenot divu gadu projektus, lai nodrošinātu projektu ilgtspēju.

Ja atbalsts granta projektu konkursa ietvaros tiks piešķirts tādiem finansējuma saņēmējiem, kuri ir saimnieciskās darbības veicēji un kuriem atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm tiks kvalificēts kā komercdarbības atbalsts, atbalsta piešķiršanā tiks piemērots komercdarbības atbalsta regulējums, piemēram, Eiropas Komisijas 2023.gada 13.decembra Regula Nr.2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.